Paplašinātā meklēšana
Meklējam liet.
Atrasts vārdos (417):
- liet:1
- liet.:1
- lieta:2
- lieta:1
- liete:1
- lieti:1
- liets:1
- liets:2
- sliet:1
- lietāt:1
- lietēt:1
- lietis:1
- lietne:1
- lietot:1
- lietus:1
- apliet:1
- atliet:1
- daliet:1
- ieliet:1
- izliet:1
- noliet:1
- paliet:1
- saliet:1
- uzliet:1
- bliete:1
- lietājs:1
- lietava:1
- lietene:2
- lietene:1
- lietība:1
- lieties:1
- lietīgs:1
- lietiņš:1
- lietnis:1
- lietojs:1
- lietons:1
- lietoņa:1
- lietots:2
- lietots:1
- lietuv.:1
- lietuve:1
- aizliet:1
- apsliet:1
- atsliet:1
- dasliet:1
- iesliet:1
- izsliet:1
- mazliet:1
- nosliet:1
- pārliet:1
- pasliet:1
- pieliet:1
- sasliet:1
- uzsliet:1
- blietēt:1
- glietēt:1
- glietēt:2
- glietēt:3
- nelieta:1
- neliets:1
- plietns:1
- slietne:1
- lietaine:1
- lietains:1
- lietaiņš:1
- lietavas:1
- lietavāt:1
- lietavot:1
- lietenis:1
- lietiņas:1
- lietisks:1
- lietišķs:1
- lietkoks:1
- lietmala:1
- lietmale:1
- lietonis:1
- lietotne:1
- lietsega:1
- lietuļot:1
- lietūnis:1
- lietuvji:1
- lietvēnu:1
- aizsliet:1
- mazuliet:1
- mazuliet:2
- pārsliet:1
- piesliet:1
- aplietāt:1
- ārlietas:1
- blietīte:1
- cālietis:1
- dēlietis:1
- Džolieta:1
- ielietāt:1
- ielietēt:1
- ielietne:1
- izlietāt:1
- izlietne:1
- izlietot:1
- koplieta:1
- mazlietu:1
- nelietis:1
- nolietāt:1
- nolietēt:1
- nolietne:1
- nolietot:1
- palietāt:1
- palietot:1
- pašliets:1
- salietāt:1
- salietēt:1
- salietņi:1
- sānlieta:1
- slietene:1
- slieties:1
- slietnis:1
- tālietis:1
- lietāties:1
- lietavēns:1
- lietēšana:1
- lietētājs:1
- lietfirma:1
- lietišķie:1
- lietmanis:2
- lietmanis:1
- lietmaņas:1
- lietojams:1
- lietojums:1
- lietošana:1
- lietotājs:1
- lietsargs:1
- lietširme:1
- lietulēns:1
- lietutiņš:1
- lietuvēns:1
- lietuvojs:1
- lietvārds:1
- lietvedis:1
- aiolietis:1
- aplieties:1
- atlieties:1
- bezlietus:1
- dailietis:1
- foglietto:1
- godalieta:1
- ieblietēt:1
- ieglietēt:1
- ielieties:1
- ielietnis:1
- italietes:1
- izblietēt:1
- izlieties:1
- izlietuve:1
- jūrlietas:1
- koplietot:1
- mājlietas:1
- mazlietīn:1
- mazlietiņ:1
- nelietaļa:1
- nelietība:1
- nelietīgs:1
- noblietēt:1
- nolieties:1
- nolietnis:1
- pablietēt:1
- palieties:1
- pēclietus:1
- pielietāt:1
- pielietēt:1
- pielietot:1
- polietene:1
- sablietēt:1
- saglietēt:1
- salieties:1
- sāņšlieta:1
- senlietas:1
- sēņlietus:1
- sīklietas:1
- slietenis:1
- spēļlieta:1
- uzblietēt:1
- uzlieties:1
- virslieta:1
- zvejlieta:1
- lietainums:1
- lietaskoks:1
- lietavains:1
- lietavieši:1
- lietavonis:1
- lietderība:1
- lietderīgs:1
- lietenieks:1
- lietenītis:1
- lietiskums:1
- lietišķība:1
- lietišķīgs:1
- lietišķums:1
- lietkoksne:1
- lietpratis:1
- lietusgals:1
- lietusgāze:1
- lietuskoks:1
- lietusmērs:1
- lietusmežs:1
- lietuspuse:1
- lietuvains:1
- lietuvieši:1
- lietuvisks:1
- lietuvisms:1
- lietvedība:1
- aizblietēt:1
- ārgalietis:1
- atslieties:1
- blietēšana:1
- blietēties:1
- civillieta:1
- dārglietas:1
- dārzlietas:1
- ēdamlietas:1
- galilietis:1
- hēgelietis:1
- iekšlietas:1
- ieslieties:1
- izalieties:1
- izslieties:1
- karalietas:1
- mazlietots:1
- mazulietiņ:1
- mežolietis:1
- nelietelis:1
- nelietišķs:1
- nomalietis:1
- palietains:1
- pārlieties:1
- paslieties:1
- paunlietus:1
- pieblietēt:1
- pielieties:1
- pieslietne:1
- rotaļlieta:1
- rotaslieta:1
- saslieties:1
- sirdslieta:1
- spēļulieta:1
- šogalietis:1
- tieslietas:1
- upmalietis:1
- ursulietes:1
- uzslieties:1
- vērtslieta:1
- vestāliete:1
- zeltlietas:1
- zeltlietus:1
- zemgaliete:1
- zirglietas:1
- lietavietis:1
- lietavnieks:1
- lietojamība:1
- lietpratējs:1
- lietpratība:1
- lietpratīgs:1
- lietuskrusa:1
- lietuspuķes:1
- lietusputns:1
- lietussargs:1
- lietusūdens:1
- lietuvainis:1
- lietveidīgi:1
- lietveidīgs:1
- aizalieties:1
- aizsilietis:1
- aizslieties:1
- aizslietnis:1
- apsalieties:1
- bezlietains:1
- burtlietuve:1
- ciltslietas:1
- enkurlietas:1
- gaujmaliete:1
- Iekšlietene:1
- iesalieties:1
- istablietas:1
- izaslieties:1
- izlietāties:1
- izlietojums:1
- izlietoties:1
- jūrmalietis:1
- lejgalietis:1
- mežgalietis:1
- mežmalietis:1
- nelietīgums:1
- nelietojams:1
- nolietāties:1
- nolietojums:1
- nolietoties:1
- nosalieties:1
- otrgalietis:1
- pārslieties:1
- piemiņlieta:1
- pieslieties:1
- pieslietnis:1
- pirmslietus:1
- polietilēns:1
- purmalietis:1
- puslietkoks:1
- salietoties:1
- sasalieties:1
- saslietenis:1
- sīklietotne:1
- silmalietis:1
- skābjlietus:1
- slieteniski:1
- spēļlietiņa:1
- sudrablieta:1
- štāteslieta:1
- tukškaliete:1
- viņgalietis:1
- zeltalietus:1
- zemeslietas:1
- zemgalietis:1
- lietderīgums:1
- lietiskošana:1
- lietišķīgums:1
- lietmentelis:1
- lietojumlogs:1
- lietussniegs:1
- lietuvistika:1
- augšgalietis:1
- brīnumlietas:1
- daugmalietis:1
- ezermalietis:1
- gaujmalietis:1
- gāzienlietus:1
- greznumlieta:1
- koplietošana:1
- korbgalietis:1
- lejsgalietis:1
- metāllietuve:1
- muižgalietis:1
- nelietderība:1
- nolietošanās:1
- pasaslieties:1
- pērkonlietus:1
- pielietēties:1
- pielietojums:1
- piesalieties:1
- pieslietenis:1
- purvmalietis:1
- sablietēties:1
- sadalietaise:1
- sasaslieties:1
- smalklietiņš:1
- lietojumikona:1
- lietotājvārds:1
- lietpratīgums:1
- lietusmākonis:1
- lietusmētelis:1
- dzelzslietuve:1
- galalietotājs:1
- hospitālietes:1
- istabaslietas:1
- kalnagalietis:1
- karnevālietis:1
- koplietošanas:1
- krimināllieta:1
- nelietpratējs:1
- neohēgelietis:1
- nosalietāties:1
- ņufaundlietis:1
- pieblietēties:1
- piesaslieties:1
- rakstāmlietas:1
- tēraudlietuve:1
- tieslietnieks:1
- vārdlietojums:1
- lietojumopcija:1
- lietojumslānis:1
- lietulēnkrusts:1
- lietusmentelis:1
- lietuvēnkrusts:1
- apakšlietotājs:1
- daugavmalietis:1
- hispaniolietis:1
- jaunhēgelietis:1
- metālietilpība:1
- metālietilpīgs:1
- pasaulsnelieta:1
- superlietotājs:1
- lietojumobjekts:1
- lietojumpakotne:1
- lietojumprocess:1
- lietojumsistēma:1
- kvazilietuvisms:1
- neandertālietis:1
- termiņlietošana:1
- vairāklietotāju:1
- vispārlietojams:1
- darītājlietvārds:1
- kapitālietilpība:1
- kapitālietilpīgs:1
- polietilēnoksīds:1
- lietojumprogramma:1
- lietotājdraudzīgs:1
- izsaucējlietotājs:1
- materiālietilpība:1
- materiālietilpīgs:1
- polietilēnglikols:1
- serversīklietotne:1
- vienreizlietojams:1
- lietojumģenerators:1
- serversīklietnotne:1
- lietotājdraudzīgums:1
- elektrosadalietaise:1
- polietilēnpoliamīns:1
- lietojumprogrammatūra:1
- polietilēntereftalāts:1
- palīglietojumprogramma:1
Atrasts vārdu savienojumos (24):
- (ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē
- (iz)liet (cita) asinis
- (iz)liet (savas) asinis
- (pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī
- liet (cita) asinis
- liet (rūgtas arī gaužas) asaras
- liet (rūgtas, arī gaužas) asaras
- liet (savas) asinis
- liet asaras
- liet čugunu
- liet eļļu (arī taukus) ugunī
- liet eļļu ugunī
- liet galvā (arī mutē), arī liet (kā) ar karoti (mutē)
- liet gaužas (arī rūgtas) asaras
- liet kā ūdeni
- liet laimes (laimi)
- liet medu ausī
- liet rūgtas (arī gaužas) asaras
- liet sviedrus
- liet taukus (arī eļļu) ugunī
- liet ūdeni
- liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām
- liet ūdeni uz kāda dzirnavām
- liet. pr.
Atrasts skaidrojumos (9999):
- lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
- in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
- Messrs _daudzskaitlis_ no _Mr._ (parasti lieto rakstu valodā).
- lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- Japlish "japļu valoda", japāņu un angļu valodas sajaukums, ko lieto Japānā.
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- luetīns "Treponema pallidum" nedzīvās kultūras ekstrakts; lietots sifilisa ādas raudzei.
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
- (pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot.
- aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
- apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt.
- izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
- (uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- aizkurstīt (Vairākkārt) mazliet iekurt.
- apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt.
- leiši [lietuvieši]{s:2150}
- leiši [lietuvietis]{s:2151}
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- eukonogens 1-amino-2-naftol6-sulfoskābes nātrija sāls, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
- galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
- garais centners 50,80 kg (lieto Lielbritānijā).
- Rīgas pods 8,376 kg (oficiāli lietots līdz 1845. g.).
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā.
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi.
- fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā.
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva.
- kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas.
- kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana.
- dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi.
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
- ranica Ādas vai audekla soma, kur kareivji ieliek savas lietas un skolnieki grāmatas.
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem.
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
- parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu.
- disgramatisms Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja pareizi lietot vārdus.
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums).
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
- oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas.
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- diascordium Agrāk daudz lietots zāļu līdzeklis, kas satur 1% opija.
- daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas.
- cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
- dihlofoss Agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto.
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
- tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai.
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- ceļvieta Aizaugusi, maz lietota ceļa vieta.
- vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā.
- Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums.
- aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci.
- karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci.
- magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto.
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas.
- leitisms Aizguvums no lietuviešu valodas; lietuvisms.
- lietuvisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- aizmirdzināt Aiziet pāri, garām (par lietu).
- tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
- piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
- pankreoterapija Aizkuņģa dziedzera audu lietošana terapijā.
- orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā.
- aizplaust Aizliet (aiz kaut kā).
- aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā).
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
- novazāt Aizpūst lietus mākoņus.
- salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu.
- migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
- suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti.
- aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām.
- šurmis Aizsegs; lietussargs.
- aizsilieši Aizsilietis (1).
- disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm.
- knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
- širmis Aizslietnis; aizsegs (ap gultu).
- kniediņš Aizslietnis; dēļu starpsiena.
- aizstatnis Aizslietnis.
- uzstatnis Aizslietnis.
- aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
- aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai.
- apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
- mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- vest sarunas aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
- alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai.
- sierakmins Akmenns, ko lieto siera slogošanai.
- akmeņpluka Akmens ķērpis, ko lieto krāsošanai.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- sierakmens akmens, ko lieto siera slogošanai.
- sierakminis Akmens, ko lieto siera slogošanai.
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
- hepatoterapija Aknu vai aknu ekstrakta lietošana terapijā.
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
- akinomikotīns Aktinomicētu kultūras preparāts, ko lieto aktinomikozes ārstēšanai.
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
- sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra.
- lietojumslāņa entītija aktīvs lietojumslāņa elements.
- ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- alkohola mānija akūta mānija, kuras cēlonis ir alkohola lietošana.
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
- hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla.
- gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru.
- oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
- ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
- heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā.
- antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās.
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
- psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
- cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu.
- ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
- alkošanās alkohola lietošana.
- antialkoholiķis Alkohola lietošanas pretinieks.
- piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums.
- žūpošana Alkoholisko dzērienu lietošana.
- dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
- indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem.
- Laburnum alpinum Alpu zeltlietus.
- uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā).
- uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu.
- turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu.
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs.
- avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums.
- andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”).
- Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums.
- kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
- pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu.
- epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā.
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
- azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- spīdheds amfetamīna lietotājs.
- autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
- perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
- slāģis āmurs klona blietēšanai.
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
- izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu.
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
- anatriptisks Anatriptisks līdzeklis, medikaments, ko lieto ieberzējumu, ieziedumu veidā.
- Grantskalns Andrēnu kalna (Skujenes pagastā) dažkārt lietots nosaukums.
- sulfanēmija Anēmija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- angiotriptors Angiotripsijā lietojamais instruments.
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma.
- sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu.
- sir Angļu uzrunas forma, kad nelieto vārdu.
- helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
- albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā.
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
- ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā.
- desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs.
- antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
- imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu.
- imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma.
- antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā.
- astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums.
- scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences.
- ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums).
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
- senumnieks Antikvārs, senlietu pārzinātājs.
- nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem.
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
- antropotehnika Antropometrijas un psihotehnikas datu izlietošana arodnieciskās izlases nolūkos.
- sulfanūrija Anūrija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta.
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta; aproce (2).
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta.
- rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta.
- pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis.
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
- prizmoptometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
- klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai.
- ergometrs Aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā.
- koherers Aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru.
- orsataparāts Aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs.
- dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
- dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
- oftalmoleikoskops Aparāts krāsu redzes pārbaudei, lietojot polarizētu gaismu.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- shemogrāfs Aparāts redzes lauka kontūru attēlošanai, lietojot perimetru.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
- hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
- deaerators Aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai.
- limnimetrs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs.
- limnigrafs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā.
- filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās.
- selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem.
- deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
- bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi.
- spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai.
- hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu.
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
- interneta telefonija aparatūras un programmatūras kopums, kas ļauj datora lietotājam izmantot internetu kā pārraides vidi telefona izsaukumiem.
- iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības.
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
- burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- špinkšļi Apburtas, apvārdotas lietas.
- būvapkalumi Apdarei, kā arī logu un durvju nostiprināšanai lietotie metāla izstrādājumi.
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
- apprātot Apdomāt, apprātot (kādu lietu) (mazliet pa jokam).
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
- Čerapundži Apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos ("Cherapunji"), Asamas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā.
- iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- vērzeļots Apgādāts ar vērzelēm, u. c. zirglietām.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- apīņi Apiņi - vijīgi kaņepju dzimtas lakstaugi, kura rogas lieto alus rūpniecībā un medicīnā.
- apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
- guds Apkārtceļojošs sīklietu tirgotājs.
- aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
- apķīlas Apķīlātas lietas.
- nošļampāt Aplaistīt, apliet.
- sašaltīt Aplaistīt, apliet.
- ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
- sabrucināt apliet (veļu) ar verdošu ūdeni.
- applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- apsalināt Apliet ar karstu ūdeni (iesalu).
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- nobrūzēties Apliet sevi ar netīru šķidrumu.
- aplieties Apliet sevi, savu apģērbu.
- nožūrāt Apliet, nolaistīt.
- applaust Apliet.
- apžļāgt Apliet.
- apžūrēt Apliet.
- noslaukšēt Apliet.
- noslaukšķēt Apliet.
- nožļāgt Apliet.
- nožļāgties Aplieties ar ūdeni (netīši).
- applausties Aplieties.
- apsalieties Aplieties.
- nošļirkstēt Aplieties.
- noliedināties Aplipt ar vielu vai vielām, kas līst ar lietus ūdeni.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
- piedunēt Apmākties pirms lietus.
- aizzilēt Apmākties, tuvojoties lietus mākoņiem.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
- apšļaukt Apnēsāt, nēsājot nolietot vai sasmērēt.
- pūšļaki Appūšļotas lietas.
- apsmildzināt Aprasināt ar smalku lietu.
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
- apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem.
- aizroce Aproce (rotas lieta).
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- testudo Apsējums, ko lieto ceļgala ievainojumu gadījumos.
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- nošļandēties Apslacīties, aplieties.
- occulta Apslēptas lietas, noslēpumi.
- pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē.
- valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās.
- iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus.
- sagatavāt Apstrādāt tā, ka kļūst derīgs lietošanai.
- apsprēgāt Apšļakstīt (ar lielām lietus lāsēm, ar lietu).
- izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku.
- skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls).
- lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet.
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
- izvalks Aptuveni 5 m garš āliņģis, ko lieto tīklu laišanai ziemas zvejai.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
- FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem.
- naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros.
- pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata.
- energoresursi Apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai.
- nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties.
- apžavēt Apžūt (mazliet).
- ATM forums ar ATM režīma nodrošināšanu saistīto produktu ražotāju organizācija, kas dibināta 1991. gadā, to veido komitejas, kas izstrādā specifikācijas, pēta ATM produktu tirgu un šī režīma lietotāju atsauksmes.
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
- vulkanfibra Ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem).
- juchtāda Ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda.
- nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
- imūnfluorescence Ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos.
- stabilivolts Ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās.
- stabilovolts Ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās.
- grafītplasti Ar grafītu vai karbonizētiem produktiem (koksu) pildītas plastmasas; lieto par antifrikcijas, strāvu un siltumu vadošiem materiāliem elektrotehnikā un mašīnbūve.
- svompāties Ar grūtībām celties, slieties (augšā).
- sailentbloks Ar gumiju klāta metāla bukse, ko lieto detaļu savienošanai ar savstarpēji iespējamu nelielu griezes kustību.
- darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība.
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- stāvcirtu Ar izslietām cirtām.
- kompatibls Ar kādu lietu labi savienojams.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1).
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
- gimpe Ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- drāts Ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki.
- mīlēt Ar labpatiku lietot (ko).
- banderilja Ar lentēm izgreznots šķēps; lieto vēršu cīņās Spānijā.
- vickāt Ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko).
- noveķēt Ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā.
- iegrandīt Ar lielu troksni iebērt (ieliet, ievietot).
- tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
- prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
- likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
- aplinkiem Ar līkumu; slēptā veidā; aplinkus; runāt netieši, neminot pašu lietu.
- izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē.
- alts Ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli.
- noglizināt Ar lupatu pavirši noslaucīt (aplietu galdu).
- atgāztēm Ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu.
- pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- sotē ar mērci pārliets cepts vai mērcē sautēts zivju vai gaļas ēdiens.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
- nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
- motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
- izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas institūcijām.
- rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura,) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
- sulfoogle Ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās.
- natalits Ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem.
- cienīt Ar patiku lietot (ko).
- pērļurota Ar pērlēm greznota rotas lieta.
- noplaunāt Ar plaunu noblietēt (jaunu māla klonu).
- kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
- piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
- koeficients ar relatīvu lielumu izteikts kvalitatīvs rādītājs (piemēram, lietderības koeficients).
- modemu banka ar resursdatoru vai ziņojumdēļa sistēmu savienotu modemu kopa, kas ļauj identificēt daudzus lietotājus.
- neorokoko Ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- sadužīt ar roku mazliet sagrūstīt, iepļaukāt.
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
- antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai.
- garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
- žļagt Ar sparu liet.
- iežļāgt Ar sparu un lielā daudzumā ieliet.
- gijošēt Ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai.
- brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
- perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- aizsprangāt Ar sprangiem (ko lieto pogu vietā) aiztaisīt (aizpogāt) apģērbu.
- starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem.
- riņķūdens Ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai.
- šagrēns Ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- kaņuppiens Ar ūdeni aplietas sagrūstas kaņepes.
- svinūdens Ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem.
- barols Ar vara sulfātu sajaukta darvas eļļa, lietoja koku piesūcināšanai.
- vibrators ar vibrācijas opciju aprīkota seksa rotaļlieta.
- pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas.
- opobalzams Arābijā augoša koka sula; lieto par ārstniecības līdzekli un smaržvielu.
- kabala arābu un tatāru aizdevuma zīme, Lietuvas lielkņazistē un Maskavas lielkņazistē lietota jau 14. gs. beigās.
- el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al.
- ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs.
- iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
- brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju.
- epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā.
- dekors Arhitektūrā un lietišķajā mākslā - rotājumu kopums; dekoratīva apdare.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- pantopons Arī omnopons - ārstniecības preparāts, satur apmēram 50% morfīna; lietojams kā sāpju remdēšanas līdzeklis un miega zāles.
- balneoterapija Ārīga ārstniecisku minerālūdeņu lietošana ārstniecībā un profilaksē.
- liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede.
- radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis.
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
- lemešu lobītājs arklam līdzīgs lobītājs, ko lieto līdz 14 cm dziļai lobīšanai un seklai aršanai līdz 18 cm dziļumā.
- ĀM Ārlietu ministrija.
- valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- diplomātiskais kurjers ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
- borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai.
- ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela.
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
- benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā.
- privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
- gaismas gads ārpussistēmas attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā, - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā, apzīmējums - ly; 1 ly = 63240 astronomisko vienību = \~9,46·10^12^ km.
- kilovatstunda Ārpussistēmas mērvienība darba un enerģijas mērīšanai (1 kWh = 3,6 x 10^6^ J); lieto galvenokārt elektrotehnikā.
- faradejs Ārpussistēmas mērvienība, kas lietota elektroķīmijā elektriskā lādiņa mērīšanai.
- rīdbergs ārpussistēmas mērvienība, ko lieto atomfizikā un optikā; 1 Ry = 13,60 eV un ir vienāds ar ūdeņraža atoma jonizācijas enerģiju.
- kirī ārpussistēmas mērvienība, ko lieto radionuklīdu aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā; apzīmējums Ci; 1 Ci=3,7·10^10^ Bq.
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā.
- salvarsāns Arsēna preparāts sifilisa ārstēšanai, lieto arī malārijas, atguļas tīfa un dažu citu slimību ārstēšanai.
- arsēniks arsēna trioksīds As~2~O~3~, stipra inde, lieto arī medicīnā un tehnikā.
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments.
- vapoterapija Ārstēšana ar zāļu līdzekļu vai citu šķidrumu tvaikiem vai lietojot šos līdzekļus izsmidzinātā veidā.
- naturopātija Ārstēšana bez medikamentiem, lietojot vienīgi fizikālos un diētiskos līdzekļus.
- ambulatorā ārstēšana ārstēšana, kas neparedz slimnieka uzņemšanu slimnīcā, bet parakstītie medikamenti tiek lietoti mājās.
- alkālijterapija Ārstēšana, lietojot sārmainu diētu, medikamentus, minerālūdeņus.
- izopātija Ārstēšanas paņēmiens, zināmu slimību ārstēšanai lietot pašās šais slimībās izveidojušos vielu maiņas produktus.
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis.
- tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- apomorfīns Ārstniecības līdzeklis, morfīna derivāts; lieto kā vemšanas un atkrepošanas līdzekli.
- antihistamīns Ārstniecības līdzekļi, kurus lieto pret alerģiskām slimībām.
- kalcekss Ārstniecības preparāts, urotropīna un kalcija hlorīda maisījums - lietots kā līdzeklis gripas ārstēšanai.
- kurss Ārstniecības procedūras, medikamenta lietošanas cikls.
- modalitāte Ārstnieciska (gk. fizikāla) līdzekļa lietošanas veids vai nosacījumi.
- lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai.
- izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā.
- disulfāns Ārstniecisks sutfanilamidu grupas preparāts, baltā streptocīda atvasinājums; lieto pret dizentēriju un kolītu.
- panterapeits Ārsts, kas ārstējot prot lietot jebkuru derīgu ārstniecības līdzekli.
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu.
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
- Ituri Aruvimi augšteces (līdz Nepokas ietekai) biežāk lietots nosaukums.
- Pasaules baltiešu apvienība ārzemēs dzīvojošo igauņu, latviešu un lietuviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija, dibināta 1972. g., 1992. g. darbību izbeidza.
- makroasambleris Asamblēšanas programma, kas ļauj tās lietotājam veidot un definēt makrokomandas bieži izmantojamu programmu segmentu izpildei.
- durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
- korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
- angiogrāfija Asinsvadu rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
- pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
- sarkanais korallis astoņstaraino koraļļu suga ("Corallium rubrum"), ko bieži izmanto rotaslietu izgatavošanai.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- praktiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā lieto īpašus astronomijas instrumentus, izstrādā un īsteno novērojumu apstrādes metodes; galvenās metodes ir astrofotogrāfija, astrofotometrija, astropolarimetrija, astrospektroskopija, astrospektrofotometrija, interferometrija, radiolokācija.
- astronomiskā vienība astronomijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149 597 870 km; apzīmējums - ua.
- fotoheliogrāfs Astronomijā lietots instruments Saules fotografēšanai.
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību.
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai.
- oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem.
- bezspraugas spektrogrāfs astrospektrogrāfs, ko lieto, lai iegūtu vāju debess spīdekļu spektrus.
- izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
- īsais centners ASV lietota masas vienība - 45,4 kg; kvintāls.
- ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
- atzvelt Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur).
- attutināt Atbalstīt, atsliet.
- stuģēt Atbalstīt, atsliet.
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu.
- atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- adiabātiskā atmagnetizēšana atdzesēšanas metode, ko lieto temperatūras iegūšanai zem 1 K (sk. magnētiskā dzesēšana).
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
- aizrādekrāns Atgādinājums, kas lietojumprogrammatūrā regulāri pieprasa, lai lietotājs reģistrētos un maksātu par programmatūru.
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju.
- cig Atkārtojumā "cig, cig" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi.
- ciga Atkārtojumā "ciga, ciga" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi.
- nij Atkārtojumā "nij - nij" lieto tāpat kā "ne - ne".
- vēju Atkārtojumā "vēju, vēju" lieto uzmanības pievēršanai.
- tūlu Atkārtojumā (arī papildinot ar "tallalā" u. tml.) mēdz lietot kā refrēnu.
- ciš Atkārtojumā lieto aizgaiņāšanai, aizbaidīšanai, kā uzsaucienu zosu džišanai.
- cap Atkārtojumā lieto, lai apzīmētu gājēja soļu skaņas.
- tilka Atkārtojumā lieto, lai raksturotu kādu ritmisku kustību.
- vaju Atkārtojumā mēdz lietot kā refrēnu.
- učū Atkārtojumā vai kādā salikumā lieto kā šūpošanas refrēnu.
- tapa Atkārtojumā vai savienojumā "tipu, tapu" lieto lai raksturotu ātru soļu skaņas.
- žužu Atkārtojumā vai savienojumā ar "žužū" lieto šūpojot bērnu.
- tram Atkārtojumos lieto kā refrēnu.
- reciprokā atkārtotā izlase atkārtotā izlase, ko lieto abu vecākformu uzlabošanai.
- vienpusīgā atkārtotā izlase atkārtotā izlase, ko lieto tikai vienas vecākformas uzlabošanai.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
- apšaudelēt Atkārtoti apšaut (mazliet); atkārtoti nošaut.
- apspaidelēt Atkārtoti aptaustīt - mazliet spiežot.
- ActiveX vadīklas atkārtoti lietojami programmatūras komponenti, kas veidoti atbilstoši _ActiveX_ tehnoloģijai.
- kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
- pakraustīt Atkārtoti mazliet notraukt, nosist.
- pacilināt Atkārtoti mazliet pacelt.
- pakampstīt Atkārtoti mazliet paķert vai pagrābt.
- ielīņāties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- ielīņoties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- atslaistīt Atkārtoti piesliet.
- iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas.
- kramasls Atkritumi, kaudze nelietojamu priekšmetu.
- sašņakas atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas; šņaki.
- šņaki Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
- šņakumi Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
- difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā.
- Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
- pacēlības Atlīdzība par pazaudētas lietas atrašanu.
- procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
- nomas maksa atlīdzība, ko nomnieks maksā iznomātājam par īpašuma pagaidu lietošanu saskaņā ar nomas līgumu.
- ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums.
- hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem).
- ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā; arī iedalīt (zemi).
- dot atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- uzliegties Atļauties (ko) iegādāties, lietot; atvēlēt, dot (kādam ko).
- uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko).
- uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko).
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
- lietotāja apgabals atmiņas daļa, ko var izmantot lietotāja programmas glabāšanai.
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā.
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā).
- negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
- terms Atoma vai molekulas enerģētiskais stāvoklis (apzīmējumu "terms" visbiežāk lieto, grafiski attēlojot enerģētisko stāvokli kvantu teorijā).
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- celksnis Atrasta lieta, atradums.
- būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- izšinkavāt Ātri izlietot, netaupīt.
- pūta ātri pārejoša lietusgāze.
- strāla Ātri pārejošs lietus un sniega mākonis.
- pieslāt Ātri piesliet.
- gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
- drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
- uzvārīt Ātri uzliet.
- kudurs Ātri uzslieta, ne sevišķi izturīga celtne.
- emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai.
- sašļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet.
- sažļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet.
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
- Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā.
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
- Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.).
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas.
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas.
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm.
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
- alkohola ciroze atrofiska ciroze kā sekas alkohola lietošanai.
- apakšshēma Atsevišķa lietotāja subjektīvs datu bāzes skatījums.
- privātā bibliotēka atsevišķa lietotāja vai lietotāju grupas veidota bibliotēka, kurā tie uzglabā savas programmas, procedūras vai datus, kuru saturs nav pieejams citiem lietotājiem.
- kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas.
- rāznas atsevišķi ūdensaugi (ko lieto kā līdzekli pret kašķi).
- pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti.
- Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums.
- speciālā konfiskācija atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- politipi Atsevišķu uzrakstu (rēķins, akcija, kupons u. c.) klišejas, kas tika izplatītas vispārējai lietošanai.
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- konvektīvo koordinātu sistēma atskaites sistēma, ko lieto šķidruma un gāzes mehānikā, kurā paātrinājumu un ātrumu izsaka kā koordinātu un laika funkcijas; piemēram, paātrinājumam ir divas komponentes: konvektīvais paātrinājums un lokālais paātrinājums.
- publiskā atslēga atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs izplata saviem potenciālajiem korespondentiem un ko šie korespondenti izmanto, lai šifrētu lietotājam adresētus ziņojumus un atšifrētu lietotāja signatūru, kas šifrēta ar lietotāja privāto atslēgu.
- atstutēt Atsliet (1).
- atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
- balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
- nostuģēt Atsliet un nostiprināt.
- atslaistīt Atsliet.
- atsliekties Atslieties.
- canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
- mikrokators Atsperu mērgalva, kurā jutīgais elements ir spirālatsperē savērpta, bieza bronzas lente, lieto detaļu lineāro izmēru un ģeometriskās formas noviržu mērīšanai.
- atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
- pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
- aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
- čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba.
- lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma.
- atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
- efektu bloks attēla pārslēgšanas matricas daļa, kas tiek lietota kombinācijā ar speciālo efektu aprīkojumu.
- piekrāsot Attēlot (laktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu laktu, notikumu u. tml.).
- tapetes Attēls vai šablons, ko lietotāja grafiskajā saskarnē izmanto kā loga fonu.
- jūras navigācijas karte attēls, ko lieto kuģuceļa aprēķināšanai un kuģa vietas noteikšanai jūrā; izmanto arī kuģošanas rajona izpētē un hidrotehnisko būvju projektēšanā.
- mīms attēls, video vai teksta fragments ar humoristisku saturu, kuru kopē un plaši izplata interneta lietotāji, veidojot arī variācijas par to pašu tēmu
- WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
- brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā.
- abstinence Atturēšanās no kaut kā, piem., alkoholisko dzērienu lietošanas, dzimumdzīves.
- aizcietīgs Atturīgs, mazliet skops.
- denomināls atvasinājums atvasinājums no lietvārda, īpašības vārda vai skaitļa vārda.
- uzsist lietussargu (arī saulessargu) atvērt lietussargu, saulessargu
- servisa primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī primitīvs, kas apraksta servisa lietotāju un servisa sniedzēju sadarbību; izšķir pieprasījuma, indikācijas, atbildes un apliecinājuma primitīvus.
- pieprasījuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs kādas procedūras izsaukšanai.
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
- indikācijas primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa primitīvs, ko iniciē servisa sniedzējs, lai izsauktu kādu procedūru vai lai norādītu, ka procedūru izsaucis viens no servisa lietotājiem, kuri sadarbojas aplūkojamā slāņa servisa piekļuves punktā.
- pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām.
- sesijas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina divu lietotāju dialoga organizēšanu un sinhronizēšanu, kā arī datu apmaiņas vadību starp šiem lietotājiem.
- atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
- lietojumslāņa entītija atvērto sistēmu sadarbības videi piederošo lietojumprocesu elementu abstrakts attēlojums.
- refrigerācija Atvēsināšana, dzesētāju līdzekļu pielietošana.
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju.
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- immobilizācija Atzīšana par nekustamu lietu (piem., kuģa).
- izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; atzīt par nepiemērotu.
- brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; pelt, niecināt.
- brākāt Atzīt par nederīgu, nelietojamu.
- iecienīt Atzīt par patīkamu, lietderīgu.
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
- atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos.
- metahromāzija Audu vai to elementu krāsošanās citā krāsā nekā lietotās krāsvielas krāsa.
- piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās).
- salvete auduma gabals, ko medicīnā lieto kā palīglīdzekli pārsiešanā un sanitārijā.
- atvasinātais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst, mazliet pārveidojot un (vai) pastiprinot galvenā p-a efektu uz auduma virsmas.
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus.
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
- elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai.
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
- saknāji Augi ar lopbarībai lietojamu sakni; sakņaugi.
- ecbolica Augļa nodzīšanas līdzekļi; biežāk lieto latīņu "abortiva".
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu.
- flegmons Augonis, sastrutojums, iekaisums, kas radies, lietojot nesterilu šļirci.
- lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1).
- pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
- pagrants Augsne, kas mazliet satur granti.
- pamāls Augsne, kas mazliet satur mālu.
- ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens.
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
- Pascal Augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kuru izmanto lietojumprogrammu un sistēmprogrammu izstrādei.
- programmēšanas valoda "Visual Basic" augsta līmeņa programmēšanas valoda lietojumprogrammu izstrādei _Microsoft Windows_ vidē.
- valoda Logo augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas viegli lietojama un īpaši piemērota programmēšanas mācīšanai bērniem.
- sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem).
- sjerra Augsta, asi izrobota kalnu grēda Spānijā un valstīs, kur lieto spāņu valodu.
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
- certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti.
- difernciālrēķini Augstākās matemātikas nozare, kas pētī atvasinājumu un diferenciāļu īpašības un to izlietojumu.
- stiharijs Augstāko pakāpju kleriķu (svētnieka, bīskapa) tērpā to lieto kā apakštērpu.
- hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm.
- plānkārtiņu tranzistorekrāns augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, ko parasti lieto portatīvajos datoros un kura izgatavošanai izmanto plānkārtiņu tehnoloģiju.
- stereoplanigrāfs Augstas precizitātes universālais stereofotogrammetrijas instruments, kuru lieto topogrāfisko karšu un plānu sastādīšanai un fototriangulācijas tīklu izveidošanai pēc stereoainām.
- profesionālā darbstacija augstas veiktspējas personālais dators, kas piemērots izmantošanai dažādiem profesionāliem lietojumiem tādās jomās kā diskrēto shēmu projektēšana, arhitektūra u. c.
- blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos).
- logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni.
- cistogons Augu aizsardzībā lietojams preparāts, ko lieto augsnes kaitēķļu (nematodu) apkarošanai.
- efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
- mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
- glioksilskābe augu un dzīvnieku audu sastāvdaļa; jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; lieto kā reaģentu triptofāna noteikšanai.
- sīksuga Augu un dzīvnieku sistemātikā atsevišķos gadījumos lietots termins sugas varietātes apzīmēšanai.
- herbālisms Augu un to preparātu parakstīšana un lietošana ārstniecībā.
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai.
- petērne Auklu vīze; arī pastla, parasti nonēsāta, nolietota.
- aukstumtehnoloģija Aukstuma lietošana tautas saimniecībā (pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā, naftas un gāzes rūpniecībā, celtniecībā).
- strūklu kompresora aukstummašīna aukstummašīna, kurā par aukstumaģentu parasti lieto ūdens tvaiku (gaisa kondicionēšanas iekārtās).
- absorbcijas aukstummašīna aukstummašīna, kurā tieši patērē siltuma enerģiju; par aukstumaģentu parasti lieto amonjaku.
- ozītis Austrālietis, ozis.
- ozis Austrālietis, ozītis.
- ausītis Austrālietis.
- khmeru valoda austroaziātu valodu saimes monu-khmeru valodu grupas valoda, oficiālā valoda Kambodžā, lieto modificētu indiešu rakstu.
- ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā.
- betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni.
- termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot.
- antahkarana Austrumu filozofija un vēdu filozofija lieto šo vārdu lai apzīmētu saprātu, kas kontrolē fizisko ķermeni.
- omfals Austrumu mistikas simbols, lai izteiktu visu lietu sintēzi.
- sakos Austrumu zemju garīdznieku liturģiskais tērps, ko lieto bīskapi un patriarhi lielāko svētku dievkalpojumos.
- armīra Aušanā - pinums ar sīkiem austiem rakstiem; lieto, izgatavojot apģērbu drānas, lakatus, dvieļus, galdsegas u. c.
- daiļaušana Aušana, kā daiļamatniecības jeb lietišķās mākslas veids.
- riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- paroles autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam _PPP_ atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli.
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu.
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim.
- motokārs Autokārs - nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- komerctransports Automašīnas, ko lieto preču vai darbaspēka pārvadāšanai kā daļu no tirdzniecības pasākuma.
