Paplašinātā meklēšana
Meklējam iest.
Atrasts vārdos (548):
- iest:1
- iesti:1
- ciest:1
- ģiest:1
- liest:1
- miest:1
- riest:2
- riest:3
- riest:4
- riest:1
- tiest:1
- tiest:2
- viest:1
- viest:3
- viest:2
- ziest:2
- ziest:1
- iestāt:1
- atiest:1
- bliest:1
- briest:1
- dviest:1
- griest:1
- kliest:1
- kliest:2
- kniest:2
- kniest:1
- kviest:1
- spiest:1
- spiest:2
- sviest:1
- šķiest:1
- zviest:1
- biests:1
- fiesta:1
- liesta:1
- lieste:1
- liests:1
- miesta:2
- miesta:1
- miests:1
- miests:2
- Miests:1
- piesta:1
- iestāde:1
- iestāds:1
- iestāja:1
- iestāju:1
- iestāvs:1
- iestigt:1
- iestīgt:1
- iestumt:1
- apciest:1
- apriest:1
- apriest:2
- apziest:1
- atciest:1
- atģiest:1
- atriest:2
- atriest:1
- attiest:1
- atziest:1
- daciest:1
- dariest:1
- ieciest:1
- ieriest:1
- ieriest:2
- ieviest:1
- ieziest:1
- izciest:1
- izriest:1
- izziest:2
- izziest:1
- nociest:1
- noliest:1
- noriest:2
- noriest:1
- noziest:1
- paciest:1
- pariest:1
- paziest:1
- paziest:2
- saciest:1
- sariest:1
- saviest:1
- saviest:2
- saziest:1
- saziest:2
- skliest:1
- spriest:2
- spriest:1
- uzriest:1
- uzziest:1
- uzziest:2
- gliests:1
- grieste:1
- griesti:1
- griests:2
- griests:1
- kliests:1
- miestīt:1
- iestādīt:1
- iestaips:1
- iestarot:1
- iestāšķi:1
- iestatīt:1
- iestatne:1
- iestāvēt:1
- iestāvis:1
- iestāvus:1
- iestebēt:1
- iestebēt:2
- iestebīt:1
- iesteģīt:1
- iesteigt:1
- iestibāt:2
- iestibāt:1
- iestibīt:2
- iestibīt:1
- iestiept:1
- iestigāt:1
- iestigot:1
- iestīgot:1
- iestiģīt:1
- iestiķēt:1
- iestīlēt:1
- iestilpt:1
- iestīmēt:1
- iestingt:1
- iestīpāt:1
- iestīpot:1
- iestīvēt:1
- iestoģīt:1
- iestomīt:1
- iestorēt:1
- iestotēt:1
- iestrāde:1
- iestrāva:1
- iestrēbt:1
- iestrēgt:1
- iestrigt:1
- iestudēt:1
- iestuģīt:1
- iestukāt:1
- iestūkāt:1
- iestūķēt:1
- iestupīt:1
- iestūrēt:1
- iestūris:1
- iestūris:2
- iestutēt:1
- aizciest:1
- aizriest:1
- aizziest:1
- apbriest:1
- apkliest:1
- apkniest:1
- apspiest:1
- apsviest:1
- apšķiest:1
- apzviest:1
- atbriest:1
- atkliest:1
- atspiest:1
- atsviest:1
- atšķiest:1
- dabriest:1
- daspiest:1
- dasviest:1
- dašķiest:1
- iebriest:1
- iekniest:1
- iekviest:2
- iekviest:1
- iespiest:1
- iespiest:2
- iesviest:1
- iešķiest:1
- iezviest:1
- izbriest:1
- izkliest:1
- izspiest:1
- izsviest:1
- izšķiest:1
- izzviest:1
- nobriest:1
- nodviest:1
- nokliest:1
- nokniest:1
- nospiest:1
- nosviest:1
- nošķiest:1
- nozviest:1
- pabriest:1
- pakliest:1
- pakniest:1
- pārciest:1
- pārziest:1
- paspiest:1
- pasviest:1
- pašķiest:1
- pazviest:1
- pieciest:1
- pieriest:1
- pieriest:2
- pieviest:1
- pieziest:1
- sabriest:1
- sakliest:1
- saspiest:1
- sasviest:1
- sašķiest:1
- sazviest:1
- uzbriest:1
- uzkliest:1
- uzspiest:1
- uzsviest:1
- uzšķiest:1
- uzzviest:1
- ciesties:1
- ģiesties:1
- kliestes:1
- kniestēt:1
- liestiņa:1
- liestiņš:1
- miestiņš:1
- miestiņš:2
- piestala:1
- piestaļa:1
- iestaigāt:1
- iestaipīt:1
- iestampāt:1
- iestangāt:1
- iestāstīt:1
- iestāties:1
- iestaukāt:1
- iestellēt:1
- iestīdzēt:1
- iestigums:1
- iestiklot:1
- iestilpāt:1
- iestilpēt:1
- iestiprēt:1
- iestiprot:1
- iestrādāt:1
- iestrāvot:1
- iestročīt:1
- iestrutāt:1
- iestruvēt:1
- iestuidīt:1
- iestumdīt:1
- iestumpāt:1
- iesturmēt:1
- aizbliest:1
- aizbriest:1
- aizkniest:1
- aizspiest:1
- aizsviest:1
- aizšķiest:1
- aizzviest:1
- apspriest:1
- atskliest:1
- atspriest:1
- ieskliest:1
- iespriest:1
- izskliest:1
- izspriest:1
- noskliest:1
- nospriest:1
- pārbriest:1
- pārspiest:1
- pārsviest:1
- pāršķiest:1
- pārzviest:1
- paskliest:1
- paspriest:2
- paspriest:1
- piebliest:1
- piebriest:1
- piespiest:1
- piesviest:1
- piešķiest:1
- piezviest:1
- saskliest:1
- saspriest:1
- uzskliest:1
- apspiests:1
- atiestate:1
- Griestiņi:1
- izopiesta:1
- kliesties:1
- miestelis:1
- miestiņas:1
- nospiests:1
- piestādīt:1
- piestādīt:2
- piestaiga:1
- piestājis:1
- piestakāt:1
- iestabulēt:1
- iestāšanās:1
- iesteberēt:1
- iesteģerēt:1
- iestiepļot:1
- iestigties:1
- iestildzis:1
- iestingums:1
- iestīvināt:1
- iestreijāt:1
- iestrējīgs:1
- iestrostēt:1
- iestumties:1
- iestūriski:1
- iestūrisks:1
- aizskliest:1
- aizspriest:1
- pārspriest:1
- pieskliest:1
- piespriest:1
- apciesties:1
- apviesties:1
- apziesties:1
- atriesties:1
- atviesties:1
- biestpiens:1
- eiestēzija:1
- griestavas:1
- ieriesties:2
- ieriesties:1
- ieviesties:1
- ieziesties:1
- izciesties:1
- izriesties:1
- loksviests:1
- Mariestāde:1
- miestēzija:1
- miestnieks:1
- nociesties:1
- nokniestēt:1
- noriesties:1
- noviesties:1
- noziesties:1
- paciesties:1
- piespiests:1
- piestaigāt:1
- piestaipīt:1
- piestājīgs:1
- piestāklis:1
- piestaknīt:1
- piestaliņa:1
- piestampāt:1
- piestampēt:1
- iestādījums:1
- iestādīšana:1
- iestādītājs:1
- iestādīties:1
- iestājsumma:1
- iestaroties:1
- iestarpināt:1
- iestatīšana:1
- iestāvēties:1
- iesteigties:1
- iestenēties:1
- iestērķelēt:1
- iestērķulēt:1
- iestidzināt:1
- iestiepiens:1
- iestiepties:1
- iestīgojums:1
- iestigošana:1
- iestiprināt:1
- iestīvēties:1
- iestrēbties:1
- iestrēgšana:1
- iestrīdenis:1
- iestrieblāt:1
- iestrīpains:1
- iestudējums:1
- aizciesties:1
- aizriesties:1
- aizviesties:1
- apspiestība:1
- apsviesties:1
- apšķiesties:1
- apzviesties:1
- atspiesties:1
- atsviesties:1
- āžmiestieši:1
- biestapiens:1
- briestaudze:1
- dasviesties:1
- Dziestnieki:1
- griestveida:1
- iebliesties:1
- iebriesties:1
- iekniesties:1
- iespiestava:1
- iespiesties:1
- iespiestuve:1
- iesviesties:1
- iešķiesties:1
- izaciesties:1
- izaziesties:1
- izbliesties:1
- izspiesties:1
- izsviesties:1
- izšķiesties:1
- Jēkabmiests:1
- Kapčamiests:1
- krājiestāde:1
- kriestēzija:1
- leišsviests:1
- miestinieks:1
- Naujamiests:1
- nedziestošs:1
- nospiestība:1
- nospiesties:1
- nosviesties:1
- nošķiesties:1
- nozviesties:1
- pārciesties:1
- pārviesties:1
- paspiesties:1
- pasviesties:1
- pašķiesties:1
- peldiestāde:1
- pieciesties:1
- pieriesties:1
- piestādināt:1
- iestaigāties:1
- iestaipīties:1
- iestaldzināt:1
- iestāstīties:1
- iesteidzināt:1
- iestiklojums:1
- iestingrināt:1
- iestiproties:1
- iestrādāties:1
- iestraipalēt:1
- iestraipuļot:1
- iestreipuļot:1
- iestrīdēties:1
- iestrīdnieks:1
- iestrūgāties:1
- iestūreniski:1
- aizbliesties:1
- aizspiesties:1
- aizsviesties:1
- aizšķiesties:1
- apsaciesties:1
- apsaziesties:1
- apspriesties:1
- asinssviests:1
- atskliesties:1
- atspriesties:1
- āžumiestieši:1
- batiestēzija:1
- cibiņsviests:1
- civiliestāde:1
- dzegužpiesta:1
- iesaviesties:1
- iesaziesties:1
- iespriesties:1
- izasviesties:1
- izspriesties:1
- kakaosviests:1
- kaņepsviests:1
- lēmējiestāde:1
- nepiespiests:1
- nepiestāvīgs:1
- nosaciesties:1
- nosaziesties:1
- pārspiesties:1
- pārsviesties:1
- piebliesties:1
- pienssviests:1
- piespiestība:1
- piespiesties:1
- piestādīties:1
- piestaigalēt:1
- piestaigulis:1
- piestājnieks:1
- iestankšēties:1
- iestarkšēties:1
- iestaukšēties:1
- iestingrēties:1
- iestinkšēties:1
- iestirkšēties:1
- iestrādāšanās:1
- iestrinkšināt:1
- aizspriesties:1
- antiestrogēni:1
- apsasviesties:1
- atiestatīšana:1
- atsasviesties:1
- bradiestēzija:1
- budžetiestāde:1
- daiļspiestuve:1
- dasaspiesties:1
- dasasviesties:1
- iekniestēties:1
- iesaspiesties:1
- iesasviesties:1
- izaspriesties:1
- kredītiestāde:1
- nosaspiesties:1
- nosasviesties:1
- pārsaciesties:1
- pasasviesties:1
- piesaviesties:1
- piestaidzināt:1
- piestaipīties:1
- iestājeksāmens:1
- iestarpinājums:1
- iestinkšķēties:1
- iestiprinājums:1
- iestiprināšana:1
- iestiprināties:1
- iestrinkšēties:1
- iestrinkšķināt:1
- apsaspriesties:1
- dzegužpiestiņa:1
- dzegužpiestiņi:1
- dzegužpiestiņš:1
- eksportsviests:1
- iesaspriesties:1
- nepiespiestība:1
- pārsasviesties:1
- piesasviesties:1
- iestirkšināties:1
- iestrinkšķēties:1
- biezpiensviests:1
- grāmatspiestuve:1
- hipokriestēzija:1
- jauniestudējums:1
- pašiestāstījums:1
- iestrinkšināties:1
- aminosviestskābe:1
- hiperkriestēzija:1
- īstenotājiestāde:1
- kollēgiātiestāde:1
- pašiestāstīšanās:1
- iestrinkšķināties:1
- blakusiestādīšana:1
- kardinālpriesteri:1
- likumdevējiestāde:1
- iestājpārbaudījums:1
- koncertiestudējums:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (6708):
- mulēt (No)spiest, (no)berzt.
- skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
- bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
- funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites.
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
- medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta.
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
- pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna.
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
- kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem.
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta.
- arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
- stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā.
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai.
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros.
- aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību.
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod prierkšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
- sadrīvāt Aizpildīt, sadrīvēt, piestūķēt.
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
- romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos.
- aizmergžt Aizspiest (aizvērt) acis.
- aizmērkšt Aizspiest.
- aizņiebt Aizspiest.
- aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem.
- aizspiesties Aizspriesties (1).
- aizsprūst Aizspriesties.
- aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par.
- gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest.
- aizvantēt Aizsviest, aizmest.
- aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus.
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
- aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
- mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
- aizpickāt Aizziest (ar māliem).
- aizziepēt Aizziest ar ziepēt.
- aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
- aizsmērēt Aizziest, aiztriept.
- nozveņģēt Aizziest, apziest ar mālu un ūdens maisījumu.
- aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem.
- aizpiķēt Aizziest, piesūcināt ar piķi.
- aizpiķot Aizziest, piesūcināt ar piķi.
- aiztept Aizziest, sasmērēt.
- aizstrīķēt Aizziest.
- aiztraipīt Aizziest.
- aiztreipt Aizziest.
- aizzaidīt Aizziest.
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
- uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai.
- štrapakmenis Akmens, ko piestiprina stoderei, kā enkuru.
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
- ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
- pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai.
- kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots.
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
- prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
- lai tā būda rūc Andreja Ezeriņa 1998. gadā iestudētas dejas nosaukums
- anestezēšana Anestēzijas iestāšanās.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu.
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
- rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
- osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
- uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums.
- darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai.
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- kalodka Apavu lieste.
- godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
- kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
- apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
- apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
- Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
- Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
- iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
- datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas; automatizēt ar datora palīdzību.
- lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai; lākturis.
- svečturis Apgaismošanas ierīce, kurā iestiprina sveces vai sveci.
- apcirst Apgāzt, apsviest.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts.
- pitiņš Apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos.
- estinguendo Apklustot, izdziestot.
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
- korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai.
- pucgriesti Apmetuma griesti.
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
- apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki.
- iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
- apspridzināt Apslacīt, nošķiest.
- apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu).
- apzaidīt Apsmērēt, aizziest, apmest.
- pārtept apsmērēt, apziest.
- nosvaidīt Apsmērēt, apziest.
- zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties.
- pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam).
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības).
- šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
- šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
- apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
- noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
- spīlēt apspiest, nomākt, mocīt.
- apmiegt Apspiest, nomākt.
- apslēgt Apspiest, nomākt.
- žņaugot Apspiest, nomākt.
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- samākt Apspiest.
- likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas.
- nospiestība Apspiestība; nebrīve.
- spaidi Apspiestība.
- bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2).
- bārabērns Apspiestie, ekspluatētie.
- ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations").
- sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1).
- nospīlēt Apspīlēt, nospiest.
- diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā.
- apgudrāt Apspriest, apdomāt.
- suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt.
- debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
- apsaspriesties Apspriesties.
- pasaredīties Apspriesties.
- rēdīties Apspriesties.
- iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.).
- ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
- kumekaķ Apsvērt, apspriest.
- apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt.
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
- apšļuncināt Apšķiest.
- apķesties Apšķiesties, apsmērēties.
- apžļāgt Apšļakstīt, apšķiest.
- uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties.
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam.
- aizsvaidīt Apziest (ar sviestu vai taukiem).
- applātīt Apziest ar krējumu vai olām.
- noklēmēt Apziest ar līmi.
- nokleķēt Apziest ar māliem.
- apriebināt Apziest un apvārdot (dziedinot).
- sazviest Apziest, aizziest.
- apsvaidīt Apziest, apslacīt, ieziest.
- zaņķēt Apziest, apsmulēt (ar dubļiem, netīrumiem).
- noķērināt Apziest, aptašķīt.
- nozviest Apziest, aptriept.
- nozaidīt Apziest, satriept, aizziest.
- dviezt Apziest, uzsmērēt, nozieķēt, izsmērēt.
- apsmērēt Apziest.
- apzviest Apziest.
- nosmeitēt Apziest.
- pasvaidīt Apziest.
- apsvaidīties Apziesties, ieziesties.
- autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
- apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
- ietrapakavāt Ar atsperecēšām iestrādāt (sēklu) augsnē.
- daiļspiestuve Ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai.
- mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1).
- siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
- biezpienmaize Ar biezpienu apziesta maizes šķēle.
- sviestbiezpiens Ar biezpienu sajaukts sviests.
- patraikšīt Ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu).
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
- numeris Ar ciparu apzīmēts vērtējums mācību iestādēs.
- pūdele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
- pundele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
- metus Ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu.
- gāzbalons Ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā.
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
- sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā).
- iesprantēt Ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā).
- iesprantēties Ar grūtībām un spēku iespiesties.
- uzsprengt Ar grūtībām uzbāzt, uzspiest.
- pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
- darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība.
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
- summa cum laude ar izcilību (par mācību iestādes diplomu, zinātnisko grādu u. tml.).
- pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
- kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- klūgāt Ar klūgu piestiprināt, sasiet.
- dakāt Ar koka gabalu spaidīt, spiest.
- saspīlāt Ar koku piespiest, iespīlēt.
- krampiski Ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem.
- krējummaize ar krējumu apziests maizes rieciens
- kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
- pievadžot Ar ķīli piestiprināt, ieķīlēt.
- izliekšķēt Ar liekšķeri izsviest.
- iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
- iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
- medaiņš Ar medu aplipis, noziests.
- izmedot Ar medu apziest.
- medus maize ar medu apziesta maizes šķēle.
- medsrika Ar medu apziests maizes rieciens.
- medājs Ar medu apziests.
- medojs Ar medu apziests.
- atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
- iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1).
- izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1).
- nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1).
- pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2).
- nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2).
- pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3).
- pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1).
- pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1).
- robotlocekļi Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā.
- izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
- datoru vīruss ar nolūku izveidota programma, kas spēj iespiesties citās programmās un tās iznīcināt.
- nošņorēt Ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā).
- pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
- pekāt Ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē.
- nospringt Ar piepūli nospiest uz leju.
- saņemt enkurboju ar piesienamo galu piestiprināties pie enkurbojas.
- uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
- mozēties Ar piestūķētu muti daudz ēst.
- drāte Ar piķi ieziests izturīgs diegs (apavu šūšanai).
- appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt); pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
- bullītis Ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai.
- griežamais Ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai.
- rokraksta grāmata ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
- pneimatiskais starteris ar saspiestu gaisu darbināms starteris.
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- saklambarot Ar skavām savienot, piestiprināt.
- saklamburot Ar skavām savienot, piestiprināt.
- bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- loksviests Ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests.
- projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
- cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- iepāsēt Ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest.
- atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
- perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
- izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
- pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
- zužle Ar sviestu sacepts biezpiens.
- kopapiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
- kopaspiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
- taupsviests Ar sviestu sakausēti tauki.
- madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
- spiedogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts; zīmogs (2).
- zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- taukumaize Ar taukiem noziests maizes rieciens.
- satauvēt Ar tauvu savienot, piestiprināt.
- spaistot Ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās.
- zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
- pievalcēt Ar valcēšanas ierīci piestiprināt.
- aizsprengties Ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām.
- paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
- cirsties Ar varu spiesties cauri.
- kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
- aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu.
- Muhameds Arābu priesteris (~570.-632. g.), islāma dibinātājs.
- apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus.
- ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai.
- šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā).
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem).
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai.
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
- arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
- Ervazs armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervands), kuru Ervands ieceļ par galveno priesteri jaunajā templī Bagaranā.
- ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus.
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai.
- iks vienība ārpussistēmas garuma mērvienība, kas ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai; 1 X = 10^-13^ m (0,1 pikometrs).
- aeropjezoterapija Ārstēšana ar saspiestu vai retinātu gaisu.
- dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
- medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
- klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- ārstētava Ārstniecības iestāde; slimnīca.
- raksturskaitlis Ārstniecības iestāžu kvalifikācija pēc to iespējām.
- asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem.
- dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
- patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- filipika Asa atmaskojoša runa pret kādu personu vai iestādi.
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
- terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem.
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
- Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
- fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu.
- Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
- reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
- pastutēt Atbalstīt, atspiest (nedaudz).
- uzbalstīt Atbalstīt, atspiest.
- sasprensties atbalstīties, atspiesties.
- tura Atbalsts, piestiprinājums.
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
- atlaist Atbrīvot (muskuļus); izstiept, atspiest (kur) locekļus.
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
- epifiziodēze Atdalījušās epifīzes piestiprināšanas operācija.
- saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā.
- likvācija Atdziestošas magmas sadalīšanās vairākās savstarpēji nešķīstošās šķidrās fāzēs.
- sastīvēt atdziestot kļūt stingrākam, sasalt.
- atšauties Atdzist, likt, lai atdziest (par ēdienu).
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
- instaurācija Atjaunošana; fizioloģiskā stāvokļa pirmā izpausme; jaunas funkcijas iestāšanās.
- restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
- atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
- reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem).
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- atgriezties atkal iestāties, izpausties
- atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
- izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties.
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu.
- atsvaidīt Atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām.
- atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
- aizspaidīt Atkārtoti aizspiest, atkārtoti spiežot, aizspiest (aizbāzt).
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- uzsvaidīt Atkārtoti uzsviest.
- stereotipa izdevums atkārtots grāmatas izdevums, kas iespiests bez izmaiņām.
- reluksācija Atkārtots izmežģījums, kas iestājas pēc iepriekšējā izmežģījuma reponēšanas.
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
- koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
- attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
- nāka Atnākšana, iestāšanās.
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- tahiprāģija Ātra funkcionālās reakcijas iestāšanas.
- kebabnīca ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
- pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu.
- mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
- iekašāt Ātri ieiet, iesteigties.
- iekasījums Ātri ieiet, iesteigties.
- ievārīt Ātri iesviest, iemest, iegrūst u. tml. (kur, kādā vietā).
- klikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- uzklikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- dašauties Ātri piesteigties.
- savantēt Ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā).
- savaņķīt Ātri samest; sasviest.
- dasviesties Ātri un negaidīti piesteigties.
- uzvantēt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
- uzvārīt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
- savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā).
- ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
- novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest.
- pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties.
- Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta.
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi.
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
- hierātiskais raksts ātrraksts, ko reliģisku tekstu uzrakstīšanai un pārrakstīšanai no hieroglifiem izveidoja Senās Ēģiptes priesteri.
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- daļa atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā).
- nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
- nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai.
- sastāvs atsevišķo (administratīvas vienības, valsts institūcijas, iestādes) daļu kopums.
- diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā.
- caurduru atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs.
- caurcērtamā atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs.
- atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
- balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
- canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
- aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt.
- saremt Atspiest, atbalstīt.
- balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
- uzkačāties Atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- atlēties atspiesties pret kaut ko.
- uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt.
- atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
- piezvilt Atspiesties, pieliekties.
- uzkūksties Atspiesties, uzgulties.
- uzkuknīties Atspiesties, uzliekties, noliekties.
- atkremties Atspiesties.
- atspriesties Atspiesties.
- saremties Atspiesties.
- nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
- nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas.
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos.
- atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai).
- rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
- sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
- badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām.
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- dialoģiskās attiecības attiecības, kurās netiek uzspiesta viena patiesība vai viens uzvedības modelis.
- bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- atkārpināt Atturēt, spiest atpakaļ.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
- spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- ierīkāt Atvērt (iestādi).
- augstiens Atvērums griestos.
- ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
- reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana.
- enkatarāfija Audu vai orgāna iestiprināšana ķermeņa daļā, kurā tie normāli neatrodas.
- starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām.
- saru drēbe audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
- aerogrāfija Audumu krāsošanas paņēmiens: krāsu uzsmidzina ar saspiestu gaisu un pulverizatoru (aerogrāfu).
- cirpšana audumu mehāniska apdares operācija neiestrādāto šķiedru galu un pūku atdalīšanai.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
- skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists.
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
- epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu.
- internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem).
- deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa.
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
- riezt Augot veidot (augu daļas); riest (1).
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest.
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai.
- ģipšošana Augsnes ģipšošana - ģipša iestrāde sāļainās augsnēs liekās sārmainības novēršanai.
- siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana.
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
- lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu.
- prestižene Augsta prestiža skola, organizācija, iestāde.
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras.
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
- ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.).
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai.
- kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā).
- parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta revolūcijas.
- komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde.
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs.
- seims augstākā valsts likumdevējvaras iestāde Polijā un Lietuvā.
- kutuhta Augstākais priesteris mongoļu budistiem, kam līdz ar to pieder augstākā administratīvā vara.
- virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga.
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
- kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
- termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai.
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
- abscīzskābe Augu hormons, kas kavē šūnu augšanu, veicina lapu un augļu nobiršanu, ierosina augu miera perioda iestāšanos.
- pārstādīšana Augu iestādīšana citā vietā.
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
- pašmaklis Aukla ar ko pātagas lokanā daļa piestiprināta pie kāta.
- ilksnīca Aukla ar ko piestiprina ilksi pie iejūga.
- grievalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
- grīvalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
- kaklenīca Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta.
- kaklenīdze Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta.
- kājdiegs Aukla, ar ko piestiprina tīklu tauvai.
- grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem.
- paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa.
- paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam.
- eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta.
- svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu).
- nacionālpadome Austrijas likumdevēja iestāde, kas kopā ar atsevišķo zemju landtāgu pārstāvju sapulci izveido Austrijas parlamentu.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū.
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
- Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
- imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest.
- zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
- vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ.
- buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis.
- klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus.
- Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris.
- sviķēt badā vai velti gaidot (ciest).
- aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest.
- kāst Badoties, ciest badu.
- kāsēt Badu kāsēt - no bada izdilt, ciest badu.
- baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols.
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt).
- divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
- baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs.
- ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas.
- gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, kas izpilda balstiekārtas elastīgā elementa funkcijas.
- gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, ko izmanto automobiļa bremžu sistēmas vai citu sistēmu darbībai.
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- aizvitēt Balsinot aizziest.
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- remties Balstīties, atspiesties.
- starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
- perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
- leišu sviests baltais sviests.
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- vaidelaitis Baltu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs un pareģis.
- kūliņš Baļķis jumta konstrukcijā, pie kura piestiprina lubas.
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
- patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
- bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams.
- grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
- bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
- pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji.
- bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
- starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē.
- garīgā mācību iestāde baznīcas vadīta speciāla mācību iestāde garīdzniecības kadru sagatavošanai un teoloģiskai izglītošanai.
- šķūtēt Bāzt, iespiest.
- tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
- pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko).
- slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus").
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
- bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē.
- pāpiņa Bērns, kurš nevar paciest sāpes.
- bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu.
- bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums.
- uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam).
- torkretēšana Betonēšana, betona masu kārtās uzmetot uz betonējamās virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- stiegrbetons Betons, kurā iestrādāts cita materiāla stiegrojums.
- bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams.
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- hiperfokālais attālums bezgalības sākums – uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
- ķēst Bezjēdzīgi izšķiest, izšķērdēt.
- embololālija Bezjēgas vai beznozīmes vārdu iestarpināšana runā.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
- Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
- Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
- ķencēt Biezi triept, ziest.
- drečkas Biezpiena vai sviesta druskas.
- žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes.
- kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu.
- pienssviests Biezpiens un sviests.
- aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi.
- acs Biezputrā iespiesta bedrīte aizdara ielikšanai.
- dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai.
- spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds.
- pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
- pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
- bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
- Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
- e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
- ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija.
- attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
- karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- ordinariāts Bīskapa centrālās pārvaldes iestāžu kopība.
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
- rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta.
- piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties.
- piestūkāt Blīvi piebāzt, piepildīt; piestūķēt.
- pietīklot Blīvi piestīgot.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai).
- grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa.
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- sviestbļoda Bļodas veida sviesta trauks.
- dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
- iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā).
- kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā).
- blāķis Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve.
- iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
- nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru.
- kakaža Bridņa detaļa - līks koks, pie kura piestiprina tīklu.
- apbradāt Brienot noziest, nosmulēt.
- apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties.
- apbristies Brienot noziesties, nosmulēties.
- dabriest Briest līdz kādai gatavības pakāpei.
- aptērpt Briest, pampt, tūkt.
- plaukt Briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem).
- brīst Briest.
- iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
- atbriest Briestot atgūt iepriekšējo stāvokli.
- piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
- izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
- pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem).
- gaisrūme Brīva, ar gaisu pildīta telpa starp sienām, griestu segumu kārtām u. tml.
- sciolto Brīvi, nepiespiesti, dabiski.
- liberamente Brīvi, nepiespiesti.
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
- volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
- izvaļīgs Brīvs, nepiespiests.
- sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli.
- izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta.
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- mūrlate Brusa, ko liek zem griestu sijas gala (spiediena vienmērīgai sadalīšanai pa mūra virsmu).
- bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
- bidīt Budīt, piestumt, pamudināt.
- budžeta finansētas institūcijas budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie komersanti un organizācijas.
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā.
- brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
- penčingbols bumbiera formas ādas bumba, ko garā atsperē piekar pie griestiem; izmanto boksa treniņiem.
- donis Bundulis, koka sviesta trauks.
- bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja.
- šotstūris Buras pakaļējais, pakaļējais stūris, kurā iestiprina šoti.
- pogājams štagas jātnieks buras piestiprināšanas elements, kas piešūts pie fokburas priekšējās malas un paredzēts uzpogāšanai uz fokštagas.
- buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša.
- tipotets Burtlicis grāmatu spiestuvēs.
- līniju burtnīca burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līnijburtnīca.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līniju burtnīca.
- viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji.
- rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
- rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
- klīverkoks Burukuģa bugsprita turpinājums - apaļkoks, pie kura piestiprina priekšējās buras (klīverus).
- gumstīt Burzīt, spiest.
- mācīšanās būšana par mācību iestādes, kursu vai tml. audzēkni
- nedziedāt Būt apspiestam.
- neredzēt tālāk par savu degungalu būt ar šauru redzesloku, nespēt tālredzīgi spriest.
- saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
- nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
- pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
- krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1).
- kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
- mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
- mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur).
- plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju).
- atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
- krampt Būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest.
- darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
- dapasēt Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt (parasti par apģērbu).
- dakrist Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
- piekrist Būt piemērotam, piestāvēt.
- nostiept Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
- karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā).
- dabūt Būt spiestam (ko darīt, izjust).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
- tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
- izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
- piestātnes masts būves un ierīču komplekss dirižabļu piestāšanai un stāvēšanai.
- kajītes virsbūve būvkonstrukcija virs kajītes, kas palielina iekštelpu griestu augstumu.
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
- Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma.
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
- caurdurvju Caurdurvju atslēga - atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs; caurduru.
- logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
- tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
- iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
- pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
- lūkša Caurums griestos.
- pneimocēlājs cēlājs, kuru darbina ar saspiestu gaisu.
- cināties Celties, kā sūna, kad tā tiek saspiesta, pacelties.
- uzšpūdzināties Celties, kāpt (rūgstot, briestot).
- iestāde celtne, telpa, kurā darbojas iestādē nodarbinātie.
- rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
- redakcija Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres.
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
- strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai.
- bezceļš Ceļa apstākļi apvidū, kur braukšanai nav iekārtots ceļš ar veidotu segumu. Šādos apstākļos viegli iespējama spēkratu iestigšana.
- ēze Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt.
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
- jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- kāpt uz kakla censties uzkundzēties, apspiest.
- pičakāt Censties, mēģināt aizziest.
- Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā.
- Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
- Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē.
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
- Ekonomikas ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tautsaimniecībā.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem.
- komisariāts centrālo un administratīvo iestāžu nosaukums vairākās valstīs; iestāde, kuru vada komisārs.
- centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
- konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- mirlot Ciest badu, mirt badu (par dzīvniekiem).
- mērēt Ciest badu, noliesēt; mērnēt.
- mērnēt Ciest badu, noliesēt.
- badāt Ciest badu.
- demēt Ciest badu.
- teipt Ciest badu.
- štrandēt Ciest katastrofu (par kuģi).
- norauties Ciest nepatikšanas.
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
- apdedzināt nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- apdedzināt pirkstus (arī nagus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, zaudējumus, uzsākot ko riskantu, rīkojoties pārsteidzīgi.
- būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam.
- būt pizdā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
- (būt) dirsā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
- pipelē ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
- feiloties ciest neveiksmi.
- izgāzīties Ciest neveiksmi.
- nojūgties Ciest neveiksmi.
- pļūtāt Ciest no caurejas.
- stirāt Ciest no caurejas.
- uzslāpt Ciest no skābekļa trūkuma (zem ledus).
- sajozt vēderu ciest pārtikas trūkumu, badoties.
- sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) ciest pārtikas trūkumu.
- sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) ciest pārtikas trūkumu.
- sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) ciest pārtikas trūkumu.
- kamāties Ciest sāpes, mokas.
- močīties Ciest stipras sāpes, mokas.
- mirt badu ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
- zīst ķepu ciest trūkumu, badoties.
- izciest Ciest un pārstāt ciest.
- daciest Ciest, līdz nonāk kādā, parasti psihiskā, stāvoklī.
- izkvēpt Ciest, paciest dūmus.
- ķerpt Ciest, pārciest, izturēt.
- ķērpt Ciest, pārciest, izturēt.
- bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas.
- tērpīt Ciest.
- gņauzt Cieši aizvērt; spaidīt, saspiest.
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
- sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- iesist Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt.
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iekost Cieši iespiest (kur iekšā zobus).
- iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
- saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
- iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- brankti Cieši piekļauts, saspiests.
- piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
- piežmiegt Cieši piespiest (1).
- piežņaugt Cieši piespiest (1).
- pieplacināt Cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
- piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piemiegt Cieši piespiest.
- piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
- sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
- iekosties Cieši saspiest (ar zobiem).
- samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
- samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
- sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
- sapoķēt cieši saspiest, sabāzt.
- sakņūpināties cieši saspiesties kopā.
- sasprengties cieši saspiesties kopā.
- saspundēties cieši saspiesties.
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa).
- spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
- kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- kost cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā
- miegt Cieši spiest, žņaugt.
- saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
- žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
- kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās.
- amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu.
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai.
- dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
- ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu.
- anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
- jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
- aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors.
- darbabiedrs Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
- parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
- subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
- abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
- nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
- karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
- smertņiks Cilvēks, kam piespriests nāvessods.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
- absolvents cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi
- volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire").
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis.
- nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
- sviestkūlējs Cilvēks, kas gatavo sviestu.
- sviestmeistars Cilvēks, kas gatavo sviestu.
- postulants Cilvēks, kas grib iestāties klosterī.
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
- ķocka Cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko).
- adnaličniks Cilvēks, kas nebija iestājies kolhozā 20. gs. 40. gadu beigās un 50. g. sākumā.
- marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
- vadītājs Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1).
- naktsaukle Cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē.
- darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- izsūtāmais Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
- spalvaskātjājējs Cilvēks, kas strādā kādā iestādē un veic rakstu darbus.
- boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums.
- brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
- izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
- politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību.
- mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
- tenodēze Cīpslas piestiprināšana jaunā vietā.
- amatsavienošana Cita apmaksājama amata vai regulāri apmaksājama darba izpildīšana līdztekus pamatdarbam citā iestādē, uzņēmumā, organizācijā.
- tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā.
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.
- bruss Četrkantīgs sviesta gabals.
- augšējais līķis četrstūra buras līķis, kas piestiprināts pie gafeles.
- gafellīķis Četrstūra buras mala, kas piestiprināta pie gafeles.
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
- taisnā bura četrstūraina bura, kuras augšējo malu piestiprina pie rājas.
- vēkšis Čīkstis - materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas.
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
- naturale Dabiski, nepiespiesti.
- riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām.
- brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots.
- svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5).
- radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
- kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
- zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju.
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē.
- decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
- lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
- elektrovibrators Darba rīks, ko lieto celtniecībā iestrādājamo materiālu noblietēšanai.
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
- pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa.
- izspiešana Darbība --> izspiest.
- kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam.
- gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
- garantijas iegūšana darbība, kuras mērķis ir saņemt kredītiestādes garantiju - galvojumu par sava klienta maksātspēju.
- apspiešana Darbība, process --> apspiest.
- atspiešana Darbība, process --> atspiest.
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (1).
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (2).
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (3).
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (4).
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5); tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (6).
- piespiede Darbība, process --> piespiest (1).
- piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (1); arī apdare.
- saspiede Darbība, process --> saspiest(1).
- saspiede Darbība, process --> saspiest(3).
- spiešana Darbība, process --> spiest.
- process darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
- iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana.
- atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.
- mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
- sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1).
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
- kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
- pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
- personāls darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt.
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
- ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
- griežņa turētājs darbmašīnas ierīce griežņa iestiprināšanai.
- izpildietaise Darbmašīnas konstruktīva vienība kādas noteiktas funkcijas (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. darbību) veikšanai apstrādes procesā; ir virzes un rotācijas i-es (pēc kustības veida).
- ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
- dienests darbs (parasti valsts iestādē).
- pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
- piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
- ķeskāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
- ķockāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
- nīt Darīt sviestu ķērnē.
- iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
- izspiedējs Darītājs --> izspiest.
- izsviedējs Darītājs --> izsviest.
- piespiedējs Darītājs --> piespiest.
- spiedējs Darītājs --> spiest.
- spriedējs Darītājs --> spriest.
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
- jaunkoki Dārzos iestādītie un vēl neražojošie augļu koki.
- rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
- konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām.
- fraktāļattēlu formāts datnes formāts tādu grafikas attēlu uzglabāšanai, kuri ir ievērojami saspiesti, izmantojot fraktāļus.
- lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu.
- kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties.
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
- saspiešana reāllaikā datu saspiešana un atspiešana bez ievērojamiem apstrādes laika zudumiem, salīdzinot ar nesaspiesto datu apstrādi.
- ņudzums Daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari.
- iedaudzināt Daudz un plaši iestāstīt; izslavēt, reklamēt.
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
- IDA Daudzgadu programma "Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm".
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- uzsvaidelēt Daudzkārtīgi sviežot vairākus uzsviest.
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas.
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze.
- klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
- križuļi Dažādas piestiprināmas rotaslietas.
- elektroaerosolterapija Dažādu ārstniecisku maisījumu ieelpošana ar saspiesta gaisa un kameras ģeneratora palīdzību.
- flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri.
- palīgmašīnas Dažādu nozaru uzņēmumos mašīnas blakus darbu veikšanai, piem., papīra griežamā mašīna iespiestavā.
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs.
- sindiks dažās Rietumeiropas valstīs - kādas iestādes, kopienasvai korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
- neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī).
- kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās.
- pseidogomfs Dažu krūmu ķērpju piestiprināšanās orgāns.
- rektors Dažu reliģisko iestāžu vadītājs.
- ballistosporas Dažu sēņu sporas, kas nobriedušas tiek aizsviestas samērā tālu no tās veidojošiem orgāniem.
- ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
- dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
- karburēt Degvielu izsmidzināt ar saspiesta gaisa strūklu, lai panāktu pilnīgu un vienmērīgu sadegšanu.
- choreogrāfija Dejas mākslas iestudējums vai režija; horeogrāfija.
- frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu.
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
- ķinguls Dēlītis ar īpašnieka vārdu, ko piestiprina maisam vai piena kannai.
- liestiņa Dem. --> liesta.
- miestelis Dem. --> miests.
- piestiņa Dem. --> piesta.
- piestaliņa Dem. --> piestala.
- piestātnīte Dem. --> piestātne.
- sviekstīns Dem. --> svieksts, sviests.
- sviekstiņš Dem. --> sviests.
- sviesteņš Dem. --> sviests.
- sviestiņš Dem. --> sviests.
- sviestīns Dem. --> sviests.
- bule Demokrātiskajās polisās - vēlēta augstākās izpildvaras un kontroles iestāde, kas sagatavoja lietas izskatīšanai tautas sapulcē.
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai).
- termiņdepozīts Depozīts, kam ir skaidri izteikts noguldīšanas termiņš depozītu iestādē.
- lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos).
- apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
- aploks Detaļa (ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa vai apkalums.
- streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām; vilksnis.
- vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
- knēvele Detaļa, ar kuru piestiprina ķēdes beigu posmu.
- pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
- kaprons Diamilketons, gaistoša eļļa sviestā.
- fundācija Dibināšana, dibinājums, iestāde.
- likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).
- organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets.
- lukturis Diegā pie griestiem piekārts pušķis.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- Inka Dienvidamerikas indiāņu cilšu savienības (inku impērijas) valdnieks un augstākais priesteris 11.-16. gs.
- mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē.
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- orākuls dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem.
- sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris.
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- kolpohisteropeksija Dislocētas dzemdes piestiprināšana maksts sienai.
- sieviešu konsultācija dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- ventrovezikofiksācija Distopiskas dzemdes un urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas.
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
- izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis.
- savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
- apspiests Divd. --> apspiest.
- nospiedošs Divd. --> nospiest.
- nospiests Divd. --> nospiest.
- piespiests Divd. --> piespiest.
- saspiests Divd. --> saspiest.
- spiedošs Divd. --> spiest.
- sviežams Divd. --> sviest.
- ziežams Divd. --> ziest.
- drāgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai.
- drēgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai.
- drēģi Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai.
- spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā.
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem.
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
- izvietošana Divu vai vairāku grupu, vienību, organizāciju vai iestāžu vienlaicīga izvietošana konkrēti noteiktā vietā.
- sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi.
- ridvags Divzirgu iejūga daļa (arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
- bunkšoņa Dobja, apspiesta skaņa.
- docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
- plīka Dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
- gatavības apliecība dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
- medību ieroča atļauja dokuments, kas legalizē medību ieroča turēšanu un lietošanu, to izsniedz valsts policijas iestāde pilngadīgai personai, kas uzrādījusi pasi un mednieka apliecību.
- darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa.
- slimības lapa, arī darba nespējas lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
- bons Dokuments, pret ko zināmā termiņā no kādas personas vai iestādes saņemama uzrādītā vērtība.
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
- bāzt visus (arī visu) vienā maisā domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
- bāzt visus vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
- guoduot domāt, spriest.
- korkungi Domkapitulu un kollēgiātkapitulu, arī regulēto kanoniķu iestāžu locekļi.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- ļečīt mozgu dot pamācības, mēģināt kaut ko iestāstīt.
- grants Dotācija izglītības vai zinātniskajām iestādēm, radošajiem kolektīviem u. tml.
- iestaips Drāna, ko iestiepj rāmī izšūšanai.
- apakšdrēbe Drāna, ko iestrādā zem kādas citas drānas.
- apukšdrēbe Drāna, ko iestrādā zem kādas citas drānas.
- apuždrēbe Drāna, ko iestrādā zem kādas citas drānas.
- uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- plebānija Draudzes altāris kādā katedrālē vai kādā iestādes vai klostera baznīcā.
- drošs Drosmīgs; tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
- drošinātāja ietvere drošinātāja sastāvdaļa, kurā ievieto vai iestiprina drošinātāja kūstošo ieliktni.
- rakstzīmju optiskā pazīšana drukātu rakstzīmju atpazīšana datorā, parasti mašīnraksta, tipogrāfiski iespiestus vai datora izdrukas fontus, un tiek attīstītas arī ar roku rakstītu tekstu atpazīšanas sistēmas.
- veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem.
- būdzīties Drūzmēties, grūstīties, spiesties.
- blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- burnīties Drūzmēties, spiesties.
- diferenciālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas veids neiestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
- inkrementālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
- inkrementālais dublējums dublējums, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublēšanas; šis dublējuma tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
- durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
- spoguļdurvis Durvis (piemēram, skapim), kurās ir iestiprināts spogulis.
- ļenka Durvīs iestiprināta metāla detaļa, ko uzmauc uz stenderē iestiprinātas dzinteles (durvju slēgšanai ar piekaramo atslēgu).
- hipognātija Dvīņu kroplība, kad parazīts piestiprināts pie autozīta apakšžokļa.
- miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā.
- heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai.
- epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām.
- heteradelfija Dvīņu kroplības veids, kurā rudimentārs parazīts piestiprināts pie autozīta vēdera.
- kabnesis Dzegas sija, kam piestiprina kabas saknes galu aizvietotāju kāsi.
- anabola Dzeju virkne ar dažādiem iestarpinājumiem.
- dzeltene Dzeltena puķe, sviesta bumba.
- sviestdzeltens Dzeltenās krāsas tonis, kas raksturīgs sviestam.
- haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas.
- heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- balastieris Dzelzceļa sliežu ceļa mašīna balasta dozēšanai un iestrādāšanai sliežu ceļa virsbūvē.
- atsijgalis Dzelzs āķis, ar kuru ilkss piestiprināta pie ratu ass.
- paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
- ieksna Dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu.
- pruts Dzelzs stienis vai apkalums, ar ko izkapts kātā iestiprināta.
- desmopeksija Dzemdes apaļo saišu piestiprināšana pie vēdera vai pie maksts sienas.
- histerocistokleize Dzemdes kakla iestiprināšana urīnpūšļa sienā.
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust.
- atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji).
- vitrināt Dziedāt, gavilēt; nepiespiesti, skaisti runāt.
- strofa Dziedātājputnu dziesmas (baurošanas u. c. riesta skaņu) daļa, kas atkārtojas.
- filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest.
- sijotne Dziedrs - neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus).
- sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā.
- stinguendo Dziestoši, izgaistot.
- padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
- ierakt Dziļi iespiest (piemēram, seju spilvena).
- ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
- iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu.
- ieurbties Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē).
- iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
- nogrimt Dziļi iestigt, līdz pamatnei iestigt.
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- dobrs Dziļš, dziļi iespiests.
- dzimumnobriedums Dzimumgatavība; pāragra dzimumnobrieduma iestāšanās.
- diakinēze Dzimumšūnas nobriešanas stadija, kurā hromosomu pāru pavedieni uzbriest, saīsinās un saplūst, veidojot haploīdo skaitu.
- turbodetanders Dzinējs, ko darbina saspiesta gāze; izmanto saldēšanas tehnikā.
- zābaks Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
- forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
- litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži).
- krotālija Dzīvnieku apzīmēšanas elements - ausī iestiprināma metāla vai plastmasas plāksnīte ar identifikācijas numuru.
- mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
- neražošanas pamatlīdzekļi dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
- jauktenis Ēdiens - kopā sajaukts piens, biezpiens un sviests.
- ķeizaršnicele Ēdiens - sviestā cepta, saplacināta, iegarena teļa gurna gaļas šķēle, kas atbilstoši pagatavota.
- auļegle Egle, kurā piestiprināts aulis, dore.
- klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti.
- hierogrammati Ēģiptiešu priesteri, kas pazina svētos rakstus, raudzījās uz priesteru svēto parašu izpildīšanu un sarakstīja svētos senrakstus.
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
- EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority").
- CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies").
- Eiroparlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
- Eiropas Parlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
- SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
- ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
- eirozona Eiropas valstu kopa, kur ieviesta vienotā Eiropas Savienības valūta eiro.
- iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
- vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
- fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs.
- gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
- greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
- superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
- kavalēristu osteoma eksostoze vietā, kur piestiprināts augšstilba garais vai lielais pievilcējmuskulis.
- garantijas ņēmējs eksportētājs, kā arī kredītiestāde vai cita finanšu institūcija, kas finansē eksporta līgumu.
- polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
- atklātā elektriskā instalācija elektriskā instalācija, kas montēta tieši uz sienām un griestiem.
- ietvere elektriskās ierīces daļa, kurā ieskrūvē spuldzi vai iestiprina indikatoru vai drošinātāju.
- gāzturbīnu elektrostacija elektrostacija, kas aprīkota ar gāzturbīnām un izmanto akumulētu saspiestu gaisu.
- kukurūzas eļļa eļļa, kas izspiesta no kukurūzas graudu dīgļiem.
- mezokards Embrija apzarņa daļa, kas mugurpusē piestiprina sirdi pie priekšējās zarnas, priekšpusē pie ķermeņa sienas.
- eirošoks emocionāls satricinājums, kas radies saistībā ar grūtībām, iestājoties Eiropas Savienībā.
- Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes.
- epipalātisms Epignatisma veids, kurā parazīts vai tā daļas piestiprinātas autozīta aukslējām.
- eritrostāze Eritrocītu iestrēgšana kapilāros, piem., sirpjveida šūnu anēmijas gadījumā.
- aerolifts Ērlifts - ierīce šķidruma pacelšanai (gk. no urbumiem) ar saspiestu gaisu vai gāzi.
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā.
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- reevakuācija Evakuēto iedzīvotāju, uzņēmumu, iestāžu, īpašuma atvešana atpakaļ sākotnējā atrašanās vietā.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
- ēveļsols Ēvelsols - kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
- Pietenezers Ezers Ropažu novadā, platība 1,3 ha; Piestenes ezers; Pietenes ezers; Pietēnu ezers.
- dekāns Fakultātes vadītājs augstākā mācību iestādē.
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- fašizācija Fašistisku metožu, paņēmienu, ideoloģijas ieviešana (valstī, valsts iestādēs, organizācijās).
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma.
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus.
- antefiksācija Fiksācija, piestiprināšana pie (kā) priekšā esoša.
- centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole.
- investīciju banka finansiāla iestāde, kas specializējas dažādu tautsaimniecības nozaru finansēšanā un ilgtermiņa kreditēšanā.
- horizontālā analīze finansu pārskatu laika analīze, kas aptver vairāk nekā vienu pārskata gadu; pēc posteņu izmaiņu lieluma un virziena var spriest par to cēloņiem.
- haute-finance Finanšu aristrokrātija, lielo banku un kredītiestāžu vadītāji; arī lielrūpnieki.
