Paplašinātā meklēšana
Meklējam kas.
Atrasts vārdos (819):
- kas:1
- kasa:2
- kasa:3
- kasa:4
- kasa:5
- kasa:1
- kase:2
- kase:1
- kasi:1
- kasi:2
- kass:1
- kast:1
- kast:2
- ēkas:1
- kasas:1
- kasba:1
- kasēt:1
- kasēt:2
- kasis:1
- kasīt:1
- kaska:1
- kaskā:1
- kasko:1
- kasko:2
- kasme:1
- kassa:1
- kasse:1
- kasta:1
- kaste:1
- kasts:1
- kasts:2
- kasus:1
- kaszi:1
- ačkas:1
- alkas:1
- bakas:1
- bakas:2
- bakas:3
- Bekas:1
- bokas:1
- Bukas:1
- cikas:1
- cūkas:1
- dēkas:1
- dūkas:1
- inkas:1
- irkas:1
- jukas:1
- jukas:2
- Kokas:1
- Kūkas:1
- ķekas:1
- ķēkas:1
- ķīkas:1
- lekas:1
- lēkas:1
- lokas:1
- Lukas:1
- lūkas:1
- ļekas:1
- ļukas:1
- Ļukas:1
- mikas:1
- mokas:1
- mokas:2
- nekas:1
- nikas:1
- nikas:2
- ņokas:1
- očkas:1
- pakas:1
- pekas:1
- pikas:1
- pīkas:1
- Akasi:1
- kasals:1
- kasējs:1
- kaseli:1
- kaseni:1
- kasete:1
- kasīda:1
- kasīgs:1
- kasija:1
- kasiks:1
- kasīti:1
- kasits:1
- kaskad:1
- kaskāt:1
- kaskur:1
- kaslab:1
- kaslis:1
- kasnis:1
- kasone:1
- kastri:1
- kastrs:1
- kasubi:1
- kasuha:1
- kasuls:1
- Blukas:1
- brakas:1
- Brokas:1
- bubkas:1
- Bučkas:1
- burkas:1
- Butkas:1
- cerkas:1
- cilkas:1
- cirkas:1
- čačkas:1
- čankas:1
- čapkas:1
- časkas:1
- čaškas:2
- čaškas:1
- čaukas:1
- češkas:1
- čirkas:1
- Čirkas:1
- čiskas:1
- Čonkas:1
- čunkas:1
- dačkas:1
- daikas:1
- demkas:1
- dinkas:1
- drukas:2
- drukas:1
- erskas:1
- erskas:2
- ērskas:1
- gankas:1
- gonkas:1
- gurkas:1
- ierkas:1
- ieškas:1
- Jaškas:1
- jebkas:1
- jelkas:1
- Joškas:1
- jupkas:1
- Jurkas:1
- Jūškas:1
- kackas:1
- kaukas:2
- kaukas:1
- Keikas:1
- Keukas:1
- kilkas:1
- kiļkas:1
- kiškas:1
- Kiukas:1
- kizkas:1
- krākas:1
- Krūkas:1
- ķeškas:1
- ķilkas:2
- ķilkas:1
- Ķilkas:1
- ķiskas:1
- ķiškas:1
- ķoskas:1
- laukas:1
- laukas:2
- Leškas:1
- Letkas:1
- liekas:1
- līškas:1
- lomkas:1
- Loškas:1
- luškas:1
- ļamkas:1
- ļaukas:1
- Ļetkas:1
- ļockas:1
- ļūckas:1
- ļuškas:1
- meņkas:1
- naikas:1
- naskas:1
- neikas:1
- niekas:1
- nuskas:1
- ņeckas:1
- ņerkas:1
- ņeskas:1
- ņockas:2
- ņockas:1
- ņorkas:1
- ņūškas:1
- Pankas:1
- Pankas:2
- paņkas:1
- parkas:3
- parkas:4
- parkas:2
- parkas:1
- paukas:1
- penkas:1
- peskas:4
- peskas:2
- peskas:3
- peskas:1
- Peskas:1
- Piļkas:1
- Pinkas:1
- akasha:1
- Akasts:1
- apkast:1
- atkast:1
- Bekasi:1
- čikasi:1
- dakast:1
- Hakasa:1
- hakasi:1
- iekast:1
- Ikasta:1
- īkaste:1
- īkasts:1
- inkaso:1
- izkast:1
- kasains:1
- kasaiņš:1
- kasalas:1
- kascele:1
- kasenis:1
- kasetne:1
- kasiens:1
- kasieši:1
- kasināt:1
- kasines:1
- kasinēt:1
- kasinis:1
- kasinka:1
- kasjaks:1
- kaskāde:1
- kaskete:1
- kaslaba:1
- kaslīgs:1
- kaspars:1
- kaspers:1
- kaspiji:1
- kaspine:1
- kaspins:1
- kassete:1
- kastāns:1
- kastaņa:1
- kastela:1
- kastele:1
- kastene:1
- kastens:1
- kasteri:1
- kasters:1
- kastete:1
- kastets:1
- kasties:1
- kastiks:1
- kastiņa:1
- kastiņš:1
- kastīte:1
- kastors:1
- kastrēt:1
- aļaskas:1
- apsikas:1
- apvākas:1
- arnikas:1
- atlikas:1
- atmīkas:1
- atmukas:1
- atsakas:1
- atsekas:1
- atsukas:1
- aveškas:1
- aviškas:1
- bauskas:1
- Blankas:1
- Brankas:1
- bratkas:1
- brečkas:1
- brickas:1
- briskas:1
- Briškas:1
- brīškas:1
- bronkas:1
- Bronkas:1
- brunkas:1
- citskas:1
- drečkas:1
- Drinkas:1
- driskas:1
- Druskas:1
- ernikas:1
- Gerakas:1
- gurukas:1
- iesākas:1
- Īvuškas:1
- izķīkas:1
- izmukas:1
- izsukas:1
- Iztakas:1
- Iztekas:1
- ježakas:1
- ježikas:1
- karškas:1
- kārškas:1
- klečkas:1
- kleškas:1
- kličkas:1
- Kličkas:1
- kliškas:1
- kliškas:2
- kločkas:1
- klučkas:1
- klunkas:1
- Kļockas:1
- kolikas:1
- konckas:1
- kraukas:1
- kričkas:1
- krunkas:1
- ķinckas:1
- ķizikas:1
- ķīzikas:1
- lanckas:1
- latukas:1
- lužakas:1
- lužikas:1
- Ļūdikas:1
- Ļūlākas:1
- Ļūļākas:1
- mārakas:1
- Mežākas:1
- misikas:1
- muļakas:1
- mūņikas:1
- murakas:1
- muzikas:1
- nerokas:1
- nosukas:1
- nošukas:1
- ņieskas:1
- Opiņkas:1
- palikas:1
- panckas:1
- panskas:1
- pasakas:1
- pasukas:1
- patakas:1
- patekas:1
- penckas:1
- penskas:1
- perskas:1
- pieskas:1
- pinčkas:1
- plaškas:1
- plaukas:1
- ādkasis:1
- aizkast:1
- apkasas:1
- apkasīt:1
- Arukasa:1
- atkasas:1
- atkasīt:1
- barkasa:1
- barkass:1
- cūkaste:1
- Čerkasi:1
- čerkass:1
- dakasīt:1
- dīkaste:1
- dīkasts:1
- Eikasch:1
- frikasē:1
- halkasi:1
- iekasēt:1
- iekasīt:1
- inkasēt:1
- Iokaste:1
- izkasas:1
- izkasis:1
- izkasīt:1
- karkass:2
- karkass:1
- kasācija:1
- kasācija:2
- kasandra:1
- kasators:1
- kaseklis:1
- kasibers:1
- kasieris:1
- kasījums:1
- kasiklis:1
- kasīklis:1
- kasītājs:1
- kasīties:1
- kaskadēt:1
- kaslaban:1
- kastanis:1
- kastelis:1
- kastells:1
- kastenis:1
- kasteris:1
- kastiģēt:1
- kastings:1
- kastrāts:1
- kastrole:1
- kastrule:1
- kastruļa:1
- kastuvis:1
- Ambrakas:1
- Armuškas:1
- atliekas:1
- atšalkas:1
- baķinkas:1
- bambakas:1
- Barackas:1
- Bariškas:1
- Baruckas:1
- beguškas:1
- bobuškas:1
- boginkas:1
- boķinkas:1
- Buciškas:1
- Butiškas:1
- Cimoškas:1
- Cimuškas:1
- cipočkas:1
- časnakas:1
- dajebkas:1
- Darankas:1
- daudzkas:1
- dīneškas:1
- Doronkas:1
- draickas:1
- dranskas:1
- drenckas:1
- Dudiškas:1
- ērslakas:1
- eršlakas:1
- eržlakas:1
- Goruškas:1
- griežkas:1
- guhjakas:1
- izšņakas:1
- izvalkas:1
- Jancikas:1
- Kališkas:1
- kalotkas:1
- kaplakas:1
- katuškas:1
- kikalkas:1
- Kikaukas:1
- kolodkas:1
- kraiškas:1
- lancakas:1
- Lidočkas:1
- Līdočkas:1
- lidpūkas:1
- lipatkas:1
- Lipuškas:1
- marinkas:1
- mārkākas:1
- marlakas:1
- mārlakas:1
- marnakas:1
- marnākas:1
- mārnakas:1
- matnakas:1
- maudakas:1
- medatkas:1
- medzakas:1
- Mežtakas:1
- Mežtekas:1
- nesilkas:1
- nosaukas:1
- novilkas:1
- pabatkas:1
- paķiskas:1
- paķiškas:1
- paliekas:1
- pārcūkas:1
- paričkas:1
- pārmokas:1
- pelaškas:1
- peliškas:1
- peluškas:1
- peļuškas:1
- peptikas:1
- Pievikas:1
- Piliškas:1
- Piruškas:1
- planckas:1
- abrkasis:1
- abrkasts:1
- abrukasa:1
- aizkasīt:1
- Akasiasa:1
- Apjakasa:1
- Atkasuka:1
- bakkaste:1
- brokasts:1
- brūkasts:1
- Grankass:1
- Hakasija:1
- izkasiņs:1
- izkasnas:1
- izkasnis:1
- Karakasa:1
- kaseklīgs:1
- kasiklīgs:1
- kaskarīns:1
- kassacija:1
- kassieris:1
- kastainis:1
- kastanājs:1
- kastaņeta:1
- kastaņģis:1
- kastelāns:1
- kastitāte:1
- kastrolis:1
- kastrolis:2
- kastrulis:1
- kastveida:1
- Adamiškas:1
- angelikas:1
- atbraukas:1
- atslaukas:1
- bambamkas:1
- bašļaukas:1
- Bauriškas:1
- Bazilikas:1
- bombočkas:1
- Braciškas:1
- brīvrokas:1
- brokaškas:1
- cārmuškas:1
- cērmuškas:1
- čirkalkas:1
- dieneškas:1
- dieniškas:1
- drabuškas:1
- drapačkas:1
- Drikaškas:1
- drobūškas:1
- Dunciškas:1
- dzenūškas:1
- ermonikas:1
- ermoņikas:1
- ermunikas:1
- Gorliškas:1
- Grociškas:1
- ievārškas:1
- izslaukas:1
- Janciškas:1
- jauncūkas:1
- kalgotkas:1
- Kampiškas:1
- Kaulinkas:1
- Kozliškas:1
- krapačkas:1
- Krapiškas:1
- kraplakas:1
- Kropiškas:1
- Kukliškas:1
- kurmankas:1
- lakstakas:1
- Leiniškas:1
- līdztekas:1
- maslenkas:1
- masļankas:1
- masļenkas:1
- mašļenkas:1
- Mežslokas:1
- Neiciškas:1
- noplaukas:1
- noslaukas:1
- Obeliškas:1
- odžčūskas:1
- Otoriškas:1
- padruškas:1
- paslaukas:1
- pavārškas:1
- abarkasis:1
- ābolkaste:1
- abrakasis:1
- abrākasis:1
- abrakasts:1
- abrukasas:1
- abrukasis:1
- anankasms:1
- bodskasts:1
- brokastas:1
- brokastēt:1
- brokastis:1
- brokastot:1
- cūkastiņa:1
- čūskastes:1
- dekasters:1
- denkastes:1
- edarkasis:1
- epikasīts:1
- frikaseja:1
- frikasejs:1
- gružkaste:1
- iekaslīgs:1
- Iljeskasa:1
- inkasents:1
- izkasenis:1
- izkasinēt:1
- izkasinis:1
- izkasties:1
- izkastrēt:1
- Karkasona:1
- kasacēšana:1
- kasešnieks:1
- kasetējums:1
- kasetnieks:1
- kasiterīts:1
- kaskānieši:1
- kaskarilla:1
- kastaņetes:1
- kastaņkoks:1
- kastellāns:1
- kastīlieši:1
- kastirieši:1
- kastoreļļa:1
- kastrācija:1
- kastradina:1
- kastrētājs:1
- anabolikas:1
- Antoniškas:1
- basanoškas:1
- basanožkas:1
- beznotekas:1
- Bierniškas:1
- bitumlakas:1
- Brenciškas:1
- Buciniškas:1
- Businiškas:1
- darbarokas:1
- dzeņauskas:1
- Ezerslokas:1
- Frunciškas:1
- galafeikas:1
- galifeikas:1
- Gavariškas:1
- Gereniškas:1
- Gubaniškas:1
- Guriliškas:1
- harmonikas:1
- harmoņikas:1
- Jegoriškas:1
- Karališkas:1
- Karoliškas:1
- Kavališkas:1
- kobrčūskas:1
- Kovališkas:1
- Kozuliškas:1
- krazvankas:1
- Kristiņkas:1
- Kuliniškas:1
- ķibeķeikas:1
- Lapatiškas:1
- Līpiniškas:1
- Ļumeniškas:1
- Ļuminiškas:1
- mastorskas:1
- Murāniškas:1
- nepārtikas:1
- nokraiškas:1
- pakraiškas:1
- pakreiškas:1
- pārpalikas:1
- pieslaukas:1
- abraskasis:1
- abrkastiņš:1
- abrukaslis:1
- aizkasties:1
- atkasīties:1
- bezkarkasa:1
- bodeskasts:1
- dekastylos:1
- Donkastera:1
- erukaskābe:1
- Ģirokastra:1
- iekasījums:1
- iekasīties:1
- inkasācija:1
- inkasators:1
- inkasožiro:1
- izakasties:1
- izkasienis:1
- izkasīties:1
- Jukasjervi:1
- kasāmmašīna:1
- kasammašins:1
- kasiopeīdas:1
- kaskadieris:1
- kaskādveida:1
- kaskarilīns:1
- kastaiņkoks:1
- kastanjetes:1
- kastaņbrūns:1
- kastaņkrāsa:1
- kastarnieši:1
- kastigācija:1
- kastingists:1
- kastrānieši:1
- kastveidīgs:1
- analeptikas:1
- anestētikas:1
- Audzariškas:1
- Aukliniškas:1
- Baļdiniškas:1
- Banceniškas:1
- Banciniškas:1
- Bandališkas:1
- Baņciniškas:1
- bezpietekas:1
- Bondariškas:1
- Bramaniškas:1
- fagedēnikas:1
- galerijēkas:1
- Gaugariškas:1
- Groveriškas:1
- Kamatauskas:1
- Kamatovskas:1
- Kaušeliškas:1
- Kirkiliškas:1
- Krekeliškas:1
- Krīveniškas:1
- Kromoniškas:1
- Krupeniškas:1
- Kubuļniškas:1
- Kurpeniškas:1
- laukapvākas:1
- Leimaniškas:1
- Liudaniškas:1
- Liukiniškas:1
- Melderiškas:1
- Meļderiškas:1
- padieneškas:1
- padvičorkas:1
- pakrēmuškas:1
- Panceliškas:1
- pasidzelkas:1
- Peiveliškas:1
- pelesžurkas:1
- pirmstalkas:1
- Pjērdelekas:1
- Platonovkas:1
- abrakastiņš:1
- aderkasieši:1
- audiokasete:1
- Blīskastele:1
- ciparkasete:1
- dodekastīls:1
- grabažkaste:1
- grabuļkaste:1
- iebrokastēt:1
- iebrokastot:1
- izakasīties:1
- kastellatūra:1
- kastuļinieši:1
- antibiotikas:1
- antiseptikas:1
- Brenceliškas:1
- čūskķirzakas:1
- diskopļaskas:1
- Dzirnaviškas:1
- Dzirvaniškas:1
- epoksīdlakas:1
- Ezerķiķaukas:1
- Grustāniškas:1
- Kalnaklaukas:1
- koraļļčūskas:1
- Kundziniškas:1
- leduslīdakas:1
- nefrokolikas:1
- oposumžurkas:1
- pasidzjolkas:1
- Aderkasskaja:1
- aizbrokastēt:1
- atsakasīties:1
- Austrumkasai:1
- brokastgalds:1
- brokastlaiks:1
- brokastmaize:1
- brukasvēders:1
- būvkrājkases:1
- kaskādavārija:1
- kaskādizvēlne:1
- kaskādveidīgs:1
- kastrofrēnija:1
- Augustiniškas:1
- brīnumpasakas:1
- gabalatliekas:1
- karbinollakas:1
- Peikstuliškas:1
- atkritumkaste:1
- Jaunkastīlija:1
- karkasmodelis:1
- kaskādzvaigzne:1
- kastīšslēdzene:1
- dasakasinēties:1
- inkasodarījumi:1
- inkasopilnvara:1
- kastrācijbaisma:1
- ārpusgalaktikas:1
- Jaunstupeliškas:1
- demovideokasete:1
- inkasomandātārs:1
- inkasoprovīzija:1
- kaskādskaitītājs:1
- kastelāndarījums:1
- Kuriļu-Kamčatkas:1
- Bernkastele-Kīsa:1
- blankaskrodznieki:1
- fenolformaldehīdlakas:1
- melamīnformaldehīdlakas:1
Atrasts vārdu savienojumos (55):
- (kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis
- beigts kas beigts
- daudz kas
- diez kas
- diezin kas
- drošs kas drošs
- ēst neprasa (kaut kas kādam)
- ja kas
- kas (ne)kait (arī (ne) kaiš)
- kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos)
- kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt
- kas bez biksēm, tas bez bēdām
- kas bijis, bijis
- kas būs, būs
- kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas
- kas ir
- kas ir, ir, arī kas būs, būs
- kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav
- Kas jauns?
- kas kādam daļas
- kas kait (arī kaiš)
- kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt)
- kas mugurā un vēderā
- kas nav piesiets
- kas nekas
- kas par desām
- kas par to
- kas pirmais brauc, tas pirmais maļ
- kas raus (kādu)
- kas sunim asti cels, ka pats necels
- Kas to būtu domājis!
- kas tur
- kas tur (liels), arī kas tur pavisam
- kas tur liels
- kas tur pavisam
- kas vainas (ko (ne) darīt)
- Kas vainas, arī kas par vainu?
- kas zina
- kauč kas
- kaut kas
- kaut kas aiz ādas
- kaut kas traks, arī vai traks
- kungs kas kungs
- Lai tad (arī tur) vai kas!
- Lai tur (arī tad) vai kas!
- maz kas
- nevar zināt (ari kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs)
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs)
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos zvanīs (arī glabās), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās
- nezin kas
- tiesa kas tiesa, arī kas tiesa, tas tiesa
- viens kas tiesa
- viss kas
- viss kaut kas
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
- nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
- Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
- intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
- apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
- vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
- hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
- guanidāze "Aspergillus niger" ferments, kas katalizē guanidīna hidrolīzi urīnvielā un amonjakā.
- hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
- bembis "BMW" markas automašīna
- sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
- sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
- maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
- Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
- kabans "Mersedes" markas vieglā automašīna.
- folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
- Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
- skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- Spanglish "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- aut caesar, aut nihil "vai nu Cēzars, vai nekas"; visu vai neko.
- jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
- B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
- Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
- rokas aizņemtas (abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas.
- hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
- trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra.
- iešņavas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē).
- īsnaujas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē).
- (sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- (no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- praktisks (par cilvēku) tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus
- virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē.
- lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
- endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
- apakškoks [koka]{s:8} atzarojums, kas pats veido kokveida struktūru
- dzinējs [mašīna]{s:2334}, kas noteikta veida enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- privātnams [nams]{s:1880}, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai atsevišķu cilvēku grupai
- vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
- tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
- šeherezada 1001 pasakas stāstītāja.
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
- Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
- piecmārks 15 kapeikas.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pēc noteiktā laika, kad jāsākas lekcijai vai tml.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
- psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
- unikods 16 bitu sistēma, kas paredzēta visu pasaules valodu rakstzīmju kodēšanai.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
- monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
- prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
- referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
- plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
- kambarnieki 18. gs. un 19. gs. sākumā hernhūtieši, kas pulcējās saiešanas namos jeb kambaros.
- pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
- Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha.
- karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- Aglabidi 9. gadsimta arābu dinastija, kas valdīja Tunisijā.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
- divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās.
- versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā.
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites.
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
- nagas Abas rokas; rokas un kājas.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē.
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē.
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā.
- Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
- krustābele Ābele, kas aug uz kaimiņu zemju robežas.
- svētābele Ābele, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā.
- ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata").
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā.
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā.
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki.
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā.
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā.
- vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka.
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens").
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
- a/k Abonenta kastīte.
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
- MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā.
- atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni.
- kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
- skrabiņš Abras kasis, kasīklis.
- VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem.
- kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
- kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- abarkasis Abrkasis (1).
- abraskrāpis Abrkasis (1).
- abrasskrāpis Abrkasis (1).
- abrukasa Abrkasis (2).
- abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš.
- sakašas Abrkasis, sakasīts siens u. c.
- paskrebeļs abrkasis.
- sakaseits abrkasis.
- abrakasis Abrkasis.
- abrākasis Abrkasis.
- abrakastiņš Abrkasis.
- abrakasts Abrkasis.
- abraskasis Abrkasis.
- abrkastiņš Abrkasis.
- abrukasis Abrkasis.
- abrukaslis Abrkasis.
- abruskrāpis Abrkasis.
- boķis Abrkasis.
- kašeklis Abrkasis.
- ķigulītis Abrkasis.
- pladiņš Abrkasis.
- sakasas Abrkasis.
- kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
- aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
- androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus.
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
- monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi.
- dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai.
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu.
- izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai.
- gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā.
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu.
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni.
- nistagmoīds Acābola kustības, kas atgādina nistagmu.
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
- postīgas acis acis, kas niez vai asaro.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
- lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim.
- tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
- pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
- pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ.
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu").
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla.
- Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze.
- Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze.
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
- Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām.
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
- izkliedētas actiņas actiņas, kas atrodas viena no otras tālāk par 10 mm.
- akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes.
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- ačinskieši Ačinskas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
- Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants.
- sakāda Āda, ar ko pārvilktas sakas.
- ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā.
- džinguls Āda, kas paredzēta šūšanai.
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā.
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā.
- hostadapteris Adapteris, kas pārsūta datus un instrukcijas starp diskešu vai diskdziņa kontrolieri un centrālo procesoru.
- līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā.
- PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni.
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
- dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus.
- fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus.
- sarkoīds Ādas audzējs, kas atgādina sarkomu.
- sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas.
- sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ.
- subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas.
- uledermatīts Ādas iekaisums, kas atstāj rētas.
- dermataneirija Ādas inervācijas defekts, kas rada jutības traucējumus.
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
- hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze).
- kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā.
- pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu.
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2).
- mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī.
- riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas.
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas.
- dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā.
- kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas.
- kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana.
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
- spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
- mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu.
- pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas; īstā āda; derma.
- derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu.
- dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu.
- epidermoze Ādas slimība, kas skar epidermu.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
- serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus.
- adesmoze Ādas slimība, kuras sekas ir saistaudu atrofija.
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
- fustigācija Ādas šaustīšana ar metāla otu, kas savienota ar maiņstrāvas avotu, piem., faradizācijā.
- ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam.
- dermatooftalmīts Ādas un acs iekaisums, kas skar konjunktīvu un radzeni.
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
- šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu.
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
- segmati Ādas veidojums, kas klāj gandrīz visu zīdītāju ķermeni.
- vilnas matiņš ādas veidojums, kas sastāv no olbaltumvielu savienojuma – keratīna.
- trihoepitelioma Ādas vēzis, kas attīstās no pūkmatu folikuliem.
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
- adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula.
- Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem.
- Aguļaša rags Adatas rags, Āfrikas galējais dienvidu punkts.
- vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli.
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- miksadenoma Adenoma, kas pa daļai miksomatozi deģenerējusies; gļotu dziedzera adenoma.
- heteradenoma Adenoma, kas radusies audos, kuros normāli nav dziedzeru.
- horioadenoma Adenomas tipa horija audzējs, kas noārda placentu.
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
- graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem.
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā.
- bžeduhi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, kas veido šās tautas lielāko daļu.
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
- gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru.
- kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus.
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
- cūkactiņas Adījuma raksts, kas atgādina acis.
- prespinumi Adījuma rakstu pinumi, kas satur cilpas ar vienu vai vairākiem uzmetumiem.
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
- megžine Adījums, kas ir adīts, cieši nesaistot valdziņus.
- rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus.
- galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām.
- stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba.
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
- apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai.
- arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
- apriņķis administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām.
- Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu.
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā).
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
- Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā.
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
- Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija.
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā.
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
- Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
- Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta.
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta.
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12.
- adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā.
- nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju.
- absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu.
- individuālā adrese adrese, kas identificē vienu noteiktu datoru tīkla staciju.
- bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi.
- grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīkla.
- lokālā tīkla grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīklā.
- reālā adrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; mašīnadrese.
- mašīnadrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; reālā adrese.
- netiešā adrese adrese, kas norāda šūnu datora atmiņā, kurā ierakstīta operanda tiešā adrese.
- lokālā tīkla apraides adrese adrese, kas norāda visu staciju kopumu noteiktā lokālajā tīklā.
- apraides adrese adrese, kas norāda, ka kadrs paredzēts visām aplūkojamā datoru tīkla stacijām.
- tiešā adrese adrese, kas nosaka operanda vietu datora atmiņā.
- vienotais resursu vietrādis adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta resursu.
- ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam.
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi.
- lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā.
- universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos.
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
- segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa.
- izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1.
- atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
- stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts.
- veloaerobika Aerobikas veids, kur nodarbības notiek uz velotrenažiera.
- ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu.
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
- bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
- teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem.
- eksperimentālā aerodinamika aerodinamikas nozare, kura pēta aerodinamikas procesus, modelējot tos speciālā laboratorijā vai lidojumā.
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības.
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos.
- aerodinamiskā pretestība aerodinamiskā spēka komponente, kas vērsta pretēji ķermeņa kustības ātruma virzienam un bremzē ķermeņa kustību.
- aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas.
- flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā.
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei.
- aerogrāfija Aeroloģija - meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
- oinometrs Aerometrs, kas mērī alkohola saturu vīnā.
- identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri.
- aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
- parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu.
- disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot.
- disgramatisms Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja pareizi lietot vārdus.
- akatafāzija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja sintaktiski pareizi veidot frāzi.
- akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus.
- visceroreceptors Aferentā nerva galaorgāns, kas uztver kairinājumus no iekšējiem orgāniem.
- deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas.
- kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta.
- AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls.
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas.
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
- būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.
- afrikānists Afrikānistikas speciālists.
- afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
- kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons).
- Agapanthus africans Āfrikas agapants.
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos.
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
- ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām.
- Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs.
- Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa.
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums.
- Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā.
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- Bubalus caffer Āfrikas jeb kaferu bifelis.
- syncerus Āfrikas jeb kaferu bifeļu ģints.
- Ziemeļāfrika Āfrikas kontinenta ziemeļu daļa.
- melnais kontinents Āfrikas kontinents.
- illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci.
- aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- Khya senegalensis Āfrikas mahagons.
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
- Macaca sylvana Āfrikas makaks jeb magots.
- Leptoptilos crumeniferus Āfrikas marabu.
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
- ĀNK Āfrikas Nacionālais kongress.
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- Pitta angolensis Āfrikas pita.
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga.
- ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju).
- Sparmania africana Āfrikas sparmānija.
- PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency").
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
- bantu Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas.
- ĀVO Āfrikas vienības organizācija.
- Loxodonta africana Āfrikas zilonis.
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes.
- ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis).
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
- afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
- Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Pricenovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā.
- Pričimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā.
- Pricimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā.
- digitoksigenīns Aglukons, kas rodas, atņemot digitoksīnam trīs digitoksozes molekulas.
- aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju.
- izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B).
- heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus.
- izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus.
- idioaglutinīns Aglutinīns, kas atrodas organismā neatkarīgi no antigēna injekcijas.
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
- agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē.
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam.
- resurrēkcionisti Agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem.
- suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
- diascordium Agrāk daudz lietots zāļu līdzeklis, kas satur 1% opija.
- fiskāli Agrāk ierēdņi, kas aizstāvēja fiska intereses, cēla viņa vārdā sūdzības utt.
- pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
- libra Agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera.
- kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
- daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas.
- liegums Agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu.
- biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem.
- uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem.
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
- ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām.
- zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām.
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- valcētava Agregāts, kas (ko) valcē.
- termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem.
- tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai.
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
- paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru.
- tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
- agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties.
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
- vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā.
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai.
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
- Agteleka Agtelekas ala.
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju.
- kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu.
- privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- sindikāts aģentūra, kas piegādā informāciju vairākiem periodiskajiem izdevumiem vienlaikus.
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
- Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
- centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē.
- eidenieks Aidenieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē.
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā.
- apakšaile Aile, kas atrodas zemāk, lejpus (kā); apakšējā aile.
- koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus.
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- pirogēnā ainava ainava, kas rodas ugunsgrēka rezultātā.
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots.
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
- ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē.
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā.
- galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
- vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu.
- atpīles Aitas vai kazas, kas atnesas vēlu rudenī.
- eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
- taukaste Aitu suga ("Ovis platyura") Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
- taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
- rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem.
- pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas.
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
- Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- aizcerojis Aizaudzis ar augiem, kas aug ceros, puduros.
- Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā.
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā.
- opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
- aizbāžamais Aizbāznis, tas ar ko kaut kas tiek aizbāzts.
- aizsargbīdnis aizbīdnis, kas paredzēts drošībai, aizsargāšanai.
- gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara.
- aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
- vienpogaizdare aizdare, kas aizdarāma ar vienu pogu.
- aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai.
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
- kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes.
- aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts.
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros.
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
- sirds astma aizdusas lēkmes, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
- Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
- aizdara Aizgalds, nodalījums kūtī, kas paredzēts mazajiem lopiem; aizgalds.
- aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
- aizseperēt Aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- pusaizkari Aizkari, kas nosedz tikai loga apakšējo pusi.
- aizkast Aizkasīt.
- aizkarpīt Aizkast, aizkārpīt, aizkašāt.
- aizkārnīt Aizkast, aizkašņāt, aizkārpīt.
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
- nokrampēt Aizkrampēt (vairākas durvis).
- aizmālēt Aizkrāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
- Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
- pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem.
- pankreatopeptidāze Aizkuņģa dziedzera enzīms, kas katalizē peptīdu hidrolīzi.
- laktāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas noārda cieti.
- amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē.
- retardīns Aizkuņģa dziedzera hormons, kas neitralizē tireotoksīna toksisko darbību.
- lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
- tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
- orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā.
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
- eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas.
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
- Baldones – Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
- kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi.
- atberes Aizņemta labība, kas jāatdod ar procentiem.
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod prierkšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
- sapogāt Aizpogāt (kā vairākas, visas pogas).
- Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā.
- Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
- rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
- aizkaust Aizrakt, aizkast.
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas.
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- atgaiņājošs Aizsargājošs; tāds kas atgaiņā.
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
- diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai.
- migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem.
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
- kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem.
- aizmilzums Aizsērējums, tāds, kas ir aizsērējis vai aizaudzis.
- aizklaņģēt Aizsist ar malkas pagali.
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem.
- nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
- klāt Aizstāj verba priedēkli pie-, norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam).
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus.
- ļeperis Aizšauts putns, kas vēl spirinās.
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
- aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju.
- pievākt Aizvērt kastes vāku.
- agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.).
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam.
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi.
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā.
- ekvivalentā shēma aizvietošanas shēma, kas vienkāršota, izmantojot ekvivalentos pārveidojumus.
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
- Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā.
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
- grīvlāde Akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm.
- brodi Akas grodi.
- renteļi Akas grodi.
- rentiņi Akas grodi.
- sirobi Akas grodi.
- sirobs Akas grodi.
- sirubi Akas grodi.
- sirubs Akas grodi.
- trisienis Akas grodi.
- trisums Akas grodi.
- brodenis Akas grods.
- brodiņš Akas grods.
- brods Akas grods.
- apcirknis Akas grodu vainagi.
- syrūbi akas koka grodi, vaiņagi.
- trisīņs akas koka grodi, vaiņagi.
- sebils Akas namiņš arābu austrumu pilsētās.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- kampis Akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini.
- svārsteklis Akas svirkstenis.
- sukrums akas šahtas dēļi.
- bluķis Akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās.
- svirkstenis Akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai.
- svērte akas vinda; svērts.
- svirsnis Akas vinda; svirksnis.
- okys svērts akas vinda.
- sveira akas vinda.
- svēre akas vinda.
- svērtuve akas vinda.
- spilve Akas vinda.
- svarinīca Akas vinda.
- svērts Akas vinda.
- svirksnis Akas vinda.
- svirkstene Akas vinda.
- svirkstiņš Akas vinda.
- svirsts Akas vinda.
- svirtenis Akas vinda.
- svirts Akas vinda.
- vanga Akas vinda.
- vimba Akas vinda.
- vinds Akas vinda.
- Akasi Akaši - pilsēta Japānā ("Akashi").
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.
- pretakcija Akcija, kas ir vērsta pret citu akciju.
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
- eksdividende Akcija, kas tiek pārdota un pirkta pēc tam, kad par to izmaksātas dividendes.
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā.
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
- akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā.
- koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās.
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē.
- akcizieris Akcīzes iekasētājs.
- Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- naģis Akls, vai arī tāds, kas uzvedās kā akls vai vājredzīgs.
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā.
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem.
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras.
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
- cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts.
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
- petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm.
- urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī.
- ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā.
- pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
- Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti.
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- atbalsta siena akmeņu krāvums vai mūris, kas nostiprina nogāzi.
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
- Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta.
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā.
- zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji.
- urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
- histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē.
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- akompaņements Akompanements - mūzikas pavadījums.
- ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
- undecimakords Akords, kas konstruēts no 6 dažāda nosaukuma skaņām, sakārtotām pa tercām.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- dominante akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos.
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
- Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam.
- propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam.
- shizaksons Aksons, kas dalās divos pilnīgi vai gandrīz vienādos zaros.
- āvaklis Āksts; tāds, kas ķēmojas, muļķojas.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
- komparsa Aktieris, kam nekas nav jārunā; mazāk kā statists piedalās tēlojumā.
- teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- raksturlomu tēlotājs aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju.
- pirmais mīlētājs aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
- aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam.
- sulfonilurīnviela Aktīvā viela preparātos, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera.
- allicīns Aktīva viela, kas atrodas ķiplokos un citos sīpolaugos.
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu.
- vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības.
- sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
- glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
- atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs; tas, kas atbalsta (2).
- travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā.
- travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē.
- Morēnu reljefs akumulatīvs reljefs, kas veidojies ledāja darbības rezultātā.
- nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos.
- siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna).
- muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības.
- vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu.
- elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
- arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
- fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
- terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki.
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
- distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
- lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos.
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
- knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai.
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
- Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā.
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju.
- antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā.
- antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē.
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
- glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā.
- Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- spirolaktons Aldosterona antagonists, kas veicina nātrija izdali caur nierēm.
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām.
- Aleksandrovas ezers Aleksandrovkas ezers Preiļu novada Rušonas pagastā.
- recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī.
- dominantās alēles alēles, kas heterozigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē vairāk nekā recesīvās alēles.
- dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi.
- normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību.
- mutantās alēles alēles, parasti recesīvās, kas radušās mutāciju rezultātā.
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
- kontaktalergēns Alergēna viela, kas iekļūst organismā caur ādu vai gļotādu.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- dismenoroiskais dermatīts alerģiska rakstura izsitumi, kas rodas menstruācijas traucējuma gadījumā.
- Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos.
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu.
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
- Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
- pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
- polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem.
- režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas
- diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu.
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē.
- jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē.
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- alkadiēns Alifātisks ogļūdeņradis, kas satur divas dubultsaites.
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās.
- kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē).
- hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
- kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
- sinapins Alkaloīds, kas atrodas bisulfāta veidā melnās sinepēs.
- violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos.
- psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
- cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu.
- rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai.
- obskurīns Alkaloīds, kas sastopams apdziru lakstos.
- skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli.
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības.
- kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
- homokapsaicīns Alkaloīds, ko iegūst no viengadīgās paprikas augļiem.
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
- alcība Alkas, kāre, alkatība, kārība.
- tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
- alksme Alkas.
- alkums Alkas.
- olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti.
- zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
- spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans.
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
- indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem.
- Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
- Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā.
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā.
- blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji.
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
- žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
- sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
- Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
- Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
- Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
- angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments.
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota.
- Depiņš alternatīvās mūzikas klubs.
- crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”).
- impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai.
- Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
- trogtoditi Alu iemītnieki, pirmatnējas tautas, kas stāv uz kultūras viszemākās pakāpes.
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- Artas alas alu sistēma Spānijā (_Artá, Coves d’_), Baleāru salu Maļorkas salas austrumos.
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
- Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
- pagāza Alus atliekas, padibenes.
- pagāze Alus atliekas, padibenes.
- pagāzne Alus atliekas, padibenes.
- patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
- radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
- karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā.
- drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
- pēctecis Alus patekas.
- Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu.
- drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
- medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
- mīksts alus alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
- tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti.
- trauslā alva alva temperatūrā, kas augstāka par 161 Celsija grādu.
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
- DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē.
- malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
- Chamaecyparis nootkatensis Aļaskas paciprese.
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
- jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
- fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints.
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
- Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
- gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā.
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā.
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- caurbira Amata kandidāts, kas vēlēšanās nav ievēlēts.
- amata puisis amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors.
- kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā.
- mājrūpnieks Amatniecības izstrādājumu ražotājs kas strādā mājās.
- mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus.
- namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu.
- riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
- amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
- kanninieki Amatnieki, kas lēja alvas traukus.
- amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu.
- taisītājs Amatnieks, kas (ko) gatavo, darina.
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- banderis Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- banders Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- kocnieks Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- traukmeisters Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- skritulnieks Amatnieks, kas gatavo ratu riteņus.
- ratenieks Amatnieks, kas gatavo ratus, riteņus.
- štellmakars Amatnieks, kas gatavo ratus; ratnieks.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- ratiņdreimanis Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- ratīnmeistars Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- kuģa namdaris amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas.
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- tūbnieks Amatnieks, kas izgatavo filca izstrādājumus.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- ragavnieks Amatnieks, kas izgatavo ragavas.
- sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
- širenieks Amatnieks, kas izgatavo širas (zirga aizjūga piederumu).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
- riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves; virvju vijējs.
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus.
- tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
- gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
- mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
- piegriezējs Amatnieks, kas piegriež 2 (1).
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
- akmeņslīpētājs Amatnieks, kas slīpē akmens virsmas.
- koka amatnieks amatnieks, kas strādā ar koku, gatavo koka priekšmetus.
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- cibinīks amatnieks, kas taisa cibas un citas sīkas mantas.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- vērpis Amatnieks, kas vij virves.
- techniķis Amatnieks, sava aroda pratējs ar izglītību tehnikas nozarē.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
- mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
- ostas kapteinis amatpersona, kas atbild par kārtību un kuģošanas drošību ostā.
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina.
- instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā.
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- bizūkurs Amatpersona, kas ko pārmeklē, kontrolē; uzraugs.
- kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.).
- cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju.
- locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu).
- kasieris amatpersona, kas pārzina kasi.
- gobnieks Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas.
- gobzinis Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas.
- revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
- pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
- ostas direktors amatpersona, kas vada ostas darbu kopumā.
- apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
- administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā.
- konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
- palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
- Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru.
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants.
- Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
- Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā.
- policeptors Amboceptors, kas saista vairākus komplementus.
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
- proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām.
- smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
- Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- amerikanka Amerikānisks, no Amerikas cēlies.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
- tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados.
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
- Agave americana Amerikas agave.
- Liquidambar styraciflua Amerikas ambraskoks.
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
- Persea americana Amerikas avokado.
- Perisoreus canadensis Amerikas bēdrozis.
- baltgalvas sīlis Amerikas bēdrozis.
- Kanādas sīlis Amerikas bēdrozis.
- Ceanothus americanus Amerikas ceanots.
- Ectopistes migratorius Amerikas ceļotājbalodis.
- Coccothraustes vesperinus Amerikas dižknābis.
- Fagus grandiflora Amerikas dižskābardis.
- Cladrastis lutea Amerikas dzeltenkoks.
- Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- Corozo oleifera Amerikas eļļaspalma.
- Grossularia hirtella Amerikas ērkšķoga.
- AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute").
- Phytolacca americana Amerikas fitolaka.
- cathartidae Amerikas grifu dzimta.
- AHL Amerikas hokeja līga.
- nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
- ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
- kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
- AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
- Ribes americanum Amerikas jāņoga.
- Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte.
- Procyon lotor Amerikas jenots.
- Haematoxylon campechianum Amerikas kampešs.
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
- Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm.
- liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā.
- Celastrus scandens Amerikas kokžņaudzējs.
- prēriju rati Amerikas kolonistu ceļošanas furgons.
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds.
- Larix laricina Amerikas lapegle.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
- Tilia americana Amerikas liepa.
- Lysichiton americanus Amerikas lizihitons.
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
- grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
- ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute").
- spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku.
- blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs.
- Homarus americanus Amerikas omārs.
- Cotinus obovatus Amerikas parūkkoks.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association").
- Gymnocladus dioicus Amerikas ragukoks.
- Nucifraga columbiana Amerikas riekstrozis.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
- USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
- Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- zeltgalvas somzīlīte Amerikas somzīlīte.
- Campsis radicans Amerikas trompetvīns.
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
- gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne.
- grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne.
- hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
- Liriodendron tulipifera Amerikas tulpjukoks.
- Mustela vison Amerikas ūdele.
- AVO Amerikas valstu organizācija.
- Ulmus americana Amerikas vīksna.
- Vitis labrusca Amerikas vīnkoks.
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
- monoamīds Amīds, kas satur vienu amīdgrupu.
- sfignozīns aminoalkohols, kas atrodas smadzenēs.
- fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās.
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
- homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu.
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
- triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH.
- monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas.
- stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā.
- mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas.
- Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- abpusējas darbības amortizators amortizators, kas pārvietojuma svārstības slāpē divos pretējos virzienos.
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
- pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli.
- skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību.
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km.
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km.
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km.
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
- anabionti Anabiotiski augi, kas vairākas reizes zied un nes augļus.
- izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
- aktīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot antigēnu.
- pasīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot normālam dzīvniekam sensibilizētā dzīvnieka serumu.
- etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
- analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes.
- transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas).
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
- luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
- elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
- mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu.
- blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem.
- jankavisms Anarhosindikālisms - politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē.
- anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
- anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
- patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos.
- venovenostomija Anastomoze, kas savieno vienu vēnu ar otru.
- izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni.
- baš Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g).
- bašs Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g).
- estezioloģija Anatomijas daļa, kas pētī maņu orgānus.
- tenontoloģija Anatomijas nozare, kas pētī cīpslas.
- meroloģija Anatomijas nozare, kas pētī elementāros audus.
- splanhnoloģija Anatomijas nozare, kas pētī iekšējos orgānus.
- sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
- osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
- himenoloģija Anatomijas nozare, kas pētī membrānas, gļotādas.
- angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu.
- prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
- Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā.
- tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros.
- retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim.
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
- arkāde Anatomisks veidojums, kas sastāv no vairākiem lokiem (artēriju, vēnu).
- dzimumceļi anatomisska vienība, orgāni, kas saistīti ar reprodukciju.
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
- Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- perifēriskā aneirisma aneirisma, kas aptver artēriju no visām pusēm.
- emboliskā aneirisma aneirisma, kas izveidojas pēc embola artērijā.
- aortas aneirisma aneirisma, kas rodas galvenokārt uz sifilisa vai sklerozes pamata.
- sānu aneirisma aneirisma, kas skar asinsvada vienus sānus, kamēr pārējās sienas daļas ir veselas.
- hemolītiskā anēmija anēmija kā eritrocītu pastiprinātas noārdīšanās sekas; cēloņi: eritrocītu konstitucionāls vājums.
- ikteroanēmija Anēmija kopā ar dzelteno kaiti kā hemolīzes sekas.
- sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas.
- hroniska anēmija anēmija, kas atkārtojas, piem., pēc nelieliem atkārtotiem asins zaudējumiem.
- agastriskā anēmija anēmija, kas attīstās pēc kuņģa rezekcijas.
- anenterālā anēmija anēmija, kas attīstās pēc tievo zarnu rezekcijas.
- akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu.
- toksanēmija Anēmija, kas rodas no hemolītiskām indēm.
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
- anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.).
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists, ārsts, kas izdara anestēziju.
- Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums.
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
- angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ.
- hipertrofiskā angioma angioma, kas sastāv no kapilāriem ar hiperplastisku endotēliju.
- jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki.
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
- šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus.
- komoners Anglijā - netitulēta persona (kas nepieder pie pēriem).
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks.
- lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
- georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
- billbrokers Anglijā un ASV vekseļu māklers, kas pieņem vekseļus diskontam.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi.
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
- estētiskais virziens angļu 19. gs. beigu māksliniecikais strāvojums, kas realizēja doktrīnu "māksla mākslas dēļ".
- aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam.
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas.
- lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
- pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas.
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
- Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta.
- Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā.
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
- klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu.
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- angolieši Angolas Republikas iedzīvotāji.
- anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
- anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
- parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei.
- dabiskā anizotropija anizotropija, kas piemīt monokristāliem un materiāliem, kuriem ir tekstūra.
- mākslīgā anizotropija anizotropija, kas rodas vielā ārējas iedarbības rezultātā.
- poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
- daļēja ankiloze ankiloze, kas rada locītavas kustības ierobežojumu, bet ne pilnīgu nekustību.
- ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma.
- kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu.
- Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā.
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- iedzīvotāju fonds ANO iedzīvotāju fonds, dibināts 1967. gadā, vispasaules organizācija, kas sniedz metodisku un materiālu palīdzību.
- FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
- anode Anods - elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar strāvas avota pozitīvo polu.
- kolektors anods, kas savāc sekundāros elektronus no ikonoskopa vai līdzīgas ierīces mozaīkas.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā.
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
- hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā.
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
- antanovki Antanovkas āboli.
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju.
- CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources").
- šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi.
- rāmja antena antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
- virziena antena antena, kuras ass virzienu var mainīt, peilējot radiobākas.
- antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus.
- antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
- antibiotiskās vielas antibiotikas.
- antibiotiķi Antibiotikas.
- ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras.
- amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā.
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
- antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
- antilaktāze Antiferments, kas kavē laktāzes fermentative darbību.
- antisteapsīns Antiferments, kas kavē steapsīna darbību.
- antiureāze Antiferments, kas kavē ureāzes darbību.
- antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu.
- antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.).
- haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu.
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
- antitoksigēns Antigens (toksīns), kas stimulē antitoksīna rašanos asinīs.
- viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās.
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
- autoantigēns Antigēns, kas atrodas antivielas producētāja organisma audos.
- amboceptorogēns Antigēns, kas ierosina amboceptora rašanos.
- idiotoksīns Antigēns, kas izraisa alerģisku reakciju; alergēns.
- paralergīns Antigēns, kas izraisa paralerģiskas reakcijas.
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
- aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos.
- poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos.
- tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi.
- antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā.
- antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu.
- nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
- dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs.
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri).
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām.
- kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
- elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme).
- logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi.
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
- centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām.
- epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
- stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes.
- bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm.
- jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja.
- tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm.
- antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes.
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu.
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
- elēģiskais distihs antīkās dzejas stingrā strofiskā forma, kas sastāvēja no divām rindām - pirmā heksametrā, otrā pentametrā.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
- pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā.
- autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu.
- spina Antīkos cirkos iekārtota garensiena, kas sacīkšu laukumu sadalīja 2 daļās.
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
- dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai.
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
- antioksidētāji Antioksidanti - vielas, kas novērš vai kavē oksidēšanos.
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli.
- likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns.
- pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus.
- antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- rēzusa antiserums antiserums, kas reaģē ar vienu vai vairākiem rēzusfaktoriem.
- antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs.
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas.
- antimatērija Antiviela - viela, kas sastāv no antidaļiņām.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas.
- endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas.
- antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu.
- koagulīns Antiviela, kas ierosina antigēna precipitāciju.
- hemaglutinīns Antiviela, kas izraisa hemaglutināciju.
- mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos.
- antiautolizīns Antiviela, kas kavē autolizīna darbību.
- antitripsīns Antiviela, kas kavē tripsīna darbību.
- autohemolizīns Antiviela, kas lizē autologus eritrocītus.
- antilizīns Antiviela, kas neitralizē lizīna darbību.
- timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas.
- autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas.
- splenolizīns Antiviela, kas noārda liesas audus.
- autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem.
- antistreptohemolizīns Antiviela, kas rodas asinīs streptohemolizīna ietekmē.
- anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē.
- izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem.
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei.
- antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas.
- reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības.
- antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību.
- aglutinīni Antivielas asins serumā, kas ierosina asins šūnu salipšanu.
- bakteriolizīni Antivielas, kas noārda baktērijas.
- antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos.
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu.
- antonavka Antonovkas auglis.
- antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās.
- anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints.
- D'Antrkasto salas Antrekasta salas Zālamana jūrā.
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
- antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē.
- antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
- etniskā antropoloģija antropoloģijas nozare, kas pētī rases.
- kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
- antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem.
- antropotehnika Antropometrijas un psihotehnikas datu izlietošana arodnieciskās izlases nolūkos.
- Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā.
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim).
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
- strutainais aortīts aortas sienas sastrutojums kā strutu infekcijas sekas.
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
- mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
- plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām.
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju.
- parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze.
- bokseršorti apakšbikses, kas līdzinās šortiem
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
- pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm).
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
- pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
- apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru.
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā.
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā.
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā.
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m.
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m.
- magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu.
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses.
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma.
- kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
- buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis.
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
- disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
- garais sortiments apaļais kokmateriāls, kas ir garāks par 6 metriem.
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
- piknosporas Apaļas vienkodola sporas, kas attīstās piknīdās.
- rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1).
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
- saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
- špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
- ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu.
- kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli.
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā.
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
- bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš.
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu.
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
- gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam.
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes.
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
- parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- sadalītājs Aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros).
- putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
- elastometrs Aparāts audu elastības un tūskas pakāpes noteikšanai.
- lāzeratskaņotājs Aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa.
- gastrogrāfs Aparāts kuņģa peristaltikas un intragastrālā spiediena grafiskai reģistrācijai.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
- apertometrs Aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
- vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
- videomikseris Aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus.
- otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
- klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē.
- pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
- hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības.
- atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs, kompaktdiskos).
- statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
- pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības.
- odogrāfs aparāts, kas automātiski iezīmē kartē kuģa kursu, izmantojot žirokompasa un lagas rādījumus.
- dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus.
- opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna.
- Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni).
- acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā.
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
- magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem.
- stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības.
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
- filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē.
- brīnumaparāts Aparāts, kas izraisa apbrīnu.
- fonostetogrāfs Aparāts, kas krūškurvja toņus pastiprina, filtrē un uzņem platē.
- laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- anagliptoskops Aparāts, kas medaļas zīmējumu rāda cilnī.
- auksanometrs Aparāts, kas mērī augu pieaugumu garumā.
- magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā.
- glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam.
- soļu skaitītājs aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
- pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
- kritofonoskops Aparāts, kas pārveido redzamos vai dzirdamos signālos kriptofona pārraidītos signālus.
- telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma.
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- faksimila aparāts aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu.
- indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
- sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā.
- mīriomorfoskops Aparāts, kas rāda neskaitāmus iztēlojumus, kaleidoskops.
- hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības.
- reogrāfs Aparāts, kas reģistrē asinsvadu un kapilāru pildījumu ar asinīm.
- dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi.
- histerodinamometrs Aparāts, kas reģistrē dzemdes kontrakciju biežumu, stiprumu un variācijas.
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
- elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
- cirtogrāfs Aparāts, kas reģistrē krūšu sienas kustības.
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
- hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā).
- magnetola Aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona.
- ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās.
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
- uzlādes aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts akumulatora bateriju uzlādēšanai un uzlādes parametru mērīšanai.
- izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
- reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
- hardware Aparatūra datortehnikā, kur par aparatūru tiek uzskatīts viss, kas nav programmatūra un disketes.
- reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
- radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- automātiskā atbilde aparatūra un programmas, kas nodrošina izsauktā termināļa automātisku atbildi uz izsaukuma signālu.
- multivides jaunināšanas aprīkojums aparatūra un programmatūra, kas ļauj pārveidot standarta personālo datoru multivides personālajā datorā.
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
- vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu.
- mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti.
- disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā.
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
- apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
- testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu.
- datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā.
- multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē.
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
- interneta telefonija aparatūras un programmatūras kopums, kas ļauj datora lietotājam izmantot internetu kā pārraides vidi telefona izsaukumiem.
- interaktīvā ciparu videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma, kas veic diskrētās video- un audioinformācijas saspiešanu tās tālākai izmantošanai personālajos datoros.
- spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
- darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai.
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- operacionālā vide aparatūras, programmatūras un datu kopums, kas nepieciešams datora funkcionēšanai.
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
- vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
- vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
- purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā.
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis.
- kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis.
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
- perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras.
- slēgtā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji bloķējot.
- vaļējā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji nebloķējot.
- privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai.
- parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra.
- cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
- glazēšana ar iemērkšanu apdedzinātu keramikas izstrādājumu iemērc glazūras suspensijā.
- iegalis Apdedzis malkas gals.
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
- anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra.
- kaskadieris Apdrošināšanas aģents (sākotnēji tikai kasko apdrošinājumu).
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
- aģents Apdrošināšanas starpnieks — juridiska vai fiziska persona, kas konsultē klientus un pārdod apdrošināšanas polises.
- apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.
- pārapdrošinātājs Apdrošinātājs, kas uzņemas cita apdrošinātāja risku vai tā daļu.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā.
- Andrača apdzīvota vieta (_Andratx_), Baleāru Salu Maļorkas salas rietumos.
- Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm.
- Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Īslīči Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē.
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
- Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
- Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
- Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
- Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
- Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
- Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecsaule Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Dāviņi Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes.
- Code Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 7 km no Bauskas, pagasta centrs.
- Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
- Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
- Uzvara Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
- Rītausmas Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Bārbele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā, 29 km no Bauskas, pagasta centrs.
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
- Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
- Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
- Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
- Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
- Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
- Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
- Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
- Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā.
- Brunava Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Augškalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Bardžūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Grigani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Irbēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Kukuči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Rākani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Šķirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Stiļķene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Tervidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Tunkūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Valteķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Zluktene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Ārce Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Bangas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Mēmele Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Pumpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Ciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Dāliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Guntas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Kundziņkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Rudzukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Strēļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Veizes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Brukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
- Birzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Bukubirzs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Mazbirzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Mazkrievgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pamūša Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pograniča Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Taumaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dzimtmisa Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Airītes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Juknišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Lībieši Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Lielsvirkale Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Rudeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Viteikas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
- Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Jāņukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Ceļmalnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Kaģeni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Līči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Likverteni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Mazbrukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Pētermuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Rīkani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Vidiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Zulleni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
- Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
- Slamsti apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā.
- Šuķene apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā.
- Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Lielkaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Plēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Zemītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Birzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Dukuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Kāķupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Ķeži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Lācītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Lācumēri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Mežsilieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Pakalnieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Pāpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Pavāriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Sāvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Ureikste Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Vecāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Īslīcas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Pakuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Smedēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Sīkrags apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā.
- Uši apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā.
- Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija.
- Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa.
- Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši.
- Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
- Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
- Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas.
- Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Ruikas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Košrags apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Kolkas pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā.
- Staļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Kalnstaldoti Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Ķeizarpurvs Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Bāci Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Lācupi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Kaģumciems Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Putras Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Vērsīši Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
- Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
- Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas.
- Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā.
- Lukne apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
- Sedviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
- Sudargi apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
- Musteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Bierņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Kālanci Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Luķes Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Plūkši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Saliņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Skrejatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Sproģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Šalkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunsvirlaukas pagastā.
- Pauļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā.
- Saunags apdzīvota vieta (skrajciems) Kolkas pagastā.
- Vaide apdzīvota vieta (skrajciems) Kolkas pagastā.
- Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs.
- Dimanti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Āriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Birzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Bucenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Cirsenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Darankas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Gospori Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Grāveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Gumertgrāveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Iesalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Iztekas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Kusini Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Lauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Sergunta Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Stūrišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Vuceni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā, kas agrāk bija lielciema "Aglona" daļa.
- Pirmās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
- Otrās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
- Zaļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss.
- Ķoniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Mežaine apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Ostbaha apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Strante apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Upsēde apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes.
- Jērcēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Punkales Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Sūbri Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Žuldiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā.
- Labrags Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
- Medņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novadā (līdz 2009. g. - Balvu rajonā) 8 km no Viļakas.
- Klāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā.
- Tepenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā.
- Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
- Ječi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dunikas pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sakas pagastā.
- Alieši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Bērzezers Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
- Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas.
- Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova.
- Viesturi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā), 13 km no Bauskas.
- Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ceraukste Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs.
- Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā.
- Paņemūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai.
- Budberga Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune.
- Grenctāle apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Ērgļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Jancikas Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Liellauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Elektriķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Lambārte Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
- Brunavišķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Krievgaļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pāce Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pīrāgi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Dimzukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
- Ādžūni Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā.
- Pastališķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Ceplis Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
- Jumprava Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
- Strēlnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
- Putni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Skaistkalnes pagastā.
- Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
- Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
- Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Jaunsaule Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Ozolaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Zvaigzne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
- Piebalgas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Krote apdzīvota vieta (vidējciems) Bunkas pagastā.
- Tadaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bunkas pagastā.
- Sikšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā 45 km no Liepājas, Dunikas pagasta administratīvais centrs.
- Dupļi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
- Rāva apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
- Mazirbe apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas un Kolkas pagastā.
- Rimstavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Gaujasrēveļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Rēveļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Mežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunsvirlaukas pagastā.
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
- Sudrabkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai.
- Blukas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Dzirnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Kārniņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Vecsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Rīva apdzīvota vieta (vidējciems) Sakas pagastā.
- Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
- Grundzāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs.
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Mēri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi.
- Lobērģi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Šķilbani Apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni.
- Pitrags apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Kolkas pagastā.
- Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
- Vijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Omuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Turna Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Veckārķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Kārķu pagastā.
- Lugaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Pedele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Mierkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Stepi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Jērcēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs.
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
- Virķēni apdzīvota vieta (vidējciems) Vilpulkas pagastā.
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas.
- Aužeļi Apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Sudrabi Apdzīvota vieta (viensēta) Pāvilostas novada Sakas pagastā.
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- Skosas apdzīvota vieta (viensēta) Saukas pagastā.
- Kokši Apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Valkas pagastā.
- Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Aizpurves Apdzīvota vieta Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, kas kļuvusi par apdzīvotās vietas (mazciema) "Ķūģi" daļu.
- Morona Apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.).
- Ahurjana apdzīvota vieta Armēnijā (_Akhurian_), Širakas mjarzā.
- Angehakota apdzīvota vieta Armēnijā (_Angeghakot_), Sjunikas marzā.
- Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Ņujorkas štatā, netālu no Ontārio ezera.
- Akīoka apdzīvota vieta ASV (_Akhiok_), Aļaskas štata dienvidu daļā, Aļaskas līča Kodiakas salas dienvidu piekrastē.
- Akutana apdzīvota vieta ASV (_Akutan_), Aļaskas štata dienvidos, Aelutu salu Foksu salu grupas Akutanas salā.
- Alamo apdzīvota vieta ASV (_Alamo_), Ņūmeksikas štata rietumu daļā.
- Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Nebraskas štatā.
- Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Ņujorkas štatā.
- Aleknagika apdzīvota vieta ASV (_Aleknagik_), Aļaskas pussalas dienvidrietumu daļā.
- Aleneva apdzīvota vieta ASV (_Aleneva_), Aļaskas štatā, Aļaskas līča Afognakas salas dienvidos.
- Alakanaka apdzīvota vieta ASV (_Alkanuk_), Aļaskas pussalas rietumos, Beringa jūras piekrastē.
- Alakaketa apdzīvota vieta ASV (_Allakaket_), Aļaskas pussalas vidienē uz polārā loka, pie Alatnas ietekas Kajukukā.
- Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Nebraskas štatā.
- Anaktūvakpāsa apdzīvota vieta ASV (_Anaktuvuk Pass_), Aļaskas štata ziemeļu daļā.
- Anīaka apdzīvota vieta ASV (_Aniak_), Aļaskas štatā.
- Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Nebraskas štata dienvidu daļā.
- Ārktikvilidža apdzīvota vieta ASV (_Arctic Village_), Aļaskas ziemeļaustrumu daļā.
- Ārtura apdzīvota vieta ASV (_Arthur_), Nebraskas štata rietumu daļā.
- Atkasuka apdzīvota vieta ASV (_Atqasuk_), Aļaskas pussalas ziemeļos.
- Acteka apdzīvota vieta ASV (_Aztec_), Ņūmeksikas štata ziemeļrietumos.
- Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alaiansa Apdzīvota vieta ASV ("Alliance"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Andersona Apdzīvota vieta ASV ("Anderson"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oburna Apdzīvota vieta ASV ("Auburn"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orora Apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Boldvina Apdzīvota vieta ASV ("Baldwin"), Ņujorkas štatā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bateivija Apdzīvota vieta ASV ("Batavia"), Ņujorkas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Braitona Apdzīvota vieta ASV ("Brighton"), Ņujorkas štatā, 36600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kleitona Apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kraunpointa Apdzīvota vieta ASV ("Crownpoint"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Danberi Apdzīvota vieta ASV ("Danbury"), Ņujorkas štatā, 83800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elvuda Apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Ņujorkas štatā, 11200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Junisa Apdzīvota vieta ASV ("Eunice"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērmounta Apdzīvota vieta ASV ("Fairmount"), Ņujorkas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisona Apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hadsona Apdzīvota vieta ASV ("Hudson"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Logana Apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Ņujorkas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Norviča Apdzīvota vieta ASV ("Norwich"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Okdeila Apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oškoša Apdzīvota vieta ASV ("Oshkosh"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pērlrivera Apdzīvota vieta ASV ("Pearl River"), Ņujorkas štatā, 15900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pītersbērga Apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pleinvjū Apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Potsdama Apdzīvota vieta ASV ("Potsdam), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ravena Apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Roja Apdzīvota vieta ASV ("Roy"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ņujorkas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Teilora Apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorensbērga Apdzīvota vieta ASV ("Warrensburg"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aurukuna apdzīvota vieta Austrālijā (_Aurukun_), Jorkas pussalas rietumos.
- Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā.
- Halštate Apdzīvota vieta Austrijā ("Hallstatt"), sāls raktuves, kas tika izmantotas jau dzelzs laikmetā.
- Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči.
- Akcjabra apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabr_), Minskas apgabalā.
- Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Minskas apgabalā.
- Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā.
- Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā.
- Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā.
- Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā.
- Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā.
- Asipaniči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asipavičy_), Minskas apgabala ziemeļrietumu daļā.
- Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā.
- Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā.
- Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas.
- Azjarco apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziarco_), Minskas apgabalā.
- Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā.
- Svislača Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Mēmele Apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas.
- Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
- Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā.
- Bedforda Apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā ("Bedford"), Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aberdīna apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces rietumu daļā.
- Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā.
- Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Sarka apdzīvota vieta Gērsnijā, Sarkas salā.
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
- Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē.
- Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē.
- Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā.
- Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora.
- Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē.
- Vasknarva apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidaustrumos, pie Narvas iztekas no Peipusa ezera.
- Trombeja Apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta.
- Kāsltaunbēra apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē, Bēras pussalas dienvidu piekrastē.
- Tauera apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē; Tūra (3).
- Bjutventa apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
- Blārni apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
- Danmenveja apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
- Eniskīna apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
- Inišenona apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
- Kanturka apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
- Mičelstauna apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
- Milstrīta apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
- Roskārberi apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
- Votergrāshila apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
- Retkormaka apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistes austrumu daļā.
- Skalla apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistes dienvidrietumu daļā.
- Rohlirka apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistes ziemeļos.
- Ņūmārkita apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistes ziemeļrietumos; Otransa.
- Adēra apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē; Odara.
- Krūma apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē.
- Retkīla apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē.
- Kāslkonela apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistes ziemeļaustrumos.
- Āskītona apdzīvota vieta Īrijā, Limerkas grāfistē.
- Reivarhebna apdzīvota vieta Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļaustrumos.
- Blendiousa apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, pie Blandas ietekas jūrā.
- Koubaskera apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Melrahkaslehta pussalas rietumu krastā.
- Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā.
- Azrak eš Šemālī apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq ash Shamālī_), Zarkas muhāfazā.
- Adira apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā.
- Aiji apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā.
- Ankī apdzīvota vieta Kanādā (_Amqui_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Angljēra apdzīvota vieta Kanādā (_Angliers_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Asbestosa apdzīvota vieta Kanādā (_Asbestos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Aupaluka apdzīvota vieta Kanādā (_Aupaluk_), Kvebekas provincē, Ungavas pussalas austrumos, pie Ungavas līča.
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā.
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas).
- Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā).
- Akkistau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqıstaw_), Aitaru apgabalā, Piekaspijas zemienē.
- Čapajeva Apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā.
- Alerija apdzīvota vieta Korsikā (_Aleria_), Francijā, Augškorsikas reģiona austrumos.
- Aga Apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967.
- Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī.
- Akerika apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Ѐrik_), Tivas Republikas dienvidu daļā.
- Akmuruna apdzīvota vieta Krievijā (_Akmurun_), Baškorostānas republikas dienvidaustrumu daļā.
- Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā.
- Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā.
- Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā.
- Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā.
- Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos.
- Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā.
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Omskas apgabalā.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevsk_), Irkutskas apgabalā.
- Aļeksina apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksino_), Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas.
- Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā.
- Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā.
- Aļonka apdzīvota vieta Krievijā (_Alonka_), Habarovskas novada rietumos, Turanas grēdas austrumu malā.
- Alova apdzīvota vieta Krievijā (_Alovo_), Mordvijas Republikas austrumos; Aloveļe.
- Altinaja apdzīvota vieta Krievijā (_Altynaj_), Sverdlovskas apgabalā.
- Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos.
- Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā.
- Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā.
- Amguņa apdzīvota vieta Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā.
- Amura apdzīvota vieta Krievijā (_Amur_), Altaja Republikas dienvidrietumu daļā.
- Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā.
- Anaša apdzīvota vieta Krievijā (_Anaš_), Krasnojarskas novadā, Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krastā.
- Anavgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Anavgaj_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidienē.
- Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā.
- Andrjušina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjušino_), Sverdlovskas apgabalā.
- Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā.
- Aņuiska apdzīvota vieta Krievijā (_Anjujsk_), Čukotkas autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā.
- Aņņenska apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskoe_), Čeļabinskas apgabalā.
- Anosova apdzīvota vieta Krievijā (_Anosovo_), Irkutskas apgabalā.
- Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos.
- Apača apdzīvota vieta Krievijā (_Apača_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussaalas dienvidu daļā.
- Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā.
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
- Apuka apdzīvota vieta Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Beringa jūras Oļutoras līča austrumu piekrastē.
- Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā.
- Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē.
- Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā.
- Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos.
- Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā.
- Arkuļa apdzīvota vieta Krievijā (_Arkul’_), Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisajā krastā.
- Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā.
- Arsinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arsinskij_), Čeļabinskas apgabalā.
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Irkutskas apgabalā.
- Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā.
- Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā.
- Artjomovska apdzīvota vieta Krievijā (_Artëmovskij_), Irkutskas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Arteziana apdzīvota vieta Krievijā (_Artezian_), Kalmikijas Republikas dienvidaustrumos.
- Arti apdzīvota vieta Krievijā (_Arti_), Sverdlovskas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā.
- Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā.
- Asbestovska apdzīvota vieta Krievijā (_Asbestovskij_), Sverdlovskas apgabalā.
- Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē.
- Askina apdzīvota vieta Krievijā (_Askino_), Baškorostānas Republikas ziemeļos.
- Askiza apdzīvota vieta Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā.
- Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā.
- Atagaja apdzīvota vieta Krievijā (_Atagaj_), Irkutskas apgabalā.
- Atamanova apdzīvota vieta Krievijā (_Atamanovo_), Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisajā krastā.
- Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā.
- Atjaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Atjaševo_), Mordvijas Republikas austrumos.
- Atlasova apdzīvota vieta Krievijā (_Atlasovo_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidusdaļā.
- Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā.
- Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā.
- Azanka apdzīvota vieta Krievijā (_Azanka_), Sverdlovskas apgabala austrumu daļā.
- Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, Vidusurālos.
- Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos.
- Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana.
- Kisigača Apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija.
- Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
- Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā.
- Aima apdzīvota vieta Krievijā, Habarovskas novadā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Anga apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā.
- Bezengi Apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā.
- Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
- Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
- Ačaivajama apdzīvota vieta Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļu daļā
- Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble.
- Abjacjoja apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumu daļā; Objačeva.
- Ustjščugera apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, Pečoras krastos.
- Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā.
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumos.
- Aginska Apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, <10000 iedzīvotāju.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā.
- Marica Apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā.
- Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā.
- Čulima Apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju.
- Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē.
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksandrija Apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada Sederekas rajonā.
- Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
- Akjara apdzīvota vieta Krievijas Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos.
- Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka.
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā.
- Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā.
- Ajana apdzīvota vieta Krievijas Habarovskas novadā (_Ajan_), Ohotskas jūras piekrastē.
- Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga.
- Ajanka apdzīvota vieta Krievijas Kamčatkas novada ziemeļos (_Ajanka_), Penžinas upes krastos.
- Usogorska apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikas rietumos.
- Abana apdzīvota vieta Krievijas Krasnojarskas novada austrumos (_Aban_), rajona administratīvais centrs, 9200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_).
- Akduruga apdzīvota vieta Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā (_Ak-Durug_).
- Severozadonska Apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Abdelīja apdzīvota vieta Kuveitas ziemeļos (_'Abdalīyah_), pie Irākas robežas.
- Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā.
- Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
- Pukova Apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā.
- Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
- Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
- Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos.
- Etlboro apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē.
- Īstdīrema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē.
- Nortvolšema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļrietumu daļā.
- Feikenema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļu daļā.
- Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos.
- Ņūmārkita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes rietumos.
- Beklsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes ziemeļaustrumu daļā.
- Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci.
- Būtiņģe Apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai.
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē).
- Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā.
- Algeirauna apdzīvota vieta Mozambikā (_Algueirāo_), Manikas provincē.
- Mušina Apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
- Kingstona Apdzīvota vieta Norfolkas salā ("Kingston"), Norfolkas Salas Teritorijas administratīvais centrs, 20 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bjērnevatna apdzīvota vieta Norvēģijā (_Bjørnevatn_), Finmarkas filkes austrumos.
- Hasvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas dienvidrietumos.
- Breivīkbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas rietumu daļā.
- Bērlevoga apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļos.
- Botsfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļu daļā.
- Kārāšjohka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē; norvēģu valodā - Karašoka.
- Lakselva apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē.
- Tānabrū apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē.
- Kuovtakeaitnu apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes dienvidu daļā.
- Haveisunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļos.
- Kvālsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā.
- Rafsbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā.
- Bergsete apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Drēvšē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Flīsa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Hjirkenēre apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Innbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Kopanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Lētene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Mūelva apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Rēna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Skārnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Stange apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Utnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Volere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Skoteruda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes dienvidos.
- Folldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes ziemeļu daļā.
- Krāgerē apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē.
- Seljūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē.
- Tveitsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē.
- Eksfjūra apdzīvota vieta Norvēģijas ziemeļu daļā, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos.
- Aina apdzīvota vieta Omānā, Dāhilījas mintakas ziemeļrietumos.
- Almirante apdzīvota vieta Panamā (_Almirante_), Bokasa del Toro provincē.
- Ama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Ama_), Austrumsepikas provinces rietumu daļā.
- Angorama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Angoram_), Austrumsepikas provinces ziemeļu daļā.
- Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
- Amelīra apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Amalīr_), Hāilas mintakas rietumu daļā.
- Asāfīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Assāfīyah_), Džaufas mintakas dienvidos.
- Artāvīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Arțāwīyah_), Rijādas mintakas ziemeļu daļā.
- Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju.
- Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas.
- Alajora apdzīvota vieta Spānijā (_Alaior_), Baleāru salu Menorkas salā.
- Almudevara apdzīvota vieta Spānijā (_Almudévar_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces rietumu daļā.
- Arta apdzīvota vieta Spānijā (_Artá_), Baleāru salās, Maļorkas salas austrumos.
- Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā.
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta.
- Tonburi Apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē.
- Antoņini apdzīvota vieta Ukrainā (_Antoniny_), Hmeļņickas apgabalā.
- Balakleja Apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Akšelaka apdzīvota vieta Uzbekistānā (_Akshoʻlak_), Karakalpakstānas Republikas rietumu daļā.
- Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- Rundāle Apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems.
- Leikplesida Apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
- Bobra Apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
- Elvuda Apdzīvota vietta ASV ("Elwood"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem.
- Azova apdzīvpta vieta Krievijā (_Azovo_), Omskas apgabala dienvidu daļā.
- Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno.
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās.
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu.
- tomans Apgabals Irānā, kas varēja dot 10000 karavīru.
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- palātīnāts Apgabals, kas piederēja falcgrāfam.
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
- aplinot Apgādāt ar liniem un pārtikas dāvanām.
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu.
- sāngaisma Apgaismojums, kas krīt no sāniem.
- telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
- zvaigznes redzamais spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni.
- redzamais zvaigznes spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni.
- kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs.
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors.
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
- halogēnspuldze Apgaismošanas spuldze, kas pildīta ar fluora, hlora, broma vai joda tvaikiem.
- litota Apgalvojums, kas izteikts, noliedzot pretējo.
- galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
- apkast Apgrābt, apkasīt.
- apgremzdēt Apgrauzt, apkrimst, nokasīt.
- apskrābāt Apgrauzt, apskrubināt, visapkārt nokasīt, nokasīt, noberzt.
- grauzis Apgrauztu augļu atliekas.
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
- lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību.
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
- ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā.
- asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties.
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- dirsa Apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu.
- pazuss Apģērba daļa, kas aptver padusi.
- tale Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
- talija Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
- vēders Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
- prieška Apģērba daļa, kas sedz ķermeņa priekšējo daļu.
- mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz muguru.
- sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi.
- plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa dalu.
- paduse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu.
- piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- šlāpraks Apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu.
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
- zeķes Apģērba gabals kas sedz kājas.
- lāpeklis Apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts.
- sietuve Apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
- augamtiesa Apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai).
- cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas).
- kankari Apģērbs, kas (dažādu cēloņu dēļ kādam) neizraisa patiku.
- piziķis Apģērbs, kas ir par īsu, šauru; tas, kas ir mazs, īss, neatbilst kādām normām, prasībām.
- kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
- privātapģērbs Apģērbs, kas nav formas tērps.
- naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai.
- godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
- bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts.
- bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī.
- tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi.
- standartapjoms Apjoms, kas noteikts pēc standartizēta parauga.
- sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes).
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu.
- terminators Apkalpojošā programma, kas realizē darba vai programmas pabeigšanas funkcijas un atbrīvo izdalītos resursus.
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- aizsargapkalums Apkalums, kas aizsargā no mehāniskiem bojājumiem.
- klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem.
- kolportieris Apkārtceļojošs sprediķotājs (kas pārdod reliģisku literatūru).
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā.
- anturāža Apkārtējā sociālā vide, apstākļi, cilvēki; arī cilvēku grupa, kas pavada augstu amatpersonu.
- radioaktīvie atkritumi apkārtējai videi bīstamas radioaktīvās vielas, kas kodolreaktoros un zinātniskos pētījumos tālāk nav izmantojamas.
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
- atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u.tml.
- noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
- ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
- aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi.
- negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- kauna traips apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams; negods.
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
- vidējais lielums apkopojošais rādītājs, kas izteic tipiski variējošo izmēru skaitu, vienrizējas parādības gadījumā.
- kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
- ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem.
- ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas.
- kluinis Aplamis, tāds, kas greizs, šķībs, kā citādi nepareizs.
- vineja Aplenkuma nojume - viegla būve uz riteņiem ar sienām, kurās parasti bija šaujamlūkas un jumts.
- jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
- cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai.
- nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas.
- aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt).
- noliedināties Aplipt ar vielu vai vielām, kas līst ar lietus ūdeni.
- aizsargaploce Aploce, kas aizsargā.
- cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu.
- mūka Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
- mūks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
- mulks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
- cirkularitāte apļveida argumentācija, kas pieņem, ka kāda notikuma cēlonis pastāv pašā notikumā vai ir no tā izrietošs.
- taukriņķis Apļveida detaļa rata rumbā, kas neļauj iztecēt ratu ziedei.
- katehumenāts Apmācības laiks tiem, kas vēlas pieņemt kristietību.
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
- pilnmatrozis Apmācīts un ar labu savas profesijas pieredzi bagāts jūrnieks, kas var ieņemt bocmaņa vietu un veikt visus tā pienākumus.
- mākots Apmācīts; tāds, kas prot (ko darīt).
- onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā.
- fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju.
- rodātājs Apmeklētājs, viesis, kas visu izokšķerē.
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu.
- nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
- rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu.
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
- surogātapmierinājums Apmierinājums, kas tiek sasniegts ar aizstājējlīdzekļiem.
- ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
- apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
- Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem.
- apkankarāt Apprecēt pirmo kas gadās.
- apurs Appurvis, zema, ar zāli apaugusi vieta, kas pavasarī pārklājas ar ūdeni.
- pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā.
- žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata.
- pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot.
- žvingš Apraksta skaņu, kas rodas pļaujot ar izkapti vai saplēšot stiklu.
- šļirkš Apraksta skaņu, kas rodas šļircinot.
- šliukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu.
- šļiukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu.
- šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā.
- formālā specifikācija apraksts, kas veidots, izmantojot formālās valodas līdzekļus.
- pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu.
- dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem.
- aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem.
- tehniskie palīglīdzekļi aprīkojums vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti.
- aizsargaprīkojums Aprīkojums, kas aizsargā.
- Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā.
- rokas ķēdiņš aproce, rokas sprādze.
- pastāvīga apropriācija apropriācija, kas stājas spēkā ar likumu un kam nav vajadzīgas papildu apropriācijas.
- ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
- elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
- ķerties ap kaklu apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- atbalstapskava Apskava, kas nodrošina arī atbalstu, stiprinājumu.
- aizsargapskava Apskava, kas paredzēta aizsardzībai.
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- apšķilt Apsprēgāt ar dzirkstelēm, kas radušās no šķiltavām.
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
- aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību.
- faktors Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- iemesls apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
- stāvokļa apstākļa vārdi apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
- kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
- kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
- blakusapstākļi Apstākļi, kas var iespaidot netieši.
- bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
- romantika apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas
- kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
- situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko.
- Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis.
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- barjera apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi)
- konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu.
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski.
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām.
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem.
- iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus.
- automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru.
- fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts; fabrikas, rūpnīcas izstrādājums.
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- sakulakot Apstrādāt ar dūri, sadot dunkas.
- kasēt Apstrādāt zemi ar kasi 2.
- ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs.
- čagas Apstrādātu ogu, augļu atliekas.
- ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu.
- ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu.
- priekšapstrāde apstrāde, kas tiek veikta pirms galvenās apstrādes
- datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi.
- gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem.
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
- megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē.
- Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu.
- Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū.
- tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā.
- iestāšķi Apšaubāmi stāsti, ar ko mēģina pārliecināt, pierunāt; tenkas.
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
- Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
- Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
- pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem.
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- dežūraptieka Aptieka, kas darbojas diennakti bez pārtraukuma.
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
- receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
- skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls).
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks.
- bakamburis Aptiekas preču tirgotava (kur pārdod fasētas zāles).
- drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs).
- separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes.
- oficīna Aptiekas telpa, kur pagatavo zāles un tās izsniedz pircējiem.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs.
- puscūcis Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā); puscūka (1).
- puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- puscēliens Aptuvena puse no laikposma, kurā kas norisinās vai tiek veikts.
- pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic.
- rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu.
- izsviedējvads Aptuveni 2 cm gara sēklvada daļa vīrieša dzimumorgānos, kas atveras urīnizvadkanālā.
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā.
- līdzīgi aptuveni tādā veidā, kā (kas) cits
- apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli); noapaļots.
- separators Aptvere ar izgriezumiem, kas nodrošina vienādas atstarpes starp lodītēm vai veltnīšiem ritgultņos.
- attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km.
- Augškarabahas kanāls apūdeņošanas kanāls Azernaidžnā (_Yuxarı Qarabağ kanalı_), Kūras ieplakas dienvidrietumu daļā.
- Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā.
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
- Tambo Apurimakas upes (Peru) paralēls nosaukums tās lejtecē.
- paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam.
- Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
- integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu).
- aizsargapvalks Apvalks, kas aizsargā.
- smadzeņu apvalki apvalks, kas apņem galvas un muguras smadzenes.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
- augļapvalks Apvalks, kas ietver augli.
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
- serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
- kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- norunātājs Apvārdotājs, kas ar buramvārdu palīdzību aptur sāpes vai kādu slimību.
- kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis.
- fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem.
- aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus.
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri.
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
- krokijs Apvidus plāns, kas izgatavots pēc acumēra.
- Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^.
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
- reģionālisms Apvidvārds, kas apzīmē noteiktam reģionam raksturīgu parādību, iezīmi u. tml.
- Rīgas alusnesēju brālība apvienība, kas nodibinājās 14. gs. un pastāveja līdz 19. gs. otrajai pusei.
- Melngalvju brālība apvienība, kuras locekļi bija bruņinieku ordeņa ierēdņi, kalpotāji un amatnieki, kas nebija ordeņa brāļi.
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
- hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
- UHL Apvienotā hokeja līga (angļu "United Hockey League") - Ziemeļamerikas profesionālā hokeja līga, izveidota 1991. gadā.
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- UNECE Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija ("United Nations Economic Comission for Europe").
- dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880; 3. - 1888; 4. - 1895; 5. - 1910; 6. - 1926; 7. - 1931; 8. - 1933; 9. - 1938; 10. - 1948; 11. - 1950; 12. - 1955; 13. - 1960; 14. - 1965; 15. -1970; 16. - 1973; 17. - 1977; 18. - 1980; 19. - 1985; 20. - 1990; 21. - 1993; 22. - 1998; 23. - 2003; 24. - 2008; 25. - 2013; 26. - 2018; 27. - 2023.
- dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- tiešsaistes sociālais darbs apzīmē dažādas sociālā darba prakses formas un sociālā darba metodes, kas tiek īstenotas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību tiešsaistē.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām.
- zvaukš Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam; zvauks.
- zvauks Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam.
- pļik Apzīmē skaņu, kas rodas šķidrumam pilot.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
- arhi- Apzīmē tās pazīmes augstāko pakāpi, kas ietverta salikteņa otrajā daļā, piem., arhireakcionārs.
- zvaps Apzīmē troksni, kas rodas veicot lēcienu.
- kontrapgaismība Apzīmējums 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma kustībai, kas bija vērsta pret apgaismību un noveda pie plurālisma idejas rašanās.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
- patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi.
- FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem.
- īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms.
- īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku.
- tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
- vācele Apzīmējums kādam, kas nevar paturēt pie sevis noslēpumu, pļāpam.
- altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
- gallikānisms Apzīmējums katoļu baznīcas stāvoklim un principiem Francijā pirms 1789. g., kas atdalīja valsti un valdnieku no pāvesta varas.
- antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem.
- treknie gadi apzīmējums Latvijas ekonomikas straujās izaugsmes periodam 2006.-2008. g.
- VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing").
- banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla.
- postvulkānisks Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
- postvulkānisms Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
- loco Apzīmējums skaņdarbos pēc iepriekšēja oktāvas izmaiņu apzīmējuma, kas to atceļ.
- reģence Apzīmējums tā laika mākslas un arhitektūras stilam, kas ir pāreja no baroka uz rokoko.
- sarkanzeķes Apzīmējums vairākām savstarpēji neatkarīgām feministu grupām, kas radās ASV un R-Eiropā ap 1970.
- gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā).
- shizofiti Apzīmējums vienšūnu augiem, kas vairojas daloties (skaldoties) uz pusēm.
- jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
- dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- endotrofs Apzīmējums, ko dod parazitārām sēnēm un vispār parazītiem, kas dzīvo organismos, kuri tos baro.
- vafize Apzīmogots diplomātiskā kurjera pasta sainis, kas ir neaizskarams.
- valīze Apzīmogots diplomātiskā kurjera pasta sainis, kas ir neaizskarams.
- līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
- dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
- vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- nesankcionēta pieeja apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kas izpaužas datu lasīšanā, modificēšanā vai iznīcināšanā.
- sensorijs Apziņa, samaņa; galvas smadzeņu garozas apvidi, kas uztver un koordinē no ārējās vides nākošos signālus.
- erotiskie sapņi apziņas nekontrolēti erotiski tēli, kas miegā rodas cilvēka apziņā.
- apžēlnieks Apžēlotājs, tāds, kas ir žēlsirdīgs.
- akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija.
- pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
- atmiņas aizsardzība ar aparatūras un programmatūras līdzekļiem realizēts mehānisms, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi visai atmiņai vai tās atsevišķām daļām.
- suaheļi Ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie.
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
- ATM forums ar ATM režīma nodrošināšanu saistīto produktu ražotāju organizācija, kas dibināta 1991. gadā, to veido komitejas, kas izstrādā specifikācijas, pēta ATM produktu tirgu un šī režīma lietotāju atsauksmes.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
- avizēt Ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā.
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- postermināls Ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls.
- POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu.
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
- meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē.
- buldozertanks Ar buldozerierīcēm aprīkots tanks, kas paredzēts tanku un artilērijas vilcēju ierakumu ierīkošanai, kā arī ceļu, pāreju ierīkošanai aizgruvumos, postījumos un dabīgajos šķēršļos.
- medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
- četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
- četrstīgu Ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- čūlains Ar čūlām pārklāts; tāds, kas čūlo (1).
- sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
- daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- daudzrindu Ar daudzām vai vairākām rindām; tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas.
- partikulārisms Ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem.
- divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
- divstīgu Ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- sadunckāt Ar dūri apstrādāt, dot dunkas.
- briežāt Ar dzelzs irbuli vai naglu kasīt.
- atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu.
- trīsceturtdaļatslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar vienu gultni un daļēji uzņem lieces momentu.
- apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji; ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
- šņercīgs Ar ēdienu neapmierināts, tāds, kas nopeļ ēdienu.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
- adenozīntrifosfāts Ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots.
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
- nauja Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- naujas Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- polaroīdfotogrāfija Ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas.
- komervīderi ar gaļu pildītas pankūkas.
- peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām, kas darbojas galvenokārt kā hidrostatisks aparāts.
- gāzbalons Ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā.
- ķūģis Ar grābekli gareniski sapresēts siena klēpis, kas paredzēts novietošanai uz nesamajiem kokiem - ķestēm.
- hipergrafika Ar grafisku attēlu izveidota saite, kas norāda uz radniecīgu informāciju.
- trasa Ar grīsli apaugusi liela pļava (kas atrodas tālu no mājas meža ielokā).
- hromatogramma Ar hromatogrāfijas metodi iegūts attēls, kas norāda analizētās ķīmiskās vielas atrašanās vietu.
- detonatorkapsele Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
- kapseļdetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
- kučkus dzīt ar īkšķi, kas atrodas starp rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, vilkt pa skaustu no lejas uz augšu.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- izkupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot ieloces, krokas (audumā).
- lokāt Ar īpašām šķērēm veidot ieloces, krokas (audumā).
- izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
- melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.).
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- knobāt Ar knābi vai zobiem kasīt.
- knobāties Ar knābi vai zobiem kasīties.
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
- gaismas kabata ar koridoru saistīta telpa (koridora paplašinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru.
- ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
- ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim.
- dabas piemineklis ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
- dekrēta laiks ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
- obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- alts Ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli.
- satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
- darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
- skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
- rēvgradzens Ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas.
- lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai.
- robotrāpulis Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā.
- robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
- robotkājas Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- poliribosoma Ar mRNS saistīti ribosomu agregāti, kas ir ribosomu aktīvā forma translācijas procesā.
- izgramzdāt Ar nazi izkasīt.
- grebzdi Ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi.
- izņungāt Ar neasu nazi izgriezt, izkastrēt.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- kababiši Ar nēģeriem jaukta arābu beduīnu cilts Āfrikas ziemeļaustrumos.
- datoru vīruss ar nolūku izveidota programma, kas spēj iespiesties citās programmās un tās iznīcināt.
- nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā.
- jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm.
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas.
- svētdzīve Ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības.
- indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
- šveicēt Ar pātagu sadzīt kopā (cūkas).
- darba bremze ar pedāli vadāma bremze, kas paredzēta transportlīdzekļa efektīvai bremzēšanai visos kustības režīmos; parasti darbojas uz riteņiem.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- sedzējkrāsa Ar pernicu saberzēta krāsa, kas jau ar plānu kārtu pilnīgi nosedz laukumu un ir necaurredzama.
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē).
- uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
- īpāt Ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa).
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt); pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
- prjaņiks Ar pūdercukura glazūru pārklāts cepums, kas cepts no mīklas, kurai pievienots medus.
- izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
- izkarāt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā.
- uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzvilkt (ko tādu, kas ir par mazu, šauru).
- modemu banka ar resursdatoru vai ziņojumdēļa sistēmu savienotu modemu kopa, kas ļauj identificēt daudzus lietotājus.
- noskust Ar rīku nokasīt, atdalīt.
- mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums.
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās); arī diriģēt.
- piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties.
- iemāt Ar rokas mājieniem ieaicināt.
- neorokoko Ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- nopakstēt Ar roku piedurt otram sānos vairākas reizes.
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem.
- pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
- fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- vērst (arī griezt) par (arī uz) labu ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- septiņstīgu Ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- sešrindu Ar sešām rindām; tāds, kas veido sešas rindas.
- sešstīgu Ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta).
- pravieši Ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem.
- kaļicunja Ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē.
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- atskaust Ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam).
- hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3).
- atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
- vāršks Ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu.
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai.
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem.
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
- bīstamības robeža ar stoderēm vai citām navigācijas zīmēm apzīmēta vieta, kur sākas kuģošanu apdraudoši navigācijas šķēršļi.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
- pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- riņķūdens Ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai.
- eskimo Ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa.
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- iepīpināt Ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi.
- panharmonikons Ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots.
- siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
- lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse.
- tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
- piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
- kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
- gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
- tā kā stāv, arī tāds kā stāv ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko); būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
- trīsrindu Ar trim rindām; tāds, kas veido trīs rindas.
- trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
- plus mīnus Ar tuvinājuma kļūdu (rakstos parasti apzīmē ar +/-), kas nav lielāka vai mazāka kā (piem., 5 +/-2).
- helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
- pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni.
- pārurrināt Ar urkšķēšanas palīdzību dzīt mājās (cūkas).
- vairākrindu Ar vairākām rindām; tāds, kas veido vairākas rindas.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- fizikālās signalizācijas apakšslānis ar vides piekļuves apakšslāni saistīta fizikālā slāņa daļa, kas lokālajos tīklos izpilda bināru simbolu kodēšanas un pārraides funkcijas, to uztveršanu un dekodēšanu.
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
- vienrindas Ar vienu rindu; tāds, kas veido vienu rindu.
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
- pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju.
- arābists Arābistikas speciālists.
- aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu.
- šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā.
- koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts.
- hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda.
- Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
- zindži Arābu kalifātā no Austrumāfrikas ievestie vergi 7.-9. gs.
- makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina.
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
- nizarīti Arābu tautu grupa, kas dzīvo Arābijas pussalas ziemeļdaļā.
- ašarīti Arābu teologu sekta, kas aizstāv predestinācijas mācību.
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai.
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
- makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata.
- Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā.
- daudzarājs Arājs, kas daudz ar.
- rudzarājs Arājs, kas sagatavo lauku rudzu sēšanai.
- Soltanabada Arākas pilsētas Irānā senāks nosaukums.
- ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs.
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
- poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs.
- aruaki Aravaki - viena no lielākajām D-Amerikas indiāņu cilšu grupām.
- Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
- Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
- virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
- protektors ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu; arī dažādu tehnisku ierīču aizsargpārklājums.
- čaula Ārējā forma, kas slēpj būtību.
- izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
- graujoša slodze ārēja iedarbība uz materiālu objektu, kura kādā objekta daļā vai punktā rada graujošu spriegumu, kas var izraisīt konstrukcijas sabrukumu.
- diskdzinis Arējā ierīce, kas dod iespēju ierakstītos datus nolasīt no diska.
- lenšdzinis Ārējā ierīce, kas nodrošina datu ierakstu nolasīšanu no magnētiskās lentes.
- datnes iezīme ārēja iezīme, kas identificē datni.
- ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties.
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē.
- virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi; arī virsma (1).
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- čaula Ārējā, virsējā daļa; arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
- āda ārējais (cilvēka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
- eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot.
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
- veids ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
- kontaktlādiņš Ārējais lādiņš, kas novietots tieši uz spridzināmā objekta.
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- sēra korķis ārējās auss ejas dziedzeru sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto šo eju.
- humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija.
- universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām.
- standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām.
- lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.
- aksiāla slodze ārējās mijiedarbības spēks, kas vērsts aplūkojamā objekta (stieņa, sijas, vārpstas vai čaulas) garenass virzienā.
- pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
- kuņģa dziedzeri ārējās sekrēcijas dziedzeri kuņģa gļotādā, kas izstrādā kuņģa sulu.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
- nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi).
- subareālie procesi ārējo cēloņu izraisītie ģeoloģiskie procesi, kas norisinās uz sauszemes, - erozija, glaciālie un eolie procesi.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss.
- inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem.
- pinangs Arekas palma.
- patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu).
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
- ARS Argentīnas peso; Argentīnas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.).
- Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe").
- pretarguments Arguments, kas ir vērsts pret citu argumentu.
- Bryum archangelicum Arhangeļskas samtīte.
- hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā.
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji.
- Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru.
- Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm.
- Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu.
- Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas.
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas.
- Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna.
- Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
- Šantaru salas arhipelāgs Ohotskas jūras rietumos, Krievijas teritorija, sastāv no 15 salām, kopējā platība - \~2500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 701 m.
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru.
- orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
- frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale.
- kvadriga arhitektonisks ēkas rotājums kvadrigas izskatā.
- bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru.
- piņons Arhitektūrā izgreznojums trijstūra veidā, kas nobeidz sienas augšgalu.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas organizē un veido cilvēka eksistencei labvēlīgu un estētiski pilnvērtīgu vidi.
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
- dārzu arhitektūra arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
- korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām.
- Admiralitāte arhitektūras piemineklis Krievijā, Sanktpēterburgā ar 407 m garu fasādi un torni tās centrā virs vārtu arkas ar 72 m augstu smaili.
- neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku".
- plataresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā ar vijīgu, plastisku, filigrānu ornamentiku.
- plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika.
- Secesijas stils arhitektūras stils, kas nodibinājās 19. gs. 90. gados, pa daļai kā protests pret agrāko vēsturisko stilu valdonību, pa daļai arī kā saskaņas meklējums starp moderno dzīvi un arhitektūras formu.
- festons Arhitektūras vai greznojuma elements, kas izskatās pēc pusapaļas lapu, ziedu u. tml. vijas.
- monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis.
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
- sofita Arhitrāva, arkas, plātnes un tml. skats no apakšas.
- arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs.
- interakcionisms Arī interaktīvais duālisms - teorija, ka psihiskais ar fizisko ir divi neatkarīgi, patstāvīgi procesi, kas savstarpēji mijiedarbojas.
- hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos.
- neoceratods Arī ragzobis - Austrālijas zivs, kas elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (plaušu zivs).
- MGA Ariari; Madagaskaras Republikas valūtas kods, sīknauda - iraimbilanja.
- koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
- dižmanis Aristokrāts vai bagātnieks, kas lepojas ar savu varu un bagātību.
- entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu.
- entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā.
- oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija.
- organons Aristoteļa sekotājiem - loģikas kā zinātniskas izziņas līdzekļa nosaukums.
- bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali.
- Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā.
- subtrahends Aritmētikā skaitlis, kas no otra skaitļa jāatskaita.
- dubultprecizitātes aritmētika aritmētisko operāciju izpildīšana ar skaitļiem, kas uzdoti ar dubultprecizitāti.
- fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums.
- peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti.
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
- šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
- patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
- arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku).
- Chamaedaphne calyculata ārkausa kasandra.
- varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties.
- vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
- vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
- ķetna Arkla lemeša aizmugurējā daļa, kas apvērš velēnu.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
- dūcis Arkla sastāvdaļa, kas atgriež velēnu.
- virsauklis Arkla sastāvdaļa, kas satur lemesnīcu no virspuses.
- motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju.
- arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
- Bryum arcticum Arktikas samtīte.
- Cepphus grylle arktikas svilpējalks.
- valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- diplomātiskais kurjers ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- aizsargarmatūra Armatūra, kas aizsargā.
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- kanons armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais.
- Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību.
- aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem.
- Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem.
- Amanors armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas nes pirmos jaunā gada augļus (pēc seno armēņu kalendāra tas sākas augustā).
- Amanors un Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievības, kas saistītas ar auglības kultu.
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
- ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- gišeramaireras armēņu mitoloģijā - nakts tumsas personifikācijas, ļaunas raganas, kas kopš pasaules radīšanas ar čūskām rokās vajā sauli.
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
- višapi Armēņu mitoloģijā - pūķi, kas personificēja pērkona negaisu, viesuli vai negaisa mākoņus.
- ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem.
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme.
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
- dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā.
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
- borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai.
- ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi.
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- pašpalīdzības kase arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām; savstarpējās palīdzības kase.
- savstarpējās palīdzības kase arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
- tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
- technikums Arodskola vidusskolas līmenī, kas sagatvo tehniķus dažādiem amatiem.
- aminoglutetimīds Aromatāzes blokators, kas ietekmē estrogēnu sintēzi, izmanto kā pretvēža līdzekli krūts vēža gadījumā.
- benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela.
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
- palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža.
- piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu.
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā.
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi.
- palata Ārpilsēta pie pils vai mazākas pilsētas.
- aukstais karš ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
- ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
- abaksiāls Ārpus ass līnijas esošs, kas tiecas prom no ass.
- frazeoloģisma apkaime ārpus frazeoloģisma esoši vārdi, kas ir nepieciešami, lai frazeoloģisms kļūtu par saziņas procesa sastāvdaļu.
- eksoplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; citplanēta.
- citplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; eksoplanēta.
- dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli.
- endometrioma Ārpusdzemdes audzējs, kas sastāv no endometrija audiem.
- eksterns Ārpusē esošs, kas nāk no ārienes, svešs.
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- Habla likums ārpusgalaktikas objektu attālināšanās radiālais ātrums ir lineāri proporcionāls attālumam līdz šiem objektiem.
- ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
- litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels.
- iks vienība ārpussistēmas garuma mērvienība, kas ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai; 1 X = 10^-13^ m (0,1 pikometrs).
- faradejs Ārpussistēmas mērvienība, kas lietota elektroķīmijā elektriskā lādiņa mērīšanai.
- arsenīdi Arsēna un metālu savienojumi - cietas vielas, kas parasti kūst augstā temperatūrā.
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu.
- jatrogēns Ārsta radīts; tāds, kas radies ārsta vārdu vai rīcības ietekmē.
- līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija.
- aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem).
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
- orgānterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku orgāniem.
- autotuberkulinizācija Ārstēšana ar tuberkulīnu, kas iegūts no slimnieka paša mikobaktērijām.
- kuratīvā indikācija ārstēšana, kas motivēta ar slimības diagnozi, arī tad, ja slimības izraisītāji nav izpētīti, piem., asins pārliešana, ja ir mazasinība.
- ambulatorā ārstēšana ārstēšana, kas neparedz slimnieka uzņemšanu slimnīcā, bet parakstītie medikamenti tiek lietoti mājās.
- patoģenētiskā terapija ārstēšana, kas vērsta pret slimības rašanās un attīstības mehānismiem.
- heteroterapija Ārstēšana, kas vērsta pret slimības simptomiem; nespecifiska terapija.
- telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- dankoties Ārstēties, veikt medicīniskas pārbaudes.
- tūkstošzālīte Ārstnicisks augs, kas palīdz daudzu slimību gadījumos.
- klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
- asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem.
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
- polifarmakons Ārstniecības līdzeklis, kas derīgs pret daudzām slimībām.
- narkotika Ārstniecības līdzeklis, kas pamazina nervu darbību, kā ēteris, hloroforms, morfijs, bromkalijs u. c.
- hormonpreparāts Ārstniecības līdzeklis, kas satur dabiskos hormonus vai sintētiskos savienojumus ar hormonālu aktivitāti.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu.
- allopatija Ārstniecības metodes, kurās izmanto līdzekļus, kas iedarbojas pretēji slimības cēloņa izraisītājām sekām.
- antitireoidīns Ārstniecības preparāts, asins serums, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem izgriezti vairogdziedzeri.
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- simpatomimētiķi Ārstniecības vielas, kas iedarbojas kā simpātisko nervu kairinātāji.
- simpatolītiskie līdzekļi ārstniecības vielas, kas spēj novērst parādības, kuras izraisa simpātisko nervu kairinājums.
- tonizējošie līdzekļi ārstniecības vielas, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
- ādas raudze ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai.
- leprologs Ārsts lepras diagnostikas un ārstēšanas speciālists.
- allopats Ārsts, kas ārstē ar alopātiskiem līdzekļiem.
- algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes.
- panterapeits Ārsts, kas ārstējot prot lietot jebkuru derīgu ārstniecības līdzekli.
- privātārsts Ārsts, kas darbojas privāti, individuāli.
- obducents Ārsts, kas izdara obdukciju.
- alopāts Ārsts, kas nav homeopāts.
- kaktārsts Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs.
- kaktu ārsts ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs.
- ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus.
- fitoterapeits Ārsts, kas specializējas fitoterapijā.
- neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā jeb jaundzimušo aprūpē.
- ginaikologs Ārsts, kas specializējies sieviešu slimībās.
- interns ārsts, kas stažējas internatūrā.
- klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks.
- Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
- renovaskulārā hipertensija arteriāla hipertensija, kas saistās ar nieru asinsvadu bojājumu.
- renovaskulārā hipertonija arteriālā hipertonija, kas saistīta ar nieru asinsvadu bojājumu.
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- ektatiskā aneirisma artērijas daļas paplašināšanās kā visu tās slāņu izplešanās sekas.
- arteriolonekroze Arteriolu deģenerācija, kuras sekas ir nekroze.
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
- noteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram ir pazīstams vai iepriekš tekstā minēts.
- nenoteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram nav pazīstams un nav iepriekš tekstā minēts vai arī ietilpst līdzīgu priekšmetu grupā.
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu.
- atomartilērija Artilērija, kas paredzēta šaušanai ar atomšāviņiem uz virszemes un virsūdens mērķiem.
- baterija Artilērijas (1) apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
- mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- šāviņš Artilērijas ieroču munīcija, kas tiek raidīta uz mērķi.
- fugasa šāviņš artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj.
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ.
- celiņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme.
- ciliņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme.
- arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas.
- orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens.
- piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu.
- Ituri Aruvimi augšteces (līdz Nepokas ietekai) biežāk lietots nosaukums.
- ārvalstu ieguldītāji ārvalstīs reģistrētas juridiskās un fiziskās personas, kas iegulda īpašumu uzņēmējdarbības veikšanai citā valstī.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- rimesa Ārvalstu valūtā izrakstīts maksājuma dokuments (vekselis), kas par nacionālo valūtu nopirkts no trešās personas un parāda samaksai nosūtīts kreditoram ārzemēs.
- valūtas rezerves ārvalstu valūtas, kā arī zelta krājumi, kas ir valdības orgānu vai valsts centrālās bankas rīcībā, lai varētu veikt starptautiskus norēķinus.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko.
- eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies.
- ārzonas sabiedrība ārzemju uzņēmējsabiedrība, kas reģistrēta kādā ārzonā.
- mītnes zeme ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- eksterritoriāls Ārzemnieks, kas bauda neaizskaramības tiesības.
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- nepakļaušanās Asā formā izteikta vai izrādīta atteikšanās izpildīt neatlaidīgu, vairākas reizes atkārtotu amatpersonas likumīgu rīkojumu vai prasību.
- dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
- atskabarga asa šķēluma formas "nags", kas piekļaujas zāģmateriāla vai detaļas garenmalai.
- rempe Asa tabakas smaka.
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
- zandija Asā zāle, kas aug pludmales kāpās.
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija.
- lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
- disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
- makroasambleris Asamblēšanas programma, kas ļauj tās lietotājam veidot un definēt makrokomandas bieži izmantojamu programmu segmentu izpildei.
- dakrioma Asarām pildīta cista, kā asaru dziedzera izvadkanāliņu aizsprostojuma sekas.
- Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu.
- dakrioma Asaru punkta aizsprostojums, kas izraisa asarošanu.
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija.
- tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos.
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
- cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos.
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- asmaliņa Asas metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas šķautnēm, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
- neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- uzbrukšana asas, naidīgas, kritikas, nosodījuma paušana
- agāmisks Aseksuāls, kas vairojas bezdzimumu ceļā.
- asepticisms Aseptikas principu ievērošana ķirurģijā.
- elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas.
- knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā.
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā.
- gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- stopbits Asinhronā pārraidē pēc katras rakstzīmes pārraidāmais bits, kas atļauj uztverošai iekārtai pāriet tukšgaitā pirms nākošās rakstzīmes uztveršanas.
- pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni.
- Xmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas nodrošina 128 baitu datu pārsūtīšanu un kļūdu atklāšanu, izmantojot kontrolsummas.
- Ymodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema paplašinājumu.
- Zmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema uzlabojumu, jo nodrošina lielāku datu pārsūtīšanas ātrumu un efektīvāku pārraides kļūdu atklāšanu.
- startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai.
- šūna Asinhronās pārsūtīšanas režīmā - datu bloks, kas sastāv no 53 baitiem (oktetiem), no kuriem 5 baiti ir atvēlēti galvenei, bet pārēji 48 datiem.
- ekstravazāts Asinis, kas no asinsvadiem iekļuvušas apkārtējos audos.
- asinsaizstājējs Asins aizstājējs - šķidrums, kas intravenozi ievadīts var daļēji aizstāt asinis.
- ABO sistēma asins iedalījums veidos (četrās grupās) pēc aglutinogēniem (olbaltumvielām), kas atrodas uz eritrocītu virsmas.
- bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus.
- disproteinēmija Asins olbaltumu sastāva patoloģiskas pārmaiņas.
- hematoplazmopātija Asins olbaltumu sastāva patoloģiskas pārmaiņas.
- haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
- hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
- fibrinolizīns Asins plazmas ferments, kas šķīdina asins trombus, recekli.
- cognatio Asins radniecības saites, ko nodibina vai nu laulība, vai kas pastāv arī bez tās.
- embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- hipoprotrombinēmija Asins reces I fāzes aizkavēšanās kā Ovrena (V) faktora trūkuma sekas: hroniski asins izplūdumi ādās un gļotādās, pagarināts asins reces un teces laiks.
- opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi.
- eiglobulīns Asins seruma globulīnu frakcija, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst vājos neitrālo sāļu šķīdumos.
- serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
- vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
- mielomēnija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, kas saistīts ar menstruālo asiņošanu.
- prokoagulants Asinsrecei nepieciešamas dabiskas vielas pirmāknis.
- konvertīns Asinsreces faktors, kas nepieciešams protrombīna pārveidei par trombīnu; serumā atrodas tā priekštecis prokonvertīns.
- reperfūzija Asinsrites atjaunošana apvidū vai ķermeņa daļā, kas īslaicīgi bijusi ishēmiska.
- frigorisms Asinsrites traucējums, kas radies ilgstošā aukstuma ietekmē.
- Aesculus pavia asinssarkanā zirgkastaņa.
- plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- trombembolija Asinsvada aizsprostojums ar embolu, kas atrāvies no tromba, piem., plaušu artērijas embolija, ja ir kājas vēnas tromboze.
- pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām.
- angiostenoze Asinsvada vai cita vada diametra anatomiska sašaurināšanās, piem., kā deģenerācijas vai pārkaļķošanās sekas.
- kollaterālie vadi asinsvadi, kas rada starp citiem blakus savienojumu, pa ko asinis, ja ceļš ir ciet, tomēr nokļūst pie mērķa.
- plaušu artērija asinsvads, kas novada venozās asinis no labā sirds kambara uz plaušām.
- pseidoarterioskleroze Asinsvadu līkumainība, kas atgādina arteriosklerozi.
- angiotonīns Asinsvadu sašaurinātajā viela asinīs, kas rodas no hipertensinogēna renīna ietekmē.
- naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns.
- angiodistrofija Asinsvadu sienu trofikas traucējums.
- bruds Asiņains šķidrums, kas izdalās no brūces, augoņiem u. tml.
- pseidomenstruācija Asiņošana gaidāmās menstruācijas laikā, kas nav saistīta ar menstruālām pārmaiņām endometrijā.
- akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
- karboksihemoglobīns Asiņu hemoglobīna un oglekļa oksīda (tvana gāzes) savienojums, kas nespēj saistīt un pārnēsāt skābekli un tādējādi izraisa saindēšanos ar tvanu.
- olvada mola asiņu infiltrētas augļa un augļa apvalku atliekas pēc aborta olvadā.
- neīstā mola asiņu masa dzemdē, kas veidojusies no polipa vai audzēja.
- asinspēdas Asiņu pilieni vai smērējumi uz dzīvās vai nedzīvās zemsegas, augsnes, sniega un augiem, kas medībās liecina par dzīvnieka ievainojumu.
- koza Asiņu un limfas sarecējums, kas pārklāj brūci.
- Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
- Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti.
- Ascochyta fagopyri askohitu suga, kas bieži parazitē uz ķirbjiem.
- Ascochyta trifolii askohitu suga, kas parazitē uz āboliņu lapām.
- Ascochyta chenopodii askohitu suga, kas parazitē uz balandām un balodenēm.
- Ascochyta pinodes askohitu suga, kas parazitē uz zirņiem.
- Ascochyta pisi askohitu suga, kas parazitē uz zirņiem.
- glukoaskorbīnskābe Askorbīnskābes analogs, kas kavē tās darbību.
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās.
- gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem.
- cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas.
- askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos.
- trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm).
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
- pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu.
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
- aski Asku sēņu veidojumi, kas rodas pēc dzimumprocesa.
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
- Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
- asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu.
- paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas.
- AĀVM Asociētās Āfrikas valstis un Madagaskāra.
- liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā.
- ārstniecības asparāgs asparāgu suga ("Asparagus officinalis"), kas konstatēta arī Latvijā.
- aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- Aspergillus fumigatus aspergilu suga, kas arī izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
- Aspergillus bronchiales aspergilu suga, kas izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
- vidusass Ass 2 (1), kas atrodas (kā) vidū.
- vidusass Ass 2 (2), kas atrodas (kā) vidū.
- dendraksons Ass cilindrs, kas sazarojas nelielā attālumā no nerva šūnas.
- skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības.
- garenass Ass līnija, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un ir vērsta tā normāla kreisēšanas ātruma lidojuma virzienā.
- skujplēsis Ass vējš, kas nobirdina vecās skujas.
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
- viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
- durtenisks Ass; tāds, kas vērsts uz priekšu (piemēram, rags).
- galvenā starpniekvaloda assvaloda - valoda, kas daudzvalodu saskares apstākļos tiek pieņemta par pamatvalodu, no kuras citās valodās tiek veikti tulkojumi.
- amblistoma Astaino abinieku dzimta, kas dzīvo Amerikā, kāpurstadijā - aksolotls; šīs dzimtas pārstāvis.
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
- meteoroīdu spiets asteroīdu šķembas un komētu sabrukšanas produkti, kas pārvietojas pa bijušās komētas orbītu.
- Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā.
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
- korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi.
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
- oktole Astoņu nošu ritmiska figūra, kas rodas, dalot 2 daļās katru kvartoles noti.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- astrofiskais Astrofiskais pants, kam nav strofiskas organizācijas, kas nedalās strofās.
- molekulārā astrofizika astrofizikas nozare, kas pētī kosmiskajā telpā atrodošos molekulu starojumu.
- rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
- asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā.
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
- teorētiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā interpretē novērojumu rezultātus, analizē atklātās parādības un likumsakarības, izstrādā teorijas.
- praktiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā lieto īpašus astronomijas instrumentus, izstrādā un īsteno novērojumu apstrādes metodes; galvenās metodes ir astrofotogrāfija, astrofotometrija, astropolarimetrija, astrospektroskopija, astrospektrofotometrija, interferometrija, radiolokācija.
- komētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta komētu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver komētu elektromagnētiskā starojuma novērojumus no Zemes un tiešos kosmiskos pētījumus, izmantojot starpplanētu zondes.
- nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi.
- ārpusgalaktikas astronomija astrofizikas nozare, kurā pēta pie mūsu Galaktikas nepiederošus debess objektus, galvenokārt galaktikas.
- planētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta planētu un to pavadoņu uzbūvi, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un tajos norisošos procesus.
- heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus.
- starpzvaigžņu vides fizika astrofizikas nozare, kurā pēta starpzvaigžņu vides sastāvu un īpašības.
- zvaigžņu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta zvaigžņu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; zvaigžņu atmosfēru fizika.
- astrofiziķis Astrofizikas speciālists.
- astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs.
- praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju.
- saplakums Astronomijā un ģeodēzijā, skaitlis, kas raksturo starpību starp debess spīdekļa (vai Zemes) ekvatoriālo un polāro rādiusu.
- virszemes astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas atrodas uz Zemes virsmas.
- kosmiskā astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas pacelta virs Zemes atmosfēras.
- selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
- sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu redzamo stāvokļu noteikšanu.
- ūranoloģija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar spīdekļiem un citām debesu parādībām.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību.
- ārpusatmosfēras astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus ar aparatūru, kura pacelta virs Zemes atmosfēras.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- komētu astronomija astronomijas nozare, kas pētī komētas.
- kometoloģija astronomijas nozare, kas pētī komētu kustību, uzbūvi un attīstību.
- gamma astronomija astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos ķermeņus pēc to elektromagnētiskā starojuma gamma diapazonā.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
- selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
- planetoloģija Astronomijas nozare, kas pētī planētas.
- radiolokācijas astronomija astronomijas nozare, kas pētī Saules sistēmas ķermeņus, izmantojot radioviļņus, ko uz tiem noraida radiolokatora raidītājs un pēc atstarošanās no šiem ķermeņiem uztver un analizē radiolokatora uztvērējs.
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
- au astronomiskā vienība (_astronomical unit_); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km.
- ua Astronomiskā vienība (franču "unite astronomique"); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km.
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību.
- galaktiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir Galaktikas ekvatora plakne un pamatvirziens – Galaktikas ass.
- bērsters Astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka.
- izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
- secesija ASV dienvidu štatu atkrišana no savienības, mēģinot nodibināt atsevišķu Amerikas valstu konfederāciju.
- USD ASV dolārs; Amerikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - cents.
- saskarne RS-232-C ASV elektroniskās rūpniecības uzņēmumu apvienības izstrādāts saskarnes standarts, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot seriālās pieslēgvietas.
- Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
- Xerox ASV firma, kas ir plaši pazīstama kā personālo datoru ārējo iekārtu ražotāja.
- Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.).
- ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam.
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (angļu "National Aeronautics and Space Administration").
- Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs.
- interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus.
- tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam.
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
- Jaunmeksika ASV Ņūmeksikas štats.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas federālās valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ.
- TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex.
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības.
- zelta sertifikāts ASV un Dienvidāfrikas Republikas naudaszīmes paveids.
- Nacionālais zinātnes fonds ASV valdības fonds, kas atbalsta zinātniskos pētījumus, kā arī veicina universitāšu datoru tīklu attīstību un iekļaušanos internetā.
- tēvocis Sems ASV valdības iesauka, kas radusies 19. gs. sākumā; onkulis Sems.
- Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts ASV valdības organizācija, kas veicina nacionālo standartu izstrādāšanu un ieviešanu mērīšanas, skaitļošanas, tīklošanas un citu tehnoloģiju jomā; senāk - Nacionālais standrtu birojs.
- Jaunais kurss ASV valdības sociālo un ekonomisko pasākumu sistēma, kas tika īstenota no 1933. g. līdz 1938. g.
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- skaitļošanas tehnikas asociācija ASV zinātnieku asociācija, kas apvieno speciālistus datorzinātnēs, datortehnikā un programmēšanā.
- Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas.
- Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka.
- atara Atarums - citā virzienā uzarta lauka mala, kas grāvju, žogu vai citu šķēršļu dēļ palikusi nearta, iepriekšējā virzienā arot.
- troškānieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" iedzīvotāji.
- Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs.
- iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
- aizsargatbalsts Atbalsts, kas paredzēts drošībai.
- puskrēsls atbalstu konstrukcija, kas pasargā spāres no lūzuma zem jumta dakstiņu svara.
- noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
- kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
- kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina.
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts; nost.
- elastīgā stabilitāte atbilstība literārajai normai, paredzot tās dinamiskumu un valodas tālākas attīstības iespējas.
- galda kultūra atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
- atslaukas Atbirumi, saslaukas.
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- eksorcija Atbrīvošanās no kaut kā, kas nomāc, nospiež, apdraud.
- noputināt Atbrīvot no kā tāda, kas put.
- izglābējs Atbrīvotājs, tas, kas paglābj.
- atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
- nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
- piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
- Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
- plauksnāt Atdalīt, mest plaukas.
- atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
- stirks Atdarina skaņu, kas rodas apģērbam plīstot.
- atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- atdot pēdējo maizes kumosu atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam. būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
- pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
- teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas.
- atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
- pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā.
- aizrādekrāns Atgādinājums, kas lietojumprogrammatūrā regulāri pieprasa, lai lietotājs reģistrētos un maksātu par programmatūru.
- uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem.
- sebum Atgremotāju dzīvnieku tauki, kas iegūti, iztecinot gk. nieru taukus.
- trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā.
- tiksotropija Atgriezeniskas polimēru un dispersu sistēmu fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ja uz tām mehāniski iedarbojas izotermiskos apstākļos.
- atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju.
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
- pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
- pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
- metageitnions Atiešu mēnesis, kas atbilst augusta otrai un septembra pirmai pusei.
- maimaktērions Atiešu mēnesis, kas atbilst novembra otrajai pusei un decembra pirmajai pusei.
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts.
- patoloģiskā mitoze atipiska, asimetriska un multipolāra mitoze, kas liecina par jaunveidojuma ļaundabīgumu.
- atjaunojošies Atjaunojošies resursi - dabas resursi, kas pieņemamā laika periodā dabiski atjaunojas.
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbēs, kas atšķiras no ikdienas darba.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
- resentiments Atkarībā no atkārtota pārdzīvojuma pastiprinājies un dispozīcijā pārgājis naida un skaudības afekts, kas sagroza vērtību spriedumus.
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
- slumpata Atkārtojumā apraksta nevīžīga gājēja soļu skaņas, kas iet velkot kājas.
- slipad Atkārtojumā apraksta ritmiskas zirga soļu skaņas.
- ļur Atkārtojumā apraksta skaņas, kas rodas šķidrumam plūstot, burbuļojot.
- ļuru Atkārtojumā apraksta skaņas, kas rodas šķidrumam plūstot, burbuļojot.
- urkš Atkārtojumā atdarina cūkas rukšķēšanu.
- ridu Atkārtojumā raksturo ritmiskas darbības.
- ruku Atkārtojumā raksturo ritmiskas skaņas, piemēram, zirgu soļus.
- pārdomāta atkārtošana atkārtošana iesaistot domāšanu iegaumējamās informācijas sasaistīšanā ar citu informāciju, kas jau ir ilglaicīgajā atmiņā.
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
- iterācija Atkārtota kādas matemātiskas operācijas izpildīšana, piem., jaunas funkcijas f(f(x)), f(f(f(x)))... izveidošana no dotās funkcijas f(x).
- autoinfekcija Atkārtota saslimšana, ko izsauc mikrobi, kas palikuši pēc kādreiz pārslimotas infekcijas slimības un kādu noteiktu apstākļu pēc savairojas.
- revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
- nobrāzāt Atkārtoti berzējot nokasīt, saskrāpēt.
- nobrāzāties Atkārtoti berzējoties nokasīt, saskrāpēt.
- ActiveX vadīklas atkārtoti lietojami programmatūras komponenti, kas veidoti atbilstoši _ActiveX_ tehnoloģijai.
- vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- žļudzināt Atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko).
- stereotipa izdevums atkārtots grāmatas izdevums, kas iespiests bez izmaiņām.
- reluksācija Atkārtots izmežģījums, kas iestājas pēc iepriekšējā izmežģījuma reponēšanas.
- kasalas Atkasas, gremzdi.
- atkašņi Atkasas.
- atkaust Atkasīt, atkašņāt.
- atgrandīt Atkasīt.
- atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju).
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
- celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- Aļaskas līcis atklāts līcis Klusajā okeānā starp Aļaskas pussalu un Ziemeļamerikas kontinentu, platums pie ieejas — >2200 km, dziļums — līdz 5659 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 5,4 m.
- interaktīvais atkļūdotājs atkļūdošanas rutīna, kas dod iespēju veikt programmas atkļūdošanu dialogrežīmā.
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
- susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
- snaburi Atkritumi, atliekas, sīkumi; snābaras.
- snābaras Atkritumi, atliekas, sīkumi.
- atkritumprodukti Atkritumi, atlikumi, kas rodas kādā ražošanas procesā.
- nodaras Atkritumi, kas paliek, kaut ko "darinot".
- šubraki Atkritumi, saslaukas, nevajadzīgi nieki.
- bruncis Atkritumi, saslaukas; pakaiši.
- slaumes Atkritumi, saslaukas.
- slaumi Atkritumi, saslaukas.
- izgāztuve atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām.
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- kuma Atkritumu kaste.
- mēslnica Atkritumu kaste.
- norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas.
- atkritumkaste atkritumu tvertne; miskaste.
- sārņi atkritumviela, kas rodas, cietām izejvielām (kurināmajam, rūdai, kušņiem) augstā temperatūrā reaģējot ar gāzes vidi; ir metalurģiskās rūpniecības sārņi un kurtuvju sārņi (izdedži) un pelni.
- rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos.
- kapitāla atlaides atlaides, kas balstītas uz pamatlīdzekļu vērtību un kuras var atņemt no uzņēmuma peļņas, tādāejādi samazinot nodokļus.
- EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
- Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
- Clupea harengus membras Atlantijas siļķes pasuga, kas mīt Baltijas jūrā, jeb reņģe.
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
- iztveršana atlases process, kura mērķis ir izveidot tādu objektu kopu, no kuras izpētes rezultātā varētu iegūt informāciju par līdzīgiem objektiem, kas nav iekļauti šajā kopā.
- Atlasa kalni Atlass, kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos.
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
- aleipts Atlēts, kas dod priekšzīmi fiziskai kultūrai piemērotam dzīves veidam.
- apoksiomens Atlēts, kas pēc fiziskiem vingrojumiem un cīņas nokasa sev putekļus, sviedrus un eļļu.
- atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.
- procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
- Jūdasa graši atlīdzība, kas saņemta par nodevību.
- bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību.
- merģi Atliekas (no medus, vaskiem, taukiem).
- īsumi Atliekas no izkārstas vilnas; īsā kāju un pavēderes vilna.
- grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi.
- grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem.
- grauzdēļi Atliekas no izkausētiem taukiem.
- izkulstas Atliekas no izkulstītiem liniem.
- grenči Atliekas no kausētiem taukiem.
- grinzduļi Atliekas no kausētiem taukiem.
- gruzdalas Atliekas no kausētiem taukiem.
- kresli Atliekas no kausētiem taukiem.
- kresni Atliekas no kausētiem taukiem.
- plutnas Atliekas no kausētiem taukiem.
- kašļi Atliekas no siena vai labības kaudzēm.
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas; drupas.
- čambas Atliekas pēc graudu attīrīšanas.
- stikājs Atliekas pēc linsēklu nokulšanas.
- pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
- ruiskas Atliekas pēc tauku izkausēšanas.
- skrandulis Atliekas pēc tauku kausēšanas; skramšļi.
- skramšļi Atliekas pēc tauku kausēšanas.
- gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
- smalkoņa Atliekas, atkritumi.
- šņapatas Atliekas, druskas, pabiras.
- atgriezumi Atliekas, kas radušās, sagriežot, izgriežot ko pēc noteiktas formas un lieluma.
- atlaiks Atliekas, paliekas, pārpalikums.
- atlieks Atliekas, paliekas, pārpalikums.
- sašķipas Atliekas, paliekas.
- pagāzne Atliekas, panīkums, vecums.
- šķapatas Atliekas, pārpalikumi.
- sknarbas Atliekas, pārpalikumi.
- ērslakas Atliekas, trūcīgs pārpalikums.
- atlikums Atliekas.
- krecumi Atliekas.
- ņerkas Atliekas.
- ņorkas Atliekas.
- palaiki Atliekas.
- paliks Atliekas.
- izsijas atlikumi (sēnalas, pelavas), kas paliek pāri pēc kā izsijāšanas.
- inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu.
- hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem).
- pārējums Atlikums, daļa, kas pārsniedz paredzēto, plānoto.
- deciduomatoze Atlobenes audu veidošanās sievietei, kas nav grūtniece.
- luzbas Atlūzas, sīkas šķembeles, kas rodas akmeņus dauzot.
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos).
- valentā zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtās nulles temperatūrā ir pilnīgi aizpildīts ar valences elektroniem.
- lex talionis atmaksas likums, kas prasa, lai sods atbilstu pārkāpuma veidam un lielumam.
- atalgoties Atmaksāties; saņemt atlīdzību, kas pārsniedz ieguldījumu.
- metaatmiņa Atmiņa par atmiņu (virsatmiņa), atmiņas veids, kas pavada jebkuras informācijas iegaumēšanas procesus un nav tieši saistīts ar iegaumēšanas mērķi (objektu).
- videobuferis Atmiņa videoadapterī, kas paredzēta displeja ekrānā rādāmo datu glabāšanai.
- iekšējā atmiņa atmiņa, kas iebūvēta datorā un ko var izmantot bez ievadizvades kanālu starpniecības.
- energoneatkarīga atmiņa atmiņa, kas izveidota tā, lai saglabātu ierakstīto informāciju arī tad, kad barošanas spriegums ir atslēgts.
- vairākportu atmiņa atmiņa, kas pieļauj neatkarīgu piekļuvi no vairākiem kanāliem.Pieprasījumu apkalpošana notiek, ievērojot to prioritātes.
- lappušatmiņa Atmiņa, kas sadalīta vienādos apgabalos - lappusēs, ko izmanto virtuālās atmiņas pārvaldīšanas procesā un datu apmaiņu veic veselām lappusēm.
- divportu atmiņa atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem).
- domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā.
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
- paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja.
- diskiekārta Atmiņas iekārta, kas sastāv no diskpakas (disketes, optiskā diska) un diskdziņa.
- lenšiekārta Atmiņas iekārta, kas sastāv no magnētiskās lentes un lenšdziņa.
- galviņa atmiņas ierīces sastāvdaļa, kas kontaktējas ar datu vidi vai atrodas tai ļoti tuvu un tieši veic informācijas ierakstīšanu, lasīšanu vai dzēšanu.
- izvērstās atmiņas specifikācija atmiņas izvēršanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmā _DOS_ strādājošiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot izvērsto atmiņu programmu izpildei.
- paplašinātās atmiņas specifikācija atmiņas paplašināšanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmas _DOS_ vidē strādājošajiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot paplašināto atmiņu.
- banku komutācija atmiņas paplašināšanas veids, veicot ātru divu atmiņas banku komutāciju, kas dod iespēju pārvarēt operētājsistēmas vai mikroprocesora adrešu ierobežojumus.
- gaiša piemiņa atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
- hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
- pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši.
- atmiņas pārvaldība atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei.
- karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam.
- šūna Atmiņas vai reģistra elements, kam ir noteikta adrese un kas paredzēts viena binārā skaitļa glabāšanai.
- mnemastēnija Atmiņas vājums bez organiskas nervu sistēmas slimības.
- vairāklīmeņu atmiņa atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem; atmiņas hierarhija.
- atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri.
- apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
- pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei.
- kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām.
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
- atmosfēras akustika atmosfēras fizikas un akustikas nozare, kurā pēta skaņas izplatīšanos un ģenerācijas īpatnības reālā atmosfērā un pēta atmosfēru ar akustikas metodēm.
- oklūzijas atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kas rodas, aukstajai vai siltajai atmosfēras frontei panākot pretējo atmosfēras fronti un saplūstot ar to.
- atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā.
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā.
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
- kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā.
- atraut Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas).
- noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst.
- Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.).
- šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties.
- starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s).
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
- mionijs Atomam līdzīga saistīta sistēma, kas sastāv no pozitīva miona un elektrona.
- atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
- vinils Atomgrupa, kas raksturīga daudziem organiskiem savienojumiem, kuri veido svarīgus polimerizācijas produktus.
- nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
- antikodols Atomkodols, kas sastāv no antiprotoniem un antineitroniem.
- atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem. Kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā.
- antiatoms Atoms, kas sastāv no antidaļiņām.
- hemoreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiskas vielas.
- ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas.
- hromofors Atomu grupa, kas nosaka organiskā savienojuma krāsu.
- osmofors Atomu grupa, kas piešķir kādai vielai smaržu vai smaku.
- nitrogrupa Atomu grupa, kas sastāv no viena slāpekļa atoma un diviem skābekļa atomiem.
- pseudohalogeni Atomu grupas, kas ķīmiskā ziņā uzrāda līdzību ar halogeniem.
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu.
- fluorogēns Atomu sakārtojums, kas ķīmiskā savienojumā noteic fluorescenci.
- Štarka efekts atomu un molekulu enerģijas līmeņu sašķelšanās elektriskā laukā, kas izraisa spektrālo līniju sašķelšanos.
- izotopiskā pārbīde atomu un molekulu spektrāllīniju pārbīde, kas rodas, ja kāda ķīmiskā elementa atomu aizstāj ar šā elementa izotopu.
- polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās.
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- retroaktīvs Atpakaļejošs, ačgārns; tāds, kas ietekmē iepriekšējo; tāds, kura darbība vērsta atpakaļ.
- retrogrādisks Atpakaļejošs; tāds, kas deģenerējas, izvirst.
- atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot.
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
- ārējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa ārpusē vadītāja pārredzamības zonā.
- iekšējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa salonā, autovadītāja priekšā.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- ļaupsna Atplīsusi miza vai āda, kas vēl karājas klāt.
- attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
- atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
- atvilkt dvašu atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- atgūt elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma.
- atraut elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma.
- atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
- krēslgulta Atpūtas krēsls, kas pārveidojams par guļvietu.
- atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija.
- lēkši ātra zirgu gaita, kas veidojas no atsevišķiem lēcieniem ar sarežģītu trīstakts atbalstu un ķermeņa lidojuma fāzi ceturtajā taktī.
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns.
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem).
- (ie)dot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu); arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- satī Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru (galvenokārt Indijā).
- atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- reklāmlapa Atraktīva informācijas lapa, kas parasti nodrošina atlaides tās uzrādītājam, pērkot biļeti uz publisku maksas pasākumu (koncerts, festivāls).
- karčavnīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājas.
- karčaunīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājs.
- tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu.
- fast fud ātrās uzkodas; arī kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns.
- fast-food Ātrās uzkodas; kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns.
- būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
- Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti.
- uztraukšanās atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- berkšīrs Ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
- vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa.
- augstas veiktspējas skaitļošana ātrdarbīga skaitļošana, kas raksturīga zinātniskajos pētījumos izmantojamiem superdatoriem.
- ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni.
- rindprinteris Ātrdarbīgs printeris, kas visu teksta rindiņu drukā vienā darba cikla laikā.
- ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm).
- platjosla Ātrgaitas datu pārraide, kas raksturīga platas frekvenču joslas sakaru kanāliem.
- aplobt Ātri apskriet (vairākas vai visas vietas).
- meduloblastoma Ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs.
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
- nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā.
- emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai.
- vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas".
- Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
- Drakonu kalni atrodas Āfrikas dienvidaustrumos, DĀR, Lesoto (afrikandu val. "Drakensberg"), garums - \~1000 km, platums - \~250 km, augstums - līdz 3482 m; Pūķu kalni.
- Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
- Gallas–Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši.
- Sosku ezers atrodas Aglonas novada Grāveru pagastā, platība - 1,6 ha; Soskas ezers.
- Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta.
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Benfas nacionālais parks atrodas Albertas provincē, Kanādā, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^.
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā.
- Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
- Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves.
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
- Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m.
- Vrangela-Senteliasa nacionālais parks atrodas Aļaskas štatā, ASV, pie ziemeļu polārā loka, izveidots 1980. g., platība - 53420 km^2^.
- arktiskā zemiene atrodas Aļaskas ziemeļu daļā, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē, garums - \~1000 km, platums - līdz 190 km.
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- Ēri kanāls atrodas ASV ziemeļaustrumos ("Erie Canal"), Ņujorkas štatā, savieno Ēri ezeru ar Hudzonas upi, garums — 540 km, dziļums — 3,7 m.
- Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala.
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
- Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas.
- Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Džordža sēklis atrodas Atlantijas okeānā, Ziemeļamerikas piekrastē, iepretī Meinas līcim, 50 m izobata ietver platību 80 x 180 km, ziemeļrietumu daļā dziļums <10 m.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem.
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta.
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
- Ugandas–Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm.
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga.
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
- Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m.
- Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels.
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers.
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers.
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
- Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa.
- Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām.
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
- Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā.
- Kolkas bāka atrodas Baltijas jūrā pie Kolkasraga, gaismas avots atrodas 20 m vjl., un tā gaisma sniedzas 10 jūras jūdžu (~18,5 km) attālumā.
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu.
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
- Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs.
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi.
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola.
- Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m.
- Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, Ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
- Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā.
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas.
- Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas.
- Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
- Vidusčehijas apgabals atrodas Čehijas Republikas rietumu daļā un aptver galvaspilsētu Prāgu.
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts.
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
- Mazais Zemgales ezers atrodas Demenes pagastā, platība — 1 ha; Špigeles ezers; Špigeļņa ezers; Špiļgeskas ezers; Zemgales ezers.
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
- Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, Surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km.
- Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m.
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
- Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
- Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas.
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus.
- Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe.
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša.
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km).
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks.
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
- Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi.
- Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha.
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana.
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
- Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā.
- Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā.
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
- Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m.
- Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota.
- Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru.
- Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
- Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni.
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi.
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas.
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā.
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m.
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
- Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Vidusgrēda Atrodas Kamčatkas pussalā, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 1200 km, platums - līdz 120 km, augstums - 3621 m (Ičas sopka).
- Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
- Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m.
- Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
- Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m.
- Avačas grīvlīcis atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, Kamčatkas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 24 km, platums pie ieejas 3 km, dziļums līdz 26 m, ziemeļu krastā osta Petropavlovska-Kamčatska.
- Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
- Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m).
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra.
- Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas.
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
- Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns.
- Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
- Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi.
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu.
- Kronoku pussala atrodas Krievijā, Kamčatkas pussalas austrumos, starp Kronoku un Kamčatkas līci.
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
- Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
- Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m.
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos.
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu.
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts.
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m.
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis.
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums.
- Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
- Namiba-Naukluftas nacionālais parks atrodas Namībijā, Āfrikas dienvidrietumos, izveidots 1907. g., platība - 49768 km^2^.
- Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
- Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
- Tuguras pussala atrodas Ohotskas jūras rietumu piekrastē, starp Tuguras, Akadēmijas un Uļbanas līci, garums - \~100 km, platums - 1-40 km, kalnaina, augstums - līdz 929 m, meži.
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi.
- Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns).
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē.
- Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem.
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms.
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
- Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas.
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
- Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
- Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers.
- Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
- Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas.
- Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti.
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu.
- Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m.
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
- Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks.
- Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem.
- Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km.
- Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā.
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
- Zanzibāras šaurums atrodas starp Āfrikas piekrasti un Zanzibāras salu, mazākais platums — 36 km.
- Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
- Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums.
- Gesporas ūdenskritums atrodas Šaravati upē (ietek Arābijas jūrā), Rietumgatu dienvidos, Indijā, ietver 4 kaskādes, kuru kopējais augstums - 255 m.
- Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES.
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Jalas nacionālais parks atrodas Šrilankas dienvidaustrumu daļā, izveidots 1938. g., platība - 979 km^2^.
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
- Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu.
- Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas.
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes.
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs.
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
- Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m.
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
- Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Užavas polderis atrodas Užavas abos krastos no Sises līdz Užavai, platība — 3400 ha, maģistrālajos grāvjos ierīkoti regulatori, kas daļēji pasargā no pārplūšanas, nav sūkņu staciju.
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
- Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi.
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
- Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas).
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu.
- Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^.
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
- Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.).
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums.
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
- Brīdāgu upe atrodas Viesītes novadā, ietek Saukas ezerā.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti.
- šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
- nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
- alkohola ciroze atrofiska ciroze kā sekas alkohola lietošanai.
- vicele Ātrs cilvēks vai dzīvnieks, kas šurp un turp skraida.
- ekspresautobuss Ātrs regulāras satiksmes autobuss, kas pietur tikai maršruta galapunktos vai dažās pieturās.
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- skriejš Ātrs, tāds (zirgs), kas labprāt pārvietojas skriešus.
- elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim.
- prompts Ātrs; tāds, kas visu izdara precīzi laikā.
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību.
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
- epohē Atsacīšanās no spriedumiem par ārpasauli, no visa, kas nav apziņa.
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- aizturis Atsaite, mezgls, detaļa vai ierīce, kas aptur tā vai cita takelējuma elementa kustību un fiksē to vajadzīgajā stāvoklī.
- beigu vēre atsauce vai piezīme, kas izvietota dokumenta vai kādas tā daļas beigās, nevis lappuses apakšējā daļā.
- dezavuēt Atsaukt (aktu, rīcību u. tml., ko veikusi zemākstāvoša amatpersona, kas pārsniegusi savas pilnvaras).
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- acejas Atsējas - stieples, saites, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi).
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- izvēlnes elements atsevišķa komanda vai izvēle, kas parādās izvēlnē.
- albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
- klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
- vietējā apgaisme atsevišķa objekta pastiprināta apgaismošana ar gaismekli, kas parasti atrodas nelielā attālumā no apgaismojamā objekta; darbojas vienlaikus ar vispārējo apgaismi.
- stikšķiens Atsevišķa skaņa, kas rodas stikšķinot.
- čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti.
- numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
- kalnu masīvs atsevišķa vāji saposmota, pacelta kalnāju daļa, kas atrodas ar kalnāju uz viena pamata, bet no pārējās daļas atdalīta ar dziļām ielejām.
- negludenums Atsevišķa vieta, kas nav gluda.
- numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
- grīslis Atsevišķas dekoratīvo grīšļu sugas, kas arī Latvijā tiek izplatītas komerciāli.
- catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī.
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals.
- starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals.
- galdkalni Atsevišķi kalni ar plakanām virsotnēm, stāvām vai kāpļainām nogāzēm, kas paceļas galdzemē (plakanslāņu zemē) vai plato malā.
- monadnoki Atsevišķi klinšu pauguri, kas sastāv no relatīvi izturīgāka materiāla un, denudācijas procesā zemes virsai dilstot, paliek kā izciļņi virs vispārīgā virsas līmeņa.
- solitārs atsevišķi koku, krūmu vai dekoratīvu augu stādījumi, kas atšķiras ar izmēriem, formu, krāsu u. c. dekoratīvajām pazīmēm.
- ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
- pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti.
- privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
- pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam.
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
- loģiskais kanāls atsevišķs loģiskais savienojums, kas datoru tīklā savieno divus savstarpēji sadarbojošos attālus procesus.
- kāzuss Atsevišķs saslimšanas gadījums, ko apraksta līdz ar apstākļiem, kas to pavada.
- sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā.
- kolonna atsevišķs vertikāls balsts, kas paredzēts slodzes uzņemšanai no pārseguma un jumta konstrukcijām.
- skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
- balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem.
- chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
- lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
- izotopisms Atsevišķu elementu atomu kodolu sastāva variantu iespējamība, kas rada masu atšķirības.
- koksnes vainas atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu.
- Kroņa Atsevišķu Latvijas vietvārdu sastāvdaļa, kas norāda uz agrāko piederību cara varas tiešai pārvaldībai.
- godatiesa Atsevišķu sabiedrisku u. c. organizāciju orgāns, kas izskata goda aizskāruma jautājumus.
- politipi Atsevišķu uzrakstu (rēķins, akcija, kupons u. c.) klišejas, kas tika izplatītas vispārējai lietošanai.
- contrecoup Atsitiens, pretsitiens: netiešā nozīmē notikums, kas izcēlies kā kāda agrāka notikuma sekas.
- atsadzāns atskabarga metāla tapai (žebērklim), kas neļauj to izvilkt.
- relatīvā atskaites sistēma atskaites sistēma, kas kustas attiecībā pret absolūto atskaites sistēma atskaites sistēmu.
- atskaidināt Atskaldīt skaidas no malkas.
- zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt.
- blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī.
- nepilnīga atskaņa atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- precīza atskaņa atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- pūst Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
- spēlēt Atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu; prast atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu.
- spēlēt Atskaņot skaņdarbu ar mūzikas instrumentu, instrumentiem vai iekārtu.
- nopūst Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
- diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
- mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
- autoremontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic automašīnu remontu.
- remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
- veloatslēga Atslēga, kas piemērota velosipēda pieslēgšanai stāvvietā.
- datu bāzes atslēga atslēga, ko piešķir datu bāzes pārvaldības sistēma un kas viennozīmīgi identificē datu bāzes ierakstu.
- publiskā atslēga atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs izplata saviem potenciālajiem korespondentiem un ko šie korespondenti izmanto, lai šifrētu lietotājam adresētus ziņojumus un atšifrētu lietotāja signatūru, kas šifrēta ar lietotāja privāto atslēgu.
- bulta Atslēgas sastāvdaļa, kas aizslēdz vai atslēdz.
- astrāgs Atspaids, koks, kas kaut ko balsta.
- atstrāgs Atspaids, koks, kas kaut mo balsta.
- slokšņu atspere atspere, kas sastāv no vienas vai vairākām dažāda garuma sloksnēm, kuras darbojas liecē.
- buks Atsperecēšu detaļa, kas satur ecēšanas dziļuma regulēšanas stieni.
- virzuļa gredzens atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
- atsperojums Atsperu sistēma, kopums (kādā ierīcē, priekšmetā); tas, kas rada atsperīgumu (kādā priekšmetā).
- tzaziki mērce atspirdzinoša mērce, kas gatavota uz jogurta bāzes ar ķiplokiem, svaigiem gurķiem un piparmētrām.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
- nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas.
- termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem.
- šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- atstarpe Atstatums starp datnēm, datu blokiem vai ierakstiem, kas seko viens otram datu vidē.
- šķēmele Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties.
- šķiemene Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties.
- lumsteklis Atsvars pie lumsta 1(2), kas neļauj tam noslīdēt.
- virulis Atsvars, kas aizver durvis.
- bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
- atvārds Atsveicināšanās, sveikas.
- abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
- robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
- dzimumu sociālās atšķirības atšķirības starp dzimumiem, kas ir nevis anatomiskas vai bioloģiskas, bet gan ar kultūras un sabiedrības ietekmēm saistītas.
- apmala Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- valmis Atšķirīgā rakstā adīta cimda vai zeķes daļa, kas aptver rokas vai kājas stilbu; valnītis.
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
- lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma.
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu).
- viņgalnieks Attālākas vietas iedzīvotājs.
- attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums.
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
- aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
- aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā).
- legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km.
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
- rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
- burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes.
- ģeodēziskā bāze attālums starp diviem apvidū fiksētiem punktiem, kas izmērīts ar augstu precizitāti un tiek izmantots triangulācijas līniju garuma noteikšanā.
- pusjūdzes Attālums, kas atbilst pusei no jūdzes.
- pusvilnis Attālums, kas atbilst pusei no viļņa garuma.
- franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā.
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts.
- nokratīt pīšļus no (savām) kājām atteikties no (savas) pagātnes; atteikties no visa, kas bijis.
- nespēlēties, ņemt savas mantiņas un iet atteikties no tālākas piedalīšanās.
- apteka Attekas daļa, kas ir atdalīta no pārējās upes.
- Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha.
- girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
- jonu traips attēla defekts, kas rodas dažās katodstaru oscilogrāfa lampās, joniem bombardējot nelielu laukumu izvērses rastra centrā.
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.).
- rindpārlēces izvērse attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas, izmantojot elektronu staru, pirmajā caurgājienā monitora ekrānā zīmē katru otro rindu, bet otrajā caurgājienā - pārējās.
- dekalkomānija Attēla pārnešana no papīra vai plastikāta, kas gruntēts ar līmi, uz citu materiālu.
- efektu bloks attēla pārslēgšanas matricas daļa, kas tiek lietota kombinācijā ar speciālo efektu aprīkojumu.
- skicēšana Attēla veidošana, zīmējot līnijas, kas savieno noteiktus punktus.
- rakstlicis Attēllicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas attēlu izvadei.
- modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā; cilvēks, kas pozē māksliniekam.
- homomorfisms Attēlojums f starp matemātisku objektu sistēmām, kas saglabā visus algebrisko operāciju un attieksmju rezultātus.
- transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses.
- operācija Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu).
- skaldītais ekrāns attēlošanas veids, kas sadala displeja ekrānu vairākos logos, dažādos logos attēlojot dažādas datnes vai vienas un tās pašas datnes dažādas daļas.
- uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
- ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
- atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
- optogramma Attēls uz tīklenes, kas rodas, atkrāsojoties redzes purpuram gaismas ietekmē.
- ciparfotogrāfija attēls vai fotogrāfija, kas tiek skenēts, lai iegūtu analogsignālu, kuru savukārt pārveido ciparsignāla formā, lai attēlu uzglabātu datorā vai izspīdinātu displeja ekrānā.
- hologramma Attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
- rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
- foto Attēls, kas iegūts fotografējot; fotogrāfija (1.1).
- uzņēmums attēls, kas iegūts fotografējot.
- ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
- jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls.
- reāls attēls attēls, kas veidojas, no objekta nākošajiem gaismas stariem krustojoties.
- trafarets attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
- ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
- vizuālā disparitāte attēlu atšķirības, kas iegūta ar labo un kreiso ac.
- filtrēšana Attēlu digitālās apstrādes metode, kas uzlabo attēlu radiometrisko kvalitāti.
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- YAFIYGI attēlu veidošanas metode, kas neparedz drukājamā dokumenta priekšskatījuma iespēju displeja ekrānā.
- relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība.
- gaismas caurlaidība attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri.
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes.
- pretstats Attiecības starp diviem jēdzieniem vai uzskatiem, kas savstarpēji izslēdz viens otru.
- semantika attiecības starp rakstzīmēm vai rakstzīmju grupām un to jēdzienisko nozīmi, kas nav atkarīgas no to interpretēšanas un izmantošanas.
- irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā; tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās; nerealitāte.
- blatošana Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- blatošanās Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- metamērija Attiecības, kas pastāv starp diviem vai vairākiem metamēriem.
- starptautiskās tiesiskās attiecības attiecības, kas tiek veidotas un pastāv uz starptautisko paražu un līgumisko tiesību normu pamata.
- saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- pāraprūpe attiecību veids, kurās vienai personai ir tendence pārmērīgi pasargāt citu personu, neļaujot piedzīvot situācijas, kas, pēc šīs personas domām, var radīt otrai personai psiholoģisku vai fizisku kaitējumu.
- smadzenes attiecīgais dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
- izofēnisks Attiecīgs uz atšķirīgiem gēniem, kas rada vienādus fenotipiskos efektus.
- argentafīns Attiecīgs uz audiem, kas saista sudraba sāļus.
- homofermentatīvs Attiecīgs uz baktērijām, kas spēj ražot tikai vienu fermentācijas produktu, piem., no glukozes u. c. cukuriem tikai pienskābi.
- hiperletāls Attiecīgs uz devu, kas pārsniedz letālo.
- disģēnisks Attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
- hemofils Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas aug tikai barotnēs, kurās ir asinis vai hemoglobīns.
- hemiautotrofs Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas sintezē proteīnus no neorganiskā slāpekļa, bet kuriem nepieciešams organiskais ogleklis.
- histrionisks Attiecīgs uz mīmikas muskuļiem.
- anospināls Attiecīgs uz muguras smadzeņu centru, kas regulē tūpļa sfinktera kontrakcijas.
- antidromisks Attiecīgs uz nervu impulsu, kas iet normālajam impulsam pretējā virzienā.
- apiknomorfs Attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
- idiotrops Attiecīgs uz personas tipu, kas apmierināts pats ar saviem intelektuāliem un emocionāliem pārdzīvojumiem.
- citodistāls Attiecīgs uz to aksona daļu, kas atrodas tālāk no šūnas.
- citoproksimāls Attiecīgs uz to aksona daļu, kas atrodas tuvāk šūnai.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- terminu atbilstība attieksme starp dažādu valodu terminiem, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu; terminu ekvivalence.
- amorfa Attieksme starp vārdu un citu iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
- anafora Attieksme starp vārdu un citu, iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
- katafora Attieksme starp vārdu un citu, vēlāk pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
- gaisma Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots; veids, kādā ko parāda, attēlo.
- seksisms Attieksme, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam; uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; dzimumdiskriminācija.
- meronīmija Attieksmes starp vārdiem, kas nosauc daļu un veselo.
- molekulas struktūra attieksmju kopums starp atomiem, kas parāda atomu izvietojumu telpā, saites starp atomiem un šo saišu stiprumu.
- sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā.
- progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
- psihiskās un fiziskās aiztures attīstības aizkavēšanās, kas saistīta ar indivīda organisma nepilnībām vai trūkumiem audzināšanā.
- dibrahija Attīstības anomālija, kad attīstījušās divkāršas rokas.
- shizogīrija Attīstības anomālija, kas izpaužas ar plaisām smadzeņu vītnēs.
- melotija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā auss gliemežnīcas pārvietošanās uz vaigu.
- hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h.
- hamartija Attīstības anomālija, kas izpaužas nepareiza audu samēra vai embrionālo audu atlieku veidā.
- kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei.
- fokomēlija Attīstības kroplība, kad plaukstas un pēdas sākas no pleciem un gūžām.
- makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds.
- sinaktoze Attīstības kroplība, kas radusies, ķermeņa daļām saaugot kopā.
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā.
- seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas.
- neuzbāzīgs Atturīgs; tāds, kas neuzplijas; tāds, kas nav uzkrītošs.
- paternitātes atvaļinājums atvaļinājums no darba, kas tiek piešķirts tēvam viņa bērna piedzimšanas gadījumā.
- augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju.
- salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
- koherenta fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, kas saistīta ar citiem sistēmas lielumiem ar koeficientiem, kuri vienādi ar vienu.
- attieksmes adjektīvs atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
- hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām.
- pose atvasīte, kas aug ābeles potētam zaram.
- glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai.
- izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu); spēlēt, atskaņot.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu no pārtikas).
- rezonatoratvere Atvere mūzikas instrumenta korpusā, lai uzlabotu tā akustiskās īpašības.
- blastoneiropora Atvere, kas dažreiz īslaicīgi izveidojas embrijā, saplūstot blastoporai ar neiroporu.
- kopētāja apertūra atvere, kas ierobežo gaismas plūsmu kopētājā.
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
- lenticeles Atveres kailsēkļu un segsēkļu stumbra mizā, kas nodrošina saskari ar apkārtējo vidi.
- krātejas Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēji Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēļi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātaiņi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
- starpskriemeļu atveres atveres, kas veidojas starp diviem blakus esošiem skriemeļiem; pa tām iet asinsvadi un nervi.
- sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības.
- MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
- atpuļķēties Atvērties (par durvīm, kas noslēgtas ar puļķi).
- pakalpojumu sniedzējs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa elementu kopums, kas nodrošina slāņa pakalpojumus.
- servisa lietotājs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa entītiju kopums, kas izmanto vienu un to pašu servisa piekļuves punktu slāņa servisa saņemšanai.
- skaldīšana atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku apakšējā blakusslāņa savienojumu izmantošanu viena aplūkojamā slāņa savienojuma uzturēšanai.
- tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā.
- apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā.
- apakšsistēma Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - sistēmas funkciju hierarhiskā sadalījuma komponents, kas tieši sadarbojas ar augšējo un apakšējo šīs sistēmas sadalījuma blakus komponentiem.
- konkatenācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku aplūkojamā slāņa protokola datu bloku attēlošanu vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu bloka veidā.
- servisa datu bloks atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa saskarnes datu daļa, kas saglabā savu identitāti to pārsūtīšanas laikā pa savienojumu, kuru uztur aplūkojamais slānis.
- servisa primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī primitīvs, kas apraksta servisa lietotāju un servisa sniedzēju sadarbību; izšķir pieprasījuma, indikācijas, atbildes un apliecinājuma primitīvus.
- entītija Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa apakšsistēmas aktīvais elements, kas īsteno noteiktu šā slāņa funkciju kopu.
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
- iegultā testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa daudzslāņu protokolu realizācijas testēšana, kas notiek bez tiešas piekļūšanas pie šī slāņa robežām.
- reasamblēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vairākus protokola datu blokus vienā šī paša slāņa datu blokā.
- segmentēšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vienu servisa datu bloku vairākos protokola datu blokos.
- datu posma slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa otrais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp tīkla slāņa aktīvajiem elementiem, formējot un pārveidojot kadrus, kā arī atklāj un izlabo kļūdas, kas rodas fizikālajā slānī.
- fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē.
- pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām.
- sesijas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina divu lietotāju dialoga organizēšanu un sinhronizēšanu, kā arī datu apmaiņas vadību starp šiem lietotājiem.
- transporta slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina drošu un no kodēšanas neatkarīgu datu apmaiņu starp sesijas slāņa entītijām, izmantojot tīkla slāņa servisu.
- iniciators atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītija, kas ir iniciējusi dotajā slānī loģiskā savienojuma nodibināšanu.
- rekombinācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas identificē aplūkojamā slāņa uzturētā savienojuma protokola datu blokus servisa datu blokos, kuri tiek saņemti pa vairākiem šī slāņa apakšējā blakusslāņa uzturētajiem savienojumiem.
- atdalīšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas ļauj identificēt aplūkojamā slāņa protokola datu blokus, kuri iekļauti vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu blokā.
- multipleksēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina apakšējā blakusslāņa viena savienojuma izmantošanu vairāku savienojumu uzturēšanai aplūkojamajā slānī.
- sablokošana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas vairākus aplūkojmā slāņa servisa datu blokus apvieno vienā šī paša slāņa protokola datu blokā.
- atblokošana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas veic vairāku vienā aplūkojamā slāņa protokola datu blokā iekļautu servisa datu bloku identificēšanu.
- korespondējošās entītijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tādas slāņu entītijas, kas saistītas ar savienojumu, kuru uztur apakšējais blakusslānis.
- atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
- apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
- protokols "Starpsistēma-starpsistēma" atvērto sistēmu sadarbības maršrutēšanas protokols, kas nodrošina gan atvērto sistēmu sadarbības, gan arī intertīkla protokolu prasībām atbilstošu pakešu maršrutēšanu.
- datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās.
- starpsistēma Atvērto sistēmu sadarbības tīkla slāņa sistēma, kas nodrošina pakešu pārsūtīšanu un izpilda maršrutētāja vai retranslatora funkcijas.
- aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
- reflukss Atvilnis, orgāna satura atplūde vai pasīva ieplūde citā orgānā virzienā, kas ir pretējs normālajam.
- atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
- lentes atzīme atzīme magnētiskajā lentē, kas norāda datnes vai lentes sākumu vai beigas.
- SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība).
- mēraparāta skala atzīmju sakopojums, kas veido noteiktu mērāmo lielumu secību un apjomu.
- piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
- bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
- pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- priekšpieņēmums Atzinums, kas ir pamatā kādai hipotēzei vai argumentācijai.
- atklājums Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
- domājums atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
- dzīvā doma atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
- bioloģisms Atziņas teorijas virziens, kas atziņu un garīgo darbību vispār atvedina no bioloģiskām funkcijām.
- bāze atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
- Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri.
- valmis Audekla mala, kas neirst (eģe).
- vigoņa Audekli, kas no šādas vilnas pagatavoti.
- mizlainis Audeklls, kas austs ar trijām vai četrām nītīm.
- astaiņnītis Audekls, kas ir austs astoņās nītīs.
- prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
- kaula smadzenes audi, kas atrodas mugurkaulnieku un cilvēka kaulu dobumos.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
- epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
- dziedzerepitēlijs Audi, kas sedz organisma dziedzeru virsmu.
- gludie muskuļaudi audi, kas veido gludos muskuļus.
- prokambijs Audi, kas veido jaunas daļas augu orgānos (stublājos, saknēs); šie audi ir pamats primārajiem vadaudiem.
- šķērssvītru muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
- šķērssvītras muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
- emalja Audi, kas veido zoba ārējo kārtu.
- miziņa Audi, kas, veidojoties peridermai, paliek stumbrā ārpus korķa slāņa un tādēļ nomirst.
- audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju.
- lentveida skaņnesis audiokasete; arī magnetofona lenta.
- transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
- Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- malācija Audu atmiekšķēšanās kā nekrozes sekas.
- ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
- apsaldējums Audu bojājums, kas rodas zemā temperatūrā.
- ketoreduktāze Audu ferments, kas veicina oksiskābju pārvēršanu ketonskābēs; ar pretēju reakciju piedalās taukskābju šķelšanā, kā arī sintēzē.
- kinīni Audu hormoni, kas rodas asinīs ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā.
- evokators audu hormons, kas piedalās šūnu diferencēšanas procesā.
- periproktīts Audu iekaisums ap tūpļa zarnu un tūpli, kas visbiežāk pāriet no tūpļa zarnas uz apkārtējiem audiem.
- elektrorezekcija Audu izgriešana ar elektrokoagulācijas vai elektrokaustikas palīdzību.
- seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
- endoskopiskā biopsija audu parauga iegūšana ar speciāliem instrumentiem, kas ievadīti caur endoskopu.
- tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
- galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu.
- sistēma audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
- savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2.
- atlasa auduma pinums auduma pinums, kurā auduma gludo virsmu veido šķēru pārsedzes, bet kas nav trinīša pinums; mazākais raports ir 5.
- lielrakstainais auduma pinums auduma pinums, kuram raksturīgi lieli raksti, ieaustas puķes, ģeometriskas figūras, ornamenti utt.
- šķērsskujiņa Auduma raksts, kas atgādina šķērsām novietotas skujas.
- trine Auduma svītra, kas rodas trinīti aužot.
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
- ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
- pusdamašķis Audums no linu diegu metiem, kas ar vilnas dziju atausti.
- trijnīts Audums, kas austs ar trim nītīm; no šāda auduma uzšūta drāna.
- trinīšs Audums, kas austs ar trim nītīm; no šāda auduma uzšūta drāna.
- trinīte Audums, kas austs ar trim nītīm; no šāda auduma uzšūta drāna.
- trijnītis Audums, kas austs ar trim nītīm.
- pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
- lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1).
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1).
- gultasmaikss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai.
- gultasmaiss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai.
- lāpsene Audums, kuram izveidots reljefains raksts aužot vairākas dzijas daudzkārtnī un pārmaiņus vienkārtnī.
- pāraugusi audze audze, kas ir vecāka par virscirtmeta vecumklasi.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
- neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos.
- periangioma Audzējs, kas aptver asinsvadu.
- angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma.
- epithelom Audzējs, kas attīstās no dziedzeru un segkārtas epitēlija, pa daļai arī no saišķaudiem.
- hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
- aldosteronoma Audzējs, kas attīstījies no aldosteronu secernējošām virsnieru garozas šūnām.
- argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā).
- gonioma Audzējs, kas attīstījies no dzimumšūnām.
- horistoblastoma Audzējs, kas attīstījies no horistomas.
- angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti.
- hemangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija.
- limfangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no limfvadu endotēlija.
- millerianoma Audzējs, kas attīstījies no mezonefriskā vada.
- placentoma Audzējs, kas attīstījies no neatdalījušās placentas daļas.
- kortikosuprarenoma Audzējs, kas attīstījies no virsnieru dziedzera garozas.
- amnioma Audzējs, kas cēlies no amnija.
- luteoma Audzējs, kas cēlies no dzeltenā ķermeņa šūnām; producē progesteronu.
- gonocitoma Audzējs, kas cēlies no gonocītiem.
- hamartoblastoma Audzējs, kas cēlies no hamartomas.
- hiloma Audzējs, kas cēlies no mezenhimāliem audiem.
- peritelioma Audzējs, kas cēlies no peritēlija.
- retikuloendotelioma Audzējs, kas cēlies no retikuloendoteliālās sistēmas šūnām.
- fibroblastoma Audzējs, kas cēlies no saistaudu šūnām.
- angioblastoma Audzējs, kas cēlies no smadzeņu apvalku asinsvadiem.
- ganglioneiroma Audzējs, kas izveidojies no simpātisko nervu mezgliem.
- kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties.
- neirofibroma Audzējs, kas radies no nervu saistaudiem.
- monodermoma Audzējs, kas radies no vienas dīgļlapas.
- neīstā neiroma audzējs, kas saistīts ar nervu audiem, bet sastāv no citiem audiem.
- branhioma Audzējs, kas saistīts ar žaunu loku vai attīstījies no embrionālo žaunu epitēlija atliekām.
- feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
- leikosarkoma Audzējs, kas sastāv gk. no monocītiem; asinīs palielināts limfocītu skaits.
- insulinoma Audzējs, kas sastāv no aizkuņģa dziedzera saliņu šūnām.
- hematolimfangioma Audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un limfvadiem.
- astroblastoma Audzējs, kas sastāv no astroblastiem.
- cilindrosarkoma Audzējs, kas sastāv no cilindromatoziem un sarkomatoziem elementiem.
- pseidotekstoma Audzējs, kas sastāv no daļēji diferencētiem audiem.
- pleohromocitoma Audzējs, kas sastāv no dažādas krāsas šūnām.
- cilindradenoma Audzējs, kas sastāv no deģenerētām adenomas šūnām un hialīnās vielas cilindru veidā.
- tekstoma Audzējs, kas sastāv no diferencētām šūnām.
- adenofibroma Audzējs, kas sastāv no dziedzera un saistaudiem.
- adenolipoma Audzējs, kas sastāv no dziedzeraudiem un taukaudiem.
- endotelioma Audzējs, kas sastāv no endotēlijam līdzīgām šūnām vai sākas no limfvadu, sīko asinsvadu vai serozo dobumu endotēlija.
- fibroepitelioma Audzējs, kas sastāv no epitēlija un fibroziem elementiem.
- feohromoblastoma Audzējs, kas sastāv no feohromoblastiem; ļaundabīgāks par feohromocitomu.
- gangliocitoma Audzējs, kas sastāv no ganglijšūnām.
- mastocitoma Audzējs, kas sastāv no heparinocītiem.
- histiocitoma Audzējs, kas sastāv no histiocītiem.
- hemartoma Audzējs, kas sastāv no jauniem asinsvadiem.
- osteohondroma Audzējs, kas sastāv no kaula un skrimšļa.
- osteofibrolipoma Audzējs, kas sastāv no kaulaudiem, saistaudiem un taukaudiem.
- osteohondrofibroma Audzējs, kas sastāv no kaulaudu, skrimšļaudu un saistaudu elementiem.
- miksofibroma Audzējs, kas sastāv no mukoīdiem un fibroziem audiem.
- miocitoma Audzējs, kas sastāv no muskuļšūnām.
- blastocitoma Audzējs, kas sastāv no nediferencētām šūnām.
- oligodendroblastoma Audzējs, kas sastāv no nenobriedušām oligodendroglijas šūnām.
- odontoblastoma Audzējs, kas sastāv no odontoblastiem.
- oligodendroglioma Audzējs, kas sastāv no oligodendroglijas.
- osteoklastoma Audzējs, kas sastāv no osteoklastiem.
- teleangioma Audzējs, kas sastāv no paplašinātiem kapilāriem.
- limfangioma Audzējs, kas sastāv no paplašinātiem limfvadiem.
- mezolepidoma Audzējs, kas sastāv no persistējoša embrionālā mezotēlija audiem.
- hromatoforoma Audzējs, kas sastāv no pigmentšūnām.
- epitelioblastoma Audzējs, kas sastāv no primitīvām epitēlijšūnām.
- retikuloma Audzējs, kas sastāv no retikuloendoteliālām šūnām (monocītiem).
- sindesmoma Audzējs, kas sastāv no saistaudiem.
- desmoneoplazma Audzējs, kas sastāv no saistaudu elementiem.
- hondrosteoma Audzējs, kas sastāv no skrimšļaudiem un kaulaudiem.
- rabdomioma Audzējs, kas sastāv no šķērssvītroto muskuļu šķiedrām.
- lipomiksoma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un gļotaudiem.
- lipomioma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un muskuļaudiem.
- ganglioneiroblastoma Audzējs, kas satur ganglioneiromas un neiroblastomas elementus un simpātiskajos mezglos izveidojušos mazdiferencētu neiroblastu veidojumu.
- miofibroma Audzējs, kas satur saistaudus un muskuļaudus.
- glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs.
- hemocitoblastoma Audzējs, kurā ir kaulu smadzenēm tipiskas šūnas.
- hordoblastoma Audzējs, kura šūnas diferencējas par šūnām, kas līdzīgas notohordas šūnām.
- histoma Audzējs, kura šūnas tipiskas noteiktiem audiem, piem., fibroma, mioma, osteoma.
- progonoma Audzējs, sastāvošs no audiem, kas pieder primitīvākai sugas formai.
- ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
- attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu.
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
- Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m.
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
- koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus.
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai.
- vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
- zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
- šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai.
- pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- diaspora Auga daļa, kas, dabiski no tā atdalījusies, kļūst par izplatīšanās un vairošanās vienību.
- zobens Auga daļa, parasti lapa, kas pēc formas atgādina zobenu.
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
- lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta.
- kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem.
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem.
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
- adventīvi orgāni auga papildorgāni, kas attīstījušies neparastā vietā.
- adventīvs orgāns auga papildorgāns, kas attīstījies neparastā vietā.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
- nektārijs Auga sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
- anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām).
- sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji.
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma.
- eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata.
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes.
- akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā.
- pašapputes augi augi, kas apputeksnējas ar savu ziedu putekšņiem.
- ombrofili Augi, kas aug apgabalos, kur daudz līst.
- sāļmīļi Augi, kas aug ar sāļiem bagātā vidē.
- mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos.
- ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnaugi.
- ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnmīļi.
- mezotermi augi augi, kas aug mezotermos apgabalos.
- psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai.
- sālaudži Augi, kas aug sāļās augsnēs.
- hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem.
- psammofīti Augi, kas aug smiltājos.
- eitrofiskie augi augi, kas aug tikai trūdvielām un minerālvielām bagātā augsnē.
- epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu.
- humusaugi Augi, kas dabiskos dzīves apstākļos uzņem barībai organiskus savienojumus no beigtu organismu atliekām (trūdiem) un dzīvo šais trūdos.
- ekstrazonālie augi augi, kas izolētās grupās aug ārpus sava pamatareāla.
- pusēnas augi augi, kas labi attīstās daļēji aizēnotās vietās.
- sāļbēgļi Augi, kas neaug vai vāji aug ar sāļiem bagātā vidē.
- ombrofobi Augi, kas nepanes noēnojumu un aug sausos apgabalos.
- ombrofili Augi, kas pa lielākajai daļai aug ēnainās vietās.
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti.
- bazofili augi, kas pielāgojušies bāziskai augsnei.
- sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
- kriofīti augi, kas pielāgojušies dzīvei sausos un aukstos rajonos.
- mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu.
- oksilofīti Augi, kas piemērojušies augšanai skābās augsnēs.
- ūdensaugi Augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā.
- nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu.
- autohori Augi, kas sēklas un augļus izplata bez ārējo faktoru palīdzības.
- sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
- halofīti Augi, kas spēj augt ļoti sāļās augsnēs (jūras krastos u. tml.).
- oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
- sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
- gaismas augi augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- indīgie augi augi, kas veido un uzkrāj toksiskas vielas, kuras var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saindēšanos vai bojāeju.
- saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
- monokarpiski augi augi, kas zied un ražo augļus tikai vienreiz un pēc tam iet bojā.
- kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts.
- dižsporas Augiem ar divējādām sporām lielās sporas, kas attīstās makrosporangijos un dīgstot rada sievišķos pirmdīgļus; makrosporas.
- sēklkopība augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
- pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
- sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu.
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
- efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
- potenciālā (dabiskā) augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt no dabas.
- kaukainis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- kauķens Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- ķauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- kauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- kauks Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
- īga Auglīgais nogulums, kas pēc plūdiem paliek uz pļavām.
- somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
- pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
- ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem.
- ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas.
- sinkarpijs Auglis, kas patiesībā sastāv no vairākiem kopā saaugušiem auglīšiem.
- neveronis Auglis, kas pēc sēklu nobriešanas neatveras.
- augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai.
- augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
- īstā mola augļa vai augļa apvalku atliekas.
- pūka Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
- sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
- būvaugļi Augļi pa kādas mantas ražošanas, celšanas vai izgatavošanas laiku, kas ir attiecīgās mantas izmaksu sastāvdaļa.
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
- atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot.
- ksenokarpija Augļu attīstīšana pēc ksenogāmijas, krustiskas apputekšņošanas.
- levuloze Augļu cukura izomērs, kas polarizācijas plakni griež pa kreisi; tas pats, kas fruktoze.
- pektāze Augļu enzīms, kas pārveido pektozi par pektīnu.
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- flegmons Augonis, sastrutojums, iekaisums, kas radies, lietojot nesterilu šļirci.
- saussāns augoša koka stumbra atmirusī virsma, kas radusies mizas bojājuma vietā.
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
- saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā.
- auguļošs Augošs, tāds, kas ir izaugsmes posmā.
- ciršana Augošu koku gāšana un sastrādāšana malkas vai kokmateriālu ieguvei.
- sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu dalās) - par augiem.
- sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
- sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
- starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru.
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- saprofīts Augs (mikroorganisms), kas par oglekļa avotu izmanto nedzīvu organismu organiskās vielas.
- lepauši Augs ar lielām lapām, kas aug mitrās vietās un tiek izmantots cūku barībai.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
- audzējums augs, dzīvnieks, kas ir [izaudzēts]{s:2063}.
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
- anaerofīts Augs, kas aug bez skābekļa; anaerobs mikroorganisms.
- mitraudzis Augs, kas aug mitrās, slapjās vietās.
- podaudzis augs, kas aug puķupodā.
- lādzēknis augs, kas aug šādā vietā.
- krūmine Augs, kas aug tikai krūmos.
- virsaudzis Augs, kas aug uz citiem augiem (parasti uz koku stumbriem un zariem).
- epifīts Augs, kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides.
- litofīts Augs, kas aug uz klintīm, akmeņiem.
- aerofīti Augs, kas barības vielas uzņem no apkārtējās atmosfēras.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
- sēklaudzis Augs, kas ir izaudzis no sēklas.
- patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
- nitrofīts Augs, kas labi aug un attīstās ar slāpekli bagātā augsnē.
- reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- migrants Augs, kas migrē.
- hidrofobs Augs, kas necieš lieku mitrumu.
- lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
- lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- hermafrodīts Augs, kas pats apaugļojas.
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē.
- hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī.
- parazītaugs augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām (piemēram, vijas, biezlapes).
- kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija.
- trakumzāle Augs, kas uzbudina nervu sistēmu.
- remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- amfībija Augs, kas var dzīvot gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus.
- nezāle Augs, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesies.
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
- pagrants Augsne, kas mazliet satur granti.
- pamāls Augsne, kas mazliet satur mālu.
- smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
- plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
- glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem.
- kūdraugsne Augsne, kas veidojusies purvainā vietā.
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
- soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai.
- piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas.
- potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas.
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
- lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju.
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
- edafiskie faktori augsnes radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību.
- augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām.
- agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu.
- sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
- solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās.
- humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām.
- augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu.
- apraktās augsnes augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā.
- arīdās augsnes augsnes, kas veidojas arīda klimata apstākļos.
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
- zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos.
- podzolētās glejaugsnes augsnes, kas veidojas, kad mitruma sastrēguma apstākļos pārpurvojas podzolaugsne un podzolēšanās procesam pievienojas glejošanās process.
- piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
- kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
- ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language").
- valoda Logo augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas viegli lietojama un īpaši piemērota programmēšanas mācīšanai bērniem.
- lappuses aprakstvaloda augsta līmeņa valoda printera izdrukas aprakstīšanai, kas ļauj ievērojamu printera izvada veidošanas darba apjomu pārnest no datora uz printeri.
- flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus.
- tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis.
- Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m.
- Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m.
- Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem.
- gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu.
- Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri.
- senāts Augstākā kasācijas tiesu instance.
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai.
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā).
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas.
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
- ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
- valsts augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
- apelācijas tiesa augstāka tiesas instance, kas pēc sūdzības (apelācijas) saņemšanas pārbauda zemākās tiesas instances sprieduma pareizību un pieņem savu spriedumu.
- noēze Augstākā tipa zināšanas (Platona mācībā); Huserla fenomenoloģijā - psihes (apziņas) akts, kas aplūkots pretstatā tā objektam (noēmai).
- Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m.
- Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm.
- Monsento Augstākā virsotne ("Mont Cinto") Korsikas salā, augstums - 2710 m.
- Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas.
- Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m.
- Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m.
- Dzeržinska kalns augstākā virsotne Baltkrievijā, atrodas Minskas apgabala rietumu daļā, augstums - 345 m vjl.
- Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m.
- Voski kalns augstākā virsotne Kilbaki kalnos Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumos, ASV, augstums - 1828 m vjl.
- Sento augstākā virsotne Korsikas salā, augstums - 2710 m.
- Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m.
- Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m.
- Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži.
- Besčoki augstākā virsotne Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, Manghistau grēdā, augstums - 556 m.
- Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m.
- Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m.
- Tidirhins augstākā virsotne Rīfa kalnos Marokas ziemeļos, augstums 2448 m.
- Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali.
- Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
- Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks".
- Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe.
- Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m.
- Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes.
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- kronis Augstākais sasniegums; tas, kas ir pārāks par ko citu.
- rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
- devītais vilnis augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m.
- sferoidālā ģeodēzija augstākās ģeodēzijas nozare, kas pētī Zemes elipsoīdo ģeometriju.
- certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti.
- galaktiku superkopa augstākas kārtas sistēma, kuru veido galaktiku grupas un kopas.
- difernciālrēķini Augstākās matemātikas nozare, kas pētī atvasinājumu un diferenciāļu īpašības un to izlietojumu.
- psihiska slimība augstākas nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
- virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
- amnioti Augstākie mugurkaulnieki ("Amniota"), kas piemēroti dzīvošanai uz sauszemes; tiem agrīnā attīstības stadijā veidojas amnijs.
- zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
- fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
- vasas pārveidnes augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
- zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz.
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
- kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- amnijs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns - plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem.
- alantojs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns, kas dīglim nodrošina elpošanu, atdalījumu izvadīšanu un barošanos.
- platdeguna pērtiķi augstāko pērtiķu infrakārta ("Platyrrhini"), kas izplatīta Amerikā, pie kuras pieder tinējastpērtiķu un pundurpērtiķu dzimtas.
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
- Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology".
- ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām.
- papīrbalts monitors augstas kvalitātes monohroms monitors, kas attēlo melnu tekstu vai grafiku uz balta fona.
- priekšplāna darbs augstas prioritātes darbs, kura izpildīšanas brīdis nav iepriekš noteikts un kas pārtrauc citu, mazāk steidzamu darbu izpildi.
- profesionālā darbstacija augstas veiktspējas personālais dators, kas piemērots izmantošanai dažādiem profesionāliem lietojumiem tādās jomās kā diskrēto shēmu projektēšana, arhitektūra u. c.
- Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- bezserdes transformators augstfrekvences transformators bez feromagnētiskas serdes; Teslas transformators.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u.tml.
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
- augstkalnu Augstiem kalniem piemītošs; tāds, kas atrodas augstu kalnos.
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Ašmjanu augstiene augstiene Baltkrievijā (_Ašmianskaje ūzvyšša_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā un Minskas apgabala rietumos, augstums - līdz 320 m vjl.
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene.
- Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži.
- Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato.
- Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe.
- Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m.
- pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas.
- alpīna josla augstkalnu josla ar kalnu pļavām; plašākā nozīmē - visa josla, kas atrodas kalnos virs mežu joslas.
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
- Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā.
- flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu.
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem.
- aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem.
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki.
- somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga.
- galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
- intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas.
- buciškieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Buciškas" (arī "Butiški") iedzīvotāji.
- Buciškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants.
- Butiškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants.
- Buciškys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukums latgaliski.
- monomiozīts Augšdelma divgalvainā muskuļa iekaisums, kas periodiski atkārtojas.
- trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem.
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
- fokāra Augšēģiptē, senāk, mācīts vīrs, kas prot lasīt Korānu un rakstīt rakstus.
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats apakša.
- mērījuma rezultāta ticamības robežas augšējā un apakšējā robeža intervālam, kas ar uzdoto varbūtību ietver mērīšanas kļūdu.
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m.
- augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas ir augstāk par citiem.
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma.
- platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem.
- Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- augļa vīkals augšlapas, kas paliek pie augļa.
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm.
- pļavas augsnes augšņu grupa, kas veidojas zem pļavu augāja.
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta.
- palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes.
- takiraugsnes Augšņu tips, kas veidojies māla tuksnesī un pustuksnesī, lēzenos reljefa pazeminājumos, gandrīz bez veģetācijas.
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
- apikāls Augšup vērsts; tāds, kas ir virsotnē.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda.
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- ekotops Augtenes vides komplekss, kas ietekmē augu valsti.
- antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
- zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
- tilles Augu anatomijā šūnas vadu audos, kas ieaug sulas stobru dobumā no malas un tā noslēdz to, apturot sulas plūšanu.
- sugus Augu atliekas.
- veidotājaudi Augu audi, kas dod sākumu citiem, patstāvīgiem audiem.
- uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
- sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
- prosenhima Augu audi, kas sastāv no gareni izstieptām šūnām ar smailiem galiem un pabiezinātu apvalku.
- sekrētaudi Augu audi, kuros vielu maiņas procesā veidojas sekrēti, kas uzkrājas augā vai (retāk) izdalās no tā.
- lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
- aeroponika Augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā.
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- statocistas Augu augošo daļu šūnas, kas satur sīkus, ļoti kustīgus, cietus graudiņus - statolitus.
- biostimulācija Augu augšanas veicināšana ar dabīgas izcelsmes stimulatoriem, kas aktivizē vielu maiņu.
- sporogons Augu bezdzimumpaaudze, kas producē sporas; sporofīts.
- celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
- kannācejas Augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs.
- madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
- gametofīts augu dzimumpaaudze, kas producē dzimumšūnas - gametas.
- subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
- meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
- laktolāze Augu enzīms, kas katalizē pienskābes veidošanos.
- basorīns Augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos.
- biogeocenoze Augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu.
- giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori".
- abscīzskābe Augu hormons, kas kavē šūnu augšanu, veicina lapu un augļu nobiršanu, ierosina augu miera perioda iestāšanos.
- parakvāts Augu inde, kas var kaitīgi ietekmēt bites.
- vinblastīns Augu izcelsmes pretvēža līdzeklis, kas kavē šūnu dalīšanos (mitozi).
- vinkristīns Augu izcelsmes pretvēža līdzeklis, kas kavē šūnu dalīšanos (mitozi).
- paklitaksels Augu izcelsmes pretvēža preparāts, kas kavē šūnu dalīšanos.
- šķiedrviela augu izcelsmes uzturlīdzekļu sastāvdaļas, kas zarnās netiek sašķeltas un neuzsūcas.
- fitomitogēns Augu izcelsmes viela, kas inducē mitozi cilvēka šūnās.
- sirds glikozīdi augu izcelsmes vielas, kas stimulē sirds muskuli.
- libriforms Augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru.
- aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
- fitobentoss Augu kopums, kas atrodas ūdenstilpes dibenā.
- felogēns Augu korķa kambijs, veidotājaudi, kas veido stumbra ārpusē korķi, bet centra virzienā - felodermu.
- traumatotropisms Augu kustības, kas rodas mehānisku kairinājumu rezultātā.
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē.
- sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi.
- sūnas Augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna.
- amiloīds Augu organismā - ogļhidrāts, kas uzbūvē ir līdzīgs hemicelulozei; tā ir rezerves šķiedrviela dīgļlapās un augošu orgānu šūnu apvalkos.
- himera Augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus.
- sporofīts Augu paaudze, kas producē sporas.
- pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi.
- balstaudi Augu patstāvīgie audi, kas dod augiem mehānisku izturību un elastību; mehāniskie audi.
- antociāni Augu pigmenti, kas nosaka to sarkano, zilo vai violeto krāsu.
- fitoanafilaktogēns Augu proteīns, kas ierosina anafilaksi.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa.
- augājs Augu sega (uz zemes); augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
- luba Augu sega; sanesumu un augu sega, kas - it kā mizas kārta - klāj ūdeni.
- mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
- ļemenis Augu slānis, kas pamazām pārklāj aizaugušus ezerus, dīķus, upju līčus.
- kvēpsarma Augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
- fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
- adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā.
- pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- dārzbēglis Augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza.
- kosmopolīts augs augu suga, kas sastopama visā pasaulē dažādās klimata joslās.
- troses serdenis augu šķiedras līne, kas iet trosei pa vidu un nodrošina tai lokanību, palīdz saglabāt formu.
- plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
- izdalītājsistēma Augu šūnas un audi, kuros vielmaiņas rezultātā veidojas sekrēti, kas uzkrājas tajos vai arī izdalās uz āru.
- plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli.
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
- lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi.
- lipohroms Augu un dzīvnieku pigments, kas šķīst taukos un organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī.
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- apakšģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - ģints sīkāks iedalījums, lielākas sugu dažādības gadījumos.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- organoīdi Augu un dzīvnieku šūnu struktūras, kas pastāvīgi atrodas citoplazmā.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- kseromorfisms Augu uzbūves īpatnības, kas tos dara sausumizturīgus.
- bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija.
- citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju.
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā; pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
- hematofīts Augu valsts mikroorganisms, piem., baktērija, kas dzīvo asinīs.
- endofīts Augu valsts organisms, kas parazitē saimnieka ķermenī.
- ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
- laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās, raksturīgs aļģēm, sēnēm, ķērpjiem; taloms.
- hlorofils Augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi.
- piena aizstājēji augu, dzīvnieku un mikrobioloģiskas izcelsmes barības līdzekļu maisījums, ko izmanto pilnīgai vai daļējai pilnpiena vai vājpiena aizvietošanai jaundzīvnieku ēdināšanā.
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- ķēmurs Augumā mazs; kaut kas mazs un apaļš.
- lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- filoksēra Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints ("Phylloxera"), kas parazitē uz augiem.
- Auku ezers Aukas ezers Murmastienes pagastā.
- izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām.
- aizvara Aukla sasiešanai, sevišķi tabakas makam.
- piesauks Aukla, ar ko laivenieki ļenkas piesien pie šņores.
- savelkamais Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
- savelkams Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai.
- spandauklas Auklas, kas satur kopā arkla lemeša un ilkšu (apīžu) savienojumus.
- nītišas Auklas, kas stellēs savieno paminas ar nītīm.
- rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas).
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h.
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
- Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h.
- Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume.
- Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume.
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- dejeuner a la fourchette aukstas brokastis, uzkožamie.
- pampēro Auksti un sausi dienvidu vēji, kas izplatīti Argentīnā, Pampā.
- mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem.
- atsēda Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu.
- atsēdnis Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu.
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
- aukstumtehnoloģija Aukstuma lietošana tautas saimniecībā (pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā, naftas un gāzes rūpniecībā, celtniecībā).
- kriogēnā tehnika aukstumtehnikas nozare, kas nodarbojas ar kriogēno temperatūru (<120 K) iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu; izmanto gāzu sašķidrināšanai, uzglabāšanai un transportēšanai.
- Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.
- Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
- jaktenes Ausis, kas slikti dzird (nicinoši).
- fonoselektoskops Auskultācijas aparāts, kas dod iespēju izdzēst zemākos (normālos) plaušu toņus, izceļot augstākos, patoloģiskos trokšņus.
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- plente Austa josla vai lenta sedulkas virsmā.
- ārējie antifoni austiņas vai spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu.
- skvoters Austrālijā - liela zemes gabala nomnieks, kas audzē aitas.
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- Vidžingara Austrālijā, Rietumkimberlijā dzīvojošo vororu mitoloģijā - pirmais cilvēks, kas nomira.
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā.
- Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu.
- čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni.
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju.
- AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
- Austrālijas galvaspilsētas teritorija Austrālijas federālā teritorija (_Australian Capital Territory_), kas ietver galvaspilsētu Kanberu un tās apkārtni.
- Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma.
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
- vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
- guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim.
- nacionālpadome Austrijas likumdevēja iestāde, kas kopā ar atsevišķo zemju landtāgu pārstāvju sapulci izveido Austrijas parlamentu.
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
- austrumāfrikāņi Austrumāfrikas iedzīvotāji.
- Austrumāfrikas lūzumzona Austrumāfrikas lauzumzona.
- palaioāziāti Austrumāzijas pirmiedzīvotāji, kas tālā senatnē sastādījuši zināmu rases vienību, bet vēlāk, sajaucoties ar citām rasēm, pārveidojušies un izzuduši.
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
- ostrogoti Austrumgoti - gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai.
- vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē.
- XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
- koka kastītes austrumnieciskas cilmes sitaminstrumentu komplekts ar dobju, noslēpumainu, biedīgu skaņu no senajiem tempļiem.
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs.
- kebabs austrumnieku ēdiens: nelieli gaļas, zivju un dārzeņu gabaliņi, kas cepti uz iesma.
- betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli.
- Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija.
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
- duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
- rosi Austrumslāvu cilšu nosaukums, kas sastopams seno bizantiešu un arābu autoru darbos.
- vjatiči Austrumslāvu cilšu savienība, dzīvoja Okas augšteces un vidusteces apvidū 10. gs. vidū.
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme.
- radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē.
- dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas.
- poļeviks Austrumslāvu mitoloģijā - lauku gars vai dēmons, kas cieši saistīts ar zemkopību.
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
- pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu.
- mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus.
- Sīrins Austrumslāvu mitoloģijā - paradīzes putns, kas nes laimi un slavu.
- Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī.
- Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums.
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu.
- Austrumtuva Austrumtiva - Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa.
- cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības.
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni.
- efors Austrumu baznīcā - lajs, kas ir atbildīgs par klostera īpašumu.
- eiletons Austrumu baznīcā - zīda drāna, kas klāj altāri liturģijas laikā.
- dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā.
- antahkarana Austrumu filozofija un vēdu filozofija lieto šo vārdu lai apzīmētu saprātu, kas kontrolē fizisko ķermeni.
- Austrumu grēdājs Austrumu grēda Kamčatkas pussalā.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- omfals Austrumu mistikas simbols, lai izteiktu visu lietu sintēzi.
- Salamandra Austrumu mitoloģijā - būtne, kas mīt ugunī.
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni.
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
- litavra Austrumu tautu senlaiku mūzikas instruments.
- šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam.
- trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1).
- pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai.
- vējskrodelis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks; arī cilvēks, kam ir psihiskas dīvainības.
- ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu.
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim.
- ARQ autmātiskas atkārtošanas pieprasījums (angļu "Automatic Repeat reQuest").
- gonkotājs autobraucējs, kas bieži pārsniedz atļauto ātrumu; sacīkšu braucējs.
- bibliobuss Autobuss, kas aprīkots kā ceļojošā bibliotēka perifērijā dzīvojošo iedzīvotāju apkalpošanai, iedzīvotājiem piedāvā arī interneta pakalpojumus.
- rēzeknieši Autobuss, kas kursē no Rēzeknes vai uz Rēzekni.
- rītinieks Autobuss, kas kursē no rītiem.
- posmainais autobuss autobuss, kas sastāv no divām ar cietu šarnīru savienotām sekcijām, kuras kopā veido pasažieru salonu.
- papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- pienmašiņa Autocisterna, kas transportē pienu.
- pienmašiņš Autocisterna, kas transportē pienu.
- piensavācējs Autocisterna, kas transportē pienu.
- pienvāģis Autocisterna, kas transportē pienu.
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
- pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
- aktīvā autofokusa sistēma autofokuss kompaktkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka ar ultraskaņas vai infrasarkano staru impulsiem.
- pasīvā autofokusa sistēma autofokuss spoguļkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka pēc fotoaparātā iebūvēto gaismas sensoru uztvertā projicētā attēla kontrasta analīzes.
- aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- hepatarģija Autointoksikācija kā aknu nepietiekamas atindējošās funkcijas sekas.
- autoaglutinīns Autoloģisks seruma faktors, kas aglutinē savus šūnelementus.
- gaisa spilvens automašīnā izvietots spilvens, kas trieciena rezultātā automātiski piepūšas, tā pasargājot autobraucēju no smagiem ievainojumiem.
- hibridomobilis Automašīna, kas aprīkota gan ar iekšdedzes dzinēju, gan elektromotoru.
- būda Automašīnas (vai cita transporta līdzekļa) kravas kaste ar pārsegu.
- defrostieris Automašīnas ierīce, kas pasargā priekšējā loga stiklu no apledošanas.
- imobilaizers Automašīnu drošības ierīce, kas apgrūtina tās aizdzīšanu; immobilaizers.
- homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi.
- elektrogravējamais automāts automātiska iekārta elektrogravēšanai, kuras darbības pamatā ir ilustrācijas oriģināla rindizvērse un no tā atstarotās gaismas pārveidošana elektriskos signālos, kas vada gravēšanas iekārtas griezni.
- avārijas radioboja automātiska iekārta uz kuģa, kas dod avārijas radiosignālus, kurus pieņem starptautiska satelītsistēma "KOSPASSARSAT".
- bankomāts Automātiska ierīce, kas bankas klientiem (arī ārpus bankas) dod iespēju saņemt skaidru naudu, lietojot speciālas kartes.
- teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus.
- matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra.
- pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs.
- koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem.
- automašīnists Automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas.
- aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē.
- pašnoskaņošanās Automātiskas adaptīvas sistēmas īpašība, kas nodrošina pielāgošanos vajadzīgajam darba režīmam.