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
- dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas.
- bankomāts Automātiska ierīce, kas bankas klientiem (arī ārpus bankas) dod iespēju saņemt skaidru naudu, lietojot speciālas kartes.
- sliežu ķēde automātiskās bloķēšanas, lokomotīvju signalizācijas un pārmiju un signālu centralizācijas elektriskās sistēmas pamatelements, kas funkcionē kā elektriskā ķēde, ar kuru kontrolē sliežu ceļu aizņemtību un lietojamību.
- datu banka automatizēta datu krātuve (bibliotēku kopums) ar lietotājiem vajadzīgiem attiecīgās nozares datiem.
- uzziņu sistēma automatizēta sistēma, kas darbojas dialogrežīmā un nodrošina lietotājus ar uzziņas informāciju.
- periēgēts Autors, kas sīki apraksta vai izskaidro kādu lietu.
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs.
- safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi.
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
- izaust Aužot izlietot (daudz vai visu).
- pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm).
- izaust Aužot nolietoties.
- avoja Avoja voi - lieto, lai izteiktu, piemēram, izmisumu, lielas sāpes.
- azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
- azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu.
- azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
- tripānsarkanais Azokrāsviela, ko lieto vitālajā krāsošanā.
- tripānzilais Azokrāsviela, tripanosomicīds; lieto histoloģijā vitālajai krāsošanai.
- azosametināšana Azosametināšanas reakcija - diazonija sāļu reakcija gk. ar fenoliem, aromātiskajiem amīniem; plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes.
- izdzeršanās Bagātīga alkoholisko dzērienu lietošana.
- izdzerties Bagātīgi lietot alkoholu.
- Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums.
- farmakofobija Bailes no medikamentu lietošanas.
- azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
- ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem).
- opsonoterapija Baktēriju vakcīnu lietošana terapijā, lai palielinātu asins opsoniskās spējas.
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
- ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
- pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks.
- pabālot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
- balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
- laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei.
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- majonnēze Balta bieza mērce, taisīta no etiķa, eļļas un olas, lieto aukstu.
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
- ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma.
- būvsūnas Baltas sūnas, ko lietoja māju būvēšanā un citām vajadzībām.
- BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
- baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji, t. i., igauņi, latvieši un lietuvieši.
- Obeļeva Baltinavas pagasta apdzīvotās "Obeļova" senāk lietots nosaukums.
- opaks Balto mālu šķirne, ko lieto trauku izgatavošanai.
- ditrazīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un alkoholā; lieto filariožu un askaridozes terapijā.
- dinezīns Balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī; lieto ekstrapiramidālo bojājumu terapijā (parkinsonisms, torsijas distrofija u. c.).
- aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā.
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
- hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas.
- diurētīns Balts, saldi sāļas garšas pulveris, plaši lietots diurētisks līdzeklis, kas sekmē nieru trauciņu paplašināšanos.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
- lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi.
- ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību.
- apakškonts Bankas konta atsevišķs nodalījums, arasti ar ierobežotu līdzekļu izlietošanas iespēju.
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
- barbiturāti Barbitūrskābes sāļi, īpaša heterociklisku savienojumu grupa; lieto par miega, pretkrampju un narkozes līdzekļiem.
- ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
- cibārijas Barība, pārtika, ēdamas lietas.
- TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma.
- solbārs Bārija polisulfīds, ko lietoja augu kaitēkļu un augu slimību izraisītāju apkarošanai.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
- augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā.
- auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā.
- pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai.
- azokarmīns Bāziska azīnkrāsviela, ko lieto histoloģijā.
- lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
- briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai.
- paraments Baznīcas kultā lietojami priekšmeti, pat visa baznīcas iekšējā iekārta.
- sakristans Baznīcas lietu (baznīcas rīku) pārzinis, ķesteris.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā.
- parastā beladonna beladonnu suga ("Atropa beladonna"), indīgs augs, ko lieto ārstniecībā; melnā velnoga.
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu.
- omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- benzoterapija Benzoātu lietošana terapijā, it īpaši nātrija benzoāta injekcijas vēnā plaušu abscesa gadījumos.
- seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana.
- bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu.
- šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls.
- švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni).
- lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
- vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
- šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
- šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
- dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu.
- skritulis Bērnu rotaļlieta, kas satur rotējošu disku.
- šperra Bērnu rotaļlieta, kuru griežot rada tarkšķošu troksni un gaisa plūsmu.
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
- švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra.
- ace Bērnu valodā lieto lai pateiktos.
- smeltēt Bērt, liet.
- bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai).
- bēta programmatūra bēta testa programmatūra, kas tiek nodota lietotājiem pirms programmatūras galīgās versijas izstrādes pabeigšanas.
- etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai.
- betona masas blietēšana betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
- blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
- betona masas durstīšana betona masas sablīvēšanas veids, ko lieto biezi stiegrotu konstrukciju blīvēšanai, izmantojot tērauda vibroadatas.
- mīzināt Bez pārtraukuma līt sīkam lietum.
- impersonalis Bez subjekta lietojama darbības vārda forma.
- kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās.
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
- ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku.
- pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
- smagšpats Bezkrāsains minerāls, dabiskais bārija sulfāts, BaSO4, rombiskos kristālos, lietots baltai krāsai un dažādu bārija savienojumu iegūšanai.
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu.
- etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
- dioksāns bezkrāsains šķidrums, lieto polimēru, eļļu, laku un krāsu šķīdināšanai.
- bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu.
- simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
- etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
- benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
- bezlietains Bezlietus.
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
- nosist (arī notriekt) laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
- sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- Šergī beznoteces ieplaka Alžīrijā (_Chott ech Chergui_), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
- Džerīds beznoteces ieplaka Tunisijā (_Chott el Djerid_) 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki.
- Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru.
- Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu.
- Rukvas ezers beznoteksāļezers Austrumāfrikā, Tanzānijas dienvidrietumos, atrodas tektoniskā ieplakā 792 m vjl., sekls, izžūstošs, lietus sezonā izplūst 150 km garumā un 25-30 km platumā.
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- WAP bezvadu lietojumu protokols
- pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
- bibliogrāfiskais kols bibliogrāfiskajos aprakstos lietots kols ar citādām funkcijām nekā parastajā rakstu valodā.
- plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
- guetiffa Biezi, uzkārsti paklāji, kādus darina un lieto berberu ciltis.
- kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu.
- koka darva biezs šķidrums, ko iegūst koka sausās pārtvaices rezultātā; lieto koka impregnēšanai.
- perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā.
- šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai.
- inteliģentā deju mūzika biežāk lieto saīsinājumā "idm" (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids.
- drotkvets Biežāk lietotais skaldiskās dzejas pantmērs, pants sastāv no astoņām rindām, kas savukārt sīkāk sadalās četrās divrindēs vai divās četrrindēs.
- karstais saraksts bieži izmantojamu globālā tīmekļa vietu saraksts, ar ko lietotājs strādā, izmantojot izvēlni vai dialoga lodziņu; grāmatzīmju saraksts.
- izdilināt Bieži izmantojot, nolietot izkapti.
- baigs Bieži lieto kā pastiprinājuma apstākli pie vārdiem: foršs, feins, labs.
- dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu.
- glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā.
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3).
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
- pļanstavuot Bieži lietot alkoholiskos dzērienus.
- poļivaķ Bieži lietot alkoholu.
- cūcināt Bieži lietot cūkas vārdu, apsaukāt kādu par cūku.
- vejot Bieži lietot izsaucienu "Vei!".
- mātēt Bieži lietot vārdu "māte" vai tā formas.
- mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija.
- sociālā terapija bieži lietots sinonīms jēdzienam - psihosociālais darbs.
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu.
- liekvārds Bieži sastopams vārds, ko nav lietderīgi izmantot informācijas meklēšanā.
- vīrot Bieži saut lietojot vārdu "vīrs".
- brāļot Bieži teikt, lietot (sarunā) vārdu "brālis", uzrunāt kādu par "brāli".
- dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus.
- munchies Biežs kaņepju lietošanas blakusefekts, briesmīgs izsalkums un garšas kārpiņu atrofija.
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
- dunams bijušās Osmaņu impērijas zemēs lietota ārpussistēmas laukuma mērvienība, kuras vērtība ir atšķirīga dažādās valstīs; tā tiek definēta kā _40 standarta soļi garumā un platumā_
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
- divvalodīgais Bilingvs - cilvēks, kas noteiktās funkcijās un situācijās spēj lietot divas valodas, tās nejaucot.
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē).
- biodinamisks Biodinamiskā apstrāde - apstrāde ar dabisko mēslojumu, nelietojot ķīmiskus mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļus.
- mikropipete Bioķīmiskām analīzēm lietojama graduēta pipete ar tilpumu līdz 0,1 ml.
- biopreparāti Bioloģiski preparāti, ko lieto ārstniecībā, profilaksē un slimību diagnosticēšanā.
- atindēšana Bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana.
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- preču birža birža, kurā notiek darījumu slēgšana par precēm (aizstājamām lietām) pēc to paraugiem vai aprakstiem un standartiem.
- infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
- kseroforms Bismuta atvasinājums, dzeltens pulveris, ko lieto par antiseptisku līdzekli.
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā.
- apioterapija Bišu indes lietošana slimību, sevišķi reimatisma ārstēšanai.
- alotrijas Blakus lietas, pie lietas nepiederīgas.
- atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu.
- sāņšlieta blakuslieta, mazāk svarīga lieta.
- apblāzmot Blāzmojot apspīdēt; mazliet apgaismot.
- boka Blēdis, nelietis.
- šurķis Blēdis, nelietis.
- blieķis Bliete, rīks, ar ko blieķē, blietē.
- štanga Bliete.
- tramba Bliete.
- izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
- pietrambavāt Blietējot pielīdzināt.
- dujīt Blietējot piepildīt (ar mālu).
- pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
- bietēt Blietēt - nolīdzināt, noplanēt māla joslu.
- dujīt Blietēt mālu.
- noblietēt Blietēt un pabeigt blietēt.
- plienēt Blietēt.
- štankāt Blietēt.
- trambavāt Blietēt.
- piegrūdne Blietīte.
- ceļmallapa Blietlapainā ceļmallapa - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis; grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai.
- paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai.
- parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā.
- ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai.
- viļaka Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļaklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļāklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļāknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļakns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļākns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļaks Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļuknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- blumss Blūms - kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem; apspaidīts lietenis.
- lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
- bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
- lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
- ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam.
- lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- dīgsoma Botānikā lietots apzīmējums lielai sēklas aizmetņa šūnai, kurā rodas olšūna un attīstās vēlāk par dīgli (embriju); dīgļsoma.
- braks Brāķis, nederīga lieta.
- fra Brālis, ordeņbrālis; partikula, kuru Itālijā lieto katoļu mūka vārda priekšā.
- moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
- muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
- sturmains Brāzmains; ar daudzām lietusgāzēm.
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- ņirzēt Brēkt, pīkstēt kā sivēni aukstā laikā vai lietū.
- papildu bremze bremze, ko lieto transportlīdzekļa bremzēšanai garos nobraucienos, saglabājot darba bremzes efektivitāti.
- izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
- bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu.
- lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē.
- brīnumlietas Brīnišķīgas lietas.
- ferītatmiņa Brīvas meklēšanas atmiņa, kuras šūnas ir magnētserdes elementi; lietoja līdz 20. gs. 70. gadiem.
- tukšgaita brīvgaita, mehānisma vai mašīnas darbība, neveicot lietderīgu darbu.
- semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā.
- zigzdā Brīži, kad sīkumi, steiga, dienu burzma nomāc lielākas, dziļākas vai būtiskākas lietas.
- brucelīns Brucellu kultūras filtrāts, ko lieto brucelozes diagnostikā.
- ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
- svodrēji brūnas svītras uz skursteņa, ko atstāj kvēpi, kad lietū ūdens tek lejup.
- briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem.
- pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process.
- nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
- pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
- bhagavats budisma un džainisma mitoloģijā - epitets, kas lietots, runājot par Budu un bodhisatvām, Džinu (arī uzrunājot tos).
- bulats Bulata tērauds - sens augstvērtīgs liets tērauds zobenu un dunču asmeņu izgatavošanai.
- brūzgalas Burbuļi uz ūdens lietus laikā.
- burzgalas Burbuļi, kas lietus laikā parādās uz ūdens virsmas.
- pļikstēt Burbuļot, pliukšķēt lietus pilieniem krītot peļķē.
- ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu.
- apcirknīšu iedalījums burtenē apcirknīši tiek izveidoti pēc lietderības principa, biežāk lietotiem burtiem ir lielāki apcirknīši, citiem mazāki.
- justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
- autentifikants Burts, cipars vai burtu un/vai ciparu savienojums, kas apliecina pārraides/nosūtīšanas, ziņojuma vai datu autentiskumu un apliecina sakaru tīkla, stacijas vai lietotāja identitāti.
- elektrotipogrāfs Burtu lejamā un saliekamā mašīna 19. gs. beigās, līdzīga Lenstona monotipam, kas tomēr praktiski nav tikusi lietota.
- monolaine Burtu liekamā un rindu lejamā mašīna, ko lietoja 19. gs. pirms linotipa izgudrošanas 1885. g.
- pierīkojums Burtu lietuvēs lejamās ierīces noregulēšana burtu liešanai.
- matrica burtu lietuvēs vara vai niķeļa plāksne ar iegravētu vai galvanoplastiski ieveidotu burta attēlu liešanai lejamā mašīnā.
- oriģinālpierīkošana Burtu paraugu piegāde lietuvei jauna burtu kolekcijas papildinājuma izgatavošanai.
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- monolīne Burtu saliekamā un rindu lejamā mašīna, kuru ASV lietoja pirms linotipa izgudrošanas.
- U Burtu U (angļu "under" - "zem") kopa ar cipariem (parasti 14-23) lieto, lai norādītu jauniešu komandas vecumgrupu.
- noklusējuma fonts burtveidols vai rakstzīmes fonts, ko sistēma izmanto teksta drukāšanai, ja lietotājs nav devis citus norādījumus.
- papildmotors Buru peldlīdzeklī stacionāri iebūvēts motors, ko lieto, manevrējot ostās, uzlādējot akumulatorus u. c. vajadzībām.
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
- kost Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
- izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
- valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
- degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
- attaisnoties Būt lietderīgam, nepieciešamam, nozīmīgam.
- neuzvīdēties Būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties.
- neuznīdēties Būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.).
- nenovīdēt Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (piemēram, kādam ko ņemt, lietot u. tml.).
- nenovīdēties Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.).
- kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
- pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
- pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
- paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
- pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2).
- pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- atsariezties Būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu).
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties.
- turēties (arī stāvēt) uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
- sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai).
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2).
- nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi.
- nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi.
- uztvērējaka Būve virszemes noteces pārveidošanai drenāžas vai lietusūdeņu notecē; drenāžas tīkla būve ūdens uztveršanai no grāvjiem, galvenokārt kontūrgrāvjiem un ceļa grāvjiem, vai virszemes ūdeņu ievadīšanai kolektorā no reljefa ieplakām.
- iebūvēt Būvējot ievietot (būvē); izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu).
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas).
- ierievsiena Būvniecībā lietota fundamenta konstrukcija no ierievpāļiem.
- tipveida būvprojekts būvprojekts daudzkārtējai lietošanai masveida celtniecībā noteiktā reģiona, kur klimatiskie apstākļi u. c. projektēšanas izejparametri ir vienādi.
- sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā.
- trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
- sulfametoksazols C~10~H~11~N~3~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto akūtu urīnceļu infekciju, piodermīta, rētu un mīksto audu infekcijas profilaksei un ārstēšanā.
- semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā.
- vikasols C~11~H~10~O~5~S, sintētisks K vitamīna preparāts, menadiona (V3 vitamīna) hidrogēnsulfīts; lieto hemorāģiskās diatēzes profilaksei.
- sulfametoksipiridazīns C~11~H~12~N~4~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto urīnceļu u. c. infekciju ārstēšanā.
- sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā.
- propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā.
- aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
- oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā.
- sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā.
- pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā.
- oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā.
- metoprolols C~15~H~25~NO~3~, kardioselektīvs beta-1 adrenoblokators; lieto par antihipertensīvu pretaritmijas un pretstenokardijas līdzekli.
- zolmitriptāns C~16~H~21~N~3~O~2~, pretmigrēnas līdzeklis; lieto akūtas migrēnas ārstēšanā.
- omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai.
- trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
- tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā.
- pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii".
- testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes.
- oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai.
- fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai.
- triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā.
- ramiprils C~23~H~32~N~2~O~5~, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors; lieto hipertensijas ārstēšanā.
- valsartāns C~24~H~29~N~5~O~3~, angiotensīna II blokators; lieto hipertensijas ārstēšanā.
- rimeksolons C~24~H~34~O~3~, kortikosteroīds; lieto oftalmoloģijā pēcoperācijas iekaisuma ārstēšanai, kā arī uveīta gadījumā.
- pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem.
- pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
- probukols C~31~H~48~O~2~S~2~, antiholesterēmisks līdzeklis; lieto primāras hiperholesterinēmijas gadījumā kopā ar seruma holesterīna līmeni pazeminošu diētu.
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā.
- metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
- rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli.
- pirazīnamīds C~5~H~5~N~3~O, antibakteriāls līdzeklis, nikotīnskābes atvasinājums; lieto tuberkulozes ārstēšanā.
- pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei.
- propiltiouracils C~7~H~10~N~2~OS, vairogdziedzera inhibitors; lieto hipertireozes ārstēšanai, kā arī gatavojot slimniekus vairogdziedzera operācijai.
- metīlcikloheksanols C~7~H~13~OH, 3 izomēro heksahidrokrezolu maisījums, visvairāk lieto kā ziepju piedevu.
- trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas.
- sulfacetamīds C~8~H~10~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā.
- nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā.
- trihlormetiazīds C~8~H~8~Cl~3~N~3~O~4~S~2~, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
- piridoksīnskābe C~8~H~9~NO~4~, savienojums, kas izdalās urīnā, ja lieto piridoksīnu.
- melilots C~9~H~10~O, p-metīl-acetofenons; lieto ziepju un tabakas smaršināšanai, kā arī parfimērijā.
- zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā.
- politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā.
- razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu.
- tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
- triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- mefenitoīns C12H14N2O2, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas gadījumā.
- sulfisomidīns C12H14N4O2S, sulfametazīna struktūrizomērs, antibakteriāls līdzeklis; lieto sistēmisku un urīnceļu infekciju ārstēšanā.
- ortofenantrolīns C12H8N2, balts kristālisks pulveris; ar dzelzs joniem veido kompleksu savienojumu, ko lieto par indikatoru tilpumanalīzē.
- tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai.
- ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
- takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu.
- mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai.
- mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā.
- novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
- metīljonons C14H22O, viens no svarīgākajiem vijolīšu ketoniem, plaši lieto smaržu rūpniecībā.
- jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā.
- sulpirīds C15H23N3O4S, antidepresants un antipsihotisks līdzeklis; lieto shizofrēnijas u. c. psihožu ārstēšanā.
- santalols C15H23OH, izšķir alfa un beta santalolu, terpēnspirts, santaleļļas galvenā sastāvdaļa, lieto parfimērijā un par deterģentiem.
- temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai.
- triazolāms C17H12Cl2N4, nomierinošs un hipnotisks benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto bezmiega ārstēšanai.
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
- metdilazīns C18H20N2S, prethistamīna preparāts; lieto niezes mazināšanai dermatožu gadījumos.
- metalēnestrils C18H22O3, sintētisks nesteroidāls estrogēnu grupas preparāts; lietošanas indikācijas tādas pašas kā estrogēnam.