- reirisms finanšu ministra Jāņa Reira ieviestās reformas.
- iekšējās kontroles sistēma finanšu un cita veida kontroles sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroli, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību.
- lobnazis finieru lobmašīnas suportā iestiprināts griezējinstruments finiera lentes nogriešanai no finierkluča; lobmašīnas nazis.
- vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- vibroterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto zemas frekvences mehāniskas svārstības, piestiprinot ķermenim vibratorus aplikatoru veidā vai izmantojot ūdens vannas.
- deklarētājs Fiziska persona, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apvienība, iestāde vai cita organizācija, kas sniedz ziņas par precēm un citiem priekšmetiem.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu.
- subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings.
- foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas.
- fokštagas apkalums pie masta fokštagas iestiprināšanai paredzēts nerūsoša metāla skavveida apkalums masta priekšpusē.
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli.
- rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību.
- eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā.
- sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību.
- manuālais režīms fotoaparāta darbības režīms, kurā diafragmas un ekspozīcijas laika lielumu iestāda ar rokām.
- tālmēra fotoaparāts fotoaparāts, kurā asumu iestāda ar tālmēru.
- kontaktkopēšana Fotoattēlu kopēšanas veids, kurā, eksponējot pozitīvo fotomateriālu caur tam piespiestu oriģināla negatīva vai pozitīva virsmu, iegūst negatīvam identiska izmēra pozitīvas fotokopijas.
- pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- sic et non franču filozofa un teologa P. Abelāra (1079.-1142. g.) ieviests pretēju pieņēmumu argumentācijas paņēmiens.
- koribanti Frīģiešu priesteri, kas kalpoja dievei Kibelei.
- pneimatiskās bremzes frikcijas bremžu sistēma, kuras darbībai un vadībai izmanto saspiestu gaisu.
- elektropneimatiskās bremzes frikcijas bremžu sistēma, kuru darbina ar saspiestu gaisu, bet vada ar elektrību.
- karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas.
- dopelendbols Futbola bumbai līdzīga bumba, ko garā atsperē pakarina pie griestiem, bet apakšā ar virvi, kas pārmesta pār bloku, piestiprina pie grīdas; lieto boksa treniņos.
- mācību gads gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
- akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
- švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš.
- vecā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs.
- Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs.
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma.
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
- nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
- izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā.
- Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
- spuldzes ietvere gaismekļa sastāvdaļa, kurā ieskrūvē vai iestiprina spuldzi.
- kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem.
- līmspīles Galdnieka darbarīks, kas tur kopā saspiestas divas detaļas.
- kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
- leitvāga Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
- slīdstienis Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
- rēvrēpe Gals vai trose, ar kuru pievelk un piestiprina pie grotbomja ierēvētas buras šotstūri; rēvrēps.
- hipsistenocefālija Galva ar augstu pauri, izspiestiem vaigu kauliem un prognātismu.
- diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem).
- entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem.
- pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas.
- eksarhs Galvenais priesteris sengrieķu templī.
- ģenerālkomisariāts galveno administratīvo iestāžu nosaukums Vācijas okupētajās zemēs 2. pasaules kara laikā.
- grozekļa šotklampa galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi; virbeļšotklampa.
- aminosviestskābe Gamma aminosviestskābe -kavētājmediators, kas ietekmē impulsu pārvadi sinapsēs un stabilizē ietekmju līdzsvaru.
- noma Gangrenozs stomatīts, biežāk novārgušiem bērniem pēc pārciestas infekcijas slimības.
- paļimdīt Gar zemi gāzt vai sviest.
- griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
- priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt.
- žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
- izlicējs Gari koka skali pie ātrspiedēm iespiesto lokšņu uzķeršanai un izmešanai uz metiena galda; izmetējs.
- drillēt Gari, ilgi iestāstīt, ieteikt.
- privātierēdnis Garīga darba izpildītājs privātā iestādē, kantorī vai uzņēmumā, piem., bankas vai apdrošināšanas darbinieks.
- amencija Garīga slimība ar halucinācijām, nospiestu garastāvokli.
- auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus.
- collegia Garīgas mācību iestādes misionāru sagatavošanai katoļu ticības izplatīšanai.
- slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa.
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
- laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis.
- digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām.
- nosviept Gatavojot sviestu nošķiest ar krējumu.
- knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi; ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
- malt Gatavot (sviestu) ar sviesta kuļamo ierīci.
- kalatēt Gatavot (sviestu).
- sasukt Gatavot (sviestu).
- sukt Gatavot (sviestu).
- taisēt Gatavot (sviestu).
- nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu.
- kulcierēt Gatavot sviestu ar speciālu aparātu.
- ķērnāt Gatavot sviestu ķērnā.
- ķērnāt Gatavot sviestu ķērnē.
- ķērnēt Gatavot sviestu ķērnē.
- neit Gatavot sviestu.
- panīt Gatavot sviestu.
- sakolčerēt Gatavot sviestu.
- sviestot Gatavot sviestu.
- sirpt Gatavoties, nobriest.
- sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
- bigucis Gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
- stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu.
- ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē.
- glābšanas stacija glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
- sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt.
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums.
- sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
- ciliārķermenis gludo muskuļu veidojums aiz varavīksnenes, kas iestiepj vai atslābina lēcu; starene.
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ laktācijas periods ir ilgāks par gadu.
- varēna Grābekļa "galva", šķērskoks, kurā iestiprināti zari.
- dziedrs Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti.
- dzieds Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti.
- kamsāt Grābt, spiest.
- publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
- paleotips Grāmata, kas iespiesta 16. gadsimta pirmajā pusē (t. i., no 1501. gada līdz 1550. gadam).
- ievadraksts Grāmatas sākumā iespiestais patstāvīgais raksts, kas raksturo publicējamo materiālu vai tā utoru.
- bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
- blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu.
- grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu.
- iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos.
- kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru.
- perl Grāmatu spiestuvēs 5 punktu burtu grāds - viens no sīkākiem burtiem grāmatrūpniecībā.
- kolonels Grāmatu spiestuvēs 7 punktu lieli burti sludinājumu salikšanai.
- sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā.
- skitogens Grāmatu spiestuvēs ar glicerīnu un ciļņošanu veidots ādas surogāts.
- lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
- formējums Grāmatu spiestuvēs brošētām grāmatām vāku malu pārlaišana visām trim pusēm, grāmatu iepriekš apgriežot.
- atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
- fraktūrburti Grāmatu spiestuvēs burti ar lauztiem stūriem, kas attīstījušies no mūku rakstīiem gotiskiem burtiem.
- pierīkojums Grāmatu spiestuvēs iespiežamās formas sagatavošana spiedumam, sevišķi augstāko un zemāko daļu izlīdzināšana vienmērīgam iespiedumam.
- finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
- krāsmente Grāmatu spiestuvēs koka rokturī iestiprināts, uz apakšu plats nazis krāsu maisīšanai un izberšanai pirms iespiešanas.
- piepapēšana Grāmatu spiestuvēs mašīnu iesējumā sašūto un apgriezto grāmatas bloku iestiprināšana vākos.
- liktuve Grāmatu spiestuvēs no pārējām telpām atdalīta telpa, kurā nodarbināti burtliči.
- ielaidējs Grāmatu spiestuvēs palīgstrādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā.
- kopošana Grāmatu spiestuvēs salikto sleju sadalīšana lappusēs, pieliekot lappušu skaitļus, piezīmes utt.
- izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi.
- atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu.
- gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
- kolumna Grāmatu spiestuvēs veselas lappuses salikums.
- briljants Grāmatu spiestuvēs vismazākais (3 punktu) burts.
- rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts.
- konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā).
- nomenklatūra Grāmatvedības kontu uzskaitījums uzņēmumā vai iestādē.
- grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
- Suillus granulatus graudainā sviestbeka.
- žibniciņa Graudu kule, kuru, zirgu barojot piestiprina zem tā galvas.
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
- ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem.
- bugšprita priekšvadņa gredzens gredzens, ar kuru bugšpritu piestiprina pie korpusa; vienlaikus pie tā stiprina arī fokštagu.
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
- rubīna gredzens gredzens, kurā iestiprināts rubīns.
- grunde Gredzenveida dzelzs riņķis izkapts pēdas iestiprināšanai.
- skriemelis gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- apgrēmēt Gremošanas traucējumu iestāšanās.
- ričalas Gričalas - karuselis uz ledus, ragavas piestiprinātas pie kārts apkārtgriešanai.
- apsildāmā grīda grīda, kurā izvietoti sildelementi; ar ūdeni un elektrību apsildāmās grīdas ieteicams ierīkot vannasistabās, koridoros, telpās ar augstiem griestiem un maz mēbelēm.
- Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā.
- Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā).
- Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku.
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri.
- Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos.
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
- gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - kalidoniešu meitene, kas atraidīja Dionīsa priestera Korēsa mīlestību.
- Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls.
- Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni.
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
- Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris.
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais.
- Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
- Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons.
- Eibūlejs grieķu mitoloģijā - Triptolema brālis un no Agras uz Atiku bēgošā Dēmetras priestera Trohila dēls.
- Hriseīda Grieķu mitoloģijā - trojiešu priestera Hrīsa meita, kuras īstais vārds bija Astinoma.
- Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu.
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju.
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem; vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- piekārti griesti griesti, kas ierīkoti pie jau esošajiem griestiem vai ēkas nesošajām konstrukcijām.
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- augšgrīda Griesti.
- grieste Griesti.
- griests Griesti.
- kasetējums Griestu dekorējums - sadalījums nelielos regulāros laukumos, kurus aizpilda gleznots vai plastiski veidots ornaments, bieži - rozete.
- treineits griestu dēļu salikums (viens dēlis virs diviem).
- uzrate Griestu sija uz kuras tiek balstītas spāres.
- balka Griestu sija.
- vārde Griestu sija.
- vārds Griestu sija.
- vērbalka Griestu sija.
- vērbaļķe Griestu sija.
- vērbaļķis Griestu sija.
- vērbalkstarpa Griestu siju starpa.
- vērbaļķstarpa Griestu siju starpa.
- melnie griesti griestu starpkārta skaņizolācijas un siltumizolācijas balstīšanai.
- ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens.
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- griežamā ķērne griežama sviesta kuļamā ierīce.
- iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
- slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta.
- virbeļšēkelis Grozekļa iekabe - iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- virbeļšotauga Grozekļa šotauga - slīdstienim uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- virbeļšotklampa Grozekļa šotklampa - galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi.
- bačāt Grūst (graudiem mizu piestā).
- purnīt Grūst, sviest.
- picka Grūstas kaņepes ar sviestu.
- ģesēties Grūti strādāt un tomēr ciest trūkumu.
- plānotā grūtniecība grūtniecība, kuru pirms tās iestāšanās vēlas (plāno) pāris vai viens no partneriem.
- grūtniecības koeficients grūtniecības iestāšanās skaita attiecība pret vidējo reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitu noteiktā laika periodā.
- neplānota grūtniecība grūtniecības iestāšanās, ja partneri vai viens no partneriem to nav plānojis.
- kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai.
- akiēze Grūtniecības neiestāšanās, sievietes neauglība.
- nogrūst Grūžot (piestā), sasmalcināt; arī grūžot (piestā), atdalīt (graudiem apvalku).
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
- slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes.
- gāzstatiskais gultnis gultnis, kura nestspēju rada ievadītā saspiestā gaisa vai citas gāzes statiskais spiediens.
- balks Guļbūves ēkas baļķis (kā celtnes detaļa); griestu sija.
- iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
- apgulēt Guļot saspiest, nospiest (sivēnus) - par sivēnmāti.
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim.
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m.
- Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m.
- ģeorežģis Ģeosintētisks, no izturīgi savienotiem polimēru elementiem regulāra režģa veidā izgatavots materiāls, kas veido labu mehānisko sasaisti ar apkārtējo materiālu; to iestrādā gruntī būvju un ceļu pamatnes nestspējas palielināšanai, uzbērumu, nogāžu noturības palielināšanai.
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums.
- jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā.
- familjaritāte Ģimenīga, mājīga, nepiespiesta izturēšanās.
- familjars Ģimenīgs, mājīgs, nepiespiests.
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās.
- ribonukleāzes Hidrolāžu klases fermenti, kas katalizē fosfodiestersaišu šķelšanos ribonukleīnskābēs.
- hidroloģiskā stacija hidroloģiskā dienesta iestāde upju, ezeru, purvu un jūras ūdeņu hidroloģiskā režīma elementu novērošanai.
- meteoroloģiskā observatorija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri veic meteoroloģiskos novērojumus pēc plašas programmas.
- agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes.
- Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim.
- šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes.
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos.
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā.
- hiperfokālais Hiperfokālais attālums - uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- grodi Horizontāla sija, uz kuras balstās griesti.
- adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju.
- kempferis Horizontāls vai vertikāls balsta koks loga rāmja vidū (pie kura piestiprina atsevišķas loga daļas).
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
- centromēra Hromosomas iežmauga, tās sašaurinātā daļa, ar ko tā šūnas dalīšanās laikā piestiprinās pie ahromatīna vārpstas.
- neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve.
- perdendo Idziestot, izgaistot.
- iemetināt Ieāķēt; arī iestiprināt.
- iesudzināt Ieaudzēt, ieviest (mājdzīvniekus, to šķirni, sugu).
- aizsprengt Iebāzt (iespiest) ar varu aiz kaut kā.
- iespriest Iebāzt, iespiest (kur iekšā).
- iemurdzīt Iebāzt, iespiest.
- iešībēt Iebīdīt; ielikt; iestumt.
- iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums.
- grauze Iebraukta, iestaigāta sliede.
- ieblankot Iebūvēt, iestiprināt plankas (stāvbūvē celtas ēkas sienā).
- ieruna Iečukstēšana, iestāstīšana.
- iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
- departaments Iedalījums (parasti augstākais) valsts administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
- epinoze Iedomāts slimīgs stāvoklis, kas seko pārciestai slimībai.
- piemest Iedot, piešķirt papildus; piesviest (5).
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā.
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
- aizspīlēt Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu.
- autoserviss Iedzīvotāju automobiļu apkalpošanas iestāžu un pasākumu kopums.
- noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- dones Iegriezumi mucas galdiņos dibena ripas iestiprināšanai.
- samigt Iegrimt, iestigt.
- iegrumīt Iegrūst, iestumt.
- greizi sašaurināts iegurnis iegurnis pēc agrā bērnībā pārciesta gūžas kaula iekaisuma.
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- grozekļa iekabe iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- iekare Iekāre 2 - šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
- veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu.
- alfa spektrometrs iekārta, ar ko nosaka radioaktīvā elementa kodola izsviesto alfa daļiņu enerģiju
- pneimoiekārta iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti; pneimatiskā iekārta.
- sviesta gatavotājs iekārta, ar kuru, mehāniski apstrādājot krējumu (25-45% tauku), iegūst sviestu (80-83% tauku) un paniņas (0,3-0,5% tauku).
- ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
- aprikte Iekārtojums, iekārta, iestāde.
- ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- pneimopiedziņa Iekārtu komplekss mašīnu (aparātu) darbināšanai ar saspiesta gaisa (retāk - gaisa plūsmas) enerģiju.
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
- iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
- ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
- iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- aizdedzes svece iekšdedzes motoros ieskrūvēta aizdedzes ierīce ar 2 elektrodiem, starp kuriem radusies dzirkstele vajadzīgajā brīdī aizdedzina cilindrā saspiesto degmaisījumu.
- gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa.
- priekšlogs Iekšlogs; ieliekams un izņemams logs, ko rudenī iestiprina, ieliek (siltuma saglabāšanai ziemā).
- lipstiķis Ielāps, iestiķēts gabals.
- kabe Ielaušanās caur griestiem.
- ieļukt Ieliekties, iestigt, iebrukt.
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
- depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā.
- iejūkums Iemaņas, iestrādāšanās, piera.
- samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
- slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
- aizgulēt Ieņemt bērnu (grūtniecības iestāšanās).
- iekundēties Ieņemt vietu kādā vidē vai iestādē ar citu labvēlību.
- iesaperināties Ieperināties; arī ieviesties.
- ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu); ieķepināt.
- ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi.
- pārvietot ierādot citas telpas vai atrašanās vietu, likt iekārtot tur iestādi, uzņēmumu u. tml.
- imatrikulācija ierakstīšana sarakstā (matrikulā); ierakstīšana augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- atvērt kontu ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā.
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
- ombudsmans Ierēdnis, kas izskata privātpersonu sūdzības par valdības iestādēm.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
- bumbturis Ierīce aviācijas bumbu (un citu iznīcināšanas līdzekļu) piestiprināšanai pie lidmašīnas.
- rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi).
- žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
- giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā.
- margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
- aerogrāfs Ierīce krāsas izsmidzināšanai ar saspiestu gaisu; lieto tekstilrūpniecībā, poligrāfijā, scenogrāfijā, grafikā, keramikas izstrādājumu dekorēšanai u. c.
- pakarenis Ierīce lokšņu uzkāršanai un piestiprināšanai žāvējot.
- manodetanders Ierīce saspiestas gāzes spiediena samazināšanai, liekot gāzei plūst no viena trauka (balona) otrā; lieto gk. metināšanā.
- strūklas aizspārns ierīce spārna cēlējspēka palielināšanai, izmantojot saspiesta gaisa strūklu no spraugām spārna astes malās.
- sviesta tecīlis ierīce sviesta gatavošanai.
- sviestmašīna Ierīce sviesta gatavošanai.
- sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
- sviestmuciņa Ierīce sviesta kulšanai - statīvā kustīgi iestiprināta neliela muca.
- ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
- bremžu krāns ierīce, kas vada saspiestā gaisa padevi no resivera uz transportlīdzekļa bremžu kamerām.
- nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes.
- pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
- ieriesties Ieriest 1.
- ierietēt Ieriesties 2(2).
- agrotehniskā kopšana ierīkotu meža kultūru kopšana pirmos 2-3 gadus, lai novērstu zemsedzes nomācošo konkurenci iestādītiem vai iesētiem kociņiem.
- bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
- rezonanses frekvence ierosinošā spēka frekvence, ar kuru uzspiesto svārstību amplitūdai ir maksimālā vērtība.
- piestāties Iesaistīties darbā; piestāt (5).
- piestāt Iesaistīties darbā; piestāties (4).
- iebriest Iesākt briest, nogatavoties.
- iebriesties Iesākt piebriest, uzbriest, augt.
- iestāties Iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- aizstrinkšēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
- aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
- pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu).
- uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
- uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
- iesekt Iesegt; piesprādzēties, nostiprināties, ieviesties.
- iemētāt Iesēt, iestādīt (vietumis vai nelielā daudzumā).
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai).
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
- rekurss Iespēja izlabot pieļauto kļūdu, panākt sprieduma pārskatīšanu vai ciesto zaudējumu atlīdzināšanu.
- kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos.
- nonparelis Iespiedburti, kuru biezne ir 6 punkti (2,256 mm); ar šādiem burtiem iespiests teksts.
- kopiespiedums Iespiedums, kur vairākas krāsas iespiestas viena uz otras.
- nodrukāt Iespiest (2) (1).
- iekniebt Iespiest (ko starp ko).
- piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iekost Iespiest (ko) starp zobiem.
- iemiegt Iespiest (kur iekšā), piespiežot (pie kā).
- iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās).
- iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos).
- iemiegt Iespiest (starp ko).
- drukavāt Iespiest (tekstu).
- iedrukāt Iespiest 2 (1).
- iespaust Iespiest 2.
- iebučot Iespiest skūpstu (piemēram, delnā).
- izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u.tml.).
- apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā); apbakstīt.
- izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt.
- iemaidzīt Iespiest, iedzīt.
- iebuktēt Iespiest, ieliekt.
- iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
- iegumstīt Iespiest, ietūcīt.
- ietvert Iespiest, ievērt.
- iezmaugt Iespiest, iežņaugt.
- saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
- saslēgt iespiest, saspiest.
- iedarīt Iespiest, saspiest.
- driķēt Iespiest.
- drukāt Iespiest.
- ieslogot Iespiest.
- iesprandzēt Iespiest.
- iesprengt Iespiest.
- iesprenkt Iespiest.
- iesprūdīt Iespiest.
- iestilpēt Iespiest.
- uzdriķēt Iespiest.
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
- atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs.
- iesprandzēties Iespiesties (iežņaugties).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
- ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām.
- iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
- samieties iespiesties (par vairākiem objektiem).
- aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju).
- iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- iesagrauzties Iespiesties (piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu).
- iesatriekšties Iespiesties un norīvēt, noberzt.
- pasprūst Iespiesties zem kaut kā un iestrēgt.
- iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
- izsprudzināties Iespiesties, iespraukties.
- iespringt Iespiesties, iesprūst.
- iesakosties Iespiesties, iesūkties kādā materiālā (par krāsu).
- difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
- penetrēt iespiesties; izkļūt vai izsūkties cauri.
- iemākties Iespiesties.
- iemiegties Iespiesties.
- iesaspiesties Iespiesties.
- iesprūdīties Iespiesties.
- iesprudzināties Iespiesties.
- brošēšana Iespiesto lokšņu (papīra lapu) apstrādāšana, gatavojot brošūras, žurnālus un grāmatu blokus.
- oblātorija Iespiests cirkulārs ar vēstījumu par jauna tirdzniecības nama dibināšanu vai jau pastāvoša pārgrozīšanu.
- posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris.
- iespiestava Iespiestuve.
- virsiespiedējs Iespiestuves vadītājs, faktors.
- spīļstienis Iespiežamā veltņa ierīce uzvilkņa saturēšanai un piestiprināšanai.
- iesprengties Iespraukties, iespiesties.
- iežņaugties Iespraukties; arī iespiesties.
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- iesprudīt Iespriest.
- iespiesties Iespriesties (1).
- saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu.
- iesaspriesties Iespriesties.
- iespriegt Iespriesties.
- sasprausties Iesprūst, iestrēgt.
- birojs iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā.
- kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām.
- struktūra iestāde, apvienība; veidojums.
- dienests iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
- telefona centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
- nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
- bāriņu tiesa iestāde, kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- informācijas aģentūra iestāde, kas izplata jaunumus laikrakstiem, radio un TV.
- arhidiecēzes kūrija iestāde, kas palīdz arhibīskapam arhidiecēzi pārvaldīt.
- kapituls iestāde, kas pārzin ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
- ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
- ISBN aģentūra iestāde, kas piešķir straptautiskos grāmatu standartnumurus (standarts LVS 2108: 2000), ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība.
- meteoroloģiskā stacija iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteostacija.
- pionieru nometne iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizēja pionieru un skolēnu atpūtu.
- piena virtuve iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- darba birža iestāde, kur noteiktā kārtībā tiek reģistrēti darba meklētāji, bezdarbnieki un vākta informācija par darba piedāvājumiem.
- cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka.
- atpūtas nams iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos.
- mācību kombināts iestāde, kurā gatavo kādas specialitātes strādniekus un kalpotājus vai paaugstina viņu kvalifikāciju.
- nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
- lēmējiestāde iestāde, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus.
- mašīna iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- trenažieru zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.)
- svaru zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.)
- sporta zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.); trenažieru zāle
- reklāmas aģentūra iestāde, uzņēmums, kas nodarbojas ar reklāmu izgatavošanu un izplatīšanu, reklāmas orgsnizēšanu.
- kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.).
- galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
- atkalizmantošana Iestādes rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic iestāde vai privātpersona komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis; atkārtota izmantošana.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- sēde iestādes, organizācijas u.tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
- sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā iestādīt (kā lielāku daudzumu).
- piestādīties Iestādīt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iestādīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
- spirt iestarpināt, iespraukties, ievietot.
- iepūst miglu acīs iestāstīt izdomājumus, aplamības.
- laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu).
- pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā.
- resoru arhīvi iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli.
- protokols TOP iestāžu automatizācijas protokols (angļu "Technical and Office Protocol").
- iekšējās drošības dienests iestāžu, komersantu vai organizāciju struktūrvienība, kas nodrošina to apsardzi un iekšējo drošību.
- sastrigt iestigt, iegrimt, iestrēgt.
- drimpēt Iestigt, iestrēgt (dziļā sniegā vai purvā; par zirgiem).
- sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā; iestiklot (kā lielāku daudzumu).
- likt zobus iestiprināt zobu protēzes.
- likt Iestiprināt, piestiprināt (piemēram, būvējot, izgatavojot, labojot).
- aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iespriesties (parasti rīklē).
- iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iestrēgt (parasti rīklē).
- izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
- uzvest iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.).
- iespalēt Iestumt, iespiest, iegrūst.
- sazvaidīt Iesvaidīt, ieziest.
- ielepēt Iesviest ar dubļiem.
- sadauzt iesviest, iemest.
- ieskliest Iesviest, iemest.
- iebringāt Iešūpoties iekšā, iekārtoties, iestreipuļot.
- reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju.
- ietriebt Ietriept, ieziest.
- rūts ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām, kuras pārbīdot atzīmē skaitīšanas darbību rezultātus; šādas ierīces ripiņas.
- transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu.
- bagete Ietvarlīste, koka līste (nokrāsota vai apzeltīta) gleznu ietvaru izgatavošanai; no bagetes var veidot dzegu, to piesit pie griestiem vai sienas kā rotājumu savienojuma vietās.
- iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- atvadīt Ievadīt, iestumt atpakaļ.
- aizsēkties Ievaidēties, iestenēties.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
- pievadāt Ieviest (atvedot to no kādas citas vietas).
- ievest Ieviest (kādu jauninājumu).
- aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
- dekretēt Ieviest (ko) ar likumu, dekrētu.
- aizvadāt Ieviest (piemēram, augu, dzīvnieku sugu, šķirni).
- automatizēt Ieviest automātus (kādā nozarē, uzņēmumā).
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- pieselēt Ieviest jaunu liellopu šķirni.
- pieselt Ieviest jaunu liellopu šķirni.
- kibernetizēt Ieviest kibernētiskas ierīces (piemēram, uzņēmumā, tā daļā).
- konveijerizēt Ieviest konveijerus.
- mehanizēt Ieviest mašīnas, mehānismus, ierīces (piemēram, darba procesā).
- matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
- motorizēt Ieviest motorus (kādā nozarē, uzņēmumā); apgādāt ar motoriem (ierīci, iekārtu).
- iztēzgāt Ieviest nekārtību, izvazāt.
- sovietizēt Ieviest padomju iekārtu.
- rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai.
- pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās).
- pieņemt Ieviest, iedibināt (pēc paraduma, tradīcijas).
- iedzīvināt Ieviest, īstenot, realizēt.
- ievest kārtību ieviest, nodibināt kārtību.
- iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- ieselināt Ieviest; ieaudzēt.
- iesugot Ieviest; ieaudzēt.
- Zviedrijas mēru sistēmas kanna ieviesta 1665. g. = \~2,62 l.
- iekārtojums Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē).
- insekcēt Ieviesties (kādā teritorijā) - par kukaiņiem.
- pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- ieperināties Ieviesties (par dzīvniekiem, mikroorganismiem).
- pastāt Ieviesties (par dzīvniekiem).
- iesataisīties Ieviesties (par grauzējiem, kāpuriem u. tml.).
- iemesties Ieviesties (par parazītiem).
- iesamesties Ieviesties (parasti par kukaiņiem, kāpuriem).
- papanavāt Ieviesties (piemēram, par grauzējiem).
- ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
- ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem).
- ieaugļoties Ieviesties un pavairoties.
- iesugoties Ieviesties, ieaugt (lielākā daudzumā).
- piejemt Ieviesties, iedibināties (par paražām).
- ievērsties Ieviesties, ielavīties.
- ieriesties Ieviesties, ierasties.
- iedzīvināties Ieviesties, īstenoties, realizēties; tikt ieviestam, īstenotam, realizētam.
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
- pieselēties Ieviesties, pievairoties.
- apviesties Ieviesties, sarasties zem kaut kā.
- pieperināties Ieviesties, savairoties (lielākā daudzumā) - par dzīvniekiem.
- piesapladīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
- piesaperināties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
- piesataisīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
- ieselīties Ieviesties, savairoties.
- iezelties Ieviesties, sazelt 1.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
- iesavadāties Ieviesties; tikt ieviestam.
- iesaviesties Ieviesties; tikt ieviestam.
- iecistēt Ieviesties.
- iestiproties Ieviesties.
- ievesties Ieviesties.
- ieviersties Ieviesties.
- ieviesoties Ieviesties.
- ievirst Ieviesties.
- ievirsties Ieviesties.
- pavirsties Ieviesties.
- intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem.
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
- hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
- iesēdināt Ievietot, iestiprināt (izkapts asmeni) kātā.
- ietvert Ievietot, iestiprināt (kur iekšā priekšmetu).
- pildīt Ievietot, iestrādāt (ko) gatavojamā produkta iekšienē; gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko.
- iestellēt Ievietot; novietot; iebūvēt, iestiprināt (detaļu celtnē).
- sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai.
- ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu).
- iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
- iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts; stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
- novaksavāt Ieziest (apavus) ar krēmu un nospodrināt.
- noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt (apavus).
- ieeļļot Ieziest ar eļļu (parasti matus).
- iepernicot Ieziest ar pernicu.
- iesviķot Ieziest ar sveķiem.
- pataukot Ieziest ar taukiem.
- ietaukot Ieziest ar taukvielām.
- trānot Ieziest ar trānu.
- nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu.
- ievaskot Ieziest ar vasku.
- smičot ieziest stīginstrumenta lociņu ar kolofoniju.
- satept Ieziest, apziest, aptašķīt.
- iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
- iesmurgāt Ieziest, iesvaidīt (kur iekšā).
- ieglaudīt Ieziest, ietaukot.
- iesmērēt Ieziest.
- ietepēt Ieziest.
- ietept Ieziest.
- ietraipīt Ieziest.
- ievieķēt Ieziest.
- iezieķēt Ieziest.
- iezviest Ieziest.
- iesaziesties Ieziesties.
- iesmērēties Ieziesties.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts.
- magmatiskie ieži ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- būvizstrādājums Ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē.
- virsāji Ilgāk stāvējuša sviesta virskārta.
- sakaukāt Ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju).
- karinēt Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- karinēties Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- izmirties Ilgāku laiku ciest badu.
- sabadoties Ilgāku laiku ciest badu.
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- aizgarēties Ilgāku laiku iztikt bez kaut kā, pieciest.
- sabadot Ilgāku laiku likt ciest badu.
- samuities Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī).
- samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot.
- izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
- nociesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties.
- atciest Ilgāku laiku, daudz ciest.
- izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
- pielīksmot Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis).
- nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
- stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
- izvantēties Ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt.
- izsviesties Ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1).
- piesvilpēt Ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas).
- novāļot Ilgāku laiku, daudz vāļājoties nospiest pie zemes, saplacināt, noblīvēt.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- izkalināt Ilgi likt badu ciest.
- pievārgt Ilgstoši ciest, vārguļot.
- aizmērdināt Ilgu laiku ciest badu.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
- Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli jaunā daļa ("New Delhi"), kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli.
- eirignāts Indivīds ar platu seju un izspiestiem vaigu kauliem.
- medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus).
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem.
- trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm.
- kritiskā infrastruktūra infrastruktūra, ko uzskata par izšķirošu, lai varētu funkcionēt valsts sabiedriskā dzīve, piemēram, valsts veselības sistēma, sabiedriskais transports, lielās kredītiestādes vai telekomunikāciju tīkli.
- virtuālā organizācija institūcija (firma, korporācija, iestāde utt.), kuras darbinieki ir viens no otra ģeogrāfiski attālināti, bet strādā apmainoties ar informāciju interneta vidē.
- palīgorgāns Institūcija (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- klīringa centrs institūcija, kas atbild par iestāžu neto pozīciju aprēķinu un centrālā darījumu starpnieka vai norēķinu aģenta neto pozīciju aprēķinu, ja minētās institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki un attiecīgā vienošanās paredz neto pozīciju aprēķinu.
- norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem.
- konsultatīvā padome institūcija, kas saskaņo pašvaldību vai pašvaldību un valsts iestāžu darbību attiecīgajā rajonā vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā.
- centrālais darījumu starpnieks institūcija, kas sistēmā darbojas par starpnieku iestāžu savstarpējos darījumos, apkalpojot pārveduma rīkojumus.
- Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja institūcija, kas vadīja latviešu bēgļu palīdzības iestādes 1. pasaules kara laikā.
- uzraudzības institūcija institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi banku, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- skrūvgriezis Instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai.
- slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai.
- INSIS Integrēto pakalpojumu starpiestāžu sistēma ("Interinstitutional system of integrated services").
- piekliegt pilnas ausis intensīvi (skaļi) stāstīt; intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.
- apdrošināmā interese interese neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam.
- edu Interneta virsdomēns mācību iestādes apzīmēšanai.
- čīkstāda Īpaša āda, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu.
- diffarreatio Īpaša laulības šķiršanas forma romiešu tiesībās, kurā bij nepieciešama priestera klātbūtne.
- kursi Īpaša mācību iestāde.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
- pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12.
- brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
- karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai).
- klosterskolas Īpašas mācību iestādes klosteros, kas sadalījās iekšējās garīdzniekiem un ārējās lajiem.
- pneimatiskais pasts īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai.
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze.
- kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
- izlūkošana īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ur iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- krītiņš Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
- grifs īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām (piemēram, iestādes grifs, grifs "slepeni"); zīmogs ar parakstu; paraksta, uzraksta nospiedums uz dokumenta.
- ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
- ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā.
- žvākgals Īss ķēdes posms, ar kuru enkurķēdi piestiprina pie peldlīdzekļa.
- intermeco Īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums.
- kompendiozs Īss, saspiests; konspektīvs.
- augstiene Istabas griesti.
- noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
- nokniest Īsu brīdi, vienu reizi kniest 1.
- izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu); ataust.
- izbringt Izbriest.
- nolauzt sroku izciest (visu piespriesto) cietumsodu.
- lauzt sroku izciest cietumsodu.
- izsēdēt Izciest sodu (parasti cietumā).
- atsēdēt Izciest sodu cietumā.
- čaļitsja Izciest sodu, sēdēt cietumā.
- puhnuķ Izciest sodu.
- izģelbt Izciest.
- izaciesties Izciesties.
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē; samaksāt daļu (no kādas summas).
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- atmirdzums Izdziestoša gaismas avota vājš spīdums.
- estinto Izdziestot, augstākā mērā klusi.
- perdendosi Izdziestot, izgaistot (skaņai).
- diluendo Izdziestot, izgaistot, līdzīgi "morendo".
- morendo izdziestot; pamazām klusinot skaņu un palēninot tempu.
- iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest.
- dataisīt Izgatavot (ko) piestiprināšanai pie kā.
- seminārs Izglītības iestāde, kas sagatavo skolotājus (dažās valstīs), arī reliģisku organizāciju amatpersonas.
- speciālā skola izglītības iestāde, kurā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas.
- pepinjēra Izglītības iestāde.
- pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
- defenestrēt izgrūst vai izsviest pa logu cilvēku vai kādu lietu
- apgulšņāt Izgulēt, guļot nospiest.
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi); nevarēt paciest.
- konca Izkapts daļa, ko piestiprina pie kāta.
- pēds Izkapts daļa, ko piestiprina pie kāta.
- uzkums Izkapts piestiprinājuma pie kāta leņķis.
- balagans Izklaidējoša rakstura bezgaumīgs priekšnesums vai izrādes iestarpinājums.
- izžūrāt Izlaistīt, izšķiest.
- razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut.
- izgumbāties Izliekties, izspiesties.
- izgumboties Izliekties, izspiesties.
- izrotāt Izlietot, izšķiest.
- bugšprita kustīgais gredzens izmanto priekšburas halzstūra piestiprināšanai.
- izkāst Izmantot, izspiest; izdabūt (naudu).
- krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
- stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
- spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
- noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest.
- izpeizēt Izniekot, izšķērdēt, izšķiest, izputināt.
- kara stāvoklis izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai; karastāvoklis.
- karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civivilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
- izohrona Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus iestājas kāda meteoroloģiska parādība.
- izofēna Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus ir iestājusies kāda ar dzīvo dabu saistīta parādība.
- izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā.
- izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
- izpildelements Izpildsistēmas funkcionāls elements kādas noteiktas darbības (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. funkciju) veikšanai apstrādes procesā.
- rēdīt Izpirkt vainu, ciest sodu.
- skleist Izplatīt, šķiest.
- skleīst Izplatīt, šķiest.
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (3).
- vēdeklis Izplestas medņa gaiļa astes spalvas, kas sevišķi labi redzamas, gailim riestojot.
- naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
- atjaunojums Izrādes iestudēšana no jauna.
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā; arī spriest tiesu.
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- izsviest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes).
- atskaitīt Izslēgt (no mācību iestādes).
- izzvaidīt Izsmērēt, ieziest.
- pāržmaugt Izspiest (cauri).
- noskalpēt Izspiest augstu cenu.
- reketēt Izspiest naudu ar draudiem, iebaidīšanu vai vardarbību.
- likt uz ausīm izspiest naudu; aplaupīt.
- noplēst piķi izspiest naudu.
- terorizēt Izspiest naudu.
- izmiegt Izspiest no kurienes.
- izgnauzt Izspiest, izgriezt (kā mitru veļu).
- izspanderēt Izspiest, izgrūst.
- izslaukt Izspiest, izkrāpt naudu vai mantu.
- izmurkšīt Izspiest.
- izspaudīt Izspiest.
- uzmiegt Izspiest.
- izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko) - parasti par vielu.
- izblinzt Izspiesties uz āru.
- izgumt Izspiesties, izliekties.
- izkļauties Izspiesties.
- izspriesties Izspiesties.
- iztiesāt Izspriest tiesā (parasti lietu).
- izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
- izsēdēt Izspriest, nolemt (parasti sapulcē, sēdē).
- emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas).
- brosnīt Izstāties (no mācību iestādes).
- novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
- izspogot Izsūkties, izspiesties ārā.
- izlobt Izsviest (dusmās).
- izlodēt Izsviest ārā.
- izvantēt Izsviest, izmest; izmētāt, izsvaidīt.
- izšēķāt Izšķērdēt, izsaimniekot, izšķiest.
- plemperēt Izšķērdēt, izšķiest; slaistīties, slamstīties.
- izkrēst Izšķērdēt, izšķiest.
- izplaust Izšķērdēt, izšķiest.
- izpļēgurot Izšķērdēt, izšķiest.
- izpleikāt Izšķērdēt, izšķiest.
- izšvitināt Izšķērdēt, izšķiest.
- noklakarēt Izšķērdēt, izšķiest.
- pajedināt Izšķērdēt, izšķiest.
- peizēt Izšķērdēt, izšķiest.
- pleikāt Izšķērdēt, izšķiest.
- pleizerēt Izšķērdēt, izšķiest.
- pliģerēt Izšķērdēt, izšķiest.
- škaidīt Izšķērdēt, izšķiest.
- trēst Izšķērdēt, izšķiest.
- bārstīties Izšķērdīgi, nesaimnieciski rīkoties; šķiesties.
- nokākarēties Izšķiest laiku bezjēdzīgā darbā.
- kākarēties Izšķiest laiku niekojoties nenoteiktā darbā.
- dundurēt Izšķiest laiku, nīkt dīkdienībā, slinkumā palaisties.
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu, spēku)
- izklakarēt Izšķiest, izšķērdēt, izniekot.
- šaustīt izšķiest, izšķērdēt; arī daudz ēst.
- aptelzt Izšķiest, izšķērdēt.
- izķērzt Izšķiest, izšķērdēt.
- izpērt Izšķiest, izšķērdēt.
- izšvipstināt Izšķiest, izšķērdēt.
- iztramšķināt Izšķiest, izšķērdēt.
- noplaudēt Izšķiest, izšķērdēt.
- nopļaukāt Izšķiest, izšķērdēt.
- noplaust Izšķiest, izšķērdēt.
- nopleicēt Izšķiest, izšķērdēt.
- nopleikāt Izšķiest, izšķērdēt.
- noslīcināt Izšķiest, izšķērdēt.
- plakarēt Izšķiest, izšķērdēt.
- pļurināt Izšķiest, iztērēt, ātri nolietot.
- plegzderēt Izšķiest, iztērēt, pļēgurot.
- noprallēt Izšķiest, iztērēt.
- šķērdelēt Izšķiest, iztērēt.
- noklenkstēt Izšķiest, notriekt (laiku).
- izšvīkstēt Izšķiest, pazust.
- plaust Izšķiest; izšķērdēt.
- aizšvitināt Izšķiest.
- izšķēst Izšķiest.
- iztašķīties Izšķiesties, izšķaidīties.
- atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
- muckraking Izteiciens, sevišķi Amerikā, par žurnālistiem, kas mēģina atklāt korupciju valsts iestādēs un privātajā sektorā (angļu "mēslu grābšana").
- iztept Iztriept, apziest.
- ķeipīt Izturēt, ciest.
- terpīt Izturēt, ciest.
- dviegt Izturēt, izciest.
- galēt Izturēt, izciest.
- izterpīt Izturēt, izciest.
- ķēpt Izturēt, izciest.
- nokraitāt Izturēt, izciest.
- notrukt Izturēt, izciest.
- tilt Izturēt, izciest.
- nest Izturēt, paciest (ko nelabvēlīgu).
- trukt Izturēt, paciest, paciesties.
- atgalēt Izturēt, paciest.
- ciesties Izturēt, paciest.
- ķerpīt Izturēt, paciest.
- elgt Izturēt, paciesties.
- izķerpīt Izturēt; paciest.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
- izdruka Izvadierīces iespiestais teksts, kas satur programmu tās sākotnējā vai translētajā formā, kā arī norāžu tabulas, diagnostikos ziņojumus un citu informāciju, ko pieprasa lietotājs.
- nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- sariekt Izveidot auduma pamatni (aužamajos stāvos); sariest.
- pārveidot Izveidot citāda (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- uzsist jumtu izveidot Jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām.
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā).
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot (2).
- sapumpurot Izveidot, sariest vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām).
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- izvelkamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā izvērstā veidā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli, tā ir redzama displeja ekrānā tikmēr, kamēr peles poga ir nospiesta.
- apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu).
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- nokare Izvirzījums uz leju starp (kā) piestiprinājuma, atbalsta vietām.
- izvelbt Izvirzīt, izspiest (uz āru acis).
- izzeļģēt Izziest, izsmērēt.
- izžiekāt Izziest, iztriept.
- izsmērēt Izziest.
- iztraišķēt Izziest.
- izzviest Izziest.
- salīdzināšana Izziņas paņēmiens, kas kalpo par pamatu, lai spriestu par objektu līdzību vai atšķirību.
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
- aukstais zibens ja kāda zibens sasperta ēka neaizdegās, tad mēdza spriest, ka tas bijis "aukstais zibens".
- spinakerbomis Jahtas masta elements, pie kura piestiprina spinakeru.
- bugvapeņi Jahtkluba ģerboņi, kurus piestiprina jahtas vai kuģa priekšgalā pie brīvsāniem.
- taikuns Japānā agrāk (līdz 1868. g.) tituls pasaulīgam valdniekam, kara kungam un civilu iestāžu vadītājam.
- Futodama Japāņu mitoloģijā - dievība ar priestera funkcijām, dieva Takamimusubi dēls.
- malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm.
- elvede Jauna egle rokas resnumā, kuras tievgalis, pārvērsts klūgā, noder plostu piestiprināšanai krastā.
- censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem.
- jaunuzvedums Jauniestudējums.
- pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
- inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām.
- apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
- gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
- nostiprināšanās Jebkādu iemaņu un zināšanu apguves iestrādāšanas stadija, kad iemaņas un zināšanas tiek labi iegaumētas un tās iespējams atkārtot jebkurā vajadzīgā brīdī.
- virsprokurors Jebkuras prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības, departamenta, nodaļas vadītājs.
- takas atkarība jēdziens, kas raksturo kā indivīdu, tā arī iestāžu un organizāciju sociālo inerci, atkarību no ierastā darbības veida; ierastības atkarība.
- Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē.
- Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē.
- Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga.
- Oriša Nla jorubu mitoloģijā - "lielais dievs", kurš atrodas visu dievību priekšgalā un izveidoja uz zemes sauszemi, iestādīja kokus, izveidoja no māliem cilvēku ķermeņus.
- šļāce Josla, līnija, iestaigāta sliede.
- veldinēt Jostas aužot šķirt iestiepto dziju.
- kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
- Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi.
- efods Jūdu augsto priesteru apmetnis no zeltā rotāta linu auduma.
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
- dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības.
- āzkārpe Jumta dakstiņu latai piestiprinātā daļa.
- savietotais jumts jumts, kas savienots ar griestiem vienā telpu norobežojošā konstrukcijā.
- malas jūra jūra, kas iestiepjas dziļi sauszemē un ko ar okeānu vai citām jūrām savieno jūras šaurumi.
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
- admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m.
- grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe.
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas.
- buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
- pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem.
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
- pircējs juridiska persona (uzņēmums, iestāde), kas kaut ko pērk
- starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem.
- kredīta līnija juridiski noformāta bankas (vai līdzīgas iestādes) saistība piešķirt noteiktā laika posmā aizņēmējam kredītus saskaņotā limita ietvaros.
- faktiskais sastāvs juridisko faktu sistēma, kas ir nepieciešama, lai iestātos juridiskās sekas, uzsāktos tiesiskas attiecības, notiktu izmaiņas šajās attiecībās.
- juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
- Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā.
- vebliņmezgls Jūrnieku mezgls virves piestiprināšanai pie staba.
- justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
- justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
- justies kā zivij ūdenī justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
- izpildīšana kā sagatavota, iestudēta atveidošana
- piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- jonis Kāda (ar kaprīzēm, niķiem u. tml. saistīta) stāvokļa (periodiska) iestāšanās.
- jauniespiedums Kāda agrāk iespiesta drba jauns iespiedums.
- ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
- mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
- pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
- zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
- demonetizēšana Kāda monētu veida izstumšana no likumīgo maksāšanas līdzekļu skaita ar piekritīgās iestādes rīkojumu.
- iemava Kāda rīka caurules veida gals kāta vai roktura iestiprināšanai.
- tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums; darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
- kara apgabals kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
- aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
- mundiera gods kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava.
- plenārsapulce Kādas koleģiālas likumdevējas, pārvaldes vai tiesu iestādes sapulce, kurā var piedalīties visi šīs kolēģijas locekļi.
- domicils Kādas personas oficiālā dzīves vieta vai arī kāda uzņēmuma, firmas, iestādes oficiālā atrašanās vieta.
- avioparks Kādas specializētas iestādes aviācijas līdzekļu kopums.
- ordinārijs Kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs.
- diplomātiskā pārstāvniecība kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
- purle kāds, kam noziesta mute.
- krikšins Kāds, kurš mēģina apspiest smieklus; krikškans.
- krikškans Kāds, kurš mēģina apspiest smieklus.
- izmuities Kādu laiku izciest grūtības.
- izknakstīt Kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām).
- serviss Kādu pakalpojumu kopums, to sniegšana; pakalpojumu iestāde, uzņēmums.
- aizkaisīt Kaisot aizmest, aizsviest.
- platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm.
- kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai.
- rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
- lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts.
- Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m.
- korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
- pakala Kalta detaļa, elements piestiprināšanai zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārretņi Kāļi, kas tiek iestādīti starp citiem kāļiem vietās, kur iepriekš iestādītie kāļi ir beigušies.
- piekalt Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt).
- dakālt Kaļot piestiprināt, pievienot.
- piekaldināt Kaļot piestiprināt.
- kamerkollēģija Kambarkollēģija - valsts pārvaldes iestāde Krievijā 1718.-1785. g., kas uzraudzīja un pārvaldīja nodokļus u. c. valsts ienākumus.
- Kameņa Kameņa pie Obas - pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- taucēt Kaņepes piestā grūst.
- kaņepju miltiņi kaņepju ēdiens no piestā sagrūstām taukšētām kaņepēm ar sāli, ko izmantoja kā pavalgu.
- grūstenis Kaņepju sviests.
- vāģsmērs Kaņepju sviests.
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
- gangveja Kāpnes, kas savieno kuģa klāju ar piestātni.
- jūras kara bāze kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
- kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus.
- dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta.
- pārdislocēšana Karaspēka daļu, vienību, iestāžu un militāro mācību iestāžu izvietojuma vietu maiņa miera laikā.
- saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu.
- akselbantes Karavīriem (gk. virsniekiem) pie pleca piestiprināti auklu vijumi ar metāla uzgaļiem.
- piekārt Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- sudrabainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carasius auratus"), kas Latvijā ieviesta 20. gs. 40. gados.
- Bearnas mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu.
- paduška Kārstuves daļa - ādas pamatne, kurā iestiprināti smalku stiepļu āķīši.
- lapu mīkla kārtainā sviesta mīkla.
- anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem.
- iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
- viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
- stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm.
- špurkstiķis Kārts galā piestiprināts koka vai bleķa kurmju biedēklis.
- darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
- bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem.
- rāte Kārtu tiesas institūcija Krievijas miestos un mazpilsētās 1775.-1864. g. (Baltijā līdz 1889. g.).
- virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
- kredītkase Kase, iestāde, kas dod kredītu (1).
- vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai.
- kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
- diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu.
- ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana".
- penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- graduāle Katoļu dievkalpojuma daļa pēc epistulas nolasīšanas, kad dzied t. s. graduālpsalmus, priesterim stāvot uz altāra kāpnēm.
- pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
- adamīti Katoļu ieviests nievājošs apzīmējums dažādām sektām ar norādi uz muļķību.
- litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
- introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri.
- komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm.
- biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi.
- vakats Katra neapspiesta grāmatas lapa; baltpuse.
- baltpuse Katra neapspiesta lappuse, ko burtlicis saliek iespiežamai formai aiz titullapas u. c.
- ķesturis Kāts vēžu ķeseles piestiprināšanai.
- gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī.
- zlaņķis Kaut kas mitrs, saspiests.
- piedeknis Kaut kas nesaderīgs, nederīgs, vāji piestiprināts.