- sliežu ķēde automātiskās bloķēšanas, lokomotīvju signalizācijas un pārmiju un signālu centralizācijas elektriskās sistēmas pamatelements, kas funkcionē kā elektriskā ķēde, ar kuru kontrolē sliežu ceļu aizņemtību un lietojamību.
- Greifera transportieris automātiskas līnijas transporta mehānisms, kas paceļ apstrādājamo objektu virs bāzējošajiem elementiem un pārvieto to par soli uz nākamo darba pozīciju.
- darba pozīcija automātiskas līnijas vai agregātmašīnas ierobežota vieta līdz ar aprīkojumu, kurā tiek novietots darba priekšmets un veikta tehnoloģiskā operācija.
- darba cikls automātiskas mašīnas darbību kopa, sākot ar sagataves vai materiāla iepildīšanu un beidzot ar apstrādātās detaļas (gatavā izstrādājuma) noņemšanu, kas periodiski atkārtojas.
- rūpniecības roboti automātiskas sistēmas ar programmas vadību, kuras izmanto daudzos tehnoloģiskos procesos, kas noris dzīvībai bīstamos apstākļos.
- nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops.
- Zemes mākslīgais pavadonis automātisks kosmiskais lidaparāts, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi.
- astatiskais regulators automātisks regulators, kas saglabā nemainīgu regulējamā lieluma nozīmi neatkarīgi no tā, kāds lielums ir ārējai iedarbībai uz regulēšanas sistēmu.
- sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu.
- totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
- Foksbora regulators automātisks vakuuma regulētājs papīrmašīnas sūckastēs.
- zirneklis Automatizēta programmatūra, kas globālajā tīmeklī veic dokumentu meklēšanu un izguvi, kā arī veido katalogus.
- uzziņu sistēma automatizēta sistēma, kas darbojas dialogrežīmā un nodrošina lietotājus ar uzziņas informāciju.
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- refrižeratorautomobilis automobilis ar saldēšanas iekārtu (-18-+4 °C), kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājautomobilis.
- saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis.
- kravas automobilis automobilis kravu pārvadāšanai, kuram ir kravas kaste, platforma, furgons vai cisterna.
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
- gāzbalonu automobilis automobilis, kas aprīkots ar gāzu baloniem un speciālu aparatūru motora barošanai ar gāzi.
- sanitārais automobilis automobilis, kas aprīkots ar medicīniskās palīdzības sniegšanas iekārtām.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- sailentbloks Automobiļa balstiekārtas stieņu un sviru savienojums ar gumijas elementiem, kas nodrošina klusāku darbību.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
- buferis automobiļa priekšpusē un aizmugurē izvirzīta detaļa, kas uzņem un samazina šķēršļa iedarbību.
- šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.).
- teifers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
- rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors.
- avioaparāti Autonomās borta mērierīces, kas paredzētas iznformācijas saņemšanai par lidaparāta lidojumu, spēka iekārtu un citu borta ierīču darbības parametriem.
- Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos (_Regione Autonoma Valle d'Aosta_), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs.
- reālā sistēma autonoms viena vai vairāku datoru atbilstošās programmatūras, perifērijas iekārtu, termināļu, personāla, fizikālo procesu un datu pārraides līdzekļu kopums, kas spēj veikt datu apstrādi un pārraidi.
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
- oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
- imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest.
- periēgēts Autors, kas sīki apraksta vai izskaidro kādu lietu.
- opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu.
- informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju.
- peiskārs autosacensībās - automobilis, kas regulē ātrumu avārijas gadījumā.
- distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos.
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī.
- autobuss Autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai.
- autobāze autotransporta uzņēmums vai aģentūra (autosaimniecība), kas organizē un veic kravas un pasažieru pārvadājumus, iznomā automobiļus un sniedz citus transporta pakalpojumus.
- hemotrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto neorganisko savienojumu enerģiju.
- fototrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto Saules enerģiju.
- dzērājšoferis autovadītājs, kas vada transporta līdzekli, būdams alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
- rūsumaiņas auzas auzas, kas vēl nav pilnībā nogatavojušās (tur, kur dažas vārpas ir nogatavojušās, citas vēl nav nobriedušas).
- sējas auza auzu suga ("Avena sativa"), kas tiek kultivēta kā pārtikas un lopbarības augs.
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki.
- līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
- līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm.
- ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
- kophavarija Avārija, kurā cietuši divi vai vairāki transportlīdzekļi, kas savstarpēji radījuši kaitējumu viens otram.
- bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
- transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
- degtvertne Aviācijas munīcija, kas paredzēta pretinieka dzīvā spēka un kara tehnikas iznīcināšanai ar aizdedzinošām vielām.
- lidotājs Aviācijas personālsastāva daļa, kas ir speciāli sagatavota un tieši piedalās lidojumos ar lidmašīnām, helikopteriem u. c. lidaparātiem kā ekipāžu locekļi.
- stratēģiskā aviācija aviācijas veids gaisa kara spēkos; tās uzdevums - dot triecienu pretinieka stratēģiskajiem objektiem, kas izvietoti aizmugurē, un svarīgiem objektim frontē, kā arī veikt izlūkošanu.
- aviofobija Aviafobija - paniskas bailes lidot lidmašīnā.
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai.
- aerobumba Aviobumba - bumba, kas paredzēta nomešanai no lidmašīnas.
- šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu.
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
- garensveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa garensveres leņķi.
- sānsveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa sansveres leņķi.
- aviokompānija Aviosabiedrība, lidsabiedrība - organizācija (uzņēmums), kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos.
- pārapstiprinājums Aviosabiedrības pasažiera pasūtījuma apstiprinājums nolūkam turpināt ceļu aviobiļetē norādītajā laikā, kas jāveic atbilstoši aviosabiedrības noteikumiem.
- monavitaminoze Avitaminoze, kas radusies viena vitamīna deficīta dēļ.
- dienas avīze avīze, kas iznāk katru dienu.
- dienas laikraksts avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu.
- Quellenhof Avota muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- atpīlis Avotaina vieta, kas pa ziemu neaizsalst.
- Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots.
- submarīnais avots avots, kas izplūst okeānā vai jūrā.
- īkaste Avots, kas no kalna apakšas burbuļo.
- kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
- fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas.
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu.
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
- bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana.
- puantieris Azarta spēlēs - tas, kurš spēlē pret bankas turētāju.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos.
- azeotrops Azeotrops maisījums - divu vai vairāku šķidrumu viendabīgs maisījums, kas pārtvaices procesā nesadalās frakcijās.
- AZN Azerbaidžānas manats; Azerbaidžānas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
- šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns.
- šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu.
- segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas.
- čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu.
- bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas.
- rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu.
- humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters.
- Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā.
- nunčaks Aziātu ierocis - divas koka nūjiņas, kas savienotas ar auklu vai ķēdi.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi.
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
- kazulis Āzīši, kas aužamos stāvos cilā nītis, paminas minot.
- Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha.
- pandžara Ažūrs loga režģis, kas izplatīts Vidusāzijas un Vidējo Austrumu celtnēs.
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
- Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
- Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem.
- Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- badāksne Badīga govs (kas mīl badīties).
- badainīgs Badīgs - tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža.
- badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- saišķu pīlārs bagātīgi profilēts balsts, kas no visām pusēm ir papildināts ar pilastriem, puskolonnām, trīsceturtdaļkolonnām u. tml.
- flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi).
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam).
- polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- lielpilsonis Bagāts pilsonis, kas piederēja priviliģēto kārtai.
- pleibojs Bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās; plejbojs.
- jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja.
- Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
- bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči.
- Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
- haftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir nometnieki.
- čeharhaftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir pusnomadi un nomadi.
- kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību.
- pnigofobija Bailes no nosmakšanas, kas dažreiz pievienojas stenokardijas lēkmei.
- automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas.
- dekstrofobija Bailes no priekšmetiem vai personām, kas atrodas pa labi.
- peirafobija Bailes no publiskas uzstāšanās, eksāmenu kārtošanas.
- radiofobija Bailes no radiācijas un visa, kas varētu būt ar to saistīts.
- tehnofobija Bailes no tehnikas, nepatika pret tehniku.
- drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas.
- hipofobija Baiļu trūkums apstākļos, kas normāli iedveš bailes.
- ačka Baiļu vai nepatikas izsauciens.
- oktets Baits, kas sastāv no 8 bitiem.
- baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols.
- Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- bojāns Bajāns - krievu hromatiskās harmonikas ar podziņu klaviatūru.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- paugas Bakas, vātis.
- baķes Bakas.
- bobuškas Bakas.
- pakas Bakas.
- pokas Bakas.
- vātis Bakas.
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- stengbakštagas Bakštagas, kas nāk no stengas topa.
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to.
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
- entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
- halibaktērija Baktērija, kas dzīvo sālsūdenī (jūras ūdenī).
- zimofīts Baktērija, kas ierosina fermentāciju.
- fotobaktērija Baktērija, kas izstaro gaismu skābekļa klātienē.
- Erwinia uredovara baktērija, kas sintezē karotīnu.
- azotobakters Baktērija, kas spēj saistīt gaisa slāpekli; tas bagātina augsni ar slāpekļa savienojumiem.
- citoplazmatiskā membrāna baktērijas ārāejā slāņa struktūra, ko veido proteīni un poras, kas regulē vielu plūsmu un atbild par enerģijas ražošanu.
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai.
- porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus.
- rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē.
- anaerobijas Baktērijas, kas attīstās bezskābekļa vidē.
- termofilas baktērijas baktērijas, kas attīstās temperatūrā augstākā par 55-60 ⁰C.
- pienskābes baktērijas baktērijas, kas dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst pienskābajā rūgšanā.
- propinskābes baktērijas baktērijas, kas dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst propionskābajā rūgšanā.
- pneimokoks Baktērijas, kas ierosina plaušu un elpošanas ceļu slimības.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- nitrobaktērijas Baktērijas, kas izraisa nitrifikāciju.
- saprogēniskās baktērijas Baktērijas, kas izraisa pūšanu, trūdēšanu.
- sērbaktērijas Baktērijas, kas oksidē reducētos sēra savienojumus un molekulāro sēru.
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
- sulfātreducētājas baktērijas baktērijas, kas reducē sulfātus par sulfīdiem vai sērūdeņradi.
- lizogēniskās baktērijas baktērijas, kas satur mērenā bakteriofāga ģenētisko materiālu profāga veidā un spontāni vai inducējošo faktoru iedarbības rezultātā izdala bakteriofāgu.
- slāpekļsaistītājas baktērijas baktērijas, kas var izmantot molekulāro gaisa slāpekli.
- hromogēnās baktērijas baktērijas, kas, vairodamās dažādās barotnēs, veido krāsainus vielu maiņas produktus (pigmentus).
- hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju.
- racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums.
- triptofanāze Baktēriju enzīms, kas katalizē triptofāna sašķelšanu indolā, piruvātā un amonjakā.
- dekstrānsaharāze Baktēriju ferments, kas pārvērš saharozi dekstrānā.
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
- miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
- Bacillus anthracis baktēriju suga, kas ierosina liesassērgu jeb Sibīrijas mēri.
- prototrofs Baktēriju vai sēņu klons, kas spēj augt uz minimālas barotnes.
- ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
- fāgi Bakteriofāgi - vīrusi, kas parazitē baktērijās u. c. mikroorganismos.
- virulentie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var izraisīt tikai lītisko ciklu un nevar pāriet profāga stadijā.
- mērenie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var realizēt gan lītisko, gan lizogēnisko ciklu.
- holerafāgs Bakteriofāgs, kas inficē holeras vibrionu.
- endolizīns Bakteriolizīns, kas radies šūnas iekšienē.
- variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas.
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu.
- Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- baķinki Baķinkas.
- boķinkas Baķinkas.
- boķinki Baķinkas.
- corridos Balādisks dziedāšanas stils ASV Meksikas pierobežā.
- pangloss Balamute, kas par visu runā.
- salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama.
- dinamiskā balansēšana balansēšana, kas līdzsvaro rotora masas sadalījuma nobīdes ass garenvirzienā.
- statiskā balansēšana balansēšana, kas novērš rotora masas ekscentricitāti.
- zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi.
- PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo.
- Baldohn Baldones muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā.
- baldrijandrapes Baldriāna tinktūra; arī citi preparāti, kas izgatavoti no baldriāna.
- baldrijāņdrapes Baldriāna tinktūra; arī citi preparāti, kas izgatavoti no baldriāna.
- baldrijāndropas Baldriāna tinktūra; arī citi preparāti, kas izgatavoti no baldriāna.
- figurants Baletā - dejotājs, kas dejo tikai kordebaletā.
- divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
- primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
- Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- gaišs Bālgans, tāds, kas izdalās uz tumšāka fona.
- Semara Bali iedzīvotāju mitoloģijā - mīlas dievs, kurš mīt peldošajās debesīs, otrajās no sešām, kas atrodas virs zemes.
- Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā.
- Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu.
- Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips.
- balināties Balināt; veikt darbus, kas saistīti ar balināšanu.
- balinātā celuloze balinot iegūta celuloze, kas satur 86-88% alfa celulozes.
- izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
- balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- ārējā ballistika ballistiskas daļa, kurā noskaidro nevadāmu šāviņu kustības likumsakarības gaisā.
- iekšējā ballistiska ballistiskas daļa, kurā pēta pulvera gāzu sadegšanas izraisītos procesus ieroča stobra kanālā un pulvera gāzu kamerā.
- afterītis ballīte, kas tiek rīkota pēc galvenā pasākuma, koncerta vai filmas pirmizrādes.
- pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
- dūdis Balodis; tas, kas dūdo.
- gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, kas izpilda balstiekārtas elastīgā elementa funkcijas.
- Bonaventura Baložu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
- Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
- māņattēls Bāls, sekundārs attēls, kas parādās cieši blakus primārajam attēlam; tā parādīšanos parasti izsauc sekundārie signāli, kas pārraides laikā pienāk pirms vai pēc primārā signāla uztveršanas.
- ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi.
- dziesminieks Balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt.
- hordektomija Balss krokas izoperēšana.
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- nosmēķēta balss balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- propsi Balsteņi jeb stutmalka, kas sagatavoti eksportam - skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai.
- balzdi Balsti, kas savieno ragavu slieces ar to augšdaļu.
- šķērsstabilizators balstiekārtas ierīce, kas ar savu iekšējo pretestību mazina transportlīdzekļa virsbūves sānsveri.
- starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
- nekustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim griezties ap to, neradot reakcijas momentu.
- kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju.
- iespīlējuma balsts balsts, kas neļauj ķermenim pārvietoties.
- elastīgs balsts balsts, kas zem slodzes elastīgi deformējas (pārvietojas).
- kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu.
- miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī.
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot.
- argēma Balta čūla radzenes malā, fliktēnas sekas.
- josle Balta govs, kurai priekšdaļa un pakaļdaļa ir tumšākas.
- benzilfumarāts Balta kristāliska viela bez smakas un garšas.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl.
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
- starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
- Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km).
- maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā.
- Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos.
- topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
- dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes.
- kubebskābe Balta vaskveida masa, kas gaismā kļūst brūna un ko iegūst no kubebas; šķīst alkoholā, ēterī un sārmainos šķīdumos.
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
- lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes.
- atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā.
- Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas.
- baltais dermogrāfisms baltas svītras rašanās uz ādas pēc mehāniska kairinājuma, kas norāda uz angiospazmu.
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas.
- garzvīņu baltegle baltegļu suga ("Abies x phanerolepis"), kas ir balzama baltegles hibrīds.
- Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- izsālījumi Balti izdalījumi uz keramikas izstrādājuma virsmas; rodas no drumstalas, difundējot šķīstošiem sāļiem.
- opaks Balti keramikas izstrādājumi, kas izskatās pēc smalka fajansa.
- Aurora Baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā).
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
- Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
- bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas.
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
- Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
- akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā.
- vesi Baltijas somu ciltis, kas dzīvoja Pielādogas zemēs līdz \~15. gs.
- akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē.
- Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā.
- Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- baltists Baltistikas speciālists.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- BYR Baltkrievijas rubelis; Baltkrievijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
- Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
- betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna.
- kakodila cianīds balts pulveris, kas gaisam piekļūstot, atdala ārkārtīgi indīgus tvaikus.
- leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus).
- diurētīns Balts, saldi sāļas garšas pulveris, plaši lietots diurētisks līdzeklis, kas sekmē nieru trauciņu paplašināšanos.
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
- latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē.
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
- lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos.
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
- ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
- Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās.
- Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā.
- balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos.
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu.
- balziens Balzenis; ragavu daļa, kas savieno divi pretējas mietnes.
- Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
- krūts Baļķa gals, kurā izveidoti ierobi savienošanai (ēkas stūrī).
- kūlaiņi Baļķi, kas satur jumstiņu (lubu) jumtu.
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4).
- mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem.
- Pemba bambaru tautas mitoloģijā - demiurgs, kas radīja augus un dzīvniekus, kā arī cilvēkus.
- metake Bambusu dzimtas ģints ("Pseudosasa"), dekoratīvi, tumšzaļi augi ar stāviem jaunajiem dzinumiem, kas pēc gada noliecas.
- ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- smaillapu banāns banānu suga ("Musa acuminata"), kas vairāk pazīstama kā pundurbanāns.
- melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
- uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
- bandaris Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- bandars Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- banneris Baneris - reklāmkarogs; norobežota reklāma www lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā.
- bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- ārzonas banka banka vai bankas filiāle, kas reģistrēta un/vai atrodas ārzonā, kuras likumi, kā arī banku uzraudzības un nodokļu sistēma ir salīdzinoši liberālāka par vietējo.
- žirobanka Banka, kas izdara norēķinu operācijas starp klientiem, kuriem bankā ir tekošie konti.
- asignāts Banka, kas izmaksā asignācijā uzdoto summu.
- avalkreditors Banka, kas izsniedz avalkredītu.
- kredītbanka Banka, kas izsniedz kredītus.
- saņēmējbanka Banka, kas pēc maksātāja rīkojuma saņem naudas pārskaitījumu no maksātājbankas.
- korespondentbanka Banka, kas saskaņā ar līgumu veic maksājumus un norēķinus citas bankas uzdevumā.
- starpbanku kredīts bankas aizdevums citai bankai.
- onkolkredīts Bankas aizdevums, ko tā var atprasīt jebkurā laikā.
- bankas portfelis bankas aktīvu daļa - tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums.
- akcepts Bankas apņemšanās garantēt vekselī vai akreditīvā norādītās summas samaksu.
- hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu.
- telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
- avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
- bankas garantija bankas galvojums par sava klienta maksātspēju, kas klientam dod iespēju saņemt kredītu no trešām personām.
- baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
- ceļojumčeks Bankas izdots čeks, kuru var apmainīt citas valsts bankā šīs valsts vietējā valūtā vai izmantot kā maksāšanas līdzekli par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm.
- bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību.
- naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī.
- avaldebitors Bankas klients, avalkredīta ņēmējs.
- apakškonts Bankas konta atsevišķs nodalījums, arasti ar ierobežotu līdzekļu izlietošanas iespēju.
- korespondentkonts Bankas konts, kas atspoguļo norēķinus, kurus banka veic citas bankas uzdevumā.
- kredītkonts Bankas konts, kuru banka atver katram aizņēmējam un kurā tiek parādītas izsniegto aizdevumu, kā arī atmaksātās summas.
- avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus.
- virements Bankas operācija - kādas summas pārskaitīšana no vienas personas konta citas personas kontā.
- transakcija bankas operācija - naudas līdzekļu pārskaitīšana no viena konta citā.
- certifikācija Bankas rakstveida apliecinājums uz čeka, ka čekam ir segums.
- korespondenti-loro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, ko atver uzdevuma devējam un kas sniedz pārskatu par rīkojumu izpildīšanu.
- korespondenti-nostro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, kur grāmato otrai bankai dotos rīkojumus (uzdevumus).
- bankas likviditāte bankas spēja jebkurā brīdī apmierināt tās kreditoru juridiski pamatotās prasības.
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
- krājinstitūcijas Bankas un asociācijas, kas tiek izveidotas fizisko personu personīgo termiņdepozītu piesaistei un kurās fiziskās personas saņem ienākumus procentu veidā.
- bankas konts bankas un klienta attiecību veids - klients atver kontu, noguldot bankā naudas summu, kuru var neierobežoti papildināt, kā arī veikt dažāda veida norēķinus.
- kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu).
- preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā.
- bankrotējušais Bankrotētājs - maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā.
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
- anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību.
- bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem.
- virsrezerves Banku rezerves, kas pārsniedz likumā paredzēto apjomu - obligātās banku rezerves.
- manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes.
- kaferi Bantu nēģeru dienvidu grupa, kas mīt Dienvidāfrikas austrumu daļā.
- suti Bantu tauta Āfrikas dienvidos; runā soto valodā, kas pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši; basuti.
- zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
- barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas.
- bubļiki Barankas.
- federāti barbaru ciltis, kas iesaistījās romiešu militārajā dienestā.
- Dunkurs Bārbeles ezera daļas nosaukums Bauskas novada Bārbeles pagastā.
- bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām.
- vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
- zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300).
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
- papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
- vitamīnu barība barība, kas bagāta ar vitamīniem.
- barības enerģētiskā vērtība barības barotājvērtības rādītājs, kas izteikts kādā no dzīvnieka organismā notiekošās enerģijas maiņas pakāpēm - bruto, sagremojamo vielu, maiņas vai neto enerģijā.
- goļa Barības kaste, barības redeles.
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
- barotājvērtība Barības līdzekļa produktīvas vērtības radītājs, kas izteikts barības vienībās.
- barības sausna barības līdzekļa sausā daļa, kas paliek pēc ūdens iztvaicēšanas termostatā 100–105 °C vai 130 °C temperatūrā.
- terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
- sagremojamība Barības sagremošanas pakāpe, kas raksturo uzņemtās barības pārvēršanos organismā uzsūkties spējīgās vielās.
- balastviela Barības sausnas grūti sagremojamā vai nesagremojamā daļa, kas paliek gremošanas traktā, līdz izdalās no organisma ekskrementu veidā.
- koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas.
- dzeltenums Barības vielu rezerve, kas uzkrājas cilvēka un dzīvnieku olšūnās.
- šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību.
- Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- barkasa Barkass.
- Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā.
- viloma Bārkstains audzējs, kas lokalizējas gk. taisnajā zarnā.
- puškieloks Bārkstis, kas visapkārt rotā villaines malu.
- tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
- lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts.
- fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
- augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā.
- gavāža Barošana ar kuņģa zondes palīdzību, kas ievadīta pa degunu.
- ēdūkšņi Barotavas caurumi, caur kuriem nobarojamās cūkas tiek pie ēdamā.
- ēža Barotavas redeles, caur kurām iebāžot galvu cūkas tiek pie siles.
- Panūrga bars bars, kas bez apdomas seko jebkuram, kas iedomājas to vadīt.
- naktsbārs Bārs, kas darbojas naktī.
- Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
- Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe.
- Sargupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā.
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
- Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
- Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- dunkotājs Basketbolists, kas bieži un veiksmīgi met bumbu grozā no augšas.
- Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- basuti Basuto - tauta Lesoto un Dienvidāfrikas Republikā.
- Baškīrija Baškortostāna - Republikas nosaukums padomju laikā.
- Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns).
- Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
- hidronauts Batiskafa pilots; pētnieks, kas veic pētījumus batiskafā jūras dzīlēs.
- batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
- dēkas Baumas, tenkas.
- on-dit Baumas, tenkas.
- Birzes Bauskas novada apdzīvotās vietas "Dāviņi" bijušais nosaukums.
- iecavnieki Bauskas novada apdzīvotās vietas "Iecava" iedzīvotāji.
- Īslīce Bauskas novada apdzīvotās vietas "Rītausmas" bijušais nosaukums.
- Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums.
- bārbelieši Bauskas novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" iedzīvotāji.
- Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Barbern Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums.
- Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums.
- Augškaļņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Augškalni" nosaukuma variants.
- bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji.
- brunavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Brunava" iedzīvotāji.
- budberģieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Budberga" iedzīvotāji.
- Klicnere Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
- Sarkanpanemūne Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
- ērglieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
- grenstālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" (arī "Grenstāle") iedzīvotāji.
- Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā.
- grenctālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" iedzīvotāji.
- Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants.
- jātnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jātnieki" iedzīvotāji.
- jodavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jodava" iedzīvotāji.
- klicnerieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Klicnere" iedzīvotāji.
- krišjānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji.
- kronieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
- lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji.
- panemunieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Panemune" iedzīvotāji.
- Rākaņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rākani" nosaukuma variants.
- rupulieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
- rupuļnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
- sarkanpanemūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanpanemūne" iedzīvotāji.
- šķirānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" iedzīvotāji.
- Šķireni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" nosaukuma variants.
- tervidānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" iedzīvotāji.
- Tervedeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" nosaukuma variants.
- Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā.
- tunkūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" iedzīvotāji.
- zluktenieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zluktene" iedzīvotāji.
- Budbergas pagasts Bauskas novada Brunavas pagasta nosaukums 1921.-1925. g.
- ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji.
- ceraukstieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ceraukste" iedzīvotāji.
- danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji.
- liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
- liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
- mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
- mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
- Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji.
- Gulbītes Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
- codieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Code" iedzīvotāji.
- dālinieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji.
- derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji.
- elektriķieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji.
- elektriķis Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs.
- Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā.
- mēmelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji.
- reiznieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Reiznieki" iedzīvotāji.
- Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- birzieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Birzes" iedzīvotāji.
- bodnieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Bodnieki" iedzīvotāji.
- bruknieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Brukna" iedzīvotāji.
- dāvinieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Dāviņi" iedzīvotāji.
- lambārtieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Lambārte" iedzīvotāji.
- paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji.
- teņenieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji.
- tenieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji.
- ainavieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ainavas" iedzīvotāji.
- brunavišķieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Brunavišķi" iedzīvotāji.
- dvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dvari" iedzīvotāji.
- gailīšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
- krievgalieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Krievgaļi" iedzīvotāji.
- mūsenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
- mūsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
- pācenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji.
- pamūšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pamūša" iedzīvotāji.
- pīrādzieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji.
- uzvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji.
- Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums.
- virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
- viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
- bērzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji.
- dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji.
- dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
- dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
- fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji.
- pidriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķa" iedzīvotāji.
- adžūnieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Adžūni" iedzīvotāji.
- auzgalieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Ausgaļi" (arī "Auzgaļi") iedzīvotāji.
- Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- bērzieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji.
- bērzinieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji.
- īslīcieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Īslīce" (tagad - "Rītausmas") iedzīvotāji.
- jaunbaušķenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbauska" iedzīvotāji.
- lībieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji.
- pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji.
- pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji.
- rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausma" iedzīvotāji.
- rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji.
- Rītausma Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" nosaukuma variants.
- strucenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Struki" iedzīvotāji.
- vārpieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
- viteicieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Viteikas" iedzīvotāji.
- Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bornsmindes pagasts Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- Bornsmuende Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums.
- Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
- garoznieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji.
- jumpravieši Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Jumprava" iedzīvotāji.
- mežotnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežotne" iedzīvotāji.
- strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji.
- Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums.
- kaucmindieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji.
- bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
- pilsrundālieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji.
- pilsrundālnieki Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji.
- Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums.
- Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
- Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
- Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
- Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums.
- Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums.
- ezerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji.
- nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji.
- Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums.
- pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- vallieši Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Valle" iedzīvotāji.
- briģieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Briģi" iedzīvotāji.
- jaunsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaule" iedzīvotāji.
- jaunzemieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemmuiža" iedzīvotāji.
- kūdrieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
- likvertenieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Likverteni" iedzīvotāji.
- mazsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Mazsaule" iedzīvotāji.
- ozolainieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
- strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
- vecsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaule" iedzīvotāji.
- zīlieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Zīles" iedzīvotāji.
- Alt-Radenskaja Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Rahden Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums.
- klīvieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klīvi" iedzīvotāji.
- laimieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
- piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji.
- bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
- pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji.
- Amt-Bauske Bauskas pils, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji.
- baušķenieki Bauskas pilsētas iedzīvotāji.
- Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene.
- gigantbruģis Bazalta, retāk andezīta lavas plato virsma, kas saposmota vertikālām plaisām.
- okeāniskā Zemes garoza bazaltiska sastāva 2–10 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem okeāniem.
- īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi.
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
- himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes.
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
- pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes.
- rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
- melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda.
- lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
- traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
- spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
- irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem.
- Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas.
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu.
- amfipirenīns Bazofila viela, kas veido šūnas kodola apvalku.
- makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu.
- metikulozs Bažīgs; tāds, kas pārāk rūpējas par sīkumiem.
- Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā.
- Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
- Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
- sprauka Bēdas, apjukums, sprukas.
- ēsti Bēdas, sāpes, kas grauž, izsauc raizes.
- stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
- grantsbedriens Bedre, kas izveidojas rokot granti; grantskarjers.
- iegruve bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
- mucējs Bēglis, tāds, kas grib aizmukt.
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
- Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju.
- Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju.
- ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi.
- Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- ozolbeka Beka, kas aug zem ozoliem; baravika.
- boletus Bekas - beku dzimtas ģints.
- rības Bekas, sēnes.
- lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
- dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos.
- priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī.
- bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti.
- Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums 1926.-1935. g.
- Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā.
- BLEU Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība.
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
- kārējs Bende, kas izpilda nāvessodu pakarot.
- Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem.
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes).
- autobenzīns Benzīns, kas ir piemērots izmantošanai automašīnu dzinējos.
- Osipenko Berdjanskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1939.-1958. g.
- Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- bērenieks Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs.
- Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- beršīrietes Berkšīri – ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
- bermudieši Bermudu salu iedzīvotāji, \~65% nēģeri un mulati, kas cēlušies gk. no ievestajiem afrikāņiem, runā angļu valodā, ticīgie – anglikāņi un metodisti.
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
- skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
- hipotrofija Bērna barošanās traucējumi, kuru sekas ir novājēšana vai masas pieauguma nepietiekamība.
- bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu.
- seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana.
- bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu.
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- čarvāns Bērnelis, tāds, kas visu laiku "karājas astē".
- impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību.
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
- krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo.
- danīla Bērns vai mājlops, kas nepārtaukti pieprasa uzmanību un savu vēlmju izpildi.
- bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
- vatelis Bērns, kas ātri runā.
- pūtēlis bērns, kas ātri uztraucas un sāk raudāt.
- atšķirknis Bērns, kas atšķirts no krūts.
- šņuka Bērns, kas bez iemesla raud.
- čura Bērns, kas bieži apslapinās.
- verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
- čūra Bērns, kas bieži slapinās.
- šļāga Bērns, kas bieži slapinās.
- mīzelis Bērns, kas bieži urinē, arī iesauka.
- mīzulis Bērns, kas bieži urinē.
- blēņdaris Bērns, kas dara nedarbus, blēņas; nerātnis.
- čalaviņš Bērns, kas daudz runā.
- atpīlis Bērns, kas dzimis sievietei vēlākos dzīves gados.
- ciembērns Bērns, kas dzīvo ciemā.
- pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
- vēlams bērns bērns, kas ir gribēts un kura piedzimšana parasti ir plānota.
- pusbārenis Bērns, kas ir zaudējis vienu no vecākiem.
- tekainis Bērns, kas jau iet, staigā.
- tekātnis bērns, kas jau labi "tek" (skraida apkārt).
- tekainītis Bērns, kas jau sācis staigāt, skraidīt.
- ābecnieks Bērns, kas mācās lasīt.
- ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt.
- kaļļa Bērns, kas maisās.
- žampuris Bērns, kas mīl blēņoties.
- mazgadīgais Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
- mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
- ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt.
- vancka Bērns, kas nolaupīts un nav atrasts.
- bimbals Bērns, kas pastāvīgi raud.
- vāķītis Bērns, kas pastāvīgi raud.
- vākša Bērns, kas pastāvīgi raud.
- vākšķis Bērns, kas pastāvīgi raud.
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā.
- piena māsa bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- braucambimbe Bērns, kas raud sabiedriskajā transportā.
- pačābulis Bērns, kas sācis staigāt.
- šnicere Bērns, kas sagraiza visu, kas nonāk viņa rokās.
- paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns.
- bļāva Bērns, kas skaļi raud.
- dikša Bērns, kas skrien vai iet maziem soļiem (dikā).
- žeiris Bērns, kas slapinās gultā.
- pakaļtecis Bērns, kas tek (mātei) pakaļ; pēcnācējs.
- nevārdis Bērns, kas vēl nav kristīts, un tam nav dots vārds.
- rāpainis Bērns, kas vēl rāpo.
- bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
- sērdienis Bērns, kas zaudējis abus vecākus; bārenis.
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu.
- akcelerāts Bērns, pusaudzis, kas attīstās paātrināti.
- ganbērns Bērns, pusaudzis, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
- žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem.
- BMS Bērnu mūzikas skola.
- bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
- vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
- šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
- šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
- dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu.
- skritulis Bērnu rotaļlieta, kas satur rotējošu disku.
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
- bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
- nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- rentgenuzliesmotājs Bērsters - astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
- asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
- kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā.
- Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- dinamiskā berze berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
- statiskā berze berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties.
- rites berze berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- aizberzēties Berzējot kaut kas nejauši aizkļuvis.
- spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu.
- dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka.
- knausēt Berzēt vai kasīt.
- suinīt Berzēt, brauņāt, kasīties.
- žvikāt Berzēt, kasīt, skrāpēt.
- borrāt Berzēt, kasīt.
- brāzāt Berzēt, kasīt.
- brāzēt Berzēt, kasīt.
- brāzāties Berzēties, kasīties.
- Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
- Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski.
- Samaniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Samaniškas" nosaukums latgaliski.
- rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
- Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- svētbērzs Bērzs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
- Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
- kurcumi Bērzu sulu putas; netīrumu virskārta, kas rodas, sulām tekot.
- izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
- Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
- bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss.
- bēta spektrogrāfs bēta spektrometrs, kas uz fotoplates vienlaikus attēlo visu dotā elementa bēta daļiņu spektru.
- bēta programmatūra bēta testa programmatūra, kas tiek nodota lietotājiem pirms programmatūras galīgās versijas izstrādes pabeigšanas.
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
- betona masas blietēšana betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
- blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
- šokbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
- triecienbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
- pildbetons betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai, plaši izmanto arī pamatu un citu masīvu konstrukciju betonēšanai; sastāv no vāji plastiskas parastā betona masas un akmeņu pildījuma.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu-silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- leķēt Bez apdoma runāt, kas it kā iešaujas prātā.
- bez garšas bez ēstgribas, bez patikas (ēst, dzert).
- dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
- ļurināt Bez patikas (niekojoties) dzert maziem malkiem (par mājlopu).
- žēpslot Bez patikas ēst.
- ķērnāties Bez patikas un enerģijas strādāt.
- (ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
- bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu.
- mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
- ilgstošs bezdarbnieks bezdarbnieks, kas bez darba ir ilgu laiku.
- strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās.
- aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā.
- magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H).
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100.
- bezdrēbes Bezdrēbju, tāds, kas nav pārvilkts ar audumu.
- eksospora Bezdzimuma vairošanās spora, kas rodas sēnes hifas vienā galā pumpurošanās ceļā.
- Paskāla trijstūris bezgalīgs skaitļu trijstūris, kas satur binomialkoeficientus; katrs iekšējais skaitlis ir abu virs tā stāvošo skaitļu summa.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
- caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru.
- protofilīns Bezkrāsaina viela, kas pārvēršas par hlorofilu gaisa vai oglekļa dioksīda ietekmē.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde.
- fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni.
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
- urobilinogēns Bezkrāsains pigments, bilirubina redukcijas produkts, kas rodas zarnu baktēriju ietekmē; oksidējas par urobilīnu.
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
- butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols.
- butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā.
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā.
- etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski.
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
- bērzu sulas bezkrāsains, saldens šķidrums, kas pavasarī cirkulē bērza stumbrā.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
- tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
- ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti.
- trummelis Bezmēns, rokas svari.
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
- amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus.
- nefrīdijs bezmugurkaulnieku izvadorgāns, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus.
- merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās.
- ādas–muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m.
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
- Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe.
- Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu.
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- Latvijas Centrālais depozitārijs bezpeļņas akciju sabiedrība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā vērtspapīrus.
- atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
- feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem.
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks.
- konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
- bezpupa Bezpupa bērns - bērns, kas nav dabūjis mātes krūti.
- ahemitonā skaņrinda bezpustoņu veidojumi, dažādi pentatonikas varianti, kā arī veseltoņu skaņkārta un tās patstāvīgas daļas.
- anhemitonā skaņrinda bezpustoņu veidojumi, dažādi pentatonikas varianti, kā arī veselttoņu skaņkārta un tās patstāvīgas daļas.
- bezripas Bezripas keramika - keramika, kas izgatvota bez podnieka ripas palīdzības, Latvijas teritorijā bija vienīgais keramikas veids no 4500. g. p. m. ē. līdz 10. gs beigām.
- nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs.
- bezsaņķis Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
- bezsāte Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
- starpbanku norēķinu sistēma bezskaidrās naudas līdzekļu pārvedumu sistēma, kurā piedalās bankas, lai veiktu norēķinus bankas pašas vai tās klientu vārdā.
- žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību.
- mijieskaita norēķini bezskaidras naudas norēķinu veids, kas pamatojas uz pušu savstarpējo prasījumuieskaitīšanu saskaņā ar līgumu; klīrings.
- automobilis bezsliežu pašgājējs sauszemes transportlīdzeklis, kas pārvietojas, izmantojot tajā uzstādīto enerģijas avotu
- krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot.
- sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu.
- matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
- vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
- snuss beztabakas nikotīna maisiņi.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību.
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
- lappušprinteris Bezuzsitiena printeris, kas vienlaicīgi drukā veselu lappusi.
- apatrīds Bezvalstnieks, persona, kas nav nevienas valsts pilsonis vai pavalstnieks.
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu).
- vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
- agnati Bezžokļu hordaiņi, kas dzīvo ūdenī (nēģi, miksīni).
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
- leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā).
- azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus.
- pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
- Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
- Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
- Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
- Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
- Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē.
- Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
- Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
- Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
- Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
- Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu.
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
- formkriticisms Bībeles pētniecības metode, kas izpaužas teksta formas un satura kritiskā analīzē.
- Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
- redakcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī atsevišķo teksta avotu kompozīciju teksta beigu variantā.
- tradīcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstā izmantotos mutvārdu avotus.
- teksta kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstu ar mērķi noteikt tā sākotnējo veidu un uzrakstīšanas nolūku.
- Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas.
- Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
- annotācija Bibliogrāfijā grāmatas ārējā apraksta papildinājumi, kas attiecas uz saturu; anotācija.
- autorapraksts Bibliogrāfisks apraksts, kas ietver individuālā autora uzvāru vai kolektīvā autora nosaukumu.
- bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
- depozītbibliotēka Bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus.
- starpbibliotēku abonements bibliotekārās apkalpošanas forma, kas nodrošina bibliotēkas lasītājam nepieciešamās literatūras pieprasījuma izpildi, ja vajadzīgās literatūras attiecīgās bibliotēkas fondos nav.
- papildkartīte Bibliotēkas alfabētiskā kataloga kartīte ar papildaprakstu.
- kataloģizators Bibliotēkas darbinieks, kas nodarbojas ar grāmatu kataloģizāciju.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- grāmatnesis Bibliotēkas darbinieks, kas pienes lasītājiem bibliotekas grāmatas dzīves vai darba vietā.
- palīgfonds Bibliotēkas fonds, kas aptver visbiežāk pieprasīto literatūru.
- pamatkomplektēšana Bibliotēkas fondu komplektēšana atbilstoši bibliotēkas profilam.
- pamatkartīte Bibliotēkas kataloga kartīte ar pamataprakstu.
- priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
- palīgbibliotēka Bibliotēkas nodaļa, kas ietver visbiežāk pieprasīto literatūru.
- abonements Bibliotēkas nodaļa, kas izsniedz grāmatas uz māju.
- lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados).
- priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā.
- lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
- jaunieguvums Bibliotēkas, muzeja u. tml. fonda jauns papildinājums.
- ALEPH 500 bibliotēku informācijas sistēma, kas tiek izmantota Latvijas lielajās bibliotēkās un to kopkataloga darba nodrošināšanai internetā.
- numurindekss Bibliotēku klasifikācijas sistēmas indekss, kas nav saistīts ar klasifikācijas shēmas loģisko struktūru.
- bops Bībops - džeza mūzikas stils.
- Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- saviesīgā biedrība biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
- žokejklubs Biedrība, kas sekmē jāšanas sporta attīstību un kontrolē sacensību norisi.
- privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- bjennāle Biennāle - mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem.
- parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus.
- slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
- kojas drošības borts bieza finiera vai brezenta gabals, kas novērš izkrišanu no kojas.
- marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem.
- kazine Bieza vilna, kas atgādina kazas vilnu.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods.
- balsams Bieza, aromātiska eļļa, kas tek no dažiem kokiem.
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
- līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu; slīkšņa.
- šērve Bieza, netīra (cūkas) āda, tās virskārta.
- molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces.
- maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji.
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- inoloma Biezkātes, kas senāk bija nodalītas atsevišķā ģintī no tīmeklenēm.
- adromišus Biezlapju dzimtas augs, sukulents no Dienvidāfrikas, audzē arī istabās kā krāšņumaugus.
- čuslis Biezoknis; purvains krūmājs vai mežs, kur mīt čūskas.
- gaiļi Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu; nelieli biezpiena kunkuļi (sūkalās).
- sulīngailīši Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu.
- drečkas Biezpiena vai sviesta druskas.
- aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi.
- pīcenis Biezputra no zirņiem ar kaņepēm; šādas biezputras pikas.
- margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
- pergamoīds Biezs papīrs vai pape, kas impregnēti ar acetilcelulozi, viskozi u. tml. vielām vai arī pergamentēti.
- jecēklis Biezs šķidrums, piem., putra, kas savārījusies bieza.
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
- spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
- perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā.
- šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
- inteliģentā deju mūzika biežāk lieto saīsinājumā "idm" (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids.
- drotkvets Biežāk lietotais skaldiskās dzejas pantmērs, pants sastāv no astoņām rindām, kas savukārt sīkāk sadalās četrās divrindēs vai divās četrrindēs.
- dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu.
- glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā.
- cūcināt Bieži lietot cūkas vārdu, apsaukāt kādu par cūku.
- sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi.
- šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu.
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- ABC modelis biheiviorās psiholoģijas modelis (izraisošā situācija - uzvedība - sekas).
- neobiheiviorisms Biheiviorisma attīstības virziens, kas revidēja tā pamatprincipus.
- Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
- izomorfisms bijektīvs attēlojums starp divām kopām, kas saglabā visas tajās definētās operācijas un attieksmes; visi izomorfie objekti ir identiski.
- Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam.
- Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika.
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
- Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.).
- Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899.--1956. g.), tagad -- Sudāna un Dienvidsudāna
- Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā.
- Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā.
- Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha.
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē.
- prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās".
- Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
- Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
- honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai.
- lauķene Bijušās "Lauktehnikas" veikals vai darbnīca.
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos.
- Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā.
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
- Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā.
- Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža.
- Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
- Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka.
- peza Bijušās vācu Austrumāfrikas vara monēta, 1/64 rūpijas, bij apgrozībā līdz 1904. gadam.
- Brīvie arāji bijušie dzimtļaudis Krievijā, kas tika atbrīvoti no dzimtbūšanas atkarības 1803. g. un tika iekļauti valsts zemnieku kategorijā 1848. g.
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
- Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
- Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā.
- Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses.
- pusgarās bikses bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
- bridža bikses bikses, kas zem ceļgaliem cieši pieguļ pie kājām; bikses, kas zem ceļgala savilktas.
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
- Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā).
- stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
- Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Akermana Bilhorodas-Dņistrovskas pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
- divvalodīgais Bilingvs - cilvēks, kas noteiktās funkcijās un situācijās spēj lietot divas valodas, tās nejaucot.
- marķērs Biljarda spēlē kalpotājs, kas atzīmē vinnestus.
- Karasuvbazara Bilohirskas pilsētas Krimā nosaukums līdz 1944. g.
- Vilku ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
- Vilkumuižas ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
- Viļķes ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
- Viļķenes ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
- Vilku muižas ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
- Vilkmuižas ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
- Biļskenskaja Bilskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bilskenshof Bilskas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi).
- sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >).
- pārības bits binārajiem datiem pievienojams pārbaudes bits, kas kopā ar datu masīvos sastopamo vieninieku skaitu summā vienmēr dod pāra vai nepāra skaitli, atkarībā no tā, kā tas paredzēts sistēmā.
- komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības.
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
- Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus.
- stereotālskatis Binokulāra optiska ierīce, kas sastāv no diviem periskopiem.
- bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi.
- insekticīdais papīrs biocīds papīrs, kas pasargā iesaiņotos izstrādājumus no kaitēkļiem.
- magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
- biofiziķis Biofizikas speciālists.
- biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos.
- kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē.
- biogrāfs Biogrāfijas autors; cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
- ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības.
- akceptors Bioķīmijā - viela, kas oksidācijas un redukcijas reakcijās savienojas ar aktīvo skābekli vai ūdeņradi.
- fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
- reunija Bioloģijā parādība, kapēc ķermeņa sadalīšanas tā atliekas atkal savienojas jaunā organismā.
- idorgāns Bioloģijā struktūras vienība, kas sastāv no divām vai vairākām šūnām, bet kurai nav individuālu īpašību.
- sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
- ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
- biospeleoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīves apstākļus alās un šo apstākļu iespaidu uz alas dzīvnieku morfoloģiju.
- metamorfoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku formas pārmaiņas to individuālās attīstības gaitā.
- organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
- ģeoekoloģija bioloģijas nozare, kas pētī ekoloģiskās sistēmas no lieliem rajoniem līdz biosfērei kopumā.
- imūnbioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī imunoloģisko faktoru ietekmi uz dažādiem procesiem, piem., infekcijas slimībām, augšanu un attīstību, iedzimtību, novecošanu, audzēju rašanos, audu transplantāciju u. c.
- radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
- ktetoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī organisma iegūtās īpašības.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
- fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
- antropotehnika Bioloģijas nozre, kuras nolūks bija uzlabot cilvēka fiziskās un garīgās spējas ar parastām zootehnikas metodēm.
- gerontoloģija bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī dzīvo būtņu, arī cilvēka novecošanas likumsakarības.
- mikoloģija Bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī sēnes.
- virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu.
- medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
- biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums; biometrika.
- miršana Bioloģiskas eksistences izbeigšana.
- biomarķieris Bioloģiskas izcelsmes molekula, kas liecina par noteiktiem procesiem organismā.
- biosavietojamība Bioloģiskas un mākslīgas sistēmas saderība, kopā pastāvēšana, neradot nevēlamu reakciju.
- betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka.
- neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu.
- gamma aminosviestskābe bioloģiski aktīva viela, kavētājmediators, kas aizkavē impulsu pārvadi nervu šķiedru un šūnu kontakta vietās.
- kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās).
- simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
- biogēnie stimulatori bioloģiski aktīvas vielas, kas rodas izolētos dzīvnieku un augu audos organismam nelabvēlīgos apstākļos un veicina dzīvības procesus audos šajos apstākļos.
- fitoaleksīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augstākajos augos, tiem nonākot saskarē ar patogēniem mikroorganismiem, un nomāc mikroorganismu augšanu.
- holoenzīms Bioloģiski aktīvs enzīms, kas sastāv no proteīna daļas (apoenzīma) un koenzīma.
- bioss Bioloģiski aktīvu vielu grupa, kas nepieciešamas normālām dzīvības funkcijām.
- mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
- infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
- biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā.
- biorafinēšana biomasas pārstrādes koncepcija, kas integrē biomasas konversijas procesus un iekārtas, lai no biomasas ražotu degvielu, ķīmikālijas un kompozītmateriālus.
- goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties.
- biostatika Biomehānikas daļa, kas apskata cilvēku miera stāvoklī vai kustību starpbrīžos.
- biostatistika Biometrijas nozare, kas nodarbojas ar cilvēku dzimstību, mirstību un saslimstību; vitālā statistika.
- biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
- bioniķis Bionikas speciālists.