- fenolsarkanais C19H14O5S, fenola un ortosulfobenzoskābes kondensācijas produkts; sarkans pulveris, ko lieto par pH indikatoru (dzeltens pH <6,8, sarkans pH >8); lieto arī nieru sekretētspējas noteikšanai.
- prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai.
- oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā.
- pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai.
- pentazocine C19H27NO, sintētisks pretsāpju līdzeklis; lieto hidrogēnhlorīda un laktāta sāļu veidā.
- varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam.
- laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai.
- merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai.
- tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem.
- tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis.
- sulfīnpirazons C23H20N2O3S, fenilbutazona sulfoksīda analogs; lieto podagras ārstēšanā.
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
- tiotiksēns C23H29N3O2S, tioksantīna atvasinājums; lieto psihisku traucējumu ārstēšanai.
- simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs.
- viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā.
- filirīns C27H34O11, kristālisks glikozīds dažādu "Phillyrea" sugu mizā un lapās; lietots pret drudzi.
- tribenozīds C29H34O6, glikozīds, sklerotizējoša viela; lieto iekaisušu un varikozu vēnu ārstēšanai.
- takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas.
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
- tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai.
- heksahlorbenzols C6Cl6 - sīki balti kristāli ar īpatnēju smaku, lieto kviešu sausai kodināšanai pret cieto melnplauku.
- mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis.
- ksilidīns C6H3(CH3)2NH2, dimetilanilīns; lieto krāsvielu sintēzē.
- ksilenols C6H3(CH3)2OH, dimetilfenols, bezkrāsaina kristāliska viela, pastāv sešu izomēru veidā; tās salicilāti lietoti pret reimatismu.
- ortokrezols C6H4(-CH3)OH, viens no trim krezola izomēriem; lieto par dezinfekcijas līdzekli.
- ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā.
- ortoftalskābe C6H4(COOH)2, benzildikarbonskābe, ko lieto organiskajā sintēzē.
- jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm.
- metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi.
- fenolsulfonskābe C6H4(OH)SO3H, sastāv no trim izomēriem (orto-, meta- un parafenolsulfonskābes) pēdējo lietoja sāļu veidā par zarnu antiseptisku līdzekli.
- parahidroksibenzoskābe C6H4OHCOOH, salicilskābes izomērs; tās esteriem ir antiseptiskas īpašības, un tos lieto medicīnas preparātu konservēšanai.
- pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā.
- pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai.
- fenacemīds C6H5CH2CONHCONH2, pretkrampju līdzeklis; lieto psihomotorisko traucējumu un epilepsijas ārstēšanai.
- difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu.
- metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei.
- sulfaguanidīns C7H10N4O2S, balts kristālisks pulveris, šķīst minerālskābju šķīdumā; lieto bacilārās dizentērijas ārstēšanā.
- streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā.
- mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu.
- nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā.
- zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
- metarbitāls C9H14N2O3, barbitāla atvasinājums, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas lēkmju profilaksei un pārtraukšanai.
- umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos.
- taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
- palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes.
- Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai.
- fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
- trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu.
- ceftriaksons cefalosporīnu klases antibiotiska viela, ko lieto dažādu baktēriju infekciju ārstēšanai.
- kakaža Celms ar 2 saknēm, ko lieto kā celteņa balstu vai pamatu ceļot smagākus priekšmetus.
- sveķelis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
- sviķis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
- cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
- uzsliekt Celt, sasliet.
- riezt Celt, sliet (ķermeņa daļu, piemēram, asti, galvu) - par dzīvnieku.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
- čipolīns Celtniecībā lietots vērtīgs marmors.
- kabestāns Celtnis ar vertikālu vārpstu; lieto uz upju kuģiem un dzelzceļa transportā.
- būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
- etroli Celulozes acetāta, acetobutirāna, nitrāta vai etilcelulozes termoplasti; lieto briļļu ietvaru, automobiļu, lidmašīnu un kuģu stūres ratu, mērinstrumentu paneļu u. c. izgatavošanai.
- celulozes acetāti celulozes atvasinājumi; lieto plastmasu un mākslīgu šķiedru izgatavošanā.
- celulozes masa celulozes šķiedru suspensija ūdenī vai šķīdumos, ko lieto tehnoloģiskajos procesos.
- makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
- klikšķstraume Ceļi, ko lietotājs izmanto, klejojot pa hipertelpu.
- FIT Ceļojuma apzīmējums, kuru lieto ceļojumu aģentūrās un citos tūrisma uzņēmumos individuālo tūristu apzīmēšanai.
- piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
- ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai.
- knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
- pietaupīt Censties nenolietot.
- gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu).
- hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
- cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus.
- minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
- šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā.
- industrija 4.0 ceturtās rūpnieciskās revolūcijas apzīmējums; vispārīgi lieto, runājot par visaptverošu ražošanas procesu un pakalpojumu sektora centrālo uzdevumu un procesu automatizāciju un digitalizāciju.
- perflubrons CF3(CF2)6CF2Br, sintētisks otrās paaudzes bromētais fluorogleklis; lieto par kontrastvielu gastrointestinālā trakta izmeklēšanā ar magnētisko rezonansi.
- metilēnjodids CH~2~J~2~, iegūstams reducējot jodoformu ar jodūdeņradi, lieto iežu analīzē dažādu minerālu atšķiršanai pēc īpatnējā svara.
- metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
- undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka).
- jodetiķskābe CH2JCOOH, nātrija sāļa veidā to lieto muskuļu kontrakciju pētījumos.
- salicilurskābe CH2NH2COOC6H4COOH, salicilskābes glicīna konjugāts, atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas.
- ksililbromīds CH3C6H4CH2Br, metilbenzilbromīds, pastāv ortoizomēru, metaizomēru un paraizomēru veidā; izomēru maisījumu lieto par asaru gāzi.
- etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā.
- metilhlorīds CH3Cl, metilgrupa, lieto vietējai anestēzijai.
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos.
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
- allmende Ciema vai pagasta sabiedrības kopīgā lietošanā nodota zeme.
- riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
- palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai.
- audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību.
- loģiskā diskierīce cietā diska sekcija, kas apzīmēta ar kādu burtu un ko lietotājs var izmantot kā atsevišķu disku.
- dūrutols Cieta kokoseļļa, ko lieto ziepju ražošanā.
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai.
- karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
- abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
- krampauris Cietgalvis (parasti tiek lietots kā lāsts, lamuvārds).
- cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C.
- piekaramais konteiners ciets plūdlīniju korpuss ar nodalījumiem; lieto kravas, aprīkojuma un ieroču pārvadāšanai; hermētiskus piekaramos konteinerus izmanto par degvielas tvertnēm, kuras var nomest pēc degvielas izlietošanas.
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā.
- endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem.
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
- fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju.
- laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
- cikloheksāns ciklisks ogļūdeņradis C~6~H~12~, bezkrāsains šķidrums; lieto par šķīdinātāju organiskajā sintēzē.
- cikloelektrolīze Ciliārā ķermeņa elektrolīze; lieto intraokulārā spiediena pazemināšanai glaukomas gadījumā.
- fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses.
- valodas traucējumi cilvēka attīstības traucējumi, kas izpaužas valodas sapratnes vai lietošanas grūtībās.
- šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdība, krāpšana.
- lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
- darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts; veikums, paveiktais.
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
- represētie iedzīvotāji cilvēki, pret kuriem valsts lietojusi vardarbīgus soda paņēmienus, piemēram, reliģiskus spaidus, personu un ģimeņu deportāciju.
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3).
- pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
- zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
- veģetārietis Cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus).
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis.
- cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
- iereibis Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
- leitēns Cilvēks, kas izturas vai ģērbjas kā lietuvietis.
- advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
- pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot.
- spaiseris cilvēks, kas lieto spaisu.
- piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
- sadzērājs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- iemetājs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; atturībnieks.
- atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; nedzērājs.
- bāška Cilvēks, kas nobāž savas lietas, tā ka vēlāk pašam grūti atrast.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- polītikāns Cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā.
- žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
- emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks.
- papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- vegāns Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans.
- veganietis Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- homo Cilvēks; parasti lieto saistījumā ar kādu raksturotājvārdu.
- litopons Cinka sulfīda un bārija sulfāta maisījums, balts pigments, ko lieto gumijas maisījumos, laku un krāsu materiālos.
- divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
- hurrā Cīņas, prieka sauciens, sākumā lietots medībās suņu rīdīšanai; urrā.
- vizualizēšana Cipardatu pārveidošana grafiskā formā, lai lietotājam atvieglotu attēlu atpazīšanu.
- publiskās atslēgas infrastruktūra ciparsertifikātu izsniegšanas, sertificēšanas un citu reģistrējošo institūciju sistēma, kas interneta transakcijās pārbauda un autentificē katra iesaistītā lietotāja identitāti.
- bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai.
- mērcirkulis Cirkulis, ko lieto, iezīmējot navigācijas parametrus uz kartes.
- ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- ciršanas secības klase cirsmu grupējums pēc prioritātes no saimnieciskas lietderības viedokļa cirtes veida ietvaros.
- malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m.
- platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai.
- cita opera cita lieta; cits stāsts.
- tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā.
- sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.
- civila lieta civillieta.
- civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā.
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta.
- līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
- trešā persona civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
- lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības.
- dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem.
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
- intercesija Civiltiesībās - iejaukšanās lietā, uzņemoties cita parādu, galvojumu u. tml.
- glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
- lietu tiesības civiltiesības, kuru objekts ir lieta; persona, kurai ir lietu tiesības, realizē tās patstāvīgi.
- lietojums civiltiesībās, lietas derīgo īpašību izmantošana, tās patērēšana, ienākumu un augļu gūšana
- toluidīnzilais Cl5Hl6ClN3S, krāsviela, ko plaši lieto histoloģijā.
- torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai.
- sprāgstsudrabs CNOAg, sprāgstskābes sudraba sāls, lietots sprāgstkonfekšu un sprāgstzirņu pagatavošanai.
- pralinē Cukurā grauzdētu sasmalcinātu riekstu un augļu kauliņu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šādu maisījumu.
- melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu.
- budīgs Čakls, rosīgs, darbīgs, uzcītīgs, centīgs, izveicīgs, lietpratīgs.
- morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks.
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
- komplūvijs Četrstūraina atvere seno romiešu dzīvojamās mājas jumtā virs implūvija, kas kalpoja mājas centrālās daļas jeb ātrija apgaismošanai un lietusūdens savākšanai.
- kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
- pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai.
- Čija Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete, saistība ar zemes auglību, viņa rada mākoņus un lietu.
- krastu čurkste čurkstu suga ("Riparia riparia"), putns ar mazliet iešķeltu asti, kas ligzdo stāvos krastos.
- kanēļalkohols Dabā atrodams tikai esteru veidā, piem., storakā, lieto parfimērijā.
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā).
- anafrodīziji Dabas līdzekļi vai medikamenti, ko lieto dzimumuzbudinājuma mazināšanai.
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
- dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības.
- ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību.
- ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes.
- ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē.
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem.
- kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
- kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
- būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
- apatīti Dabiskie fosformēsli, zemes izrakteņi; lieto apvidos, kas atrodas tuvāk to iegūšanas vietām.
- vitamīnu preparāti dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
- denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
- cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku).
- iegūšana dabūšana savā īpašumā, rīcībā, lietošanā
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
- bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli.
- greblis Dakša, ko lietoja labības vētīšanai.
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
- domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
- aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku.
- lietotāja dati daļa no ziņojuma vai paketes, kas satur lietotājam piederošu informāciju, bet nesatur vadības vai citu informāciju, kas tiek izmantota pārraides organizēšanai.
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
- apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli.
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa.
- sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes.
- mīšana Darba kustība, ko panāk, mainot kājas stāvokli, un izlieto dažādu ierīču darbināšanai.
- cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā.
- lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu.
- prece darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
- elektrovibrators Darba rīks, ko lieto celtniecībā iestrādājamo materiālu noblietēšanai.
- bliete Darba rīks, mehānisms blietēšanai.
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete.
- apgrūtināt Darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu.
- pārmeklēšana Darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
- apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
- reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.
- izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums.
- process darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
- norises lietvārds darbības lietvārds - deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme.
- nomen actionis darbības lietvārds.
- ģerundīvs darbības vārda infinīta forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību.
- verbāladjektīvs darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību; ģerundīvs.
- verbālsubstantīvs Darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota lietvārda funkcijā, apzīmējot darbības procesu.
- be- Darbības vārda priedēklis, ko lietoja lai izteiktu darbības pastiprinājumu vai turpināšanos.
- vienpersonas darbības vārds darbības vārds, kas tiek lietots tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā, parasti kopā ar darbības veicēju.
- bezpersonas darbības vārds darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
- ripzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto vienu vai vairākas zāģripas, kas uzstiprinātas darbvārpstā.
- lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
- universālā kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz vienas universālas darbvārpstas, lietojot speciālas palīgierīces, var uzstiprināt dažādus griezējinstrumentus.
- kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens.
- pakešapstrāde Darbu apvienošana paketēs atbilstoši lietojamajam translatoram, to kompilēšana un uzkrāšana ārējā krātuvē, secīga ielāde operatīvajā atmiņā un izpilde.
- skrīveris Darbvedis, lietvedis.
- bisons Dārga balta vai purpurkrāsas drāna, ko lietoja senatnē (Ēģiptē, Grieķijā, Romā u. c).
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām.
- grivenka Dārgmetālu u. c. dārglietu svara mērvienība 14.-18. gs. Krievijā.
- trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars.
- praenumerando Darījumos lietots apzīmējums, lai izteiktu, ka samaksai jānotiek sākumā.
- fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
- mēģināt Darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
- miekšēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- bļederēt Darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas.
- nomen agentis darītājlietvārds.
- lējējs Darītājs --> liet.
- lietētājs Darītājs --> lietēt.
- ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- lapu dārzeņi dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti).
- čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
- metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana.
- atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas).
- publiskie dati dati, kuri gan pakešu, gan interaktīvā režīmā pieejami plašam lietotāju lokam (piemēram, dažāda veida izziņas).
- akreditācijas dati dati, kurus uzrāda datoru tīkla lietotājs, lai apliecinātu savu autentiskumu.
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā.
- aktīvā datne datne, kas atvērta lietošanai un tajā ierakstītie dati ir pieejami lasīšanai un apstrādei.
- konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām.
- programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas.
- lejupielāde datnes pārsūtīšana internetā no attāla datora uz lietotāja datoru vai uz citu digitālu ierīci
- lietojumprogramma "File Manager" datņu, direktoriju un disku pārvaldībai paredzēta lietojumprogramma _Microsoft Windows_ vidē, kas displeja ekrānā parāda diska direktoriju struktūru un tajos esošās datnes.
- platforma Datora aparatūras uzbūves pamatprincipi, kas nosaka izmantojamās sistēmas programmatūras veidu, vai arī sistēmas programmatūra, kas nosaka datora lietojumprogrammatūru.
- drošums Datora aparatūras vai programmatūras spēja izpildīt lietotāja prasības bez kļūmēm vai funkcionēšanas traucējumiem.
- diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu.
- dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju.
- kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam.
- procesa vadība datora funkcija, kas nodrošina piekļuvi lietotāja programmām.
- runas atbilde datora ģenerētas runas izvade, t. i. atbildes uz lietotāja komandām vai pieprasījumiem tiek sniegtas balsī.
- privileģētā instrukcija datora instrukcija, kuru nevar izmantot lietojumprogrammās. Šo instrukciju izmanto tikai operētājsistēmas programmas.
- tekstapstrāde datora izmantošana dokumentu veidošanas, rediģēšanas, formatēšanas, lasīšanas un drukāšanas procesā, kas ir viens no izplatītākajiem personālo datoru lietojumiem.
- lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu.
- atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
- kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- lappuses izkārtojumprogramma datorizdevniecības lietojumprogramma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku no dažādām datnēm vienotā dokumentā, kā arī veikt ar šī dokumenta tekstu un attēliem virkni operāciju: teksta izkārtošanu vairākās slejās, teksta izvietojumu ap grafikas attēliem, teksta apcirpšanu, attēlu mērogošanu u. c.
- teleteksts Datorizēta informācija teksta vai vienkāršas grafikas veidā, kuru pārraida ar parasto televīzijas signālu un reproducē, lietojot dekoderu; arī šāda informācijas pārraides sistēma.
- hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā.
- vandaļi datorprogramma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību, piemēram, atšifrē lietotāja paroli, īsteno pieeju neatļautiem datiem vai dzēš cieto disku.
- brīvprogrammatūra Datorprogrammas, ko lietotājam dod bez maksas.
- datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības.
- izstrādes sistēma dators ar specializētu programmatūru, kas atvieglo noteikta lietojuma datorsistēmas izveidošanu.
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido.
- zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru.
- videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju.
- datorizētā ražošana datoru lietošana ražošanā, piemēram, tehnoloģisko procesu vadībā, materiālu uzskaites un sadales, operatīvās plānošanas u. c. darbu automatizācijā.
- datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- vairāklietotāju sistēma datoru sistēma, ko var izmantot vairāki lietotāji, lai vienlaicīgi piekļūtu programmām un datiem.
- interaktīvā sistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; dialogsistēma.
- dialogsistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; interaktīvā sistēma.
- elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi.
- konfigurēšana Datoru sistēmas un tās komponentu, kā arī lietojumprogrammu izvietošana un to savstarpējās sadarbības organizēšana, kas pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu lietotāju vajadzības.
- maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus.
- konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām.
- piekļuves vadības saraksts datoru tīkla lietotāju saraksts, kas norāda, kuriem lietotājiem ir atļauta piekļuve kādam no datoru tīkla resursiem un kā lietotāji šo resursu var izmantot.
- tīkla caurspīdīgums datoru tīkla operētājsistēmas vai citu programmu īpašība, kas nodrošina lietotāja piekļuvi attāliem resursiem tā, ka lietotājs netiek informēts par to, vai izmantoti attāli vai lokāli resursi.
- izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras.
- izsaucamais lietotājs datoru tīkla servisa lietotājs, ar kuru izsaucējlietotājs vēlas dotajā slānī nodibināt savienojumu.
- izsaucējlietotājs Datoru tīkla servisa lietotājs, kurš iniciē dotā slāņa savienojuma nodibināšanu.
- klientservera lietojumprogramma datoru tīkla un klienta lietojumprogrammas, kas sadarbībā ar centrālo serveri veido informācijas krātuvi, lai ar servera starpniecību piegādātu vajadzīgo informāciju individuālajam lietotājam.
- lietojumprocess Datoru tīklos - sistēmas daļa, kas veic datu apstrādi konkrētiem lietojumiem.
- privātais tīkls datoru tīkls, kas iekārtots un darbojas tikai vienas organizācijas ietvaros vai apkalpo tikai vienu lietotāju grupu.
- tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem.
- lokālais tīkls datoru tīkls, kas izvietots ierobežotā teritorijā un atrodas lietotāja pārziņā.
- teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus.
- iezvantīkls Datoru tīkls, pie kura attāliem lietotājiem ar modemu starpniecību nodrošināta piekļuve.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- loģiskā slēdzene datu aizsardzība pret lietotāja piekļuvi, kas tiek nodrošināta, izmantojot programmatūru datņu vai ierakstu marķēšanai.
- mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties.
- caurspīdīgums datu apstrādes sistēmās - ierīču, funkciju vai programmu īpašība strādāt tā, ka to klātbūtni nejūt lietotājs.
- lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
- koplietojamā datu bāze datu bāze, ar kuru vienlaicīgi var strādāt vairākas lietojumprogrammas vai vairāki lietotāji.