- piedēknis Kaut kas nesaderīgs, nederīgs, vāji piestiprināts.
- makņa Kaut kas saspiests.
- diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
- raskoloķ Kaut ko paņemt, piespiest atzīties.
- raskruķiķ Kaut ko paņemt, piespiest atzīties.
- kristallglazūras Keramikas izstrādājumu dekoratīvās glazūras ar sastāvu, kas atdziestot kristalizējas.
- kinoizglītība Kinematogrāfijas radošo un tehnisko darbinieku sagatavošanas sistēma speciālās mācību iestādēs.
- signāldēlis Klabata - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
- tinkavāt Klāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu; veidot apmetumu.
- tapsēt Klāt (sienas, griestus) ar tapetēm; klāt (telpas) sienas, griestus ar tapetēm.
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
- sveķot Klāt, ziest ar sveķiem.
- una corda klavieru spēlē nozīmē piespiest kreiso pedāli.
- atklepoties Klepojot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis, iestrēdzis elpvadā.
- gvelgt Kliegt ar aizspiestu kaklu.
- CRM Klientu attiecību vadība jeb pārvaldība (angļu "customer relationship management"), vadības nozare, kas pēta uzņēmuma vai iestādes darbu (sadarbību) ar klientiem un šo aktivitāšu lomu rentabilitātes palielināšanā, efektivitātes celšanā un attiecību cilvēciskošanā.
- kultūras pils (arī nams) kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- siļkša agrīziņs klūga ilkss piestiprināšanai pie ratiem vai ragavām.
- grīvonkys klūgas ragavu mietņu piestiprināšanai pie saturkokiem.
- korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu.
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- iespiedkļūda Kļūda iespiestā tekstā.
- aplauzties Kļūdīties; ciest neveiksmi.
- iestāšanās kļūšana par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
- sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu); kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
- sabriest Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi); nobriest (5).
- atraisīties Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
- kāmēt Kļūt ļoti vājam; ciest badu.
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- apzešķēt Kļūt netīram; apziesties.
- iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
- blīzt Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
- pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
- atsamities Kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot.
- uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
- atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku).
- atsalaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku).
- ņurgt Kļūt slapjam, izmirkt (ūdenī), uzbriest, kļūt dubļainam vai putrveidīgam.
- pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
- pārziedēt Kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija; arī noziedēt.
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
- satumst Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
- piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums; uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
- atsavoļņāties Kļūt vaļīgam (par ko piestiprinātu).
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- apknaibīt Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
- knaidīt Kniebjot saspiest.
- uzkniedēt Kniedējot piestiprināt (uz kā, kam).
- knietēt Kniest 1, kņudēt un sūrstēt.
- kniesāt Kniest.
- kniesēt Kniest.
- kniezēt Kniest.
- kūvēt Kņudēt, kniest.
- smuceklis kociņa galā piestiprināta lupata, ko izmanto pannas ieeļļošanai pirms pankūku cepšanas.
- kucīte Kociņš, kas piestiprināts pie paminas un darbina vērpjamo ratiņu.
- šķilsts Kociņš, uz kura piestiprināti zvejas āķi.
- šķiltiņš Kociņš, uz kura piestiprināti zvejas āķi.
- alfa spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī radioaktīvo elementu kodolu izsviesto alfa daļiņu enerģētisko sadalījumu.
- tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā 1(1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
- lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators.
- buras līķa apaļspleise koka gredzens, kas paredzēts kaušas iestiprināšanai.
- nāras Kokā iecirsti robi, kuros kaut ko iestiprināt.
- vaķis Koka klucī iestiprināts apdarināts dēlis, uz kura kulstot novieto linu sauju; kulstīkla.
- balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas.
- jutra Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
- jutrenīca Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
- kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties.
- razvaļņas koka rāmis, kas piestiprināts ragavām, lai varētu vairāk iekraut.
- endzeliņš Koka spraudeklis linu kodaļas piestiprināšanai pie ratiņa cērves.
- longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
- rāmis Koka vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (loga, lecekts) rūtis.
- rāms Koka vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (loga, lecekts) rūtis.
- špeile Koka vai metāla tapa apavu zoles, arī papēža piestiprināšanai.
- masta krēsla vaigi koka vai metāla vertikāli veidotas masta krēsla sānmalas, starp kurām iestiprināta nolaižamā masta pēda.
- kazuls Koka, vēlāk dzelzs adata ar kuru piestiprina linus.
- ēvelsols Kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
- ķēždobšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna taisnstūrveida dobumu iestrādei.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- šķēres Koks ratu priekšdaļā, pie kā piestiprināta dīsele; šķērkoks.
- šķērkoks Koks ratu priekšdaļā, pie kā piestiprināta dīsele.
- jūgs Koks, kas piestiprināts pāri dīstelei un pie kura jūdz zirgus.
- griests Koks, ko senāk lietoja griestiem; atsevišķs griestu dēlis vai baļķis.
- krūtaža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
- krūteža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
- profilētā kokšķiedru plātne kokšķiedru plātne, kuras labajā pusē iestrādāts noteikts profils.
- birojs koleģiāla institūcija, ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības, iestādes) darba vadīšanai.
- medības ar karodziņiem kolektīvo medību veids, kad meža gabalu (kas ierobežots ar auklu, kurai piestiprināti sarkani karodziņi) ar ielenktu vilku vai lapsu pēc izcelšanas no midzeņa dzen mednieku virzienā, Latvijā lielā laika patēriņa dēļ šādi gk. medī vilkus.
- pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
- tieši no budžeta finansētie komersanti komersanti, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei.
- krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
- tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti.
- tiesību normu piemērošana kompetentu valsts iestāžu individuālu varas rakstura juridisku aktu izdošana, kas rada, groza vai izbeidz konkrētām personām tiesības un pienākumus vai nosaka tām sankcijas
- īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
- li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
- subkonrektors Konrektora palīgs; mācību iestādes vadītāja biedra palīgs.
- vecčehi Konservatīva partija 1860.-1918. g., kas nosaukumu ieguva 1874. kad no šās partijas atdalījās jaunčehi; iestājās par čehu zemju autonomiju Hābsburgu impērijas ietvaros, vērsās pret pārkārtojumiem.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
- nacionālā padome konstitucionālo institūciju, valsts iestāžu nosaukumi atsevišķās valstīs.
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
- masta krēsls konstrukcija, kurā iestiprina nolaižamā masta pēdu.
- Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī.
- rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā.
- izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas.
- angiogramma Kontrastizmeklēšanas rezultātā iegūti asinsvadu attēli, kas ļauj spriest par asins plūsmu tajos.
- sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus.
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt.
- kredītsabiedrība Kooperatīva tipa depozītu finanšu iestāde, ko organizē arodbiedrības, baznīcas, lielas kompānijas.
- kredītkooperatīvi Kooperatīvas kreditēšanas iestādes, kas Latvijas teritorijā sāka dibināties 19. gs. vidū un pastāvēja līdz 1940. g.
- alumnāts Kopdzīve pie vidējās mācību iestādes, kur audzēkņi saņem dzīvokli un uzturu.
- dortuārs Kopēja audzēkņu guļamistaba slēgtā mācību iestādē.
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
- internāts Kopmītne (mācību iestādes) audzēkņiem.
- tautskola Kopnosaukums obligātās izglītības mācības iestādēm.
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
- kora diriģents korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kordiriģents.
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve.
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus.
- iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
- iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem.
- krājdepozīts Krājnoguldījums - viens no kredītiestāžu depozīta veidiem.
- sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- sažņirgties Krampjaini un čirkstot saspiesties kopā.
- krampbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
- vainagbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
- medību karodziņi krāsaini (parasti sarkani) 11-13 x 18-25 cm auduma gabali, kuri piestiprināti auklai (parasti kaprona - 2,0 mm) 50-70 cm attālumā viens no otra.
- netiešās darbības elektriskās pretestības krāsns krāsns, kuras kamerā siltumu izdala pie tās sienām un griestiem piestiprinātajos sildelementos plūstošā maiņstrāva; darba temperatūra līdz 2000 °C; tiešās darbības elektriskās pretestības krāsnīs par sildelementu izmanto pašu apstrādājamo materiālu.
- strēle Krasta akumulatīvā forma, šaura, uzskalota sauszemes josla, kas iestiepjas jūrā no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru garumā.
- zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
- klīdināšana Krāsu fabrikās un spiestuvēs sauso krāsu samalšana un sajaukšana ar pernicu speciālās mašīnās.
- lecināt Kratot atdalīt piestā nogrūstos graudus no nenogrūstiem.
- vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu.
- Zemes banka kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
- rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
- bona Kredītdokuments, pret kuru tā īpašnieka noteiktā termiņā var saņemt no citas personas vai iestādes naudas summu vai citas vērtības.
- krājkase Kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- pašvaldības krājkase kredītiestāde, ko dibinājusi pilsētas vai pagasta pašvaldība savas teritorijas iedzīvotāju - naudas noguldītāju vajadzībām.
- kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību.
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības.
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
- riska darījumi kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, no kurām kredītiestāde var ciest zaudējumus.
- kredītpolitika Kredītiestādes darbības plānošana kreditēšanas jomā, kā arī kredītu izmantošanas kontroles organizēšana.
- kredītanalītiķis Kredītiestādes darbinieks, kas analizē klienta aizdevuma pieprasījumu un novērtē klienta spēju pildīt saistības kredīta izsniegšanas gadījumā līdz saistību dzēšanai.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām.
- kredītiestādes bankrots kredītiestādes nespēja pilnā mērā izpildīt savas saistības pret kreditoriem.
- depozītoperācija Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu.
- delkrēdere Kredītiestāžu uzkrājumi, no kuriem sedz neatmaksātos kredītus.
- vekseļu diskonts kredītoperācija - vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
- kredītrisks Kreditora iespēja ciest zaudējumus, aizdodot naudas līdzekļus, ja parādnieks (debitors) nepilda aizdevuma līgumā noteiktās saistības pret kreditoru, t. i. nespēj vai nevēlas atmaksāt noteikto kredīta summu noteiktā laikā.
- nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku.
- kreditoru komiteja kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes sanācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam.
- pircēja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz aizdevuma līgumu, kuru noslēdzis aizdevējs (kredītiestāde vai cita finanšu institūcija) un pircējs, lai finansētu eksporta līgumu.
- vekseļu kredīts kredīts, ko kredītiestāde izsniedz klientam pret viņam piederošo vekseļa diskontu kredītiestādē; kredītiestādē nodotie vekseļi ir izsniegtā kredīta nodrošinājums.
- kontrolsprūds Kredītvienošanās nosacījums, ar ko automātiski iestājas zināmas sekas, piemēram, prasība pirms termiņa dzēst kredītu.
- pseidolabrocis Kreilis, kurš spiests darboties ar labo roku.
- krējuma kulšana krējuma mehāniska apstrāde, kurā veidojas sviesta graudi un izdalās paniņas.
- kreimmaize Krējummaize - ar krējumu apziesta maize.
- sasukties Krējumu kuļot, tam pārveidoties sviestā.
- pēdelis krekla padusē iestrādāta trīsstūrveida iešuve paduses palielināšanai.
- vakarot Krēslot; iestāties vakaram.
- sasmērēt Krietni apziest, saziest, ieziest.
- sasvaidīties Krietni ieziesties.
- purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai.
- sociālrevolucionāri Krievijā 1901. g. nodibināta un pēc 1917. g. revolūcijas padomju valdības apspiesta atsevišķa sociālistu partija - eseri.
- eksekutors Krievijā līdz 1917 - ierēdnis, kas pārzināja kādas iestādes saimniecību.
- asambleja Krievijas valdnieka Pētera I ieviestas sapulces privātās mājās, kurās gan risināja lietišķas sarunas, gan nodevās izpriecām.
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
- berkovecs Krievu birkavs = 10 pudu = 400 mārciņu = 163,8 kg, Latvijas teritorijā ieviests 1845. g. un lietots līdz 20. gs. sākumam, kad ieviesta metriskā mēru sistēma.
- krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.
- pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu.
- kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa.
- protagons Kristāliska masa, kas izkrīt alkoholiskiem smadzeņu audu ekstraktiem atdziestot; t. s. baltā substance.
- kaprīnskābe Kristāliska taukskābe, kas glicerīda veidā atrodama sviestā u. c. dzīvnieku taukos.
- epitrahils Kristiešu priestera garīgās varas simbols: gara, plata lente, ko rotā zelta izšuvumi un krustu attēli.
- martirijs Kristīgo paciestās mocības ticības labad, asins apliecība.
- parūzija Kristus otrā atnākšana, kas pēc kristiešu ticējumiem būs laiks, kad tiks spriesta tiesa un tiks nodibināta pilnīga Dieva valstība.
- piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu); krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
- cefalodiprozops Kroplis ar diviem ģīmjiem, kuram pie galvas piestiprināta otra, nepilnīga galva.
- desmiognāts Kroplis, kura žoklim piestiprināta neattīstīta parazīta galva.
- riesti Krūmāji, kur riesta laikā uzturas medņi.
- krūmot Krūmveidīgi augt, krūmu riest.
- virspleiras membrāna krūškurvja fascijas daļa, kas piestiprināta pie I ribas iekšējās malas un pārklāj pleiras galotni.
- vāksts Kubls, muca ar vaļēju, nogriestu virsdaļu.
- šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli.
- atmusturēšana Kuģa ļaužu formāla atlaišana no dienesta, ko izdara kādā iestādē.
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- varfa Kuģu piestātne (kravu iekraušanai un izkraušanai).
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu kārtu vidū.
- četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm.
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus.
- trīt Kult (sviestu ar karoti).
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem.
- kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
- kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai.
- sakulčerēt kuļot krējumu sagatavot sviestu.
- pienīt Kuļot sagatavot (sviestu) pietiekami, daudz.
- sviestkunkulis Kunkulis sviesta.
- pa roku galam kur pagadās (sviest, mest u. tml.).
- kurarizācija Kurāres ievadīšana slimniekam, kamēr iestājas terapeitisks efekts - skeleta muskulatūras atslābums.
- pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- kalata Kurpju lieste.
- kapuls Kurpju lieste.
- govskāja Kurpnieka darbarīks - liestes aizstājējs.
- ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
- Augstākā padome, Kurzemes hercoga Kurzemes hercoga padomdevēja iestāde 17.-18. gadsimtā, kurā ietilpa 4 hercoga virspadomnieki un līdz 1642. g. arī 2 akadēmiski izglītoti zinātņu doktori.
- Manaseina revīzija Kurzemes un Vidzemes guberņas vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude 1882.-1883. g., ko vadīja Krievijas senators N. Manaseins.
- deponējums Kustamas mantas nodošana tiesas iestāžu vai tādu uzņēmumu glabāšanā, kas nodarbojas ar glabāšanas darījumiem.
- lentarēties Kustēties, ļodzīties (par stingri neiestiprinātu, nenostiprinātu priekšmetu).
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā); berzēties (1).
- cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu.
- kapāt Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju.
- rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā); berzēties (1); berzties (1).
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- viras Kustīga savienojuma detaļa (logu, durvju u. c.) vērtņu piestiprināšanai. Pēc konstrukcijas ir noceļamās un iekaltās v.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- brauktava Kustīgi iestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- brauceklis Kustīgi piestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- izkutināt Kutinot vai bakstot piespiest iznākt, izdabūt ārā.
- ūbulis Kvadrātveida drēbes gabals, ko iestrādā bikšu staru sazarojumā, lai to paplašinātu.
- lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā.
- auditors kvalificēts revidents, kas pārbauda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas grāmatvedības norēķinu dokumentus, lai noskaidrotu dokumentu precizitāti, to esamību, ticamību, atbilstību likumīgām prasībām, atklāj saimnieciskās darbības patieso gaitu, aprēķina peļņu, zaudējumus, dod slēdzienu par saimniecisko stāvokli pārbaudes perioda beigās.
- smadzeņu noplūde kvalificētu speciālistu došanās uz citu valsti, apgabalu, uzņēmumu, iestādi u. tml.
- Bozes gāze kvantu gāze, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai; tuvojoties absolūtajai nullei, daļiņu skaits šādā gāzē neierobežoti aug un var iestāties Bozes–Einšteina kondensācija.
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu.
- komīns Kvēpenes detaļa, kurā iestiprināta dakts.
- bridels Ķēde, kuras viens gals piestiprināts pie stacionāra enkura, otrs pie kuģu tauvošanās mucas.
- Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību.
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- iespīrēties Ķepurojoties kaut kur nostiprināties, atspiesties.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- sviesta ķērne ķērne sviesta kulšanai.
- ķemurs Ķērne, koka trauks sviesta kulšanai.
- plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
- grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
- Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos.
- ķiba Ķipis; koka trauks piena raudzēšanai; arī sviesta glabājamais trauks.
- patversme labdarības iestāde - mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem.
- Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem.
- štimmīgs Labi saskanēt, piestāvēt.
- laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis.
- botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
- valsts darba inspekcija labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde; tās funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
- Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
- ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
- reformatorija Labošanas iestāde gados jauniem noziedzniekiem (ASV).
- kollekta Labprātīga dāvanu lasīšana nabagu vai kādu labdarīgu mērķu un iestāžu pabalstīšanai.
- piedētava Laids - izkapts asmenim piestiprināta daļa.
- Bābeles gūsts Laika periods 1309.-1377. g., kad pāvesti bija spiesti uzturēties Aviņonā (t. s. "Aviņonas gūsts").
- stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda.
- mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- darba laiks laika sprīdis, kurā darbiniekam saskaņā ar darba līgumu un iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumiem jāveic savi darba pienākumi un jāatrodas darba devēja rīcībā.
- darba laiks Laika sprīdis, kurā iestāde vai uzņēmums ir atvērts apmeklētājiem.
- pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis; vēlāk.
- pirms laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
- antrefilets Laikraksta redakcijas daļā iestarpināts raksts, sevišķi valdības ziņojums.
- priekšrīts Laiks pirms rīta iestāšanās, pirms saules lēkta.
- darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē); darbadienas (1) ilgums.
- kāptuves Laipa ar virspusē piestiprinātiem kāpšļiem satiksmei starp dažāda augstuma vietām.
- upju prāmis laiva, plosts vai liellaiva ar kravas platformu piestātņu līmenī.
- klucis Laivas malai piestiprināts koka gabals, kurā iedzendzelzs bultas, starp kurām ieliek airus.
- tukta Laivas riba, pie kuras piestiprina malas dēli.
- tukti Laivas ribas jeb loki, pie kuriem piestiprina laivas dēļus.
- tuktis Laivas ribas jeb loki, pie kuriem piestiprina laivas dēļus.
- pieaire Laivu piestātne.
- steķes Laivu un kuģu piestātņu laipa.
- steķis Laivu un kuģu piestātņu laipa.
- Dalai lama lamaistu virspriesteris Lielais lama.
- griestu lampa lampa, ko pakar pie griestiem.
- sienas lampa lampa, ko piestiprina pie sienas.
- kūpekļi Lampas kvēpi uz sienām un griestiem.
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība.
- skapulopeksija Lāpstiņas piestiprināšana pie ribām, ja paralizēti lāpstiņas muskuļi vai ir iedzimts augsts lāpstiņas novietojums.
- lapmīkla Lapu mīkla jeb kārtainā sviesta mīkla.
- vasas mezgli lapu piestiprinājuma vietas stumbram.
- vējlata Lata, dēlis, ko piestiprina ēkas galā gar jumta malām.
- LAI Latgales reģionālā iestāde (reģ.).
- kūča Latgaliešu Ziemassvētku sesatdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu.
- dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli.
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem.
- Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
- aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Satversmē, likumos un citos tiesību aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus valsts aizsardzības jomā.
- tiešā pārvalde Latvijas Republikas, kā sākotnējās publiskās personas, iestādes un amatpersonas.
- repšēns Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- repsītis Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- Astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju.
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
- kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai.
- sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai.
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav.
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav.
- aprūpes ciems lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs (pansionātos, internātskolās, rehabilitācijas centros, sanatorijās u. tml.) dzīvojošie un strādājošie.
- apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam.
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- laulības reģistrācija laulības noslēgšanas notikuma reģistrēšana attiecīgā iestādē valsts likumos noteiktajā kārtībā.
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- riņķlēžas Ledus karuselis, kur vizinās ar ragaviņām, kas piestiprinātas pie kārts.
- raunis Leduslaikmeta beiguposma intervāls pirms 13,7-13,1 tk. g. un šim laikam atbilstošie nogulumi; Latvijā šajā laikā augstienes pilnīgi atbrīvojās no ledus, vietumis sāka ieviesties koki.
- salēkāt Lēkājot saspaidīt, saspiest.
- gumijlēkšana lēkšana no augsta torņa, tilta vai tml., lēcējam pie kājām piestiprināta elastīga gumija
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
- ieklamburēt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; arī iestreipuļot.
- ieklampāt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; arī iestreipuļot.
- ieķeņķerēt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; iestreipuļot.
- skolekss Lenteņa galva, ar ko tas piestiprinās pie zarnas sienas.
- šaržēts leperis leperis ar iespiestiem abrazīvā materiāla graudiem.
- enkurķēde Lidaparāta trose, pie kuras piestiprina enkurslēdzi izpletņa automātiskai atvēršanai.
- enkurtrose Lidaparāta trose, pie kuras piestiprina enkurslēdzi izpletņa automātiskai atvēršanai.
- gaisa balons lidaparāts bez dzinēja - milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem; sfērisks aerostats.
- centroplāns Lidmašīnas spārna vidējā daļa, kura centrālajā daļā savienota ar fizelāžu un kuras galos piestiprināti spārna gali.
- ārštata fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
- bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds.
- platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā.
- uvulārie līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijas centrs ir ūkā un mīkstajās aukslējās (tās tiek piespiestas pie mēles pakaļējās daļas).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss; telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
- bānnagla Liela nagla, skava, ar ko piestiprina dzelzceļa sliedi pie gulšņiem.
- dakoti Lielākā siu cilšu indiāņu grupa Z-Amerikā, agrāk apdzīvoja lielas teritorijas ap Misūri; 17. gs. tika atspiesti prērijā.
- pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū.
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt.
- panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
- trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
- kopuls lieste.
- kapils Lieste.
- liesta Lieste.
- liests Lieste.
- spiedliešana liešanas tehnoloģija, kurā metāla veidnēs šķidro materiālu (metālu, polimēru) iepilda ar spiedienu, izmantojot virzuli, saspiestu gaisu vai ekstrūderu.
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
- pluviāls Lietains; tāds laikposms (epoha, laikmets), kurā arīdos apgabalos iestājas mitrs klimats.
- tieslietas Lietas, ko izspriež tiesu iestādes vai Tieslietu ministrija.
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
- čipa Lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni.
- čapa Lieto, lai atdarinātu dobju, apspiestu troksni.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- tā Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
- nu ko lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
- decernents Lietu apstrādātājs iestādēs.
- Lizdeika lietuviešu mitoloģijā - priesteris, kas izskaidrojis dižkunigaitim Ģediminam sapni par dzelzs vilku, pareģojis Viļņas dibināšanu.
- kanceleja Lietvedības nodaļa (iestādē); šīs nodaļas telpas.
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus.
- kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības; ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru).
- sūtīt Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
- saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- aizmērdēt Likt ciest badu; slikti, trūcīgi barot.
- kārsināt Likt nobriest, nogatavoties.
- karsināt Likt nobriest, nogatavoties.
- klemmēt Likt, iestiprināt skavā, skrūvspīlēs.
- kliedzināt Likt, piespiest kliegt; brēcināt bērnu.
- nolecināt Likt, piespiest nolēkt.
- pārlecināt Likt, piespiest pārlēkt.
- rāpināt likt, piespiest rāpot (vajadzīgajā virzienā).
- samaldināt Likt, piespiest, zaudēt orientāciju (uz kādu laiku).
- aizstatīt Likt, piespiest.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- paziņošana likumā noteikta iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīga, kvalitatīva un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstoša dokumentu un informācijas nodošana adresātam.
- izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izarakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes.
- pietiesāt Likumā paredzētajā kārtībā piespriest (maksāt, atdot ko u. tml.).
- datiesāt Likumā paredzētajā kārtībā piespriest (sodu).
- kriminālprocesuālā darbība likumā pieļauta darbība, ko krimināllietā tās izmeklēšanas, iztiesāšanas un izlemšanas gaitā veic likumā pilnvarotas valsts iestādes, amatpersonas un personas, īstenojot kriminālprocesa uzdevumus.
- landrāts Likumdevēja iestāde dažos Šveices kantonos.
- deputāta neaizskaramība likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu; deputāta imunitāte.
- signēts Likumīgi apstiprināta grāmatas izdevēja vai spiestuves tirdzniecības zīme, ko iespiež titullapā vai arī grāmatas beigās un uz vāka; senāk privātpersonas zīmogs.
- Arhimēda likums likums, pēc kura šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikālu cēlējspēku, kas vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku.
- ielīmēt Līmējot iestiprināt (kur iekšā).
- pielīmēt Līmējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlīmēt Līmējot piestiprināt (uz kā, kam).
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- palīmēt Līmējot piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- brasa Līne, kas piestiprināta pie rājas, lai to varētu pagriezt vajadzīgajā slīpumā.
- vecuma līnija līnija demogrāfiskajā tīkliņā, kura norāda uz indivīda konkrēto vecumu demogrāfiskā notikuma iestāšanās momentā (parasti šo līniju grafiskajā attēlā neiezīmē).
- izorahijas Līnijas jūru kartē, kas savieno punktus, kur paisums iestājas vienlaicīgi.
- homoseismi līnijas, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus, kuros zemestrīce iestājas vienā laikā.
- maslaboiņa Linsēklu eļļas spiestuve.
- šķelbete Linu kulstāmās ierīces sastāvdaļa - kustīgā ritenī iestiprināts apdarināts dēlis.
- ripe Linu kulstāmās mašīnas detaļa - apaļš koks, pie kura piestiprinātas kulstīklas.
- Suillus aeruginascens lipīgā sviestbeka.
- ielipināt Lipinot iestiprināt (kur iekšā).
- pielipināt Lipinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlipināt Lipinot piestiprināt (uz kā, kam).
- netiešais līzings līzinga objektu iegādājas specializēta līzinga iestāde un nodod nomā līzinga ņēmējam.
- brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
- ielodēt Lodējot iestiprināt (kur iekšā).
- pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlodēt Lodējot piestiprināt (uz kā, kam).
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- palodze Loga ailas apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
- slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi.
- aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- augštienis Logs griestos.
- augšgaisma Logs kajītes griestos.
- iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_.
- kolohepatopeksija Lokzarnas piestiprināšana pie aknām.
- kolopeksija Lokzarnas piestiprināšana pie vēdera sienas (latīņu "colopexia").
- sitija Londonas centrālā daļa, ko pārvalda lordmērs un kur atrodas finanšu iestādes, firmu kantori u. tml.
- Dauningstrīta Londonas iela, kur atrodas Lielbritānijas premjerminista rezidence, ārlitu ministrija un dažas valdības iestādes.
- Vaithols Londonas iela, kurā izvietotas daudzas valdības iestādes.
- spraids Lopam kāju starpā iespriests koks.
- hozianna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas sauciens jūdaismā un kriestietībā.
- baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām.
- ielūzt Lūstot (parasti ledum), iestigt, iegrimt (kur iekšā).
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.).
- pieaudzināt Ļaut pieaugt, nobriest.
- tūcināt Ļaut pietūkt, briest.
- izgatavināt Ļaut pilnībā nobriest.
- apgruzdināt Ļaut sabriest, sabriedināt.
- stidzēt Ļaut stigt, iestigt.
- stidzināt Ļaut stigt, iestigt.
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt viņam medicīnisku palīdzību.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- sakļauties Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
- sastuķēt ļoti cieši sabāzt, saspiest kopā.
- kā siļķes mucā ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); ļoti saspiesti.
- kā (vēža) spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
- kā vēža spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- piekliegt pilnu galvu ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
- piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
- templis Ļoti nozīmīga celtne, arī iestāde (parasti kultūrā).
- kā ar maiglēm, arī kā maiglēs ļoti stipri (piemēram, spiest).
- badot Ļoti taupīt; ciest badu.
- iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
- piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa dalu pie ka, kam klāt).
- studijas Mācības augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- kollēgija Mācības iestādes, īpaši jezuītiskas.
- filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu; attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta.
- palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
- Kaucmindes mājturības seminārs mācību iestāde mājturības skolotāju sagatavošanai — Mājturības seminārs 1923.-1938. g. un Latvijas Mājturības institūts 1938.-1940. g.
- jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības (1) speciālistus.
- mājturības skola mācību iestāde, kas sniedz zināšanas, prasmes un iemaņas mājsaimniecībā un dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- internāts Mācību iestāde, kurā audzēkņi mācās un dzīvo.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- mācītava Mācību iestāde.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
- diplomands Mācību iestādes beidzējs, kas izstrādā vai izstrādājis diplomdarbu vai diplomprojektu.
- subrektors Mācību iestādes vadītāja palīgs.
- izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- darba vidē balstītas mācības mācību organizēšanas un īstenošanas pieeja, kurā izglītības un tālākizglītības programmas teoriju un praksi izglītojamie apgūst pārmaiņus izglītības iestādē un uzņēmumā, organizācijā vai pie individuāla saimnieciskās darbības veicēja.
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā mācību iestādē, vidējā speciālajā mācību iestādē).
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
- pasniegšana Mācību priekšmeta mācīšana (parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
- mācībstunda Mācību stunda - laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola.
- meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
- pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā.
- brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
- skološana mācīšana, parasti mācību iestādē, padomu došana, pamācīšana
- neklātiene Mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti kombinācijā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā.
- docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē.
- pasniegt mācīt (mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- pasniegt stundas Mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē.
- lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- ņemt stundas Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
- studēt Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai.
- dziļumieži Magmatiskie ieži, kas veidojušies Zemes dzīlēs, magmai lēni atdziestot liela spiediena un augstas temperatūras apstākļos.
- dzīslieži Magmatiskie ieži, kas, magmai iespiežoties atdziestoša intruzīva masīva vai apkārtējo iežu plaisās, veido dzīslas vai daikas.
- feromagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā magnētisko daļiņu magnētiskie momenti vielā ir paralēli un viela parasti ir ar spontānu magnetizāciju, kura iestājas zem kritiskās temperatūras (Kirī punkts).
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
- ahkins Maiju augstais priesteris, kurš bija astoņu vai divpadsmit priesteru sapulces pārstāvis.
- atmesties Mainīties, iestāties (par laiku).
- iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
- maisēt Maisīt (par sviesta gatavošanu).
- ļammāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
- ļemmāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
- kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- pažags Maizes krāsns slaukāmā slota ar lapām, iestiprināta garā kātā; pažaga.
- garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm.
- redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem.
- svagaļi Mājlopiem piestiprināmi piekari, kas kustoties rada skaņu.
- debetkarte Maksājumu kartīte, kurā iestrādāts mikroprocesors; atšķirībā no kredītkartes tajā ir ierakstīts, cik daudz naudas vēl atlicis, ko tērēt, un norēķināšanās brīdī nav jāsaistās ar banku.
- maksājuma uzdevums maksātāja rakstisks rīkojums kredītiestādei par naudas summas noņemšanu no norēķinu konta un ieskaitīšanu saņēmēja kontā.
- reorganizācijas pasākumi maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju.
- litoponija Māksla iestrādāt gleznieciskus tēlojumus plānās porcelāna plātnēs, kas apskatāmas tiešā apgaismojumā (uz servisēm, krāsns podiņiem u. tml.).
- fonognomika Māksla spriest par cilvēka domām pēc viņa balss vai runas.
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- teātris mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
- rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes.
- legālais aborts mākslīgais aborts, kas veikts ārstniecības iestādē.
- kriminālais aborts mākslīgais aborts, ko izdara grūtniece pati vai kāda cita persona ārpus ārstniecības iestādes.
- dempinga cena mākslīgi pazemināta preču pārdošanas cena, ko lieto kā līdzekli, lai piespiestu konkurentus bankrotēt un palielinātu savu preču noietu.
- polimērās šķiedras mākslīgi šķiedrmateriāli no polimēriem, piem., no poliamīdiem (kaprons, neilons, dederons), no poliesteriem (lavsāns, dakrons), no poliakrilnitrila (nitrons), no celulozes (viskoze).
- šūņas Mākslīgi veidota vaska pamatne ar regulāra sešstūra kontūrām, ko iestiprina kārē.
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus; šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
- menuki Mākslinieciski darināti metāla izrotājumi japāņu zobenu rokturiem, kas tiem piestiprināti ar zīda auklu.
- Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
- kolpopeksija Maksts piestiprināšana pie vēdera sienas, lai izlabotu tās atslābumu vai noslīdēšana.
- svini Makšķeres auklai piestiprinātas skrotis, tās iegrimes nodrošināšanai.
- zemledus makšķerēšana makšķerēšana ziemā ar aprīkojumu, kas sastāv no makšķerāķa, auklas, spoles, atsperīga kātiņa un ledū iestiprināma statņa.
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- vatuška Marlei līdzīgs audums, pie kura piestiprina vati, veidojot vatējumu.
- reilīne Marlīne - tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
- smadzeņu skalošana masīva propaganda presē, uzbāzīga reklāma, vecāku un audzināšanas iestāžu moralizēšana (pārliecināšana) utt., respektīvi, kāda viedokļa uzspiešana.
- masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki.
- štagfoks Masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
- dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
- signālmasts Masts, pie kura piestiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
- īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus izdošanai.
- pneimomašīna Mašīna (piem., pneimocilindrs, pneimomotors, vakuumsūknis, kompresors, ventilators), kas pārveido saspiesta vai retināta gaisa enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi.
- pneimodzinējs Mašīna (piemēram, pneimocilindrs, pneimomotors, vakuuma dzinējs, pneimoturbīna), kas saspiesta vai retināta gaisa enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā.
- autoplate Mašīna grāmatu spiestuvēs rotāciju spiežu stereotipplātņu automātiskai noliešanai un apstrādāšanai.
- skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
- sviesta kuļamā mašīna mašīna sviesta gatavošanai.
- licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
- šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži.
- statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
- diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai.
- piestrāde Mašīnu detaļu saskarvirsmu pielaikošanās to darbības sākumstadijā; piestrādināt.
- lāgeris Mašīnu, mehānismu daļa, uz kā (ko) novieto, piestiprina; arī gultnis.
- apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
- čīksts Materiāls, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu.
- čīkstis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
- čīkstulis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
- jaukta pārvaldītājsabiedrība mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet no kuras meitas sabiedrībām vismaz viena ir banka.
- stilpēt Maukt, stiept, spiest.
- Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m.
- kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu.
- golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā.
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
- papļūtīt Mazliet, kādu laiku pārciest caureju.
- pamurzāt Mazliet, nedaudz saspiest, saburzīt.
- papindzelēt Mazliet, neilgu laiku triept, ziest ar otu; pakrāsot ar otu.
- padacka Mazs dzelzs stienītis zem ratu koka ass, kas piestiprināts, lai braucot ass nedilst.
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu.
- Salisburga Mazsalacas miesta nosaukums 1860. gados.
- spiestuvele Mazvērtīgas spiestuves nievīgs apzīmējums.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- slimnīca Medicīnas iestāde stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- lupozorija Medicīnas iestāde, kur nodarbojas ar sejas ādas tuberkulozes (lupusa) profilaktiku, ārstēšanu un pētīšanu.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
- atskurbtuve Medicīniska iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
- tamoksifēns Medikaments, antiestrogēna viela, pretvēža līdzeklis, ko lieto sievietēm ar krūts vēzi menopauzes laikā.
- knipēšana Medņu gaiļa dziesmas pirmā daļa (strofa) riestošanas laikā, pēc kuras parasti seko, bet dažkārt arī neseko "korķis" un slīpēšana.
- lutēt Medu spiest.
- vilkumiestieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkumiests" iedzīvotāji.
- miests Medus alus, miestiņš 1.
- ušbanis Medus alus, miestiņš.
- tranu medus medus, kāda nav un nevar būt, bet kādu var pircējam iestāstīt.
- blatot Mēģināt ko iestāstīt.
- jaujas Meklēšanās, riesta laiks.
- baziogloss Mēles kaula un mēles muskuļa daļa, kas piestiprināta pie mēles kaula pamata.
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
- sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
- iemelot Melojot iestāstīt, iegalvot; melojot iedvest.
- psihiatriskā slimnīca mentālās veselības aprūpes iestāde vai atsevišķa nodaļa, kas nodarbojas ar cilvēku psihiskās veselības traucējumu diagnosticēšanu un ārstēšanu.
- sviesta zoste mērce no izkausēta sviesta.
- relatīvie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka algebriski, summējot mērāmā lieluma novirzi no iestādīšanas mēra vai etalona lieluma.
- leņķmērs mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs.
- izrakstīšanas plānošana mērķtiecīgi organizēta starpprofesionālas komandas darbība, lai pacientam pēc atgriešanās mājās no ārstniecības iestādes nodrošinātu nepieciešamo sociālo un veselības aprūpi kopienā atbilstoši viņa vajadzībām.
- lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām.
- pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
- virsmēslošana Mēslošana, neiestrādājot mēslus augsnē.
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli.
- zaļmēsli mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēslojums; siderāti.
- aizmest Mest prom; aizsviest.
- slaņķēt mest, sviest (nekārtīgi).
- leķēt Mest, sviest parasti ar ko lipīgu.
- čadīt Mest, sviest.
- veķēt Mest, sviest.
- zvaldīt Mest, sviest.
- maždžurs Metāla (neliela) piesta.
- enkuris Metāla āķis, kas satur kopā griestu siju un vainagbaļķi.
- raugasdzelze Metāla detaļa, kas piestiprināta pie raugas.
- pakavs Metāla kalts lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
- masta jātnieks metāla skava, kas piešūta grotburas priekšējam līķim un slīd pa mastam piestiprinātu viengabala sliedi.
- gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle.
- smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis.
- spinakera fallstūra dēlītis metāla, plastmasas vai cita (no buraudekla atšķirīga) materiāla pastiprinājums spinakera fallstūrī, pie kura piestiprina (iešēkelē) spinakerfalli.
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas.
- aeroloģiskā stacija meteoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri izdara temperatūras, gaisa mitruma, spiediena, vēju u. c. aeroloģiskus pētījumus atmosfēras augšējos slāņos (līdz 40 km).
- iemetināt Metinot iestiprināt (kur iekšā).
- piešveicēt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- piešveisēt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzmetināt Metinot piestiprināt (uz kā, kam).
- iešveicēt Metinot, lodējot iestiprināt, piestiprināt.
- iešveisēt Metinot, lodējot iestiprināt, piestiprināt.
- grūtniecības tests metode, ar kuru jau pirms menstruāciju izbeigšanās var noteikt, ka iestājusies grūtniecība; metodē izmantots fakts, ka grūtniecības gadījumā placentā rodas noteikts hormons - progesterons, kas izdalās urīnā un asinīs.
- perorālā kontracepcija metode, kad perorāli lieto kādu preparātu, parasti hormonālu savienojumu, lai apturētu ovulāciju un novērstu grūtniecības iestāšanos.
- piemest Metot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri); piesviest (2).
- piemest Metot papildināt (kā daudzumu); piesviest (3).
- samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sasviest (1).
- topmezgls Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī.
- topstēks Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī.
- dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
- atdaļa Mežā iestigota cirsma vai tās norobežota daļa īpašai vajadzībai.
- knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa.
- sadīžāt Mīdot ar kājām saspiest, sablīvēt.
- iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
- piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- miegazāles Miega zāles - viela, medikaments, kas veicina miega iestāšanos.
- narkozes miegs miegs, kas iestājas narkotisku vielu iedarbībā.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- triekai līdzīgs mielīts mielīts ar pēkšņu paralīzes iestāšanos.
- miestinieks Miesta (1) iedzīvotājs.
- miestinieks Miesta (2) iedzīvotājs.
- miešķānis Miesta 1 iedzīvotājs.
- miesta dome miesta pārvaldības lēmējinstitūcija Latvijā 1919.-1928. g., ko ievēlēja uz 2 gadiem.
- mīškons Miesta vai pilsētas iedzīvotājs; miešķāns.
- miešķāns Miesta vai pilsētas iedzīvotājs.
- burgs Miestiņš; pilsētiņa.
- miestiņš Miests 1(1).
- miestiņš Miests 1(2).
- Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā.
- strongylosis Mietu tārpi, zirgu, var ieviesties visu, visbiežāk tomēr jaunu zirgu aklā un lokveida zarnā.
- laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem.
- smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
- raganassviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- raganssviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- ragaņsviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- atmīkne Mīksts, lēns laiks; kad pēc sala iestājas atkusnis un laiks atmīkst.
- ragansviests Mīksts, no paniņām neatdalījies sviests.
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- kursants Militāras vidējās speciālās mācību iestādes audzēknis.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- valsts muzejs Ministru kabineta izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
- iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
- nomīt Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu).
- piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
- piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1).
- miršanas reģistrācija miršanas notikuma reģistrācija atbilstošā valsts iestādē.
- mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta.
- liediķis Mitra smilšaina vieta pašā jūras malā, kur iestieg.
- kombinētā sējmašīna mobila mašīna sēklu un minerālmēslu vienlaicīgai izsējai rindās un iestrādei vajadzīgajā dziļumā.
- pakutavāt Mocīties, ciest.
- plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (Krievijā).
- monologruna Monologa formā veidota runa, kam raksturīga cenšanās plaši izvērst noteiktas tematikas stāstījumu gramatiski noformētās konstrukcijās, ar iestarpinājumiem, sižetiskās līnijas atkāpēm u. tml.
- piemontēt Montējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam); montējot novietot virs (kā).
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- irovņeņkijs Morāli nospiests.
- rovņeņkijs Morāli nospiests.
- Niške Mordviešu mitoloģijā - augstākais dievs, kas radīja debesis un zemi, ielaida pasaules okeānā trīs zivis, uz kurām balstās zeme, iestādīja mežus un radīja cilvēkus.
- bests Mošeju, ārvalstu vēstniecību, augstāko garīdznieku māju neaizskaramība Irānā; pēc senas paražas pret personu, ko vajā varas iestādes un kas meklējusi patvērumu šajās vietās, nedrīkst lietot varas līdzekļus.
- vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem.
- sviestmuca Mucveida ierīce sviesta kulšanai.
- gumdināt Mudināt, rīdīt; apgrūtināt, mocīt; piespiest, uzmākties.
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
- muitas noliktava muitas iestādes atzīta vieta (telpa vai vaļējs norobežots laukums), kurā tiek glabātas preces un citi priekšmeti, kas atrodas muitas kontrolē.
- muitas kontroles zona muitas teritorijas sastāvdaļa, kurā preču un citu priekšmetu pārvietošana izdarāma tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē.
- Vecauces muiža muiža, uz kuras zemes, izveidojās Vecauces miests un vēlāk Auces pilsēta, ziņas par to ir ap 1616. gadu.
- bruņniecības arhīvi muižniecības korporāciju dokumentu krātuves, glabājās arī daudz valsts un pašvaldības iestāžu dokumti, kā arī agrārvēsturiski avoti.
- murksnīties Murcīties, spiesties, burzīties (drūzmā).
- vienspārna murds murds ar vienu murda vidū piestiprinātu spārnu.
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
- piemūrēt Mūrējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- virzienskava Mūrnieka darbarīks virzienauklas piestiprināšanai. V-as aso galu ievieto horizontālajā šuvē, pie otra gala piestiprina virzienauklu.
- daudzgalvainais muskulis muskulis ar vairāk nekā diviem piestiprinājumiem.
- locītavas muskulis muskulis, kas piestiprināts pie locītavas kapsulas.
- ass muskulis muskulis, kas piestiprināts pie mugurkaula.
- iekšējais muskulis muskulis, kura sākums un piestiprinājums atrodas vienā ķermeņa daļā vai loceklī vai vienā orgānā.
- ārējais muskulis muskulis, kura sākums un piestiprinājums neatrodas vienā ķermeņa daļā vai loceklī vai kura sākums atrodas ārpus orgāna, bet piestiprinājums - orgānā.
- papildkauls Muskuļa palīgierīce, kas izmaina cīpslas piestiprināšanas leņķi un atvieglo muskuļa darbu.
- kora dziedāšana muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā.
- ikts Mūzikas formu analīzē apzīmējums uzsvaram motīvā, melodijas kulminācijā, stiprajai taktsdaļai vai kādai tēmai nozīmīgi iestājoties.
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
- pienaglot Naglojot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uznaglot Naglojot piestiprināt (uz kā, kam).
- ieskanis Nākamā akorda skaņa (parasti īsa skaņa, atrodas uz vājās taktsdaļas), kas parādās (parasti melodijā) pirms paša akorda iestāšanās.
- prima Nākamās lappuses pirmais vārds, iespiests lappuses apakšā.
- lomka Narkomānu abstinences sindroms - ļoti izteikts, sāpīgs, mokošs diskomforts, kas iestājas, ja netiek saņemta kārtējā narkotiku deva.
- raudas Nārsti, riests.
- nauda aizripo nauda tiek izšķiesta.
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
- depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- kase Naudas līdzekļi, kas atrodas (kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas) rīcībā.
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos).
- transferts Naudas pārvedums no vienas finansiālas iestādes uz citu vai arī no vienas valsts uz citu.
- budžets naudas summā izteikts (valsts, iestādes, uzņēmuma) ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām.
- dabiskā (arī fizioloģiskā) nāve nāve, kas iestājas fizioloģiskās novecošanās rezultātā.
- elektrobioskopija Nāves konstatēšana ar elektriskās strāvas palīdzību; trīs stundas pēc nāves iestāšanās muskuļi vairs nereaģē uz faradisko strāvu.
- kārtsveida stodere navigācijas zīme, kuras augšgalā piestiprināts attiecīgs apzīmējums, bet otrs gals noenkurots tā, lai stodere vienmēr būtu vertikālā stāvoklī.
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē).
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- nopļundurēt Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
- nopļundurot Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
- iekšējais audits neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
- rokregulēšana neautomātiska regulēšana ar rokām. Spēkratu mezglu rokregulēšanu iedala iestatīšanas regulēšanā, ar kuru sākotnēji panāk vēlamos darbības parametrus, un pieregulēšanā, precizējot vai atjaunojot šos parametrus.
- nebrīvs Nedabisks, piespiests, arī mākslots.
- nebrīvība Nedabiskums, piespiestība, arī mākslotība.
- pakarināties Nedaudz ciest izsalkumu.
- uzstrēbt Nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena).
- paskadināt Nedaudz piespiest piešus.
- pašķārdīt Nedaudz saspiest, saspaidīt.
- parūmīties Nedaudz saspiesties (lai izbrīvētu vietu citiem).
- patriept Nedaudz, mazliet uzziest.
- sacensība nedeterminēts stāvoklis, kas iestājas, kad divas datora instrukcijas tiek izpildītas vienlaicīgi un nav iespējams noteikt, kuras izpilde tiks pabeigta ātrāk.
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
- tautas augstskola neformāla interešu un profesionālās pilnveidošanās iestāde pieaugušajiem.
- svētdienas skola neformālas izglītības iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
- ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka.
- piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
- bēgt Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa, arī šādu lapu komplekts (grāmatā, žurnālā).
- svilināšana Neiestrādātu šķiedru galu un pūku atdalīšana, tās sadedzinot; drānas svilina iekārtās ar gāzes degļiem no vienas vai abām pusēm.
- džemošana neiestudēta saspēle un improvizācija muzikāla priekšnesuma laikā.
- patūkšt Neilgu laiku, mazliet apspriesties.
- pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
- paciesties Neilgu laiku, mazliet paciest (1).
- paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
- paspiesties Neilgu laiku, mazliet spiesties.
- paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
- pašķiest Neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu).
- paziest Neilgu laiku, mazliet ziest.
- aizšķiesties Nejauši aizšķiest.
- iestādīties Nejauši tikt iestādītam.
- lēkšt Nekārtīgi mest, sviest.
- pleknēt Nekārtīgi nomest, nosviest.
- salēkšt Nekārtīgi samest, sasviest.
- saslaņķēt Nekārtīgi samest, sasviest.
- izņēgāt Nekārtīgi sasviest (drēbes).
- savalēt Nekārtīgi sasviest.
- žukurs Nekārtīgi sasviestu žagaru kaudze.
- iegrābstīt Nekārtīgi sēklu iestrādāt zemē.
- aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
- saperņīt Nekārtīgi, steigā sasviest.
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms.
- buks Nekustīgi grīdā iestiprināta sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- buka Nekustīgi grīdā iestiprināts sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- lazarete Neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- gomfs Neliela kājiņa lapu ķērpju lapoņa apakšpusē, ar kuru tas piestiprinās pie substrāta.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- sviestkriksis Neliela pika, kunkulis sviesta.
- planšete Neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.).
- joma Neliela pļava, kas iestiepusies starp laukiem.
- elzene Neliela saite, ar ko pātagas ādas sloksne piestiprināta pie kāta.
- sviestpicka Neliela sviesta pika.
- špeilis Neliela tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
- špēle Neliela, tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
- kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
- sviestkripata Neliels daudzums sviesta.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco (1).
- paska Neliels kubls ar vāku, kurā ievieto, piemēram, sviestu, biezpienu, medu.
- palte Neliels miests, apmetne pie pils vai baznīcas viduslaikos Livonijā.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
- fitobārs Neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas.
- sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
- kārpa Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai); apaļa ciba.
- sviestkubliņš Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai).
- sviestkārpa Neliels, apaļš koka trauks sviesta ievietošanai; apaļa ciba sviesta ievietošanai.
- stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka.
- (iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
- (iz)kaisīt kā pelavas (arī sēnalas) vējā nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
- izkaisīt (arī (iz)sēt) visos (pasaules) vējos, arī pa visiem vējiem nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot; (iz)šķiest.
- izkaisīt vējā nelietderīgi izmantot, iztērēt, izšķiest.