- nukleīnskābe Biopolimērs, kas sastāv no ogļhidrāta (ribozes vai dezoksiribozes), purīnbāzes vai pirimidīnbāzes un fosforskābes atlikuma; savienojumā ar proteīniem veido nukleoproteīnus; polinukleotīds.
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts.
- kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā.
- destiobiotīns Biotīns, kurā sēra atoms aizvietots ar diviem ūdeņraža atomiem; askorbinskābes analogs, kas aizņem tās vietu savienojumos.
- kolektors bipolārā tranzistora elektrods, kas uzņem no emitera cauri bāzei izgājušos lādiņnesējus; apzīmējums C.
- nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- Kolzen Bīriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- birkava Birkavs - sens svara mērs, kas atbilda 10 pudiem jeb gandrīz 164 kg.
- Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas.
- Makons Birmiešu (Mjanma) mitoloģijā - milzis, kas uz saviem pleciem tur pasauli.
- Mahapeine Birmiešu mitoloģijā - dievība, kas cilvēkiem palīdz gūt sekmes un uzvaras.
- ziņu birojs birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u. tml.
- svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
- Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
- bēsists Biržas mākleris, kas spekulē uz cenas pazemināšanos.
- haussier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu celšanos.
- baissier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu krišnu (pretstatā "haussier").
- mākleriāts Biržas mākleru grupa (nodaļa), kas darbojas kā biržas struktūrvienība.
- norēķinu komisija biržas struktūrvienība, kas reģistrē noslēgtos termiņdarījumus un nodrošina biržas biedru (brokeru) norēķinus par tiem.
- taimings Biržas termins, kas apzīmē vislabvēlīgāko momentu akciju pirkšanai un pārdošanai.
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
- Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
- Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
- bezkrāsaina listra bismuta oksīda listra, kas veido ļoti spožu stikla vai glazūras virsmu.
- parametrons Bistabila shēma, kas stāvokļos "0" un "1" ģenerē pretējas fāzes elektriskās svārstības ar frekvenci f, ja ar frekvenci 2f periodiski maina šās shēmas rezonanses kontūra induktivitāti vai kapacitāti.
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
- stropa kaltiņš biškopja darbarīks, ar ko bišu saimes apskatē izkustina kāres un nokasa no kārēm vasku un propolisu.
- balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis.
- pūlenes Bišu dzimtas kukaiņi, kas dzīvo pūžņos.
- mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
- apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā.
- Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
- Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
- Slobodka Bišu muiža, kas atradās Pildas pagastā.
- bites Bišu saime, kas dzīvo vienā stropā.
- trops Bišu saime, kas mīt vienā stropā.
- darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
- akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī.
- varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem.
- apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā.
- bišu māte bite, kas atjauno saimes sastāvu, producē un dēj olas, kā arī aktivizē saimes darbību.
- badabite Bite, kas nenes medu.
- badbite Bite, kas nenes medu.
- durine Bitei līdzīgs kukainis, kas dzeļ dzīvniekiem.
- božnieks Bitenieks, kas nocērt bišu kokam galotni.
- krāšņsarkanā bitene biteņu suga ("Geum coccineum"), kas Latvijā tiek kultivēta.
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- spieta izlūkbites bites, kas pirms izspietošanas izrauga mājokļus jaunajai saimei.
- grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu.
- virsbits Bits, kas atšķiras no informacionālā bita, piemēram, pārbaudes bits vai arī kādas procedūras vai formāta bits.
- kadrēšana Bitu grupas izdalīšana, kas attēlo vienu vai vairākas rakstzīmes nepārtrauktā bitu plūsmā.
- kadra beigu norobežotājs bitu secība vai noteikts signāls, kas norāda pārraidāmā kadra beigas.
- kadra sākuma norobežotājs bitu secība, kas norāda pārraidāmā kadra sākumu.
- piekļuves vadības lauks bitu secība, kas vai nu nosaka to, ka kadrs ir marķieris, vai apzīmē staciju, kura var izmantot marķieri, vai norāda, kad kadrs ir jāizņem, vai arī atļauj stacijām pieprasīt nākošo marķieri.
- ciparu ūdenszīme bitu šablons datnē, kas tur iegults, lai identificētu nelegālu kopiju avotu.
- kadra beigu ierobežotājs bitu virkne vai īpašs signāls, kas norāda kadra pārraides beigas.
- kadra sākuma ierobežotājs bitu virkne, kas norāda kadra pārraides sākumu.
- kadra vadības lauks bitu virkne, kas raksturo kadra tipu un dažas vadības funkcijas.
- menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
- logotēts Bizantijā 5.-12. gs. tā sauca dažus augstākos valsts ierēdņus, kas pārzināja finanses, pastu u. tml.; patriarha zīmogglabātājs.
- kondaks Bizantijas baznīcas poēzijas un mūzikas žanrs.
- idiotikons Bizantijas ķeizaru privātā kase.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem.
- biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs.
- ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas; šīs apakškārtas blaktis.
- mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas; šīs dzimtas kukaiņi.
- biešu blakts blaktīm piederošs 3-4 mm garš biešu kaitēklis, kas sūc lapu sulu un izplata virālo lapu čokurošanos.
- peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
- daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
- gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
- epifenomens Blakusparādība, kas norisinās līdztekus citām parādībām, bet neietekmē tās.
- fosforģipsis Blakusprodukts, kas rodas fosforskābes ieguvē no apatīta koncentrāta, to sadalot ar sērskābi; var izmantot celtniecības ģipša iegūšanai.
- šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga.
- Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- ektomērs Blastomērs, kas piedalās ektodermas veidošanā.
- mikromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās animālajā polā.
- makromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās veģetatīvajā polā.
- entomērs Blastomērs, kas veido entodermu.
- mezentomērs Blastomērs, kas vēl nav sadalījies mezomērā un entomērā.
- diskoblastula Blastula, kas izveidojusies diskoidālās drostalošanās rezultātā.
- bluzganas Blaugznas, pārslas, sīkas skaidas.
- rītablāzma Blāzma, kas rodas, saulei lecot.
- vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot; vakara blāzma.
- skapins Blēdīgs sulainis itāliešu komēdijās, kas par maksu gatavs uz visādiem niķiem.
- Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- ksive Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā; kasibers.
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
- sprēgums Blīkšķis, kas rodas pārplīstot (piemēram, par balonu).
- Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā.
- pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
- garuā Blīva migla (smidzenis) no zemiem slāņmākoņiem Dienvidamerikas piekrastē.
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis; grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
- cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā.
- tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
- albumināti Blīvi olbaltumvielu savienojumi, kas pasargā dziļākos audus no nevēlamiem kairinājumiem.
- rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- siena blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
- ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus.
- ekscīpuls Blīvs sēnes hifu aizsargveidojums, kas aptver apotēciju.
- argilīts Blīvs, akmensciets māla iezis, kas ūdenī neatmiekšķējas.
- plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
- māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos.
- velinpapīrs Blīvs, spīdīgs papīrs, kas atgādina pergamentu.
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
- roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai).
- blokbasters Blokbāsters - grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā.
- Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
- barošanas bloks bloks, kas apgādā iekārtu vai tās sastāvdaļu ar noteikta sprieguma, frekvences un jaudas elektrisko enerģiju.
- vadības bloks bloks, kas nodrošina citu iekārtu ieslēgšanu, izslēgšanu, aizsardzību un regulēšanu atbilstoši iekārtas darba programmai.
- grozekļa bloks bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi.
- virbeļbloks Bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi.
- vinčbloks Bloks, kas vienlaikus darbojas arī kā vinča - vienā virzienā skritulis (šķīvis) griežas, otrā - ne.
- grotbomja taļļa bloku un trošu sistēma, kas atrodas netālu no masta zem grotbomja un notur grotbomi vēlamā augstumā.
- grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa.
- Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
- ķilpe Bluķis uz ragavām, kas tiek izmantots, lai vilktu baļķus.
- ischnopsyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē tikai uz sikspārņiem.
- ceratophyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē uz putniem un putnu ligzdās.
- suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu.
- punes Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
- puni Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
- bembelis BMW markas automašīna.
- bembers BMW markas automašīna.
- būmers BMW markas automašīna.
- borniks Bodnieks - veikala īpašnieks, kas pats arī pārdod preces.
- bodo Bodo aparāts - lentes tipa telegrāfa aparāts, kas raksta burtus; ar šo aparātu var vienā laikā nosūtīt un saņemt telegrammas pa vienu vadu.
- Boforta Boforta lielieplaka - Kanādas lielieplakas nosaukums līdz 1967. g.
- Boghedas Boghedas ogles - sapropeļa ogles, kas veidojušās no aļģu atliekām; izejviela, no kuras iegūst mākslīgo šķidro kurināmo, kā arī smērvielas.
- Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem.
- Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi.
- radioboja Boja ar raidītāju, kas raida radiosignālus.
- uguns boja boja, kas raida gaismas signālus.
- miglas boja boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- pieņemšanas boja boja, kas uzstādīta ostā ievedošā kuģu ceļa (fārvatera) sākumā un no tās sākas pēc laterālās sistēmas ar navigācijas zīmēm aprīkots ievedceļš ostā.
- kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā.
- piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes.
- atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu.
- skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
- trauma bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
- sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; arī hermētiskuma zudums (kam).
- Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
- atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru.
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m.
- Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- Bolīvijas Daudznacionālā Valsts Bolīvija, valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā.
- Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti.
- Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bollywood Bolivuda - Indijas kino un mūzikas industrija, kā arī lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē.
- Boulenodžals Bolons - ezers Krievijas Habarovskas novadā.
- Nuriodžals Bolons, ezers Krievijas Habarovskas novadā.
- sisto Boloņā 16. gs. kalts pāvesta (Siksta V) sudraba grasis, kas līdzinājās 44 kvantriniem.
- Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē.
- Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
- Lielhehcira rezervāts Boļšehehcira rezervāts Krievijā, Habarovskas novadā.
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
- Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- virsaugstuma bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc 100 augstāko vai resnāko koku vidējā augstuma 100, 50 vai 20 gadu vecumā.
- tekošā bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc pēdējo 6-10 gadu vidējā pieauguma.
- vispārējā bonitāte bonitāte, kas noteikta saskaņā ar M. Orlova 1911. g. izstrādāto skalu audžu bonitēšanai pēc vidējā augstuma 100 gadu vecumā.
- borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts.
- boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts.
- neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties.
- Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- Surongs Gutings Borneo (Kalimantānas) salas ibanu kultūrvaronis, kas ļaudīm iemācīja lauksaimniecības darbus un citas zināšanas.
- Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā.
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Baraukas pilskalns Borovkas pilskalns.
- borrelia Borrelia recurrentis - spirohetu rindas baktēriju suga, kas ierosina atguļas tīfu.
- fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe.
- Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi.
- ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē.
- pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem.
- panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
- ksenijas Botānikā tādi krustojumi, kas parādās jau krustošanai ņemtā mātes auga paša sēklās vai augļos.
- etnobotānika Botānikas daļa, kas vāc un sistematizē tautā izplatītās ziņas par augiem.
- mikētoloģija Botānikas daļa, mācība par sēnēm.
- bot. lat. botānikas latīņu valoda.
- augu morfoloģija botānikas nozare par augu ārējās uzbūves likumsakarībām un formu veidošanās procesiem.
- brioloģija Botānikas nozare par sūnām.
- augu sistemātika botānikas nozare, kas klasificē augus.
- algoloģija Botānikas nozare, kas pētī aļģes.
- pomoloģija Botānikas nozare, kas pētī augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
- karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas.
- ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
- fitopaleontoloģija Botānikas nozare, kas pētī izmirušo augu fosilās atliekas; tas pats, kas paleobotānika.
- floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
- dendroloģija botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
- lihenoloģija Botānikas nozare, kas pētī ķērpjus.
- augu embrioloģija botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
- palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas.
- augu anatomija botānikas nozare, kurā pēta augu iekšējo uzbūvi.
- augu fizioloģija botānikas nozare, kurā pēta dzīvības procesus augos - vielu un enerģijas maiņu, augu barošanos, augšanu, vairošanos, augu kustības un izturību.
- botāniķis Botānikas speciālists.
- paleobotānika Botānikas un paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi.
- Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas.
- Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados.
- botsvānieši Botsvānas Republikas pamatiedzīvotāji.
- botulīntoksīni Botulisma nūjiņas toksīni, kas veidojas nepareizi gatavotos vai nepietiekami noslēgtos konservos.
- Boze Boze Šatjendranats - indiešu fiziķis (1894.-1974. g.), viens no kvantu fizikas pamatlicējiem.
- fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
- Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- brāgs Brāga - pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību.
- maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja.
- brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā).
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
- reljefraksts Braila raksts - starptautiska raksta sistēma neredzīgajiem, kas ar 6 sataustāmu reljefpunktu kombinācijām attēlo burtus un citas zīmes.
- braki Brakas.
- gaidītājs Brāļu draudzes saiešanu regulārs apmeklētājs, kas vēl nav uzņemts par draudzes locekli.
- Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
- Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi.
- špante Branga, karkasa šķērskoks (kuģim, laivai).
- garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā.
- dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa.
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
- Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā.
- Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā.
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi.
- spēķe Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku.
- spēķis Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku.
- priekšbraucējs Braucējs, kas brauc pirms kāda.
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu.
- brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- malkābraukšana Braukšana pēc malkas.
- vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā.
- papildu braukšanas josla braukšanas josla, kas paplašina brauktuvi kāpuma posmā.
- kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām.
- stretta Bravūrīga mūzikas darba noslēguma daļa.
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas.
- Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- breikdānss Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements.
- aizsargbremze Bremze, kas paredzēta drošībai.
- bremzes klucis bremzes mehānisma detaļa ar frikcijas uzliku uz cilindriskas virsmas.
- diska bremzes mehānisms bremzes mehānisms, kurā rotējošā vai nerotājošā detaļa ir disks, kas savienots ar riteni vai transmisijas vārpstu, un bremzēšana notiek, diska sānu daļai piespiežot bremžu uzlikās.
- izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
- darba cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kas ar šķidrumu pārnes spēku no galvenā cilindra uz bremžu mehānisma bremžu uzlikām.
- divkontūru bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir divas bremžu kontūras, kas darbojas atsevišķi un katra no tām ir savienota ar saviem bremžu mehānismiem.
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm.
- kalotkas bremžu uzlikas.
- Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
- Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
- Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi.
- saules telts brezenta jumts, kas pasargā kokpitu un kajītes virsbūvi, jahtai atrodoties ostā.
- lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju.
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
- virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru.
- gadumija Brīdis, kad viens gads beidzas un nākamais sākas.
- Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram.
- Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
- Molohs Briesmīgs radījums, kas pastāvīgi prasa cilvēku upurus.
- burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam.
- kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula.
- aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav.
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
- Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Hirschenheide Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skujenes pagastā.
- Bresemois Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā.
- Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai; celtniecības brigāde.
- kompleksā brigāde brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
- bocmanis Brigadieris komandai, kas strādā uz kuģa klāja (uz tirdzniecības kuģiem).
- Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- ačikiriks Briļļainais, tāds, kas nēsā brilles.
- Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā.
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā.
- Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā.
- Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama.
- smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni.
- brūnganējošā briorija brioriju suga ("Bryoria fuscescens"), kas bieži sastopama priežu mežos uz priežu stumbriem kā tumšbrūni lapoņi.
- euraziāts Britānijas Indijā persona, kas dzimusi vietējās izcelsmes sievietei no eiropieša.
- britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē.
- BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais.
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
- mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus.
- paseksnis Brīva telpa starp pamata baļķi, kas balstās uz akmeņiem vai bluķiem, un zemi; pasekne (2); paseknis (2).
- brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- brīvais Brīvais plānojums - apbūves veids, kurā ēkas izvietotas kvartāla teritorijā, bez prasībām apbūvēt tā perimetru.
- brīvais Brīvās svārstības - svārstības, kas notiek sistēmā, kura nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai; pašsvārstibas.
- liberāls Brīvdomīgs, bez aizspriedumiem; tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas.
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas.
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem).
- radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
- disponēt Brīvi rīkoties ar to, kas ir kāda rīcībā.
- piacere brīvi, pēc patikas, pēc vēlēšanās.
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
- vaļība Brīvība; arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
- samarieši Brīvprātīga organizācija, kas palīdz tiem, kas nonākuši izmisumā vai grib izdarīt pašnāvību.
- KASKO Brīvprātīgā transportlīdzekļu apdrošināšana, kas sedz nelaimes gadījumā vai avārijā radušos zaudējumus, arī gadījumā, ja polises īpašnieks ir avārijas izraisītājs.
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
- sociāli atbildīga uzņēmējdarbība brīvprātīgas biznesa iniciatīvas, kas labvēlīgi ietekmē sabiedrības sociālos apstākļus, valsts tautsaimniecību un apkārtējo vidi.
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
- garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu.
- interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei.
- interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu.
- aizķerprogrammatūra Brīvprogrammatūra, kas satur ierobežotu iespēju skaitu (angļu "hookemware").
- adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem.
- rezerve Brīvs, atlicināts laikposms, kas vajadzības gadījumā izmantojams kā veikšanai.
- pacils Brīvs, nepieguļošs, vaļīgs, tāds, kas cilājas (parasti par apģērbu un apaviem).
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
- ārkauss Brīvu vai saaugušu augšlapu veidojums, kas atrodas tieši zem kausa vai pat ir saaudzis ar to.
- saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām).
- oktogēns Brizanta sprāgstviela, kas pēc sprāgstamības un jutības tuva heksogēna, ar kušanas temperatūru ap 280 Celsija grādiem.
- Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- zigzdā Brīži, kad sīkumi, steiga, dienu burzma nomāc lielākas, dziļākas vai būtiskākas lietas.
- Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- brokašgalds Brokastgalds.
- mielags Brokastis agri no rīta, pirms darba uzsākšanas; arī uz darbu līdzi ņemamais ēdiens.
- soldonais brokastis pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- pagaida Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti.
- pagaidas Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti.
- pagaidi Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti.
- dejeuner Brokastis; Francijā pusdienas maltīte starp plkst. 12 un 2 pēcpusdienā.
- sprīstiķis Brokastis; uzkoda.
- bročas brokastis.
- brokaškas Brokastis.
- brokaški Brokastis.
- brokašķi Brokastis.
- brokastas Brokastis.
- brūkasts Brokastis.
- dīkasts Brokastis.
- frīštiks Brokastis.
- rītiška Brokastis.
- rītišķa Brokastis.
- rītiškas Brokastis.
- rītišķas Brokastis.
- rītišķe Brokastis.
- rītišķis Brokastis.
- rītišks Brokastis.
- brokašlaiks Brokastlaiks.
- brokaškāt Brokastot.
- brokastēt Brokastot.
- brokastgalds Brokastu ēdienreizei servēts galds.
- brokastmaize Brokastu maize.
- operators Brokeri, dīleri, kas profesionāli nodarbojas ar biržas, komerciālām un finanšu operācijām.
- brokeris pie telefona brokeris, kas ir vienojošais posms starp investoru un fondu biržu.
- brokeris uz parketa brokeris, kas strādā tieši fondu biržas zālē.
- bromīdi Broma savienojumi ar citiem elementiem; metālu gadījumā tie pārsvarā ir ūdenī šķīstoši bromūdeņražskābes sāļi, nemetālu - viegli kūstoši gaistoši savienojumi, kas ūdenī sadalās.
- abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos.
- kriptante Bromēliju dzimtas ģints ("Cryptanthus"), dekoratīvs augs, kas pārdošanā sastopams arī ar nosaukumu - zemes zvaigzne.
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu.
- bronholitiāze Bronhu saslimšana, kas saistīta ar konkrementu rašanos.
- Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles.
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā.
- fibula Bronzas un dzelzs laikmeta sprādze, kas ir līdzīga saspraužamajai adatai.
- jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
- rīzele Brūce, kas paliek ādā pēc pēršanas.
- plēsta brūce brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
- pūlis Brūce, kas sāk pūžņot.
- augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā.
- Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
- umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- grizlilācis Brūnā lāča pasuga ("Ursus arctos horribilis"), kas dzīvo kalnainos Ziemeļamerikas apvidos.
- grizli Brūnā lāča Ziemeļamerikas pasuga.
- ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ.
- laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību.
- izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta.
- kanēļbrūns Brūnās krāsas tonis, kas raksturīgs kanēlim.
- Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē.
- rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
- daudzeju mizgrauzis brūni spīdīga vabole ar iegarenu, 3,5-4,5 mm garu ķermeni, kas uzbrūk vidēji veciem un veciem novājinātiem kokiem un kokmateriāliem.
- lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa.
- brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem.
- Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
- Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
- paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
- ciltsīpašumi Bruņinieku muižas, kas likumiskas mantošanas ceļā pāriet no asinsradiniekiem uz asinsradiniekiem.
- armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas.
- Muižniecības konvents bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā, kas notika līdz 1920.
- sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
- Februāra revolūcija bruņota sacelšanās 1917. g. 27. februārī Petrogradā, kas noveda pie cara atteikšanās no troņa 2. martā.
- pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process.
- basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks Vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu.
- kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
- ceļu karaspēks bruņoto spēku aizmugures karaspēks, kas būvē, remontē un pārzina kara autoceļus un tiltus.
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- bruņoto spēku veids bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
- bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
- Noctiluca miliaris bruņvicaiņu suga, kas rada jūras planktona spīdēšanu.
- finiera nodrāznis brusas daļa, kas paliek pāri pēc tās drāšanas finieros; drāztas brusas atlieka.
- Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā.
- budakšetra Budas lauks - budas Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts, ideāla pasaule, zeme, kas atrodas milzīgā attālumā no šās pasaules un ir atdalīta no tās ar citu pasauļu miriādēm.
- vidusceļš Budas mācības raksturojums; kaut kas vidējs starp galēju jutekliskumu un askētismu; šis ceļš ved uz nirvānu.
- Tathagāta Budas nosaukums ("Tas, kuram ir veicies"), kas tiek izmantots populāros mahājānas tekstos.
- Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
- Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
- Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
- dharma Budismā - itin viss, kas palielina augstsirdību un gudrību un tādējādi ved pretī apskaidrībai.
- nāgas Budismā - neredzamas būtnes, kas tiek asociētas ar ūdeni un šķidro enerģiju.
- Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
- prādžņa Budisma dievības pastāvīga pavadone jeb "sieva", kas personificē dievības gudrības enerģiju.
- Šākjamuni budisma mitiloģijā - pēdējais zemes buda, kas sludināja dharmu, uz kuras pamata izveidojās budisma ticības mācība.
- Mandžušrī Budisma mitoloģijā - "skaistais starojums", bodhitsatva, kas simbolizē gudrību un zināšanas.
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
- buda budisma mitoloģijā - antropomorfisks simbols, kas iemieso sevī garīgās attīstības visaugstākās pakāpes ideālu.
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
- Bhaišadžjaguru Budisma mitoloģijā - buda, kas mīt paradīzē, kurā viss sastāv no dārgakmeņiem, nav ciešanu un tur nedzīvo sievietes.
- Vadžrasatva Budisma mitoloģijā - buda, kas pārstāv attīurīšanās principu.
- lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm.
- Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
- buda budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis visaugstāko garīgās attīstības pakāpi.
- Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete.
- dharmapālas Budisma mitoloģijā - dievības, kas aizsargā budisma mācību un katru budistu.
- nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu.
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
- pretas budisma mitoloģijā - gari, kas nespēj apmierināt savas vēlēšanās, par kādiem kļūst tie, kas dzīvē bijuši skopi, mantkārīgi, cietsirdīgi un rijīgi.
- Čakravarti Budisma mitoloģijā - ideālais valdnieks, kas visā pasaulē iedibinās taisnību.
- čakravatins Budisma mitoloģijā - ideāls valdnieks, kas visā pasaulē nodibina taisnīguma valstību.
- vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris.
- Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
- kumbhandas Budisma mitoloģijā - kroplīgi gari vai punduri, kas parasti ir naidīgi cilvēkiem.
- Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni.
- Jama budisma mitoloģijā - nāves dievs, dažos aspektos identisks senindiešu dievam, pēc budisma reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, pēc nāves radībām ir jāstājas viņa priekšā, kas izlemj, vai viņi ir pelnījuši paradīzi.
- trajastrinsa budisma mitoloģijā - otrā debesu pasaule "vēlmju sfērā" un tajā mītošās dievības, kas atrodas Meru kalna virsotnē.
- devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- subhadevas budisma mitoloģijā - rūpavačāru grupas dievības, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās, [pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas].
- Samvara Budisma mitoloģijā - sargātājdievība - idams, kas mīt svētajā Kailāsa kalnā.
- pratjekabuda Budisma mitoloģijā - tas, kas sasniedzis nirvānu, bet nesludina dharmu.
- trikāja budisma mitoloģijā - termins, kas apzīmē dievišķās realitātes trīs līmeņus jeb trīs budas ķermeņus.
- rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām.
- sukhāvatī budisma mitoloģijā - zeme (burtiski: "laimīgā zeme"), kas atrodas ļoti tālu no mūsu pasaules.
- Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils.
- akaništha Budisma mitoloģiskajā sistēmā kosmogonisks objekts, brahmālokas pasauļu kopas sastāvdaļa, kas visos budisma novirzienos ir viena no augstākajām debesu sfērām.
- dzogčens Budisma novirziens, kas tradicionāli tiek pieskaitīts pie Tibetas budisma skolas.
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos.
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
- skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
- dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas.
- bhagavats budisma un džainisma mitoloģijā - epitets, kas lietots, runājot par Budu un bodhisatvām, Džinu (arī uzrunājot tos).
- dzenbudisms Budisma virziens, kas radies Ķīnā 6. gs.; 12.-13. gs. ieviesās Japānā, kur pastāv arī mūsu dienās; akcentē intuīciju un izvirza meditāciju kā līdzekli apskaidrības un dzīves jēgas izpratnes iegūšanai.
- bhiku Budistu mūks, kas iztiek vienīgi no žēlastības dāvanām un no mūku kopienas (sanghas) sarūpētā.
- vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt.
- meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
- Ašvaghoša Budistu rakstnieks un dzejnieks 1. gs., kas sarakstījis poēmu, kurā stāstīts par Budas dzīvi līdz brīdim, kad pār viņu nāca apskaidrība.
- Buhdeskaln Budukalna muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Budžaka Budžakas stepe.
- Dienvidmoldāvijas līdzenums Budžakas stepe.
- struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi.
- finansēšanas plāns budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.
- mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām.
- Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires").
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lanusa Buenosairesas pilsētas rajons Argentīnā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
- izvadbuferis Buferis, kas paredzēts īslaicīgai izvaddatu glabāšanai līdz to pārsūtīšanai uz izvadierīci.
- dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas.
- buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību.
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā.
- Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- dūduls Buka vai vērša rags pūšanai, dūdas, dūkas.
- Bukas dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils novadā.
- Lejasjaunzemju dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils pagastā.
- Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- bukmēkers Bukmeikers - ierēdnis, kas zirgu sacīkstēs pieņem derību iemaksas un pieraksta dalībnieku vārdus.
- Bukmujža Bukmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā.
- sīklapu bukša Japānas varietāte bukšu sugas varietāte ("Buksus microphylla var. japonica"), kas ir ziemcietīga.
- Bellenhof Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Neuermuehlen Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Būla izteiksme Būla algebras formula, ko veido binārie mainīgie un konstantes, kas saistīti, izmantojot loģiskās operācijas.
- konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama).
- disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess).
- brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
- Bilderlingshof Bulduru muiža, kas atradās Rīgas Jūrmalā.
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.).
- gjuvečs Bulgāru ēdiens; sautēta cūkas vai jēra gaļa ar dārzeņiem un rīsiem.
- pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē.
- četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
- mūlis Bullis, kas zaudējis ragus.
- parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
- Bullenhof Buļļu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā.
- Kančupe Buļļupes pietekas Timbas nosaukums tās lejtecē.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- dūmbumba Bumba, kas rada maskējošus un aklinošus neitrālu (nekaitīgu) dūmu aizklājus.
- ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- sfairoliti Bumbām līdzīgas pikas daudzos vulkāniskos iežos.
- mājas bumbiere bumbieru suga ("Pyrus communis"), Latvijā plaši izplatīta introducēta suga, kas vietām pāriet savvaļā.
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem.
- volāns bumbiņa badmintona spēlei; sastāv no plastmasas vai korķa pamata, kas parasti ir apvilkts ar gumiju, un koniskas formas plastmasas vai spalvveida stabilizatora.
- kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā.
- kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā.
- Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
- pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
- barabans Bungas (tautas mūzikas instruments).
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas.
- mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai.
- Bungenhof Bunges muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss.
- plikotomija Bungplēvītes āmuriņa mugurējās krokas pārgriešana.
- timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
- Funkenhof Bunkas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
- ilmājnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Ilmāja" iedzīvotāji.
- krotenieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Krote" iedzīvotāji.
- suvorovnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Suvorova" iedzīvotāji.
- šukternieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Šukteri" iedzīvotāji.
- tadaiķnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" iedzīvotāji.
- Vārtāja Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" nosaukuma variants.
- ūsaiķnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Ūsaiķi" iedzīvotāji.
- vārtājnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vārtāja" iedzīvotāji.
- vārvenieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vārva" iedzīvotāji.
- vērtēžnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vērtēžnieki" iedzīvotāji.
- pretburvības vārdi buramie vārdi, kas palīdz atspēkot citu buršanu.
- marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas.
- pogājams štagas jātnieks buras piestiprināšanas elements, kas piešūts pie fokburas priekšējās malas un paredzēts uzpogāšanai uz fokštagas.
- priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu".
- leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk.
- pie vēja burāšanas paņēmiens, kas ļauj iet (ar cieši ievilktām burām) vējam gandrīz pretī.
- purpulis Burbulis, kas parasti rodas verdošā šķidrumā.
- burzgalas Burbuļi, kas lietus laikā parādās uz ūdens virsmas.
- Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- pārvērst Burot panākt, ka (kāds, kas) kļūst par kādu citu vai ko citu.
- pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu.
- pretburvības līdzekļi buršanas līdzekļi, kas palīdz atspēkot citu buršanu.
- obeja Buršanas veids, ko piekopj Vestindijā; tajā Āfrikas reliģiju elementi apvienoti ar atsevišķiem kristietības elementiem.
- modiljons Burtam S līdzīga konsole, kas balsta dzegu vai kādu citu izvirzītu arhitektonisku elementu.
- fototeksts Burti un teksts, kas tiek veidoti strādājot ar datoru un gaismjutīgu filmu.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- gaišie burti burti, ko veido smalkas līnijas.
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
- aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumu; metieris.
- pachulka Burtlicis, kas darba ziņā pakļauts citam burtlicim un strādā tā uzraudzībā.
- atlicējs Burtlicis, kas nodarbināts ar tipogrāfiskā materiāla izjaukšanu un atlikšanu.
- metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs; aplauzējs (2).
- linotipists Burtlicis, kas strādā ar linotipu.
- monotipists Burtlicis, kas strādā ar monotipu.
- mašīnburtlicis Burtlicis, kas strādā pie salikuma mašīnas.
- rokasburtlicis Burtlicis, kas veido rokas salikumu.
- Lielupe Burtnieka pietekas Briedes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Lielais grāvis Burtnieku ezera pieteka Burtnieku pagastā, kas ievadīta slēgtā drenāžas sistēmā.
- Astjervs Burtnieku ezera senais nosaukums līdz 1366. g., kas lībiešu valodā nozīmē "igauņu ezers".
- Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- autentifikants Burts, cipars vai burtu un/vai ciparu savienojums, kas apliecina pārraides/nosūtīšanas, ziņojuma vai datu autentiskumu un apliecina sakaru tīkla, stacijas vai lietotāja identitāti.
- treknā druka burtstils, kas teksta daļu, kurā tas izmantots, padara tumšāku un biezāku par pārējo tekstu, parasti to izmanto kādas teksta daļas izcelšanai.
- treknraksts Burtstils, kurā rakstzīmes veidotas tumšākas, izmantojot biezinātus elementus.
- normālaugstums Burtu augstums, kas atbilst 62 un 2/3 punktiem.
- elektrotipogrāfs Burtu lejamā un saliekamā mašīna 19. gs. beigās, līdzīga Lenstona monotipam, kas tomēr praktiski nav tikusi lietota.
- anagramma Burtu pārstatījums, kas vienu vārdu pārveido citā (piemēram, palma - lampa).
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos.
- buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām.
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja).
- kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu).
- fordevinds Burukuģa kurss, kas sakrīt ar vēja virzienu.
- BIF Burundi franks; Burundi Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- Budžumbura Burundi Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Bujumbura") līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.).
- burundieši Burundi Republikas pamatiedzīvotāji.
- maģija burvestība, burvība; neizskaidrojams spēks, kas ietekmē cilvēku.
- sugestīvs Burvīgs, kas valdzina.
- iedaris Burvis, kas citiem var nodarīt ļaunu.
- kulmastis Burvis, kas nāk gavēņa laikā, ceturtdienām izejot, un cērp aitas.
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
- pūnacis Burvja, vārdotāja, kas skatās apvārdojamajam cieši acīs, iesauka.
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums.
- burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
- Virdžīnijas burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis virginiana"), kas Latvijā introducēta 19. gs. sākumā, bargā ziemā var arī apsalt.
- neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu.
- bākšķis Burvju līdzeklis, kas nolikts ļauna darīšanai saviem kaimiņiem.
- circulus vitiosus burvju loks; argumentēšana ar tādu tēzi, kas pati izriet no tēzes, kuru grib pierādīt; bezizejas stāvoklis.
- faķīrs Burvju mākslinieks, kas demonstrē ķermeņa nejutīgumu pret sāpēm u. tml.
- krunkot Burzīt, gumzīt (ko), tā ka veidojas krunkas (2).
- robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam; būt tādam, kas mijas viens ar otru.
- būt uz bāni būt (situācijā, stāvoklī), kad kas gatavojas notikt, realizēties.
- atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem).
- kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
- kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura.
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
- valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
- draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
- piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm; būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- būt ar rokām kājām pretī būt kategoriski kam pretī, nepiekrist, ļoti negribēt, lai kas notiktu.
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
- sasaistīt Būt lādam, kas savieno, sastiprina (ko).
- raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
- būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- būt līdz kaklam būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
- kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
- kā no plaukta nokritis būt ļoti pārsteigtam, izbrīnītam; tāds, kas neko nezina.
- atrasties ēnā būt neievērotam, nepamanītam, tādam, kas neizceļas.
- taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem.
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu; būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
- rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
- attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
- turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kas kādu) pārņem, ļoti ietekmē, iespaido, rada aizrautību.
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
- novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
- kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns.
- pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
- pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
- mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā); mētāt (4).
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
- raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā.
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
- noņemt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās.
- pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
- izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
- mēslot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu.
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- piedot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
- nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- nopīpot Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
- pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
- pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
- nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
- nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
- kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
- rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
- limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
- izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
- nonāvēt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- nostiept Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
- nošķirt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā).
- pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
- mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
- pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
- pasvītrot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību.
- piesmaržot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
- rūsināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst neaktīvs, kūtrs.
- pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
- pieriest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu).
- paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
- pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
- nosārtot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
- mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
- notraipīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs.
- ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst uztverams, sajūtams (kur).
- parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
- samezglot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2).
- laupīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
- nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
- paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
- maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
- pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2).
- pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
- ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
- palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.
- novilkt Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
- veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju.
- ņirbināt Būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3); kņudināt.
- pamest Būt par cēloni tam, ka (kas) paliek (kur).
- pārdzeltināt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē; pieļaut, ka (kas) pārdzeltē.
- nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
- nokaisīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
- pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
- pārputekļot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju).
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
- padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
- piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
- ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas, izraisās, notiek.
- sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
- sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
- sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
- saraudzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sarūgst.
- saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (2).
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (3).
- uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
- uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- gaisināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
- sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
- nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
- piesmelt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
- valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
- vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
- vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
- viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (1).
- viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (2).
- virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
- vizināt Būt par cēloni tam, ka (kas) viz, vizmo, vizuļo.
- līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
- noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
- zilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.); but par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
- ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
- spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
- pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- (pār)vilkt krustu (pāri) Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
- šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
- izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
- veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
- radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
- nodarīt būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā.
- izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises, procesi u. tml.).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
- metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
- nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
- sakāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- (sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml).
- piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to).
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts; patērēt (daudz vai visu).
- vizināt Būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā.
- atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
- apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slava u. tml.).
- kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
- mest ēnu būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, zūd (sajūtas, atmiņas).
- pavājināt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
- solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
- nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu; būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
- blauznot Būt pārklātam ar blaugznām, kas lobās nost.
- mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
- kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
- mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
- sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
- stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
- šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
- plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
- stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
- pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
- veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
- apdzimt Būt tādam, kam ir iedzimis kas nevēlams.
- būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
- prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības; tikt magnetizētam.
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
- pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (3).
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izsacīt (5).
- izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izteikt (5).
- skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
- pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
- reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
- būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
- apasiņot Būt tādam, kas apgādā ar asinīm.
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
- mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko); arī mēgt.
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- pervēt Būt tādam, kas atdaloties krāsai, notraipa (ko).
- augšāmcelties būt tādam, kas atjaunojas pēc sagrāves
- vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
- vest būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur)
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- spēlēt Būt tādam, kas atskaņo mūziku (par iekārtu).
- reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
- sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to dalām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
- ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
- izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
- izvirzīties Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
- skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
- zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
- dalīties Būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli).
- streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
- uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
- valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
- peldēt taukos būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
- peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
- uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2).
- glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
- retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā; būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
- nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
- nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
- pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
- stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
- rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
- pazīt Būt tādam, kas ir izjutis (emocijas, stāvokli, situāciju).
- būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām; būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - ķermeņa daļām.
- atpasēt Būt tādam, kas ir noderīgs (kam).
- pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
- nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam (nāvei, bojāejai, iznīcībai u. tml.).
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
- piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
- piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
- stāvēt sakarā (ar kādu, ko) būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
- kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
- nosūdot Būt tādam, kas ir sastrutojis, pārklājies ar izdalījumiem.
- piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
- skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
- rotāt Būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- slāpēt Būt tādam, kas izjūt slāpes (1).
- dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
- vēdīt Būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.).
- skaust Būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību.
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- imponēt Būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi).
- vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
- uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
- sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- sildīties Būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu.
- vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
- glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
- sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
- paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
- badēties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- spalvoties Būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
- sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
- vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
- nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
- vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu.
- pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
- nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- iedarboties Būt tādam, kas pārveido (ko).
- zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
- pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
- raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
- likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
- smērēties Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
- uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
- uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko).
- vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
- vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
- vilkt Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
- slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
- pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
- pievilkt Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
- lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
- sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml.; būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
- skaidrot Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
- piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
- panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
- zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
- pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
- iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
- konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
- pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
- zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
- velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
- saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- pervēties Būt tādam, kas, atdalot krāsu, notraipa (ko).
- staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- krāsāt Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko).
- krāsāties Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko).
- saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
- čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
- kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
- samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu).
- izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt.
- plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2).
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
- sijāt Būt tādam, no kā izplatās (kā) sīkas daļiņas.
- pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
- raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
- notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
- lorcka Būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg).
- putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
- krāsot būt tādam, no kura viegli atdalās [krāsa]{s:2011} un kas notraipa
- pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
- noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
- turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
- nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
- (palikt) jaņos Būt zaudētājam; neiegūt (ko tādu, kas pienākas).
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- pīkleste Bute, kas ir sasālīta un saulē izžāvēta; cietžāvēta bute.
- nūmens Būtība, kas ir aptverama ar prātu.
- kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2).
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
- apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
- apvērsums Būtiskas pārmaiņas sabiedriski politiskajā sistēmā.
- makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni.
- konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas.
- kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists.
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
- nemeitiņa Būtne, kas nav meitene; necienīga, negodājama meitene.
- nepuisītis Būtne, kas nav puisis; necienīgs, negodājams puisis.
- lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- būte Būtne, tas, kas eksistē.
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
- patvaļīga būvniecība būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.
- zemes darbs būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā; [zemesdarbs]{s:2168}
- zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
- sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
- robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- centrālbūve Būve, kas veidota ap vienu viduspunktu un ir garenbūves pretstats; centriska plānojuma būve.
- kokbūve Būve, kas veidota no kokmateriāliem.
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību.
- nospraušana Būves plāna (asu) vai galveno elementu (ēkas pamatu, sienu, stabu) vietas noteikšana, atzīmēšana un šo atzīmju nostiprināšana dabā.
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
- preterozijas hidrotehniskās būves būves, ko ierīko, lai novērstu vai ierobežotu augsnes ūdenseroziju (ūdenskrātuves, regulēšanas aizsprosti, dambji, kritņi, straujakas).
- būvēties Būvēt savām vajadzībām (ēkas, mājas).
- hidroelektroietaise Būvju, mašīnu un citu iekārtu kopums, kas galvenokārt paredzēts ūdens potenciālās enerģijas pārveidošanai elektroenerģijā.
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
- zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
- kajītes virsbūve būvkonstrukcija virs kajītes, kas palielina iekštelpu griestu augstumu.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem; attālums starp celtnes balstiem.
- inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
- būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas.
- betona maisītājs būvmašīna, kas pagatavo betona masu, mehāniski samaisot tās komponentus - saistvielas, pildvielas un ūdeni.
- būvkeramika Būvmateriāli - keramikas izstrādājumi.
- korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
- apdedzināti ķieģeļi būvmateriāls, kas parādījās apmēram 3000 gadus p. m. ē. Senajā Ēģiptē.
- izdedžbetons Būvmateriāls, kas sastāv no cementa, kaļķu un izsijātu antracīta vai citu akmeņogļu izdedžu maisījuma.
- stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu.
- kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
- būvgruži Būvmateriālu atkritumi, kas rodas būvējot.
- būvdinamika Būvmehānikas nozare, kas aplūko būvju elementu kustību, kuru izraisa dažādas dinamiskas (laikā mainīgas) slodzes.
- būvstatika Būvmehānikas nozare, kas pētī būvju izturēšanos statisku slodžu iedarbībā.
- Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma.
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
- būvdarbi būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
- Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums.
- bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus.
- nikotirīns C~10~H~10~N~2~, tabakas alkaloīds.
- trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
- pulegons C~10~H~16~O, ketons, kas sastopams līdz 80% dažādu lūpziežu ēteriskās eļļās.
- aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
- pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā.
- testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes.
- oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai.
- sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
- uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī.
- nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās.
- metilamilketons C~3~H~11~COCH~3~, taukskābju sadalīšanās produkts, kas veidojas tauku bojāšanās procesā un piešķir tiem raksturīgu smaku.
- mezoporfirīns C~32~H~36~N~4~(COOH)~2~, kristālisks porfirīns, kas nesatur dzelzi; iegūts no hematīna reducēšanas procesā.
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā.
- metilhidantoīns C~4~H~6~, kristālisks savienojums, kas atrodams svaigā gaļā; kreatīna noārdīšanās produkts.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- midatoksīns C~6~H~13~NO~2~, indīgs ptomaīns, kas izdalīts no sapuvušas gaļas.
- nitromannīts C~6~H~8~(ONO~2~)~6~, viela, kas iegūta, nitrējot mannītu ar slāpekļskābi un sērskābi.
- piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā.
- trihlormetiazīds C~8~H~8~Cl~3~N~3~O~4~S~2~, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
- piridoksīnskābe C~8~H~9~NO~4~, savienojums, kas izdalās urīnā, ja lieto piridoksīnu.
- melilots C~9~H~10~O, p-metīl-acetofenons; lieto ziepju un tabakas smaršināšanai, kā arī parfimērijā.
- vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā.
- melilotīns C~9~H~8~O~2~, glikozīds, kas atrodams amoliņa ziedos.
- skatoksils C~9~H~9~ON, skatola oksidācijas produkts, kas atrodams urīnā resnās zarnas slimības gadījumā.
- opiānskābe C10H10O5, savienojums, kas iegūts, sildot narkotīnu atšķaidītā slāpekļskābē.
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
- zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- sabineus C10H16, terpens, kas ietilpst vairākās ēteriskās eļļās.
- linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas.
- politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā.
- razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu.
- primaveroze C11H20O10, disaharīds, primaverīna, gaulterīna un dažu citu glikozīdu enzimātiskas hidrolīzes produkts.
- triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- kvercitrīns C12H20O12 2H2O, Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" mizas glikozīds.
- reducīns C12H24N6O9, leikomaīns, kas radies no urohroma, urīna pigments.
- izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu.
- ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela.
- ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
- sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der.".
- mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā.
- lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam.
- ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis.
- piritiamīns C14H20Br2N4O, sintētisks savienojums, kas izraisa tiamīna deficīta simptomus.
- ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni.
- tebaīns C19H21NO3, opija alkaloids; izraisa tetāniskas spazmas līdzīgi strihnīnam.
- laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam.
- sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus.
- porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra.
- marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
- kanabīnols C21H30O2, kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, bieza eļļa, kas gaisā pārsveķojas.
- skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius").
- marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā.
- stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes.
- stigmasterīns C29H48O, fitosterīns, kas atrodams kopā ar citiem sterīniem augu, piem., sojas eļļā.
- proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
- rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
- rodoporfirīns C32H34O4N, porfirins, kas līdzīgs hlorofilam.
- veratridīns C36H51NO11, alkaloīds, kas izolēts no sabadila un zaļās veratres.
- urokanīnskābe C3H3N2CHCHCOOH, histidīna dezaminācijas produkts, kas atrasts suņu urinā.
- palmitīns C3H5(C16H31O2)3, glicerīna tripalmiāts, kas kopā ar stearīnu veido cieto tauku lielāko daļu.
- zorbamicīns C56H100CuN18O24S2 2HCl antibakteriāla antibiotiska viela, kas iegūta no "Streptomyces bikiniensis".
- ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu.
- metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi.
- vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām.
- sorboze C6H12O6, ketoheksoze, kas rodas no sorbīta, rūgstot pīlādžogu sulai.
- ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā.
- bromacetanilīds C6H4Br NH CO CH3; balti kristāli, kas ūdenī gandrīz nešķīst, šķīst spirtā.
- parahidroksibenzoskābe C6H4OHCOOH, salicilskābes izomērs; tās esteriem ir antiseptiskas īpašības, un tos lieto medicīnas preparātu konservēšanai.
- patulīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no dažādu sēņu kultūrām.
- penicidīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas izolēta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām.
- penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī.
- streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā.
- lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī.
- uroleicīnskābe C9H10O5, kas atrasta urīnā alkaptonūrijas gadījumā.
- nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā.
- uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā.
- zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
- umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos.
- Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu.
- leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem.
- illegālists Cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi.
- remontieris Cariskās Krievijas armijā - virsnieks, kas iepērk zirgus.
- pārkrievošana Cariskās Krievijas un PSRS valdības politika, kas bija vērsta uz nekrievu tautību piespiedu asimilāciju.
- maģistrants Cariskās Krievijas universitātēs persona, kas nokārtojusi maģistra eksāmenus.
- Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Carnikava Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Garupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
- Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Gaujmala Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
- Sautiņi Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Atpūta 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Sala 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Sala 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Liesma Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
- Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Dzirnupe Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
- Līdums 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Līdums 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
- taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- caurbiru Caurbiru zirgs - zirgs, kas braucot bieži izvada izkārnījumus.
- paradizentērija Caureja, kas atgādina dizentērijas klīnisko ainu.
- caurlaidības koeficients cauri videi izgājušās starojuma plūsmas attiecība pret starojuma plūsmu, kas krīt uz vides virsmas.
- ātruma koeficients caurplūdes koeficienta sastāvdaļa - skaitlis, kas izsaka berzes radītu faktiskās izplūdes ātruma samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdes ātrumu.
- tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
- protokols SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana - IEEE standarts, kas nodrošina tīkla "Ethernet" un marķiergredzena tīkla mijiedarbību.
- lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
- savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim.
- kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai; kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
- stikls caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- aizsargcaurule caurule, kas paredzēta kā aizsardzībai, piemēram, kabeļa, ūdensvada.
- kuņģa zonde caurule, ko pa barības vadu ievada kuņģī diagnostikas nolūkā vai lai izskalotu kuņģi saindēšanās gadījumā.