- dalītā datu bāze datu bāze, kas sadalīta pa vairākām datortīkla stacijām un kuru var kopīgi izmantot dažādi lietotāji.
- aktīvā datu bāze datu bāze, ko konkrētā laika brīdī izmanto lietotājs un kas šajā laikā atrodas datora brīvpiekļuves atmiņā.
- relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem.
- datu bāzes pieprasījums datu bāzes ierakstu pieprasījums, kuru lietotājs vai programma nosūta datu bāzes pārvaldības sistēmai. Atkarībā no pārvaldības sistēmas un valodas, kuru izmanto, lai vērstos pie datu bāzes, pieprasījuma tekstā var būt norādītas papildus darbības: atrasto datu sakārtošana, elementāru aprēķinu izpilde u. tml.
- pieejas ceļš Datu bāzes ierakstu secība, kas lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā jāizskata.
- protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus.
- informacionālie resursi datu galvenie un palīgmasīvi, kas ir nozīmīgi datu apstrādes sistēmas lietotājam.
- datuve Datu glabātuve, kurā savākti operatīvie dati, kas nepieciešami noteiktai lietotāju grupai.
- piekļuve Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums, ko lieto datoru vai datoru tīklu funkcionēšanas aprakstos.
- platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu).
- paralēlā ievadizvade datu pārraide starp ārējo ierīci un datoru tādā veidā, ka visi rakstzīmēm vai vārdam atbilstošie biti tiek pārraidīti vienlaicīgi pa atsevišķām līnijām. Atsevišķas paralēlas līnijas lieto arī vadības signālu pārraidei.
- piekļuves ātrums datu pārraides ātrums lietotāja piekļuves kanālā, kas nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu gala lietotājs var iesūtīt datus kadru retranslēšanas tīklā.
- turpvērstais kanāls datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens sakrīt ar lietotāja informācijas pārsūtīšanas virzienu.
- servisa klase datu pārraides serviss, ko lietotājam nodrošina datu pārraides tīkls, kurā parasti ir standartizēts datu pārraides ātrums, datu galiekārtu darbības režīms, kā arī izmantojamā koda struktūra.
- augšupielāde datu pārsūtīšana internetā no lietotāja datora vai citas digitālas ierīces uz attālinātu datoru
- kadrs datu struktūra, ko izmanto lietotāja informācijas vai vadības datu pārraidei datoru tīklā un ko veido lauki, kurus nosaka izmantojamais datu pārraides protokols.
- konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā. Šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā.
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus).
- attēls datu vidē ierakstītu datu (teksta, grafikas) precīza un loģiska kopija, piemēram, izvadot datora atmiņā ierakstītus datus uz displeja ekrāna vai plotera, lietotājs redz šo datu attēlu.
- polihrēsts Daudz kur lietojams.
- žļammāt Daudz liet vai dzert.
- sadrillēties Daudz lietojot kļūt nederīgam.
- sadrillēt Daudz lietojot padarīt neasu.
- izdrillēt Daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt.
- šļura Daudz mazvērtīgu lietu.
- smērēt papīrus daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
- plūrēt Daudz ūdens dzert, izliet, arī spēcīgi līt.
- izplītēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskos dzērienus, iztērēt (naudu, līdzekļus).
- nopļēgurēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
- noplencēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus).
- novillāt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus).
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
- ortosifons Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas tropu augs; lapās ir glikozīds ortosifonīns, saponīni, ēteriskās eļļas; lieto diurēzes veicināšanai, nieru un žultspūšļa slimībās.
- ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
- senega Daudzgadīgs ziepenīšu dzimtas ārstniecības augs, kas aug Ziemeļamerikā; preparātus, ko gatavo no šā auga saknēm, lieto medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli.
- grupas adapters daudzkanālu ierīce, kas nodrošina datu pārraidi pa vairākiem kanāliem un dataora sadarbību ar daudziem attāliem lietotājiem.
- drillēt Daudzkārt (ko) lietot; nolietot.
- polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
- hromolitogrāfija Daudzkrāsu litogrāfija; lieto gk. stājgrafikā gravīru darināšanai.
- tambūrs Daudzsturaina piebūve pie lievenēm, kas aizsargā no lietus un vēja.
- Mulungu Daudzu Austrumāfrikas tautu pirmsencis un lietus dievība.
- sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā.
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
- multilingvisms Daudzvalodība, stāvoklis, kur indivīds, grupa, sociāls slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) vairāk nekā divas valodas.
- alkīdsveķi Daudzvērtīgu skābju, daudzvērtīgu spirtu un vienvērtīgu augstāko taukskābju kondensācijas produkts; lieto laku un krāsu izgatavošanai.
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds.
- pertusīns Dažāda sastāva tumši brūns šķidrums, ko lieto pret garo klepu, pamatā timiāna ekstrakts ar piemaisījumiem.
- šolē Dažāda smalkuma nebalināts linu audekls, ko nereti lieto kā kanvas audumu.
- Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
- gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā.
- brāzeklis Dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā.
- ķizikas Dažādas lietas, sazin kas.
- atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot.
- aizkapa pasaule dažādās mitoloģijās - mirušo vai to dvēseļu mājvieta, uz kuru mirušajam jāveic grūts un bīstams ceļojums (tāpēc kapā lika dažādas lietas, kas varētu to atvieglot).
- lašņas Dažādas nederīgas lietas, visu veidu atkritumi.
- klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
- križuļi Dažādas piestiprināmas rotaslietas.
- gramšļi Dažādas savāktas lietas, salasīti priekšmeti.
- takelāža dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
- sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai.
- civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri.
- adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
- tutti frutti dažādi augļi; visvisādas lietas.
- teraliti Dažādi māla izstrādājumi, kas veidoti no balta vai krāsaina māla, vai atlieti ģipša formās un apdedzināti.
- sīklietas Dažādi nieki, sīkas lietas.
- smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem.
- miscellanea dažādu lietu kopums; tematiski nesaistītu datu, ziņu u. tml. kopums.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- izvēlne Dažādu režīmu, programmu, instrukciju vai atbilžu saraksts, kas interaktīvās sistēmās tiek attēlots displeja ekrānā un piedāvāts lietotāja izvēlei.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
- kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas).
- sindiks dažās Rietumeiropas valstīs - kādas iestādes, kopienasvai korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
- parobs Dažās Vācu ordeņa 15. gs. lēņa grāmatās lietots nosaukums pagasta daļas apzīmēšanai.
- gravis dažās valodās šo zīmi lieto arī citu zilbes intonāciju apzīmēšanai, kā arī uzsvara apzīmēšanai virs īsā patskaņa.
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
- prokaīns Dažās valstīs lietots saīsināts nosaukums paraamīnobenzoildiērīlamīnoetanola hidrohlorīda preparātiem.
- Alsviķis Dažkārt dokumentos lietots apdzīvotās vietas "Alsviķi" nosaukums.
- jukava Dažkārt kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā lietota garuma mērvienība, kas vienāda ar 1 femtometru (10^-15^ m).
- Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums.
- dzintarjūra Dažkārt lietots Baltijas jūras nosaukums.
- Grūšļova Dažkārt lietots Briežuciema nosaukums.
- Sv. Antonija krusts dažkārt lietots ēģiptiešu krusta nosaukums.
- biblioloģija Dažkārt lietots grāmatniecības metodoloģijas nozīmē; dažkārt tā apzīmēja visu, kas saistīts ar grāmatniecību.
- Tūle dažkārt lietots Islandes nosaukums.
- Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
- Brigas Dažkārt lietots Ludzas novada apdzīvotās vietas "Briģi" nosaukums.
- Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē.
- Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
- Aglonas Madelāni dažkārt neprecīzi lietots Aglonas Madaļānu nosaukums.
- Kubuļu pagasts dažkārt rakstos lietots Balvu novada Kubulu pagasta nosaukuma variants.
- Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums.
- veneti Dažreiz lietots venedu nosaukums.
- zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
- psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
- eigenols Dažu neļķu vai baziliku ēteriskās eļļas sastāvdaļa, ko lieto zobārstniecībā sāpju mazināšanai.
- gvajakosveķi Dažu Vidusamerikas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanā un medicīnā.
- sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
- lauka veidne definīcija, kas nosaka datu veidu, ko var ierakstīt datu laukā un neļauj lietotājam ierakstīt datu bāzē tai nepiemērotu informāciju.
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- degviela Degoša viela, ko lieto par enerģijas avotu dzinējos (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa).
- fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai.
- nonarkoties Degradēties narkotiku lietošanas rezultātā.
- atdancāt Dejojot nolietot vai salauzt.
- sadancāt dejojot nolietot.
- dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana.
- drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
- fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
- aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei.
- šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei.
- dildināt Deldēt, nolietot.
- Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
- dēlatis Dēlietis.
- kleiddēlis Dēlis, ko lieto (celtnes) apšūšanai.
- kleida Dēlītis, ko lieto celtņu sienu apšūšanai.
- ben Dēls; lieto starp personas vārdu un uzvārdu.
- bdelloterapija Dēļu lietošana ārstniecībā.
- blietīte Dem. --> bliete.
- cietiņš Dem. --> ciets; lieto lai mazinātu izteikumu (ne pilnīgi ciets) un savienojumā "ciets, cietiņš" lai to pastiprinātu.
- cūcībiņa Dem. --> cūcība; sīka nelietība.
- drupīt Dem. --> drupu; mazliet, nedaudz.
- lietutiņš Dem. --> lietus.
- mazlietīn Dem. --> mazliet.
- nelietelis Dem. --> nelieta.
- vērdzelītes Dem. --> zirglietas.
- lietišķā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī demogrāfiskās attīstības saistību ar cilvēku saimniecisko darbību; demogrāfijas metožu kopums, kuras tieši saistītas ar praktiskiem lietojumiem.
- bule Demokrātiskajās polisās - vēlēta augstākās izpildvaras un kontroles iestāde, kas sagatavoja lietas izskatīšanai tautas sapulcē.
- praktisks derīgs, lietderīgs ikdienā
- liets Derīgs, lietojams.
- izdēstīt Dēstot izlietot (daudz vai visu).
- Trojas zirgs destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu; atšķirībā no vīrusiem Trojas zirgi sevi nereproducē, bet, līdzīgi vīrusiem, bojā programmatūru.
- cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
- sistēmprojektēšana Detalizēta lietojumprogrammu paketes projektēšana.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- rezerves daļas detaļas, mezgli vai agregāti, ar kuriem remonta vai tehniskās apkopes laikā vajadzības gadījumā nomaina nolietotās vai bojātās spēkratu daļas.
- verbālsubstantīvs Deverbāls lietvārds, kā arī darbības vārda infinītas formas substantivējums.
- darbības lietvārds deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme; nomen actionis.
- darītājlietvārds Deverbāls lietvārds, kam ir darbības veicēja nozīme.
- morbicīds Dezinfekcijai lietojams ziepju preparāts, kas satur formaldehidu.
- dezoksans Dezinfekcijas līdzeklis, ko (0,2-0,5% šķīdumu) lieto olu slapjai dezinfekcijai.
- cirkonija alumooktahlorhidrāts dezodorējoša viela, ko lieto kā pretsviedru līdzekli, kas nav aerosola iesaiņojumā, bīstams ieelpojot, var izraisīt alerģisku reakciju kontakta gadījumā.
- pellidols Diacetīlamīnoazotoluola aizsargāts nosaukums, iesarkans pulveris, kas nešķīst ūdenī, lietoja brūču ārstēšanai.
- heroīns diacetilmorfīns, stipra narkotiska viela (morfīna atvasinājums), ko nelieto medicīnā.
- diadinamisks Diadinamiskās (Bernāra) strāvas - zemfrekvences, modulētas, pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā.
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
- hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
- auditognoze Diagnozes noteikšana, lietojot auskultāciju un auskultatorisko perkusiju.
- elektrodiagnoze Diagnozes noteikšana, lietojot elektriskus aparātus.
- gravis diakritiska zīme ( ` ), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto krītošās zilbes intonācijas apzīmēšanai virs burta.
- tilde diakritiska zīme ( ˜ ), ko ar dažādu nozīmi lieto uz latīņu raksta pamata veidotās rakstībās.
- starpdialekts Dialektāls lietojuma paradums, kurā zūd atšķirības starp dialektiem un rodas augstāka ranga veidojums ar plašāku lietojumu nekā vienam dialektam.
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- diazonijs Diazonija savienojumi - organiskas vielas, ko plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- Latvijas bioelektromagnetologu asociācija dibināta 1994. g. ar mērķi veicināt EML iedarbības teorētiskos pētījumus, tahnoloģiju attīstību un EML lietošanu medicīnā, bioloģijā, fizikā u. c.
- sabronins Dibrombehenskābes kalcija sāls, balts pulveris bez smakas un garšas, grūti šķīst ūdenī, lieto pa 1-2 g kā nomierinošu līdzekli neorganisko broma preparātu vietā.
- elektrokartons Dielektrisks materiāls; lieto elektrisko ierīču strāvu vadošo daļu izolēšanai.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- nasturcija Dienvidamerikas augs, ko lieto kā salātus.
- para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe.
- saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
- horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi.
- Dodola Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar pērkona dievu un lietus izsaukšanas rituālu.
- diglims Dietilēnglikola dimetilēteris, bezkrāsains šķidrums, iegūst no metilspirta un etilēnoksīda, lieto par šķīdinātāju.
- sulfonals Diētilsulfondimetilmetāns, bezkrāsaini kristāli bez smakas un garšas, lieto kā miega līdzekli.
- elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma.
- parakodīns Dihidrokodeīns, lietoja gk. pret klepu pulvera, tablešu, iešļircinājuma vai sīrupa veidā.
- DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts.
- sozojodolskābe Dijoda parafenolsulfoskābe, baltas adatu prizmas, kas viegli šķīst ūdenī, alkoholā un glicerīnā, lieto kā antiseptisku līdzekli.
- ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās.
- fuklazīns dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, ko lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai.
- Dengdīts Dinku (Dienvidsudāna) mitoloģijā - dievība debesu vērša izskatā, kas sūta zemei lietu.
- miosarvalsāns Dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābes nātrijs, iegūst, kondensējot salvarsānu ar nātrija bisulfītu, lieto sifilisa ārstniecībā.
- gliciltriptofāns Dipeptīds, kas satāv no glicīna un triptofāna radikāļiem; lieto kā reaģentu dipeptidāžu aktivitātes noteikšanai zarnu sulā.
- bona officia diplomātijas termins, ko lieto, kad kāda valsts piedāvā būt par starpnieku citu valstu strīdā.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- DUA direktorija lietotāja aģents (angļu "Directory User Agent").
- koplietojams resurss direktoriji, datnes, programmas, kā arī modemi, printeri, ploteri un citas ievadizvades ierīces, ko kopīgi izmanto datoru tīkla lietotāji.
- aktuālais direktorijs direktorijs, ar kuru operētājsistēma vai lietojumprogramma strādā; komandu uzvedne parasti norāda aktuālo direktoriju un diskdzini.
- pagaidu direktorijs direktorijs, kas izveidots īslaicīgai izmantošanai, piemēram, lietojumprogrammu instalēšanai vai datņu saspiešanai un atspiešanai.
- sākumdirektorijs Direktorijs, kas piekārtots lietotāja kontam, no kura tas uzsāk darbību un kurā tas glabā savas datnes.
- aliterācija Disfāzijas veids, kurā slimnieks lieto vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu līdzskani.
- aparatūras kešatmiņa diskdzinī vai diskdziņa kontrollerā izveidota kešatmiņa, kurā tiek saglabātas bieži lietojamas programmas un dati.
- noklusējuma diskdzinis diskdzinis, ko operētājsistēma izmanto, lai no tā nolasītu vai tajā ierakstītu informāciju, ja lietotājs nav norādījis citu diskdzini.
- DD diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē; parasti DD tipa 3,5 collu disketes ietilpība ir 720 kilobaiti.
- dubultblīvuma diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē.
- forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas.
- baltā tāfele displeja ekrāna daļa, kurā var rakstīt vai zīmēt vairāki lietotāji, parasti izmanto telekonferencēs, lai nodrošinātu operatīvu vizuālās informācijas apmaiņu.
- peles rādītājs displeja ekrāna elements, kura novietojums mainās, lietotājam pārvietojot peli.
- uzvedne Displeja ekrāna izspīdināts teksts, kas norāda, ka lietotājam jāievada zināma informācija.
- ziņojums Displeja ekrānā izspīdināts teksts, kas ziņo lietotājam par kādu nosacījumu vai programmu.
- ievadlauks Displeja ekrānā laukums, kurā lietotājs var ierakstīt informāciju. Šī laukuma robežas parasti ir norādītas.
- tiešsaistes palīdzība displeja ekrānā pieejama palīdzība, ko lietotājs var izmantot, strādājot ar datoru tīklu vai lietojumprogrammu.
- skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai.
- grafiskā lietotāja saskarne displeja formatēšanas veids, kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, kā arī apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus (ikonas), tādējādi nodrošinot tiešu dialogu ar datoru.
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
- lietojams Divd. --> lietot.
- lietots Divd. --> lietot.
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
- absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais divdabis ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju.
- G24 Divdesmit četru valstu starpvaldību grupa starptautiskās monetārās lietās.
- meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos.
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
- ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu.
- dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai.
- dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem.
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu.
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
- katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
- ambigvitāte Divdomīgums, kas rodas, lietojot neskaidrus terminus.
- vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai; šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
- vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā.
- logotips Divi vai vairāki burti, kas bieži atkārtojas, nolieti uz viena burtstabiņa salikuma vienkāršošanai.
- strāvas cilpa divpunktu savienojuma četru vadu saskarne termināļu un datoru savienošanai līdz vairāku kilometru attālumam. Divus vadus izmanto raidīšanai un divus uztveršanai. Šādas saskarnes lieto arī videotermināļos.
- cilvēka-mašīnas komunikācija divpusēja informācijas apmaiņa lietotājam ar datoru jautājumu un atbilžu veidā.
- biskvītporcelāns Divreiz apdedzināts neglazēts porcelāns ar matētu virsmu; lieto figūrām un reljefiem, kuru formām jābūt asi zīmētām.
- džingļi Divriču tips, ko lietoja Īrijā.
- bendzelēšana Divu blakusesošu galu sasaistīšana, lietojot buru šūšanas adatu, marlīni vai citu līdzīgu diegu.
- analoģizēšana Divu dažādu lietu salīdzināšana, ko parasti veic, lai paskaidrotu vai izskaidrotu sarežģītu vai neparastu ideju.
- konfrontēšana Divu personu vienlaicīga pratināšana par vieniem un tiem pašiem apstākļiem krimināllietā vai civillietā, ja šo personu iepriekšējās liecībās ir būtiskas pretrunas.
- datu saķēdēšana divu vai vairāku datu elementu secīga sasaistīšana vienā veselumā, ko lieto ievadizvades kanālu vadības programmās, kā arī sarakstos, kuri izvietoti dažādās atmiņas vietās, uzrādot nākamo adresi.
- individuālā divvalodība divu valodu lietošana indivīda līmenī - no pilnīgas abu valodu prasmes līdz ierobežotam otras valodas izmantojumam.
- diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas.
- bilingvisms Divvalodība, tāds stāvoklis, ka indivīds, grupa, sociālais slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) divas valodas.
- pirokatehīns Divvērtīgais fenols, bezkrāsaini kristāli; lieto krāsvielu, medicīnisko preparātu ražošanā u. c.
- glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli.
- dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains.
- kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
- izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- iegultais objekts dokuments vai dokumenta daļa, ko veido, izmantojot vienu lietojumprogrammu, un kas tiek pilnībā ievietots (iegults) izstrādājamajā dokumentā, kuru veido, izmantojot citu lietojumprogrammu.