- izkaisīt vējā (arī vējos, visos vējos, pasaules vējos, pa visiem vējiem) nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
- izkaisīt kā pelavas vējā nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
- izsēt vējā (arī pa visiem vējiem) nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
- sēt vējā (arī pa visiem vējiem) nelietderīgi tērēt, lietot; šķiest.
- putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
- izkroģēt Nelietderīgi, neapdomīgi izlietot; iztērēt, izsaimniekot, izšķiest; izdāļāt.
- ieķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā).
- iezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
- piezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laikposmu, parādībām dabā).
- piezagties Nemanāmi, negaidot iestāties, gadīties (par slimībām, nelaimi).
- mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme.
- perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu.
- norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
- ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.); nemaz.
- ne acu galā (retāk acu galā) (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
- ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt nepavisam negribēt redzēt; neieredzēt, nevarēt ciest.
- neieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
- ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (ari ciest) nepavisam nevarēt ieredzēt, ciest.
- neziņošana Nepaziņošana kompetentām iestādēm vai to pārstāvjiem par noziegumiem, kas tiek gatavoti vai ir izdarīti.
- inkompetence Nepiekritība kādai iestādei vai amata personai izlemt noteiktu jautājumu.
- disinvolto Nepiespiesti, vienkārši.
- officium imperfectum nepiespiests pienākums.
- permisīvs Nepiespiests, pacietīgs.
- proģimnāzija Nepilna vidējā mācību iestāde.
- kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti.
- reliņa statnis nerūsoša metāla balsts, kurā iever reliņa aizturtroses, tos piestiprina vienādā attālumā virs klāja visapkārt bortiem.
- reliņa statņa pamatne nerūsoša metāla ligzda, kurā iestiprina reliņa balstu.
- šotriņķis Nerūsoša metāla skava, kas uzmaukta grotbomim un kurā iestiprina grotšotes bloku.
- priekšvadņa stīpa nerūsoša metāla stīpa, kas piestiprināta pie priekšvadņa asās šķautnes, lai pasargātu priekšvadni no bojājumiem, tā iet no priekšvadņa galvas līdz ķīlim.
- jaunstādīts Nesen vai no jauna iestādīts.
- rāmis nesošā sistēma, kuras elementi ir savstarpēji cieši saistīti un pie kuras ir piestiprināti transportlīdzekļa agregāti un mezgli.
- nepacietība Nespēja paciest ko nelabvēlīgu, piemēram, sāpes, grūtības.
- īskorsete Nestaklētais zemvidukļa korsešģērbs iegurņa formas pārveidošanai joslā no vidukļa līdz kājstakles līmenim, dažkārt izmanto arī garo zeķu piestiprināšanai ar zeķu turētājiem.
- pornokrātija Netikļu vara, apzīmējums pāvestu varas posmam no 896. līdz 963.-964. g., kad pāvesti nokļuva pilnīgā atkarībā no Romas dižciltīgām ģimenēm un iestiga dziļā tikumiskā izvirtībā.
- palikt aiz durvīm Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi.
- pazvelt Nevērīgi nomest, nosviest.
- iepīčīt Nevērīgi, nevīžīgi ielikt, iespiest (tā, ka saburzās, saņurcās).
- paspiesties Neviļus (mazliet) piespiest.
- sazagties Neviļus, negribēti sariesties (par asarām).
- iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam.
- uzkleķēt Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
- iedzīt zemē nežēlīgi vērsties pret kādu, iznīcināt, piespiest pakļauties; pazemot, aizvainot.
- nežģelēt Nicīgi apspriest, sīkumu dēļ nelabvēlīgi spriest, kritizēt.
- kniestēt Niezēt, kniest.
- Niameja Nigēras galvaspilsēta (fr. val. "Niamey"), piestātne Nigēras kreisajā krastā, 830000 iedzīvotāju (2007. g.).
- vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
- durteknis No auga atdalīta daļa, kas iestādīta attiecīgā vidē, iesakņojas; spraudenis.
- mākslīgās šūnas no bišu vaska ar šūnu valčiem izgatavotas vaska plāksnes ar iespiestām darbabišu šūniņu pamatnēm.
- puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols.
- krustām šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (izdomāties, pārrunāt, pārspriest).
- sturmstute No dēļiem darinātu durvju balstkoks (iestiprināts slīpi pret šķērskokiem).
- būris No dēļiem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
- smilšu griesti no dēļiem veidoti griesti ar papildus smilšu slāni.
- smilšgriesti No dēļiem veidoti griesti siju starpās (virs kuriem uzbērta smilšu vai mālu kārta).
- noza No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
- nozis No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
- kaņepju piens no kaņepju sēklām izspiests šķidrums, ko lietoja kā piedevu pie ēdiena; no kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- dore No koka izgrebts trauks, kurā glabā medu un sviestu.
- mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
- smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
- medusalus No medus pagatavots dzēriens; miestiņš.
- lavsāns No naftas produktiem iegūta, poliestera siltumizturīga šķiedra.
- agrests No negatavām vīnogām spiesta sula, atspirdzinošs dzēriens.
- pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm.
- dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
- baltais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem.
- grūdienis No pupām un kartupeļiem ar sviesta vai linsēklu eļļas aizdaru pagatavots ēdiens.
- virģele No salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas.
- pašļaucīt No slapjas lupatas izspiest ūdeni.
- drošības josta no stipra brezenta izgatavota josta ar apm. 2 m garu atsaiti, kuras galā iestiprināts karabīnāķis.
- loka dzēšanas režģis no tērauda plāksnītēm ar nelielām gaisa izolācijas atstarpēm veidots režģis, kurā elektriskais loks sadalās vairākos lokos un dziest.
- sklidonis no vārītiem rāceņiem izspiests un izvārīts kukulītis.
- noblaiskot Noblaiskot sēnes - izspiest ūdeni no vārītām sēnēm.
- izgatavēties Nobriest, kļūt gatavam.
- nokārst Nobriest, nogatavoties, novecot.
- kārst Nobriest, nogatavoties.
- krītēties Nobriest, nogatavoties.
- karst Nobriest, novecot.
- iegatavoties Nobriest.
- izieties Nobriest.
- nozeņķēties Nobriest.
- nostilties Nociesties, nomierināties.
- nociest Nociesties.
- nosaciesties Nociesties.
- nostilt Nociesties.
- kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai; nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai; telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
- darbvedība Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kur veic šo darbu; šīs nodaļas telpas.
- ekspedīcija Nodaļa (iestādē), kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml.
- reģistratūra Nodaļa (iestādē), kur veic (kā) reģistrāciju.
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
- filiāle nodaļa (uzņēmumam, iestādei), kas darbojas citā vietā nekā (uzņēmuma, iestādes) centrs.
- sekretariāts Nodaļa, arī institūcija (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu; šādas nodaļas, arī institūcijas darbinieku kopums; telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī institūcija.
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā).
- skola Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
- nereģistrētā nodarbinātība nodarbinātība, kas nav reģistrēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un par kuru nav informētas attiecīgās valsts iestādes (piemēram, darba inspekcija, ieņēmumu dienests).
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā.
- muitas maksājumi nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes.
- patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
- izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
- nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
- deponēt nodot glabāšanā (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
- nosagatavāties Nogatavoties, nobriest.
- nonākties Nogatvoties, nobriest.
- dagriezt Nogriezt, nospiest pilnīgi sausu (veļu).
- noguldītājs Noguldījuma īpašnieks - jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kurai ir noguldījums kredītiestādē.
- mērķnoguldījums Noguldījums bankā vai citā kredītiestādē konkrētam mērķim.
- atgurt Noguris atkrist, atspiesties.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- izturēt konkursu nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- nolīstēt Noklāt ar līstēm (tās piestiprinot ar naglām).
- noskliest Nokliest.
- defaults Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- defolts Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- nokniestēt Nokniest.
- nomaukoties Nolakstoties, pavadīt laiku un izšķiest mantu maukojoties.
- apcūkot Nolamāt, nozākāt; noziest, notašķīt.
- izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
- Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs.
- neciešams Nolieguma divdabis --> ciest.
- nepieciešams Nolieguma divdabis --> pieciest.
- nepiespiests Nolieguma divdabis --> piespiest.
- nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.
- apgrūst Nolobīt (graudiem) ārējo apvalku, parasti piestā.
- piepļikstināt Nomīdīt, piespiest pie zemes.
- krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
- kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
- zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa.
- sospirando Nopūšoties, ar nopūtu; vaidot, nospiesti.
- estr- Norāda uz dunduru, dzeloni, riestu, estrogēnu hormonu.
- estro- Norāda uz dunduru, dzeloni, riestu, estrogēnu hormonu.
- car Norāda uz iestādi, organizāciju u. tml., ar kuras palīdzību kas tiek veikts, darīts.
- ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
- pa Norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas.
- tad Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas iestājas pēc cita laikposma, laika momenta, arī pēc kādas darbības, procesa, stāvokļa; pēc tam; vēlāk.
- par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc 2(1).
- hapt- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
- hapte- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
- hapto- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
- -peksija Norāda uz piestiprināšanu, piešūšanu.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds cilvēka mūža posms).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds laikposms, laika moments).
- cieti Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.); ciet (2).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
- pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc.
- uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; arī tagad.
- adrese Norādījums par (personas) dzīves vietu, (iestādes) atrašanās vietu, šīs vietas apzīmējums.
- pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
- sakamandavāt Norīkot; ieviest, nodibināt kārtību.
- autentiskā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic kompetentas valsts iestādes, kas ir izdevušas iztulkojamo normu.
- doktrinālā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic pētniecības iestādes un tiesību zinātnieki.
- statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
- rāmjtīkls Norobežojošs tīkls, kas iestiprināts rāmī.
- eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā.
- nomalšāt Nosist, izšķiest (laiku).
- lūka Noslēdzama atvere (parasti celtnes, telpas grīdā, griestos, sienā).
- sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē; sareģistrēties.
- reģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
- sareģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
- gastropeksija Noslīdējuša kuņģa piestiprināšana normālā stāvoklī, parasti piešujot to pie vēdera sienas.
- eksohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes dibena piestiprināšana vēdera sienai ārpus vēderplēves, zem fascijas.
- miohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes piestiprināšana pie intraabdominālajiem muskuļiem.
- apslodzīt Noslogot, nospiest.
- traikšīt Nosmērēties, noziesties.
- traikšīties Nosmērēties, noziesties.
- nospiest uz ceļiem (arī ceļos) nospiest (kādu) balstā uz ceļgaliem.
- atžmaugt Nospiest, nomākt.
- deprimēt Nospiest, nomākt.
- pamākt Nospiest, nomākt.
- nozniebt Nospiest, nonāvēt.
- apgulēt Nospiest, sabojāt guļot (virkni objektu).
- nomiegt Nospiest.
- opresija Nospiestība, nomāktība.
- lipotīmija Nospiests gara stāvoklis.
- norēķināt Nospriest.
- acta Nospriests, pārrunāts, noticis.
- atstāties Nostāties, atstāties, piestāties (parasti uz neilgu laiku).
- atspriest Nostiprināt ar balstu; atsliet, atspiest, atstutēt.
- pieklambarot Nostiprināt, ar skavām piestiprināt.
- laist saknes nostiprināties, ieviesties.
- nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu valsts iestādē.
- pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu, parasti iestādei, uzņēmumam u. tml.) tālāk pēc citas adreses (citam).
- apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) - par lietu.
- apgraulēt Nošķiest, apsmērēt ar govju mēsliem.
- nošķīdināt Nošķiest.
- nošķēsties Nošķiesties.
- apliecināšana Notariāla funkcija, ko savas kompetences robežās realizē zvērināti notāri, pagasttiesu, bāriņtiesu un konsulāro iestāžu pilnvarotas personas.
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
- pašrisks Noteikta apdrošinājuma ņēmēja paša riska daļa (procentu vai naudas izteiksmē no apdrošinājuma summas), kuru saskaņā ar apdrošinājuma līguma noteikumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinātais.
- izziņas izdarītājs noteiktā kārtībā iecelta amatpersona izziņas iestādē, kura veic likumā noteiktās procesuālās un operatīvās darbības, lai atklātu noziegumu un savāktu pierādījumus personas saukšanai pie kriminālatbildības.
- noņemt no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- noņemties no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai.
- istaba Noteiktam nolūkam paredzēta telpa kādā iestādē.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā.
- kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām.
- actum Noticis, nospriests.
- drošais notikums notikums, kurš iestājas vienmēr un kura varbūtība ir 1.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- stajaks Notinamo tītavu pamatne, kurā iestiprinātas tītavas.
- noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest.
- nokleķerēt Notraipīt, noziest (ar ko lipīgu).
- noķockāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāt.
- noķeckāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
- traipa Notraipīta, noziesta vieta.
- noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties.
- nokleķerēties Notraipīties, noziesties (ar ko lipīgu).
- noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties.
- noķeckāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur.
- histerosistole Novēlojusies sistole, kas iestājas vēlāk par normālo laiku.
- hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
- paspiesties Novietojot iespiest zem kaut kā.
- sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību).
- sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
- pamiegt Novietot zem sloga, lai nospiestu šķidrumu.
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko) : pārsviest (2).
- aizvilcināt Novilcināt, nosist, izšķiest (laiku).
- latentā noziedzība noziedzības daļa, kas sastāv no izdarītiem, bet tiesībaizsardzības iestādēs nereģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, t. s. slēptā noziedzība.
- nozieguma vieta nozieguma pastrādāšanas vai noziedzīgā rezultāta iestāšanās rajons, kura pēdas var atrast arī ārpus šī rajona.
- reģistrētie noziegumi noziegumi, par kuriem ziņots iekšlietu iestādēm un par kuriem uzsākta iepriekšējā izmeklēšana.
- atklāts noziegums noziegums, par kuru ziņots iekšlietu iestādēm, par kuru pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, visi materiāli, kas attiecas uz doto krimināllietu, nodoti tiesas rīcībā, un vainīgā persona vai personu grupa saukta pie kriminālatbildības.
- noziesties Noziest (1) sevi, savu ķermeni.
- nosmērēt Noziest (1), notriept (2).
- nosmērēt Noziest (2), notriept (1).
- noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt.
- gumēt Noziest ar gumijas šķīdumu, gumiarābiku, dekstrīnu vai citu saistvielu.
- nopernicot Noziest ar pernicu.
- nosmalīt Noziest ar sveķiem (piemēram, diegus).
- notaukot Noziest ar taukvielām.
- nopačkāt Noziest, notriept.
- nozieķēt Noziest.
- nozvieķēt Noziest.
- nosmērēties Noziesties (1), notriepties (2).
- nosmērēties Noziesties (2), notriepties (1).
- noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
- noķempēties Noziesties, apsmulēties.
- iztepties Noziesties, nosmulēties.
- nopačkāties Noziesties, notriepties (parasti par bērniem).
- nozviesties Noziesties.
- karalisks nozīmīgs (kādā karalistē) - parasti par iestādēm, biedrībām
- ķeizarisks Nozīmīgs (kādā ķeizariste) - parasti par iestādēm, biedrībām.
- rīkstiņš Nūjiņa pie kuras piestiprina vardi vēžu pievilināšanai vēžojot.
- vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
- vilnīši Ņirbu vilnīši - sīki, stāvi vilnīši, kas parādās, iestājoties vieglam vējiņam.
- Volstrīts Ņujorkas iela, kur atrodas lielākās bankas, fondu birža u. c. līdzīgas iestādes.
- starpodere Odere, ko iestrādā, novieto starp divām (kā) kārtām.
- ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
- akreditēt Oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus.
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums.
- iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- sūdzība oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
- intervence Oficiāls pieprasījums tiesā (parasti civilprocesā, kad trešā persona iestājas prāvā).
- lūgums oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; [iesniegums]{s:1241}
- reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts institūciju, iestāžu, organizāciju darbību.
- spriestinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" (arī "Spriestiņi") iedzīvotāji.
- adneksopeksija Olnīcas vai olvada piestiprināšana pie priekšējās vēdera sienas.
- Olsteras unionisti Olsteras Unionistu partijas un Olsteras Demokrātiskās unionistu partijas biedri un piekritēji, kas iestājas par politisku ūniju starp Britāniju un Ziemeļīriju un noraida ūniju starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
- trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos.
- karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
- sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku.
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu.
- indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem.
- sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta.
- fonds organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- taisīt Organizēt, dibināt (piemēram, kolektīvu, iestādi).
- pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases, kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus; arī attiecīgā mācību iestāde.
- kreditoru sapulce organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes sanācijas procesā.
- sūcējorgāns Orgāns, ar ko dzīvnieks sūc barību vai piestiprinās pie kā.
- diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- karnīze Ornamentāla forma mazliet zemāk par griestiem, kas apņem istabas sienas.
- pietauvošanās vieta ostā, piestātnē vai krastā iekārtota vieta, kur peldlīdzekļi var pienākt un pietauvoties.
- kai-nodokļi Ostas krasta nodokļi, kas vairākās valstīs ostas valde vai krastmalas īpašnieks iekasēja par kuģa piestāšanos pie krasta.
- spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai).
- mirks Pa ūdens virsmu sviests plakans akmentiņš.
- perons Paaugstinājums (blakus sliedēm), pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni.
- estokāde Paaugstinājums uz pāļiem vai kraķiem pagaidu piestātnēm, platformām.
- katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā.
- subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem.
- absolvēt pabeigt (mācību iestādi, kursus)
- dariest Pabeigt riest (kā) daļu (aušanas procesā).
- apstādīt Pabeigt stādīšanu; iestādīt (daudz vai visu).
- iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas; pārdzīvot, pārciest (ko).
- bugelis Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši).
- zaļais koridors pacientu apkalpošanas princips, kas gadījumos, kad ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, paredz nodrošināt izmeklējumus paātrinātā kārtībā (10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu)
- pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku.
- nest (savu) nastu paciest grūtības (darbā, dzīvē).
- vilkt (arī nest) savu slogu paciest grūtības (dzīvē, darbā).
- nest savu krustu paciest grūtības, bēdas, samierināties ar tām.
- nest (savu) krustu paciest grūtības, ciešanas.
- norīt rūgtu kumosu paciest ko nepatīkamu, aizvainojošu, savaldīties.
- kost zobus Paciest ko nepatīkamu.
- panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
- apgarēt Paciest, izturēt.
- apnesties Paciest, izturēt.
- iscērpēt Paciest, izturēt.
- ieciest Paciest, panest.
- izciest Paciest, pārciest, izturēt.
- nest savu nastu paciest, pārvarēt grūtības savā dzīvē, darbā.
- iztrivēt Paciest; ciešot izdzīvot.
- pieciesties Paciesties, parasti neilgu laiku.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību).
- atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4).
- Marksisma ļeņinisma universitāte padomju izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā apguva marksismu ļeņinismu.
- kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
- aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- vaidelis Pagānu priesteris.
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja.
- Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja.
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja.
- saķērnēt Pagatavot sviestu ķērnē.
- kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai.
- pavākties Paiet, pavirzīties; paspiesties, dot vietu.
- instance Pakāpe vai posms savstarpēji pakļautu iestāžu sistēmā, piem., tiesu instance.
- noplienēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.); noplēnēt.
- noplēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- savilkties Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu.
- nākt Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā, parasti par gaismu).
- virsū Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā).
- nolaisties Pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru).
- biezēt Pakāpeniski iestāties, kļūt tumšākam (par krēslu, tumsu).
- rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
- nolaisties Pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu).
- sēsties (kādam) uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu.
- espirando Pakāpeniski noklusinot, izdziestot.
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu); arī rasties (1).
- pakars Pakarams rotājums (piemēram, pie griestiem).
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
- gripa Pakava priekšdaļā iestiprināms iegarens dzelzs gabaliņš; dubultradze.
- apkalšana Pakavu piestiprināšana pie dzīvnieka naga, lai pasargātu nagu no traumām, arī ārstniecības nolūkā.
- fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja.
- uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5), uzmākt.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5).
- nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest.
- nodot Pakļaut (kādu, piemēram, iestāžu, amatpersonu rīcībai, darbībām).
- militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
- denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
- nospiest pie zemes pakļaut savai varai, apspiest, panākt, lai kāds nokļūst ļoti nevēlamā stāvoklī.
- nobakstīt Pakļaut savai varai, izmantot, ierobežot, apspiest.
- uzlikt savu ķepu pakļaut, apspiest, atņemt rīcības brīvību; neatļaut, aizliegt.
- nomāktība Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība.
- krievu pakšķis paksis ar līdzenu salaiduma stiprinājumu un ārpusē piestiprinātiem aizsargdēļiem.
- Palaciene Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Palaciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Palasiņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Palociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Pataciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Polociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- slentando Palēninot un izdziestot.
- laulību konsultācija palīdzības veids laulātajiem pāriem savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā; iestāde, kurā var saņemt ģimenisko attiecību jautājumu speciālistu padomus.
- cviknegla Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes; cvika.
- cvika Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes.
- eksotireopeksija Palielināta vairogdziedzera izlobīšana un piestiprināšana ārpus griezuma, lai panāktu tā atrofiju.
- korrepetītors Palīgdiriģents, kas pie klavierēm iestudē operas solistiem viņu partijas.
- traversa Palīgierīce (celtnim) kravas piestiprināšanai.
- kubla kausi palīgierīce betona padošanai būvlaukumā no automašīnām ar celtni tieši uz iestrādes vietu.
- bliest Palikt resnam, pieņemties apmērā; piebriest.
- vietpālis Pālis, ko būvē, iestrādājot betona masu gruntī iepriekš ierīkotā caurumā.
- izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- ostas dambis pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības.
- ostas mols pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības.
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
- nonozēties Pamatīgi paēst, piestūķēties.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
- pavantēt Pamest, pasviest.
- čūlāties Pampt, tūkt; briest.
- dabūt (kādam ko) iekšā panākt, arī piespiest, lai (kāds) apēd, izdzer (ko).
- piebriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest.
- nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt.
- nobriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- uzstellēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- uzsūtīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, notiek drīzāk.
- pabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pabriest (3).
- nosvīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
- uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
- atraisīt Panākt, būt par cēloni, ka atbrīvojas no bikluma, kļūst dabisks, nepiespiests.
- atgriezt vēstures ratu atpakaļ panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- griezt vēstures ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- pagriezt vēstures ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- atgriezt laika ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
- atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
- pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ panākt, ka atkal iestājas bijušais laika, dzīves posms.
- pagriezt (arī atgriezt) laika (arī vēstures) ratu atpakaļ panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- briedināt Panākt, ka briest (5).
- izbriedināt Panākt, ka izbriest.
- iebriedināt Panākt, ka sāk briest.
- (sa)jaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
- atbēdāt Panest, paciest savas bēdas.
- apriebināt Panest, pārciest.
- punka Panka - liels, pie griestiem piekārts istabas vēdeklis Indijā.
- ratot Paņēmiens gleznu reprodukcijām uzspiest oriģinālam līdzīgu linu auduma struktūru.
- aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros.
- izogrāfija Paņēmiens vecu nobālējušu iespiestu darbu atjaunošanai.
- izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas.
- paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
- polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām".
- kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu.
- alonžs Papildlapa, ko piestiprina pie vekseļa, ja uz vekseļa veidlapas vairs nav vietas indosamentiem.
- policijas kontrole papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestāžu norādītajiem ierobežojumiem.
- paaugstinātais borts papildu borts, kuru iestiprina vadotnēs virs esošā borta.
- direkcijs Papildu līnijkopa virs orķestra partijas, kurā ieraksta galvenās citu partiju melodiskās balsis ar norādēm par katra instrumenta iestāšanos.
- kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā.
- līniju papīrs papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- nošu papīrs papīrs ar iespiestām (arī iezīmētām) līnijkopām.
- līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
- papirolīns Papīrs, kam izturības palielināšanai starp 2 papīra kārtiņām iestrādāts audums.
- muarē Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu.
- sodu kumulācija par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
- aizstāt Par iestādēm, organizācijām u. tml.
- šņirkstēt Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
- sekundārais analfabētisms parādība, ko raksturo apstāšanās attīstībā; lasīšanas iemaņu neizmantošana, kā rezultātā iestājas to regresija.
- pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei); bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus.
- pārciesties Pārāk daudz ciest.
- pārciesties Pārāk daudz ciesties.
- puijāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
- pujāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
- pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu.
- pārslodze Pārāk intensīva (iestādes, uzņēmuma u. tml.) izmantošana.
- pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- Crucibulum laeve parastā piestenīte.
- sviestene parastā sviestbeka ("Suillus luteus", senāk "Boletus luteus").
- sviesta beka parastā sviestbeka ("Suillus luteus").
- Suillus luteus parastā sviestbeka.
- beigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- pabeigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- pabērns Parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas.
- paragnāts Parazītauglis, kas piestiprināts laterāli pie autozīta žokļa.
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
- gala pārbaudījumi (arī eksāmeni) pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika; pēceksāmens.
- iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā); iestājeksāmens.
- pārbaudīties Pārbaudīt savu veselību (pie ārsta, attiecīga speciālista, medicīnas iestādē u.tml.).
- izturēt Pārciest (nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
- pārlaist Pārciest (piemēram, negatīvu emocionālu stāvokli).
- izvārgot Pārciest nelaimi, izciest ciešanas līdz galam.
- pārsirgot Pārciest slimību, pārslimot.
- izķiept Pārciest, izciest, atspirgt.
- izķērpt Pārciest, izciest.
- izgulēt Pārciest, izslimot (slimību).
- apciest Pārciest, izturēt.
- aizciest Pārciest.
- pārgoravāt Pārciest.
- pārsaciesties Pārciesties.
- pārbadoties Pārdzīvot, izciest kādu laiku ar nepietiekamu pārtiku.
- pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā); aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā).
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei.
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā - eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
- pārsprāgties pārēsties; ar varu piespiest sevi ēst.
- pārvilkt Pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
- apmest Pārklāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu.
- darvot Pārklāt ar darvas, bitumena kārtu, piesūcināt, ieziest ar darvu, bitumenu.
- izšaktierēt Pārklāt no iekšpuses (sienas, griestus kādā telpā) ar javu.
- apsvīst Pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot); aprasot.
- skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā).
- pārmaidīt Pārliekot iespiest citā vietā.
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
- konģenitālā paramiotonija pārmantota miopātija (autosomāli dominanta pārmantošana): aukstuma ietekmē muskulatūra krampjveidīgi saraujas; siltumā muskulatūra atslābst, nereti iestājas parēze.
- pārpumpt pārmērīgi uzbriest, uzpampt.
- rauna Pārošanās laiks, riests.
- riestoties Pāroties, riestot.
- inspekcija Pārraudzības, pārbaudes iestāde vai grupa.
- pārtriekt pārrunāt, pārspriest.
- pārsatriekties Pārrunāt, pārspriest.
- atgundums Pārsātinājums, riebums; iestājas kaut ko pārāk bieži darot, līdz tas apnīk un sagādā nepatiku.
- pārmiegt Pārspiest.
- pārtriekšt Pārspiest.
- pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
- dasturs Parsu priesteris, kurš ir atbildīgs par rituāliem uguns tempļos un kurš valkā baltu turbānu; šis priestera amats tiek mantots.
- pārvantēt Pārsviest, pārmest (parasti enerģiski, intensīvi).
- pārlobt Pārsviest.
- flipkartes Pāršķiramas papīra lapas (angļu "flipchart"), kas piestiprinātas pie statīva un kuras var ērti izmantot informācijas sniegšanai lekcijās vai prezentācijās.
- izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
- paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā).
- pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību); pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- izjemt Pārtraukt atrašanos, darbību kur, kādā iestādē.
- boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
- aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u.tml. darbību); slēgt.
- direkcija Pārvalde, vadība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors.
- valdība Pārvaldes iestāde, administrācija.
- finanšu inspekcija pārvaldes iestāde, kas uzrauga banku, finanšu un apdrošināšanas sabiedrību darbību.
- pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija.
- komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
- iznest uz saviem pleciem pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
- iznest uz savas muguras (biežāk uz saviem pleciem) pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
- (iz)nest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras) pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
- sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
- elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida.
- kašēt Pārvilkt papīru vai papi ar plānāku izrotātu vai ar tekstu iespiestu papīru.
- nokrienēt Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu).
- nokrienēties Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu).
- pāršmickāt Pārziest, pārtriept.
- pārsmērēt Pārziest.
- pārzvaidīt Pārziest.
- pārzviest Pārziest.
- darbība Pasākumi, ko darbošanās laikā realizē, piemēram, iestāde, komisija u. tml.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- sapulce pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus; šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadošas institūcijas funkcijas.
- postpenitenciārā palīdzība pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai.
- kultūrizglītība pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus
- starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus.
- institūcija Pasaules, reģiona vai atsevišķas valsts iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves sfērā (likumdošanā, izpildvaras vai tiesu darbā u. tml.).
- viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā.
- depozītu operācijas pasīvo operāciju veids, ko kredītiestādes veic piesaistot sev līdzekļus noguldījumu veidā.
- docētājs Pasniedzējs (augstākajā mācību iestādē).
- stundu pasniedzējs pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
- paštankāt Paspiest, paspaidīt.
- pamiegt Paspiest.
- spoderpasta Pasta ilustrāciju, kas iespiestas uz laitīta papīra, pārvilkšanai ar lakveida spīdumu.
- pavārkslis pastalas aukla ar ko tā piestiprināta pi kājas.
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu.
- apriņķa tiesa pastāvēja Baltijā līdz 1889. g. tiesu reformai, veica gan administrācijas gan tiesas funkcijas, bija pirmās un otrās instances tiesa krimināllietās un pirmās un trešās instances tiesa civillietās; kā administratīva iestāde uzraudzīja pagasta pašvaldību darbību, kā arī atcēla no amata pagasta amatpersonas.
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts.
- posts pasts (iestāde).
- poste Pasts (iestāde).
- apspert Pasviest kam apakšā.
- pašķipelēt Pasviest, pamest ar lāpstu; palāpstot.
- cauruļlicējs Pašgājējs traktorceltnis ar izlici sānos; izlices un kravas svaru līdzsvaro pretējā pusē piestiprinātais cēlējmehānisms un pretsvars.
- apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes.
- bāriņtiesa pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- sociālais dienests pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem.
- pašvaldības muzejs pašvaldības izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- spurguls Pātagas auklai piestiprināta zīda auduma strēmele skaņas pastiprināšanai to vicinot.
- pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pasviest (3).
- patentgrupa Patentdienesta darbinieku grupa (piemēram, iestādē, organizācijā).
- entezopātija Patoloģisks process, kas skar muskuļu saites piestiprināšanās vietā pie kaula vai locītavas somiņas.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus.
- valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".
- glābtuve Patvērums, pajumte; glābšanas iestāde vai organizācija.
- nonākt Pavadīt kādu laiku, mācoties (macību iestādē), apmeklējot (mācību iestādi).
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 1 (2); rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 2(1); iespiestais teksts.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 2(2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
- iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot; stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (1).
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (2).
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (3).
- iestigums Paveikta darbība, rezultāts --> iestigt.
- iestiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestiprināt.
- izsviedums Paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests.
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (1).
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (10); ar spiedienu radīts (kā) atveids.
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (6).
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (7).
- pārspriedums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspriest.
- piestiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piestiprināt.
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (1).
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (3).
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (5); savainojums, kas radies spiediena rezultātā.
- stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1); tas, kas ir iestādīts.
- stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1); tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
- uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (1).
- uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (2).
- atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- eucharistīnieši Pāvesta apstiprināta (1895. g.) priesteru brālība altāra sakramenta pielūgšanai.
- satreipt Pavirši apziest, nokrāsot.
- ievazāt Pavirši iestrādāt (sēklas augsnē).
- peķēt pavirši sasviest.
- sazlanķēt Pavirši sasviest.
- uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
- pašmaravāt Paziest.
- pasmērēt Paziest.
- pazviest Paziest.
- priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
- deklarēties paziņot pārvaldes iestādēm par savu dzīves vietu.
- vienotā augšanas rinda pēc bioloģiskām un ekoloģiskām pazīmēm viendabīgu mežaudžu kopums, kam raksturīga vienāda augšanas un attīstības gaita dažādā vecumā; šādu mežaudžu apvienošana rada iespēju spriest par vienas mežaudzes taksācijas pazīmju dinamiku dažādā vecumā un iegūt šādas mežaudzes augšanas matemātiskus vai grafiskus modeļus.
- Krīvu krīvs pēc dominikāņu mūka Simona Grūnava apraksta, Romoves valdnieks, kam bijuši pakļauti citi krīvi un priesteri.
- grāmatas bloks pēc kārtas saliktas un sašūtas iesiešanai sagatavotas iespiestas grāmatas loksnes.
- ex ungue leonem pēc nagiem (var pazīt) lauvu; pēc daļas var spriest par kopumu.
- eksportsviests Pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem.
- prasījumu un saistību dzēšana pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- izziņa Pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, datorā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
- opijs tautai pēc radikālāko marksistu uzskata, reliģijas funkcija šķiru sabiedrībā ir "iemidzināt" apspiestos un saglabāt to pasivitāti.
- atpakaļējs spēks pēc vispārīgā noteikuma tāds nepiemīt normatīvajiem aktiem (ar retiem izņēmumiem, kad tas norādīts pašā normatīvajā aktā vai kad juridiskam aktam tādu piešķir kompetenta iestāde)
- rezidents Pēcdiploma apmācībā esošs ārsts, kas specializējas savā profesijā kādā no apmācīt tiesīgām ārstniecības iestādēm.
- mācību (retāk mācības) spēks pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē).
- veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
- galapārbaudījums Pēdējais pārbaudījums, beidzot mācību iestādi.
- abiturients Pēdējās klases audzēknis (vidējā mācību iestādē).
- pēkšņā zīdaiņu nāve pēkšņa nāves iestāšanās zīdaiņiem, kas šķiet pilnīgi veseli - parasti 2-4 mēnešu vecumā, visbiežāk miegā.
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās.
- atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
- uzbrukt Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
- uzklupt Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
- uzkrist Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
- spinakera bloks peldlīdzekļa masta topā (vai augšdaļā) piestiprināts bloks, caur kuru rit spinakerfalle, ar ko paceļ spinakerburu.
- debarkaders Peldoša kuģu piestātne, pontons, pie kura var pietauvoties kuģi.
- deplasements Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- bons Peldoša piestātne, kas izveidota no pontoniem un savienota ar krastu.
- driftertīkls Peldošs zvejas tīkls, ko virs ūdens notur tam piestiprināti pludiņi.
- bajāru dome periodiski sasaukta vai pastāvīga padomdevēja iestāde pie Krievijas kņaziem, izveidojās 9.-10. gs., atcelta 1711. g.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultāti.
- sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
- korespondents Persona vai iestāde, kas izpilda finanšu un komerciālus uzdevumus citai personai vai iestādei.
- adresāts Persona, iestāde, kam adresēts pasta vai telegrāfa sūtījums.
- adresants Persona, iestāde, kas adresē kādam pasta vai telegrāfa sūtījumu; nosūtītājs.
- politkatordznieks Persona, kam piespriesta katorga par likuma aizliegtu politisku darbību.
- katordznieks Persona, kam piespriesta katorga.
- mācībspēks Persona, kam tiesība audzināt un mācīt skolās u. c. izglītības iestādēs.
- valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
- amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai); persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- reflektants Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- celebrants Persona, kas izpilda reliģisku ritu, priesteris, kas kalpo misē.
- students Persona, kas mācās augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- bērns Persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk.
- armatieris Persona, kas nomā kuģi tā tālākai ekspluatēšanai, iestādamās rēdera un kapteiņa jūras dienesta līguma attieksmē.
- godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu; attiecīgais nosaukums.
- intendants Persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- apdrošinātājs persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu, pārstāv apdrošināšanas iestādi
- inkasents Persona, kas saņem naudu vai citas vērtības no personām citās iestādēs, uzņēmumos u. tml.
- koordinators Persona, kas saskaņo kādas kopdarbības atsevišķo darbu norisi, savstarpēji saistītu iestāžu, darba grupu u. tml. darbību.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
- misionārs Persona, ko baznīca sūta veikt ticības izplatīšanas un labdarības misiju; cilvēks, kas strādā reliģiskas organizācijas izveidotā labdarības iestādē - misijā.
- sekvestrs Persona, ko varas iestādes uz laiku ieceļ par (kā) lietotāju, glabātāju vai pārvaldnieku.
- probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi.
- ierēdnis Persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks.
- ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus.
- parakstītājs Persona, kurai ir elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi un kura darbojas vai nu savā vārdā, vai tās fiziskās vai juridiskās personas vai iestādes vārdā, kuru tā pārstāv (Elektronisko dokumentu likums).
- bijušais likumpārkāpējs persona, kurai ir piespriests sods par likumpārkāpumu un kura vai nu vēl izcieš sodu (piemēram, atrodas probācijas uzraudzībā), vai kurai soda termiņš jau ir beidzies.
- sistēmbloks Personālajā skaitļotājā - korpuss, kurā ievietotas iespiestās plates ar elektroniskajām shēmām un barošanas bloks.
- laukaprasme Personālsastāva prasmju un iemaņu komplekss, apakšvienību, daļu, vienību, vadības iestāžu sagatavotība, saliedētība un spēja veikt karadarbību vai paredzētos uzdevumus atbilstoši to specifikai dažādos apstākļos.
- dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs.
- abolīcija Personas atbrīvošana no tiesas, soda, verdzības, gūsta vai vispār no katra apspiesta, beztiesiska stāvokļa.
- nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
- nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- pieteikšanās par vainīgu personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, paziņojums, ierodoties izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā, vai citādā veidā, par to, ka viņa izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja līdz tam tā netiek turēta aizdomās vai tai par nodarījuma izdarīšanu nav celta apsūdzība.
- deputācija Personu grupa, kuru kāda organizācija, iestāde, sapulce izvēlējusi noteikta uzdevuma veikšanai.
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
- Academia Petrina Pētera akadēmija, izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. b. - 19. gs. sākumā.
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- institūts Pētniecības vai kultūras iestāde.
- teātra muzejs pētnieciska un izglītojoša kultūras iestāde,kas vāc, glabā, pētī un eksponē teātra vēstures materiālus.
- muterka Petrolejas lampas ietvere dakts iestiprināšanai.
- koncertmeistars Pianists, kas palīdz izpildītājiem (vokālistiem un instrumentālistiem) iestudēt viņu partijas un atskaņo pavadījumu koncertos.
- bakas Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
- vaigs Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
- dūris Pie arkla piestiprināms velēnu griežamais nazis.
- ripe Pie aužamo stāvu riestuves piestiprināta koka ripa (velku sākotnējā stāvokļa saglabāšanai).
- rifs pie buras piestiprinātu saišu šķērsrinda; tā ļauj samazināt buras laukumu, apakšējā daļā to savelkot.
- gitava Pie buras šotstūra piestiprināta trose, ar kuru buru pievelk pie masta vai rājas.
- nenesošā siena pie ēkas nesošajām konstrukcijām (parasti pie karkasa) piestiprināta siena, tās galvenais uzdevums ir uzņemt vēja slodzi tikai nesošā karkasa šūniņas robežās.
- ampele Pie griestiem pakārts trauks ar lampu vai puķēm.
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
- iekārtnes Pie griestiem piekārts šūpulis.
- grot- Pie grotmasta piestiprināts (par apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļām un burām), piem., grotbura, grotštaga.
- pieacis Pie iemauktiem piestiprināts acs aizsegs (parasti zirgiem).
- grebines Pie ilkss piestiprināts robains metāla stienis atsaišu regulēšanai.
- piesis pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla vai cita materiāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai
- latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai).
- klampa Pie laivas malas piestiprināts koks, kurā ieliek duļļus.
- iekārtnes Pie piedarba griestiem piestiprināti koki vētījamā režģa pakāršanai.
- tempelis Pie ragavām piestiprināts koks ar ierobu baļķu vešanai.
- vērstava Pie ratu šķēres piestiprināts dzelzs, kam otrs gals uzmaukts uz bultas gala zem priekšējās ass.
- nāra Pie sienas piestiprināma guļasvieta, parasti no dēļiem.
- āzgāze Pie sienas piestiprināta neliela plāksne, aiz kuras aizsprauž karotes.
- skrejlaipiņa Pie stropa skrejas piestiprināts mazs dēlis, pa kuru bites pārvietojas pirms vai pēc izlidojuma.
- prožektoru tilti pie studijas griestiem nostiprinātas metāla konstrukcijas dažādu gaismas ķermeņu novietošanai.
- dioptrs Pie šautenes piestiprināta ierīce, kas palielina mērķēšanas precizitāti (disks ar caurumu, pa kuru šāvējs skatās uz graudu un mērķi).
- dzimtsarakstu nodaļa pie tiesu sistēmas piederīga iestāde, kas veic civilstāvokļa (laulības, dzimšanas, miršanas) reģistrāciju, veido dzimtsarakstu arhīvu, labo un papildina civilstāvokļa aktu reģistrus, apkopo baznīcās noslēgto laulību reģistrus.
- drošības josta pie transportlīdzekļa sēdekļa piestiprināta josta, kas pasargā transportlīdzekļa vadītāju vai pasažieri no pārvietošanās transportlīdzekļa straujas palēnināšanās gadījumā.
- pieurdīt Piebīdīt, piestumt.
- iemest Piebilst, iestarpināt (kādu vārdu); ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāt (2).
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāties (2).
- tūst Piebriest, brangākam kļūt.
- samētāties piebriest, izaugt.
- piebangāt Piebriest, piepampt, pietūkt.
- izpampt Piebriest, sabriest; samirkstot izblīst.
- aizbriest Piebriest.
- apbriest Piebriest.
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai).
- tolerēt Pieciest, pieņemt, atbalstīt, izrādīt iecietību.
- iedāžāt Piedāvāt, uzspiest, ar varu iedot.
- pierostīt Piediegt, piešūt, piestiķēt.
- reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā.
- avarēt Piedzīvot, ciest avāriju.
- iesēsties peļķē piedzīvot, ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
- pieslorbāties Pieēsties (ko šķidru); piestrēbties.
- piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
- FOQ Piegādāts līdz piestātnei (angļu "free on quay").
- DEQ Piegādāts no piestātnes (angļu "delivered ex quay") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā ostmalā (piestātnē) norunātajā galamērķa ostā.
- gļiebt Pieglaust, piespiest.
- piestaņķēt Piegrūst, piebāzt, piestūķēt.
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1).
- piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā); piestāt (1).
- Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
- ubaģe Piekārts priekšmets, kas ar savu masu regulē (kā, parasti griestu lampas) augstumu.
- piedienēt Pieklāties (1); piestāvēt 1(2).
- pielēkt Piekļūt pie riestojoša medņu gaiļa; medņa dziesmas laikā ik pēc 2-3 soļiem jāpstājas - izskatās, ka mednieks lec.
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā.
- piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
- piemeisterēt Pielikt, piestiprināt, piekonstruēt (piemēram, kādu detaļu ierīcei, rīkam).
- pamest Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums); atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā).
- piežubināt Piemelot, piestāstīt.
- piešķipelēt Piemest, piesviest ar lāpstu; pielāpstot.
- pienaizdars Piena aizdars - piens, sviests, krējums, biezpiens.
- zilās govis piena govju šķirne, viena no vecākajām govju šķirnēm Latvijā, bieži minēta lībiešu folklorā, 19. gs. sāka ieviest citas šķirnes, kas pamazām izspieda zilās.
- atšalkt Pienākt, iestāties no jauna (par parādībām dabā vai sabiedrības dzīvē).
- dienesta pienākumi pienākumi, kas raksturo valsts civildienesta ierēdņa darbu valsts iestādē.
- krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- piengājums Piens, kas palicis pie sviesta to gatavojot un tiek noskalots.
- sviestniecība Piensaimniecības nozare, kas pienu pārstrādā sviestā.
- runas stundas pieņemšanas laiks (iestādē, organizācijā u. tml.).
- izspanderēties Piepampt, pārlieku uzbriest.
- piespanderēt Piepampt, pietūkt, uzbriest.
- pietepēt Piepildīt, piestūķēt (ar mīkstu, miklu masu).
- piestrutot Piepildīties ar strutām, pūžņiem; piestrutāt.
- piegulties Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt).
- noreģistrēties Pierakstīties; nodot personiskus datus iestādē.
- iet caur uguni un ūdeni pieredzēt, paciest, pārvarēt vislielākās grūtības, briesmas.
- piestāties Pierimt (par parādībām dabā); piestāt (3).
- piestāt Pierimt (par parādībām dabā); piestāties (3).
- atslābt Pierimt, piestāt (par norisēm dabā).
- apvārdot Pierunāt (kādu); iestāstīt.
- apvārdot zobus pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos).
- pietauvot Piesaistīt (ūdens transportlīdzekli, piemēram, piestātnei) ar tauvām, trosēm u. tml.
- dalikt Piesaistīt, piestiprināt.
- piesūkties Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem).
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
- pieverņīt Piesiet, piestiprināt.
- piejāties Pieskriet, piesteigties.
- pievienot Pieslēgt, piesaistīt, piestiprināt.
- piežmaudzīt Piespaidīt, izspiest sulu (piemēram, ogām vai biezpienam).
- deportācija Piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata).
- iemaut Piespiest (kādu) ko darīt.
- pielocīt Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
- ielikt asti spīlēs piespiest (kādu) pakļauties.
- piemīt Piespiest (parasti ar kāju).
- iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
- piedurt Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
- izraut no (savas) sirds piespiest (sevi) aizmirst kādu.
- dasaspiesties Piespiest (sevi) paveikt (ko).
- apslāgt Piespiest apklust.
- atspiest Piespiest atkāpties.
- aizmurdzināt Piespiest bērnu iet gulēt.
- saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt.
- saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt.
- saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
- ielikt kloķi piespiest darīt (ko) kā sodu.
- zapragaķ Piespiest kaut ko darīt.
- prikoloķ Piespiest kaut ko izdarīt.
- aizsiet muti piespiest klusēt, aizliegt runāt.
- ielikt rociņu piespiest pie darba.
- uzstūkāt Piespiest piecelties.
- atraisīt mēli Piespiest runāt; atklāt noslēpumu.
- razgruziķ Piespiest samaksāt naudu.
- izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties; negribīgi, liekuļoti iesmieties.
- izspiest vārdu Piespiest sevi ko pateikt.
- izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt; negribīgi, liekuļoti pasmaidīt.
- uzspurdzināt Piespiest uzspurgt, uzsākt lidot.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- piekļaut Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim.
- daspiest Piespiest, atspiest ar balstu.
- skrūvēt piespiest, izspiest.
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu).
- atdarīt muti kādam piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
- piebliest Piespiest, piekļaut.
- piemākt Piespiest, pieveikt, izvarot.
- damiegt Piespiest.
- piežmaugt Piespiest.
- kalpība Piespiesta kalpošana, pakļautība.
- Cotoneaster adpressus piespiestā klintene.
- kalpisks Piespiesti, pazemojoši pakļauts.
- piespiest sevi piespiesties (4).
- piegult Piespiesties (pie kā, kam klāt).
- piesamiegties Piespiesties (pie kā).
- dasamiegties Piespiesties pie kā.
- dasaspiesties Piespiesties pie kā.
- piebliesties Piespiesties, atbalstīties.
- aizspiesties Piespiesties, piekļauties (aiz kā).
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- damiegties Piespiesties.
- ņivīties Piespiesties.
- piezvelties Piespiesties.
- iesekties Piesprādzēties, piestiprināties, ieviesties, iesakņoties.
- dzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude piespraude, kurā iestiprināts dzintars (granāts, rubīns u. tml.).
- piekabelēt Piespraust, piestiprināt.
- datiesāt Piespriest (kādu daļu mantas).
- adjudicēt Piespriest (tiesas ceļā).
- otlomiķ Piespriest soda termiņu.
- iedot Piespriest sodu (uz noteiktu laiku).
- nosodīt Piespriest sodu.
- nospriest Piespriest.
- pieksta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- piests Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- spiesta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- piestava Piesta (1).
- miezeris Piesta (parasti no metāla, keramikas).
- grūds Piestā apgrūsti graudi.
- skuldurs Piestā grūstu miežu biezenis ar tauku piedevu, žāvētu cūkas asti un kājām.
- kūčys piestā no sēnalām "apgrūzti" izžāvēti un izvārīti miežu graudi.
- taukšēt Piestā sagrūst eļļainas (kaņepes).
- staka Piestā sagrūstas kaņepes.
- kaņepsviests Piestā sagrūstas kaņepju sēklas, kas veido eļļainu masu.
- grūstava Piesta, miezeris.
- grūstave Piesta, miezeris.
- grūstavis Piesta, miezeris.
- grūstelis Piesta, miezeris.
- grūstevis Piesta, miezeris.
- grūstuve Piesta, miezeris.
- grūstuvis Piesta, miezeris.
- miesta Piesta.
- piestaļa Piesta.
- pieste Piesta.
- pīsta Piesta.
- zampa Piesta.
- piesēdināt Piestādīt (pietiekami, daudz).
- piestaidzināt Piestaigāt; ļoti bieži iet.
- stemple Piestala, grūžamā stampa.
- grūdeklis Piestala, stampa.
- aizdīžāt Piestampāt, aizstampāt, aizmīdīt (ar kājām).
- piebiķāt Piestampāt, pieblietēt.
- piestompēt Piestampāt.
- piestumpāt Piestampāt.
- pierste piestas stampa.
- pieborēt Piestāstīt; sastāstīt.
- dastāties Piestāties blakus.
- dasastāties Piestāties; nostāties pie kā.
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- moliņš Piestātne laivām.
- pāļu piestātne piestātne, kas izveidota uz gruntī iedzītiem pāļiem.
- piestātuve Piestātne.
- piešķaukāt Piestaukāt.
- piedienēt Piestāvēt 1(1).
- pasēt Piestāvēt.
- pieveikties Piestāvēt.
- piestāvis Piestāvi.
- dašaut Piesteigt.
- dasteigties Piesteigties.
- piegrūsties Piesteigties.
- piesmukt Piesteigties.
- piespurdzīties Piesteigties.
- piesteigt Piesteigties.