- jumta notekcaurules caurules (no skārda vai plastmasas) jumta teknēs savākta nokrišņu ūdens novadīšanai uz kanalizāciju vai zemē, tālāk no ēkas pamatiem.
- intubācija Caurules ievadīšana dobā orgānā, lai turētu to atvērtu, sevišķi trahejā tūskas vai difterijas iekaisuma gadījumā, kā arī narkozes nolūkā operācijas laikā.
- cauruļsavienojums Cauruļu galu savienojums, kas nodrošina cauruļvadu izturību un hermētismu.
- drenu kolektors cauruļvads, kas kopējā drenu sistēmā apvieno atsevišķas nosusināšanas drenas un palīgbūves.
- klīze Cauruļveida apkalums peldlīdzekļa bortā vai margsienā, kas pasargā pietauvošanās troses no pārrīvēšanās.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
- urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
- apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā.
- igvarts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- igvāte Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- gļiza Caurums baļķa galā sastiprinot plostu ar kārti, kas izvērta caur visiem baļķiem.
- dūka Caurums, atvere (piemēram, kādā mašīnā, ēkas daļā).
- šķērscaurums Caurums, kas šķērso (ko).
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums.
- Amerikas ceanots ceanotu suga ("Ceanothus americanus"), kas Latvijā introducēta un ir ziemcietīga.
- virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
- štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
- vedi Ceilonas dravīdisko pirmiedzīvotāju atliekas.
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- kriminoģenēze Cēloņi, kas ir izraisījuši noziegumu.
- gnozeoloģiskās saknes cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
- tītava celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā; vinča.
- tvērējierīce Celšanas mašīnu sastāvdaļa, kas satver vai ietver kravu tās pacelšanas vai pārvietošanas laikā.
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
- Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā.
- areostils Celtne ar kolonnām, kas 8 vai 10 modulas atstatu cita no citas.
- pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
- aizbūve Celtne, būve, konstrukcija, kas nošķir (ko).
- būvobjekts Celtne, kas atrodas tapšanas stadijā.
- blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem - blokiem.
- jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
- pildrežģu ēkas celtnes ar koka karkasu, kas pildīts ar ķieģeļu vai akmeņu mūri vai arī ar citu materiālu.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- pamats Celtnes daļa, kas pārnes slodzi uz grunti.
- rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
- krustenkurs Celtnes pamatu stūru saistījums, kas veidots, liekot krusteniski pamatu akmeņus.
- puspagraba stāvs celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
- pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
- tipa projekts celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
- nulles cikls celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
- būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts; arī (gatava) celtne.
- kabeļceltnis Celtnis, kas sastāv no diviem balstiem un starp tiem novilktu trosi, pa kuru pārvietojas kravas ratiņi.
- arhitektūras ansamblis celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes.
- sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
- alfa celuloze celulozes daļa, kas nešķīst 17,5% nātrija hidroksīda šķīdumā.
- celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi.
- CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF).
- ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
- brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
- nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- brīvjosla Ceļa josla, kas atrodas zemes klātnes abās pusēs un ko neaizņem ceļš.
- ceļa seguma pamats ceļa nesošā kārta, kas balsta segumu un pārnes transportlīdzekļu (riteņu) slodzi uz segas papildkārtu vai grunts pamatni.
- kopgabals Ceļa posms, kas jāuztur vairāku saimniecību īpašniekiem.
- ceļa slīpums ceļa profila parametrs, kas raksturo tā stāvumu, - divu ceļa punktu augstuma starpības attiecība pret attālumu starp šiem punktiem.
- ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
- ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni.
- vairākkārtu ceļa sega ceļa sega, kas sastāv no seguma, seguma pamata un papildkārtas.
- slānis ceļa segas konstrukcijas elements, kas ieklāts vienā procesā.
- ceļa segums ceļa segas konstrukcijas virsējā kārta, kas tieši uzņem transportlīdzekļa iedarbību.
- saķere Ceļa seguma virsmas un riepu protektora savstarpējās iedarbības raksturotājs lielums, kas atkarīgs no seguma virsmas, protektora stāvokļa un kustības ātruma.
- bankets Ceļam ierakumā vismaz 1 m attālumā no nogāzes malas uzbērta trīsstūrveida grunts prizma, kas neļauj virszemes ūdeņiem pa ierakuma nogāzi noplūst uz ceļa.
- būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā; griežamais celtnis.
- būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
- pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
- komercčeks Ceļojumčeks - bankas, tūrisma aģentūras vai citas institūcijas izdots čeks, kas ļauj par čekā norādīto summu norēķināties vai saņemt vēlamo summu skaidrā naudā.
- ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
- karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi.
- pieturnieks Ceļotājs, kas izmanto gadījuma transportu.
- ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas.
- slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
- novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
- robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
- apkārtceļš Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu.
- rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- lūka Ceļš, kas izstrādes procesā speciāli atstāts izstrādājamā programmā vai sistēmā, lai tajā varētu iekļūt, apejot drošības vadīklas.
- noceļš Ceļš, kas nogriežas no galvenā ceļa.
- pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
- savienotājceļš Ceļš, kas savieno ass ceļus un/vai rokādes.
- šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno, lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
- lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
- piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda.
- polīšu lapas ceļtekas ("Plantago").
- baiciņi Ceļtekas ("Plantago").
- boicovīs Ceļtekas ("Plantago").
- celmeņlapas Ceļtekas ("Plantago").
- celmiņlapas Ceļtekas ("Plantago").
- ceļtaklapas Ceļtekas ("Plantago").
- dzeltenes Ceļtekas ("Plantago").
- dzelzszāle Ceļtekas ("Plantago").
- dzīslapa Ceļtekas ("Plantago").
- dzīsleņlapas Ceļtekas ("Plantago").
- podorožņiks Ceļtekas ("Plantago").
- polis Ceļtekas ("Plantago").
- rautine Ceļtekas ("Plantago").
- saldati Ceļtekas ("Plantago").
- sloksne Ceļtekas ("Plantago").
- turki Ceļtekas ("Plantago").
- vālītes Ceļtekas ("Plantago").
- ceļalapas Ceļtekas.
- ceļavārpas Ceļtekas.
- kazaslapas Ceļtekas.
- plantago Ceļtekas.
- hēbe Ceļteku dzimtas ģints ("Hebe"), mūžzaļi dekoratīvi augi, dažas sugas aug krūmveidā ar skujveida lapām, citām sugām ir platākas lapas.
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- ceļu mezgli ceļu krustojumi (ja satiksmes plūsmas satiekas vienā līmenī) un škērsojumi (ja satiksmes plūsmas šķērsojas divos vai vairākos līmeņos).
- balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā.
- apakšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas izvada vienu ceļu zem otra (vai ceļu zem kāda šķēršļa).
- augšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas pārvada vienu ceļu pār otru (vai ceļu pār kādu šķērsli).
- vademecum Ceļvedis, rokasgrāmata.
- dentālosteoma Cementa un dentīna audzējs, kas sākas no zoba.
- fibrobetona ceļa sega cementbetona ceļa sega, kas stiegrota ar (metāla, stiklšķiedru, polimēru u. c.) fibrām.
- ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai.
- Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- nominālcena Cena, kas ir atzīmēta uz preces vai cenrādī.
- standartcena Cena, kas noteikta pēc standartizēta parauga.
- transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības.
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- sezonas cenas cenas, kas mainās atkarībā no sezonas.
- rīt siekalas censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
- taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
- lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
- kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
- aizgūtnība Centība, dedzība, alkas.
- skaidrošana centieni noskaidrot kādas dabiskas norises cēloni, izmantojot materiālās pasaules likumus un novērojumos gūtos konstatējumus; cenšanās izprast
- aktīvisms Centieni politiskas pārmaiņas paātrināt ar tiešu rīcību, nevis vienkārši ar teoriju un diskusijām.
- skaidrošana centieni stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
- dzinīgs Centīgs, tāds, kas tiecas.
- kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
- Čujas Belki Centrālā Altaja grēdas, kas paceļas virs sniega līnijas.
- CĢL Centrālā ģenētikas laboratorija (spec.).
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā.
- Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
- Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē.
- CSP Centrālā statistikas pārvalde.
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- Ekonomikas ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tautsaimniecībā.
- mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa.
- atoro Centrālāfrikas azandu mitoloģijā - mirušo gari, kas dzīvajiem parasti ir labvēlīgi.
- CĀ Centrālāfrikas Impērija.
- CF Centrālāfrikas Republika, valsts divburtu kods.
- CAF Centrālāfrikas Republika, valsts trīsburtu kods.
- CĀ Centrālāfrikas Republika.
- CĀR Centrālāfrikas Republika.
- Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.).
- CAHI Centrālais aerohidrodinamikas institūts.
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru.
- ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs.
- Tonakasiutla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākā dieva Tonakatekutli sieva, kas piedalījās pasaules radīšanā.
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
- Teskatlipoks Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - nakts un tumsas dievs, viens no galvenajiem maiju cilts dieviem.
- Siuakoatla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no senākajām dievībām - zemes, bērnu dzimšanas un kara dieviete.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness.
- Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m.
- Agriocharis ocellata Centrālamerikas tītars.
- CAVO Centrālamerikas valstu organizācija.
- Centrālamerikas kopējais tirgus Centrālamerikas valstu reģionāls tirdznieciski ekon. grupējums, izveidots 1961.
- nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
- tizanidīns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzenes.
- baklofēns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzeņu nervus.
- valūtas intervence centrālās emisijas bankas veiktās operācijas savas valūtas pirkšanā un pārdošanā, uzturot tās kursu.
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs.
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem.
- apakšcentrāle Centrāle, kas pakļauta lielākai centrālei.
- dispečeru sistēma centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
- fondapgādātība Centralizētās plānošanas sistēmas ekonomikas rādītājs, kas raksturo materiālajā ražošanā nodarbināto apgādātību ar ražošanas pamatfondiem.
- numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde.
- radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē.
- lokomotori Centri smadzenēs, kas pārvalda ķermeņa locekļu kustības.
- eksodisks Centrifugāls; tāds, kas virzās uz perifēriju.
- ziņojumapmaiņas komutators centrmezgls, kas nodrošina protokolu pārveidošanu dažādu ziņojumapmaiņu sistēmu sadarbībā.
- intelektuālais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina datoru tīklā pārraidāmos signālus, veic ar datoru tīkla pārvaldību saistītās informācijas pārsūtīšanas pārraudzību, kā arī atvieglo datoru tīkla administratoram tīkla pārkonfigurēšanas plānošanu un īstenošanu.
- aktīvais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina tīklā pārraidāmos signālus, tādējādi ļaujot tos sūtīt starp stacijām, kas atrodas viena no otras lielākā attālumā, nekā tas būtu pieļaujams pasīvā
- centripetāls Centrtiecīgs, tāds, kas tiecas uz (smadzeņu) centru; aferents.
- sents Cents - Lietuvas Republikas sīknaudas vienība 1918.-1940. g.
- Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
- cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.).
- sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcepināt.
- nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- Melnezers Cepļu ezers Rankas pagastā.
- Melnais ezers Cepļu ezers Rankas pagastā.
- sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcept.
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
- apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
- putrnieks cepšanai nederīgs nēģis, kas nav izlaidis ikrus.
- bifšteks Cepta liellopu filejas šķēle, kas vidū vēl ir sārta.
- ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- stopnīca Cepure (kas formas ziņā līdzinās ziemas cepurei).
- bolivars Cepure ar platām malām, kas bija modē 19. gs. 20. gados.
- izietamcepure Cepure, kas paredzēta svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
- Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha.
- bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma).
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- taklidi-seifs Ceremonija, kas izpilda kronēšanas vietu, pie kam sultānam apjož šķēpu.
- Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
- Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
- cerotīns Cerilalkohols, C~26~H~53~OH, kas kopā ar cerotīnskābi ir Ķīnas vasku galvenā sastāvdaļa.
- laime ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi
- Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā.
- anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās.
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi.
- noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi.
- Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
- Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
- Barackas Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baruckas" nosaukuma variants.
- Schloss Wenden Cēsu pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
- dreiki Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji.
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā.
- virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk.
- cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem.
- orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām.
- zeltkalējs Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
- zeltainītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
- zeltulītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
- fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- lielā cezūra cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
- mazā cezūra cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
- XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
- hidantoīns CH2(NHCO)2, kristāliska bāze, kas rodas alantoīna noārdīšanās procesā.
- neirīns CH2CHN(CH3)3OH, indīgs ptomaīns, kas rodas, bojājoties lecitīnam.
- miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos.
- lignocerīnskābe CH3(CH2)22COOH, taukskābe, kas rodas, oksidējoties cerebronskābei.
- sarkozīns CH3NHCH2COOH, N-metilaminoetiķskābe, aminoskābe, kas rodas kreatīna hidrolīzes gaitā.
- metoksigrupa CH3O-grupa, kas bieži sastopama organiskos savienojumos.
- metilmerkaptāns CH3SH, metāntiols, smirdoša gāze, kas veidojas zarnās, sadaloties proteīniem.
- Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Himalaju ciedrs ciedru suga ("Cedrus deodora"), kas var sasniegt līdz 50 m garumu.
- ciemīši Ciema iedzīvotāji; tie, kas dzīvo vienā ciemā.
- Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā; priekšzīmīgs ciemats.
- palata Ciemats, kurā dzīvo vairākas lielģimenes.
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas.
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
- Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
- apaļciems Ciems, kurā ēkas grupētas ap kopēju laukumu, ko šķērso iela.
- sajozt vēderu ciest pārtikas trūkumu, badoties.
- sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) ciest pārtikas trūkumu.
- sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) ciest pārtikas trūkumu.
- sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) ciest pārtikas trūkumu.
- kamāties Ciest sāpes, mokas.
- močīties Ciest stipras sāpes, mokas.
- klājiens Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu.
- pasīvs Ciešamā kārta - darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu.
- noslēgt Cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- saspīlāt cieši aizvērt (vairākas durvis).
- piekrampēt Cieši apņemt (rokas) ap ko.
- saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
- pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
- sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
- rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens.
- rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
- spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
- Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- cietā karte cietā diska analogs, kas kopā ar vadības shēmu izveidots kā datora slotā ievietojama karte.
- nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu.
- audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību.
- loģiskā diskierīce cietā diska sekcija, kas apzīmēta ar kādu burtu un ko lietotājs var izmantot kā atsevišķu disku.
- sakabe Cieta nerūsoša metāla āķveida kustīgās takelāžas piederums, kas kalpo buru un flagu savienošanai ar to fallēm.
- tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai.
- jonapmaiņas sveķi cieta viela, kas spēj uzņemt jonus no šķīduma un apmainīt tos pret citiem (piem., pārvērst sālsūdeni saldūdenī).
- vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls.
- pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
- pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
- Zemes garoza cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēras augšdaļa, kas robežojas ar dziļāk iegulošo Zemes mantiju.
- retes cietākas koksnes pumpas, kokam ar cietu koksni.
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus.
- biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
- krecumi Cietas vielas sīkas daļas šķidrumā; biezumi; arī izēdas.
- amorfi Cietas vielas, kam nav noteiktas kristāliskas formas.
- cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres.
- glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
- pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- pacienss Cietējs; semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kas pakļauts darbībai.
- amiloze cietes makromolekulas struktūrelements, kas ietilpst gan tās lineārajā, gan sazarotajā daļā.
- amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu.
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
- ahroodekstrīns Cietes šķeļprodukts, kas atšķirībā no amilodekstrīna nekrāsojas ar joda šķīdumu.
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
- absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem.
- superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju.
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves.
- polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem.
- stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C).
- sūkalu siers ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, iebiezinot sūkalas, pievienojot (vai nepievienojot) pienu, krējumu vai citus piena produktus.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
- adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti.
- šķeltnājs Ciets; tāds, kas nav miltains.
- hidrotermāla atradne Cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem.
- mehāniskā (elastiskā) deformācija cietu ķermeņa daļiņu savstarpējā novietojuma izmaiņa, kas izpaužas mehāniskos spriegumos, ķermeņa formas un izmēru izmaiņa.
- cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums; laika posms, kas pavadīts cietumā.
- lomovois Cietumnieks, kas pārgājis no kameras uz kameru ar administrācijas palīdzību.
- nolaists Cietumnieks, kas tiek izmantots kā pasīvais pederasts.
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni.
- radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā.
- molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm.
- metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli.
- CFI Cietvielu fizikas institūts (LU).
- termoluminiscence cietvielu spēja uzkrāt ārējās iedarbības (piemēram, jonizējošā starojuma) enerģiju, kas sildot tiek atdota gaismas kvantu veidā; termostimulētā luminiscence.
- polārzemes Cietzemes apgabali, kas atrodas aiz abiem polārajiem lokiem.
- pepšis cigarete, tabakas iesaiņojums smēķēšanai.
- parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
- cycas Cikas.
- ciklogramma Cikla diagramma, kas atspoguļo mehānismu darbību mašīnās un agregātos, kuri darbojas pēc uzdotiem cikliem.
- niktalbuminūrija Cikliska albuminūria, kas parādās naktī.
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- sonātes forma cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
- bioloģiskie ritmi cikliskas bioloģisku procesu intensitātes un rakstura svārstības.
- pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām).
- mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
- ovariālais cikls cikliskas pārmaiņas olnīcās, saistītas ar menstruālo ciklu.
- aromātiskie savienojumi cikliskas sistēmas (piemēram, naftalīns, benzols).
- laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
- reprodukcijas jeb vairošanās cikls cikls, kas aptver apaugļošanu, grūtniecību un dzemdības.
- pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.).
- Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām.
- tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs.
- rullis Cilindriskas formas veidojums.
- krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
- kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
- kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
- starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
- ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā.
- auga Cilpa, kas veidota troses vai virves galā, iepinot galu trosē (virvē).
- kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu.
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
- baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi.
- ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
- veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta.
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu.
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults).
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
- eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā.
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū.
- ārieši Ciltis un tautas, kas runā indoirāņu valodās.
- tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
- neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā.
- kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
- kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm.
- kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
- tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri.
- luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
- sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
- masageti Ciltis, kas, pēc sengrieķu autoru ziņām, dzīvoja Aizkaspijā un Piearālā; to etniskā izcelsme nav noskaidrota.
- fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs.
- eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- stemma Ciltskoks, radu raksti, sevišķi ciltskoks, kas rāda kāda literāra avota norakstu attiecības ar oriģinālu un savā starpā.
- cilu austiņas cilu vienā vai abās ārmalās esošie izvirzījumi ausij līdzīgā formā, kas atvieglo cilu izņemšanu no likņa.
- cilvēkfaktors Cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros.
- valodas traucējumi cilvēka attīstības traucējumi, kas izpaužas valodas sapratnes vai lietošanas grūtībās.
- ehovīrusi Cilvēka citopatogēnie vientuļie zarnu vīrusi, kas pieder pie pikornavīrusu dzimtas enterovīrusu ģints.
- kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- dzīvais darbs cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
- liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- urogastrons Cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas.
- eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir.
- veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS.
- pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; arī akts.
- akts cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
- akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
- biodinamika Cilvēka kustību mācības daļa kas pētī dažādu iespējamo kustību cēloņus un spēku savstarpējo iedarbību.
- pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
- seksīgs Cilvēka ķermeņa formas vai rīcība, kas rada seksuālo pievilcību, atmodina erotiskas tieksmes.
- temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
- miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- iniciācija Cilvēka pāriešana jaunā sociālajā statusā; rituāli un ceremonijas, kas saistīti ar šo pāreju.
- augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
- vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; [vecums]{s:1821}.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
- augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
- individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
- runas pazīšana cilvēka runas datorizēta atpazīšana un tās pārveidošana ciparu formā, kas piemērota uzglabāšanai un apstrādei datorā.
- rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
- analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairekļus.
- dzimumcikls Cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju.
- augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi.
- leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
- opistorhoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī.
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
- redzes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti gaismas kairinājuma uztveršanai un analīzei.
- dzirdes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti skaņu svārstību uztveršanai un analīzei.
- garšas orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas uztver un analizē garšas kairinājumus.
- vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- epifīze Cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā.
- sociālais statuss cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
- prestižs cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā.
- ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz dabu, tās norisēm.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā.
- balsotājs cilvēkas, kas balso, piedalās vēlēšanās, balsošanā
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
- zaļie Cilvēki un organizācijas, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā; politiskās partijas, kuru uzmanības centrā ir vides aizsardzības jautājumi.
- karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
- papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
- pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
- apkārtējs Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
- viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā.
- pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
- mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
- visvecais Cilvēki, kas dzīvojuši senākos, agrākos laikos.
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
- asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
- brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
- kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa.
- laulībnieki Cilvēki, kas laulājas vai ir paredzējuši laulāties.
- pāris Cilvēki, kas pa diviem ko dara.
- internētie Cilvēki, kas pakļauti internēšanai, respektīvi, vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošanai līdz kara beigām.
- mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
- nacionālradikāļi Cilvēki, kas pauž nacionāli radikālus uzskatus, ir nacionāli radikālas organizācijas locekļi vai piekritēji.
- mezocefāļi Cilvēki, kas pēc galvas formas ierindojami starp brahicefāļiem (īsgalvjiem) un dolihocefāļiem (gargalvjiem).
- malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki.
- pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
- pievilcības atlīdzināšanas teorija cilvēkiem pievilcīgāki liekas tie, kuriem viņi paši patīk.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- tenku vācele cilvēks (_parasti_ sieviete), kas izplata tenkas, runā niekus, muļķības, _reti_ tenku krājums.
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
- sirds cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
- gulga Cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas.
- upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- stelberis Cilvēks (arī dzīvnieks), kas lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
- apguvējs cilvēks (arī organizācija), kas izmanto (no jauna pieejamos līdzekļus, resursus)
- hilbilijs Cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs").
- bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
- ekspresis Cilvēks (gk. eksprešu firmas darbinieks), kas iesaiņo un transportē mantas.
- parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
- bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
- šuvējs cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu
- leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- šviskstiņš Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā.
- joška Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt.
- šķeteklis Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties.
- peckelis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs.
- pinkšis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
- pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
- vēkša Cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
- nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
- nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
- dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
- jādalis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kāpelēt.
- kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
- ķaucis Cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas.
- lečītājs Cilvēks (parasti bez ārsta diploma), kas nodarbojas ar ārstēšanu.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
- maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
- inscenētājs Cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai.
- zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
- nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
- ņerga Cilvēks (vai dzīvnieks), kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
- dižsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs.
- kluīnis Cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās.
- trihromāts Cilvēks ar normālu krāsu atšķiršanas spēju, kas uztver trīs pamatkrāsas.
- sociopāts Cilvēks ar personības traucējumiem, kas izpaužas kā antisociāla attieksme un uzvedība.
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu.
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
- bezdarbnieks Cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu.
- pandits Cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū.
- kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
- rezoners Cilvēks kas dzīvo vienīgi no prāta aprēķina, bez jūtām.
- rezoners Cilvēks kas lieki prāto un ar savām pamācībām moka citus cilvēkus.
- drellis Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
- ļermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- ņermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- narcaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- narcaks Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- nercaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- redzētājs cilvēks vai dzīvnieks, kas ar redzi uztver (ko)
- bizzaķis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ātri skrien.
- slokatnis Cilvēks vai dzīvnieks, kas blandās apkārt.
- caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- žļampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz un nesātīgi dzer.
- ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
- gremslis Cilvēks vai dzīvnieks, kas maz ēd.
- slampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slompa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- sluika Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slumpa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas; uzmāka.
- uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
- sprudzeklis Cilvēks vai dzīvnieks, kas visur iespraucas.
- aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors.
- dalba Cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa.
- dalbs Cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa.
- ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
- smarkačs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
- guļava Cilvēks, arī dzīvnieks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
- slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
- subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
- rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
- vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
- vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
- abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
- nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- disponents Cilvēks, kam bankas korespondentu vai komisionāru kontos ir brīvas summas.
- kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
- nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
- baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
- īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
- šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
- autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
- ķeburkājis Cilvēks, kam ir līkas, nepareizi veidotas kājas.
- idiots Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
- vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
- snaudulis Cilvēks, kam nāk snauda; cilvēks, kas bieži snauž; miegains cilvēks.
- bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu; cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
- vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
- profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; negausis (2).
- negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
- dimza Cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž.
- sadziedātājs Cilvēks, kam patīk dziedāt, kas daudz un bieži dzied.
- jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas; arī filozofs.
- fotomodelis Cilvēks, kam piemīt fotogēniskums un kas pozē fotogrāfam (gk. kā profesija).
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
- garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis.
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
- karodznieks Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
- traversants Cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2).
- burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
- spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
- sētlaipis cilvēks, kas (daudzkārt) staigā no vienas mājas malas uz otru.
- pusburis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
- pusburvis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus; oficiants.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
- gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- kaimiņš Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
- vēlētājs cilvēks, kas (kādam ko) [vēl]{s:1822}
- biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
- nornieks Cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
- ielūdzējs cilvēks, kas (kādu) ielūdz (uz pasākumu, svinībām)
- kalpinātājs Cilvēks, kas (kādu) kalpina.
- pavedējs Cilvēks, kas (kādu) paved (3).
- māceklis cilvēks, kas (kaut ko) mācās, apgūst amatu, profesiju
- valdnieks cilvēks, kas (kaut kur) ir noteicējs, rīkotājs
- vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
- aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž.
- taisītājs Cilvēks, kas (ko) gatavo, veido, darina.
- krāmētājs Cilvēks, kas (ko) krauj.
- metājs Cilvēks, kas (ko) met.
- reprezentants Cilvēks, kas (ko) reprezentē (1).
- izrīkotājs Cilvēks, kas (ko) rīko, kārto, vada.
- gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni; pareģis.
- krācējs Cilvēks, kas (parasti miegā) krāc.
- radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
- pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
- narrs Cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej.
- piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
- atgādinātājs Cilvēks, kas [atgādina]{s:1211}
- jautātājs cilvēks, kas [jautā]{s:1214}
- skrējējs cilvēks, kas [skrien]{s:646}
- aģitators Cilvēks, kas aģitē (1), kas nodarbojas ar aģitāciju.
- airētājs Cilvēks, kas airē.
- eremīts Cilvēks, kas aiz reliģiskiem apsvērumiem dzīvo tālu no cilvēkiem un vairās no saskares ar tiem, vientuļnieks.
- pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
- aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
- aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas; parādnieks.
- audiofils Cilvēks, kas aizraujas ar augstas klases skaņu ierakstu atskaņošanas aparatūru un cenšas panākt arvien kvalitatīvāku atskaņojumu.
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas; grāmatu mīļotājs.
- aizrunātājs Cilvēks, kas aizrunā (par kādu); aizstāvis.
- pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
- dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā); arī dublētājs (2).
- aizstājējs Cilvēks, kas aizstāj kādu.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
- algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
- bakste Cilvēks, kas aiztiek citus, uzmācas citiem.
- aizturētājs Cilvēks, kas aiztur (kādu).
- sienāskrējējs Cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi.
- modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
- āksts Cilvēks, kas ākstās (1).
- ākstoņa Cilvēks, kas ākstās.
- āvākls Cilvēks, kas ākstās.
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs.
- pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}.
- kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda principa vai idejas labā
- tautas kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
- vakara cilvēks Cilvēks, kas aktīvi darbojas vakarā.
- aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
- sabiedrisks darbinieks cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
- alcējs Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
- bizins Cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs.
- diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu (2).
- kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
- apkārtklejotājs Cilvēks, kas apceļo pasauli, bieži dodas ceļojumos.
- apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
- apdziedātājs Cilvēks, kas apdzied.
- iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
- apgādātājs Cilvēks, kas apgādā (2) kādu; apgādnieks (1).
- apmācāmais Cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- mašīnists Cilvēks, kas apkalpo mašīnas; mašīnstrādnieks.
- bufetnieks Cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē.
- krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
- atmīnētājs Cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- sērferis cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfists cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfotājs cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- tirdzāns Cilvēks, kas apmeklē tirgu.
- apmiglotājs Cilvēks, kas apmiglo (2).
- apputinātājs Cilvēks, kas apputina (3).
- aprēķinātājs Cilvēks, kas aprēķina (1).
- miglotājs cilvēks, kas apsmidzina augus ar ķimikālijām
- apspiedējs Cilvēks, kas apspiež (1). 2. Cilvēks, kas apspiež (2).
- liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
- akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
- rieženieks Cilvēks, kas apstrādā riežas (1).
- apsūdzētājs Cilvēks, kas apsūdz.
- apsveicējs Cilvēks, kas apsveic, kas izsaka vai nosūta apsveikumu.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
- veģetārietis Cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus).
- ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
- ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
- izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
- ārstētājs cilvēks, kas ar kādiem paņēmieniem, līdzekļiem palīdz (slimajam) atgūt veselību
- sadzērājs cilvēks, kas ar kādu sadzer.
- kapačātājs Cilvēks, kas ar ķeksi rauj kūtsmēslus no vezuma.
- krukņa Cilvēks, kas ar lielu pacietību sēž pie kāda darba.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- mačetero Cilvēks, kas ar mačeti novāc cukurniedres.
- demagogs Cilvēks, kas ar meliem, glaimiem un faktu sagrozīšanu cenšas iegūt popularitāti vai realizēt kādus citus nodomus.
- racējs cilvēks, kas ar metālu detektoru meklē un izrok zemē paslēptus priekšmetus.
- skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
- breģis Cilvēks, kas ar rokām maisa kādu šķidrumu, netīrumus vai dubļus.
- komiķis Cilvēks, kas ar saviem vārdiem vai izturēšanos izraisa smieklus.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
- izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
- strādātājs cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
- simulants Cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- bītniks Cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā).
- zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
- dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- gorlohvats Cilvēks, kas ar skaļu uzstājību panāk sev vēlamo.
- blēdis Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
- arājs Cilvēks, kas ar zemi (ar zirgu).
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
- apriebējs Cilvēks, kas ārstē ar maģiskām vārdu formulām, darbībām.
- pūšļnieks Cilvēks, kas ārstē ar pūšļošanu, vārdošanu.
- dziedinātājs Cilvēks, kas ārstē ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
- kūrviesis Cilvēks, kas ārstējas vai atpūšas kūrortā.
- atbalsts Cilvēks, kas atbalsta (2).
- atbildētājs Cilvēks, kas atbild (1, 2).
- atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
- papagajs Cilvēks, kas atkārto tikai svešas domas un vārdus.
- atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
- atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
- patalcnieks Cilvēks, kas atnāk uz talkas nobeiguma svinībām; patalcinieks.
- peldviesis Cilvēks, kas atpūšas pie jūras vai kūrortā.
- lidotājs cilvēks, kas ātri skrien, brauc
- berbelis Cilvēks, kas ātri un neskaidri runā.
- vursulis Cilvēks, kas ātri un neskaidri runā.
- pitriņš Cilvēks, kas ātri uztraucas, dusmojas, izturas nesavaldīgi.
- atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas.
- ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2).
- stagnāts Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī; stagnants 2.
- stagnants Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī; stagnāts.
- kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos); kompānijas (1) dalībnieks.
- klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- spēlētājs cilvēks, kas atskaņo mūziku ar mūzikas instrumentu
- atskujotājs Cilvēks, kas atskujo kokus.
- bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
- attīstītājs Cilvēks, kas attīsta (filmas, plates).
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- komunists Cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas.
- dārzeņaudzētājs Cilvēks, kas audzē dārzeņus.
- rožkopējs Cilvēks, kas audzē rozes; arī rožkopis.
- prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
- sifilofobiķis Cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem.
- balinātājs Cilvēks, kas balina.
- balsinātājs Cilvēks, kas balsina.
- ēdinātājs Cilvēks, kas baro, ēdina, kopj (mājdzīvniekus).
- epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
- bēgulis Cilvēks, kas bēguļo; cilvēks, kas vairās (no kā).
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
- absolvents cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
- betonētājs Cilvēks, kas betonē; betonēšanas speciālists.
- filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā.; labdaris.
- valkata Cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba.
- bokšis Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
- bokšķis Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
- bokšs Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
- mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
- čīksts Cilvēks, kas bieži činkst, gaužas, žēlojas.
- peķis Cilvēks, kas bieži dusmojas, ķildojas, īgnojas.
- ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks.
- ģīblis Cilvēks, kas bieži ģībst; vārgs, slimīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- reiboņa Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī; alkoholiķis.
- pūce Cilvēks, kas bieži ir īgns, dusmīgs.
- gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
- niknulis Cilvēks, kas bieži ir nikns.
- piktulis Cilvēks, kas bieži ir pikts.
- krekšans Cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē.
- krekšis Cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē.
- purpulis Cilvēks, kas bieži ķildojas, baras, ir neapmierināts.
- ķildnieks Cilvēks, kas bieži ķildojas.
- gāju putns cilvēks, kas bieži maina darba (dzīves) vietu.
- pasaules gājējs (arī klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis.
- pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
- liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
- piļļa Cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- strīdekls Cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties.
- mietnieks Cilvēks, kas bieži mij, maina (ko).
- bezdelis Cilvēks, kas bieži nolaiž vēdera gāzes.
- skandālists Cilvēks, kas bieži rada skandālus.
- raudulis Cilvēks, kas bieži raud; cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
- šaipla Cilvēks, kas bieži smej, arī izsmej.
- šiepla Cilvēks, kas bieži smejas; izsmējējs, ņirdzējs; šiepa.
- iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
- uzdzīvotājs Cilvēks, kas bieži uzdzīvo.
- garvilka Cilvēks, kas bieži vilcinās un lēni dara darbu.
- čīkste Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas, raud.
- čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud.
- ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
- raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis.
- represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
- kanoniķis Cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus.
- bokātājs Cilvēks, kas bokā; kūlējs.
- pretībraucējs Cilvēks, kas brauc (gājējam, braucējam) pretējā virzienā.
- pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
- pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
- braucējs Cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu).
- sērfotājs cilvēks, kas brauc ar sērfu, vējdēli
- velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
- velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
- riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu.
- zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
- garāmbraucējs Cilvēks, kas brauc kam garām.
- līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
- mežābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā cirst un vest malku, sagatavot kokmateriālus.
- malkābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā pēc malkas.
- zirdzenieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, ka ko pārvadā pajūgā.
- zirdznieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, kas ko pārvadā pajūgā.
- pakaļābraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, kāda.
- pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
- pretībraucējs Cilvēks, kas brauc sagaidīt (atbraucēju).
- apkārtbraucējs Cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties).
- bļodnieks Cilvēks, kas braukā apkārt, pārdodams (māla) traukus.
- bridējs Cilvēks, kas brien pa dubļiem, vircu u. tml., strādājot smagu darbu.
- volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire").
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
- vindsērfingists Cilvēks, kas burā ar vējdēli.
- burātājs Cilvēks, kas burā.
- cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
- augšācēlājs Cilvēks, kas ceļ labību uz kuļmašīnas.
- rīta cilvēks Cilvēks, kas ceļas laicīgi un aktīvi darbojas no rīta.
- ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
- ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz citu rēķina.
- reformators Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
- piršlis Cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt.
- snobs Cilvēks, kas cenšas sekot augstākās sabiedrības modei, gaumei, manierēm u. tml., nicinot tos, kas atrodas zemākā bagātības un sociālā stāvokļa līmenī.
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- šovists Cilvēks, kas cenšas sevi izrādīt.
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
- badacietējs Cilvēks, kas cieš badu.
- dislektiķis Cilvēks, kas cieš no disleksijas.
- cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
- ieroču nesējs cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses
- pasaules lāpītājs cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
- baltgvards Cilvēks, kas cīnījies balto armijā, Pilsoņu karā Krievijā.
- krusts un bēdas Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
- gremznis Cilvēks, kas citiem pastāvīgi uzmācas ar savu runu.
- nelaimes bērns Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
- enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns".
- čāpstans Cilvēks, kas čāpstina.
- čīkoņa Cilvēks, kas čīkst.
- čīkstins Cilvēks, kas čīkst.
- ieguvējs cilvēks, kas dabū ko (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm; cilvēks, kas ražo, izstrādā (ko)
- širpotrjebščiks Cilvēks, kas dara kaut ko ar rokām.
- sienā skrējējs cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
- labdaris Cilvēks, kas dara labu, palīdz.
- rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
- ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
- pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
- pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita; cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
- mākslinieks Cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā.
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis.
- mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē.
- minimālists Cilvēks, kas darbojas mazuma robežās ar nelielām prasībām.
- loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
- pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
- politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā; politisks darbinieks.
- smērmiķelis Cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties.
- putras kuģis cilvēks, kas daudz ēd.
- gulšņa Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
- miegapūznis Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
- miegulis Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
- miega mice Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
- miegamice Cilvēks, kas daudz guļ.
- mieguža Cilvēks, kas daudz guļ.
- rietuve cilvēks, kas daudz iebilst, runā pretī.
- joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
- pankšķis Cilvēks, kas daudz kliedz, baras; bļauris (1).
- bļambata Cilvēks, kas daudz kliedz, baras; kliedzējs, bļāvējs.
- bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, baras.
- klieģis Cilvēks, kas daudz kliedz, bļāvējs.
- ģieza Cilvēks, kas daudz krāpj un stāstot melo.
- bībelnieks cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas bieži izmanto Bībeles tekstu.
- grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
- bļorstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
- bļurstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
- gara mēle cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
- rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
- žurģis Cilvēks, kas daudz pūlas, raizējas.
- grābslis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
- grābstiķis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
- grabeklis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
- blorstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
- blurstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
- lielmutis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
- klers Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā; pļāpa.
- lerkšis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā.
- čaliņa Cilvēks, kas daudz runā.
- čaliņš Cilvēks, kas daudz runā.
- pluncka Cilvēks, kas daudz ūdens patērē.
- tukšu salmu kūlējs cilvēks, kas daudz un bezsaturīgi runā.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
- čamma Cilvēks, kas daudz un neestētiski, bez īpašas izvēles ēd.
- lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
- platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
- balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balamuts Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- blaužgoņa Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
- kaukāns Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
- kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām; arī kājāmgājējs.
- vaimanulogs cilvēks, kas daudz vaimanā un sūdzas.
- remska Cilvēks, kas daudz, bieži klepo, kāsē.
- pusmācītājs Cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu).
- gāmeklis Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma.
- gāma Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs.
- larkšis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
- larkšķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
- laršķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
- pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
- fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību; cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
- aulis Cilvēks, kas dej, trako, lēkā; skrien auļiem.
- dejotājs Cilvēks, kas dejo.
- delveris Cilvēks, kas delverējas.
- manekens Cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē).
- denuncētājs Cilvēks, kas denuncē.
- dezertieris Cilvēks, kas dezertē (1).
- dezertieris Cilvēks, kas dezertē (2).
- bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
- galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu.
- padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
- asinsdonors Cilvēks, kas dod savas asinis pārliešanai, donors (1).
- donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
- rauguļnieks Cilvēks, kas dodas apraudzīt jaunpiedzimušo.
- promgājējs Cilvēks, kas dodas projām; projāmgājējs.
- projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām; promgājējs.
- ceļinieks Cilvēks, kas dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
- aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
- empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas uz pieredzes pamata.
- domātājs cilvēks, kas domā, veido spriedumus, secinājumus
- dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
- drošinātājs Cilvēks, kas drošina (kādu).
- purkšis Cilvēks, kas dusmojoties iebilst.
- pēdu dzinējs cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās); pēddzinis (2)
- pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās).
- pretīdzērājs Cilvēks, kas dzer kopā ar kādu (alkoholisku dzērienu).
- ļāļa Cilvēks, kas dzied vai runā bez īpaša satura.
- dziedātājs Cilvēks, kas dzied, kam patīk dziedāt; dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī).
- rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
- mileniālis Cilvēks, kas dzimis laikā no 1980. g. līdz 2000. g. un uzaudzis tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā.
- piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
- aizsilietis Cilvēks, kas dzīvo aiz meža.
- aizpurvietis Cilvēks, kas dzīvo aiz purva.
- aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
- suhars Cilvēks, kas dzīvo ar citu vārdu.
- ekspatriants Cilvēks, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes (bēglis, emigrants, trimdinieks).
- dīkdienis Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
- purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
- purvmalnieks Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
- kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.); cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
- viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
- gatavēdājs Cilvēks, kas dzīvo citu apgādībā, negrib strādāt.
- ezermalnieks Cilvēks, kas dzīvo ezermalā, ezera tuvumā.
- vivērs Cilvēks, kas dzīvo jautri, bez nekādas nodarbošanās.
- iedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo kādā noteiktā dzīvoklī, celtnē u. tml.
- centrinieks Cilvēks, kas dzīvo kādas teritorijas centrā.
- krastinieks Cilvēks, kas dzīvo krastā; cilvēks, kas atrodas krastā.
- krastmalnieks Cilvēks, kas dzīvo krastā; krastinieks.
- ķaupietis Cilvēks, kas dzīvo Ķaupju (arī tām tuvākajās) mājās.
- askēts Cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
- rantjē Cilvēks, kas dzīvo no aizdota kapitāla procentiem, no ienākumiem, ko tam dod vērtspapīri (akcijas, obligācijas u. tmi.).
- nomaļnieks Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
- ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
- aizezernieks Cilvēks, kas dzīvo otrpus ezeram.
- pārupietis Cilvēks, kas dzīvo pārupē.
- askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma (1) principiem.
- robežnieks Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
- pirtinieks Cilvēks, kas dzīvo pirtī.
- viņgalietis Cilvēks, kas dzīvo pretējā kādas teritorijas galā.
- dūkņa Cilvēks, kas dzīvo purvainā vietā un to apstrādā.
- tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas; tuvumnieks.
- tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- aizsedietis Cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā.
- pārsedietis Cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā.
- tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas; tālumnieks.
- tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
- piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
- upmalietis Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
- upmalnieks Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
- ārnovadnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārnovadā.
- ārpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārpagastā.
- citnovadnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis citā novadā.
- citpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis citā pagastā.
- laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
- siltzemnieks Cilvēks, kas dzīvo zemē ar siltu klimatu.
- nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
- vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs.
- federētājs Cilvēks, kas ecē ar atsperu ecēšām.
- pederētājs Cilvēks, kas ecē ar atsperu ecēšām.
- ecētājs Cilvēks, kas ecē.
- kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka gaļu; cilvēkēdājs (2).
- šļema Cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena.
- šļemozis Cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena.
- pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
- ēdājs Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.
- ēdējs Cilvēks, kas ēd.
- čāpste Cilvēks, kas ēdot skaļi čāpstina.
- plesniķis Cilvēks, kas ejot kājas leiniski jeb uz āru met.
- nagotājs Cilvēks, kas enerģiski, intensīvi strādā; enerģisks strādnieks.
- ērmeklis Cilvēks, kas ērmīgi ģērbjas, jocīgi, dīvaini izturas.
- čudaks Cilvēks, kas ērmojas, joko.
- falsifikators Cilvēks, kas falsificē (1).
- falsifikators Cilvēks, kas falsificē (2).
- gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu); apgādnieks.
- gans Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
- pieguļnieks Cilvēks, kas gana zirgus pieguļā.
- guļņa Cilvēks, kas gandrīz pastāvīgi guļ.
- gauša Cilvēks, kas gari, plaši un garlaicīgi kaut ko stāsta.
- taisītājs Cilvēks, kas gatavo (ēdienu, dzērienu).
- brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
- darītājs Cilvēks, kas gatavo (parasti) alu vai vīnu.
- virtuvene Cilvēks, kas gatavo ēdienu; virēja.
- virēja Cilvēks, kas gatavo ēdienu.
- lūkplēsis Cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas.
- skalu plēsējs cilvēks, kas gatavo skalus.
- sveču lējējs cilvēks, kas gatavo sveces.
- sviestkūlējs Cilvēks, kas gatavo sviestu.
- sviestmeistars Cilvēks, kas gatavo sviestu.
- radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē melīgas informācijas pārraides pa radio.
- adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
- kondotjers Cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts.
- loska Cilvēks, kas gausi iet jeb loskā.
- klemperis Cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā.
- klempermanis Cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā.
- gardienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis.
- gausulis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis.
- gausdienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas.
- glūņa Cilvēks, kas glūn (2).
- glūnētājs Cilvēks, kas glūn, izspiego; glūņa.
- ļebiņš Cilvēks, kas gļēvi, nemākulīgi, bezspēcīgi (ko) dara, strādā.
- bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
- kasējs Cilvēks, kas grābj sienu.
- kasītājs Cilvēks, kas grābj sienu.
- godenis Cilvēks, kas grib būt cienījams.
- postulants Cilvēks, kas grib iestāties klosterī.
- gribētājs Cilvēks, kas grib ko iegūt, dabūt.
- griezējs Cilvēks, kas griež kādu mašīnu.
- kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
- līdzāsgulētājs Cilvēks, kas guļ (kādam) blakus, vienā telpā ar kādu.
- slāponis Cilvēks, kas guļ ciešā miegā.
- slāpons Cilvēks, kas guļ ciešā miegā.
- gulētājs Cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
- mīžka Cilvēks, kas guļasvietā urinē.
- haļavščiks Cilvēks, kas gūst labumu uz citu rēķina.
- piziķis Cilvēks, kas ģērbies īsā, šaurā apģērbā.
- porbiksis Cilvēks, kas ģērbies lielās, platās biksēs.
- domino Cilvēks, kas ģērbies šādā tērpā.
- ģībulis Cilvēks, kas ģībst.
- hipnotizētājs Cilvēks, kas hipnotizē.
- ideālists cilvēks, kas idealizē īstenību, sapņotājs.
- pretīrunātājs Cilvēks, kas iebilst, izsakās pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
- iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
- ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
- mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
- praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās).
- autodidakts Cilvēks, kas ieguvis zināšanas pašmācības ceļā.
- ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
- maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
- izpildītājs cilvēks, kas ieraksta visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.)
- apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas (kur, kādā vietā) ar noteiktu nolūku.
- rutinieris Cilvēks, kas iesīkstējis rutīnā, kas nespēj izjust jauno.
- vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
- interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
- stumpāns Cilvēks, kas iet gorīdamies.
- kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām; gājējs.
- kājām gājējs cilvēks, kas iet kājām; kājāmgājējs.
- gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
- garāmgājējs Cilvēks, kas iet kam garām.
- iekšāgājējs Cilvēks, kas iet kur iekšā.
- ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās 1.
- tenteris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris.
- tentaris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties.
- ļēpis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis.
- ļēpainis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
- ļēpucis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
- loipata Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
- raugulis Cilvēks, kas iet raudzībās.
- tripins Cilvēks, kas iet sīkiem soļiem.
- klemberis Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, neveikli, streipuļodams.
- klamzaks Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, radot lielu troksni.
- ķeņķeris Cilvēks, kas iet streipuļodams, grīļodamies.
- durinis Cilvēks, kas iet, noliecis galvu.
- gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu); cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
- gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
- pētītājs cilvēks, kas ievāc informāciju par kaut ko, novēro kaut ko u.tml.
- sienenieks Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
- sieninieks Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
- sienotājs Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
- zakoņņiks Cilvēks, kas ievēro kriminālās pasaules likumus, paražas.
- sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
- pazudusī avs cilvēks, kas ilgāku laiku bijis projām.
- ilgguļa Cilvēks, kas ilgi guļ, vēlu ceļas.
- veterāns cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē)
- zuopere cilvēks, kas ilgi sēž ciemos un daudz pļāpā.
- ilgotājs cilvēks, kas ilgojas
- grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
- vārgs Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
- telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
- improvizators Cilvēks, kas improvizē (1); cilvēks, kam ir spējas improvizēt (1); improvizētājs.
- inspirators Cilvēks, kas inspirē (1); iedvesmotājs; arī musinātājs.
- hakeris Cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2).
- pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- nekama Cilvēks, kas internetā izliekas par pretējā dzimuma pārstāvi.
- iereibis Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
- pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
- medaļnieks Cilvēks, kas ir apbalvots ar medaļu.
- ordeņnesējs Cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni.
- apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
- tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
- arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
- kalps cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla
- rokas puisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2).
- rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš.
- brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām.
- mnemonists Cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību.
- bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
- sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
- pusamatnieks Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu.
- pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
- novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
- pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
- vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
- vecs Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
- hronisks alkoholiķis cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola.
- sievsitis cilvēks, kas ir fiziski vardarbīgs pret sievietēm.
- pirmā vijole cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
- mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura; arī izlutināts cilvēks.