- saistītais objekts dokuments vai tā daļa, kas izstrādāta vienam lietojumam un kas ar sasaistes un iegultes tehnikas palīdzību tiek izmantota citam lietojumam izstrādātā dokumentā.
- abonements Dokuments, kas apliecina šīs lietošanas tiesības.
- relevants dokuments dokuments, kas jēdzieniski atbilst informācijas sistēmas lietotāja pieprasījumam.
- medību ieroča atļauja dokuments, kas legalizē medību ieroča turēšanu un lietošanu, to izsniedz valsts policijas iestāde pilngadīgai personai, kas uzrādījusi pasi un mednieka apliecību.
- radioreglaments Dokuments, kas nosaka sakaru procedūru, ko jālieto radiotelefona sakaros.
- darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
- papīrs Dokuments, rakstveida izziņa, paziņojums, lietišķs raksts.
- dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
- lielprātība domāšana par lielām lietām.
- metastrofa Domu novirzība no kādas lietas.
- vienotājdomuzīme domuzīme ( - ), ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu.
- kroķīt Dot (ko izmantošanai, lietošanai), parasti neapdomīgi.
- kruķīt Dot (ko izmantošanai, lietošanai), parasti neapdomīgi.
- veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
- piedāvāt Dot iespēju izmantot, izlietot (ko).
- apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
- dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot; dalīties (4).
- dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
- iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
- šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- ANSI.SYS draiveris, ko MS-DOS lietotāji var izmantot ekrāna un tastatūras vadībai.
- malajalu valoda dravīdu valodu saimes valoda, rakstu pieminekļi no 10. gs. sākuma, lieto vienu no indiešu rakstu paveidiem.
- aizbakšņi Drīvēšanai lietojamās pakulas vai sūna; arī rīki ar ko drīvē; bakšķi.
- bakšķi Drīvēšanai lietojamās pakulas vai sūna; arī rīki ar ko drīvē.
- digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
- batirs Drosmīgs cīnītājs kaujās (tjurku un mongoļu tautām); no batiriem veidojās feodālā aristokrātija; nosaukums plaši lietots tjurku tautu folklorā un sadzīvē.
- lietotāja konts drošības mehānisms, ko izmanto, lai kontrolētu piekļuvi datoru sistēmai vai tīklam, tas satur informāciju par lietotāja paroli, tā tiesībām un, iespējams, citu informāciju, kas ļauj identificēt lietotāju.
- identitatīvā drošības politika drošības noteikumi, kas pamatojas uz datoru tīkla lietotāju, lietotāju grupu vai to pilnvaroto pārstāvju, kā arī izmantojamo datoru tīkla resursu identificējošām īpašībām vai atribūtiem.
- likumbāzētā drošības politika drošības noteikumi, kurus nosaka vispārēji priekšraksti, kas jāievēro visiem datoru tīkla lietotājiem.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu.
- marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm.
- autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli.
- pochissimo Drusciņ, mazliet, tikko, ļoti maz.
- druscītiņ Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscīt.
- druscīt Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscītiņ.
- drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz; druscīt; druscītiņ.
- peloīds Dubļi vai dūņas, ko lieto fizikālajā terapijā.
- fango Dubļi; Bataljo (Itālijā) karstavotu minerāldūņas, ko lieto vietējām aplikācijām.
- natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā.
- aklais dundurs dunduru dzimtas lieteņu ģints
- aklais dundurs dunduru dzimtas lieteņu ģints īpatnis
- biz Dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot.
- ušaks Durvju vai loga augšējais dēlis, kas aizsargā durvis vai logu no lietus.
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozaisms (1).
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozisms.
- baltās vārsmas dzejas rindas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas)
- lipogramma Dzejolis, kurā apzināti nav lietota tā vai cita skaņa.
- brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
- ozazons Dzeltena kristāliska viela, ogļhidrātu un fenilhidrazīnu reakcijas produkts; reakciju lietoja ogļhidrātu identificēšanai.
- žvira Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta.
- žvirs Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
- sjēna dzeltenbrūns dabas pigments, kas sastāv no dzelzs oksīdiem; lieto mākslinieku, tipogrāfijas u. c. krāsās.
- lipofuscīns Dzeltenbrūns pigments, atrodas gandrīz visos orgānos un saukts arī par nolietošanās pigmentu, jo parādās galvenokārt vecumā un novārdzinošu slimību gadījumos.
- eritrozīns Dzelteni sarkana krāsviela, fluoresceīna jodderivāts; lieto mikroskopijā.
- sandaraks Dzelteni vai brūni, smaržīgi sveķi, ko iegūst no dažiem ciprešu dzimtas kokiem un lieto laku ražošanā.
- safrols Dzeltenīgs šķidrums, kas ir dažu ēterisko eļļu sastāvdaļa; lieto parfimērijā.
- juglons Dzeltenoranža kristāliska viela, iegūta no valriekstu mizām; tai piemīt antifungāla aktivitāte; senāk lietota ādas tuberkulozes ārstēšanai.
- kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu.
- hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā.
- perno Dzeltenzaļš alkoholisks absinta tipa dzēriens; lieto atšķaidītu ar ūdeni kā aperitīvu.
- feroterapija Dzelzs lietošana ārstēšanas nolūkā.
- ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai.
- dzelzskapis Dzelzs skapis naudas un vērtslietu glabāšanai.
- ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības.
- feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības.
- feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai.
- krupīns Dzelzs un niķeļa kausējums, ar lielu elektrisko pretestību; izlieto reostatiem un pretestībām.
- lecīns Dzelzs un olbaltumvielu šķīdums, neitrāls, ar patīkamu garšu, satur 0,55% dzelzs; lieto kā līdzekli pret mazasinību.
- ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai.
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības.
- ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus.
- perminvars Dzelzs, kobalta un niķeļa kausējums ar praktiski konstantu, t. i. no magnetizācijas neatkarīgu permeabilitāti; lieto elektrotehnikā.
- pļunduris Dzērājs, uzdzīvotājs, klenderis, nelietis.
- izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
- padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes).
- mest Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- loģiskā dzēšana dzēšana, kas padara datni lietotājam nemanāmu, bet saglabā tās atkopšanas iespējas.
- Eiropas dziedenīte dziedenīšu suga ("Sanicula europaea"), ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
- boržoms Dziedniecībā lietojams ogļskābs minerālūdens, kura avoti atrodas Gruzijā, Boržomi pilsētas apkārtnē.
- labzāle Dziedniecībā lietota zālīte, no kā iegūst strihnīnu ("Strychnus nux vomica").
- romaneska Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti.
- gravēšanas dekorēšana dziļā slīpēšana, ko lieto biezsienu kristālslikla izstrādājumu dekorēšanai.
- dzimstības ierobežošana dzimušo skaita samazināšana, lietojot kontraceptīvos līdzekļus, atliekot laulības uz vēlāku laiku utt.
- necilindriskums dzinēja cilindra ģeometriskās formas kropļojums, kas izpaužas cilindra sienu neparalelitātē un cilindrs iegūst mazliet konisku formu; defekts, kas rodas izgatavošanas vai (biežāk) izdiluma dēļ.
- dzintarnieks Dzintara rotaslietu izgatavotājs.
- kopāls Dzintaram līdzīgi tropiskās joslas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanai, kā arī par dzintara aizstājēju rotaslietās.
- audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2).
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2).
- forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
- katabioze Dzīvās vielas izlietošana dzīvības procesiem šūnās.
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
- biomatemātika Dzīvības parādību pētīšanā pielietotā matemātika.
- palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
- histoterapija Dzīvnieku audu lietošana terapijā.
- zoofaģija Dzīvnieku gaļas lietošana pārtikā.
- sarkoterapija Dzīvnieku gaļas u. c. audu ekstraktu lietošana terapijā.
- elektroniskā apzīmēšana dzīvnieku iezīmēšana implantējot zem ādas elektronisku ierīci, kas satur dzīvnieka identitātes numuru (nolasīšanai lieto speciālu aparatūru).
- radiāti Dzīvnieku klasifikācijā 19. gs. lietots apzīmējums dzīvniekiem ar radiāru (starainu) simetriju (piem., jūras zvaigznes, sūkļi u. c.).
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- kopējais dzīvoklis dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai.
- veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
- uzdzīvot zaļi dzīvot, lietojot (daudz) alkoholiskus dzērienus, bezrūpīgi tērējot (naudu, līdzekļus).
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
- balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu.
- pasta klients e-pasta programma, kas atrodas lietotāja datorā un ir nodrošināta ar piekļuvi tīkla pasta serveriem.
- interneta ziņojumpiekļuves protokols e-pasta protokols, kas interneta pasta serveros aizstāja protokolu _POP_ un ļauj lietotājiem arhivēt pasta sūtījumus dokumentu mapēs, kā arī sniedz vairākas citas iespējas; protokols _IMAP_; _IMAP_.
- smagās šķīvju ecēšas ecēšas ar lielāka diametra robotiem sfēriskiem šķīvjiem; lieto galvenokārt plēsumu šķīvošanai līdz 25 cm dziļumam.
- ganību ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir plakantērauda stienīšu tīkls; lieto kurmju rakumu nolīdzināšanai, mēslojuma izkliedēšanai.
- šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
- jamss Ēdamie šā auga apakšzemes bumbuļi, kurus lieto līdzīgi kartupeļiem.
- ēdamas lietas ēdamlietas.
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- sudrabbisīte ēdiens no maizes ar cukuru, kas aplieti ar vārītu ūdeni; bigūzis.
- dievdāvana Ēdiens, dzēriens, arī kāda lieta, priekšmets.
- ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
- diētiskā ēdināšana ēdināšanas metode dzīvnieku veselības profilaksei un ārstēšanai – lieto noteiktu barību un ēdināšanas režīmu (saudzējošās, stimulējošās, bada u. c. veidu diētas).
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu); izēdināt.
- izēst Ēdot izlietot visu ēdamo (kādā vietā).
- pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
- eikaliptols Eikalipta eļļas galvenā sastāvdaļa; lieto inhalācijām elpošanas ceļu slimībās vai ārēji ieberzējumiem.
- ECDL Eiropas datorlietotāja kvalifikācijas sertifikāts (angļu "European Computer Driving Licence").
- EESK Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.
- Koptirgus Eiropas Ekonomiskās kopienas neoficiāls nosaukums, tika lietots arī Eiropas Kopienas apzīmēšanai un reizēm apzīmē arī Eiropas Savienību.
- gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām.
- ECU Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit"), ekijs; tika lietots Eiropas Kopienas valstu bezskaidras naudas norēķinos no 1979. g. 13. marta līdz 1999. 1. janvārim.
- Obasi Nsi ekoju (Nigērija) mitoloģijā - zemes dievība, kas dod auglību un kopā ar Obasi Osu kā māte un tēvs ir radījuši pasauli un visas lietas tajā.
- alternatīvā zemes apstrāde ekoloģiska zemes apstrādes sistēma bez ķīmisko elementu pielietošanas, piemēram, biodinamiskā, organiski bioloģiskā.
- Ecosoc Ekonomikas un sociālo lietu padome (ANO; "Economic and Social Council").
- īpašuma tiesības ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- parādu segšanas rādītājs ekonomisks rādītājs, ko aprēķina nesadalītas peļņas un amortizācijas (nolietojuma) summu izdalot ar kārtējo atmaksājamā parāda summu.
- draglains Ekskavators ar piekārtu izmetamo kausu; lieto dziļu tranšeju un būvbedru rakšanai.
- greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
- cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras.
- horioalantojs Ekstraembrionāla membrāna apaugļotajās vistu olās; lieto vīrusu kultivēšanai.
- eku Ekur; lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
- silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās.
- Mersjē katetrs elastisks katetrs ar divkāršu līkumu galā; lieto prostatas hipertrofijas gadījumā.
- norīts Elekrtrotehnikā apzīmējums īpašai izolācijas masai, ko lieto kā veidojamo masu.
- elektrokirurģija Elektrības lietošana ķirurģijā.
- elektroķirurģija Elektrības lietošana ķirurģijā.
- drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
- elektrokultūra Elektriskās enerģijas pielietošana augu attīstības veicināšanā, radot elektrisko lauku gaisā ap augiem vai zemē, mēģinot attīstīt augu saknes.
- superpozīcijas princips elektrisko ķēžu aprēķinu princips, ko lieto, aprēķinot lineāras elektriskas ķēdes ar vairākiem avotiem (analizē katra avota darbību atsevišķi, lai pēc tam rezultātus summētu).
- mērmagazīna Elektrisko lielumu mēru komplekts, ko lieto kāda noteikta elektriska lieluma (pretestības, induktivitātes, kapacitātes) dažādu vērtību reproducēšanai, kad ir nepieciešams tās precīzi mainīt vai regulēt.
- pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu.
- fotokatods Elektrods, kas optiskā starojuma iedarbībā emitē brīvos elektronus; to lieto vakuuma elektronierīcēs.
- elektroenerģijas tirdzniecība elektroenerģijas iepirkšana pārdošanai vai elektroenerģijas pārdošana elektroenerģijas lietotājiem.
- elektroenerģijas tālākpārdevējs elektroenerģijas lietotājs, kuram pieder elektrotīkli un kurš iepirkto elektroenerģiju pārdod citiem lietotājiem.
- saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem.
- elektroenerģijas tirgotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) elektroenerģiju citam elektroenerģijas lietotājam.
- sistēmas pakalpojums elektroenerģijas pārvade vai sadale, kas nodrošina elektroenerģijas plūsmas no ražotājiem līdz lietotājiem.
- elektroenerģijas sistēmas dalībnieki elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un galalietotāji.
- elektroenerģijas tirgus dalībnieki elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu.
- elektroenerģijas pārvade elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu elektroenerģijas lietotājiem.
- elektroenerģijas sadale elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā, lai to piegādātu elektroenerģijas lietotājiem.
- sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise.
- kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai.
- tiešā līnija elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus.
- elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
- karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
- elektrotermiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar termopāriem; jutība neliela, mērījumus neietekmē ārējie elektriskie un magnētiskie lauki; lieto kā voltmetrus un ampērmetrus paaugstinātas vai augstfrekvences ķēdēs.
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem).
- logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai.
- dekoders Elektroniska ierīce, kas izvēlas un lieto vienu no datu pārraides veidiem.
- ciparnauda Elektroniskā nauda, ko lieto internetā.
- e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam.
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē.
- e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
- elektronizācija Elektronisko informĀCIJAS pārraides un datu apstrādes līdzekļu plaša izmantošana un jaunu elektronikas lietošanas iespēju meklēšana un ieviešana.
- ikonoskops Elektronlampa pārraidāmā attēla pārveidošanai elektriskos signālos, ko lieto televīzijā.
- deģenerētā elektronu gāze elektronu gāze, kuras statistiskajai aprakstei nevar lietot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika.
- oktods Elektronu lampa ar astoņiem elektrodiem; to lietoja frekvences pārveidošanas shēmās.
- heptode Elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: anodu, katodu un pieciem tīkliņiem; to sauca arī par pentagrīdu; superheterodina radiouztvērējos to lietoja frekvences pārveidošanai.
- fototelegrāfija Elektrosakaru nozare, kas saistīta ar nekustīgu, plakanu attēlu (fotouzņēmumu, zīmējumu, dokumentu) pārraidi un uztveršanu, ja uztveršanas ierīcē lieto fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes.
- pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju.
- spinterometris Elektrotehnikā lietots instruments elektriskās dzirksteles garuma mērīšanai.
- spinterometrs Elektrotehnikā lietots instruments elektriskās dzirksteles garuma mērīšanai.
- lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
- magnētvads Elektrotehniskas ierīces daļa no feromagnētiska materiāla, ko lieto magnētiskās plūsmas koncentrēšanai un magnētiskās pretestības samazināšanai.
- interferencterapija Elektroterapijas metode, kurā lieto divas sinusoidālas maiņstrāvas ar 3000-5000 Hz frekvenci, no kurām vienai ir mainīga frekvence; summējoties šīs strāvas rada atsevišķus strāvas impulsus.
- semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem.
- trihloracetonnitrils Elpošanas inde, CCl~3~CN - šķidrums ar stipru smaržu, lieto tukšās telpās, neder tur, kur zaļo augi.
- Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums.
- nonilaldehids Eļļa ar rožu un apelsīnu smaržu, lieto parfimērijā, tehniski iegūst no rīcineļļas.
- autols Eļļa, ko lieto automobiļu un traktoru dzinēju eļļošanai.
- speciālā industriālā eļļa eļļa, ko lieto iekārtām, kas darbojas īpašos apstākļos (pazeminātā vai paaugstinātā temperatūrā).
- ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu.
- eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus.
- menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā.
- embriotoms Embriotomijā lietojamais instruments.
- humoristiskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kura lietojums izraisa smieklus, parāda runas priekšmetu pozitīvi komisku.
- oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, kas izsaka lietišķu attieksmi un ko izmanto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās un sarunās, publicistikas oficiālajos žanros.
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
- energoapgādes komersanta objekts energoapgādes komersantam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei.
- enerģijas ražošana energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā.
- enerģijas tirdzniecība energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem.
- enerģijas pārvade energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību.
- sekundārie energoresursi energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai.
- energoefektivitāte Enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu.
- lego Enkurošanā lietojams termins (komanda).
- letgo Enkurošanā lietojams termins (komanda).
- enteroklizma Enteroklīzei lietojamā caurule.
- periodiska žūpošana epizodiska pārmērīga alkohola lietošana.
- ērtīgs Ērts, lietderīgs.
- ēdmiņa Ēsma - barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
- strikts Ēsma, ko lieto mencu, lašu un zušu zvejai ar āķiem; sīkas zivtiņas.
- estetizācija Estētiska (kādas lietas, parādības u. tml.) idealizācija.
- neirotiskā bulīmija ēšanas traucējumi, kam raksturīgas rūpes par ķermeņa masu un atkārtotas pārēšanās lēkmes, kurām seko vemšana vai caurejas līdzekļu lietošana.
- kalibrators Etalonsignāla avots (ģenerators), ko lieto elektromēraparatūras rādītāju pārbaudei (tarēšanai).
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
- pačūlija Ēteriska eļļa no šī auga zaļajām daļām; lieto parfimērijā.
- bergamoteļļa Ēteriska eļļa, ko iegūst no bergamotkoka augļiem, pielietota smaržu un liķieru rūpniecībā.
- izoamilacetāts Etiķskābes n-amilesteris, amilacetāta izomērs, lieto par bumbieru esences sastāvdaļu.
- etiķis Etiķskābes šķīdums ūdenī, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
- celosolvi Etilēnglikola monoēteri; lieto celulozes esteru un dažādu laku un krāsu materiālu šķīdināšanai, raķešu degvielas piedevām u. c.
- diētilacētāls Etilidēna diētilēters, ko lieto ārstniecība tāpat ka dimetīlacētālu, chloralhidrata atvietošanai.
- Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos.
- izoeugenols Eugenola izomērs, atrodams muskateļļā un ilang-ilangeļļā, lieto parfimērijā neļķu smaržu kompozīcijās.
- glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
- fizostigmīns Ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga t. sauc. Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā.
- Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla).
- Hāmūns Ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros.
- Mai-Ndombes ezers ezers Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kongo ieplakas centrālajā daļā, platība - 2320 kvadrātkilometru (lietus sezonā līdz 8200 kvadrātkilometru), dziļums - 2,5-7 m.
- pauksis Ezeru augs ar ļoti garu stiebru, ko, ēnā izkaltētu, lieto krēslu sēdekļa pīšanai.
- anātma Ezoterismā - "ilūziju pasaule" jeb šīs pasaules dzīve, kurā cilvēki domā, ka vērtība ir tikai materiālām lietām.
- aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
- šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā.