- parastā piestenīte piestenīšu suga ("Crucibulum laeve"), sēnes augļķermeņi gandrīz apaļi, vēlāk cilindriski, 0,5—1 cm augsti, sākumā okerdzelteni, vēlāk rūsganbrūni līdz melngani.
- crucibulum Piestenītes.
- piestaipīties Piestiepties, stiepjoties izplatīties.
- piestrigt Piestigt.
- piemeteklis Piestiķējums, piešuvums.
- piestūkāt Piestiķēt; piestukāt.
- piestūķēt Piestiķēt; piestukāt.
- piestūkot Piestiķēt; piestukāt.
- piestukāt Piestiķēt.
- Osa Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Oša Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē.
- berzene Piestiņa.
- Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km.
- Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa.
- insercija Piestiprināšanās; muskuļa vai cīpslas piestiprināšanās vieta; nabassaites piestiprināšanās vieta pie placentas.
- dakaūstīt Piestiprināt (detaļu).
- piekaustīt Piestiprināt (detaļu).
- aplatot Piestiprināt (jumta spārēm, sienai u. tml.) latas.
- polsterēt Piestiprināt (kam) polsteri (3).
- pielikt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot (tos).
- līmēt Piestiprināt (ko) ar līmi.
- piestiķēt Piestiprināt (ko), parasti piešujot, lai pagarinātu, paplatinātu auduma, apģērba gabalu.
- piedirbt Piestiprināt (nekārtīgi).
- piemetināt Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot); arī piesiet.
- piemeistarot Piestiprināt (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- piestrādāt Piestiprināt (parasti pielāgojot).
- kalt Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus.
- pieaut Piestiprināt (pastalu pie kājas).
- piekalt Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām.
- naglot Piestiprināt (pie kā) ar naglām.
- piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas.
- pieķēdēt Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
- knaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar knaģi.
- pieknaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar veļturi.
- aizstiprināt Piestiprināt aiz kaut kā.
- niedēt Piestiprināt ar diegu.
- apjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- uzjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- jozt Piestiprināt ar jostu vai siksnu (parasti ieroci).
- piekniedēt Piestiprināt ar kniedēm (pie kā, kam klāt).
- pievicēt Piestiprināt ar mīkstu zaru vai sakni - vici.
- dasist Piestiprināt ar naglām, tapām.
- piešpēlēt Piestiprināt ar nelielām koka tapām (zoles).
- piepuļķot Piestiprināt ar puļķi.
- dašpilkāt Piestiprināt ar saspraužamo adatu.
- pieskavot Piestiprināt ar skavu, skavām.
- pieknopēt Piestiprināt ar spiedpogu.
- piesprādzēt Piestiprināt ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
- nosprēdzēt Piestiprināt ar sprādzi.
- piespraust Piestiprināt ar spraudītēm (pie kā, kam klāt).
- pietapāt Piestiprināt ar tapām.
- piepulkāt Piestiprināt ar tapu.
- pielikt buras piestiprināt buras savās vietās pie apaļkokiem, piestiprināt priekšburas pie štagas un pielikt burām falles, bet atstāt nepaceltas.
- aizgrožāt Piestiprināt grožus.
- iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
- pametināt Piestiprināt ielāpu.
- uzkarā siet izkapti piestiprināt izkapti pie kāta vajadzīgajā leņķī.
- kāršot Piestiprināt kārtis (pie jumta spārēm).
- rodelēt Piestiprināt kārtis pie jumta spārēm.
- kāršāt Piestiprināt kārtis.
- pierīkot Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu).
- piediegt Piestiprināt pagaidu konstrukcijā, lai vēlāk viegli izjaukt.
- apkalt Piestiprināt pakavu.
- pazolēt Piestiprināt pazoli (apaviem).
- piepērt piestiprināt perot, sitot ar roku.
- piekrēpēt Piestiprināt pie krēpēm.
- birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu).
- plombēt Piestiprināt plombu (1), nodrošināt ar plombu.
- seglot Piestiprināt seglus (dzīvniekam, parasti zirgam).
- piestiprināties Piestiprināt sevi; tikt piestiprinātam.
- stillēt Piestiprināt tīkla linumu pie malas auklām.
- zolēt Piestiprināt zoli, arī pazoli (apaviem); arī pazolēt.
- plūksnēt piestiprināt zvejas tīklam pludiņus.
- dakrampēt Piestiprināt, nostiprināt ar krampi.
- atsaitēt Piestiprināt, nostiprināt ar saiti (piemēram, koka zaru).
- pielikt Piestiprināt, piemontēt (kam, piemēram, detaļu).
- piestellēt Piestiprināt, pierīkot.
- piesiksnāt Piestiprināt, piesaistīt ar siksnu.
- pieklūgāt Piestiprināt, piesiet ar klūgu.
- piecietināt piestiprināt; dot stingrus rīkojumus.
- dacietināt Piestiprināt.
- piedricināt Piestiprināt.
- piekrepīt Piestiprināt.
- pierīce piestiprināta konstrukcija, papildu veidojums.
- piesieties Piestiprināties (piemēram, ar saiti); piesaistīties.
- spreņģēties piestiprināties sprādzējoties vai sasienot saites.
- piekrepīties Piestiprināties.
- piešancēt Piestrādāt.
- piešansēt Piestrādāt.
- karstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru ar pašu ražoto enerģiju, pēc aukstās piestrādes; šo piestrādi sāk, motoru darbinot bez slodzes (brīvgaitas režīmā), un turpina, pakāpeniski slogojot motoru ar stenda bremzēšanas iekārtu.
- aukstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru piespiedu kārtā, nevis ar pašu ražoto enerģiju, bet auksta motora kloķvārpstu griež ar stenda piedziņas iekārtu; pēc motora aukstās piestrādes to rūpīgi apskata un pārbauda sastiprinājumu uzgriežņu pievilkšanas momentu.
- piestribināt Piestraebināt.
- piestrēbas Piestrēbiens.
- piestrēbināt Piestrebināt.
- temēt Piestrēbt, piedzerties, piesūkties.
- piežampāties Piestrēbties, piedzerties.
- pietesties Piestrēbties; pieēsties.
- pielekterēties Piestrēbties; pieleksīties.
- pieleksīties Piestrēbties.
- piestrūgāt Piestrēbties.
- pieģeņģerēt Piestreipuļot.
- piestāt Piestu grūst - smalcināt kaut ko piestā.
- piestuķēt Piestūķēt.
- pievairināt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu).
- pievairīt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu).
- pievirzināt Piestumt, pievirzīt.
- dastumt Piestumt.
- dastumties Piestumties.
- piestorēt Piestūrēt.
- iezīsties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā) - par dēlēm, dažiem kukaiņiem.
- iesūkties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā).
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam.
- samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
- dasviest Piesviest (ko) papildus.
- davalēt Piesviest, sviežot (ko), piepildīt (ar to).
- piešķārdīt Piešķiest, piemētāt.
- piešķērst Piešķiest.
- graduēt Piešķirt zinātnisku grādu; beigt kādu mācību iestādi.
- atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas).
- finansējums piešķirtie naudas līdzekļi (parasti pasākumam, iestādei, uzņēmumam vai tml.)
- pielikšanās Pietauvošanās - piestiprināšanās pie krasta, laipām, bojām vai pāļiem.
- tucināt Pietūkt, briest.
- pneimatiskais pievads pievads, kas nodrošina mašīnu un mehānismu kustību ar saspiestas gāzes palīdzību.
- piemetināt Pievienot, piestiprināt (būvkoka galu pie kā, kam klāt).
- piesaviesties Pieviesties.
- pieķepēt Pieziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
- pieleķēt Pieziest matus (ar ko).
- piezviest Pieziest, piesvīnēt.
- pietraipīt Pieziest, pietriept.
- pietreipt Pieziest, pietriept.
- piesmērēties Pieziesties, pietriepties.
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi; klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu.
- batmicva Pilngadīgas ebreju meitenes statuss (baušļu meita) ortodoksālo ebreju ģimenē, kas automātiski iestājas 12 gadu vecumā.
- salaidināt Pilnīgi izkausēt (piemēram, taukus, sviestu).
- izlaist Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
- zaotars Pilntiesīgs zoroastrisma priesteris.
- Brēgenca Pilsēta Austrijā ("Bregenz"), Forarlbergas federālās zemes administratīvais cetrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
- Saljana Pilsēta Azerbaidžānā ("Salyan"), piestātne Kūras labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 36200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Širvana Pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastā, pilsētas tiesības kopš 1954. g., padomju laikā saucās Alibairamli.
- Jevlaha Pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastos, 53600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mogiļova Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Dņepras krastos, 354000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Davidharadoka Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabala austrumos, piestātne Hariņas krastos, 6500 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta XII gs.
- Žlobina Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Dņepras labajā krastā, dzelzceļa mezgls.
- Čačerska Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjerazino Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Bjarezinas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šklova Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slavharada Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Babrujska Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Berezinas krastos, 215100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orša Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, piestātne Dņepras krastos, 117200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Diste Pilsēta Beļģijā ("Diest"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Senpriē Pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mustvē pilsēta Igaunijā ("Mustvee"), Jegevas apriņķī, piestātne Peipusa ezera ziemeļrietumu krastā, 1360 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Trieste Pilsēta Itālijā ("Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona un Triestes provinces administratīvais centrs, 201200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjeste Pilsēta Itālijā ("Vieste"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čolponata Pilsēta Kirgizstānā, Isikula apgabalā, piestātne Isikula ziemeļu krastā, 10500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Soļikamska Pilsēta Krievijā Permas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Kamas kreisajā krastā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sretenska Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, piestātne Šilkas krastos, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameņa pie Obas pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tambova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Cna kreisajā krastā, 285000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļvičegodska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šenkurska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sterļitamaka Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, piestātne Belajas kreisajā krastā, 277000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Birska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
- Alatira Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
- Jadrina Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļrietumos, piestātne Suras kreisajā krastā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bodaibo Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
- Jurjeveca Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pļosa Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navoloki Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Labitnagi Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai).
- Pošehoņje Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska.
- Ugļiča Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tutajeva Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska.
- Tarusa Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte.
- Pitkeranta Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļaustrumu krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sortavala Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļu krastā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Serdoboļa.
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sosnovka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas kreisajā krastā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slobodska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjatskije Poļani pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orlova Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina.
- Siktivkara Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, piestātne Sisolas kreisajā krastā, 242000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1930. g. saucās Ustjsisoļska.
- Kologriva Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļos, piestātne Unžas krastos, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Temrjuka Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 38800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjlabinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Priozjorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma.
- Otradnoje Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Ņevas kreisajā krastā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šliselburga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta.
- Primorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Somu līča ziemeļaustrumu krastā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1949. g. saucās Koivisto.
- Podporožje Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tihvina Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zadonska Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volžska Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zveņigova Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voskresenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjori Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jahroma Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas kanāla krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Broņņici Pilsēta krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas upes labajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorbatova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, piestātne Okas krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, piestātne Okas labajā krastā, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tara Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala ziemeļos, piestātne Irtišas kreisajā krastā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnokamska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Kamas labajā krastā, 53700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoviršerska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Višeras kreisajā krastā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ohanska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Votkinskas ūdenskrātuves krastā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerdiņa Pilsēta Krievijā, Permas novadā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Kolvas labajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1535. g.
- Usoļje Pilsēta Krievijā, Permas novadā, piestātne Kamas ūdenskrātuves rietumu krastā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barnaula Pilsēta Krievijā, piestātne Obas kreisajā krastā, pie Barnaulkas ietekas Obā, Altaja novada administratīvais centrs, 600100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kasimova Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1152. g., no XV gs. līdz XVII gs. beigām - Kasimovas hanistes administratīvais centrs.
- Spaska-Rjazanska Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1929. g. saucās Spaska.
- Kamenska-Šahtinska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Doņecas labajā krastā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Semikarakorska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konstantinovska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sredņekolimska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Kolimas kreisajā krastā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oļokminska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tommota Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sizraņa Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oktjabrska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pugačova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Boļšojirgizas labajā krastā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marksa Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balakova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Tavda Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moršanska Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala ziemeļos, piestātne Cna krastos, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mamadiša Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tetjuši Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zubcova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesjegonska Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves rietumu krastā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostaškova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, piestātne Seligera ezera dienvidu krastā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kimri Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaļazina Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarapula Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, piestātne Kamas labajā krastā, 99800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimitrovgrada Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa.
- Vjazņiki Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kovrova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muroma Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 111500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Urjupinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serafimoviča Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjužna Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala dienvidrietumos, piestātne Mologas krastos, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļikijustjuga Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Suhonas kreisajā krastā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasavina Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Severnaja Dvinas kreisajā krastā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sokola Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Suhonas krastos, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belozjorska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Pavlovska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeja Pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, piestātne Zejas labajā krastā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viļuiska Pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjanfaņa Pilsēta Ķīnā ("Xiangfan"), Hubei provincē, piestātne Hanšujas krastos, 835200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Usji Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Wuxi"), Dzjansu provincē, piestātne Lielā kanāla krastā, 3542300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Luangprabanga Pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru.
- Priekule Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
- Kandava Pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
- Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ludza Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā.
- Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada.
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
- Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Aloja Pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes.
- Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados.
- Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
- Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
- Gulbene Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
- Madona Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā.
- Pļaviņas Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā.
- Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis.
- Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
- Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
- Valka Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļos uz Igaunijas robežas, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 157 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1584. g. (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g.), 1369. g. dēvēta par miestu, pirmo reizi minēta ar nosaukumu "Pedele" 1286. g. Rīgas parādnieku grāmatā.
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
- Mazsalaca Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada.
- Rūjiena Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā.
- Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža.
- Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā (_Kudirkos Naumiestis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
- Leova Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, piestātne Prutas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kopera Pilsēta Slovēnijā ("Koper"), Slovēnijas piejūras reģionā, osta Triestes līča dienvidos, 25800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Līstāle pilsēta Šveicē (_Liestal_), Bāzeles-lauku kantona administratīvais centrs, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaņiva Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, piestātne Dnepras labajā krastā, 25550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hotina Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 9690 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kahovka Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, piestātne Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 37400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čornobiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
- Lubni Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, piestātne Sulas labajā krastā, 47640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mohiļiva-Podiļska Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, piestātne Dņestras krastā, 32050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hedžaili Pilsēta Uzbekistānā ("Khojayli"), Karakalpastānas dienvidu daļā, piestātne Amudarjas kreisajā krastā; Hoželi.
- magistrāts Pilsētas iestādes.
- citoyen Pilsonis, pilsētas iedzīvotājs; Francijā revolūcijas laikā 1792. g. ar dekrētu ieviesta uzruna.
- iepīt Pinot iestiprināt (kur iekšā); pinot pievienot (kam); ievīt (1).
- piepīt Pinot piestiprināt (pie kā, kam klāt); pinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- Suillus piperatus piparu sviestbeka.
- slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
- Pētera baznīcas skola pirmā laicīgā mācību iestāde Rīgā, ko 1353. g. nodibināja Rīgas pilsētas rāte, līdz reformācijai tā bija latīņu skola un gatavoja ierēdņus pilsētas pārvaldei, pēc reformācijas uz laiku tika slēgta; atjaunoja 16. gs. 70. gados un strauji attīstījās pēc 1600. g. un tika pārveidota par t. s. rēķinu skolu, kurā līdzās ticības mācībai, lasīšanai un rakstīšanai mācīja arī matemātiku, grāmatvedību un latīņu valodu; 1905. g. bija \~150 skolēnu.
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai.
- pirmiestudējums Pirmais (kā) iestudējums.
- paraugeksemplārs pirmais iespiestais eksemplārs.
- inkunābulas Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
- sandalas Pirmatnēji seno grieķu un romiešu apavi: koka, korķa vai ādas zoli piestiprināja pie kājas siksnām.
- pagastskola Pirmmācības iestāde zemnieku bērniem (līdz 1917. gadam).
- menarhe Pirmo menstruāciju iestāšanās laiks, menstruāciju sākums.
- bluķa grāmatas pirms Gūtenberga no gravējumiem uz mitra papīra iespiestās grāmatas, kuras iespieda uz lapas vienas puses un pēc žāvēšanas baltās puses salīmēja kopā.
- prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
- PII Pirmsskolas izglītības iestāde (reģ.).
- bērnudārzs pirmsskolas vecuma (3–7 gadu vecu) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde.
- dārs Pirts lodziņš (parasti griestos) dūmu un siltuma novadīšanai, arī siltuma ielaišanai pirts griestos ierīkotā iesala kaltē.
- vantdzelzs Pitiņš – apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos.
- sviesta pītava pīts sviesta trauks.
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- stabeņi plācī ieslīpi iekalti divi koki galdu ratu sānu dēļu piestiprināšanai.
- tepējums Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums; masa, ar ko tepē.
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
- plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
- monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm.
- plafons Plakans apgaismes armatūras elements, kas parasti novietots pie griestiem.
- ērmi Plakans koks starp ratu priekšasi un ratu grīdu, pie kura piestiprināta dīstele.
- frēznazis Plakans nazis, kuru iestiprina saliekamā frēzē vai nažu vārpstā virsmu frēzēšanai.
- dēlis Plāksne (parasti zīmējumu, ziņojumu, arī dažu ierīču piestiprināšanai).
- tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai; arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- blefaropeksija Plakstiņa piestiprināšanas operācija apkārtējiem audiem, lai novērstu ptozi.
- azbofinieris Plākšņu materiāls no azbestcementa; lieto griestu un sienu apšūšanai, kā arī jumtu segšanai; azbestfinieris.
- azbestfinieris Plākšņu materiāls no azbestcementa; lieto griestu un sienu apšūšanai, kā arī jumtu segšanai; azbofinieris.
- sotē plānās šķēlēs sagriezta un sviestā apcepināta gaļa.
- izglizināt Plāni izziest, piem., sviestu, taukus.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- kopplāns Plāns, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- pneimoveidošana Plānsienu izstrādājumu iegūšana no termoplastiska polimēra plēvēm vai loksnēm ar sakarsētu, saspiestu gaisu.
- spiritoskops Planšetes (2) veida ierīce, ko spiritisti lieto savos seansons suģestīvai automātiskai rakstīšanai, līdzinās mazam trijkāju galdiņam, kam vienas kājas vietā iestiprināts zīmulis.
- čipkarte Plastikāta karte, kurā ir iestrādāta mikroshēma jeb čips; viedkarte.
- desideports Plastiski veidots vai kokā griezts virsdurvju rotājums; 18. gs. arī sienā iestrādāts gleznojums.
- antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus.
- aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs); aktu zāle.
- hipostils Plaša, slēgta telpa, kuras griesti balstās uz daudzām kolonnām, kas novietotas tuvu cita citai.
- analīze STEEP plašāk izmantotā makrovides analīzes tehnika, ar ko analizē makrovides ietekmi uz tūrisma uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām pēc visiem STEEP ietvertajiem rādītājiem.
- mašinizēt Plaši ieviest mašīnas (tautas saimniecībā, kādā tās nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- mehanizēt Plaši ieviest mašīnas un aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
- pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā).
- politehnizēt Plaši ieviest politehnisko izglītību, (mācību iestādēs, mācību sistēmā).
- robotizēt Plaši ieviest robottehniku (piemēram, darba procesā, ražotnē); pārveidot par robotu (piemēram, iekārtu, ierīci).
- tehnizēt Plaši ieviest tehniku (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
- saviesties Plaši ieviesties (2) - parasti par ko nevēlamu.
- pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) – par rīcības veidu, īpašību u. tml.
- nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam.
- iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām).
- atkantēšanas josta plata brezenta josta, ko ar karabīnāķi iekabina speciālā trosē, kuras otrs gals piestiprināts pie masta.
- plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (parasti vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai.
- pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām).
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
- kostopneimopeksija Plaušas ķirurģiska piestiprināšana ribai.
- pneimopeksija Plaušas piestiprināšana pie krūšu sienas.
- portupeja Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai.
- rocētais plecģērbs plecģērbs, kura stāva sānos ir iestrādātas roces, bet tajās nav iešūtas piedurknes (piem., veste, bezrocis).
- amikts Plecu sega, garīdznieka liturģiskā tērpa sastāvdaļa - četrstūrains balts lina audums, kam divos stūros piestiprinātas saites.
- ādiņa Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
- ādīna Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
- plica Plīka - dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
- akvaplāns Plostiņš, ko velk motorlaiva; 10-15 m garas virves viens gals piestiprināts pie motorlaivas, otru galu tur sportists, kas stāv uz plostiņa.
- iegrauzties Plūstot iespiesties (iežos) - par ūdeņiem.
- iepļāpāt Pļāpājot iestāstīt.
- pielorkšēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
- pieļorkstēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
- mežjoma Pļavas daļa, kas iestiepjas mežā.
- sokla Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
- sokle Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
- soklis Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
- Gostiņi Pļaviņu pilsētas austrumu daļa Aiviekstes labajā krastā pie ietekas Daugavā, kas pievienota Pļaviņām 1927.-1930. g. un atkārtoti 1956. g., līdz 1927. g. miests ar tādu pašu nosaukumu, senāk Glazmanka un Tretelberģis (arī Trentelberģis), 1933. g. piešķirtas pilsētas tiesības.
- gaisdalis Pneimatiska ierīce ritošā sastāva bremžu sistēmas rezervuāra uzlādēšanai, bremžu cilindru piepildīšanai ar saspiestu gaisu, kā arī pilnai vai daļējai gaisa izplūdei no bremžu cilindriem.
- pneimocilindrs Pneimodzinējs, kas dod virzes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; sastāv no cilindra, virzuļa ar kātu un blīvēm; lieto, piem., dažādās darbmašīnās un manipulatoros, un transportlīdzekļos bremžu darbināšanai.
- iepogāt Pogājot iestiprināt (kur iekšā).
- piepogāt Pogājot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- baltās naktis polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
- apsardzes nodaļa policijas departamenta vietējā iestāde Krievijā (1866.-1917. g.), kuras uzdevums bija apkarot revolucionāras organizācijas.
- kontora Policijas iestāde.
- terilēns poliestera šķiedra; audums no šās šķiedras.
- krimplēns Poliestera šķiedras audums.
- streta Polifonas tēmas imitācijveida izklāsts, kam raksturīga imitējošās balss vai balsu iestāšanās pirms tēmas nobeiguma iepriekšējā balsī.
- pasilksis Polsterēts, gredzenveida spilvens, kas novietots zem sakām, lai zirga pleci netiktu saspiesti.
- pneimatiskais kalibrators portatīva mēriekārta motoru degkameras tehniskā stāvokļa pārbaudei, izmantojot saspiesta gaisa padevi motora cilindros; dažkārt to sauc arī par pneimotesteri.
- presēnijs Posms pirms vecuma iestāšanās.
- centromērs Posms, kas piestiprina hromosomu pie šūnas vārpstas.
- serpulīdi Posmtārpu ģints ("Serpula"), dzīvo ūdenī kolonijās, nekustīgi piestiprinājušies pie grunts, parādījušies silūrā, ir arī recentās formas.
- praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- noprātot Prātojot nospriest.
- smalkregulēšana precīza regulēšana, iestatot vēlamos darbības parametrus, kas parasti notiek relatīvi lēni, bet rezultāts ir ar niecīgām novirzēm no uzdoto parametru nomināla.
- iepresēt Presējot iestiprināt (kur iekšā).
- piepresēt Presējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzpresēt Presējot piestiprināt (uz kā, kam).
- censūra Preses uzraudzība un pati iestāde, kas to izdara; lūko cauri manuskriptus iepriekš iespiešanas un tos aizliedz vai atļauj.
- kovenanteri Prezbiteriešu kristieši Skotijas vēsturē, kuri, pretodamies centieniem ieviest angļu parauga liturģiju 1638. g. 28. februārī parakstīja Nacionālo derību (angļu "National Convenant").
- auļpriede Priede, kurā piestiprināts aulis, dore.
- štagbura Priekšbura jeb foks - masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
- kājiņa Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko).
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā).
- uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai.
- inventārs Priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē).
- euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize.
- eiloģija Priestera svētības vārdi draudzei.
- pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Delfos no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
- svētnieks Priesteris, garīdznieks.
- svētvīrs priesteris.
- brachmanis Priesteris.
- brammanis Priesteris.
- levīti Priesteru cilts Izraēlā, kas, saskaņā ar Veco Derību, cēlušies no Jēkaba dēla Levija.
- hieromātija Priesteru izveidota valsts valdība.
- hierokrātija Priesteru kārtas valdīšana laicīgajā jomā; priesteru izveidota valsts valdība.
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
- Priesteru kodekss priesteru sacerēts pēceksila raksts (570.-450. g. p. m. ē.), kas tiek uzskatīts par vienu no Pentateiha avotiem.
- prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- prezbitērijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- Suillus variegatus priežu sviestbeka.
- makovice Priežu sviestbeka.
- priedene Priežu sviestbeka.
- lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta.
- publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
- konsensus Princips, saskaņā ar kuru juridisko aktu tiesiskā pamatotība ir nosacīta galvenokārt ar ieinteresētu pušu apmierinātību ar tiem, ņemot vērā prasības, kas attiecas uz šo aktu formu un uzrādīšanas, piestādīšanas procedūru.
- bankas kantoris privāta kredītiestāde, kas dibināta banku uzdevumos ietilpstošu kredīta operāciju veikšanai.
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu.
- klīnika privāta slimnīca vai ambulatoriska ārstniecības iestāde
- nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
- nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij un pašvaldībām.
- licejs privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (cariskajā Krievijā).
- Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- mēslošana Process augu nodrošināšanai ar barības vielām un augsnes īpašību uzlabošanai iestrādājot augsnē mēslojumu.
- velkatlase Process, ko realizē, nospiežot peles pogu, turot to nospiestu un pārvietojot peles rādītāju pa displeja ekrānu.
- eksternalizācija Process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas.
- pārvietošanās process, kurā iestāde, uzņēmums u. tml. tiek pārcelts uz citu telpu, atrašanās vietu
- sociālā darba institucionalizēšanās process, kura laikā sociālā darba profesija iegūst normatīvu un procesuālu darba ietvaru labklājības sistēmā, valsts vai pašvaldības iestādēs.
- sviesta izstrādājumi produkti, kas gatavoti no piena taukiem, piemēram, sviesta pastas, sviesta eļļa, kausēts sviests, piena tauki, bezūdens sviesta eļļa un bezūdens piena tauki.
- ordinārs profesors profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestāde (Krievijā līdz 1917).
- profesūra Profesoru kopums augstākajā mācību iestādē.
- Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
- diplomprojekts Projekts, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- prokuratūras iestādes prokuratūras sistēmā ietilpstošās iestādes, kas īsteno visas prokuratūras funkcijas noteiktā darbības teritorijā vai nozarē.
- dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā.
- saspiestais interneta seriālās līnijas protokols protokola SLIP ātrdarbīgāka versija, kurā interneta adrešu informācija ir saspiesta; protokols CSLIP.
- Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.).
- pabliņģis Provizorisks pamats, kas sastāv no siju galiem, uz kuriem jaunbūves apakšējās sijas balstās līdz būvniecības pabeigšanai, pēc tam tos aizstāj ar iestrādātiem pamatiem.
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
- krivule Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja; krivulis.
- krivulis Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja.
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- apspiešana Psihoanalīzē - vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā.
- čekas maisi PSRS Valsts drošības komitejas arhīva daļa (čekas kartotēka), kas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas un PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanās Latvijas Republikas teritorijā nonāca Latvijas varas iestāžu pārziņā.
- dienestpersona Publiskas - valsts vai pašvaldības - iestādes darbinieks, kas iecelts vai ievēlēts amatā un to izpilda uz likuma (ne līguma) pamata.
- gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu.
- modinātājs pulkstenis ar zvanu, kas iestatāms signalizēšanai noteiktā laikā
- digitālais oksimetrs pulsa oksimetrs, kura sensors piestiprināts pie pirksta; lieto skābekļa daudzuma noteikšanai asinīs.
- purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
- murnīt Purināt, kratīt; saspiest.
- Suillus flavidus purva sviestbeka.
- leitis Pusgatavs sviests.
- leišsviests Pussakults sviests, kurā palicis ķērnes piens.
- Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns).
- Šaņdunas pussala pussala Ķīnas austrumu daļā (angļu val. "Shandong Peninsula"), iestiepjas Dzeltenajā jūrā, platība - 29000 kvadrātkilometru, garums - 350 km.
- medzanīns Pusstāvs, ar zemiem griestiem, mazāk svarīgu telpu iekārtošanai.
- puseņģe Pusvira, viena no viras 2 kustīgā savienojuma detaļām, ko piestiprina vai nu durvīm (logam) vai arī stenderei.
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu; pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
- karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi.
- radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio speciiikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio.
- skrapšēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- skriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
- skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
- kriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- krikšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- skraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- skrakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt.
- skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt.
- krakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- ienest Radīt, izraisīt (kādu parādību); arī ieviest.
- dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- gričalas Ragavas, kas uz ledus piestiprinātas pie kārts braukšanai pa apli.
- padēkls Ragavu koka sastāvdaļa, ko ar tapām piestiprina zem slieces, lai tā tik ātri nenodilst.
- krēsls ragavu sastāvdaļa - iekšpusē pie mietnēm piestiprināta izliekta balsta dzelzs.
- bramrāja Rāja, pie kuras piestiprina bramburu, masta trešā vai ceturtā rāja no apakšas.
- piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem.
- kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
- ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
- spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām; 1(2).
- prese rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
- spalvaskāts Rakstāmrīka kāts, kurā iestiprina spalvu.
- atkāpe Rakstīta, iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- paskvilla Rakstīts vai iespiests ražojums, kas aizskar kāda cilvēka godu; paskvila.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums; arī literatūra (1).
- papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim.
- tiesību īpašības raksturīgas tiesību pazīmes: normativitāte - tiesības sastāv no visiem obligātām tiesību normām; tiesību normas ir sakārtotas sistēmā; tiesību normām ir formāli noteikts raksturs; tiesībām ir spēja piespiest šīs normas ievērot.
- purkš raksturo apspiestu smieklu skaņas, kā arī skaņas kas rodas plēšot drēbi u. tml.
- valdīšanas forma raksturo augstāko valsts varas iestāžu organizāciju t. i. to struktūru, nodibināšanas kārtību, kompetenci, iedzīvotāju piedalīšanās pakāpi to veidošanā - valsts varas juridisko avotu, pamatveidi: monarhija un republika.
- normatīvie akti rakstveida juridiskie akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus).
- personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus.
- uzaicinājums Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē).
- atsoļa sekvence rakstzīmju sekvence, kas sākas ar atsoļa rakstzīmi un kam seko viena vai vairākas rakstzīmes, kuru apvienojums liek izpildīt komandu kādai ierīcei vai programmai, piemēram, mainīt krāsas displeja ekrānā, veidot speciālas uzvednes, mainīt printera iestatījumu no viena burtveidola uz otru.
- gāzes raķešdzinējs raķešdzinējs, kura darbviela ir saspiesta gāze; tā kā šie dzinēji dod nelielu vilci, tos visbiežāk izmanto kosmisko lidaparātu orientācijas un stabilizācijas sistēmā un individuālajās reaktīvajās lidiekārtās.
- ballistiskā raķete raķete, kura pēc dzinēju darbības izbeigšanās kustas pa brīvi sviesta ķermeņa trajektoriju.
- forma Rāmī iestiprināts siets papīra masas filtrēšanai (papīra rūpniecībā).
- sliede Rasēšanas lineāls ar vienā galā noteiktā leņķī piestiprinātu šķērskoku.
- pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
- triekšties Rasties troksnim, ja kas tiek spiests, durts.
- nostāties Rasties, iestāties (par parādībām dabā).
- pīzaplidēt Rasties, ieviesties lielos daudzumos.
- parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
- nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli).
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
- ore Rati (parasti divjūgu) ar piestiprinātām augstām slīpām malām.
- galdu rati rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
- ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām.
- ādīna Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām.
- ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens.
- ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens.
- plācs Ratu rāmja gala koki, pie kā piestiprinātas asis.
- krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- braka Ratu sastāvdaļa, pie kuras piestiprina dīseli.
- braks Ratu sastāvdaļa, pie kuras piestiprina dīseli.
- silavas Ratu virsas sānu koki, virs kuriem piestiprināti sānu dēļi.
- ručkas Ratu, parasti oru, detaļa - šķērskoks ratu malējo dēļu - galdu piestiprināšanai.
- izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
- atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
- šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai.
- rautava Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
- rautene Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
- rautiņš Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
- aizriesties Refl. --> aizriest(1).
- aizriesties Refl. --> aizriest(2).
- apšķiesties Refl. --> apšķiest; tikt apšķiestam.
- apziesties Refl. --> apziest; arī notriepties.
- iemitināties Refl. --> iemitināt; arī ieviesties.
- ieriesties Refl. --> ieriest 2(1).
- ierīvēties Refl. --> ierīvēt (1); ieziesties.
- iespiesties Refl. --> iespiest (1); tikt iespiestam.
- iespiesties Refl. --> iespiest (2); tikt iespiestam.
- iesviesties Refl. --> iesviest (1).
- iešķiesties Refl. --> iešķiest.
- ieviesties Refl. --> ieviest (1); tikt ieviestam.
- ieviesties Refl. --> ieviest (3).
- ieziesties Refl. --> ieziest.
- izriesties Refl. --> izriest (2).
- izriezties Refl. --> izriest (2).
- izspiesties Refl. --> izspiest (1); tikt izspiestam.
- izspiesties Refl. --> izspiest (2); tikt izspiestam.
- izspiesties Refl. --> izspiest (5).
- izšķiesties Refl. --> izšķiest (1); tikt izšķiestam.
- izšķiesties Refl. --> izšķiest (2); tikt izšķiestam.
- nošķiesties Refl. --> nošķiest; tikt nošķiestam.
- noziesties Refl. --> noziest (2); tikt noziestam.
- pārspiesties Refl. --> pārspiest; tikt pārspiestam.
- pašķiesties Refl. --> pašķiest(1); tikt pašķiestam.
- pašķiesties Refl. --> pašķiest(2); tikt pašķiestam.
- piestrādāties Refl. --> piestrādāt(5); tikt piestrādātam.
- piestumties Refl. --> piestumt; tikt piestumtam.
- piesviesties Refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5).
- reevakuēties Refl. --> reevakuēt(parcilvēkiem, iestādēm, uzņēmumiem u. tml.).
- riesties Refl. --> riest (1).
- riezties Refl. --> riesties (1).
- sariesties Refl. --> sariest (1).
- saspiesties Refl. --> saspiest(1); tikt saspiestam.
- saspiesties Refl. --> saspiest(2); tikt saspiestam.
- saspiesties Refl. --> saspiest(4); tikt saspiestam.
- šķiesties Refl. --> šķiest (1); tikt šķiestam.
- uzspiesties Refl. --> uzspiest (1); tikt uzspiestam.
- uzspiesties Refl. --> uzspiest (2); tikt uzspiestam.
- uzspiesties Refl. --> uzspiest (3); tikt uzspiestam.
- uzspiesties Refl. --> uzspiest (4); tikt uzspiestam.
- uzsviesties Refl. --> uzsviest (1); tikt uzsviestam.
- uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (1); neviļus, negribēti tikt uzšķiestam.
- uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (2); tikt uzšķiestam.
- tāldarbs Regulāras darbā braukšanas aizstāšana ar darbu mājās vai kādā citā attālā iestādē, datus un dokumentus pārsūtot uz centrālo iestādi elektroniskiem līdzekļiem.
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
- ģeogrāfiskais stacionārs regulāru novērojumu vieta un iestāde, kas šai vietā ilgāku laiku veic kompleksus fizioģeogrāfiskus pētījumus.
- pasts Regulāru sūtījumu kopums, kuru nogādi kārto šāda iestāde, organizācija.
- Jūlijas Krajina reģions Slovēnijas rietumos, pie Itālijas robežas, ko pēc Ropallo līguma 1920. g. nodeva Itālijai, bet 1947. g. - Dienvidslāvijai (izņemot Triesti).
- operatīvā uzskaite reģistrē faktus, kas nepieciešami uzņēmumu, organizāciju un iestāžu darba operatīvai vadībai un kontrolei.
- reģistrēties Reģistrēt sevi (piemēram, kādā iestādē, sanāksmē); pierakstīties.
- rēķinvedība Rēķinu izrakstīšanas, saņemšanas, iegrāmatošanas sistēma grāmatvedības uzskaitē; attiecīgā nodaļa (uzņēmumā, iestādē).
- rēķinvedis Rēķinvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic rēķinu izrakstīšanu, saņemšanu, uzskaiti.
- iedarbes laiks relejam - laika posms no impulsa saņemšanas momenta līdz kontaktu pārslēgšanas brīdim; kūstošajam drošinātājam - laika sprīdis no īsslēguma (pārslodzes) strāvas iestāšanās brīža līdz ieliktņa izkušanai.
- hiliasms Reliģiska mācība par tūkstošgadu miera valsti, kas iestāsies pirms pastarās tiesas; tā bija izplatīta agrīnās kristietības laikā - aptuveni līdz 11. gs.; kopš reformācijas tā izpaužas dažos sektantiskos novirzienos.
- manicheisms Reliģiska mācība senpersiešu un kristīgās reliģijas apvienojumā; apspiesta 6. gadsimtā.
- iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī.
- repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu.
- oleogrāfija Reprodukcija, kas ir iespiesta šādā veidā.
- tauva resna, vīta virve, trose; lieto kuģa nostiprināšanai pie piestātnes.
- ārceles Resni baļķi, kas iestiprināti rijas žāvējamās telpas sienās, kur uzlikt ārdus.
- vairumpatērētāji Restorāni, bāri, slimnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam.
- kredītresursi Resursi, ko kredītiestāde piesaista, atverot depozītu kontus vai arī izmantojot citus avotus.
- poikilodermatomiozīts reti sastopama ģeneralizēta dermatomiozīta forma ar poikilodermiju: sākumā hroniska, febrila dermatomiozīta klīniskā aina ar iniciālām muskuļu sāpēm un pietūkumu; vēlāk iestājas sekundāra muskulatūras atrofija un funkcionāls muskuļu vājums
- revīzijas pakalpojums revīzijas uzdevuma veikšana pēc likumos noteiktā Komercreģistra iestādes, izziņas iestādes, prokurora, tiesneša vai tiesas uzaicinājuma likumos noteiktajos gadījumos.
- resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- briedums Rezultāts --> briest (1).
- iestīgojums Rezultāts --> iestīgot.
- iestingums Rezultāts --> iestingt.
- izspiedums Rezultāts --> izspiest (5).
- nobriedums Rezultāts --> nobriest (1).
- nobriedums Rezultāts --> nobriest (2).
- nobriedums Rezultāts --> nobriest (3).
- nobriedums Rezultāts --> nobriest (4).
- pārbriedums Rezultāts --> pārbriest (1).
- uzbriedums Rezultāts --> uzbriest (3).
- skalenotomija Ribu turētājmuskuļu pārgriešana to piestiprināšanās vietas tuvumā.
- radžotā riepa riepa, kurai pa perimetru vairākās rindās iestiprinātas radzes, kas palielina riepas saķeri ar slidenu cieta seguma ceļa virsmu.
- pneimatiskā riepa riepa, kuras elastību dod tajā esošais saspiestais gaiss.
- viest Riest (1).
- renst Riest.
- rēst riest^1^ (6).
- briežu vanna riesta laikā briežu buļļu ierīkota bedre, kas parasti arī bagātīgi iesmaržināta.
- riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā.
- rojas laiks riesta laiks, arī taupamais laiks putniem un zvēriem.
- bozties Riesties, veidoties; riešoties, veidojoties kļūt lielākam, kuplākam, vērties vaļā (piemēram, par ziediem).
- riesties Riestot, arī plosīties, dīdīties.
- rājā iet riestot, vaisloties.
- raunāties Riestot.
- riekstot Riestot.
- riekstoties Riestot.
- rojāties Riestot.
- skurboties Riestot.
- riekstināt Riestoties.
- vaislas laiks riests 1.
- riesta Riests, vaislošanās laiks, īpaši putniem.
- rūja Riests, vaislošanās.
- roja Riests; arī riesta laiks.
- aurības Riests.
- auris Riests.
- lēpša Riests.
- lēpšas Riests.
- lēpsis Riests.
- raunas Riests.
- rieksts Riests.
- rosts Riests.
- riestus riests^1^.
- riestavis Riestuve.
- riestavs Riestuve.
- riestevis Riestuve.
- riestubis Riestuve.
- riestuvis Riestuve.
- amatnieku kase Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība - Rīgas vācu amatnieku kredītiestāde, ko 1893. g. nodibināja Rīgas Vācu amatnieku palīdzības biedrība, likvidēta 1939. g.
- amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem.
- kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku.
- Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase.
- šastīties Rīkoties izšķērdīgi; šķiesties.
- ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas noklāšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
- pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
- slota rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, samērā tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta.
- slota rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta.
- verdga Rīks āliņģa ciršanai - ass, smails, kātā iestiprināts metāla stienis.
- dūre Rīks āliņģa ciršanai - ass, smails, kātā iestiprināts stienis; āliņģa cērtamā cērte.
- pedogrāfs Rīks automātiskai lauku ceļu plānu uzņemšanai, ko piestiprina divritenim vai nes gājējs.
- rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai tenisa, badmintona spēlē - ovāls rāmis, kurā ir iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali.
- ķimeņgriezis Rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
- racējarkls rīks lielu stādu un sējeņu izrakšanai augļu koku audzētavās; traktoram uzkarināmais racējarkls sastāv no rāmja ar maināmu racējlemesi un arkla rāmim piestiprināta kāta naža.
- sprēslīca Rīks vērpjamās kodaļas piestiprināšanai.
- piestala Rīks vielas sasmalcināšanai piestā.
- interlīnija rinda starp grāmatas vai cita iespiesta teksta rindām, kurā iespiests vai ierakstīts vārdisks tulkojums; tādas rindas bieži vien bija glosām.
- gredzenot Riņķveidā apziest (koka stumbru) vai apsiet ar speciālu apsēju, lai cīnītos pret kaitēkļiem.
- pudiķis Riņķveida dzelzs, ar ko piestiprina sānu virves pie laivas malām.
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
- sistēmiskais risks risks, ka viena sistēmas dalībnieka nespēja izpildīt savas saistības izraisīs citu dalībnieku vai finanšu iestāžu nespēju noteiktajā laikā izpildīt savas saistības.
- hidropneimatiskā balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā elastīgais elements ir saspiests gaiss mijiedarbībā ar šķidrumu, kura spiedienu var regulēt.
- pneimatiskā balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā par elastīgo elementu izmanto saspiestu gāzi, parasti gaisu.
- maula Riteņa caurā, asij uzmaucamā vidus daļa, kurā iestiprināti spieķi; ratu rumba.
- maule Riteņa caurā, asij uzmaucamā vidus daļa, kurā iestiprināti spieķi; ratu rumba.
- apdvieļot Rituāli ietērpt garā, platā dvielī, uzsedzot dvieli pār vienu plecu un piestiprinot to sānos.
- izrīvēt Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu); izziest.
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā); ieziest.
- sarīvēties Rīvējot, masējot saziesties.
- robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā.
- zizlis Rokā turama ierīce, kas apgādāta ar optisko skeneri un ir izmantojama rokraksta, mašīnraksta, iespiesta teksta, rakstzīmju, ka arī svītrkoda nolasīšanai un ievadīšanai datorā vai citā datu apstrādes iekārtā.
- plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
- milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
- mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
- raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā.
- atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
- ierakt Rokot iestiprināt (parasti zemē).
- sienas avīze rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un kuru novieto pie sienas.
- grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai.
- cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
- āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
- izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- kaplis Roku darbarīks - kātā iestiprināts īpašas formas metāla gabals augsnes irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu; šī darbarīka asmens.
- kūrija Romas pāvesta varas centrālo iestāžu kopums; baznīcas administrācijas iestāžu kopums.
- Pīlumns Romiešu mitoloģijā - viens no brāļiem (otrs - Pīkumns), laulības un dzimšanas dieviem, kurš izgudroja piestu graudu smalcināšanai.
- Atijs Nāvijs romiešu mitoloģijā - zinošākais priesteris - augurs, kurš jau agrā jaunībā izrādīja neparastas spējas izskaidrot dievu gribu pēc putnu izturēšanās.
- fetiales Romiešu priesteru kolēģija, kuras pienākums bij piedalīties starptautisku līgumu slēgšanā.
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to; šādi veidots mākslas darbs.
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- šleiders Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kura piestiprināta gumijas lente; kaķene 2.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kuras piestiprināta gumijas lente.
- klipsis Rotas lieta (parasti auskars), ko piestiprina saspiežot; arī sprādze.
- auskari Rotas lietas, ko piestiprina pie ausīm.
- bābiņa Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
- bābīna Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
- bābiņš Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
- begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis.
- pretsvars rotējošai detaļai piestiprināts papildu svariņš, lai novērstu rotējošas nelīdzsvarotas masas centrbēdzes spēku.
- riesta sasaucējs rubeņu gailis, kurš riestā ierodas pirmais un parasti ir centrā.
- Grīstiņi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Griestiņi" nosaukuma variants.
- Grīstini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Griestiņi" nosaukums latgaliski.
- čāpt Rūgt, piebriest.
- ierunāt Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt.
- iespraust Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus); arī papildināt (tekstu); iestarpināt (1).
- elinieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Eliņi" iedzīvotāji.
- galzemieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Galzemji" iedzīvotāji.
- punclavieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Punclavas" iedzīvotāji.
- puszābacieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Puszābaki" iedzīvotāji.
- vairodzieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji.
- viesturieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji.
- ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē).
- ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
- tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
- tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
- tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm.
- rūtiņpapīrs Rūtiņu papīrs - papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- triturācija Saberšana piestā.
- mazbērnu novietne sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam.
- pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu.
- literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
- ieštaukāt Sablīvēt, iestampāt (parasti ēvelētos kāpostus).
- slāķēties Sablīvēties, saspiesties vien otram virsū.
- sasastiprināties Sabriest (par graudiem).
- sabringt Sabriest mitrumā.
- sapikāt Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
- sapikot Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
- samurīt Saburzīt, saspiest, novārdzināt.
- sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām.
- salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- kalve Sagatavošanas iestāde (speciālistiem).
- saklunčināt sagatavot (kuļot sviestu).
- kvalifikācijas paaugstināšana sagatavotības pakāpes pilnīgošana kādā darbības jomā (piemēram, turpinot izglītību dažādās mācību iestādēs, mācoties kursos, apgūstot citu pieredzi).
- palikt atmiņā saglabāties, arī iespiesties atmiņā.
- grīvonkys sagrieztas klūgas vai striķi ilkss piestiprināšanai pie ragavām.
- pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piemēram, pie piestātnes.
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs.
- saimniecisks Saistīts ar (piemēram, iestādes, uzņēmuma) materiālo bāzi, materiālajām vajadzībām; saistīts ar (uzņēmuma, rūpnīcas u. tml.) ražošanas procesiem.
- tehnisks saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- apolloniskais Saistīts ar harmonisko, skaisto, simetrisko, racionālo un gaišo (F. Nīčes ieviests jēdziens).
- dionīsiskais Saistīts ar irracionālo, disharmonisko, asimetrisko, tumšo (F. Nīčes ieviests jēdziens).
- tahisistolisks saistīts ar tahisistoliju (sirdsdarbības paātrināšanos pirms priekškambaru fibrilācijas iestāšanās).
- piesaistīt Saistot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- būvjava Saistvielu, smalkgraudainu minerālo pildvielu un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē, java.
- pavads Saite (kā) piestiprināšanai; pavada.
- atsaite Saite, kuru izlieto, lai ko piestiprinātu, nostiprinātu (piemēram, koku, zaru).
- piesaitēt Saitējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- paņķauklas Saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
- sačommāt Sajaukt; sasviest; sačammāt.
- kā žīda veste saka par apvalkātu, noziestu, notaukotu apģērba gabalu.
- ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām.
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt, paciest savā tuvumā.
- kā dārzs saka par labi iestrādātu, auglīgu zemi.
- zaļāmuiža vaļā saka par laika posmu, kad ir iestājies pavasaris, sazaļojuši koki.
- pienāk stundiņa saka par nāves iestāšanos, par brīdi pirms nāves.
- nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
- pie apaļā galda saka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- šņeps velk saka par slokas dziesmu riesta laikā.
- acis (ir) pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
- acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
- Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu.
- (nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (kas vēlams) neiestājas.
- galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- misēklis (arī juceklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- putra (arī juceklis, misēklis) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- juceklis (arī misēklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- sīksta dzīvība kā kaķim saka, ja cilvēks spēj daudz izturēt, pārciest smagas slimības.
- galva strādā saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- piesiet sirdi saka, ja grib aizdzīt izsalkumu, ieēst ko sātīgu, iestiprināties (arī uzsmēķējot, iedzerot), ja kas labi garšo.
- balta diena saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ja ir iestājusies diena.
- nevar (ne) apgriezties, arī nav kur apgriezties saka, ja ir ļoti šauri, saspiesti.
- noķert (arī notvert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
- notvert (arī noķert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
- var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums.
- kā mājās saka, ja kāds jūtas brīvi, nepiespiesti, omulīgi, ja viss ir zināms, ierasts.
- mēles galā saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, liekuļojot nemitīgi pieminēts.
- uz mēles saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, pat liekuļojot nemitīgi pieminēts.
- kā pelavas saka, ja ko ļoti viegli izklīdināt, arī izšķiest, izputināt, iztērēt.
- lai nu paliek saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
- sviests saiet lielajā saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests.
- podiņš piededzis saka, ja neprecētai sievietei iestājusies grūtniecība.
- noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
- noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
- vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
- (pacietības) mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- ko nu vairs saka, norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- Ka ņemšu aiz škirkas! saka, piem., piedraudot piespiest ko darīt.
- āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
- āķēties Sakabināties, sastiprināties, piestiprināties (kur) ar āķi.
- dzeņaukste Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- dzeņauksts Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus.
- telegrāfs Sakaru iestāde, kas raida, uztver un piegādā telegrammas.
- pasta rati sakaru iestāžu pajūgs regulārai pasta un pasažieru pārvadāšanai.
- sakarnieks Sakaru, iestādes darbinieks.
- kasenis Sakasīts (nevis nogriezts) sviests.
- kasinis Sakasīts sviests.