- ačka Cilvēks, kas ir gudrs un izliekas zinām noslēpumus.
- triumfators Cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā.
- baltsvārcis Cilvēks, kas ir ģērbies baltos svārkos.
- slavenība Cilvēks, kas ir ieguvis slavu.
- izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- internētais Cilvēks, kas ir internēts.
- baideklis Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
- baidekls Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
- noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
- slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
- šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
- netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās; izvirtulis.
- izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- liecinieks Cilvēks, kas ir klāt notikumā.
- bāva Cilvēks, kas ir ļoti biezi saģērbies.
- karātavu putns cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
- krāpnieks Cilvēks, kas ir neuzticīgs (attiecībās, laulības dzīvē).
- mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā; mežrūpniecības speciālists.
- pirtinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
- pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
- nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
- nomirušais Cilvēks, kas ir nomiris.
- kritušais Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
- opozicionārs Cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu.
- moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai; cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
- izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
- malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
- zemnieks cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa; dzimtcilvēks.
- dzimtcilvēks Cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
- prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
- sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
- saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- kristītais Cilvēks, kas ir saņēmis kristības sakramentu.
- pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu 1; cilvēks, kas dzīvo trimdā 1.
- neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku.
- īrnieks Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1).
- varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
- izceļotājs cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis; persona, kas apmetas un pastāvīgu dzīvi ārvalstīs
- celočņiks Cilvēks, kas izcieš sodu par izvarošanu.
- politisks cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
- abortmahers Cilvēks, kas izdara abortu ārpus slimnīcas.
- degazators Cilvēks, kas izdara degazāciju, degazētājs.
- diversants Cilvēks, kas izdara diversiju.
- eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (1).
- eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (2).
- vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
- pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu kur iekšā
- pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu pa muti no elpošanas orgāniem
- butlegers Cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists.
- homoseksuālis Cilvēks, kas izjūt dzimumtieksmi pret sava dzimuma indivīdiem.
- homoseksuālists Cilvēks, kas izjūt dzimumtieksmi pret sava dzimuma indivīdiem.
- pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
- čorts Cilvēks, kas izliekas par kriminālvidei piederīgu.
- pozeris cilvēks, kas izliekas par to, kas viņš nav.
- rogaķiks Cilvēks, kas izliekas piederīgs kriminālvidei.
- augurs Cilvēks, kas izliekas, ka viņam uzticēti sevišķi noslēpumi.
- bakšķi Cilvēks, kas izliekas, kaut ko slēpj.
- pontorezs Cilvēks, kas izliekas.
- pontovila Cilvēks, kas izliekas.
- izlūks Cilvēks, kas izlūko (1).
- vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- nešļavnieks Cilvēks, kas iznēsā nešļavas (2).
- kritušais eņģelis Cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās.
- kamikadze Cilvēks, kas izpilda cita gribu.
- luņs Cilvēks, kas izpilda citu pavēles.
- bende Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
- šavka Cilvēks, kas izpilda netīru darbu.
- baumu birojs cilvēks, kas izplata baumas.
- mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
- pļāpu kule cilvēks, kas izplata par citiem, tenkas, melus.
- vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- rieboņa Cilvēks, kas izraisa riebumu.
- mīla Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
- mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
- sāpinātājs cilvēks, kas izraisījis (kādam citam) dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli
- spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
- izsmējējs cilvēks, kas izsmej, mēdz izsmiet; zobgalis
- izsmieklinis Cilvēks, kas izsmej, pauž nievīgu, nicīgu vērtējumu, attieksmi.
- glūņa Cilvēks, kas izspiego, izseko.
- disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
- stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
- taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
- šķīrējtiesnesis Cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu.
- kamikadze Cilvēks, kas izšķīries par ārkārtīgi riskantu, neprātīgu rīcību.
- bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
- redzētājs cilvēks, kas iztēlē veido redzes tēlus (sapņus, vīzijas)
- rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
- frej-freja Cilvēks, kas izturas lepni.
- mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
- leitēns Cilvēks, kas izturas vai ģērbjas kā lietuvietis.
- noziedznieks Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
- ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
- dulburis Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- dulburs Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
- nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
- neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
- neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
- baltrocis Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kas izvairās no grūta darba; slaists.
- miera cilvēks cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
- antivakseris cilvēks, kas izvairās no vakcinēšanas un iebilst pret to.
- mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
- novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā); cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
- jātnieks Cilvēks, kas jāj.
- dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
- karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
- līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
- puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
- viņējs Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- tuvcilvēks Cilvēks, kas kādam ir tuvs (6); arī tuvākais.
- pavadonis Cilvēks, kas kādu (retāk ko) pavada (1).
- privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- apmelotājs Cilvēks, kas kādu apmelo.
- emigrants Cilvēks, kas kādu iemeslu dēļ izceļo vai ir izceļojis uz citu valsti.
- mācītājs cilvēks, kas kādu māca, pamāca
- asiņu dzērājs cilvēks, kas kādu nežēlīgi izkalpina, izmanto.
- baksts Cilvēks, kas kādu rīko, mudina, komandē.
- strīkers Cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu.
- melomāns Cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku.
- aspirants Cilvēks, kas kandidē uz kādu vietu.
- eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
- advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
- strāpētājs Cilvēks, kas kastrē sivēnus.
- cīkstonis Cilvēks, kas kaujas, cīkstas.
- apguvējs cilvēks, kas kaut ko apgūst, mācās
- podsadčiks Cilvēks, kas kaut ko izdara pavirši.
- mācētājs cilvēks, kas kaut ko māk, prot
- ķērceklis Cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs.
- vāķeris Cilvēks, kas kaut ko savāc, kaut kādu labumu ievācējs no citiem.
- demonstrators Cilvēks, kas kaut ko uzskatāmi rāda, demonstrē.
- klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
- vanderzellis Cilvēks, kas klaiņo, staigā apkārt.
- klājējs Cilvēks, kas klāj (ko).
- flīzētājs cilvēks, kas klāj flīzes
- klājējs Cilvēks, kas klāj uz zemes izmērcētos linus.
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
- bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
- kliedzējs Cilvēks, kas kliedz, mēdz kliegt.
- vēkšis Cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud.
- ņauga Cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā.
- nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
- patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
- skolnieks Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
- partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
- merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
- savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
- mērnieks Cilvēks, kas ko iemērī (kādā platībā).
- mantinieks Cilvēks, kas ko manto (2).
- mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3); darba turpinātājs; pēctecis.
- nezinis Cilvēks, kas ko nezina, neizprot.
- pretimņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
- pretīņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
- jēmājs Cilvēks, kas ko ņem, arī novāc.
- ņēmājs Cilvēks, kas ko ņem, novāc.
- vezminieks Cilvēks, kas ko pārvadā, transportē vezumā; vezumnieks.
- pratējs Cilvēks, kas ko prot (kādā nozarē).
- ļurka Cilvēks, kas ko traucē, jauc, kavē u. tml.
- akalpārdevējs Cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk; atkalpārdevējs.
- atkalpārdevējs Cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk.
- pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
- biblioklasts Cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas.
- kombinators Cilvēks, kas kombinē (1).
- kombinators Cilvēks, kas kombinē (2).
- komentētājs Cilvēks, kas komentē (1); komentāru autors.
- komentators Cilvēks, kas komentē (2); komentētājs (1).
- komentētājs Cilvēks, kas komentē (2).
- kontrolieris Cilvēks, kas kontrolē (1).
- putnkopējs Cilvēks, kas kop; mājputnus; arī putnkopis.
- svingeris cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (4).
- aitkopējs Cilvēks, kas kopj aitas; aitkopis.
- cūkkopējs Cilvēks, kas kopj cūkas.
- dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
- zvērkopējs Cilvēks, kas kopj kažokzvērus; arī zvērkopis.
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- lopkopējs Cilvēks, kas kopj lopus; arī lopkopis.
- pīļkopējs Cilvēks, kas kopj pīles; pīļkopis.
- puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis.
- teļkopis Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopējs.
- teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopis.
- govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
- kazkopis Cilvēks, kas kopj un baro kazas; kazkopības speciālists.
- zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus; arī zirgkopis.
- zivkopējs Cilvēks, kas kopj zivis; arī zivkopis.
- zoskopējs Cilvēks, kas kopj zosis; arī zoskopis.
- krākoņa Cilvēks, kas krāc.
- Vaņka kresķjaņins cilvēks, kas kriminālvidē uzdodas par noziedznieku, bet tas nav.
- kritiķis Cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu.
- kruknis Cilvēks, kas krukn(ē) - bezdarbīgi, gaidot (nekustīgi) sēž.
- kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- devējs Cilvēks, kas kulšanā padod tālāk kūļus.
- atrausējs Cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas).
- nesējs Cilvēks, kas kulšanas laikā nes salmus un krauj tos kaudzē.
- kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
- ugunskūrējs Cilvēks, kas kur uguni.
- pirtskuris Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
- rijkuris Cilvēks, kas kurina rijas krāsni.
- vēžotājs Cilvēks, kas ķer vēžus.
- kruisteklis Cilvēks, kas ķeras pie kā aizliegta, neatļauta vai arī alkst, tīko pēc kā.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
- svarinieks Cilvēks, kas labo svarus.
- devējs Cilvēks, kas labprāt dod ko savu; kas labprāt dalās ar citiem.
- vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- gānīklis Cilvēks, kas lamājas un lādas; gāneklis.
- gāneklis Cilvēks, kas lamājas un lādas.
- lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.).
- priekšālasītājs Cilvēks, kas lasa (kādam) ko priekšā.
- diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
- koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
- starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
- lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
- laulabnieks Cilvēks, kas laulājas.
- laupītājs Cilvēks, kas laupa 1 (1).
- parašutists Cilvēks, kas lec ar izpletni; sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni; izpletņlēcējs.
- gramža Cilvēks, kas lēni, gausi ēd.
- deideris Cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo.
- denderis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo.
- čāpītis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet.
- ļekainis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet.
- čoča Cilvēks, kas lēni, neveikli kustas.
- bedekls Cilvēks, kas lēni, tūļīgi strādā.
- raglicējs Cilvēks, kas liek bankas, nolaiž asinis.
- pielīdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; līdējs.
- līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
- lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
- glūža Cilvēks, kas lien un glūnēdams slepeni dara blēņas.
- pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot.
- spaiseris cilvēks, kas lieto spaisu.
- lūris Cilvēks, kas lūr, neskatās atklāti.
- iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
- izēdājs Cilvēks, kas ļoti daudz ēd.
- celmlauzis Cilvēks, kas ļoti daudz strādā fizisku darbu.
- rīļa Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
- rīma Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
- fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
- aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
- neticīgais Cilvēks, kas ļoti šaubās (par ko).
- pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (bijušajā PSRS, Latvijā līdz 1992. g.).
- māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
- klātnieks Cilvēks, kas mācās klātienē (3).
- kursants Cilvēks, kas mācās kursos.
- otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
- neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
- vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskola.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- čanga Cilvēks, kas maisa ēdienu (ēdot no kopējā katla).
- žaba Cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās.
- žāba Cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās.
- liķis Cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties; liķins.
- liķins Cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties.
- apsēklātājs Cilvēks, kas mākslīgi apsēklo mājlopus.
- spraisls Cilvēks, kas māksloti izturas.
- makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē.
- krāpnieks Cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu.
- krāpnieks Cilvēks, kas māna, maldina kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
- ķirlis Cilvēks, kas manīgs uz zivīm.
- manipulators Cilvēks, kas manipulē.
- marķieris Cilvēks, kas marķē (2).
- sīkēdājs Cilvēks, kas maz ēd.
- kazaks Cilvēks, kas maz uzturas mājā, mēdz staigāt apkārt.
- mazgātājs Cilvēks, kas mazgā; darītājs no [mazgāt]{s:331}.
- piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
- kveksis Cilvēks, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
- nagpalaidējs Cilvēks, kas mēdz aizskart citus ar rokām.
- kaņģermanis Cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus.
- pūtelis Cilvēks, kas mēdz ātri sadusmoties.
- lonturis Cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis.
- skaisteklis Cilvēks, kas mēdz bieži dusmoties.
- ķocka Cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko).
- bolacis Cilvēks, kas mēdz bolīt, grozīt acis.
- bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
- karčaunieks Cilvēks, kas mēdz citus izrīkot.
- čanksts Cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties.
- sadancotājs Cilvēks, kas mēdz daudz dejot.
- saēdājs Cilvēks, kas mēdz daudz ēst.
- saballētājs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz ballēm, viesībām.
- sagājējs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz viesībām, sarīkojumiem.
- prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt; pārgudrinieks.
- žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
- tukšķesele Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
- tukštabaka Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepatiesu, nepamatotu.
- vējgrabis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu.
- vāreklis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
- sarunātājs Cilvēks, kas mēdz daudz runāt.
- sabraucējs Cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt.
- sagulētājs Cilvēks, kas mēdz daudz un ilgi gulēt.
- strīdeklis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties.
- svilpmanis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot.
- mieglācis Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
- miegmice Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
- miegpūznis Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
- izpērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
- sapērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
- gremzis Cilvēks, kas mēdz dusmoties, skaisties, kurnēt.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
- gramstīklis Cilvēks, kas mēdz izdarīt sīkas zādzības.
- šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
- sofists Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
- jaukteve Cilvēks, kas mēdz izplatīt baumas.
- smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
- kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
- šļunduris Cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis.
- daudzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
- dauzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
- tikumnieks Cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt.
- sakliedzējs Cilvēks, kas mēdz kliegt, skaļi runāt.
- skraukstins cilvēks, kas mēdz ko skraukstināt.
- duderis Cilvēks, kas mēdz lēkāt.
- dūderis Cilvēks, kas mēdz lēkāt.
- sadzērājs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- iemetājs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- morālists Cilvēks, kas mēdz moralizēt.
- āzēklis Cilvēks, kas mēdz muļķot, izsmiet citus.
- dētuvnieks Cilvēks, kas mēdz nekārtīgi, nevīžīgi ko nolikt.
- dirbelis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
- dirbins Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
- dirbulis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
- žeburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis.
- žaburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis.
- rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
- ņirga Cilvēks, kas mēdz ņirgāties.
- bikstīklis Cilvēks, kas mēdz otram piebikstīt.
- sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
- mandrāžists Cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties.
- miskastnieks Cilvēks, kas mēdz pārmeklēt atkritumu tvertnes.
- rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
- plošņa Cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks.
- daiļdirsējs cilvēks, kas mēdz prasmīgi runāt par kādu tēmu, bet neko būtisku vai svarīgu nepateikt
- grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu; pļāpa.
- muldonis Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
- niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
- maiseklis Cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās.
- duderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
- dūderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
- brēka Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
- pīlīšpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
- santiņpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
- jaukteklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus; jauceklis.
- jauceklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus.
- naktsputns Cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs.
- nagpalaidējs Cilvēks, kas mēdz zagt.
- bretērs Cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties.
- izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
- aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
- mēzājs Cilvēks, kas mēž kūtsmēslus.
- mežinieks Cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā.
- migrants Cilvēks, kas migrē.
- mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
- žampa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- žompa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- kiška Cilvēks, kas mīl daudz ēst.
- šņapstiņš Cilvēks, kas mīl iedzert.
- grāmatu draugs cilvēks, kas mīl literatūru; cilvēks, kas daudz lasa.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- bojāgājušais Cilvēks, kas miris nelaimes gadījumā, karā u.tml.
- mirējs Cilvēks, kas mirst; cilvēks, kam drīz jāmirst.
- mistifikators Cilvēks, kas mistificē (2).
- pakutnieks Cilvēks, kas mokās, cieš.
- liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
- reperis Cilvēks, kas muzicē repa stilā, repotājs.
- pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam, kam) aizmugurē.
- pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu); cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
- kājām nācējs cilvēks, kas nāk kājām.
- nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
- pakaļānācējs Cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda.
- pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda.
- sekotājs cilvēks, kas nākamais stājas kādā amatā
- nebrālis Cilvēks, kas nav (kādam) brālis.
- nerads Cilvēks, kas nav (kādam) radinieks.
- ģemberis Cilvēks, kas nav drošs uz kājām, kas grīļojas.
- bezpartejisks Cilvēks, kas nav kādas partijas biedrs.
- antikrists Cilvēks, kas nav kristīts un netic dievam.
- nekungs Cilvēks, kas nav kungs.
- dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
- nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās vietas, valsts iedzīvotājs.
- profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
- vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem; arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- nespeciālists Cilvēks, kas nav speciālists (kādā nozarē).
- ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas; cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
- abaris Cilvēks, kas nav uzticams darbā.
- biezmizis Cilvēks, kas ne par ko neuztraucs.
- murga Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
- murgs Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
- nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
- mēmis Cilvēks, kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā.
- mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
- pozorņiks Cilvēks, kas neattaisno uztocību.
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; atturībnieks.
- atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; nedzērājs.
- neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju; cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
- disidents Cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu, valdību u. tml.; cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
- adnaličniks Cilvēks, kas nebija iestājies kolhozā 20. gs. 40. gadu beigās un 50. g. sākumā.
- demons Cilvēks, kas nebūdams noziedznieks, uzdodas par tādu.
- kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
- puscilvēks Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
- blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas neievēro reālo situāciju; cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
- nekriškāns Cilvēks, kas neievēro reliģijas normas; cilvēks, kas netic reliģijai, arī kam pārdabiskam.
- bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
- grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu; cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
- ļēļāks Cilvēks, kas nejauki dzied.
- tūrists Cilvēks, kas nejauši nokļuvis cietumā.
- laidāks Cilvēks, kas nekā netaupa, kas visu izšķērdē.
- svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
- šķītūzis Cilvēks, kas nekārtīgi (ko) dara, kaisot, šķiežot u. tml. (ko) uz visām pusēm.
- blūzga Cilvēks, kas nekārtīgi strādā un ir nekārtīgs.
- čomma Cilvēks, kas nekārtīgi, neglīti ēd.
- čainiks Cilvēks, kas neko nesaprot no datoriem.
- čaiņiks Cilvēks, kas neko nesaprot no datoriem.
- tumans Cilvēks, kas neko nesaprot.
- soloha Cilvēks, kas neko nevar kārtīgi izdarīt.
- formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
- doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
- narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
- videopirāts Cilvēks, kas nelikumīgi tiražē, izplata un demonstrē videokasetēs ierakstītus materiālus.
- kleķeris Cilvēks, kas nemākulīgi (ko) dara (piemēram, zīmē, krāso).
- pindzelmanis Cilvēks, kas nemākulīgi glezno.
- šeiplis Cilvēks, kas nemākulīgi strādā.
- smērmanis Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.
- žeiris Cilvēks, kas nemierīgi kustas, ar rokām plātās u. tml.
- ūķis Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
- miroņpirdinātājs Cilvēks, kas nenormāli interesējas par mirušiem.
- gubšķis Cilvēks, kas nepabeidzis vienu darbu, ķeras pie otra.
- labģeris Cilvēks, kas nepalīdz, kad nepieciešama palīdzība, un solās palīdzēt, kad tas nav nepieciešams.
- klaberkaste Cilvēks, kas nepārtraukti runā.
- kleberkaste Cilvēks, kas nepārtraukti runā.
- iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
- krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
- disidents Cilvēks, kas nepieder pie valdošās (valsts oficiālās) reliģiskās organizācijas vai to neatzīst.
- ļargata Cilvēks, kas nepieklājīgi runā.
- ļergata Cilvēks, kas nepieklājīgi runā.
- fufližņiks Cilvēks, kas nepilda solīto.
- nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
- paskrebelis Cilvēks, kas neprot labi rakstīt.
- lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt 1(1).
- ēmulis Cilvēks, kas neprot pateikt neko prātīgu, kas velti cenšas būt asprātīgs.
- peldētnepratējs Cilvēks, kas neprot peldēt.
- rakstītnepratējs Cilvēks, kas neprot rakstīt (1).
- nezinātnieks Cilvēks, kas neprot, nepārzina kādu darbu; nepratējs.
- mironis Cilvēks, kas nereaģē uz vidi.
- sendvičs Cilvēks, kas nes divus reklāmas plakātus - vienu uz krūtīm, otru uz muguras.
- promots Cilvēks, kas nesamaksā paspēlēto parādu.
- sunduks Cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedzniekiem.
- gračs Cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedznieku.
- vaņoks Cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar zagļiem.
- pusciemiņš Cilvēks, kas nesen pārnācis dzīvot (pie kāda) un vēl nav iedzīvojies.
- svepstētājs Cilvēks, kas neskaidri runā, svepst.
- svepstiķis Cilvēks, kas neskaidri runā, svepst.
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri runā.
- memurs Cilvēks, kas neskaidri, nesakarīgi runā.
- penteris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa.
- murkšis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
- murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
- muršķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
- bebele Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
- bebelis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
- murmulis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
- bolderis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
- bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
- marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
- rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
- nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
- loderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists.
- planderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
- ploderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
- ļenderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā.
- nestrādnieks Cilvēks, kas nestrādā, nevar strādāt.
- voits cilvēks, kas nestrādā.
- lozeris Cilvēks, kas netaupa apavus un drēbes.
- neticīgais Cilvēks, kas netic dieva eksistēšanai un noliedz reliģiju; ateists.
- bezdievis Cilvēks, kas netic dievam; arī ateists.
- kaikars Cilvēks, kas netiek līdzii otram ne darbos, ne iešanā.
- čurums Cilvēks, kas nevajadzīgi pārstāsta visu.
- špurkstuliņš Cilvēks, kas nevajadzīgi trokšņo.
- meimuris Cilvēks, kas neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
- čapa Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo; arī tūļīgs, neveikls cilvēks (kam neveicas darbs).
- čapainis Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo.
- čāpiņš Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo.
- čuiba Cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks.
- kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- šļabers Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien dubļos.
- šļambāns Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem.
- perhs Cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem.
- pes Cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem.
- pess Cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem.
- izdzinējs Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
- bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- mizantrops Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
- līkstinieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
- līkstnieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
- līkstenieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti.
- bāška Cilvēks, kas nobāž savas lietas, tā ka vēlāk pašam grūti atrast.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
- deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
- mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
- pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
- pētnieks cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
- stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu; cilvēks, kas prot stenografēt.
- stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu; cilvēks, kas prot stenotipēt.
- vedējs cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis
- darvdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu; deģis.
- mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
- gumijlēcējs cilvēks, kas nodarbojas ar [gumijlēkšanu]{s:1646}
- dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
- afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām, dēkainis, blēdis.
- aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību; aitkopības speciālists.
- aizzīmētājs Cilvēks, kas nodarbojas ar aizzīmēšanu.
- akumulatorists Cilvēks, kas nodarbojas ar akumulatoru uzpildīšanu, maiņu, remontiem.
- akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
- alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
- aldaris Cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu.
- apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u.tml.; kurpnieks.
- astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
- augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
- augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību; augļkopības speciālists.
- augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augļošanu.
- audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
- autotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar autotūrismu.
- aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; cilvēks, kas auklē bērnu.
- biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
- briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību; briežkopības speciālists.
- žinātājs Cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, zīlēšanu.
- burvis Cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu.
- cepurniece Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
- cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
- važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
- ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
- spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
- cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību; cūkkopības speciālists.
- daiļamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību.
- dārzeņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību; dārzeņkopības speciālists.
- dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
- daunhilists Cilvēks, kas nodarbojas ar daunhilu.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- vīndedzis Cilvēks, kas nodarbojas ar degvīna vai spirta tecināšanu (dedzināšanu, pārtvaicēšanu).
- vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
- dīķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1).
- dirātājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dīrāšanu.
- dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
- ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
- ķērējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
- kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
- faleristiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku.
- feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors.
- filatēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar filatēliju.
- filofoniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar filofoniju.
- filokartists Cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju.
- filumēnists Cilvēks, kas nodarbojas ar filumēniju.
- florists Cilvēks, kas nodarbojas ar floristiku.
- fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
- miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
- grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu; grāmatsiešanas speciālists.
- pārrakstītājs cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
- grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
- hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
- intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām.
- uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu (1).
- kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
- kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
- klasifikators Cilvēks, kas nodarbojas ar klasifikāciju.
- kompilators Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
- šmugleris Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu; kontrabandists.
- kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
- koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju; cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
- korumpants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju.
- jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts.
- kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu.
- laukkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību; laukkopības speciālists.
- rāmeklis Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
- rāmičs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
- ramčs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu.
- linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
- lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
- mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; zintnieks.
- mahinators Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
- mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1).
- mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2).
- mašīnrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar mašīnrakstīšanu.
- kalējs Cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu; metālu kalšanas speciālists.
- mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
- tanatologs Cilvēks, kas nodarbojas ar nāves cēloņu pētīšanu.
- sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
- malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
- malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
- malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks.
- malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
- malu zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju; maluzvejnieks.
- maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju.
- novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
- nūjotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu.
- numerologs Cilvēks, kas nodarbojas ar numeroloģiju.
- ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
- parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
- flagelants Cilvēks, kas nodarbojas ar paššaustīšanos kā seksuālu kairinājumu.
- pīļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību; pīļkopības speciālists.
- lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
- plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
- pļavkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību; pļavkopības speciālists.
- kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar preču (piem., grāmatu) pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem.
- vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
- dziedātājs cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
- dziedonis Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
- puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
- pūšļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
- putnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību; putnkopības speciālists.
- radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
- radiopirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar radiopirātismu.
- radiosportists Cilvēks, kas nodarbojas ar radiosportu.
- reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi.
- riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
- rīskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību; rīskopības speciālists.
- rokdarbniece Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1); rokdarbu speciālists.
- rožkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību; rožkopības speciālists.
- sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
- sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību; sēklkopības speciālists.
- sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu; siera rūpniecības speciālists.
- sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
- spekulants Cilvēks, kas nodarbojas ar spekulāciju (1).
- speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
- spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
- jahtsmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs.
- jahtsmens Cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs.
- sumists Cilvēks, kas nodarbojas ar sumo cīņu.
- suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
- svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
- dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
- veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
- tirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas pārdod preces.
- tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas tirgojas ar precēm; arī tirgotājs.
- truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību; truškopības speciālists.
- ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs.
- ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot; cilvēks, kas ved ūdeni.
- ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
- aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
- vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
- veikers Cilvēks, kas nodarbojas ar veikbordu; veikbordists.
- veikbordists Cilvēks, kas nodarbojas ar veikbordu.
- velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
- vējdēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar vindsērfingu, sērfotājs.
- vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
- virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
- vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
- zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi: arī zeltraktuves strādnieks.
- zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem; arī grāvracis.
- zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
- zīdkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību; zīdkopības speciālists.
- zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
- zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
- zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
- zoskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību; zoskopības speciālists.
- zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zveju; zvejas speciālists.
- zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists.
- spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
- polītikāns Cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā.
- onānists Cilvēks, kas nododas onānijai.
- vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus; ziņnesis.
- ziņnesis Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus; arī vēstnesis.
- uhars Cilvēks, kas noklausās.
- gūsteknis Cilvēks, kas nokļuvis gūstā (1).
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
- rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
- heiteris cilvēks, kas noniecina, nopeļ, rupji kritizē citus internetā.
- līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
- izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai.
- laulājams Cilvēks, kas noslēdz laulību.
- karpeļlasītājs Cilvēks, kas novāc kartupeļus.
- kartupeļlasītājs Cilvēks, kas novāc kartupeļus.
- novērotājs Cilvēks, kas novēro, kam ir labas novērošanas spējas.
- rējējs Cilvēks, kas ņirgājas par kādu, izzobo kādu.
- irķis Cilvēks, kas ņirgājas, izsmej (kādu, ko).
- irska Cilvēks, kas ņirgājas, izsmej (kādu, ko).
- iesniedzējs Cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.).
- ogotājs Cilvēks, kas ogo.
- okšķeris Cilvēks, kas okšķerē.
- vadītājs Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1).
- pledekls Cilvēks, kas pa gaisu lidinās, vējgrābslis.
- pledeksnis Cilvēks, kas pa gaisu lidinās, vējgrābslis.
- naktsaukle Cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē.
- dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop.
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- pakalpotājs cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī [pakalpiņš]{s:788}
- diktators Cilvēks, kas pakļauj citus savai gribai.
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu.
- patvērums Cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj; glābiņš, atbalsts.
- adepts Cilvēks, kas pamatīgi iedziļinājies kādas mācības, mākslas utt. noslēpumos.
- pamudinātājs Cilvēks, kas pamudina, ierosina.
- vadītājs Cilvēks, kas panāk, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā, u. tml.; darītājs --> vadīt (2).
- truļļa Cilvēks, kas par daudz ēd un dzer.
- takaļs cilvēks, kas par daudz iet pie kaimiņiem.
- ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
- ciema slota cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
- bandžalis Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
- bandžolis Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
- bandžulis Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
- darbaholiķis Cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis".
- risaks Cilvēks, kas parasti ātri, strauji iet.
- īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
- nagcepure Cilvēks, kas parasti nēsā cepuri ar nagu.
- pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
- dušeļnieks Cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
- supervizors cilvēks, kas pārrauga datoru sistēmas darbu; pārraugs.
- ekscentriķis cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- modinātājs cilvēks, kas pārtrauc (kāda) miegu, panāk, ka (kāds) mostas
- atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
- orators Cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
- slēpotājs cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā
- braucējs Cilvēks, kas pārvietojas ar transportlīdzekli.
- velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus.
- sekotājs Cilvēks, kas pārvietojas līdzi, aiz (kāda, kā); cilvēks, kas vēro, izseko (ko), interesējas (par ko).
- baļnieks Cilvēks, kas pārzin vada velkamās vinčas.
- darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
- rijnieks Cilvēks, kas pārzina darbus rijā; arī rijkuris.
- dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists.
- polihistors Cilvēks, kas pārzina daudz zinātņu.
- konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
- līrlūris Cilvēks, kas paslepus skatās, glūn.
- mureklis Cilvēks, kas pastāvīgi kaut ko strādā.
- krecelis Cilvēks, kas pastāvīgi klepo, kāsē.
- didaktiķis Cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi).
- čiebulis Cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas par savu nabadzību.
- kverulants Cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas, vienmēr ir neapmierināts un aizdomīgs.
- žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
- apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
- prostitūta Cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.
- aculiecinieks Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
- selfmēdmens Cilvēks, kas pats sev izlauzis ceļu dzīvē.
- pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
- skvoters Cilvēks, kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (gk. Lielbritānijā).
- individuālists Cilvēks, kas pauž individuālismu (1); cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
- pļāpa Cilvēks, kas pauž ko slēpjamu.
- nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu); cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
- šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
- atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
- nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
- haltūrists Cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā.
- atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies.
- ģīmbrālis Cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam.
- vaigbrālis Cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam.
- pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
- respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma (intervijā, aptaujā) sniedz kādu informāciju.
- otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
- ņergāns Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņergava Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņergavs Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņeršķis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- šņērglis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko).
- pērājs Cilvēks, kas peras pirtī.
- pirtinieks Cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī.
- pircējs Cilvēks, kas pērk (ko).
- diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
- vēlētājs cilvēks, kas piedalās [vēlēšanās]{s:1823}
- avantūrists Cilvēks, kas piedalās avantūrās; dēku meklētājs.
- ballenieks Cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks.
- ballnieks Cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks.
- bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
- cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
- dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
- disputants Cilvēks, kas piedalās disputā.
- karotājs Cilvēks, kas piedalās karā; cīnītājs.
- kartelists cilvēks, kas piedalās kartelī.
- aplātnieks Cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2)).
- kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju; bruņotas cīņas dalībnieks.
- konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā (1).
- pārkāsnieks Cilvēks, kas piedalās norūguša alus pārliešanā no kubla mucās.
- piketētājs Cilvēks, kas piedalās piketā.
- polemists Cilvēks, kas piedalās polemikā; polemiķis.
- polemiķis Cilvēks, kas piedalās polemikā.
- rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā; rotaļas dalībnieks.
- sarunas (arī sarunu) biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem sarunbiedrs.
- sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
- tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā; cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu; sportists, kas specializējies tūrismā.
- aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1).
- buržujs Cilvēks, kas pieder pie buržuāzijas.
- neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
- bušmeņi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
- zulusi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
- kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
- neformālis Cilvēks, kas pieder pie neformālas grupas, neoficiālas organizācijas u. tml.
- pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
- proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
- sīkburžujs Cilvēks, kas pieder pie sīkburžuāzijas.
- sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības.
- sīkzemnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkzemniecības.
- pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
- patricietis Cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2).
- apgādnieks Cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu; piegādātājs; sagādnieks.
- populists cilvēks, kas piekopj populismu; masām tīkamu uzskatu paudējs.
- piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
- sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
- pienesējs Cilvēks, kas pienes labību pie kuļmašīnas galdiņa.
- aģitators Cilvēks, kas pierunā, pārliecina.
- viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
- kaklakungs Cilvēks, kas piesavinās citu tiesības, citu darba augļus; izmantotājs.
- izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- pielūdzējs cilvēks, kas pievēršas (dievam) ar lūgšanu
- darbenieks Cilvēks, kas pilda klaušas - darbinieks.
- darbinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
- klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
- bidlo Cilvēks, kas pilda pavēles bez ierunām.
- šķūtnieks Cilvēks, kas pilda šķūtis.
- transseksuālists Cilvēks, kas pilnīgi identificējas ar pretējo dzimumu, uzskatīdams, ka piedzimis nepareizā dzimumā.
- nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
- fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
- pīpētājs Cilvēks, kas pīpē; arī smēķētājs.
- pirmapguvējs Cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst.
- pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
- pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
- pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
- svētdienaspērājs Cilvēks, kas pirtī peras vieglā siltumā.
- ļermaka Cilvēks, kas pļāpā, (daudz) runā.
- pussienpļāvējs Cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma.
- pļāvējs Cilvēks, kas pļauj.
- popularizators Cilvēks, kas popularizē (1); popularizētājs (1).
- popularizētājs Cilvēks, kas popularizē (1).
- popularizators Cilvēks, kas popularizē (2); popularizētājs (2).
- popularizētājs Cilvēks, kas popularizē (2).
- vēstnesis cilvēks, kas popularizē, reklamē kādu pasākumu, akciju, preci u. tml.
- pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
- pretestībnieks Cilvēks, kas pretojas (kam nevēlamam).
- baklans Cilvēks, kas problēmas risina ar dūres palīdzību.
- rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
- propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
- rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1); rakstpratējs.
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
- poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
- esperantists Cilvēks, kas prot esperanto.
- velna puika cilvēks, kas prot izkļūt no jebkuras sarežģītas situācijas.
- lasītpratējs Cilvēks, kas prot lasīt 1 (1).
- rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
- koluns Cilvēks, kas prot panākt atzīšanos.
- peldētpratējs Cilvēks, kas prot peldēt.
- glumīzers Cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.).
- provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
- oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
- šautējs Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
- stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem).
- ģenerators Cilvēks, kas rada jaunas idejas u. tml.
- jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- kārneklis Cilvēks, kas rada nekārtību, rakņājas.
- rakstinieks Cilvēks, kas raksta (ar grūtībām, pūlēm).
- protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1); darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
- protokolētājs Cilvēks, kas raksta protokolu (1).
- tulkotājs Cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā.
- mirusi dvēsele cilvēks, kas reāli neeksistē, bet fiktīvi kaut kur tiek uzskaitīts.
- blatņiks Cilvēks, kas regulāri izmanto izdevīgu pazīšanos.
- lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
- renteskungs Cilvēks, kas rentē muižu.
- ballētājs Cilvēks, kas rīko balles 1; arī piedalās ballēs 1.
- dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis.
- robots Cilvēks, kas rīkojas mehāniski, bez domāšanas.
- grēcinieks Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
- pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā).
- noklīdusi avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi; cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu
- grēkpagale Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
- zababoņščiks Cilvēks, kas rīkojas pēc tautas ticējumiem.
- vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis.
- vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis.
- gaisagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; vējagrābslis.
- sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga; aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
- aplamnieks Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
- kasējs Cilvēks, kas rok kartupeļus.
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks.
- babelis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
- babelmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
- babalmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs.
- gvelšķis Cilvēks, kas runā aplamības.
- bokšis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
- bokšķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
- bokšs Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
- bošķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
- viršķis Cilvēks, kas runā blēņas, taisa tukšu troksni.
- čērkstele Cilvēks, kas runā čērkstošā balsī.
- mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši; runīgs cilvēks.
- baltuns Cilvēks, kas runā ko nepatiesu.
- bļuzņa Cilvēks, kas runā niekus, melš.
- nuocierss cilvēks, kas runā par citu indīgi, ļauni.
- čuinis Cilvēks, kas runā svešā izloksnē vai valodā.
- frankofons Cilvēks, kas runā un raksta franču valodā.
- dolburis Cilvēks, kas runā, rīkojas, izturas nenopietni, bez jēgas.
- muldeklis Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.
- labais mājas gars (arī mājas dvēsele) cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
- brāķis Cilvēks, kas sabiedrības vērtējumā tiek atzīts par neatbilstošu pozitīviem morāli ētiskiem kritērijiem.
- sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; arī sacensību dalībnieks.
- peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
- literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus; rakstnieks; arī publicists.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
- izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- kuruha Cilvēks, kas sadarbojas ar policiju.
- štemļara Cilvēks, kas sadarbojas ar vairākiem kriminālgrupējumiem vai atsevišķiem noziedzniekiem, kas savstarpēji konkurē.
- sagādnieks Cilvēks, kas sagādā (1) kādam ko.
- ubags Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot; arī nabags (1).
- apgādātājs Cilvēks, kas sagādā, apgādā (1).
- cirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- sācējs Cilvēks, kas sāk (kādu darbu).
- priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
- muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
- apguvējs cilvēks, kas sākt izmantot, ietvert savā darbības lokā (piemēram, jaunu teritoriju)
- onkopacients Cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību kādas onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanai.
- pacients cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību.
- pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
- enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.).
- pretīņēmājs Cilvēks, kas saņem pretī uzcelto siena, salmu u. tml. klēpi.
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
- biksteklis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
- bikstis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
- strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
- notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
- tabētiķis Cilvēks, kas saslimis ar tabesu.
- mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
- pieaugušais Cilvēks, kas sasniedzis fizisko un garīgo briedumu; pieaudzis cilvēks.
- jogs cilvēks, kas sasniedzis lielu prasmi jogā.
- melderis Cilvēks, kas satin virvi (velkot kādu smagumu, piemēram, kuģi ārā no jūras).
- pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
- seksists Cilvēks, kas savā rīcībā vai attieksmē pauž seksismu.
- pirdeklis Cilvēks, kas savu darbu dara steigā, pavirši.
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks.
- durņa Cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies.
- durnis Cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies.
- erotokrāts Cilvēks, kas seksualitāti un mīlestību izmanto, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem.
- vanginīks cilvēks, kas senāk strādājis "pie kungiem".
- sēņotājs Cilvēks, kas sēņo; arī cilvēks, kas labprāt sēņo.
- sērferis cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar sērfu, vējdēli, vētrasdēli
- sērfists cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar sērfu, vējdēli, vētrasdēli
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- sēdētājs cilvēks, kas sēž
- pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- pretīsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- līdzāssēdētājs Cilvēks, kas sēž līdzās (kādam).
- sajējs Cilvēks, kas sien kūļus, linu saujas.
- ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
- germanofils Cilvēks, kas simpatizē vāciskajam, vācu kultūrai.
- stokers Cilvēks, kas sirgst ar izsekošanas māniju.
- osteoporotiķis Cilvēks, kas sirgst ar osteoporozi.
- sirinieks Cilvēks, kas siro.
- mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām; medību speciālists.
- sportists Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu.
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu; cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
- sportsmenis Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodrabojas ar sportu.
- bundzinieks Cilvēks, kas sit uz bungām takti (gājienā) vai, sitot uz bungām, signalizē.
- tulks Cilvēks, kas skaidro, izprot (kā jēgu, nozīmi u. tml.).
- malkascirtējs Cilvēks, kas skalda malku.
- ļāļa Cilvēks, kas skaļi runā.
- vēpla Cilvēks, kas skaļi un nesaturīgi runā.
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
- slapstoņa Cilvēks, kas slapstās.
- slapsts Cilvēks, kas slapstās.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- čelovek v ģunah cilvēks, kas slepeni sadarbojas ar cietuma drošības dienestu.
- biezausis Cilvēks, kas slikti dzird.
- ačka Cilvēks, kas slikti redz.
- nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
- kleķermanis Cilvēks, kas slikti, neprasmīgi (ko) dara.
- nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
- alāliķis Cilvēks, kas slimo ar alāliju.
- astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu.
- cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
- krītonis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju jeb krītamo kaiti.
- epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
- hemofiliķis Cilvēks, kas slimo ar hemofiliju.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
- šņupdeguns Cilvēks, kas slimo ar iesnām.
- ausnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu auss slimību.
- plaužnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi); plaušnieks.
- plaušnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi).
- kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
- kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
- maniaks Cilvēks, kas slimo ar māniju (1).
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- neiropāts Cilvēks, kas slimo ar neiropātiju.
- neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
- paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
- paranoiķis Cilvēks, kas slimo ar paranoju.
- psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
- rahītiķis Cilvēks, kas slimo ar rahītu.
- reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
- shizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar shizofrēniju.
- sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
- sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
- mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar somnambulismu.
- somnambulis Cilvēks, kas slimo ar somnambulismu.
- spitālis cilvēks, kas slimo ar spitālību.
- spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
- šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju.
- aucērumnieks Cilvēks, kas slimo ar tuberkulozi.
- slimnieks Cilvēks, kas slimo.
- herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
- slemperis Cilvēks, kas smagi, neveikli iet.
- klamsts Cilvēks, kas smagnēji un neveikli iet.
- smaiļotājs Cilvēks, kas smaiļo.
- svētdienaspīpmanis Cilvēks, kas smēķē reti, tikai dažreiz.
- smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
- informators Cilvēks, kas sniedz informāciju; informētājs.
- instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
- labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem.; filantrops.
- soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
- sutočņiks Cilvēks, kas sodīts ar arestu līdz 15 diennaktīm.
- brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
- brīnumdarītājs Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
- pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
- redzētājs cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un pārliecinoši paziņo paredzējumus
- pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus; arī pareģis.
- gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
- lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties pa gaisu
- reālists Cilvēks, kas spēj savā darbībā objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
- akustiķis Cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
- kocnieks Cilvēks, kas spēlē koka pūšamo instrumentu.
- spēlētājs Cilvēks, kas spēlē; tas, kas piedalās spēlē; spēles dalībnieks.
- Homo ludens cilvēks, kas spēlē.
- astinieks Cilvēks, kas spiež trijbriža asti pie grunts.
- pripis Cilvēks, kas spiežas citu starpā.
- spolētājs Cilvēks, kas spolē tekstilmateriālus.
- plēsējs Cilvēks, kas spridzina akmeņus.
- boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
- bleņķeris Cilvēks, kas staigā apkārt, slinko.
- kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams; ubags, nabags.
- dudulis Cilvēks, kas staigā dudinādams.
- duduris Cilvēks, kas staigā dudinādams.
- jukums Cilvēks, kas staigā izjukušā un nošļukušā apģērbā.
- stormanis Cilvēks, kas staigā šurp un turp (pa istabu), klaiņo.
- veižuons cilvēks, kas staigā vīzēs.
- klapcis Cilvēks, kas staigājot rada troksni.
- pūtējs cilvēks, kas stāsta ko aplamu
- bumbiņpūtējs Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
- godasargs Cilvēks, kas stāv godasardzē.
- strjomščiks Cilvēks, kas stāv sardzē, kamēr citi veic nelikumīgas darbības.
- stažieris Cilvēks, kas stažējas.
- skrējējs Cilvēks, kas steidzas kaut kur, [skrien]{s:1213}
- dristīns Cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu).
- stostītājs Cilvēks, kas stostās (1).
- stostiķis Cilvēks, kas stostās; stosteklis.
- buksirs Cilvēks, kas stostās.
- rausteklis Cilvēks, kas stostās.
- stosteklis Cilvēks, kas stostās.
- amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
- akordstrādnieks Cilvēks, kas strādā akorddarbu.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
- buldozerists Cilvēks, kas strādā ar buldozeru.
- salmenieks Cilvēks, kas strādā ar salmiem.
- celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā; celtniecības speciālists.
- dienas strādnieks cilvēks, kas strādā dienas darbu.
- bitenieks Cilvēks, kas strādā dravā.
- grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
- graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
- izsūtāmais Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
- spalvaskātjājējs Cilvēks, kas strādā kādā iestādē un veic rakstu darbus.
- transportdarbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transporta darbinieks.
- transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transportdarbinieks.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- kūdrinieks Cilvēks, kas strādā kūdras rūpniecībā.
- lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā; lauksaimniecības speciālists.
- pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar darba devēju, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
- meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
- pretnieks Cilvēks, kas strādā pārī, kopā (ar kādu).
- dampinieks Cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas (dampja).
- policists cilvēks, kas strādā policijā.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
- streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
- ložkomoiņiks Cilvēks, kas strādā virtuvē.
- haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
- pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
- denderis Cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis.
- klambāns Cilvēks, kas streipuļo, iet grīļodamies.
- ģeņģeris Cilvēks, kas streipuļo.
- streipelis Cilvēks, kas streipuļo.
- streipulis Cilvēks, kas streipuļo.
- sāpulis Cilvēks, kas sūdzas par visu; pārlieku jūtīgs.
- kalvenieks Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja (kalvja) pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
- kalenieks Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
- okstoņa Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
- okstonis Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
- svistuns Cilvēks, kas svilpo.
- šantāžists Cilvēks, kas šantažē (kādu).
- aloksnis Cilvēks, kas šaubās, maldās, kļūdās.
- šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
- greizacis Cilvēks, kas šķielē.
- viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
- višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; viškātājs.
- šļupstētājs Cilvēks, kas šļupst.
- šļupsts Cilvēks, kas šļupst.
- fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
- mistiķis Cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam.
- māžeklis Cilvēks, kas tic māņiem, burvībām.
- zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
- kalnā kāpējs cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
- ideālists cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt.
- konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu; cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
- negalis Cilvēks, kas tiecas uz pārmērībām.
- zelta gabaliņš cilvēks, kas tiek ļoti pozitīvi vērtēts; kaut kas ļoti vērtīgs.
- pasažieris Cilvēks, kas tiek vests ar transportlīdzekli.
- atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
- jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
- jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
- jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību.
- gurķis cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
- jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
- nomirušs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
- jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt; nežēlīgs ekspluatators.
- Narciss Cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī.
- tipainis Cilvēks, kas tipina.
- tīrītājs cilvēks, kas tīra, mēdz tīrīt
- juvelieris Cilvēks, kas tirgojas ar juvelierizstrādājumiem.
- kaktu krodzenieks cilvēks, kas tirgojas ar kandžu.
- barošņiks Cilvēks, kas tirgojas ar zirgiem.
- tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē.
- maiseklis Cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt.
- zvankšķis Cilvēks, kas tukšu runā; suns, kas nepārtraukti rej.
- zvalkšķis Cilvēks, kas tukšu runā.
- turpinātājs Cilvēks, kas turpina kāda darbu, tradīcijas; pēctecis (2).
- sausoklis cilvēks, kas tuvu miršanai.
- sandvičs Cilvēks, kas uz krūtīm un muguras nēsā reklāmas un sludinājumus.
- baksteklis Cilvēks, kas uzmācas citiem, aizskar citus.
- bakstīklis Cilvēks, kas uzmācas citiem, aizskar citus.
- sargs Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
- atbildētājs Cilvēks, kas uzņemas atbildību.
- bruņinieks Cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams.
- piejēmājs Cilvēks, kas uzpērk, pieņem no iedzīvotājiem preces.
- daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu; daiļrunātājs; deklamators.
- daiļrunātājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļrunu; daiļlasītājs.
- runātājs Cilvēks, kas uzstājas ar runu (1).
- mannekens Cilvēks, kas uzstājas un rīkojas kā mašīna, bez savas gribas.
- paladīns cilvēks, kas uzticīgs noteiktai idejai, darbībai vai personai.
- roners Cilvēks, kas uztur dezertējušos jūrniekus vai arī pats tos aizvilina no kuģa un sagādā tiem vietas uz citiem kuģiem.
- laktoveģetārietis Cilvēks, kas uzturā izmanto gk. augu un piena produktus un atsakās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
kas citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
LTG T