- sādhana Ezoterismā garīgi vingrinājumi, ko lieto lai atbrīvotos no vēlmēm, kaislībām un iekārēm.
- upadāna Ezoterismā materiāls, no kā visas lietas ir veidotas.
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
- āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu.
- budhi Ezoterismā tā apzīmē gudrību, atgādinot, ka gudrība un zināšanas ir divas dažādas lietas.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa.
- vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai.
- faidešīns Fajs - vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai.
- dermatofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī medikamentus, kurus lieto dermatoloģijā.
- koerģisms Farmakoloģiskais koerģisms - parādības (antagonisms, antidotisms, sinerģisms, summācija), kas rodas, vienlaikus lietojot divus vai vairākus medikamentus.
- heksahloretāns Fasciolīns C2Cl6 - bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
- Starptautiskā informācijas apstrādes federācija federācija dibināta 1960. g. un tās uzdevums ir attīstīt starptautisku sadarbību, stimulēt pētījumus, izstrādes un to praktiskos pielietojumus datu apstrādes jomā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un speciālistu sagatavošanu.
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma.
- salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
- benzilspirts Fenilmetanols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu; lieto parfimērijas ražošanā.
- katanoli Fenola, krezola un to derivātu kondensācijas produkti ar sēru, ko lieto krāsošanā tannīna un antimona savienojumu vietā bazisko krāsvielu saistīšanai augu šķiedrā un krāsu laku izgatavošanai.
- fenolftalīns Fenolftaleīna reducēšanās produkts, kas sārmainā vidē ir bezkrāsains; lieto asins konstatēšanai, oksidāžu, peroksīdu un vara noteikšanai.
- feredizācija Feredisko pārtraukto strāvu lietošana dziedniecības nolūkiem.
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā.
- kvadratūra figūras laukuma aprēķināšana, ko veic, konstruējot figūrai vienlielu kvadrātu; viena no pirmajām jomām, kur lietoja noteiktos integrāļus.
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties.
- šaurfilma filma, kas šaurāka par 35 mm (8 mm, 16 mm un mūsdienās reti lietotās 9,5 mm, 17,5 mm, 28 mm filmas); šaurformāta filma.
- izfilmēt Filmējot izlietot (filmu).
- dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
- formālisms Filozofiska koncepcija, kas lietu un parādību formu atrauj no to satura.
- mahisms Filozofiskās domas virziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu.
- ogļpapīrs Filtra papīrs, kas satur ogli, lietojams šķidrumu atkrāsošanai.
- mikrofiltrs Filtrs, kas pārvieto daļiņas ar diametru 0,1-10,0 mm; lieto, piem., lai atdalītu no asinīm mikroagregātus.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi.
- iekšējās kontroles sistēma finanšu un cita veida kontroles sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroli, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību.
- dabiskie zudumi finanšu, vadības un nodokļu grāmatvedībā lietots termins, ar kuru apzīmē tirdzniecības un ražošanas procesā radušos zudumus, kas nepārsniedz paredzēto zudumu normu.
- firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
- pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem.
- sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros.
- strukturēta vaicājumvaloda firmas _IBM_ izstrādāta valoda, ko lieto datu bāzes pārvaldības sistēmās dažāda tipa datoros.
- sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības.
- tīkla draivera saskarnes specifikācija firmas _Microsoft_ izstrādāta aparatūrneatkarīgu draiveru specifikācija, kas, vienlaicīgi lietojot vienu un vai vairākas tīkla saskarnes kartes, ļauj izmantot vairākus protokolus.
- pārlūkprogramma "Internet Explorer" firmas _Microsoft_ izveidota globālā tīmekļa pārlūkprogramma, kas lietotājam ļauj apskatīt tīmekļa lappuses.
- programma Excel firmas _Microsoft_ izveidota plaša izklājlapu apstrādes programma, kas lietojama firmas _IBM_ un _Apple_ datoriem. Tā var apvienot vairākas izklājlapas un nodrošina lietotājam lielu grafisko līdzekļu klāstu.
- interneta servera lietojumprogrammu saskarne firmas _Microsoft_ izveidotā tīmekļa servera - interneta informācijas servera - lietojumprogrammu saskarne, kas ļauj programmētājam izveidot tīmekļa lietojumprogrammas, kas cieši integrētas tīmekļa serverī, un tādēļ to izpilde aizņem mazāk laika.
- attālu datu apkalpošanas saskarne firmas _Microsoft_ programmatūras saskarņu kopa, kas ļauj interneta vai iekštīkla lietotājam modificēt datus, izmantojot pārlūkprogrammas ar _Active X_ vadīklām.
- hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols firmas _Netscape_ izstrādāts globālā tīmekļa protokols, kas iebūvēts šīs firmas pārlūkprogrammā, tas šifrē un atšifrē kā lietotāja lappušu pieprasījumus, tā arī lappuses, kuras no tīmekļa servera tiek nosūtītas lietotājam.
- saskarne NSAPI firmas _Netscape_ servera lietojumprogrammu saskarne (angļu "Netscape Server API").
- operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību.
- programmatūra "PointCast Network" firmas _PointCast_ izstrādāta programmatūra, ko izmanto, lai nosūtītu interneta lietotāju datoriem jaunāko, lietotājam nepieciešamo informāciju.
- tīkla datņu sistēma firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta dalīta datņu koplietošanas sistēma, kas ļauj izmantot attāla datora datnes un perifērijas iekārtas tā, it kā tās atrastos lietotāja datorā.
- caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi.
- personālais dators "Apple II" firmas "Apple"personālo datoru saime, kas tiek uzskatīta par mikrodatoru attīstības pirmsākumu un ko plaši lietoja skolās un sadzīvē.
- sistēma Active Movie firmas "Microsoft" izstrādāta standartizēta sistēma, kas multivides lietojumos īsteno straumēšanu.
- saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles.
- aktīvais datu objekts firmas "Microsoft" programmēšanas saskarne, kas izstrādāta kā šīs firmas standarts datiem un pakāpeniski kļūst pieejams visām šīs firmas programmēšanas valodām un lietojumprogrammām.
- izohromfirniss Firniss, ko lieto eļļas gleznu pārklāšanai.
- nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību.
- ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
- nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība.
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- elektrības daudzums fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu; mērvienība kulons ( C ), praksē lieto arī ampērstundu (Ah); 1 Ah=3600 C.
- ultraaugstfrekvences terapija fizioterapijas metode, kur uz audiem no attāluma iedarbojas ar ultraaugstfrekvences elaktrisko lauku (parasti lieto 40,68 MHz un 27,12 MHz frekvences maiņstrāvu).
- fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta.
- ultravioletā starojuma gaismas terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto ultravioletā starojuma garāko viļņu spektru; lieto profilaksē.
- ķīlas devējs fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.; ieķīlātājs.
- cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo.
- fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve.
- būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums).
- pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
- civilprasītājs Fiziska vai juridiska persona, kam ar noziegumu nodarītti materiāli zaudējumi un kas uz šā pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā par tādu atzīta.
- zemes iznomātājs fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesības iznomāt savā īpašumā vai lietojumā esošo zemi citām fiziskām un juridiskām personām.
- enerģijas lietotājs fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā.
- ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- recipients fiziska vai juridiska persona, kas saņem ienākumu, pabalstu, subsīdiju; terminu parasti lieto, attiecinot to uz valstīm, kas ir kapitālieguldījumu objekts.
- civilprasītājs krimināllietā fiziska vai juridiska persona, kurai nozieguma rezultātā nodarīti zaudējumi un kura uz šī pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā atzīta par civilprasītāju.
- kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja.
- kuģa īpašnieks fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir kuģis vai kurai ir īpašuma tiesības uz kuģi, t. i. valdījuma, lietošanas un rīcības tiesības.
- pamatlīdzekļu atjaunošana fiziski un morāli nolietoto pamatlīdzekļu nomaiņa ar jauniem, kā arī to remonts, restaurēšana.
- melanoflokulācija Flokulācijas reakcija serumā malārijas diagnostikai; par antigēnu lieto tīklenes ekstraktu, kas satur melanīnu.
- fluīda kondicionēšana fluīda īpašību pielāgošana tehniskajām vai higiēniskajām prasībām – nevēlamo piemaisījumu atdalīšana, vēlamās temperatūras uzturēšana u. c.; kondicionē hidroiekārtā lietojamo eļļu un dažādiem nolūkiem lietojamo gaisu.
- ciprofloksacīns fluorhinolonu grupas antibiotika, ko lieto vairāku bakteriālu infekciju ārstēšanai.
- elektrokimogrāfija Fluoroskopiski redzamu kustību (piem., sirds kustību) pieraksts, lietojot fotoelektrisko reģistrāciju.
- polējamā skābe fluorūdeņraža skābes un sērskābes maisījums, ko lieto slīpētu stikla virsmu pulēšanai.
- rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību.
- pagaidu fonts fonts, kas pēc ielādēšanas lāzera printerī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr to nomaina lietotājs vai programmatūra.
- sākotnējais pamatfonts fonts, ko tekstu apstrādes programmas automātiski izmanto visu dokumentu veidošanai, ja lietotājs nav izdarījis citu izvēli.
- lietojumobjekts Forma, ar kuru lietojumprogramma nodrošina lietotāju, piem., izklājlapa.
- atgriezeniskums formāla atgriezenisko darbības vārdu un atgriezenisko lietvārdu pazīme, ko nosaka atgriezeniskais formants; refleksivitāte.
- abstraktā sintakse formāla lietojumslāņa protokola datu bloku struktūras specifikācija, izmantojot attiecīgu notāciju.
- daudzvērtību loģika formālās loģikas sistēma izteikumu loģikas matemātisko modeļu pētīšanai, kas izteikumu interpretācijā lieto vairāk par divām patiesumvērtībām.
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
- fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
- metiletiltiofoss Fosfororganisks preparāts, akaricīds, insekticīds, lieto siltumnīcās un augļu dārzos parastās tīklērces u. c. ērču apkarošanai.
- dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli.
- paleoantrops Fosilais cilvēks, kas dzīvojis agrajā un vidējā paleolītā; neandertālietis.
- ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti).
- fotoeksperts foto speciālists, augstas kvalifikācijas lietpratējs.
- spraugslēdzis Fotoaparātā iebūvēts slēdža mehānisms, kurā ekspozīcijas laiku regulē ar spraugas platumu gaismnecaurlaidīgā aizslietnī, kas atrodas tieši fotomateriāla priekšā.
- digitālais fotoaparāts fotoaparāts, kurā fotofilmas vietā lieto pusvadītāju matricu, kas optisko attēlu pārveido elektroniskā formā un ieraksta atmiņas kartē.
- henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus.
- izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu).
- amidols Fotogrāfijā lietojams diaminofenolu rindas attīstītājs.
- kollodija papīri fotogrāfijā lietoti papīri attēlu kopēšanai no negatīviem.
- direktoplāksne Fotogrāfisks kopēšanas paņēmiens, ko lietolitogrāfiskā pārveduma vietā, oriģinālnegatīvu kopē tieši uz metāla plāksnes.
- reprodukcijas tehnika fotomehānisko un elektromehānisko poligrāfijas mašīnu un ierīču kopums, ko lieto ilustrāciju iespiedformu izgatavošanai.
- printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes.
- mezeline Franču audekls, pus vilnas, pus zīda, lietots gk. priekškariem un pārvelkamiem.
- savatē Franču bokss, kurā tiek lietoti arī spērieni ar kāju.
- OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību.
- Az Franču lietots ķīmisks simbols slāpeklim.
- frazēma Frazeoloģisms, kurā viens komponents lietots savā leksiskajā nozīmē.
- kanāls frekvenču josla, kas rezervēta specifiskai, piemēram, vienas raidsabiedrības lietošanai.
- uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet.
- rodāns Fungicīds, ķīmisks imunizators, biezs, brūngans šķidrums, 0,5% koncentrācijā lieto sēklu apstrādei kviešu un miežu putošo melnplauku apkarošanai.
- figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi.
- rekursīvā funkcija funkcija, kas definēta, izmantojot pati sevi; to izmanto lietišķajā matemātikā, lai pētītu funkciju izskaitļošanas efektivitāti.
- saskarne Funkciju kopa, kas nodrošina datu apmaiņu starp divām ierīcēm, divām lietojumprogrammām vai starp lietotāju un lietojumprogrammu.
- daiļliteratūras stils funkcionālais literārās valodas paveids jeb stils, ko lieto daiļliteratūrā.
- sarunvalodas stils funkcionālais stils, ko lieto mutvārdu saziņā.
- lietišķo rakstu stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto oficiālos dokumentos.
- publicistikas stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto plašsaziņas līdzekļos.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
- datu pārraides serviss funkcionālo iespēju kopums, kuru var izmantot datu pārraides tīkla lietotāji datu pārsūtīšanai un saņemšanai.
- dopelendbols Futbola bumbai līdzīga bumba, ko garā atsperē pakarina pie griestiem, bet apakšā ar virvi, kas pārmesta pār bloku, piestiprina pie grīdas; lieto boksa treniņos.
- tercials Gada trešdaļa; līdzās trimestrim lietots studiju vai skolas (mācību) gada trijdalījumā.
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma.
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti.
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
- samans gaisā kaltēts, neapdedzināts māla ķieģelis ar grieztu salmu un dažkārt arī ar smilšu piemaisījumu; lieto kā būvmateriālu apvidos, kur nav mežu.
- taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs bez kompresora, kurā gaisa saspiešana notiek ar ieejošās plūsmas kinētisko enerģiju; lieto lidojumiem ar lielu virsskaņas ātrumu (virs Maha skaitļa 1,5–2).
- turboreaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs, kurā spiediena paaugstināšanai lieto turbokompresoru.
- aerohidroterapija Gaisa un ūdens lietošana terapijas nolūkā.
- interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai.
- kreisēšanas ātrums gaisakuģa ātrums horizontālā lidojumā, kad vilces attiecība pret ātrumu ir minimāla; kreisēšanas ātrums mazliet atšķiras no ātruma, kurā degvielas patēriņš uz vienu kilometru ir minimāls.
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
- hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli.
- esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu).
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās.
- mājsaimniecības lietotājs galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām.
- karstlīme Galdnieku līmes veids, ko lieto vārītu.
- magnētiskais galds galds apstrādājamā ķermeņa nostiprināšanai ar elektromagnēta spēku; lieto plakanslīpmašīnās.
- Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
- ekstrēmisms Galēju uzskatu un rīcības metožu piedāvāšana vai lietošana (galvenokārt politikā).
- lietotāja galiekārta galiekārta, kas lietotājam dod iespēju izmantot datoru.
- senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos.
- senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks.
- kamarilja Galminieku grupa, kliķe, kas ar intrigām valsts lietas ietekmē sev par labu.
- galvanoterapija Galvaniskās strāvas lietošana ārstēšanā.
- galvanoķirurģija Galvaniskās strāvas lietošana ķirurģijā.
- psihogalvanometrs Galvanometrs, kas reģistrē elektrodermālas reakcijas uz psihiskiem kairinājumiem; lietots par melu detektoru, jo meli var radīt emocionālu reakciju.
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu).
- pneimoencefalogrāfija Galvas smadzeņu diagnostiskā izmeklēšana, kurā par kontrastvielu lieto skābekli vai gaisu, ko ievada ar punkciju.
- cefalometrija Galvaskausa mērīšana dzīvam cilvēkam pēc antropoloģiskiem principiem; praktiski lieto ķirurģijā un ortodontijā.
- virslieta Galvenā, svarīgākā lieta.
- parovozs Galvenais apsūdzētais, tiesājamais lietā.
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
- rekommendācija Galvošana par personu vai lietu, tās ieteicot otra gādībai vai ievērībai; uzslava; rekomendācija.
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- somatoze Gaļas albumozes preparāts, dzelteni brūns pulveris, lieto kā stiprinošu līdzekli.
- kreofāgisms Gaļas lietošana uzturā.
- fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai.
- absolūtais spirts gandrīz pilnīgi no ūdens atbrīvots spirts; lieto par šķīdinātāju, degvielu, reaģentu u. c.
- pusstāvus Gandrīz stāvus; tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
- šamberjers Gara pātaga, ko lieto cirkā vai manēžā.
- difenīlmetāns Garas adatas ar patīkamu oranžas atgādinošu smaršu, viegli šķīst spirtā, ēterā un benzolā, lieto ziepju rūpniecībā ģerāniju eļļas vietā.
- špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai.
- tribulē Garens klucītis, kādu lieto zeltkaļi.
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis.
- plāka Garenvirzienā šķelta koka daļa, ko senāk lietoja dēļu vietā.
- garfokusa Garfokusa objektīvs, arī šaurleņķa objektīvs - objektīvs, kam fokusa attālums vairāk nekā l,5 reizes lielāks par kadra diagonāli (leņķiskais redzes lauks <45 grādiem); lieto gk. tālu objektu uzņemšanai lielā mērogā.
- pieslietne gari baļķi, kas pieslieti pie ārsienas un pasargā to no lietus.
- garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem.
- garsalmi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem.
- alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
- kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas.
- peine garlaicīgs un daļēji nelietderīgs darbs.
- vizionārs Garreģis, kas redz citiem nesaredzamas lietas; cilvēks, kam ir parādības.
- jēkulis Garstiebru rudzu salmi, ko lietoja jumtu klāšanai.
- navaha Garš, savāžams spāņu nazis, ko lieto kā ieroci.
- bišuzāle Garšaugs, no kura pārtikā lieto lapas, bišu zāle, melisa, citronmētra; bišumētra.
- baudvielas Garšvielas vai barības sastāvdaļas, kam nav nemaz vai ir maza barotāja nozīme, bet ko lieto to patīkamā vai uzbudinošā iespaida dēļ.
- sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Latvijā lietots 1845.-1924. g. vienāds ar 213,36 cm (3 aršīnas vai 7 pēdas).
- pažmauga Garums, attālums pie kādas lietas, piemēram, no arkla sprūda līdz apīžas zaram.
- runas formula gatava izteikuma vienība, ko lieto noteiktās saziņas situācijās.
- pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai; iztaisīt (1).
- iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
- stereotipēt Gatavot, izliet stereotipus 1(1).
- kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- izpodāties Gatavoties ceļojumam, saģērbjoties un sagatavojot lietas.
- deviens Gāze (lietus), gāziens.
- kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu.
- iesacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, ienākt, ieiet.
- izacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, iziet, iznākt.
- šļāka Gāziens, lējiens, samazgas, slapjdraņķis; slapjš sniegs (sniegs ar lietu).
- eksitrons Gāzizlādes lampa, kurā lokizlādi uztur speciāli ierosmes anodi, bet aizdedzei lieto kontaktu pārtraukšanas metodi.
- baktericīdspuldze Gāzizlādes ultravioletā starojuma avots, lieto ūdens, pārtikas produktu, operāciju telpu u. c. sterilizēšanai.
- deaerācija Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla, piem., sagatavojot barošanas ūdeni tvaika katlam, lai novērstu cauruļvadu un iekārtas metāla koroziju; lieto termiskos, ķīmiskos un desorbcijas deaeratorus.
- intaglio Gemma, kurā iedobts rotājums; bieži ietverta gredzenā un lietota kā zīmogs.
- gentizīnskābe Genciānas saknes sastāvdaļa; atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas; kavē hialuronidāzes darbību.
- divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
- sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt.
- jēlglazūra Glazēšanai lietojama suspensija, ko iegūst, ūdenī nešķīstošas glazūras izejvielas ūdenī samaļot.
- dekoratīvā glezniecība glezniecības veids, ko izmanto arhitektūras ansambļu vai lietišķās mākslas priekšmetu apdarē.
- glicerofosfāti glicerīnfosforskābes sāļi; lieto medicīnā organisma spēcināšanai un tonizēšanai.