- saklāt sakliest.
- uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta.
- saņiebt Sakniebt, aizspiest (muti).
- piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
- mašiahs Sākotnēji valdnieku un jūdaisma augstāko priesteru epitets.
- (at)vērt durvis sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- vērt durvis Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- vērties Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- apkņudēt Sākt kniest, niezēt viscaur (no netīrības).
- aizbriest Sākt nobriest (par labību).
- stāties Sākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.); sākt pildīt (kādus pienākumus).
- satust Sākt tusnīt, elsot, apspiesti kunkstēt.
- gaismoties Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par dienu.
- aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par rītu, dienu.
- sanīt Sakult (sviestu).
- saķērnāt Sakult krējumu sviestā.
- izķērnēt Sakult sviestā (krējumu).
- sanīties Sakulties sviestā (par krējumu).
- evadē Sākumā nievājošs apzīmējums katoļu priesteriem, kas nolika savu amatu, vēlāk viņu pieņemts goda tituls.
- didaskalijas Sākumā sengrieķu dramatiskie un kora uzvedumi, vēlākā nozīmē publiski saraksti ar ziņām par dramatisko uzvedumu laiku, vietu, autoriem, panākumiem, piespriestām godalgām utt.
- sareģistrēt Salaulāt (kādus) - par valsts iestādes darbinieku.
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
- viesturnieki Saldus novada Šķēdes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Viestura ciems" iedzīvotāji.
- sakņūpu Salīcis, saspiests kopā.
- gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties.
- salīkt Saliekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- saņemt Salikt, saspiest kopā (parasti rokas).
- pievantēt Salikt, saviest u. tml. (ko) lielākā daudzumā; salikt, saviest u. tml. (kā lielāku daudzumu).
- šķērslīnija Salikuma darbos, sevišķi tabulās, pāri stateniskām iespiestas līmeniskas līnijas.
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
- saļammāt Samaisīt (bez noteikta samēra); arī atšķaidīt, saspiest.
- saļemmāt Samaisīt (bez noteikta samēra); arī atšķaidīt, saspiest.
- samoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra); arī sašķaidīt, saspiest.
- samist samaisīt; saspiest, salocīt.
- saļammāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām).
- saļemmāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām).
- sadirst Samelot, iestāstīt.
- vimpelis Samērā garš un šaurs karodziņš, kas piestiprināts pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
- nams Samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas; arī attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- struktūrvienība Samērā patstāvīga (piemēram, uzņēmuma, iestādes, organizācijas) sastāvdaļa.
- rodiņš Samērā tieva apdarināta kārts, ar ko piestiprina, piespiež salmus jumtam.
- paciest Samierināties (ar ko); ciest (5).
- ciest Samierināties; paciest.
- apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- sakniebt Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs).
- izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā (parasti no kādas iestādes).
- iemiegt Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu.
- izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu); būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
- kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu).
- satraišķīt Saplēst, saspiest.
- izmugāt Saplūkāt, izplūkāt, savandīt, izrakņāt; viscaur saspiest.
- satulpīties sapulcēties kopā, saspiesties kopā.
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai).
- korespondence Sarakste (starp personām vai iestādēm).
- korespondēt Sarakstīties (ar personām vai iestādēm).
- sardze Sargu grupa (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
- sariezties Sariesties (1).
- sarasot Sariesties (kur) - par lāsēm, pilēm u. tml.
- iezagties acīs sariesties.
- sapumpuroties Sariesties.
- vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
- dzīvā (arī mutvārdu) avīze sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika.
- ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).
- notiesāt Saskaņā ar tiesas spriedumu sodīt; piespriest (kādu) sodu (apsūdzētajam).
- aplaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi saglaust (matus).
- nolaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi sasukāt (parasti matus).
- satomīt Saspaidīt, saspiest.
- sakost Saspiest (ko) starp zobiem.
- ievērt (arī savērt, iespiest u. tml.) durvīs saspiest (ko), verot durvis ciet.
- sakleķēt Saspiest (mīkstā masā).
- nārot Saspiest līmējamos dēļus nārā.
- pīčīt saspiest, iestūķēt (atkārtoti).
- iemaidzīt Saspiest, noberzt.
- samīcīt Saspiest, sabāzt (kur iekšā).
- samūdzīt Saspiest, saburzīt.
- samuidzīt Saspiest, saburzīt.
- saņumdzīt Saspiest, saburzīt.
- saņuņdzīt Saspiest, saburzīt.
- sažņiebt Saspiest, sakniebt.
- sastaknīt saspiest, sapresēt.
- sazmaugt Saspiest, sasaiņot.
- satulkāt Saspiest, saspaidīt, samīcīt.
- šķeidēt Saspiest, saspaidīt.
- sašķīdīt Saspiest, sašķaidīt, sašķīdināt.
- satraikšēt saspiest.
- blaiskot Saspiest.
- komprimēt Saspiest.
- sablaiskot Saspiest.
- sablaizīt Saspiest.
- sabūdzīt Saspiest.
- saplaņķāt Saspiest.
- sazmiegt Saspiest.
- sažņaudzīt Saspiest.
- pneimoterapija Saspiesta vai retināta gaisa lietošana terapijas nolūkā.
- CSLIP saspiestais interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Compressed Serial Line Internet Protocol").
- atspiešana Saspiestas datnes atjaunošana sākotnējā formā, lai to varētu vai nu apskatīt, vai izdrukāt, vai kā citādi apstrādāt.
- mišmišs Saspiestas žāvētas aprikozes.
- blīveniski Saspiesti, cieši kopā, blīvi.
- blīviski Saspiesti, cieši kopā, blīvi.
- plauskas Saspiesti, sadrupuši graudi.
- cesnai Saspiesti, šauri, tā, ka trūkst vietas, telpas.
- kā zardīnes saspiesti; cieši kopā.
- samaiga saspiestība, kopdzīve ierobežotā telpā.
- spiesties blindā saspiesties kopā.
- apstūkņīties Saspiesties kopā.
- sastaknīties Saspiesties, sadrūzmēties.
- sarūmēties Saspiesties, savietoties.
- sasprūst saspiesties.
- sabliezties Saspiesties.
- sabudzīties Saspiesties.
- sačupoties Saspiesties.
- sasprengt Saspiesties.
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- uzventēt Sasviest augšā.
- sapurņīt sasviest, sagrūst kopā.
- salobt sasviest, samest.
- savadīt Sasviest; samest.
- nošļokāt Satriept, aizziest, savandīt.
- sazvaidīt Satriept, aizziest.
- paņemt Satvert, arī ierīt (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.).
- iedzirkle Sausāka zemes strēle, kas iestiepjas purvā.
- pussala Sauszemes daļa, kura tālu iestiepjas jūrā vai ezerā un kurai ir asi izvirzīti krasti.
- piesugoties Savairoties, ieviesties (lielākā daudzumā).
- krimpet Savelkoši spiest.
- sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piemēram, par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piemēram, auklu).
- dakaru savienojumā "dikaru, dakaru" raksturo dobjas, apspiestas skaņas.
- dikaru savienojumā "dikaru, dakaru" raksturo dobjas, apspiestas skaņas.
- palikt Savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
- prejudiciāls Savienojumā "prejudiciāls jautājums": tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- briede Savienojumā "rudzu briede" - bula zibens, pēc kura rudzi nobriest.
- sviest Savienojumā "sviest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- laist Savienojumā ar "cauri": ļaut publicēt, iestudēt u. tml. (parasti par cenzūru).
- ierunāties Savienojumā ar "ļauties": ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt.
- griezt Savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
- spiestin savienojumā ar "spiest" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- spiešus savienojumā ar "spiest" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- spiedin Savienojumā ar "spiest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sviedin savienojumā ar "sviest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sviestin savienojumā ar "sviest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- iesiet Savienot (parasti būvkokus), iestiprinot robā.
- samesties Saviesties (parasti par parazītiem).
- saviezties Saviesties.
- bēru kases savstarpējās palīdzības iestādes Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs sākumā.
- apspriesties Savstarpēji apspriest (ko); apmainīties domām (par ko).
- dzīvnieku introdukcija savvaļas dzīvnieku sugu ieviešana teritorijā, kurā tie agrāk nav dzīvojuši. Latvijā atļauta tikai pēc zinātnisko iestāžu rekomendācijas saņemšanas un saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
- saeļļot Saziest (ko) ar eļļu.
- sapomadēt Saziest (ko) ar pomādi.
- saziepēt Saziest (ko) ar ziepēm, ziepju putām.
- saveķēt Saziest (ko) biezā kārtā.
- saziesties Saziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- sasmērēties Saziesties.
- kopsēde Sēde, kura piedalās vairāku vai daudzu, piemēram, iestāžu, organizāciju, pārstāvji.
- sadums Sedums; osta, piestātne zvejas laivām.
- piesedlot Seglojot piestiprināt.
- pieseglot Seglojot piestiprināt.
- seismiskā stacija seismiskā dienesta iestāde, kas novēro Zemes garozas svārstības, fiksē seismiskos signālus un zemestrīces epicentru, apstrādā seismogrāfa pierakstus.
- sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās).
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
- sēja Sēklas novietošana un iestrādāšana augsnē.
- atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
- izvarošana Seksuāls noziegums, kas iestājas tad, ja kāda persona ar varu vai draudiem pielietot varu piespiež citu personu uz dzimumattiecībām vai līdzīgām darbībām.
- ieguldījumu pakalpojumu sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības un citas finanšu iestādes Kredītiestāžu likuma izpratnē.
- banku sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības: banka, komercsabiedrība, kura nav banka vai finanšu iestāde, bet kuras pamatdarbība ir īpašuma pārvaldīšana, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana vai līdzīga palīgdarbība, kas papildina, paplašina vai veicina vienas bankas vai vairāku banku darbību, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē.
- Mežmuiža Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Riesti" bijušais nosaukums.
- libella Senā Romā katrs neliels raksts, bet jo sevišķi nievājoša satura; vēlāk katrs rakstisks iesniegums iestādei; tiesā iesniegta sūdzība.
- sākija Sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem.
- henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu".
- taumaturgs Senajā Grieķijā baltās maģijas priesteris, kas tieši sazinās ar dieviem, kā arī mags, kas izdzen ļaunos garus un dēmonus, prasmīgs pareģis un astrologs.
- gimnasijs Senajā Grieķijā mācību iestāde dižciltīgiem jauniešiem, kas tur nodarbojās ar vingrošanu, mācījās politiku, filozofiju un literatūru.
- feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus.
- infula Senajā Romā - balta pieres saite, ko valkāja priesteri, vestālietes un upurētāji.
- vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
- augurs Senajā Romā - priesteris, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu.
- flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos.
- kustods Senajās ar roku rakstītajās un iespiestajās grāmatās - lappuses beigās ierakstītais vai iespiestais nākamās lappuses pirmais vārds vai pirmā zilbe; aizstāj kolumnciparu.
- mistagogs Senajiem grieķiem - priesteris, kas pārzināja mistērijas (slepenās reliģiskās ceremonijas).
- pontifeks Senajiem romiešiem priesteru kolēģijas loceklis, kuras priekšnieku sauca "pontifex maximus"; šo nosaukumu vēlāk pārņēma pāvests.
- garča senāk arī - 5,65 l un 1766. g. tika ieviesta mazā jeb kroga garča, kas vienāda ar 2,83 l.
- rumulēšana Senāk grāmatrūpniecības strādnieku paraža izmācīto zelli ar varu nosēdināt uz ūdenī samērcēta sūkļa, pēc kam viņu atzīst par pilntiesīgu amatnieku un izsniedz gaučdiplomu ar visa spiestuves personāla parakstiem, kam seko iedzeršana uz rumulēto zeļļu rēķina.
- normālbiezums Senākajās grāmatspiestuvēs strādājot ar t. s. mājas biezni, nestandartizēts lielums, kuru katrā individuālā gadījumā nepieciešams saglabāt pasūtot lietuvei jaunus burtus, tādēļ bija jāsūta līdzi attiecīgo burtu paraugi.
- čērne Senākos laikos krējuma glabāšanai, raudzēšanai un sviesta kulšanai paredzēts konusveida koka vai māla trauks ar paplatinātu lejas daļu un ar vāku augšdaļā; ķērne.
- druīdi Senās Gallijas, Britānijas un Īrijas ķeltu priesteri, pareģi, kas izpildīja arī tiesnešu pienākumus.
- pontifiks Senās Romas augstākās priesteru kolēģijas loceklis; no 5. gs. šo titulu sāka attiecināt uz kristiešu bīskapiem, parasti uz pāvestu.
- tribūnāts Senējā Romā tautas tribūnu iestādījums un amats.
- nipelis Sēnes veida detaļa velosipēdam spieķu iestiprināšanai riteņa lokā.
- menāda Sengrieķu mitoloģijā - auglības un vīna dieva Dionīsa (Bakha) priesteriene un viena no viņa orģiju līdzdalībniecēm; bakhante.
- Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza.
- klinšu gleznojumi (zīmējumi) seni attēli uz alu sienām un griestiem, uz atklātām klintīm.
- džataka Senindiešu literatūras žanrs (proza ar dzejas iestarpinājumiem); senākās ietvertas budistu kanona 2. grām. "Tripitaka" (5.-2. gs. p. m. ē.).
- atharvani senindiešu mitoloģijā - pirmā priestera Atharvana sekotāji un viņa iedibinātā ugunsupurēšanas tradīciju turpinātāji, kas uzskatīti par Atharvana pēctečiem.
- Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem.
- Athatrvanss Senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, viņš mīt debesīs kopā ar dieviem un ir viņu draugs, bet dievs Indra viņam palīdz veikt upurēšanas rituālus.
- kavi Senindiešu priesteris, poētisku tekstu radītājs, salicējs un pareģis, kas prot gan pareizā secībā salikt kopā sakrālos tekstus, gan pareizā kārtībā upurēt.
- banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos.
- orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
- hiposandales Seno ēģiptiešu, grieķu un romiešu, kas vēl nepazina zirgu apkalšanu, lietotās sandales, ko ar siksnām piestiprināja zirgu kājām.
- krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks.
- kamilla Seno romiešu apzīmējums meitenēm, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterienes.
- kamills Seno romiešu apzīmējums zēniem, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterus.
- peregrīni Seno romiešu sabiedrotie, kas nebij Romas pilsoņi, bet labākā stāvoklī nekā ienaidnieki, jo uzturoties Romas teritorijā, viņiem nevajadzēja iestāties privātā patronātā.
- vaideloši Senprūšu un senleišu vidējā priesteru šķira, starp krīviem no vienas puses un dažādiem svētnīcu gaitniekiem no otras puses, kas sargājuši svēto uguni, ziedojuši dieviem, pareģojuši nākotni, noteikuši vietējo svētku laiku, dziedinājuši slimos.
- pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali).
- kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām.
- sentenciārijs Sentenču komentāru autors; arī sentenču komentāru lektors mācību iestādē.
- miniatūra Senu rakstītu vai iespiestu grāmatu gleznots attēlu rotājums.
- CA Sertifikātu izsniegšanas aģentūra (angļu "certificate authority") - iestāde, kas izsniedz digitālos sertifikātus, kuri apstiprina klientu elektronisko parakstu, kā arī publisko un privāto atslēgu pareizību.
- Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts.
- apskaidrotība Sevišķa skaidrības iestāšanās apziņā, kam bieži seko tikumiska vai reliģiska pacilātība.
- sesija Sēžu kopums (piemēram, valsts varas institūcijām), kuras periodiski notiek ievēlēto personu pilnvaru laikā (sasaukumā); arī sēde, konference (piemēram, biedrībām, iestādēm).
- šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam.
- kontūrkarte Shematizēta ģeogrāfiskā karte, kuru izmanto par pamatu kartējamo objektu iezīmēšanai (piemēram, skolās, iestādēs).
- šuls Sieksts, ko piestiprina pie ēkas pakša piebūves piesaistīšanai.
- aploda Sienā iestiprināts un ailu aptverošs ietvars loga vai durvju iestiprināšanai.
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt; sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet.
- iesiet Sienot iestiprināt (piemēram, lenti).
- iesieties Sienot iestiprināt sevi (virvēs).
- pārsiet Sienot iestiprināt, nostiprināt vēlreiz, no jauna.
- piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
- iesiet Sienot piestiprināt (ko pie auklas, diega u. tml.).
- piesiet Sienot piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt).
- tapetes Sienu un griestu apdares materiāls - papīra (retāk cita materiāla) sloksnes.
- stukatura Sienu vai griestu apmetums ar ģipša, kaļķa un smilšu maisījumu.
- jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods.
- direktrise Sieviešu mācību iestādes vadītāja Krievijā līdz 1917. g.; direktore.
- klabata Signāldēlis - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
- ubaģe Sijas, pie kurām piestiprināti ārdi rijā.
- siju enkurošana siju nostiprināšana, izmantojot saliektu plakandzelzi vai sametinātas plakandzelzs sloksnes, kuru vienu galu piestiprina pie sijas gala, bet otru - pie mūra sienas.
- mikrolīti Sīki izvirdumiežu kristāli, kas veidojas, lavai strauji atdziestot.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē; nozīme 2 (1).
- komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos.
- poliesterlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir nepiesātinātie vai piesātinātie poliesteri.
- tetorons Sintētisko poliesteršķiedru paveids, ko ražo Japānā, no tā izgatavo virves, tauvas un troses, kā arī buru audeklu.
- tahisistolija Sirdsdarbības paātrināšanās pirms priekškambaru fibrilācijas iestāšanās.
- vārīt Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
- ploķēt Sist, sviest ko slapju, lipīgu.
- drenāžas un uzpūtes sistēma sistēma spiediena regulēšanai tvertnē virs degvielas vai cita šķidruma, lai sekmētu šķidrumu padevi sūkņiem bez kavitācijas; realizē, savienojot tvertnes ar ārēju atmosfēru vai saspiestās gāzes avotu.
- atiestate Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
- atiestatīšana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
- atgriešana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestatīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
- sistēmas politika sistēmas noteikumi un kārtulas, kas ir prioritētas attiecībā pret lietotāja iestatījumiem.
- pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- bloķēšana Situācija hokejā, kad ripa nav spēlē, bet, piem., ir piespiesta pie apmales.
- dezintermediācija Situācija, kad kredītu finanšu iestādēm nav iespēju izpildīt savas starpnieka funkcijas.
- retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā); vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem).
- kases operācija skaidras naudas pieņemšana uzņēmuma, organizācijas vai iestādes kasē un izsniegšana no tās.
- uzņemšanas procedūras skaidri formulēti noteikumi, lai nodrošinātu palīdzību cilvēkiem sociālās aprūpes institūcijās, veselības aprūpes iestādēs, rehabilitācijas centros u. c.
- raudze Skaitlis (parasti promile), kas rāda šādu kvantitatīvo sastāvu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- skaitekļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām; skaitāmie kauliņi.
- skaitīkļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām; skaitāmie kauliņi.
- komutācija skaitļotāja iestādīšana noteikta uzdevuma risināšanai.
- asuma skala skala uz fotoobjektīva projicētā attēla asuma iestādīšanai.
- kult sviestu skalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
- raugāšanās Skaņa, kuru medņu gailis parasti izdod vakarā (riestā) pēc iesēšanās kokā.
- pirmsikts Skaņdarba attīstības posms, kas sagatavo dinamisko kulmināciju (arī reprīzi vai jaunas tēmas iestāšanos).
- spoguļskapis Skapis, kura durvju ārpusē ir iestiprināts spogulis.
- vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm.
- spoguļskatumeklētājs skatumeklētājs, ar ko vienlaikus var noteikt kadra robežas un uz matstikla iestādīt asumu (fokusēt).
- sofiti Skatuves griestu dekorācijas, kas noslēdz augšā kulises.
- sofita Skatuves priekšplānā no virvju griestiem lejup ejošas dekorācijas, kas noslēdz skatuves gleznas augšējo daļu.
- gaismas pils skola; kultūras un izglītības iestāde.
- eksterns skolēns (students), kas kārto eksāmenus kādā mācību iestādē, kuru nav apmeklējis.
- izglītojamais skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga; tas, kuru māca, izglīto
- pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē vai augstskolas mācībspēks (docētājs).
- nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem).
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu tipa klase ("Suctoria"), vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi, dzīvo piestiprinājušie pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- apskrūvēt Skrūvējot apkārt, piestiprināt.
- pieskrūvēt Skrūvējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- denkt Skubināt, piespiest.
- urdzīt Skubināt, spiest.
- noskumīgs Skumjš, bēdīgs, nospiests, sašļucis.
- bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
- plegzderēties Sķiesties, tērēties, pļēguroties.
- stratigrāfs Slāņu rakstītājs, kas automātiski atzīmē urbja ieurbšanās ātruma attiecību pret urbja apgriezienu skaitu un tā ļauj spriest par caururbto slāņu blīvumu un veidu.
- alpt Slāpt, ciest no elpas trūkuma.
- piezeļķēt Slaukot nosmērēt, pieziest slaukāmo materiālu.
- stakans Slaukšanas aparāta caurule, kurā iestiprināta pupu gumija.
- ieslavēt Slavējot iestāstīt, iegalvot.
- Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
- pieslēgt Slēdzot piestiprināt, piesaistīt (pie kā, kam klāt).
- aizklapēt Slēgt (iestādi vai veikalu, beidzot tā darbību).
- aizklopēt Slēgt (iestādi vai veikalu, beidzot tā darbību).
- klopēt ciet slēgt iestādi vai veikalu.
- kolēģija Slēgta mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropā).
- kopgalds Slēgta tipa ēdnīca (parasti skolā vai kādā iestādē).
- Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.).
- kontrabanda Slepena (kā) ieviešana (piemēram, mākslas darbā); tas, kas ir slepeni ieviests.
- aizsargšķīvītis Slēpju nūjas lejas daļā piestiprināta apļveida konstrukcija, kas aizsargā pret iegrimi sniegā.
- griļot Slidināties uz riņķi ar kārtī piestiprinātām ragavām.
- grīļot Slidināties uz riņķi ar kārtī piestiprinātām ragavām.
- slaids Slīdīte; rāmītī iestiprināts diapozitīvs (parasti krāsains).
- grozekļa šotauga slīdstieniem uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi; virbeļšotauga.
- sliežu ceļa virsbūve sliežu ceļa augšējā daļa – sliedes, gulšņi, sliežu piestiprinājumi, balasta slānis, sliežu enkuri, pārmijas, tiltu un pārmiju brusas, kas uzņem slodzi no ritošā sastāva riteņiem un nodod to ceļa apakšbūvei.
- loicka Slikti iesieta (kātā iestiprināta) izkapts.
- nāves cēlonis slimība, patoloģisks stāvoklis vai trauma, kas ir izraisījusi nāvi vai veicinājusi to, kā arī nelaimes gadījums vai vardarbības akts, kura rezultātā ir iestājusies nāve.
- saslimšana slimības iestāšanās
- ciklonopātija Slimības parādības, kas iestājas, tuvojoties barometriskam minimumam, vēja, vētras laikā.
- izlaicināties Slinkojot izšķiest, nosist laiku.
- gafelbura Slīpa četrstūrveida bura, kuras augšējā mala piestiprināta pie gafeles.
- knupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- slonīt Slodzīt, nospiest.
- slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- slotaskāts Slotas saišķī, plāksnē iestiprināms, arī iestiprināts kāts.
- čāgāt Smādējot saspiest (ēdienu), izmeklēt sev tikai labos kumosus un atstājot sliktākos; (par vistām) uzlasīt tikai labākos graudus.
- prese smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
- mirstības blakuscēlonis smaga slimība vai trauma, kas papildus galvenajam cēlonim sekmēja nāves iestāšanos.
- gingivektomija Smaganu izgriešana līdz to piestiprināšanās vietai, veidojot jaunas marginālās.
- samaksāt ar (savām) asinīm smagi ciest, arī iet bojā (savā darbībā, rīcībā).
- liekt muguru (arī plecus) Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
- locīt muguru Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
- liekt muguru (arī plecus), arī locīt muguru Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
- liekt plecus (arī muguru) Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
- slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
- bojenkurs Smags metāla vai betona klucis, pie kura ar ķēdi piestiprina boju.
- piesis Smails, samērā tievs izvirzījums (priekšmetam), kas ir paredzēts, lai tas iespiestos (kur).
- rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā.
- zeļģēt Smērēt, aizziest, izšķiest.
- zleķēt Smērēt, apziest.
- piedzievāt smērēt, pieziest.
- ķemzēt Smērēt, ziest.
- sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- muga Smiltis upes grīvā, kur var iestigt.
- šmulēties Smulēties; traipīties, ziesties.
- aizstāvības pieeja sociālā darbinieka aktīva iestāšanās par indivīdu, grupu, visas sabiedrības interesēm ar mērķi nodrošināt sociālo taisnīgumu un stiprināt cilvēku un grupu rīcībspēju.
- pansionāts Sociālās nodrošināšanas iestāde, kurā valsts apgādībā dzīvo pirmās un otrās grupas invalīdi un vecāki darba nespējīgi pilsoņi.
- darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
- sieviešu jautājums sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
- hodka Soda izciešana, sodāmība, izciestais sods.
- administratīvais sods sods, ko uzliek nevis tiesa, bet amatpersona vai iestāde.
- konduīts Sodu žurnāls, kurā ierakstīja skolēnu pārkāpumus; ieviests 19. gs. vidū Vācijas skolās.
- plaņķāt Spaidīt, saspiest.
- žulgāt Spaidīt, saspiest.
- žulkāt Spaidīt, saspiest.
- mulīt Spaidīt, spiest, berzt.
- žuldzīt Spaidīt, žņaugt, saspiest.
- pietriekšt Spaidot, šķaidot izspiest (ogu sulu) pietiekami, daudz.
- piespiešus Spaidu kārtā, piespiesti.
- spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums.
- leprozorijs Speciāla ārstniecības un profilakses iestāde lepras slimniekiem.
- dispansers Speciāla ārstniecības un profilakses iestāde, kas nodrošina noteikta veida slimību ārstēšanu un profilaksi.
- jūras tiesa speciāla juridiska iestāde, kas izmeklē jūrā notikušos nelaimes gadījumus un pasludina spriedumus par tiem.
- ķengursoma Speciāla soma zīdaiņa nēsāšanai, kurā zīdainis tiek piestiprināts pie nēsātāja ķermeņa uz krūtīm.
- kolonija Speciāla uzdevuma (parasti audzināšanas) iestāde.
- labošanas darbu kolonija speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- darba kolonija speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
- kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē); norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
- laboratorija speciāli iekārtota telpa (mācību iestādē) eksperimentiem mācību priekšmetos.
- laglīne Speciāli pīta zāļu trosīte aizborta lagas piestiprināšanai; garums atkarīgs no kuģa ātruma.
- slidzābaki Speciāli slidotāju zābaki, kuriem piestiprināmas slidas; šādi zābaki ar piestiprinātām slidām.
- naglu kurpes speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi.
- režisors speciālists, kas iestudē izrādes, uzvedumus u.tml., veic (kā) režiju.
- pašnovērtējums Speciālistu vērtējums par sava uzņēmuma, iestādes ekonomisko stāvokli.
- Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija specializēta ANO iestāde, kuras uzdevums ir attīstīt starptautisko sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO).
- akadēmija Specializēta augstākās izglītības mācību iestāde.
- bibliotēku kolektors specializēta grāmatu tirdzniecības iestāde, kas regulāri apgādā bibliotēkas ar grāmatām un bibliotēku tehniku.
- astronomiskā observatorija specializēta zinātniskās pētniecības iestāde, kas apgādāta ar aparatūru astronomiskiem pētījumiem.
- pekainis Specializētas ecēšas, ar maziem lemesīšiem katra zara galā, izsēto miežu iestrādei zemē.
- investīciju bankas specializētas kredītiestādes atsevišķu tautsaimniecības nozaru kreditēšanai un kapitāla aprites nodrošināšanu tajos.
- sekundārā veselības aprūpe specializēti medicīniski pakalpojumi, kurus, galvenokārt īslaicīgi, sniedz kvalificēti speciālisti ambulatorajā vai stacionārajā ārstniecības iestādē.
- bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām.
- vimpelis Speciāls priekšmets, piemēram, futrālis ar ziņojumu, kuram piestiprināta samērā gara, spilgta lente un kuru nomet no lidaparāta.
- karesa Specifiska dzimumakta tehnika, kas ļauj kontrolēt ejakulācijas iestāšanos.
- žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
- ieteice Spēja iestāstīt.
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
- iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3).
- iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3).
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi); aizspriesties (2).
- mašīnu parks spēkratu un citu mobilo mašīnu kopa kādā uzņēmumā vai iestādē, kurā var ietilpt kā spēkrati, tā arī lauksaimniecības mašīnas, piekabes, puspiekabes u. c. transportlīdzekļi; mašīnas.
- panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās); paciest.
- paciest Spēt pārciest, izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
- izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
- izturēt Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes); spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas).
- drošības vārsts spiedienjutīgs hidraulisku un pneimatisku sistēmu elements, kas nodrošina šīs sistēmas pret pārslodzēm; sasniedzot iestatīto spiediena vērtību, vārsts atveras un izlaiž daļu šķidruma vai gāzes apkārtējā vidē vai speciālā tvertnē.
- spaidonis Spiediens, apspiestība.
- kniebt Spiest (kopā, parasti lūpas).
- spraust Spiest (piemēram, rokas sānos).
- urbties Spiest (pirkstus), parasti ar spiedienu (kur iekšā).
- gulties Spiest ar savu smagumu (uz ko), balstīties (uz kā).
- likt ausi (pie kā) spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā).
- dot pa mēmajiem Spiest bremžu pēdāli, bremzēt.
- liekt ragā spiest būt paklausīgam, padevīgam.
- aizspiest Spiest ciet.
- špundēt Spiest ko darīt.
- sasulināt Spiest un grūst (kāpostus), kamēr parādās sula.
- apmiegt Spiest visapkārt.
- kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- kļaut Spiest, arī virzīt (ķermeņa daļas cieši citu pie citas vai pie ķermeņa).
- kļaut Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt).
- mīcīt Spiest, bāzt (kur iekšā).
- gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas).
- gnauzīt Spiest, burzīt, žņaudzīt (rokas).
- spanderēt spiest, grūst.
- mūdzīt Spiest, ilgstoši spaidīt rokās, mocīt.
- kniebt Spiest, piemēram, ar spīlēm (par dzīvniekiem).
- apmaidzīt Spiest, saspiest, nospiest, spaidīt.
- spānēt Spiest, saspiest.
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
- mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
- žļurdzīt Spiest, spaidīt, saspiest.
- slodīt spiest, spaidīt.
- spaudīt spiest, spaidīt.
- meigt Spiest, spaidīt.
- ņugāt Spiest, spaidīt.
- traikšēt Spiest, spaidīt.
- traikšķīt Spiest, spaidīt.
- traišķīt Spiest, spaidīt.
- žņūgt Spiest, spaidīt.
- braut Spiest, spiesties, berzties, bružāties (gar kaut ko).
- stampāt Spiest, stumt (kur iekšā).
- ņumdzīt Spiest, žņaugt.
- zmiegt Spiest, žņaugt.
- spīvēt spiest.
- speģīt Spiest.
- burzīties Spiesties (caur drūzmu).
- pārsprausties Spiesties cauri, izspiesties cauri.
- kosties Spiesties iekšā (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par vielām, parasti krāsām.
- dukmēties Spiesties kopā barā, pūlī.
- ņaugot Spiesties, drūzmēties.
- kosties Spiesties, griezties (kur iekšā) - par ko cietu, asu.
- mūdzīties Spiesties, grūstīties, stumdīties.
- murdzīties Spiesties, spaidīties (par cilvēkiem).
- sprudzināties Spiesties, spraukties.
- zīsties Spiesties, sūkties (kur iekšā, arī cauri kam) - piemēram, par vēsumu, mitrumu.
- ēsties Spiesties, virzīties (kur iekšā) - parasti par priekšmetiem.
- kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
- denkties Spiesties.
- pontanuķ Spiesties.
- presēties Spiesties.
- sprenst Spiesties.
- žmaugties Spiesties.
- metranpāžs Spiestuvē burtlicis, kas saliktos burtus sakopo pa lappusēm; metieris, kopotājs.
- drukātava Spiestuve.
- spiestava Spiestuve.
- lūžņas Spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiālu atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
- grāmatrūpnieks Spiestuves īpašnieks.
- apakšfaktors Spiestuves tehniskā vadītāja palīgs (lielos uzņēmumos).
- veļturis Spīles (žāvējamās veļas piestiprināšanai pie auklas); knaģis.
- knaģis Spīles (žāvējamas veļas piestiprināšanai pie auklas); veļturis.
- balsts Spīļarkla augšējā daļa, kurā ir iestiprinātas ilksis; šī daļa kopā ar rokturiem.
- dzenis Spīļu arkla sastāvdaļa, kas satur kopā rokturu apakšdaļu un pie kuras ir piestiprināta lemesnīca.
- spinakera šotstūris spinakera pakaļējais, aizvēja pusē (lēpusē) esošais stūris, kuram piestiprināta spinakeršote.
- spinakera fallstūris spinakera stūris, kurā piestiprina (iešēkelē) spinakerfalli.
- spinakera galva spinakera stūris, kurā piestiprina (iešēkelē) spinakerfalli.
- spinakera halzstūris spinakera stūris, kurš atrodas jahtas lūvpusē; pie tās piestiprināts spinakerbomis un spinakerbrase, kuru ievelkot vai atlaižot panāk vajadzīgo spinakera stāvokli attiecībā pret vēju; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek, halzstūris pārvēršas par šotstūri.
- spinakeršote Spinakera vadības trose (gals), kas piestiprināta spinakera šotstūrī un pa aizvēja pusi (lēpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā un pēc tam - uz kokpitu; pēc halzes maiņas spinakeršote kļūst par spinakerbrasi, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
- Spirogyra fluviatilis spirogīru suga, kas sastopama straujākos ūdeņos pie substrāta piestiprināta.
- hidrospirometrs Spirometrs, kurā izelpotā gaisa daudzumu noteic, mērot no rezervuāra izspiestā ūdens tilpumu.
- divobjektīvu spoguļkamera spoguļkamera ar divu dažādu funkciju objektīvu bloku - atsevišķai asuma iestādīšanai (fokusēšanai) un fotomateriāla uzņemšanai (eksponēšanai).
- vienobjektīva spoguļkamera spoguļkamera ar universālu fotoobjektīvu, ar kuru gan iestāda asumu un kadrē, gan eksponē fotomateriālu.
- batuts sporta ierīce, atsperīgs tīkls (garums 457 cm, platums 274 cm), kas ar gumijas amortizatoriem piestiprināts pie horizontāla rāmja 91 cm augstumā no grīdas, uz tā trenējas akrobāti, vingrotāji, daiļlēcēji; to izmantojot var izdarīt augstus atspēriena lēcienus, un apvienot tos ar vingrojumiem gaisā.
- badmintons Sporta spēle ar raketi un vieglu, (korķa, plastmasas) bumbiņu, kam piestiprināts spalvu vai plastmasas vainadziņš.
- piespraudīt Spraudot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- sprūst Spraukties, spiesties (ārā).
- atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis).
- apsprauslot Sprauslojot apšķiest (parasti ar siekalām).
- iespraust Spraužot iestiprināt sasaistīšanai, arī rotāšanai (piemēram, saktu, saspraužamo adatu).
- iespraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā); spraužot ievietot, iestiprināt (kur iekšā).
- piespraust Spraužot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
- ekstrapolēt Spriest par priekšmetu vai parādību, zinot tikai par kādas tā daļas īpašībām.
- notaisnot Spriest tiesu, atlaist grēkus, attaisnot.
- lāgadīt Spriest tiesu.
- ceikināt Spriest, gudrot, rēķināt.
- lēst spriest, secināt.
- spiesties Spriesties (2).
- nostiprināt Stabili piestiprināt.
- lažāji Stabs ar šķērskoku, pie kura tiek piestiprinātas redeles vai sile barošanai.
- laternas stabs stabs, pie kura piestiprināta laterna (piemēram, ielu apgaismošanai).
- degvielas uzpildes stacija stacija spēkratu uzpildei ar šķidro degvielu, eļļu, ūdeni un saspiestu gaisu, kā arī sīku autopiederumu un rezerves daļu iegādei, spēkratu mazgāšanai, tehniskā stāvokļa pārbaudei un nelieliem remontdarbiem.
- bans Stacija; kuģu piestātne; iela; vieta, kurā daudz cilvēku.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde, kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības.
- bauris Staltbriežu auri riesta laikā.
- ragošanās Staltbriežu buļļu spēkošanās, badīšanās riesta laikā.
- staļinisms Staļina ieviestais politiskais režīms, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
- normālsistēma Standartizēta burtu izmēru sistēma, kas tika ieviesta visās lietuvēs un spiestuvēs.
- kampine Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- kampinis Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- kampīns Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- līgačas Starp kokiem iestiprinātas šūpoles.
- līgači Starp kokiem iestiprinātas šūpoles.
- diskonts Starpība starp vekseļa nominālvērtību un summu, par kādu vekselis tiek pārdots bankai vai citai kredītiestādei pirms apmaksas termiņa beigām.
- interlineārs Starplīniju; tāds, kas rakstīts vai iespiests līniju (rindiņu) starpā.
- annonšu birojs starpnieku iestāde starp sludinātāju un publiku; sludinājumu vākšanas, izziņas un dažādu padomu vieta.
- maķītis Starptautiskā ātrās ēdināšanas tīkla "McDonald's" iestāde.
- Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina.
- konsultatīvais pakts starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru līguma puses uzņemas saistības apspriesties sakarā ar jautājumiem, kas tās interesē.
- tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.
- postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies.
- iebraukt auzās, arī sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi.
- iestāstīties Stāstot panākt, ka notic; iestāstīt.
- pneimomotors Statiskas darbības pneimodzinējs, kas rada griezes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; izmanto rūpniecībā, celtniecībā, rokas darbarīkos, piem., urbjmašīnās, slīpmašīnās, šķērēs u. tml.
- gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu.
- buka Statīvs, uz kura novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu.
- antianafilakse Stāvoklis, kad anafilakses reakcija neiestājas; novērojams gadījumos, ja ir brīvas antivielas asinīs.
- sodāmība Stāvoklis, kad cilvēkam jāizcieš juridiskā veidā piespriests sods.
- apstāvi Stāvoklis, kad iestājas kustību un domāšanas aizture.
- monokulturālisms Stāvoklis, kad valsts vadošā etnosa tradīcijas tiek uzspiestas minoritātēm un notiek šo minoritāšu asimilācija.
- bezprāts Stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
- slāpekļa narkoze stāvoklis, kas atgādina alkohola reibumu ar eiforiju un orientēšanās traucējumiem; novēro arī akvalangistiem, kas lielā dziļumā elpo saspiestu gaisu.
- prodroms Stāvoklis, kas liecina par slimības iestāšanos, sākšanos; agrīns simptoms.
- darba stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību tiešajam darbam, to galveno funkciju veikšanai; darba stāvoklī mehānismu ieslēdz (iestāda) parasti no nestrādes stāvokļa.
- koilonihija Stāvoklis, kurā nagu sānu malas ir paceltas, bet naga centrs iespiests; novēro dzelzs deficīta anēmijās.
- apspiestība Stāvoklis, rezultāts --> apspiest (1); nebrīve.
- uzspiestība Stāvoklis, rezultāts --> uzspiest (5).
- iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.).
- iekļaustīt Steigā iestrēbt vai iedzert.
- eldene Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm; veldene (1).
- veldenīca Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm.
- uznaglošana Stereotipu, galvano un klišeju piestiprināšana koka kājenei līdz burta augstumam.
- āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
- nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu.
- rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus; stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko).
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus.
- plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
- iestiept Stiepjot, velkot ievietot, iestiprināt (kur, piemēram, auklu).
- vindulis Stieple slazdā, pie kuras piestiprināta ēsma.
- rabics Stiepļu pinums, kas ir piestiprināts pie nesošās konstrukcijas un klāts ar apmetumu.
- stikla liešana stikla izstrādājumu izgatavošana no šķidra stikla (1000–1100 °C) divdaļīgā čuguna veidnē, kurā stikla masa atdziest un sacietē; papildu spiedienu veidne var radīt ar saspiestu gaisu.
- alseris Stikla sviesta trauks ar vāku.
- stiklinīca Stikla trauks, parasti sviestam, ievārījumam.
- obsidiāns stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem.
- dekonstrukcionisms Stilistisks virziens, kas savstarpēji nobīda parastos grīdu, sienu un griestu būvelementus, tādējādi fragmentēdams formas un telpu, lai rastos dezorientācijas un kustības iespaids.
- spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
- pastumkāt Stingrāk saspiest.
- saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
- griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni.
- līķa stingums stingums ķermeņa muskulatūrā, kas iestājas pēc nāves; pēc vairākām diennaktīm stingums izzūd, jo ķermeņa audi sāk sabrukt.
- orplīne Stipra līne (kaņepāju trose), kuras viens gals piestiprināts pie orpenkura, bet orpējot to ievelk vai ieņem.
- varptrose Stipra līne vai trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem.
- orptrose Stipra trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem.
- iegult Stipri pūšot, spiest (uz ko) - par vēju.
- iegulties Stipri pūšot, spiest (uz ko) - par vēju.
- zlaņķēt Stipri saspiest, cieši sapakot.
- zniebt Stipri spiest, žņaugt.
- žņiebt Stipri spiest, žņaugt.
- kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) - par pirkstiem, arī nagiem.
- arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces.
- slimokase Strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde; slimo kase.
- slimo kase strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde; slimokase.
- dienēt Strādāt (valsts iestādē).
- sviesta kulšana strauja krējuma maisīšana, lai iegūtu sviestu.
- magnētiskā vētra straujas Zemes magnētiskā lauka virziena un stipruma izmaiņas, kas ilgst no dažām stundām līdz vairākām diennaktīm un aptver visu zemeslodi; rodas, Saules uzliesmojuma izsviestajam kosmiskajam starojumam sasniedzot Zemi un ietekmējot Zemes magnetosfēru.
- apcirsties Strauji apgāzties, apsviesties.
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- atsisties Strauji iestāties (par laika apstākļiem).
- iesviest Strauji izteikt, izkliegt; pēkšņi iestarpināt.
- iecirst zodu krūtīs strauji noliecot galvu, piespiest zodu pie krūtīm.
- iecirst Strauji noliekt un piespiest (galvu, zodu pie ķermeņa).
- iecirst galvu krūtīs strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
- iecirst galvu (krūtīs) strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
- nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nosviest (3).
- ielauzties Strauji parādīties, ieviesties, iedarboties (par parādībām sabiedrībā).
- lēkt Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
- piecirsties Strauji pieiet; piesteigties.
- iecirsties Strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) - par zobiem, nagiem; strauji un cieši ieķerties (kur iekšā ar zobiem, nagiem).
- drāzt Strauji un spēcīgi sviest.
- uzcirst Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
- uzsist Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
- iegāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni ieiet, ienākt, iesteigties (kur iekšā).
- notriekt Strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.).
- sacirst Strauji, cieši sakļaut, saspiest (parasti zobus).
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
- grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava.
- grievalks Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
- grievalts Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
- dene Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte.
- denes Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte.
- dēņi Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte.
- hromosomu pārveides strukturālas hromosomu izmaiņas: fragmentu zaudējumi (delēcijas un deficiences), fragmentu dubultojumi (duplikācijas), pagriezni par 180° (inversijas), apmaiņa starp nehomoloģiskajām hromosomām (translokācijas) vai iestarpinājumi (insercijas).
- stūres ass stūres ailā ievietots apaļš metāla stienis, pie kura nekustīgi piestiprināta stūres lāpsta.
- stūres vārpsta stūres ailā ievietots apaļš metāla stienis, pie kura nekustīgi piestiprināta stūres lāpsta.
- skegs Stūres piestiprināšanai paredzēta stinga spuras veida konstrukcija jahtas pakaļgalā.
- zīsties Sūcot (parasti ar piesūcekņiem) spiesties (kur iekšā) - piemēram, par dažiem kukaiņiem, parazītiem.
- birste Suka - rīks (dažādu priekšmetu) tīrīšanai, spodrināšanai, kurš sastāv no pamata un tajā biezi iestiprinātiem sariem, stiepļu, plastmasas vai citiem sarveida gabaliņiem.
- pakariņas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas.
- pakarīnas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas.
- posts sūtījumi, kas tiek piegādāti vai aizgādāti ar šīs iestādes starpniecību.
- poste Sūtījumi, kas tiek piegādāti vai aizgādāti ar šīs iestādes starpniecību.
- izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
- hierogramma Svētie raksti, slepeni priesteru raksti.
- svētniecība Svētnieku (priesteru, garīdznieku) amata vara, svētnieku kārta.
- svieksttaisamā Svieksttaisamā mašīna - sviesta gatavošanas ierīce.
- atsviest Sviest nost (sānis, atpakaļ).
- aizsviest Sviest prom; aizmest.
- atsviest Sviest šurp.
- sviesties Sviest viens otram, cits citam; svaidīties (1).
- graut Sviest, mest (kaut ko zemē).
- pļeckāt Sviest, mest ko mitru, lipīgu.
- graust Sviest, mest.
- pulīt Sviest, mest.
- likt Sviest, triekt (pret ko).
- aitborvīķene Sviesta beka ("Boletus luteus").
- aitborvīķis Sviesta beka ("Boletus luteus").
- sviestine Sviesta beka ("Boletus luteus").
- sviekstene Sviesta beka.
- sviekstine Sviesta beka.
- graudainā beka sviesta bekai līdzīga ēdamā sēne.
- iekuļas Sviesta gabaliņš vai maizes garoza, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iedaris Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iekula Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iekulis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- padēklis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- pasāķis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- putnsviests Sviesta gabaliņš, piciņa.
- sviestpika Sviesta gabaliņš.
- sviestkluncis Sviesta gabals; sviestkloncis.
- sviestgabals Sviesta gabals.
- sviestkloncis Sviesta gabals.
- sviestkulšana Sviesta gatavošana.
- kultava Sviesta gatavošanas ierīce.
- kultuve Sviesta gatavošanas ierīce.
- sviekstmašīna Sviesta gatavošanas ierīce.
- oliņas Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
- putrāmi Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
- sviestnieks Sviesta gatavotājs.
- sviestotājs Sviesta gatavotājs.
- iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- basija Sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā; stumbrā un lapās pienaina sula, bet augļu sēklās daudz eļļas, ko izmanto uzturā un tehniskām vajadzībām.
- nijēja Sviesta kūlēja.
- krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi.
- boiceņa Sviesta kulšanas trauks.
- boika Sviesta kulšanas trauks.
- muca Sviesta kulšanas trauks.
- neika sviesta kuļamā ierīce vai trauks.
- ķērme Sviesta kuļamā ierīce.
- ķērna Sviesta kuļamā ierīce.
- ķerne Sviesta kuļamā ierīce.
- ķērnica Sviesta kuļamā ierīce.
- ķērnis Sviesta kuļamā ierīce.
- teciels Sviesta kuļamā ierīce.
- tecils Sviesta kuļamā ierīce.
- kastelis Sviesta kuļamā kaste, kurā iemontēts mehānisms ar spārniem un ārpusē rokturis griešanai.
- mucīna Sviesta kuļamā muca.
- sviestķērna Sviesta kuļamais trauks.
- krijs Sviesta kuļamās mašīnas sastāvdaļa.
- sviestmīkla Sviesta mīkla.
- sviestniece Sviesta pārdevēja.
- sviesta graudi sviesta piciņas, kurās pārvēršas krējums, kuļot sviestu.
- iedars Sviesta pika, ko likt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- ķepe Sviesta pika.
- paniņas Sviesta ražošanas blakusprodukts, kas satur 0,4-0,7% tauku, olbaltumu kompleksu, A, D, E, F, B~1~, B~12~, PP vitamīnus, arī neaizstājamās aminoskābes.
- sivarotka Sviesta sālījums.
- sviestnīņas Sviesta sālījums.
- sviestspainis Sviesta spainis.
- sviestspannis Sviesta spainis.
- sviesta alstaris sviesta šķīvis.
- sviesta alstars sviesta šķīvis.
- alcers Sviesta šķīvis.
- sviestinīca Sviesta trauks (parasti ar vāku).
- bunduls Sviesta trauks; bundulis.
- sviestene Sviesta trauks.
- Collybia butyracea sviesta vērdiņsēne.
- suillus Sviestbekas.
- ixocomus Sviestbeku ģints "Suillus" nosaukuma sinonīms.
- lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti.
- govju sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus bovinus"), aug priežu mežos, kopā (veido simbiozi) ar rožsārto zeltkāti ("Gomphidius roseus").
- purva sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama.
- graudainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus granulatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos.
- zeltainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus grevillei"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos, dārzos, mežos, lapegļu stādījumos.
- priežu sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus variegatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos, purvu malās; makovice.
- apsviesties Sviesties apkārt.
- tako Sviestmaize (sendvičs) meksikāņu stilā: uz meksikāņu pankūkas tortijas liek pildījumu pēc izvēles (gaļa, desa, dārzeņi, mērces, salāti u. tml.) un sarullē vai arī pārklāj ar otru pankūku.
- maijmaizīte Sviestmaize ar biezpienu un lokiem vai redīsiem.
- desmaize Sviestmaize ar desu.
- ķilavmaize Sviestmaize ar ķilavām.
- karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu.
- lokmaize Sviestmaize vai biezpienmaize ar lokiem.
- sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām.
- buķiks Sviestmaize.
- buterbrods Sviestmaize.
- buterbrots Sviestmaize.
- maizīte Sviestmaize.
- sviekstmaize Sviestmaize.
- sviestamaize Sviestmaize.
- sviestanmaize Sviestmaize.
- sviestarmaize Sviestmaize.
- sviestmaizšķēle Sviestmaize.
- sviesturmaize Sviestmaize.
- kadiķis Sviests ar kadiķogām.
- koppiens Sviests samīcīts kopā ar biezpienu.
- piciņi Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā.
- piki Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā.
- biezpiensviests Sviests un biezpiens.
- sviestsbiezpiens Sviests un biezpiens.
- lielaispiens Sviests, no kura nav atdalījušās paniņas.
- balabas Sviests.
- baļasino Sviests.
- ķernis Sviests.
- pomazuha Sviests.
- svieksts Sviests.
- sviestelis Sviests.
- sviestene Sviests.
- svīsts Sviests.
- etiletiķskābe Sviestskābe.
- butirāti Sviestskābes sāļi un esteri.
- koļčēt Sviestu gatavot; maisīt, jaukt, kult.
- dankarēt Sviestu kult.
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai.
- akts svinīga sanāksme (parasti mācību iestādē).
- Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem.
- borda Svītra, josla (kas norobežo, piemēram, griestus un dažādās krāsās krāsotas sienas daļas).
- šņāpt Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu).
- vairogs Šāda (dažāda materiāla) plāksne (piemēram, uzraksta izveidošanai, kā piestiprināšanai).
- stikla durvis šāda plāksne ar iestiklojumu augšdaļā vai šāda plāksne no stikla.
- mācīt Šādā veidā sniegt informāciju (kādam) mācību iestādē, kursos u. tml.
- filharmonija Šādas iestādes ēka, koncertzāle.
- pasts Šādas iestādes, organizācijas kārtotā sūtījumu regulāra nogāde.
- plāksne Šāds veidojums informatīvu materiālu piestiprināšanai.
- pneimatiskais ierocis šaujamierocis, kurā lodes, bultas vai citu lādiņu izsviešanai izmanto saspiesta gaisa vai balonos pildītas ogļskābās gāzes izplešanās spēku.
- uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram.
- uzstobrenis Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram.
- apmala Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
- apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
- iekāre Šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
- stidziņa Šaurs, parasti iestaigāts celiņš.
- taciņa Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš; celiņš (1); taka.
- taka Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš.
- jachtklubs Šīs biedrības ēka ar jahtu piestātnēm.
- draišķīt Šķaidīt; izšķērdēt, izšķiest.
- uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- skaidināt Šķērdēt, šķiest.
- skaidīt Šķērdēt, šķiest.
- sieksta Šķērslīste, kurā iestiprina grābekļa zarus un kātu.
- izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
- skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai.
- piestrēbams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens.
- piestrēbjams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens.
- piestrēbiens Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam).
- gāzlifts Šķidruma pacelšanas ierīce, kurā saspiesta gāze, sajaucoties ar sūknējamo šķidrumu, rada par to vieglāku emulsiju, kas ceļas uz augšu.
- sviesta sālaims šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta.
- sviestūdens Šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta.
- metalizētā šķiedra šķiera, ko iegūst, sagriežot šaurās sloksnītēs metalizētu poliestera plēvi; salīdzinājumā ar metāla šķiedru metalizētā šķiedra ir daudz elastīgāka un mazāk oksidējas gaisa skābekļa ietekmē; izplatītākie komercnosaukumi – metanīts, lurekss u. c.
- plencīt Šķiest, nelietderīgi tērēt; žūpot.
- šķīdēt šķiest, šķaidīt.
- šķaist Šķiest, šķaidīt.
- šķērst šķiest, šķērdēt.
- ķērzt Šķiest, šķērdēt.
- pleiķēt Šķiest, šķērdēt.
- šķaidīties Šķiesties (2).
- šķaistīties Šķiesties, izniekot.
- šelderēties Šķiesties; rīkoties izšķērdīgi.
- plāties Šķiesties.
- traišķīties Šķiesties.
- aizšķiest Šķiežot, sviežot (pašķidru masu), aiztriept, aizziest (ko).
- aizšļakstīt Šļakstot (ko) virsū, piešķiest, aiztriept.
- piešņorēt Šņorējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras.
- bugšprita noka gredzens štagu piestiprināšanas apkalums.
- ieštancēt Štancējot iestiprināt (kur iekšā).
- iešūt Šujot iestiprināt, piestiprināt.
- uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- piešūt Šujot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- ensi Šumeru priesteri un valdnieki.
- kolagenoblasts Šūna, kas attīstās no fibroblasta un nobriestot sāk piedalīties kolagēna producēšanā; k. proliferējas hroniska iekaisuma vietā.
- pārmalas (arī pārmalu) dūriens šūšanas tehnika - dūriens, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- kājbloks Švertlaivas kokpita grīdā iestiprināts bloks, kuru lieto šotes vadīšanai.
- grīdas bloks švertlaivas kokpita grīdā piestiprināts bloks 2(2), kuru lieto šotes vadīšanai.
- trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam.
- sapiķelēt Tā saspiest kopā, ka nevar ne atplēst.
- haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt.
- griezeniski aizsviest tā sviest, lai sviežamais priekšmets horizontāli vairākkārt pats ap sevi apgriežas.
- tuvu Tā, ka ir jāpaiet samērā īsam laikposmam, līdz kas notiek, iestātas.
- tālu Tā, ka jāpaiet samērā ilgam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas.
- ērti tā, ka jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti
- brīvāi Tā, ka nav piestiprināts.
- vēlu tā, ka notiek, noris, iestājas pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma
- vēlu tā, ka notiek, noris, iestājas pēc parastā vai pieļaujamā laika
- vēlai Tad, kad (kas) parādās, iestājas pēc citiem līdzīgiem.
- indicijas tādi apstākļi, no kuriem tiesā var spriest par kādu citu apstākli.
- likumpamatotie normatīvie akti tādi juridiski akti, kas satur tiesību normas un atbilst likuma prasībām (Ministru Kabineta noteikumi, instrukcijas, lēmumi, ministru un citu resoru vadītāju pavēles un instrukcijas, vietējo pašvaldības iestāžu lēmumi)
- bram- Tāds (apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļa vai bura), kas piestiprināts pie stengas pirmā pagarinājuma jeb bramstengas (piem., bramrāja, brambura).
- aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- fok- Tāds (par apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļām un burām), kas piestiprināts pie fokmasta (piem., fokbura, fokrāja u. c.).
- izejošs Tāds (parasti dokuments, raksts), ko izsūta no iestādes.
- parentētisks Tāds (piemēram, vārds, teikums), kas tekstā ir iestarpināts, arī iekļauts iekavās.
- trīskāršu Tāds (žogs), kas veidots, pie zemē iedzītiem stabiem horizontāli piestiprinot vai stabu gropēs iestiprinot trīs kārtis.
- sasierojies Tāds piens, kas sildot ātri sarecē un krējumu ir grūti sakult sviestā.
- neapmierinošs Tāds, ar ko (mācību iestādēs) fiksē mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu (par sekmju vērtējumu).
- nāvējošs Tāds, kā dēļ, kā iedarbības dēļ var iestāties nāve.
- šķīdonīgs Tāds, kad bieži iestājas šķīdonis.
- tumšs Tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu); tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu).
- smags Tāds, kam ir drūms, nospiests garastāvoklis (par cilvēku).
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē; arī mācīts (2).
- pakavots Tāds, kam ir piestiprināts pakavs (1) - par darba dzīvnieku, parasti zirgu, tā kāju.
- pakavots Tāds, kam ir piestiprināts pakavs (2) - par apaviem.
- valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
- sviests Tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga konsistence.
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa.
- zemgriestains Tāds, kam ir zemi griesti.
- diplomēts Tāds, kam izsniegts diploms, kas ir saņēmis diplomu par mācību iestādes beigšanu.
- sēdošs Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
- stīvs Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli).
- iereibis Tāds, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
- neizbēgams Tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst.
- caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piemēram, kādam ķermenim, atmosfērai).
- sasaistīts Tāds, kam rīcībā, darbībā, saskarsmē piemīt biklums, nebrīvība, trūkst nepiespiestības, atraisītības.
- pieņemams Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots apmeklētāju pieņemšanai.
- uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
- slapjš Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
- mitrs Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala šķidrumu.
- saderīgs Tāds, kas atbilst, arī piestāv (kādam).
- sviestveidīgs Tāds, kas atgādina sviestu.
- vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi).
- interns Tāds, kas attiecas (piemēram, uz valsts, organizācijas, iestādes) iekšējām lietām; iekšējs.
- akadēmisks Tāds, kas attiecas uz augstākajām mācību iestādēm, tām raksturīgs.
- išiokapsulārs Tāds, kas attiecas uz sēžas kaulu un gūžas locītavas kapsulu (kapsulas daļu, kas piestiprināta sēžas kaulam).
- prealbuminūrisks Tāds, kas bijis pirms albuminurias iestāšanās.
- briedīgs Tāds, kas briest (5) - piemēram, par miltiem, putraimiem.
- tauta Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
- iekšējs Tāds, kas darbojas, ir lietojams tikai vienā uzņēmumā, iestādē.
- pusdzisā Tāds, kas dziest, ir daļēji atdzisis.
- negribīgs Tāds, kas iestājas lēnām, ar kavēšanos (par parādībām dabā).
- bezlaika Tāds, kas iestājas vai notiek pirms (parastā, vajadzīgā vai noteiktā) laika.
- beznosacījuma Tāds, kas iestājas vai pastāv bez īpašiem nosacījumiem.
- agrīns Tāds, kas iestājas, parādās, notiek pirms parastā laika; agrs (2).
- viegls Tāds, kas iestājas, rodas, notiek ātri, bez lielas pretestības, šķēršļiem u. tml. (piemēram, par stāvokli, norisi kādā materiālā).
- gauss Tāds, kas ilgi turpinās, lēni iestājas vai paiet (par laiku, laika posmu subjektīvā uztverē).
- lēns Tāds, kas ilgi turpinās, pamazām iestājas vai paiet (par laikposmu subjektīvā uztverē).
- nelegāls Tāds, kas ir ar likumu, oficiālu rīkojumu aizliegts; tāds, kas pastāv, notiek konspiratīvi, slepus no varas iestādēm.
- atraisīts Tāds, kas ir atbrīvojies no bikluma, kļuvis dabisks, nepiespiests.
- reģionāls tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
- griestveida Tāds, kas ir līdzīgs griestiem, pilda to lomu; telpas augšējais pārsegums.
- ārštata Tāds, kas ir nodarbināts iestādē, uzņēmumā, bet neietilpst šīs iestādes, uzņēmuma štatos.
- ārštats Tāds, kas ir nodarbināts iestādē, uzņēmumā, bet neietilpst štatā.
- ziepjains Tāds, kas ir noziests ar ziepēm, to putām.
- taukainis Tāds, kas ir noziests vai notraipīts ar taukiem.
- krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
- mālains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar māliem.
- vaskains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar vasku.
- kaļķains Tāds, kas ir noziests, notriepts ar kaļķiem.
- cauršūts Tāds, kas ir pagatavots, piestiprināts u. tml., šujot (ko kam) cauri.
- pakaru Tāds, kas ir pakārts, piestiprinot to vienā vai vairākās vietās.
- siena Tāds, kas ir paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šāda norobežojuma vai iebūvēšanai tajā.
- sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
- sviestots Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
- priesterisks Tāds, kas ir piederīgs, raksturīgs priesterim.
- ļammains Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļammaiņš Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļammīgs Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļemmains Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļemmaiņš Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļemmīgs Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs, parasti samērā ilgi, paciest (ko nevēlamu).
- nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest.
- komerciāls Tāds, kas ir veidots ar nolūku iegūt lielus ienākumus (piemēram, par mākslas iestādi, mākslas darbu).
- pustrekns Tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām).
- ridens tāds, kas ir viegli pārvietojams, nav piestiprināts.
- vaļīgs Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti; arī tāds, kas izturas pieņemtajām normām neatbilstoši, izlaidīgi.
- familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labs Tāds, kas jau ir iestājies (par diennakts posmu).
- pilns Tāds, kas jau ir iestājies (par diennakts posmu).
- krājaizdevu Tāds, kas kārto kredītdarījumus un citas finansiālas operācijas, darbojoties uz kooperatīviem pamatiem (par iestādi, organizāciju).
- briedušs Tāds, kas labi briest (par miltiem, labību).
- liofobisks Tāds, kas mijiedarbībā ar šķidrumu ļoti vāji slapinās, uzbriest, šķīst.
- liofils Tāds, kas molekulārā mijiedarbībā ar šķidrumu intensīvi slapinās, uzbriest, šķīst.
- vaļīns Tāds, kas nav cieši sakrauts, saspiests.
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu); tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
- neformāls Tāds, kas nav oficiāli reģistrēts, nav varas iestāžu atzīts (piem., grupa, pulciņš, organizācija).
- viegls Tāds, kas nav sasprindzināts (piemēram, par sarunu); tāds, kas ir brīvs, nepiespiests (piemēram, par stāvokli, darbību, vidi).
- parasts Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
- vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
- nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piemēram, kādas iestādes, personas) kompetencē; tāds, ko (piemēram, kādai iestādei, personai) nav tiesību izlemt.
- nepiestāvīgs Tāds, kas nepiestāv (nepieguļ, neder pēc izmēriem).
- nepanesīgs Tāds, kas nespēj paciest (kā) iedarbību, pārvarēt (piemēram, sāpes, grūtības).
- nepacietīgs Tāds, kas nespēj paciest ko nelabvēlīgu (piemēram, sāpes, grūtības).
- bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest; neprātīgs.
- vasara Tāds, kas nogatavojas samērā agri, pirms rudens iestāšanās (par augļiem, dārzeņiem).
- gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
- vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
- vēls Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika; tāds, kas noris pēc pieļaujamā laika.
- vēlīns Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika; vēls (2).
- sviekstains Tāds, kas notriepts ar sviestu.
- sviekstaiņš Tāds, kas notriepts ar sviestu.
- sviestaiņš Tāds, kas notriepts ar sviestu.
- dzīparains Tāds, kas pagatavots no dzīpariem; tāds, kurā iestrādāti dzīpari.
- pagauss Tāds, kas palēni turpinās, palēni iestājas vai paiet (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
- pārvietojams Tāds, kas parasti ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietas (piemēram, par iestādi).
- starpklašu Tāds, kas pastāv, noris starp mācību iestādes klasēm.
- stacionārs Tāds, kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- dāmīgs Tāds, kas raksturīgs, piestāv dāmai.
- iestāju Tāds, kas saistīts ar iestāšanos (mācību iestādē, aspirantūrā).
- termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
- sviestskābs Tāds, kas satur sviestskābi.
- sviestains Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
- sviestots Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
- sviekstains Tāds, kas satur sviestu.
- sviekstaiņš Tāds, kas satur sviestu.
- sviestaiņš Tāds, kas satur sviestu.
- sīksts Tāds, kas spēj pārvarēt, pārciest ko grūtu, smagu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izturīgs, neatlaidīgs.
- domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest.
- kā no dzelzs tāds, kas var daudz izturēt, paciest; ļoti stingrs, nepiekāpīgs.
- sviestskābs Tāds, kas veido, rada sviestskābi.
- fluidāls Tāds, kas veidojies, atdziestot izvirdušai magmai, lavas straumēm.
- redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
- sēdošs Tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem); saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs.
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu).
- pneimatisks Tāds, ko darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi, tāds, kurā izmanto saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
- ciets Tāds, ko grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts.
- panesams Tāds, ko var paciest, izturēt (par ko nevēlamu, nelabvēlīgu); tāds, kas neizraisa ko ļaunu, bīstamu.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2).
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest (par audiem); tāds (cilvēka vai dzīvnieka organismā), ko veido šādi audi.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- ērts Tāds, ko var veikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, labi (par stāvokli).
- smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piemēram, par rokrakstu, iespiestu tekstu).
- ērts tāds, ko viegli un patīkami lietot (piemēram, par mēbelēm, apģērbu); tāds, kur var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām); arī labiekārtots
- stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
- komēdija Tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri).
- operete Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
- nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga (parasti nelabvēlīga), ka to grūti vai neiespējami paciest.
- neizciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest; neciešams (3).
- neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest; neciešams (3).
- neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
- revija Tāds, kurā iestudē, izrāda šāda skatuves mākslas veida uzvedumus.
- stiklots Tāds, kurā ir iestiprināta vai kuram ir piestiprināta stikla plāksne vai stikla plāksnes, arī stikla veidojumi.
- tapains Tāds, kurā ir iestiprinātas (daudzas) tapas.
- naglots Tāds, kurā ir iestiprinātas naglas; naglains.
- robotizēts Tāds, kurā ir ieviesti roboti (2); tāds, kura darbību nodrošina robots (2) vai roboti.
- labs Tāds, kurā ir noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi (piemēram, par uzņēmumu, iestādi).
- drošs Tāds, kurā izpaužas drosme; tāds, kurā izpaužas nepiespiestība.
- slikts Tāds, kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi (piemēram, par uzņēmumu, iestādi).
- tāfele taisnstūra plāksne, kas parasti tiek izmantota rakstīšanai uz tās, uzrakstu piestiprināšanai pie tās.
- Taipejas misija Latvijā Taivānas pārstāvniecība Latvijā, izveidota 1995. g., kad politisku apsvērumu dēļ Latvija bija spiesta pazemināt Taivānas ģenerālkonsulāta statusu; ar misijas starpniecības Taivāna sniedz dažāda veida palīdzību Latvijas skolām un sociālās aprūpes dienestiem, gk. ārpus Rīgas.
- taisnība tajā nozīmē, kādā to lieto tiesu iestādes, izriet no ieskatiem, kurus izteic tiesa vai šķīrējtiesa, kad, izšķirot juridiskus strīdus, tā pamatojas uz vispārējiem taisnības motīviem.
- kājstidziņa Taka, iestaigāts celiņš.
- kājtaciņa Taka, iestaigāts celiņš.
- kājtaka Taka, iestaigāts celiņš.
- griezulis Takelāžas apkalums, kas ap iekabināšanas asi ļauj griezties tam piestiprinātajam āķim vai blokam.
- grozeklis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi.
- virbelis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi.
- pietamborēt Tamborējot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- koptāme Tāme, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu.
- izīrētājs Tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas izīrē (ko).
- pārdevējs Tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas pārdod (ko).
- likumdevējs Tas (tāds), kas izdod likumu (piemēram, par valsts varas institūcijām, iestādēm, arī atsevišķiem cilvēkiem).
- līgumslēdzējs Tas (tāds), kas slēdz līgumu (piemēram, valsts, iestāde, uzņēmums, organizācija, persona).
- cibiņsviests Tās cibā uzglabāts ar sviestu un ķimenēm sajaukts biezpiens.
- ielaidums Tas, kas (papildus) iestrādāts (kur iekšā).
- izdevums tas, kas ir iespiests un izdots; gatavs iespieddarbs vai iespieddarbu kopums
- jauninājums Tas, kas ir ieviests, lai sasniegtu labāku rezultātu, panāktu (kā) uzlabojumu.
- ļamma Tas, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests u. tml. (biezā masā); maisījums.
- ļemma Tas, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests u. tml. (biezā masā); maisījums.
- jaunievedums Tas, kas tikko vai nesen ir ieviests, noorganizēts.
- garants Tas, kas uzņemas garantiju (piemēram, iestāde, persona); galvotājs.
- pašatkārtošanās taustiņš tastatūras taustiņš, kas nodrošina automātisku kādas rakstzīmes atkārtošanos, kamēr šis taustiņš ir nospiests.
- pārslēgšanas taustiņš tastatūras taustiņš, kurš nospiestā stāvoklī piešķir pārējiem taustiņiem citu nozīmi, piemēram, lielā burta ievadi, ja tiek nospiests burta taustiņš, vai simbola ievadi, ja tiek nospiests ciparu taustiņš; kā arī kombinācijās ar citiem taustiņiem to izmanto lai ievadītu nestandarta rakstzīmes vai izpildītu citas speciālas funkcijas.
- iztašķīt Tašķot, arī tašķoties izšķiest, izšķaidīt.
- krēpeles Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā.
- krēpeļi Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā.
- taucēt Taukšķēt, taukos vai sviestā sutināt.
- aizlejs Taukvielas (tauki, sviests, krējums, augu eļļa u. c.), ko pievieno parasti no dārzeņiem gatavotam ēdienam, arī zupai.
- Baigais gads tautas dots apzīmējums PSRS okupācijas 1. gadam (1940. VI - 1941. VII) Latvijā, raksturojot ieviestā staļinisko masveida represiju un deportāciju (1941. 14. VI) režīma ļaundarības.
- mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
- sarus pērt tautas medicīnā - pērt ar pirtsslotu pirtī bērnu, kas noziests ar mīklu vai ietīts ar mīklu noziestā drānā.
- stūķis Tautisks ēdiens, kartupeļu biezputra ar sviestu un biezpienu.
- plānsaimniecība Tautsaimniecības iekārtas veids, kur iedzīvotāju saimniecisko dzīvi brīvā tirgus vietā pilnīgi vai daļēji regulē centrālo iestāžu lēmumi.
- repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas.
- sofits Teātrī daļa dekorāciju, kas attēlo griestus vai klaju debesi.
- muzikālās komēdijas teātris teātris, kurā galvenokārt iestudē operetes, muzikālās komēdijas, mūziklus.
- opera Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus; šāda teātra celtne.
- operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus; šāda teātra celtne.
- operteātris Teātris, kurā iestudē operas, arī baletus; opera (2).
- varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus; šāda teātra celtne.
- ieroza Tece, purva strēmele, kas iestiepjas cietzemē.
- pneimatika Tehnikas nozare, kas ietver saspiesta gaisa, retāk citu gāzu maisījuma vai gāzes izmantošanu.
- piemetināt Tehnoloģiskā procesā, parasti karsējot, pievienot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- betonēšana Tehnoloģisko procesu kopums - betona masas sagatavošana, transportēšana, iestrādāšana un kopšana cietēšanas laikā.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā.
- prettituls Teksts, autora portrets, raksturīgs attēls, kas iespiests uz lappuses, kas atrodas kreisajā pusē titullapai.
- piekļuves skaitlis telefona numurs, ko izmato, lai saistītos ar lokālo pakalpojumu sniedzēju; lai tiktu pievienots internetam, lietotājam vispirms jāizveido konts sava apgabala pakalpojumu sniedzēja iestādē, tad tas saņem telefonu numuru sarakstu, ar kādiem iespējams iezvanīties pakalpojumā.
- abonentu telegrāfs telegrāfa sakaru tīkls operatīvai ziņojumu apmaiņai starp organizācijām un iestādēm pilsētas, valsts vai starptautiskā mērogā.
- birofakss Teleinformācijas dienests korespondences attēlu pārraidei starp sakaru iestādēm, izmantojot faksimilsakaru aparātus un datu pārraides kanālus.
- nospēlēt Tēlojot atveidot izrādē, iestudējumā (visu lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- nospēlēt Tēlojot atveidot no sākuma līdz beigām (izrādi, iestudējumu, tā daļu).
- ģērbtuve Telpa (parasti sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes; garderobe.
- garderobe Telpa (sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes; ģērbtuve (1).
- direkcija Telpa (telpas), kur atrodas uzņēmuma, iestādes pārvalde, vadība.
- būdaugša Telpa būdā starp jumtu un griestiem.
- rijasaugša Telpa rijā starp jumtu un griestiem.
- lukta Telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu.
- lukts Telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu.
- istabasaugša Telpa starp dzīvojamo telpu griestiem un jumtu; bēniņi.
- pagrīda Telpa starp grīdu un apakšējā stāva griestiem vai starp pirmā stāva grīdu un grīdas pamatu.
- istabaugša Telpa starp istabas griestiem un jumta segumu.
- kambaraugša Telpa starp kambara griestiem un jumtu.
- kamburaugša Telpa starp kambara griestiem un jumtu.
- klētsaugša Telpa starp klēts griestiem un jumta segumu.
- kūtsaugša Telpa starp kūts griestiem un jumta segumu.
- pagrabaugša Telpa starp pagraba jumtu un griestiem.
- piedarbaugša Telpa starp piedarba jumtu un griestiem.
- pirtsaugša Telpa starp pirts griestiem un jumta segumu.
- vāgūžaugša Telpa starp ratnīcas griestiem un jumta segumu.
- staļļaugša Telpa starp staļļa griestiem un jumta segumu.
- šķūņaugša Telpa starp šķūņa griestiem un jumta segumu.
- anatomikums Telpa vai ēka (arī iestāde vai tās nodaļa), kur pētī cilvēka ķermeni, anatomējot līķus.
- vīndarītava Telpa vai ēka (arī iestāde), kurā notiek vīna gatavošana.
- mītne Telpa, celtne, vieta, kur (kas, piemēram, uzņēmums, iestāde) atrodas, darbojas.
- rasētava Telpa, darbnīca, arī iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veido rasējumus.
- fotostudija Telpa, kur fotografē un izgatavo fotogrāfijas; attiecīga iestāde vai organizācija.
- auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- stūrītis Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmumā u. tml), kas ir iekārtota īpašam nolūkam.
- siena Telpa, telpu kopums (parasti iestādē, dzīvoklī).
- salons Telpa, telpu kopums, arī uzņēmums, iestāde u. tml. (kā) demonstrēšanai un pārdošanai.
- čikuris Telpas daļa pie griestiem.
- nerūme Telpas trūkums, šaurība, saspiestība.
- krājkase Telpas, kurās atrodas šī iestāde.
- dubultlogi Telpu siltinošas tehnoloģijas logi, kam vienā rāmī blīvi iestiprināti divi stiklojumi.
- stiklošanās temperatūra temperatūra, kurā amorfi materiāli dziestot pāriet no elastīga vai viskozi plūstoša stāvokļa stiklveida stāvoklī.
- fizikālā kinētika teorētiskās fizikas nozare, kas pētī procesus, kuru rezultātā fizikālajā sistēmā iestājas termodinamiskais līdzsvars.
- dzeloņstieple Tērauda stieple, kurai piestiprināti adatveida asumi.
- kredītiestādes filiāle teritoriāli vai citādi nošķirta kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas kredītiestādes vārdā.
- jamiņ Termins, ar ko apzīmēja valsts iestādi Ķīnā līdz 1949. g.
- offšors termins, ko pielieto attiecībā uz dažiem pasaules finanšu centriem un dažiem banku operāciju veidiem; tie ir tādi centri kuros: 1) kredīta u. c. iestādes (nacionālās un ārvalstu) veic operācijas ar nerezidentiem (ārvalstu fiziskām un juridiskām personām) ar dotai valstij ārvalstu valūtu; 2) šeit reģistrētām iestādēm (kompānijām) tiek veidots īpaši labvēlīgs nodokļu režīms, līdz pat pilnīgai atbrīvošanai no nodokļiem.
- ekstrudāts Termoplasta kausējums vai gumijas maisījums, kas izspiests no ekstrūdera caur formējošo elementu.
- polietilēntereftalāts termoplasts [-(O)C-C~6~H~4~-C(O)-O-(CH~2~)~2~-O-]~n~; lieto poliesteru šķiedru, plēvju, taras, konstrukcijas un elektrotehnisku izstrādājumu izgatavošanai; lavsāns; terilēns.
- pietest Tēšot pielīdzināt, pielabot (lai pielāgotu, iestiprinātu u. tml.).
- bātjuška Tētiņš; pareizticīgo priestera nosaukums tautā.
- soda ietveršana tiek piemērota gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu; galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākā vai arī pilnīgi vai daļēji sakaitot piespriestos sodus.
- trūkt Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu); tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
- patiesāt Tiesājot piespriest.
- maģistratūra Tiesas iestāžu amatpersonu grupa (dažās valstīs).
- blakuslēmums Tiesas nolēmums, ar kuru tiesa paziņo kompetentām valsts pārvaldes vai tiesībsargājošām institūcijām jeb amatpersonām, par civillietas vai krimināllietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas atsevišķas amatpersonas, juridiskas vai fiziskas personas, kā arī par būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbā.
- areiopags Tiesas un uzraudzības iestāde Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus.
- izpildu lietvedība tiesas, arbitrāžas u. c. jurisdikcijas iestāžu nolēmumu piespiedu izpilde; civilprocesa stadija.
- izpirkuma tiesība tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās.
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes pieņemta likuma stāšanos spēkā.
- likumsargs Tiesībsargājošās iestādes (parasti policijas) darbinieks.
- personu apliecinošs dokuments tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu (personas apliecība vai pase).
- izglītības programmas akreditācija tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti.
- sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību.
- administratīvās tiesības tiesību nozare, kas nosaka un regulē valsts iestāžu sistēmas uzbūvi, šo iestāžu pienākumus un tiesības, to savstarpējās attiecības un darbības kārtību, kā arī to attiecības ar privāto tiesību subjektiem.
- kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- izglītības programmas licencēšana tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu.
- augstāka iestāde tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.
- kriminālprocesa zinātne tiesību zinātņu nozare, kuras priekšmets ir kriminālprocesuālās tiesības un procesuālā kārtība un kas pēta kriminālprocesuālo likumu, kompetentu valsts iestāžu, amatpersonu un personu darbību to piemērošanā un izpildē, kā arī tiesiskās attiecības, kas rodas kriminālprocesuālās darbības norisē.
- civildienests tiesiskās attiecības starp valsts un pašvaldību iestādēm un civildienesta ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, valsts kalpotājiem un citām valsts amatpersonām, kuras regulē likumi.
- prejudiciāls jautājums tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest zttiecīgu lietu.
- Jefta Tiesnesis Izraēlā, kas Dievam dotā solījuma dēļ bija spiests upurēt savu meitu (Bībele, Soģu grāmata, 11. nod.).
- pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas.
- miertiesa Tiesu iestāde, kur zemākajā instancē iztiesāja nelielas civillietas un krimināllietas (Latvijā 1889.-1940. g.).
- tiesmedicīna Tiesu iestāžu izmeklēšanas darbībai nepieciešamo medicīnisko zinātņu kopumu aptveroša praktiskās medicīnas nozare; tiesu medicīna.
- justīcija Tiesu iestāžu sistēma, to darbība likumības nodrošināšanā.
- tieslietas Tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums; justīcija.
- haiduks Tiesu un iestāžu kalpotājs (Ungārijā).
- būtiska līdzdalība tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības darbību (Kredītiestāžu likums).
- ruletes, kāršu un kauliņu spēles papildspēle tieši no azartspēles noteikumiem izrietoša spēle, kurā, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, paredzētas papildu laimēšanas iespējas, izslēdzot izlozes elementus.
- piesaukla Tieva aukla ar ko pātagas ādas sloksni (pinumu, auklu) piestiprināt kātam.
- marlīne Tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
- līkste Tieva, gara bērza vai alkšņa kārtiņa, ar ko jumjot piestiprina salmus.
- pavadiņa Tieva, izturīga saite (kā piestiprināšanai).
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
- jauniestudējums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izveidots iestudējums.
- cipariskais šķērssavienotājs tīkla ierīce - kanālu pārslēgs, ko izmanto telekomunikāciju iestādēs, lai multipleksētu vai komutētu neliela ātruma datu un balss signālus ar liela ātruma datu un balss signāliem un arī lai veiktu šīm darbībām pretējas darbības.
- pieņemšana Tikšanās kādā iestādē vai pie oficiālas personas, parasti par godu kam vai sakarā ar kādu notikumu.
- apšķīst Tikt apšķiestam, aptrieptam (ar ko).
- iekniebties Tikt dziļi iespiestam (kur iekšā) - par nagiem.
- aizgalēties Tikt galā ar kaut ko, paciest.
- iesalikties Tikt ieliktam, iestiprinātam.
- ieiet Tikt iespiestam, iesistam (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- iesakalties Tikt iestiprinātam izkaltā robā.
- ieraudzīt skatuves (arī rampas) gaismu tikt iestudētam un izrādītam.
- iesasviesties Tikt iesviestam.
- dabūt pa spārniem tikt ievainotam, piekautam, pārmācītam, dabūt ciest par kaut ko.
- nomainīt Tikt ieviestam (kā cita) vietā.
- aizavadāties Tikt ieviestam (par augiem, dzīvniekiem).
- pārceļot Tikt ieviestam, pārņemtam, lietotam (kādā citā vietā).
- statīties Tikt ievietotam, iestiprinātam stāvus; tikt novietotam stāvus.
- pasarādīties Tikt izgudrotam, ieviestam.
- izlidot Tikt izslēgtam (no mācību iestādes); tikt atlaistam (no darba); tikt padzītam (no kurienes).
- nākt krastā tikt izsviestam no ūdens uz sauszemi.
- izasviesties Tikt izsviestam, parasti neviļus, negribēti.
- iekārtoties Tikt izveidotam, iekārtotam (kur) - parasti par iestādi.
- aizsviesties Tikt neviļus, negribēti aizsviestam.
- nosasviesties Tikt nosviestam; arī tikt pazaudētam.
- nošķīst Tikt nošķiestam.
- pāriet Tikt pārceltam uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu.
- pārvietoties tikt pārvietotam (uz citu telpu, atrašanās vietu) - par iestādi, uzņēmumu u. tml.
- pāriet Tikt pārvietotam (uz citu vietu) - par iestādi, uzņēmumu u. tml.
- beigties Tikt paveiktam (par mācībām); beigt darbu (par mācību iestādi).
- uzmunsturēties Tikt pieņemtam, arī iestāties darbā (kuģa) komandā.
- piesadzīties Tikt piestiprinātam.
- piesaslēgties Tikt piestiprinātam.
- piesastiprināties Tikt piestiprinātam.
- piesasviesties Tikt piesviestam, piebērtam.
- dasalikties Tikt pievienotam, piestiprinātam (par priekšmeta detaļām).
- saiet Tikt sakultam (par sviestu).
- sasasisties Tikt sakultam (par sviestu).
- saspiesties Tikt saspiestam (5), parasti neviļus, negribēti.
- nosamiegties Tikt saspiestam, nospiestam tā, ka izzūd mitrums (par priekšmetu).
- nosaspiesties Tikt saspiestam, nospiestam tā, ka izzūd mitrums (par priekšmetu).
- kļauties Tikt spiestam, virzītam klāt (pie kā vai citam pie cita).
- kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- spirituāļi Tikumības uzraugi priesteru semināros; franciskāņu mūku ordeņa stingrākā daļa.
- pietīt Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt); tinot piesaistīt.
- aizsarglīste Tipogrāfijas salikuma saglabāšanai piestiprināmās koka līstes.
- pārdrukāt Tipogrāfiski iespiest (tekstu) no cita izdevuma.
- pārdrukāt Tipogrāfiski iespiest vēlreiz, no jauna.
- drukavāts Tipogrāfiski iespiests.
- appost Tīrīt, notīrīt, ieviest kārtību.
- mantas nolaupīšana tīša prettiesiska, bezatlīdzības svešas kustamas mantas izņemšana aiz mantkārības no uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vai atsevišķu personu īpašuma vai valdījuma, lai rīkotos ar to kā ar savu (sev vai citai personai), kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums.
- riestīt Tīt dzijas uz riestuves.
- tauvošanās tītava tītava tauvu pievilkšanai, nostiprinot kuģi pie piestātnes.
- iespiedziņas Titullapas otrā pusē vai grāmatas pēdējā lappusē ievietotās ziņas, kas norāda: kādā datumā grāmata nodota salikšanai un parakstīta iespiešanai, cik eksemplāros tā izdota (metiens), kādā tipogrāfijā iespiesta utt.
- apriskarte Topogrāfiskā vai speciāla karte, kas iespiesta vienā vai vairākos pavājinātos krāsu toņos; izmanto par topogrāfisko pamatni karaspēka taktiskās, operatīvās situācijas grafiskai atainošanai, karaspēka kaujasdarbības citu grafisko zīmju uzzīmēšanai.
- torkrets Torkrēts - betons, ko uzklāj uz virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu.
- počkāt Traipīt, vārtīt, triept, ziest.
- šmullēties Traipīties, ziesties.
- izkliedsējmašīna Traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna minerālmēslu nogādei uz lauka un vienmērīgai vienlaidu izsējai augsnes virspusē (vienlaikus vai vēlāk tos ar augsnes apstrādes mašīnu iestrādā augsnē); darba platums ir noteikts, nemainīgs.
- cukurbiešu sējmašīna traktoram uzkarināma mašīna precīzai kalibrētu viendīgsta cukurbiešu sēklu iesēšanai un vienlaicīgai minerālmēslu lokālai iestrādei rindās; sējot izveido arī izolējošu augsnes kārtiņu starp sēklām un mēslojumu, augsni uzirdina un pēc sējas pieveļ; rindu apstrādei ar herbicīdiem sējmašīnai pierīko slejsmidzinātājus.
- stādāmā mašīna traktoram uzkarināta vai pusuzkarināta lauksaimniecības mašīna stādāmā materiāla sadalīšanai pa lauku un iestrādei augsnē.
- priekšlobītājs Traktorarkla darbīgā daļa, kas paredzēta nezāļu iestrādāšanai augsnē.
- transportmija transportlīdzekļu novietošanas un pārsēšanās sistēma, kas tiek ieviesta, lai pilnīgāk izmantotu sabiedrisko transportu un atslogotu transporta plūsmu pilsētas centrā.
- sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla traucēt, apgrūtināt (kādu); uzspiest (kādam) savu gribu; uzkundzēties.
- disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
- laboratorijas trauki trauki (parasti stikla) ķīmiska, bioloģiska, retāk fizikāla rakstura darbu veikšanai, piemēram, kolbas, retortes, var glāzes, mērcilindri, biretes, pipetes, mēģenes; porcelāna laboratorijas trauki – piestas krūzes, vārglāzes, tīģeļi, bļodiņas, karotes u. c.
- cibinīks trauks biezpienam, sviestam.
- akvammanīls Trauks dzīvnieka veidā, no kā lej ūdeni uz priesteru rokām mesas laikā.
- akvamanīls Trauks dzīvnieka veidā, no kura lej ūdeni uz priesteru rokām mesas laikā.
- kuļmuca Trauks vai tilpne, kurā krējumu sakuļ sviestā.
- boķis Trauks vielas sasmalcināšanai grūžot, beržot, stampājot; piesta.
- aiztrenkt Trenkt prom; trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aiztriekt.
- aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
- pērt Triekt, sviest (ko) - par vēju.
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam); uzziest.
- ietriept Triepjot ieziest.
- ķepēt Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
- porķēt Triept, ziest; traipīt (ar kādu vietu).
- tempt Triept, ziest.
- tept Triept, ziest.
- porķēties Triepties, ziesties, traipīties (ar kādu vielu).
- trihofitīns Trihofītu kultūras ekstrakts, ko lieto par antigēnu ādas raudzē, lai konstatētu pastāvošu vai pārciestu trihofītu infekciju.
- Apvienotā Amerikas baltiešu komiteja trimdas baltiešu organizācija ASV, izveidoja 1961. g. aprīlī Amerikas latviešu apvienība, Igauņu nacionālā padome un Lietuviešu nacionālā padome, tās mērķis ir sadarboties ar ASV valdību un likumdošanas iestādēm, informēt tās par situāciju Baltijas valstīs, veicināt Baltijas valstu uzņemšanu NATO.
- latīņu bura trīsstūraina bura ar garāko malu piestiprināta pie rājas, kas ieslīpi pacelta peldlīdzekļa diametrālajā plaknē.
- fokbura trīsstūraina priekšbura, kas piestiprināta pie priekšējā masta; foks.
- spinakera štagbura trīsstūraina priekšbura, kuras halzstūri piestiprina apmēram vidū sttarp mastu un priekšējo štagu.
- blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
- krāģis Trīsstūrveida koka statīvs, kas, piestiprināts pie tīkla, kalpo kā balsts laternai nakts makšķerēšanas laikā.
- švūkšķis Troksnis, ko rada saspiesta gaisa izplūde.
- bojreps Trose, ar kuru jahtu piestiprina pie bojas; trose no bojas līdz enkuram.
- pamatgals Troses gals, kas piestiprināts pie ceļamā vai velkamā priekšmeta.
- smagās krāsas tumšās krāsas ir šķietami smagākas par gaišajām krāsām (tāpēc grīdu parasti krāso tumšāku par griestiem).
- brik Tunisiešu gardums no sviesta mīklas.
- notūpuļot Tupēt, nospiest tupus, nomīdīt.
- rulete Tureklī iestiprināts ritenītis punktu un līnijveida padziļinājumu veidošanai metāla plāksnē, ko lieto dažos grafiskos paņēmienos.
- karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu.
- konaks Turkiem un dažām citām tautām - valdības ēka, valstsiestāde; liela māja, savrupnams u. tml.
- jisliks Turku sudraba nauda, ieviesta 18. gs. beigās.
- saitēt Tuvināt, arī sakļaut (piemēram, apavu, apģērba gabala) atvēruma malas ar tām piestiprinātu saiti.
- novakarot Tuvoties, iestāties novakarei.
- nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
- auzu pārslas tvaicēti, lobīti auzu graudi, kas valčos saspiesti līdz 0,6-0,7 mm biezumam un izkaltēti.
- nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
- piesvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties no iekšpuses ar mitrumu.
- aizkampt Tverot saspiest, aizklāt.
- ņemt Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) - par dzīvniekiem, parasti zivīm.
- virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē).
- kaldardancis Ūdens, ar ko skalota piesta pēc sagrūsto kaņepju izņemšanas (lietots piena vietā putras aizdaram).
- sālims Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- sālīms Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- sviestiņas Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
- uguns iziet uguns izdziest.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
- endosonogrāfija Ultrasonogrāfijas veids, kad ultraskaņas avots ir iestrādāts elastīgā endoskopa optiskās šķiedras galā, tā dodot iespēju to ievadīt kāda orgāna lūmenā.
- alma māter universitāte vai cita mācību iestāde, kurā cilvēks studē vai ir studējis; arī oficiālā mācību iestādes dziesma.
- ambarkadēra Upju transportā īpaši celtas piestātnes vai nostiprinātas liellaivas pasažieru izkāpšanai un iekāpšanai, kā arī kravas operācijām.
- urbjpatrona Urbjmašīnas detaļa, kurā iestiprina urbi ar cilindrisku kātu.
- automātiskā urbjpatrona urbjpatrona, kurā urbi iestiprina bez īpašas atslēgas.
- tapa Urbums (tapas iestiprināšanai).
- cistektāzija Urīnizvadkanāla membranozās daļas izgriešana un urīnpūšļa kakliņa iestiepšana, lai izņemtu urīnpūšļa akmeņus.
- cistopeksija Urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas kā pūšļa trūces ārstēšanas paņēmiens.
- patrona uz darbvārpstas uzstādāma ierīce instrumenta vai apstrādājamā ķermeņa iestiprināšanai.
- segli Uz dzīvnieka, parasti zirga, muguras piestiprināma ierīce (ar ieliektu vidusdaļu) sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- kučers Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
- kučieris Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
- šļapa Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
- šļapka Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
- staģis Uz griestiem samētāti koki.
- leukoplasts Uz kretona vai audekla uzziests lipīgais kaučuka plāksteris, ko lieto ķirurģijā nelieliem pārsējumiem.
- sofite Uz leju vērsta, parasti dekorēta, griestu sijas, arkas, dzegas u. tml. virsma.
- izņēmuma stāvoklis uz noteiktu laika posmu izsludināts valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
- listings Uz papīra iespiesti datora programmas saturs un izvaddati.
- klipons Uz parastajām brillēm ērti nostiprināms un viegli noņemamas saulesbrilles; ērti piestiprināma un noņemama lietiņa.
- kumbrabluķis Uz plosta pirmās un pēdējās plenes nostiprināts resns baļķēns, kura izgriezumā iestiprināta drigalka jeb plosta airis.
- rokas pulkstenis uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml, kura ir aplikta ap roku).
- public Uz valsti, pašvaldību vai citu publisku iestādi attiecīgs.
- pausīties Uzbriest, lielākam kļūt (piemēram, raudzējot maizes mīklu, vārot gaļu).
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
- brāzēt Uzbrukt, spiesties virsū.
- brāzēties Uzbrukt, spiesties virsū.
- furmas Uzgaļi (caurules), kas iemūrētas stāvcepļos, domnās vai citās kausējamās krāsnīs un paredzētas saspiesta gaisa vai skābekļa iepūšanai.
- pozicionālā regulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto uzkares mehānisma sviru vai spēka cilindra kāta stāvokli - pozīciju. Iepriekš iestādīts regulatora sekotājelements nostāda uzkares mehānismu un līdz ar to darba mašīnu noteiktā pozīcijā attiecībā pret traktoru. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šī pozīcija izmainās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi.
- uzsedlot Uzlikt un piestiprināt zirgam seglus.
- vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos).
- ilksdzelze Uzmavas veida metāla detaļa ar āķi galā, ko piestiprina pie ilkss un pieāķē pie transportlīdzekļa.
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- kopētava Uzņēmuma, iestādes nodaļa, arī telpa, kurā kopē (3).
- sabiedriskās attiecības uzņēmuma, iestādes sabiedriskā tēla veidošana, šo pasākumu mērķis - reklāmas, labdarības un citu pasākumu rezultātā iegūt sabiedrības simpātijas; sadarbība ar sabiedrību.
- šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml., tās nodaļas vadītājs.
- administrācija uzņēmuma, iestādes, organizācijas u.tml. vadība.
- administrācija uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai kāda procesa vadīšana.
- darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) ir saistīts algotā darbā.
- mainītava Uzņēmums, iestāde, kur (ko) apmaina.
- ēdinātājs uzņēmums, kas (kādā pasākumā vai iestādē) rūpējas par ēdināšanu
- uzspānēt Uzpampt, piebriest.
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (piemēram, iestādes, uzņēmuma vadītāja vai kādas citas amatpersonas) lēmums, norādījums par kādu rīcību.
- pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- sacilt Uzrūgt, uzbriest.
- aksios Uzsaukums, ko Pareizticīgajā baznīcā diakona vai priestera iesvētīšanas laikā vispirms saka garīdznieks un tad atkārto koris.
- premilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks pirms 1000 gadu miera valsts iestāšanās.
- gofrēt Uzspiest (audumam) reljefu rakstu vai zīmējumu.
- uzkniebt Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam); uzspīlēt.
- uzšmakstēt Uzspiest (skūpstu).
- rāpāt citiem pa galvas virsu uzspiest citiem savu gribu.
- būt uz kakla uzspiest savu gribu; būt noteicējam.
- sēdēt uz kakla (kādam) uzspiest savu gribu; būt noteicējam.
- romanizēt Uzspiest Senās Romas valodu un kultūru (citām tautām).
- uzkarināties Uzspiest sevi (kādam).
- apzīmogot Uzspiest zīmogu vai zīmogus (kam).
- zīmogot Uzspiest zīmogu, piemēram, uz dokumenta, (kā) apstiprināšanai.
- saštampot Uzspiest zīmogu.
- štampot Uzspiest zīmogu.
- sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā; uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
- uzdelgt Uzspiest, uzsiet.
- uzzmaugt Uzspiest, uzžņaugt.
- oktroēt Uzspiest, vienpusīgi noteikt vai izdot.
- uzžmaugt Uzspiest.
- uzzmaugties Uzspiesties, uzžņaugties.
- slāpēšana Uzspiesto svārstību amplitūdas vai intensitātes mazināšana ar pretestības spēkiem.
- rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence.
- uzkļaut Uzstādīt piestiprinot.
- uzgraut Uzsviest, uzgāzt.
- uztraipīties Uzšķiesties.
- uzlāpīt Uzšūt (ielāpu); lāpot piestiprināt (uz kā, kam virsū).
- saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz.
- nospiest uz ceļiem (arī ceļos) uzvarēt, piespiest padoties; pakļaut savai varai.
- uzvilkt lampu čikurī uzvilkt iedegtu lampu pie griestiem.
- uzcvikot Uzvilkt uz liestes un piestiprināt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieku naglām - cvikām.
- uzķirināt Uzvilkt, uzmaukt, viegli piestiprināt.
- veķēt Uzziest biezu kārtu (sviesta).
- uzlikt Uzziest, uzklāt (uz kā, kam).
- uzķepēt Uzziest, uzsmērēt.
- uzsvaidīt Uzziest, uzsmērēt.
- uzveķēt Uzziest, uzsmērēt.
- uzviķēt Uzziest, uzsmērēt.
- uzzieķēt Uzziest, uztriept (ko, parasti biezā kārtā).
- uztraipīt Uzziest, uztriept.
- uzsmērēt Uzziest.
- uztept Uzziest.
- uzzviest Uzziest.
- uzsmērēties Uzziesties, uztriepties.
- uztepties Uzziesties.
- uztraipīties Uzziesties.
- uzpeižāt Uzzīmēt, uzziest, uztriept.
- magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem.
- referendars Vācijā tiesību zinātņu studijas nobeigusi un valsts pārbaudījumu izturējusi persona, kas iestājas valsts dienestā.
- Latviešu leģions vācu armijas 15. un 19. divīzija, ko 1943. g. nelikumīgi izveidoja vācu okupācijas iestādes no faktiski piespiedu kārtā mobilizētajiem latviešu vīriešiem.
- Trimpus Vācu ieviests, bet nekad nebijis senlatviešu dievs, kam atbilstu sengrieķu Bakhs.
- rektorāts Vadība (augstākajā mācību iestādē), kuras priekšgalā ir rektors.
- priekšniecība Vadība, vadītāju kopums (iestādē, uzņēmumā).
- valdēt Vadīt (iestādi, uzņēmumu, saimniecību u. tml.).
- rektors Vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
- direktors Vadītājs (uzņēmumā, iestādē).
- principāls Vadītājs, priekšnieks (uzņēmumā, iestādē); arī (uzņēmuma) īpašnieks.
- aerostatiskās vadotnes vadotnes, kas strādā analoģiski hidrostatiskajām vadotnēm, taču eļļas slāņa vietā starp kustīgajām virsmām ir saspiesta gaisa slānis.
- iesvaidīt Vairākiem paņēmieniem (nekārtīgi) iesviest (kur iekšā).
- aizzvaidīt Vairākkārt aizlipināt; aizziest.
- sapičakāt Vairākkārt aizziest.
- sapičakot Vairākkārt aizziest.
- iemīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas).
- iešķaidīt Vairākkārt iešķiest.
- aizknaibīt Vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko).
- aizkņubināt Vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko).
- aizkribināt Vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko).
- bakstīt Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst; arī durstīt.
- košļāt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem; kodīt.
- kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
- žņaudzīt dūres vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības.
- spaidīties Vairākkārt spiest vienam otru, citam citu.
- žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdas.
- maidzīt Vairākkārt spiest, mīt (pedāli).
- mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot; mīdīt (1).
- mīdīt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
- lēkāt Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
- svaidīt Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā); mētāt (1).
- svaidīties Vairākkārt sviest viens otram, cits citam; mētāties (1).
- škaidīt vairākkārt šķiest (1).
- šķaidīt Vairākkārt šķiest (1).
- spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
- šķaidīt Vairākkārt, parasti daudz, šķiest (2).
- iešūstīt Vairākkārt, vairākos paņēmienos šujot, iestiprināt, piestiprināt.
- bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
- Schildburg Vairogmiesta vāciskais nosaukums, 16. gs. apmetne tagadējās Bauskas pilsētas vietā.
- aizviesties Vairojoties izplatīties un ieviesties šeit no citurienes.
- viviparācija Vairošanās veids: ola nobriest dzemdē.
- uzvajāt Vajājot piespiest uzskriet, uzlēkt (kur augšā).
- pelēkā stunda vakara krēslas brīdis pirms tumsas iestāšanās.
- sirmā stunda vakara krēslas brīdis pirms tumsas iestāšanās.
- burtnīca Vākos (parasti mīkstos) iestiprinātas rakstāmpapīra lapas.
- grāmata Vākos iestiprinātas (parasti sagrafētas) rakstāmpapīra lapas (piezīmēm vai speciāliem ierakstiem).
- grāmatiņa Vākos iestiprināts neliela formāta dokuments ar noteiktu tekstu.
- abhišekā Valdnieka vai priestera ceremoniāla apslacīšana, ieceļot viņu amatā.
- insignijas Valdnieku vai priesteru augstākās varas simboli (kronis, scepteris, zelta diadēma, ziloņkaula krēsls, tiāra, mitra, zizlis u. tml.).
- šteinerskola Valdorfskola - mācību iestāde, kas balstās uz Rūdolfa Šteinera pedagoģisko filozofiju.
- piegriezenis Valgs, ar ko piestiprina (ragavu) ilksi pie mietnes.
- Viesturene Valmieras Viestura vidusskola.
- iespraudums Valodas skaņas iestarpinājums vai izveidojums starp vārda skaņām.
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
- augstākā tiesa valsts augstākā tiesu iestāde - tiesas spriedumu pēdējā pārsūdzēšanas instance valstī.
- centrālā valsts iestāde valsts budžeta iestāde, kurai gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā.
- renteja Valsts finanšu pārvalde, šīs pārvaldes iestāde, nodaļa (gk. feodālismā).
- nodokļu (nodevu) administrācija Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu.
- dīvāns Valsts iestāde dažās Austrumu zemēs, kura nodarbojas ar administratīvām un tiesu lietām vai ar līdzekļu vākšanu valsts kasei.
- reģistrs Valsts iestāde, arī privāts uzņēmums, kas veic kuģu tehnisko pārbaudi, lai garantētu kuģniecības drošību, arī apdrošina kuģus; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, uzņēmums; kuģu reģistrs.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- asinsdonoru centrs valsts iestāde, kas sagatavo asinis un asins komponentus, pārbauda asins paraugus un apgādā ārstniecības iestādes ar kvalitatīvām konservētām asinīm, asins komponentiem un preparātiem.
- palāta Valsts iestāde, kas vada kādu nozari.
- komercreģistrs Valsts iestāde, kurā glabājas likumā paredzētās ziņas par komersantiem un komercdarbību.
- valsts zīdaiņu nams valsts iestāde, kurā tiek uzņemti un uzturēti zīdaiņu vecuma bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 2 gadu vecumam.
- probācijas dienests valsts iestāde, kuras kompetencē ir noziedzības novēršana, dažādu sabiedrībā izciešamo sodu izpildes nodrošināšana un koordinācija, kā arī pārējo tiesībaizsardzības iestāžu darbības atslogošana.
- izmeklēšanas iestāde valsts iestāde, kuras kompetencē ir pirmstiesas izmeklēšanas veikšana.
- ieslodzījuma vietas valsts iestādes apcietināto izvietošanai izmeklēšanas laikā vai brīvības atņemšanas soda izciešanai pēc tiesas sprieduma.
- normatīvais akts valsts iestādes izdots rakstveida juridisks dokuments, kas nosaka, groza vai atceļ tiesību normas (vispārobligātus juridiskus noteikumus).
- orderis Valsts iestādes rakstveida pavēle, priekšraksts, rīkojums (piemēram, par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju).
- tiesību aizsardzības iestādes valsts iestādes vai sabiedriski formējumi, kuru darbībā saskaņā ar likumu kā galvenā un noteicošā funkcija ir likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšana, personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, tiesībpārkāpumu novēršana un valsts piespiedu līdzekļu vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļu piemērošana tiesību pārkāpējiem.
- ģeoloģiskā kontrole valsts institūciju darbība, kas nodrošina, lai visas ministrijas u. c. valsts iestādes, pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas ievērotu zemes dzīļu lietošanas kārtību, izpildītu savus pienākumus zemes dzīļu aizsardzībā un vides aizsardzībā, iegūstot derīgos izrakteņus un izmantojot pazemes ūdeņus (gruntsūdeņus).
- valsts manta valsts īpašumā esoša atsevišķa kustamā vai nekustamā manta, kas atrodas valsts civiliestāžu valdījumā.
- pozitīva neitralitāte valsts neiestāšanās pretēju sociālo sistēmu valstu militārajās savienībās.
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu.
- kambarkollēģija Valsts pārvaldes iestāde Krievijā 1718.-1785. g., kas uzraudzīja un pārvaldīja nodokļus u. c. valsts ienākumus; kamerkollēģija.
- Finanšu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finanšu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda un pārvalda valsts budžetu.
- Naturalizācijas pārvalde valsts pārvaldes iestāde, kura darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā un kārto ar Latvijas pilsonību saistītos jautājumus, kā arī savas kompetences ietvaroskoordinē Latvijas sabiedrības integrācijas procesu.
- Ārlietu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kura izstrādā un realoizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas ārējās ekonomikas politikas veidošanā un kuras uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajaistabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē.
- resors Valsts pārvaldes nozare; iestāžu sistēma vai iestāde, kas šo nozari pārzina, arī tās darbības nozare, joma.
- autoritārais režīms valsts pārvaldīšanas veids, kad valsts izpildvara kontrolē pilsonisko sabiedrību, reglamentē garīgo dzīvi, ekonomiku, ierobežo vai atlaiž pārstāvnieciskās valsts varas iestādes, likvidē opozicionārās partijas un organizācijas, lieto politiskas represijas.
- ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās.
- procesa virzītāji valsts pilnvarotas iestādes un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vienpersonīgi vai koleģiāli nolūkā uzsākt, vadīt un virzīt kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietā patiesību un taisītu pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- valsts vai pašvaldības iestāde Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes.
- civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta.
- ombuds Valsts tiesībsargs; amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības; ombudsmanis, ombudsmens, ombudsmenis.
- budžeta institūcijas valsts un pašvaldību iestādes un organizācijas, kuru uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem.
- reprezentācijas izdevumi valsts un pašvaldību iestāžu, dažādu organizāciju un saimniecisku uzņēmumu izdevumi, kas saistīti ar pārstāvēšanu; tos parasti piešķir augstākajām amatpersonām.
- kamera valsts un sabiedrības pašpārvaldes organizēšanas veids atsevišķās zemēs un tam atbilstošā iestāde, arī tautas vietnieku (deputātu) nams.
- juridiskā konsultācija valsts vai advokātu profesionālās organizācijas veidota iestāde, birojs juridiskas palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem, pārsvarā - mazturīgajiem.
- valsts vai pašvaldības institūcija valsts vai pašvaldības iestāde (tās struktūrvienība) vai kapitālsabiedrība (tās filiāle).
- regulators Valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē pakalpojumu sniegšanu.
- budžeta iestāde valsts vai pašvaldības iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai un kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī valsts un pašvaldību aģentūras.
- pasūtītājs valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kā arī privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst noteiktiem kritērijiem.
- valsts vai pašvaldības manta valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā.
- izglītības pārvaldes iestāde valsts vai pašvaldību iestāde, kas pilda izglītības pārvaldes funkcijas.
- kvotēšana Valsts vai starptautisku institūciju ieviests ārējās ekonomiskās darbības regulēšanas pasākumu veids preču ražošanas, eksporta vai importa ierobežošanai.
- sekvestrs Valsts varas iestāžu aizliegums vai ierobežojums valsts interesēs lietot kādu īpašumu vai rīkoties ar to.
- kriminālpolitika valsts varas un pārvaldes iestāžu noteiktā laikposmā un noteiktā teritorijā realizēts pasākumu un darbību kopums noteiktu mērķu sasniegšanai noziedzības ierobežošanā un profilaksē, konkrētu noziegumu veidu ierobežošanā un profilaksē, kā arī personu rīcības atzīšanā par noziedzīgu (krimināli sodāmu).
- noziegumu profilakse valsts varas un pārvaldes iestāžu, pašvaldības vai personu grupu, vai arī atsevišķu indivīdu veikto pasākumu un darbību kopums noteiktu noziedzīgu nodarījumu veidu ierobežošanā vai novēršanā, vai arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu novēršanā.
- valsts aparāts valsts varu apkalpojošo iestāžu un cilvēku kopums, kas nodrošina to ar informāciju, sagatavo tās lēmumu projektus un praktiski īsteno tās lēmumus.
- delegāts Valsts, iestādes, organizācijas, kolektīva pilnvarots pārstāvis.
- tiesiska valsts valsts, kurā attiecības starp varas iestādēm un pilsoņiem balstās uz tiesiskiem pamatiem un visi valsts varas izpausmes veidi tiek regulēti ar tiesību normām.
- juridiskā persona valsts, pašvaldība, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirts juridisks statuss.
- izglītības atbalsta iestāde valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm.
- izglītības iestāde valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem.
- Višegrādas grupa valstu alianse - Ungārija, Polija un Čehoslovākija -, kas tika nodibināta 1991. gadā ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā.
- koptirgus Valstu savienība, kuras dalībnieku starpā atceltas visas tirdzniecības barjeras, ieviesta brīva darbaspēka un kapitāla kustība, saskaņota kopēja tirdzniecības politika attiecībā pret pārējo pasauli.
- pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas.
- cenzūra Varas iestāžu liegums tiražēt un izplatīt informāciju, kuru tās uzskata par nevēlamu.
- varasvīrs Varas iestāžu pārstāvis, amatpersona.
- centralizācija Varas, pilnvaru vai kādu līdzekļu savākšana pārvaldes sistēmas augstāko iestāžu rīcībā, vietējo organizāciju pakļaušana augstākstāvošām instancēm.
- apdrošināšanas risks varbūtība vai iespēja, ka varētu iestāties apdrošināšanas gadījums.
- interpolācija Vārda vai frāzes iestarpināšana tekstā, autoram nezinot (parasti, rokrakstu pārrakstot vai tulkojot).
- pariest Varēt riest (audeklu).
- uzmesties par kaklakungu varmācīgi uzspiest (kādam) savu gribu, varmācīgi pakļaut (kādu) sev.
- redeļvārti Vārti, kas veidoti, iestiprinot kārtis paralēli novietotos apaļkokos; redeļveida vārti.
- vīte Vasas vai lapas pārveidne, ar ko augs piestiprinās pie balsta.
- vītes vasas vai lapas pārveidnes, ar kurām augs piestiprinās pie balsta; piemēram, vīnkokiem, mežvīniem; raksturīgas arī daudziem tauriņziežiem un ķirbjaugiem.
- atvākojumi Vaski, kurus noņem no aizvākotā rāmīša (lai varētu medu izsviest vai iztecināt).
- vatierēt Vatēt - iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā).
- kustode Vecās grāmatās katras lappuses apakšējā malā zem teksta iespiests nākošās lappuses pirmais vārds vai zilbe.
- popovci Vecticībnieku novirziens, kas turas pie īpašas svētnieku (priesteru) kārtas principa.
- vecuma grupa vecumklašu apvienojums jaunaudzēs, vidēja vecuma audzēs, briestaudzēs, pieaugušās un pāraugušās audzēs.
- ventrofiksācija Vēdera nostiprināšana; distopiska orgāna, piem., dzemdes, piestiprināšana pie vēdera sienas.
- mezocista Vēderplēves kroka, kas piestiprina žultspūsli pie aknām.
- homa Vēdiskajā rituālā upura davanas, kas parasti ir kausēts sviests, ko liek upurēšanas ugunī.
- vaišvādeva Vēdiskajā rituālā visiem dieviem vienlaikus pasniedzams ēdiens, kas vārīts bez sāls un sviesta piedevām.
- agništoma Vēdisma ugunsdieva Agni slavināšana vēdiskajā rituālā - somas^3^ ziedošana piecas dienas pēc kārtas pavasarī, kad noteiktajā dienā sāk no auga izspiest sulu.
- Ila Vēdisma un hindu mitoloģijā - vīna ziedošanas un lūgšanas dieviete, ziedojamā piena, sviesta un pārtikas personifikācija.
- Jadžūrvēda Vēdu krājums, kas sniedz pamācības priesterim, kā organizējama upurēšana.
- tuvināt Veicināt (kā) drīzāku sākšanos, iestāšanos.
- blanka Veidlapa - lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina.
- blanka Veidlapa - lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, izziņām).
- kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm.
- rotāt Veidojot (attēlus, ornamentus u. tml.), arī novietojot, piestiprinot (piemēram, priekšmetus), panākt, ka (kas) kļūst skaists, daiļš.
- pārlikt Veidojot, montējot u. tml., ielikt, iestiprināt vēlreiz, no jauna.
- rāmis Veidojums (piemēram, no listēm, stieņiem), kas samērā šaurā joslā no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); arī ietvars.
- kinetohora Veidojums hromosomas primārās iežmaugas sašaurinājuma vietā, mitozes ahromatiskās figūras šķiedru piestiprināšanas vieta.
- zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (piemēram, uz pastkastes, aploksnes), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības.
- ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām vai visām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
- rustikalizēt Veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā.
- stiegrot Veidot (ko, piemēram, konstrukciju, materiālu), iestrādājot (tajā) stiegras.
- darināt Veidot, riest (lapas, pumpurus, ziedus).
- pumpurot Veidot, riest pumpurus (par augiem).
- skarot Veidot, riest skaras, arī cita veida ziedkopas.
- nākt Veidoties, iestāties, iesākties (piemēram, par kādu stāvokli, parādību).
- snellamente Veikli, brīvi, nepiespiesti.
- strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, noteiktas darbības (piemēram, iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
- vellbomis Vējdzirnavu bomis, kur iestiprināti vējdzirnavu spārni.
- vekseļa diskonts vekseļa pārdošana bankai vai citai kredītiestādei, lai saņemtu skaidru naudu pirms vekseļa termiņa iestāšanās brīža.
- Satversmes sapulce vēlēta pārstāvības institūcija, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums parasti ir konstitūcijas izstrāde.
- prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās utt.
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
- revīzijas komisija vēlētu personu grupa, kas pārbauda komisiju, valžu un citu izpildorgānu, kā arī dažu valsts iestāžu un amatpersonu saimniecisko, finansiālo u. c. darbību.
- valde vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u.tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
- (no)sviest (arī (no)mest) zemē Veltīgi izdot, (iz)šķiest (materiālas vērtības).
- (iz)sviest (arī (iz)mest) (naudu) vējā (arī zemē) veltīgi izdot, (iz)šķiest (naudu).
- (iz)mest (arī (iz)sviest) naudu (vējā), arī (no)mest (arī (no)sviest) naudu zemē veltīgi izdot, (iz)šķiest naudu.
- izmest (arī izsviest) naudu (vējā) veltīgi izdot, izšķiest naudu.
- izsviest (arī izmest) naudu (vējā) veltīgi izdot, izšķiest naudu.
- izšaustēt Veltīgi izdot, izšķiest, izšķērdēt.
- nomest (arī nosviest) zemē Veltīgi izdot, izšķiest.
- nosviest (arī nomest) zemē Veltīgi izdot, izšķiest.
- sviest (arī mest) naudu zemē (arī vējā) veltīgi izdot, šķiest nauda.
- mest (arī sviest) naudu zemē (arī vējā) veltīgi izdot, šķiest naudu.
- kaisīt vējā veltīgi tērēt, šķiest.
- mest vējā Veltīgi tērēt, šķiest.
- nomest tikpat kā zemē veltīgi, nelietderīgi ko iztērēt, izšķiest.
- mazaudzēji Vēlu nobriestoši.
- marčelo Venēcijas dodža Nikolo Marčelo 15. gs. ieviestā monēta.
- močenigo Venēcijas dodža Pjetro Močenigo 15. gs. ieviestā monēta.
- ventrosuspensija Ventrofiksācijas veids, kurā orgānu vai audus piestiprina pie vēdera sienas vēdera dobuma augšdaļā ("piekarina" pie vēdera sienas).
- agela Vergturu aristrokrātijas pārstāvju dēlu (7-18 g. vecuma) slēgta tipa valsts audzināšanas iestāde senajā Spartā.
- ievērt Verot ciet (piemēram, durvis, logu), iespiest (ko starpā).
- sadarīt Verot ciet (piemēram, durvis, logu), saspiest (ko starpā).
- novērt Verot durvis iespiest (piemēram, pirkstus).
- ratiņa gūžiņas vērpjamā ratiņa daļa - stabiņi, starp kuriem iestiprināts ratiņa ritenis.
- prēsliņš Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprina kodeļu; prēslīca, vērpjamā vārpsta.
- rociņa Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprināta lāpstiņa ar vērpjamo materiālu.
- krūtiņa Vērpjamā ratiņa daļa, kurā iestiprinātas kājas un skrūve.
- gūžiņi Vērpjamā ratiņa daļas, starp kurām iestiprināts vērpjamā ratiņa ritenis.
- racinis Vērpjamā ratiņa detaļa - ieapaļa ripa, kurā iestiprināts spoles turētājs stabiņš.
- kaseklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
- kašklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
- spicīns Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar kuru piestiprina kodaļu.
- beņķītis Vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kur iestiprinātas ratiņa kājas.
- ratiņa krūtis vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kurā iestiprinātas pārējās ratiņa detaļas - kājas, stabiņi, skrūve u. c.
- kūdele vērpšanai sagatvoti pie sprēslicas piestiprināti lini, pakulas, vilna.
- tirzāt Vērtēt, apspriest, analizēt (parasti sistemātiski, secīgi).
- stāvs Vertikālās uzbūves horizontāla konstruktīvā daļa (parasti celtnei, transportlīdzeklim), kas norobežota ar grīdu un parasti arī ar griestiem vai jumtu.
- stāvdēlis Vertikāli iestiprināts dēlis.
- stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam pēc formas līdzīga konstrukcija.
- kakemono Vertikāls japāņu gleznojums uz papīra vai zīda, kas iestatīts rullīšos; izmanto par sienu greznojumu.
- depo Vērtspapīri, kas nodoti glabāšanā finanšu iestādei.
- frigidarium Vēsā telpa seno romiešu peldu iestādēs.
- frigidārijs Vēsā telpa seno romiešu pirtīs un peldu iestādēs.
- aptieka Veselības aizsardzības iestāde, kurā gatavo un izsniedz medikamentus.
- reevakuēt Vest (evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml.) atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
- vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā).
- dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī.
- pasta sūtījums vēstules, pastkartes, bandroles, pakas, naudas pārvedumi, periodiskie izdevumi, ko pasta iestādes pieņem, pārsūta un izsniedz adresātiem saskaņā ar pasta noteikumiem.
- tabulokarīdi vēžveidīgo apakšklase ("Tabulocarida"), vidēji lieli vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem galvkrūšu vairogs, pieaugušie ir sēdoši dzīvnieki (dzīvo, piestiprinājušies pie substrāta), kāpuri - brīvi peldoši; gk siltās jūrās; 3 kārtas, \~800 sugu.
- ārējie vibratori vibratori biezi stiegrotu plānsieniņu konstrukciju blīvēšanai; piestiprināti veidņu ārpusē, vibratori izraisa veidņa vibrāciju, kas pāriet uz betona masu; ir lieli enerģijas zudumi, jo bez betona masas jāiesvārsta arī veidņi.
- virsmas vibrators vibrators grīdu, ceļu un plātņu konstrukciju blīvēšanai; sastāv no metāla plātnes ar diviem rokturiem, pie kuras uz amortizatoriem piestiprināts vibrators.
- vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- karaskola Vidējā mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
- komercskola Vidējā mācību iestāde, kas gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
- franču licejs vidējā mācību iestāde, kurā pastiprināti māca franču valodu.
- korpuss Vidējā militārā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs).
- medicīnas skola vidējā speciālā mācību iestāde medicīnas darbinieku sagatavošanai.
- sovhoztehnikums Vidējā speciālā mācību iestāde, kur sagatavoja lauksaimniecības speciālistus un kas veidoja vienotu saimniecisku kompleksu ar sovhozu.
- arodģimnāzija Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā apgūst sevišķi sarežģītas profesijas un vidējo izglītību.
- skolotāju seminārs vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
- seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
- politehnikums Vidējā vai augstākā tehniskā mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
- Rīgas licejs vidēja vispārizglītojoša mācību iestāde ("Schola Carolina) Rīgā, 1675. g. - 1804. g., gatavoja ierēdņus guberņu un pilsētu administrācijas iestādēm.
- vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde.
- arodvidusskola Vidējās izglītības iestāde, kurā iegūst arodizglītību.
- Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
- domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus.
- concha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
- koncha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
- paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām.
- Cimzes skolotāju seminārs Vidzemes skolotāju seminārs - mācību iestāde draudzes skolas skolotāju sagatavošanai.
- orpe Viegla trose, ko piestiprina pie orpenkura, orpējot kuģi ostā.
- agevole Viegli, kustīgi, nepiespiesti.
- apķirināt Viegli, pavirši piestiprināt.
- darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci.
- mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai tajā veicinātu aktīvu barības vielu veidošanos vai augsnes auglības uzlabošanos.
- kristallāts Viela, kas izdalās kristālu veidā karstam piesātinātam šķīdumam atdziestot.
- miega līdzeklis viela, medikaments, kas veicina miega iestāšanos.
- antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
- liofilitāte Vielas un šķidruma intensīvas molekulārās mijiedarbības raksturojums; spēja slapināties, uzbriest, izšķīst.
- ilkss viena no divām kārtīm, kas piestiprinātas pie ratiem, ragavām u. tml., zirga iejūgšanai.
- Jaunā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (~400 m augšpus Kalnaklauku mājām), tās garums 23 m, platums 4,7 m, griestu augstums 2,6 m, no alas izplūst spēcīgs avots.
- vidēja vecuma audze viena no piecām kokaudzes vecumgrupām, no jaunaudzes vecuma beigām līdz briestaudzes vecuma sākumam.
- dzimumcikla līdzsvara stadija viena no policiklisko dzīvnieku dzimumcikla stadijām; iestājas, ja nav notikusi apaugļošanās; šai laikā mātītēm nav dzimumaktivitātes.
- asperācija Vienai personai par dažādiem noziegumiem vairāku piespriesto sodu apvienošana vienā, pie tam tādā veidā, ka atstāj tikai bargāko no tiem, paasinot to līdz augstākai likumīgai pakāpei.
- komunikāts Vienas iestādes rakstisks ziņojums citai.
- akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai par naudas izmaksu.
- noziedzīgu nodarījumu kopums vienas un tās pašas personas izdarīts viens (ideāls kopums) vai vairāki (reāls kopums) noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku dažādu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav iestājies kriminālatbildības noilgums.
- zīnijas Viengadīgs kurvjziežu dzimtas ziedaugs krāšņumam puķu dārzos, dēstus audzē agri pavasarī lecektīs, dobēs iestāda maija beigās.
- frēze viengriežņa vai daudzgriežņu rotējošais instruments ar griežņiem rotācijas vai gala virsmā (vai abās virsmās); izmanto plakano vai profilēto virsmu apstrādei, gropju un tapu iestrādāšanai.
- Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
- nīka Vienkārša sviesta kuļamā ierīce, kaste ar griežamu rokturi un tam piestiprinātu "spārnu".
- teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju.
- fiksfokuss Vienkāršs, fotoaparātā stacionāri iebūvēts neliela fokusa attāluma fotoobjektīvs ar mazu diafragmas atvērumu, kas iestādīts hiperfokālā attālumā, kurš liela dziļuma asuma dēļ nav jāfokusē.
- parastās grīdas keramikas plāksnītes vienkrāsainas vai daudzkrāsainas keramikas plāksnītes ar gludu raupju, rievotu vai reljefu spiestu fasādes virsmu, mugurpuse rievota, lai tā labāk saķertos ar javu.
- koordinētais pasaules laiks vienmērīga laika skala, ko izmanto precīzā laika signālu pārraidei; no atomlaika atšķiras par veselu skaitu sekunžu (1996. gada 1. janvārī tas atpalika par 30 s no atomlaika), bet ar pasaules laiku saskaņota tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 s; ja Zemes rotācijas nevienmērības dēļ starpība tuvojas šim lielumam, koordinētā pasaules laika skalā iestarpina vai izlaiž vienu sekundi.
- plūst Vienmērīgi izplatīties (par gaismu); pakāpeniski iestāties (piemēram, par krēslu).
- normāllīmenis Vienota burtu sistēma, kas tika ieviesta visās spiestuvēs un lietuvēs, lai standartizētu liet burtu augstumu.
- atsviediens Vienreizēja paveikta darbība --> atsviest (2), atsviesties (3).
- nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (1).
- nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (10).
- pasviediens Vienreizēja paveikta darbība --> pasviest (1).
- piespiediens Vienreizēja paveikta darbība --> piespiest (1).
- saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (1).
- saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (3).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (1).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (4).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (5).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (6).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (7).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (8).
- sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (1); metiens (1).
- sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (2); metiens (2).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (1).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (2).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (3).
- autozīts Viens no dvīņu kropļiem, kas attīstās pareizi un kuram piestiprināts otrs - attīstībā atpalikušais parazīts.
- kaba Viens no dzelzceļa sliežu stiprināšanas elementiem - īpašas formas stienis ar galviņu sliežu piestiprināšanai pie gulšņiem.
- Teskatlipoka Viens no galvenajiem acteku dieviem, nakts un ziemeļu dievs, laupītāju, burvju un priesteru aizbildnis, kuru simbolizē jaguārs.
- ātruma pakāpe viens no iespējamiem iestatāmiem (ieregulējamiem) ātrumiem regulēšanas diapazona robežās.
- krājnoguldījums Viens no kredītiestāžu depozīta veidiem; krājdepozīts.
- krājiestāde Viens no kredītiestāžu veidiem, kas apkalpo galvenokārt iedzīvotājus, pieņemot noguldījumus un piedāvājot kredītus.
- plūsma Viens no paralēlajiem nodalījumiem vai nozarojumiem, kas parasti atšķiras valodas ziņā (piemēram, mācību iestādēs).
- izrakstīšanas izvērtēšana viens no plānošanas posmiem pacienta izrakstīšanā no ārstniecības iestādes, un to veic sociālais darbinieks pēc informācijas saņemšanas no ārstēšanā un aprūpē iesaistītajiem speciālistiem.
- dakrons Viens no poliesteru šķiedras veidiem.
- pusustavs Viens no rakstības grafiskajiem variantiem slāvu rokrakstos, kas radās no ustava 14. gs. to vienkāršojot; 16. gs. uz šī pamata izveidojās iespiestais pusustavs.
- institucionālās vajadzības viens no sociālā darba praksi ietekmējošiem faktoriem, kas saistīts ar dažādu institūciju vidi un regulējumu (valsts, pašvaldības, nevalstiskā vai privātā sektora organizācijās un iestādēs), kā arī ar sniegto sociālo pakalpojumu specifiku.
- intelektuālās attīstības traucējumi viens no trim nervu sistēmas attīstības traucējumu veidiem (autiska spektra traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms); pastāvīgs stāvoklis, kam raksturīgas pazeminātas intelektuālās spējas (pazemināta spēja kognitīvi funkcionēt, spriest, plānot, veidot loģiskas asociācijas, ikdienā izmantot iemācīto vai pieredzēto).
- kaprīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerilkaprātiem, sevišķi trikaprīns.
- kaprilīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerokaplirātiem, sevišķi trikaprilīns.
- kaproīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerokapronātiem, sevišķi trikaproīns.
- bārs Vientuļš, arī apspiests.
- āžmiestieši Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Āžu miests" ("Viesīte") iedzīvotāji.
- āžumiestieši Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Āžu miests" (tagad - "Viesīte") iedzīvotāji.
- Eķengrāve Viesītes pilsētas nosaukums 19. gs., arī Ieķengrāve, Āžu miests.
- hospitēšana Viesošanās mācību stundās, ar nolūku mācīties no skolotāja stundu pasniegšanu, vai spriest par tā spējām, arī piedalīšanās skolotāju sapulcēs novērotāja lomā.
- pacelt spārnos viest cerības, iejūsmināt, pacilāt, iedvesmot.
- vaist Viest, mist 1.
- viersties Viesties (1).
- vēsties Viesties, vairoties.
- Forburgas dārzs Viestura dārza nosaukums 1721.-1729. g.
- Pirmais Ķeizardārzs Viestura dārza nosaukums 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā.
- Pilsētas dārzs Viestura dārza nosaukums 1842. g. - 1923. g.
- Ķeizardārzs Viestura dārza nosaukums 19. gs. pirmajā pusē, līdz 1842. g.
- Dziesmu svētku parks Viestura dārza nosaukums 1973.-1991. g.
- Pētersalas dārzs Viestura dārza nosaukums no 1729. g. līdz 18. gs. vidusdaļai.
- Lielbērstele Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" bijušais nosaukums.
- grāvendālieši Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Grāvendāle" iedzīvotāji.
- Gravendāle Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Grāvendāle" nosaukuma variants.
- mazmežotnieki Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Mazmežotne" iedzīvotāji.
- mēdumieši Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Mēdumi" iedzīvotāji.
- serarūme Vieta labības žāvēšanai zem rijas griestiem, virs ārdiem.
- centrs Vieta, iestāde, organizācija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
- audziene Vieta, kur jāiestāda jaunmežs.
- otrās mājas vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti.
- aģitācijas punkts vietēja sabiedriski politiska iestāde, kurā veic masu aģitācijas darbu.
- ievīt Vijot ietvert (vijumā); vijot iestiprināt (kur iekšā).
- pievīt Vijot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- rāmjbalsta elektromotora pakare vilces elektromotora novietojums ratiņos, piestiprinot pie ratiņu rāmja virs riteņpāra ass.
- cvikot Vilkt uz liestes un stiprināt klāt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieka naglām - cvikām.
- Fenrirs Vilkveidīgs briesmonis skandināvu mitoloģijā, milzes Angrbodas un ļaunā Loki dēls, kuru āsi bija sasaistījuši, bet viņš spēja atbrīvoties, kad iestājās dievu mijkrēslis.
- šabraks Vilnas audums, samta vai ādas izrotāta sega, ko lieto seglu apsegšanai, lai pasargātu tos, kā arī tiem piestiprinātos saiņus no mitruma, putekļiem u. tml.
- saviļāt Viļājot saspiest.
- plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
- čirstaklis Virs galvgaļa pagarināti gultas stabiņi, starp kuriem piestiprināta kārts drēbju pakāršanai.
- uzdēstīt Virs kaut kā iestādīt.
- virsskaits Virs metiena skaita iespiestās derīgās iespiedumloksnes, kuru skaits ir atkarīgs no iespiedēja rīcībā esošās papīra piedevas.
- papildu atspere virs pamatatsperes piestiprināta atspere, kas darbojas, ja transportlīdzeklis ir noslogots.
- laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piemēram, laivu piestāšanai).
- plaga Virs vaļēja pavarda vai plīts pie griestiem piestiprināta dēļu lāva, kas no apakšas piemesta ar māliem, dzirksteļu norobežošanai no griestu baļķiem.
- piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātu trošu vai viensliedes ceļš.
- ac Virsdomēns akadēmiskās iestādes apzīmēšanai (Lielbritānijā).
- mil Virsdomēns militāras iestādes apzīmēšanai.
- latīņu takelējums virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar latīņu buru, kas piestiprināta pie garas rājas, kas īsajā mastā ieslīpi pacelta diametrālajā plaknē.
- forma Virsma (ar iedobtu, reljefu vai cita veida attēlu), kas sagatavota iespiešanai; rāmī iestiprināts tipogrāfiskais salikums, kas sagatavots iespiešanai.
- burbulis Virsmas izcilnis vai iestiprināts dārgakmens rotaslietās.
- hons Virsmu precīzas apstrādes (gk. motoru cilindriem) instruments, kas sastāv no tapņa un pie tā piestiprinātām sīkgraudainām galodiņām.
- pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
- apgrieziens Virve, ar kuru ilksis piestiprina pie ragavu slieces (mietnes).
- pavada Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot).
- pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai).
- gals Virve, tauva, trose, kuras pamatgals ir piestiprināts uz kuģa, bet otrs gals brīvs, ostā to var izmantot kuģa nostiprināšanai piestātnē.
- adtermāls Virzienā uz nervu galiem vai muskuļu piestiprināšanas vietām (elektriskā strāva muskuļos).
- pūrisms Virziens (20. gadsimta mākslā), kas tēlotājā mākslā un arhitektūrā centās ieviest askētiskas, ģeometriski vienkāršotas formas.
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
- urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti, grozot (to).
- tikt Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības.
- grūsties Virzīties, spiesties (citam virsū).
- ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām); būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
- detenders Virzuļmašīna, kas darbojas ar saspiestu gaisu; izmanto dzesināšanas ierīcēs.
- gaučdiploms Visa spiestuves personāla parakstīts diploms par apmācītā zeļļa atzīšanu par pilntiesīgu grāmatrūpniecības amatnieku.
- dēmotiskais raksts visai tautai saprotamais Ēģiptiešu burtu raksts (no 8. gs. p. m. ē. līdz m. ē. 5. gs.), kas izveidojās no hieroglifiem un hierātiskā raksta, ko pārzināja tikai priesteri.
- nokusums Vispārēja nespēka un psihiskas nospiestības sajūta, kas saistīta ar darba netīksmi un lielā mērā atkarīga no strādātāja psihiskās ievirzes pret doto darbu.
- ģimnāzija Vispārējā vidējā mācību iestāde.
- sekmība Vispārējais sekmju stāvoklis (piemēram, klasē, skolā, mācību iestāžu sistēmā).
- speciālās izglītības klase vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes klase, kurā mācās bērni ar speciālām vajadzībām.
- nepiespiestība Vispārināta īpašība --> nepiespiests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piespiestība Vispārināta īpašība --> piespiests(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspiestība Vispārināta īpašība --> saspiests(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspiestība Vispārināta īpašība --> saspiests(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sviestainums Vispārināta īpašība --> sviestains.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- pilsētas skola vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
- Aleksandra ģimnāzija vispārizglītojoša mācību iestāde zēniem, dibināta 1868. g., no 1873. g. atradās Suvorova (tagadējā Kr. Barona) ielā 1, viena no pirmajām krievu vidējām mācību iestādēm Rīgā, 1911.-1912. g. bija lielākā vidējā mācību iestāde Rīgā (960 skolnieku), beidza darboties 1. pasaules kara laikā.
- Lomonosova ģimnāzija vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde sievietēm, dibināta 1868. g. Rīgā, no 1871. g. atradās Troņmantnieka (tagadējā Raiņa) bulvārī 29, mācības notika krievu valodā, 1893./1894. mācību gadā bija 311 audzēkņu, I pasaules kara laikā tika evakuēta un Rīgā darbību vairs neatjaunoja.
- licejs vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde vairākās pasaules valstīs.
- gatavības eksāmeni vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanas eksāmeni.
- lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, apspriest vairākas iespējas; pieņemt, izvēlēties kādu no tām.
- ķimizēt Vispusīgi ieviest ķīmiskos materiālus un ķīmiskos pārstrādes procesus un metodes (tautas saimniecības nozarēs).
- nodiršļāties Visu izšķiest, iztērēt.
- ķīlu zīmju konversija visu vai atsevišķas sērijas visu hipotekāro ķīlu zīmju izpirkšana par nominālvērtību hipotekārās kredītiestādes noteiktajā izpirkšanas brīdī.
- diacetils Visvienkāršākais diketons; ūdenī šķīstošs šķidrums, kas piešķir sviestam tā īpatnējo smaržu.
- klupe Vītņgriezis - rokas instruments vītņu iegriešanai; to veido rāmis, kurā iestiprināts griezējinstruments - vītņgriezis.
- sumpurnes Vīzes, kurām lūka gals purnā ieliekts uz iekšu u iestiprināts pinumā.
- mofetas Vulkānisko gāzu, sevišķi ogļskābās gāzes izplūdumi dziestošas vulkāniskas darbības pēdējās fāzēs.
- supervulkāns Vulkāns, kas viena izvirduma laikā var izsviest vismaz 1000 kubikkilometrus materiāla.
- izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā.
- čīkstzābaki Zābaki, kuros iestrādāts čīkstošs materiāls; čīkstoši zābaki.
- dzelkšņi Zābaku zoles formas metāla uzlikas ar 25 mm gariem zobiem, ko ar dažādiem paņēmieniem piestiprina pie alpīnistu zābakiem, lai atvieglotu virzīšanos pa ledus vai sniega nogāzēm.
- svārstzāģis Zāģis, kas sastāv no metāla ķermeņa, kuram ar šarnīru ir piestiprināta zāģa ripa.
- lokzāģis Zāģis, kura plātne ir iestiprināta lokveida detaļā, ko izmanto plātnes savilkšanai un zāģa satveršanai.
- roga Zaķu riesta laiks.
- harācija Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Characiaceae"), bipolāras, parasti pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju zaļaļģes, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
- hamesifoni Zaļaļģu nodalījuma klase ("Chamaesiphophyceae"), vienšūnas aļģes, kas diferencētas pamatā un galotnē, piestiprinātas pie substrāta, sastopamas samērā reti.
- oidogoniji Zaļaļģu vienkāršās, nezarotās, diegveidīgās formas, kas aug piestiprinājušās pamatam ar īpašu bazālo šūnu, ar galotnes šūna bieži atšķirīga.
- zaļmēslošana Zaļmēslojuma iestrāde augsnē.
- bacilli Zāļu irbulīši (spieķīši), ko sagatavoja iestrādājot dažas zāles kakao taukos vai želatīna masā.
- bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis).
- pārzarošana zaru atlikušo daļu nociršana, lai sortimentu kvalitāte atbilstu standarta prasībām: to veic, ja pēc koka nogāšanas stumbra apakšējie zari ir iespiesti zemē un tos nevar atzarot, tad to izdara pēc stumbru sagarumošanas sortimentos.
- aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad kas iestrēdz rīklē.
- noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu; arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve.
- Suillus grevillei zeltainā sviestbeka.
- dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas.
- izohrizīdas Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Isohrysidiaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- ohromonāde Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Ochromonadaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas viešūnas, retāk koloniju aļģes, kamšūnas parasti ir dorsiventrālas, bez šūnapvalka, klātas ar periplastu, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
- monas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonāžu dzimtas ģints ("Monas"), brīvi peldošas vai ar tievu pavedienu pie substrāta piestiprinātas bezkrāsainas vienšūnas aļģes, kam nav šūnapvalka, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds.
- zeltainās aļģes zemāko augu nodalījums ("Chrysophyta"), kustīgas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu (pavedienveida, plātņveida) aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu, \~1200 sugu, Latvijā konstatēta 71 suga
- seķis Zemē iespiestas kāju u. c. pēdas.
- seklaršana Zemes aramkārtas virsējās daļas uzaršana (līdz 15 cm dziļumam), ar ko iestrādā kūtsmēslus vai rudenī apar bijušos sakņaugu laukus, kā arī izmanto dažos citos gadījumos.
- hodromehanizācija Zemes darbu paņēmiens, kurā grunti izstrādā, transportē un iestrādā zemes būvē vai novieto atbērtnē ar ūdens plūsmu.
- zamindari zemes nodokļu sistēma, ko Indijā 18. un 19. gs. mijā ieviesa angļu koloniālās varas iestādes; pastāvēja līdz 20. gs. piecdesmitajiem gadiem.
- Ķurmrags Zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, 7 km uz ziemeļiem no Tūjas, kas ķīļveidīgi iestiepjas līcī un veido nelielu, maz izteiktu pussalu, tā ziemeļu daļu veido 5 m augsts abrāzijas stavkrasts, 1923. g. uzbūvēta bāka; Ķirmesrags; Ķurmarags.
- Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu.
- Āfrikas–Antarktīdas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeāna dienvidos, kas iestiepjas arī Indijas okeānā, augstākais punkts - Buvē sala.
- kūķi Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, ka gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala; kūčas.
- kūčas Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, kas gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala.
- čiroki Ziemeļamerikas indiāņu cilts, 1838.-1839. g. lielākā cilts daļa bija spiesta pārcelties uz "indiāņu teritoriju" Oklahomā.
- pemmikans Ziemeļamerikas indiāņu un arī mednieku iecienīts ēdiens: saspiesta aļņa gaļa skārda kārbā.
- vaksavāt Ziest (apavus) ar apavu ziedi.
- viksēt Ziest (ar apavu krēmu) un spodrināt (apavus).
- ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt.
- eļļot Ziest (ko) ar eļļu; ievadīt (kur) eļļu.
- ziepēt Ziest (ko) ar ziepēm, radot (uz tā, tajā) putas; klāt ar ziepju putām.
- beicēt Ziest (parasti ar pernicu koka detaļas); ziest, dezinficēt (ar medikamentiem).
- smalīt Ziest (parasti diegus) ar piķi, sveķiem.
- leķēt Ziest (piemēram, matus).
- mazavāt Ziest (ratu riteņus).
- klēmēt Ziest ar līmi.
- taukot Ziest ar taukvielām.
- aizziest Ziest ciet.
- ziesties Ziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- aiztraipīt Ziest vai pilināt aiz kaut kā.
- tepēt Ziest, blīvēt ar tepi.
- likt Ziest, klāt (kā kārtu uz kā).
- pomadēt Ziest, klāt (piemēram, matus, lūpas) ar pomādi (1).
- piķēt Ziest, piesūcināt ar piķi; piķot (1).
- piķot Ziest, piesūcināt ar piķi.
- žiekāt Ziest, skrāpēt, berzējot nodzēst.
- smeitēt ziest, smērēt.
- poķēt Ziest, smērēt.
- zvaidīt Ziest, smērēt.
- zviest Ziest, smērēt.
- ķellāt Ziest, triept (ko mīkstu, lipīgu), ķēpāties, apsmulēt.
- pernicot Ziest, triept ar pernicu.
- smoķēt ziest, triept.
- šmickāt Ziest, triept.
- viķēt Ziest, triept.
- zoķēt Ziest, triept.
- svaidīt ziest.
- kleksēt Ziest.
- porģēt Ziest.
- smērēt Ziest.
- triebt Ziest.
- zaidēt Ziest.
- zaidīt Ziest.
- zaistēt Ziest.
- zieķēt Ziest.
- smērēties Ziesties (piemēram, ar ziedi, krēmu u. tml.).
- ķāpēties Ziesties, ķēzīties.
- počkāties Ziesties.
- porģēties Ziesties.
- zieķēties Ziesties.
- Sestukalns Ziestu kalns Madonas novada Sausnējas pagastā.
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- apziest Ziežot apklāt, noklāt (ar ko); noziest.
- uzsmērēt Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- izsmērēt Ziežot pilnīgi pārklāt (parasti no iekšpuses); izziest (kustīgās daļas kādai ierīcei).
- rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- etiķete Zīme ar noteiktiem datiem, kuru piestiprina priekšmetam.
- uzlipne Zīmītes ar uzrakstiem uzlipināšanai vai citāda veida piestiprināšanai preču saiņiem un priekšmetiem.
- štempele Zīmogs, numurs; vieta, kur uzspiests zīmogs, numurs.
- ballistiskā līkne zināmā leņķī pret horizontu brīvi sviesta ķermeņa kustības trajektorija Zemes pievilcējspēka ietekmē.
- saciest Zināmu laiku ciest.
- izglītība zināšanas un prasmes, kas iegūtas, sistemātiski mācoties (parasti mācību iestādē).
- kurss Zināšanu kopums, ko apgūst kādā mācību iestādē.
- vidējā izglītība zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas jauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
- ballistika Zinātne, kas pētī zināmā leņķī pret horizontu sviesta ķermeņa kustību Zemes pievilcējspēka ietekmē.
- pneimoautomātika Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī un izveido automātiskas regulācijas sistēmas, kas informāciju pārnes ar saspiesta gaisa (gāzes) spiediena vai caurplūduma maiņu.
- ģeofizikālā observatorija zinātniska iestāde ģeofizikālo procesu pētīšanai dabā un eksperimentēšanai.
- hidrometeoroloģiskā observatorija zinātniska iestāde, kas metodiski un tehniski vada hidrometeoroloģiskās stacijas un apkopo novērojumu rezultātus atsevišķās teritorijās.
- zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas.
- botāniskais dārzs zinātniska un izglītojoša iestāde, kurā atrodas plašas augu kolekcijas no dažādām zemeslodes ģeogrāfiskajām vietām, kā arī vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.
- muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
- asistents Zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir (parasti augstāko) mācību, iestāžu ārštata pasniedzējam (vairākās valstīs, Latvijā 1918.-1944. g., arī cariskajā Krievijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- docents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- observatorija Zinātniskās pētniecības iestāde, kas izdara, piemēram, astronomiskus, ģeofizikālus, meteoroloģiskus novērojumus un pētījumus.
- akadēmija Zinātniskās pētniecības iestāžu apvienība (bijušajā PSRS).
- tiesību institūts zinātniskās pētniecības vai augstākās mācību iestādes, kas nodarbojas tiesību zinātnes pētniecības darbu.
- zinātniskā padome zinātniskās pētniecības, arī augstākās mācību iestādes pētnieciskā, arī mācību un audzināšanas darba koordinētajā institūcija.
- turpinājumizdevums Zinātniski informatīvs rakstu krājums, ko turpinājumos izdod zinātniski pētnieciskie institūti, augstskolas u. c. zinātniskās iestādes.
- planetārijs Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- diplomdarbs Zinātnisks darbs, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- augštituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi); virstituls.
- virstituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi).
- pierādījums Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- raports Ziņojums (parasti augstāk stāvošai iestādei, organizācijai u. tml.).
- raportēt Ziņot (parasti augstāk stāvošai iestādei, organizācijai u. tml.).
- stučīt Ziņot drošības iestādēm par citu cilvēku vai grupu reālām vai izdomātām pretvalstiskām vai pretlikumiskām darbībām; pienest ziņas (skolotājiem, priekšniekiem, pārvaldes un represīvajām struktūrām); sūdzēties; nosūdzēt.
- slejs Zirga aizjūga daļa, sakām piestiprināts sisksnu savienojums pār zirga muguru.
- ķēvnīca Zirgu audzēšanas un sugu izkopšanas iestāde vai saimniecība.
- kriečis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras; kriecis.
- kriecis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras.
- akrodonts zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
- akrodonta zobi zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
- starpzole Zole, ko novieto, iestrādā starp apava detaļām vai zem kājas pēdas.
- barsoms Zoroastriešu reliģisko rituāļu atribūts: tamariska zariņu saišķis, ko priesteris tur kreisajā rokā lūgšanas laikā.
- mags Zoroastrisma priesteris senajā Rietumirānā, kā arī citos irāņu reliģiskajos novirzienos Aizkaukāzā, Mazāzijā u. c.
- šīberis aizkrīt (ciet) zūd spēja saprātīgi spriest.
- širmis aizkritis zudusi spēja saprātīgi spriest
- šīberis ciet Zudusi spēja saprātīgi spriest.
- mēle Zvana sastāvdaļa - garena, kustīgi iestiprināta vālīte zvana vidū, kas piesitoties rada skaņu.
- glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris.
- dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba.
- dunkurs Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai).
- žebeklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
- žebērklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
- makšķere Zvejas rīks - kāts ar auklu, pie kuras ir piestiprināts āķis.
- čerpeks Zvejas rīks - neliels tīkliņš (ar garu kātu), kas piestiprināts pie lokaniem kokiem.
- dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu.
- kakažiņa Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna.
- kakazis Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna.
- kakažnieks Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna.
- mātējums Zvejas tīkla acs piestiprinājums pie auklas.
- gremds Zvejas tīkla apakšējai malai piestiprināti priekšmeti, kas nodrošina apakšējās malas vajadzīgo iegrimi.
- rinduksis Zvejas tīkla galā piestiprināta aukla (piemēram, cita tīkla, enkura piestiprināšanai).
- plaudis Zvejas tīklam piestiprināts tāss gabals, kas neļauj tīklam grimt.
- abars Zvejas tīkls, kam augšējā daļā ir piestiprināti tāšu pludiņi, bet apakšējā daļā - svina gremdes.
- kākalis Zvejniecībā vadus spārna galā vai jūras kūra sētas galā pie stelts piestiprināta aukla, kas kopā ar stelti veido trijstūri.
- zestiķis Zvejniecībā virve, kas tiek piestiprināta pie tīkla jeb vada.
- zestiks Zvejniecībā virve, kas tiek piestiprināta pie tīkla jeb vada.
- līdztiesības tiesībsargs Zviedrijā 1980. gadā ieviests ierēdņa amats, kura pienākums raudzīties, lai tiktu ievērots 1979. gadā pieņemtais likums par sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz darbu; līdztiesības ombuds; līdztiesības ombudsmens.
- brutālā māksla Ž. Dibifē ieviests apzīmējums psihiski slimu cilvēku radītajai mākslai.
- angažētā literatūra Ž. P. Sartra ieviests termins tādas literatūras apzīmēšanai, kas ir iesaistīta politiskajā cīņā.
- langorts Žākle, ar ko piestiprina pakaļējo asi pie ratu mēles.
- aizžņaugt Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot.
- dušīt Žņaugt, spiest.
- slieteņu žogs žoga veids, kas veidots no slīpi iestiprinātiem kokiem.
- nīšu žogs žogs, ko gatavoja iepinot nodarinātus, bet nemizotus paegļu vai egļu (retāk cita koka) zarus starp trīs horizontāli novietotām kārtīm, kuras abos galos piestiprinātas stabiem.
- buks Žuburaina sakne, uz kuras novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa iest.