- pārlūkprogramma "Mosaic" globālā tīmekļa pārlūkprogramma, kas izmanto grafisko lietotāja saskarni.
- iekļautais skatītājs globālā tīmekļa pārlūkprogrammas, kas ļauj citas lietojumprogrammas izmantot kā pārlūkprogrammas sastāvdaļas, atšķirībā no palīglietojumprogrammām, kas tiek izmantotas atsevišķi.
- tīmekļa serveris globālā tīmekļa programma, kas atbilstoši protokola _HTTP_ prasībām pieņem kadrētus informācijas pieprasījumus, apstrādā tos un nosūta lietotājam pieprasīto dokumentu.
- publiskā tīmekļa vietne globālā tīmekļa vietne, pie kuras ar tīmekļa pārlūkprogrammu var piekļūt jebkurš interneta lietotājs.
- privātā tīmekļa vietne globālā tīmekļa vietne, pie kuras var piekļūt tikai noteiktas organizācijas iekštīkla lietotāji.
- aluminogrāfija Gludspieduma realizēšanas paņēmiens, kur par iespiedformu lieto alumīnija plātni; algrāfija.
- algrāfija Gludspieduma realizēšanas paņēmiens, kur par iespiedformu lieto alumīnija plātni; aluminogrāfija.
- dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
- glukozazons Glukozes savienojums ar fenilhidrazīnu; dzeltena kristāliska viela, ko lieto glukozes idedntifikācijai.
- point dʽhonneur goda lieta.
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
- graba Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
- grabasts Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
- kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas.
- krempeles Grabažas, vecas lietas.
- bric-a-brac Grabažas; vecas lietas, rotaslietas.
- atgrābties Grābjot mazliet paņemt projām (no kā).
- žvarkstenis Grabulis, troksni radoša rotaļlieta.
- žvagulis Grabulis, zvagulis; žvadzoša bērnu rotaļlieta.
- maināma apdare grafikas vai audiodatne, ko izmanto, lai mainītu kādas programmas lietotāju saskarnes ārējo izskatu vai mainītu izskatu kādam spēles personāžam, nemainot programmas funkcijas.
- WIMP saskarne grafiskā lietotāja saskarne, kurā operētājsistēmu vadībai izmanto logus, ikonas un peli, kas būtiski atvieglo programmatūras lietošanu (angļu "Windows, Icons, Mouse, Pointers Interface").
- minimizēšana Grafiskajā lietotāja saskarnē - loga samazināšana līdz tā pārveidošanai ikonā.
- lietojumlogs Grafiskajā lietotāja saskarnē - logs, kas sastāv no virsrakstjoslas, lietojumu izvēlņu joslas un darba laukuma.
- spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles.
- dokumenta logs grafiskajā lietotāju saskarnē - lietojumloga daļa, kas tiek izdalīta atsevišķam dokumentam.
- grafiskā ierīču saskarne grafiskās lietotāja saskarnes daļa, kas ļauj programmētājam atveidot displeja ekrāna dialoglodziņus un citus grafikas elementus, izsaucot grafiskajā ierīču saskarnē šim nolūkam paredzētās procedūras.
- atcelšanas poga grafiskās lietotāja saskarnes dialoga lodziņš, ko lietotājs izmanto, lai atsauktu kādas operācijas izpildi un atgrieztos pie apstrādājamā dokumenta.
- resursu kompilators grafiskās lietotāju saskarnes programmatūra, kas pārveido un sasaista resursus (izvēlnes, dialoglodziņus, ikonas, fontus u. c.) izpildāmās programmās.
- analītiska forma gramatiskā forma, ko gramatisko pazīmju izteikšanai veido patstāvīgs vārds kopā ar palīgvārdu vai palīgvārda funkcijā lietotu vārdu.
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- gramatiskā forma gramatiskās nozīmes materiālā izpausme, piemēram, lietvārda locījuma formas, darbības vārda laika formas.
- grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
- lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
- finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
- saistība grāmatvedības bilances sadaļa, kurā tiek atspoguļoti kompānijas (bankas) veidošanās avoti un to izlietojumi.
- kases orderis grāmatvedības dokuments, kas apliecina naudas likumīgu saņemšanu uzņēmuma kasē un tās mērķtiecīgu izlietošanu.
- tekošās pirktspējas grāmatvedība grāmatvedības metode, kura ņem vērā inflācijas ietekmi uz grāmatvedības pārskatiem, lietojot nemainīgas monetārās vienības (faktiskās summas tiek pareizinātas ar vispārējo cenu indeksu).
- būtiskuma princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansupārskatu lietotāju vērtējumu vai lēmumu pieņemšanu
- saskaņotības princips grāmatvedības pamatnostādne: pārskata gadā tiek izmantotas iepriekšējā gadā lietotās grāmatvedības un novērtēšanas metodes.
- almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem.
- iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī.
- kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem.
- sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
- aptaukšķēt Grauzdēt (visapkārt, mazliet).
- gredzins Gredzens (rotas lieta).
- vakarsomiņa Grezna somiņa, ko lieto vakara izrādēm, viesībām, pie vakartērpa.
- truzuļi Greznas rotaslietas.
- grezna Greznuma (rotas) lietas.
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
- štāteslieta Greznumlieta; rotaslieta.
- grežņa Greznums, krāšņums, dārglietas.
- klīne Grieķu gulta, ko lietoja arī sēdēšanai pie galda.
- Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs.
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā.
- Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints.
- hellēņi grieķu pašnosaukums, tiek lietots arī mūsdienās
- lektika grieķu un romiešu nesamais krēsls; Grieķijā to lietoja gk. dižciltīgas dāmas; Romā tās lietošana bija sevišķā kārtas privilēģija.
- žuknīt Griezt ar (neasu) nazi, lietojot to kā zāģi.
- šmurkšināt Griežot auklu, darbināt (rotaļlietu - šmurkšu); griežot auklu, panākt, ka (rotaļlieta) rada rūcošu troksni.
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
- griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
- falce Grope; to lieto dažādu būvmateriālu savienojumiem.
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais.
- ratelains grumbuļains, nelīdzens lietaskoks.
- miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
- hevaks grūtības, nopietnas lietas.
- sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos; gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
- šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu.
- Armazi Gruzīnu mitoloģijā - senākā dievība, debesu, pērkona, lietus un augu valsts pavēlnieks, kā arī dievs karotājs.
- Kuba Guba, pilsēta Azerbaidžānā, senāk lietots tās nosaukuma variants.
- lakta Gubu lietusmākoņu augšējā daļa ar šķiedrainu uzbūvi, saulē - spilgti balta.
- Krīmhilde Gudrūna, vācu valodā lietots nosaukums.
- Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums.
- ķēžot Gulēt gultā ar augšup saslietām kājām.
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
- agums Gumiarabika surogāts, ko lietoja ofseta tehnikā.
- buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai.
- ieveramā gumija gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā.
- gvajaks Gvajakosveķi; lietots sifilisa, reimatisma un podagras ārstēšanai.
- japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso.
- lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
- testers Ģenētikā - populācija (līnija), ko lieto citas populācijas (līnijas) īpašību pārbaudei.
- pielikuma ģenitīvs ģenitīvs (parasti īpašvārda ģenitīvs), kas paskaidro tuvāk citu lietvārdu, konkretizējot to pēc ģeogrāfiskā novietojuma vai radniecības.
- dalāmais ģenitīvs ģenitīvs, kas. izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
- alidāde Ģeodēzijā un astronomijā lietoto leņķu mērīšanas instrumentu (teodolīta u. c.) daļa - lineāls vai aplis, kas atrodas uz vienas ass ar limbu.
- nivelieris Ģeodēziskais instruments, kas sastāv no līmeņrāža un tālskata; lieto zemes virsmas punktu augstuma starpību un paaugstinājumu mērīšanai.
- menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli.
- Ziemeļeiropas jūra ģeogrāfiskajā literatūrā dažkārt lietots kopējs nosaukums Grenlandes un Norvēģu jūrai.
- Centrālāfrika ģeogrāfiski nenorobežots un tādēļ dažādā nozīmē lietots jēdziens, ar ko saprot zemes Āfrikas kontinenta vidienē.
- ģeotelpiskās informācijas aprite ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde, uzturēšana, piegāde lietotājiem un izmantošana.
- Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām.
- gotu valoda ģermāņu valodu grupas valoda, lietota līdz 7.-8. gs.
- ģimenes plānošanas tradicionālās metodes ģimenes plānošanas metodes bez modernās zinātnes sasniegumu pielietojuma - kalendārā metode, atturēšanās no dzimumdzīves, barošana ar krūti, ārstniecisko augu pielietošana u. c.
- longete Ģipša apsējs, ko lieto lūzumu saaudzēšanai.
- polietilēnpoliamīns H2N(CH2CH2NH)nH (n=1-5), tumši brūns šķidrums, ko lieto epoksīdsveķu cietināšanai.
- hipofosforpaskābe H2PO2, tās sāļus (hipofosfātus) lieto medicīnā.
- allo Hallo - telefona sarunas sākumā lietots izsauksmes vārds.
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai).
- etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
- psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu.
- ukelele Havajiešu ģitāra ar 4 tērauda stīgām, lietota džezā.
- perhlorskābe HClO4, spēcīgs oksidētājs; lieto ķīmiskajās analīzēs.
- fasciolīns Heksahloretāns, bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
- fitohemaglutinīns Hemaglutinlns, kas iegūts no augiem; lieto šūnu dalīšanās ierosināšanai audu kultūrās, lai skaitītu hromosomas.
- trihlorfenoksietiķskābe Herbicīds, lieto krūmu iznīcināšanai, arī kā augšanas stimulatoru un tomātu paātrinātas nogatavināšanās līdzekli.
- landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas.
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas.
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- karbazols heterocikliska bāze C~12~H~9~N, bezkrāsas kristāli; lieto organiskajā sintēzē.
- hinolīns heterociklisks savienojums C~9~H~7~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto par šķīdinātāju par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā.
- melamīns Heterociklisks trīsvērtīgs pirmējais amīns C~3~H~6~N~6~; lieto amīnformaldehīda sveķu sintēzei u. c.
- hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas.
- grozes hidrodzinējs hidrodzinējs, kura vārpsta pagriežas par noteiktu leņķi gan uz vienu, gan uz otru pusi; lieto samērā reti.
- metohinons Hidrohinona molekulsavienojums ar 2 molekulām metīl-p-amīnofenola, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- hidrohinonūrija Hidrohinons urīnā pēc salola, hinīna, rezorcīna, milteņu iekšējas lietošanas.
- hidrosadalītājs hidroiekārtā lietojams sadalītājs; biežāk lieto bīdāmo un grozāmo plūsmdaļu sadalītāju; hidrauliskais sadalītājs.
- hidrosulfīti Hidrosērpaskābes sāļi, spēcīgi reducētāji; nātrija hidrosulfītu lieto tekstilrūpniecībā krāsošanai, pārtikas rūpniecībā - cukura atkrāsošanai.
- ontoloģija Hierarhiski strukturētas zināšanas, kas apraksta lietas, to eksistences apstākļus un kvalitātes, kā arī savstarpējo attiecību kategorijas.
- vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
- tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais".
- euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību.
- salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās.
- perjodskābe HIO4, bezkrāsaina kristāliska skābe, lieto par oksidētāju.
- navigācija Hipertekstu pārlūkošana, kuras gaitā datora lietotājs, ar peli aktivizējot hipersaites, pēc savas izvēles pāriet no dokumenta uz dokumentu.
- natūrlapa Hipertekstu pārlūkošanas process, kura gaitā lietotājs, izmantojot hipersaites, izskata savstarpēji saistītus dokumentus, kas var būt izveidoti dažādos datoros.
- preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā.
- jodskābe HJO~3~, iegūst, oksidējot jodu ar kūpošu slāpekļskābi; 3% šķīdumā lietota trahomas un nesāpīgu radzenes čūlu ārstēšanai.
- hloramīns T hlora savienojums, lieto brūču antiseptiskai apstrādei, dzeramā ūdens dezinfekcijai.
- hipnāls Hlorālhidrāta antipirīns, balts kristallisks pulveris, lieto kā maigu miega un sāpju remdētāju līdzekli.
- formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem.
- pantocīds Hloru saturošs antiseptisks līdzeklis, ko lieto gk. ūdens hlorēšanai, gatavo arī šķīdumu roku un brūču apdarei.
- sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums; pārtikas piedeva E507, skābuma regulētājs, modificētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- Viktorija Honkonga, pilsēta Ķīnā, tās senāks angliski lietots nosaukums.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
- berma horizontāls vai mazliet slīps laukums starp dažāda augstuma derīgo izrakteņu ieguves kāplēm.
- tireoidīns Hormonāls ārstniecības preparāts - sažāvēti un pulverī saberzti dzīvnieku vairogdziedzeri; lieto pavājinātas vairogdziedzeru funkcijas ārstēšanai.
- paratireoidīns Hormonpreparāts, ko iegūst no liellopu epitēlijķermenīšiem; lieto pret dažādām tetānijas formām, spazmofiliju, alerģiskām slimībām.
- Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva.
- hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu.
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
- kanabisms Hroniska kaņepju preparātu lietošana.
- hloroformisms Hroniska saindēšanās ar hloroformu, hloroforma lietošanas paradums.
- vanādijskābe HVO3, veido sāļus - vanadātus, ko agrāk lietoja sifilisa ārstēšanā.
- kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs.
- nepāliešu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, lieto devanāgari rakstu.
- singalu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Šrilankā; lieto vienu no indiešu raksta variantiem.
- darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu.
- skotu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, lieto modificētu latīņu alfabētu.
- franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- krievu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; lieto krievu rakstu.
- frīģiešu valoda ide valodu saimes valoda, lietota Mazāzijā, saglabājušies tikai atsevišķi uzraksti (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.).
- pierakstīties identificēties interneta vietnē vai mobilajā lietotnē
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu.
- bumbulis Ieapaļš (lietus) mākonis.
- miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā.
- trihotomija Iedalījums trīs daļās vai lietas aplūkošana no trim viedokļiem.
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- novēlēt Iedot (ko) izlietošanai; arī atvēlēt (1).
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot.
- aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- sirolins Iedzeltens šķidrums ar patīkamu smaržu un garšu, 10% sulfokola šķīdums pomeranču sīrupā, lietoja dažādās plaušu slimībās.
- acetiltanīnskābe Iedzeltens vai pelēcīgs pulveris, vāji šķīst ūdenī; zarnās hidrolizējas atbrīvojot miecskābi; senāk lietots pret caureju.
- demogrāfiskā analīze iedzīvotāju kustības, īpaši dzimstības, mirstības, migrācijas procesu un to komponentu izpētes, novērtējuma un interpretācijas metožu lietošana.
- piespiedu dzimstības kontrole iedzīvotāju piespiešana lietot kontracepcijas līdzekļus.
- jumta skaida iegūst ēvelējot ar speciālu ēveli, labākais materiāls - bezzaru, smalkšķiedrainas koksnes skuju koki, bet biežāk (lētuma dēļ) lieto apsi; garums - 72 cm, platums - 10-20 cm, biezums - līdz 1 cm.
- cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā.
- nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
- paņemt Iegūt (ko) lietošanā.
- apaugt ar mantu iegūt daudz priekšmetu, lietu.
- pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) - par cittautiešiem.
- pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
- pārlatviskoties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
- noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
- izvēlēties Iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- pārpoļoties Iegūt poļu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot poļu valodu) - par cittautieti.
- iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko).
- pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.).
- sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
- galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros.
- ishēmiskais miozīts iekaisumreakcija muskulī kā samazinātas asinsapgādes sekas, piem., pēc ilgstošas pārāk cieša ģipša pārsēja lietošanas.
- iekars Iekarināts priekšmets, lieta.
- lietētājs iekārta lietēšanai
- klients iekārta vai lietojumprocess, kam parasti ir tikai viens lietotājs un kas izmanto servera pakalpojumus.
- melnā kaste iekārta, kas nodrošina noteiktu funkciju izpildi, bet tās uzbūve lietotājam nav zināma.
- vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
- maisītājs Iekārta, kuru lieto maisīšanai - homogēnas (šķīdumu) vai heterogēnas (suspensiju, emulsiju) vides iegūšanai, masas un siltuma apmaiņas procesu intensificēšanai; jaucējs.
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
- izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu); ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
- iztaisīt Iekārtot lietošanai, izmantošanai.
- atvērt Iekārtot, ierīkot (ko) un nodot (kā) rīcībā, lietošanā, izmantošanā.
- pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
- flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs.
- ad usum internum iekšķīgai lietošanai.
- enterovakcīna Iekšķīgi lietojama vakcīna, kas gatavota no zarnu grupas baktērijām.
- dikloksacilīns Iekšķīgi lietojams antibiotisks penicilīnu rindas medikaments.
- retinoīdi Iekšķīgi lietojams medikaments, ko izņēmuma gadījumos mēdz lietot psoriāzes ārstēšanā.
- enterāls Iekšķīgi lietojams.
- IeD Iekšlietu daļa.
- Iekšlietene Iekšlietu ministrija.
- IeM Iekšlietu ministrija.
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
- IeTK Iekšlietu Tautas komisariāts.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
- atliet Ieliet (atpakaļ).
- iešķēlvinēt Ieliet (ēdienu, dzērienu).
- iešpricēt Ieliet (nedaudz).
- iebērt Ieliet alkoholu.
- ietilināt Ieliet ar sīku strūklu.
- iežūrēt Ieliet par daudz.
- iesalieties Ieliet sev.
- iešķēlvinēt Ieliet un saskalot.
- iepidžināt Ieliet.
- iešēpt Ieliet.
- iežaut Ieliet.
- apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem.
- ievalgs Iemauktiem izlietots valgs.
- seksa sludinājums iepazīšanās sludinājums laikrakstā vai žurnālā, kurā tiek meklēts partneris privātiem vai lietišķiem dzimumsakariem.
- humpalot iepirkties lietoto preču veikalā; apmeklēt lietoto preču veikalus.
- triftot iepirkties lietoto preču veikalos.
- ievaldzināties Iepīties (nepatīkamā lietā).
- aizņemt Iepriekš nodrošināt (savai lietošanai).
- šifrs Iepriekš norunāta burtu, ciparu, vārdu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
- atslēgšana Iepriekšējā darba veikšanai nepieciešamo resursu atbrīvošana un to nodošana vispārējai lietošanai.
- ieredīt Ierādīt - atļaut izmantot, nodot lietošanā; arī iedalīt (zemi).
- iemodēties Ierast, iesākt (ko lietot, darīt).
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
- ūdensslēgs Ierīce cauruļvados, kas neļauj gāzēm izkļūt gaisā, bet laiž cauri šķidrumus; lieto kanalizācijā un tualešu podos.
- izvadmezgls Ierīce datu pārveidošanai no formas, kādā tie glabājas datora atmiņā, formā, kādu var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas.
- izvadierīce Ierīce datu pārveidošanai no veida, kādā tie glabājas datora atmiņā, veidā, kādu var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas.
- reža Ierīce galda veidā ar gareniski uzsistām (koka) restēm, ko lietoja salmu atšķiršanai no smalkumiem.
- giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā.
- margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
- aerogrāfs Ierīce krāsas izsmidzināšanai ar saspiestu gaisu; lieto tekstilrūpniecībā, poligrāfijā, scenogrāfijā, grafikā, keramikas izstrādājumu dekorēšanai u. c.
- pacelšanās katapulta ierīce lidaparāta starta paātrināšanai līdz lidojuma ātrumam īsā distancē; lieto uz aviācijas bāzeskuģiem; ir pulvera, hidrauliskās, pneimatiskās, rotora un tvaika pacelšanās katapultas.
- aretieris Ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās.
- ergogrāfs Ierīce muskuļu darba grafiskai reģistrēšanai; lietojama noguršanas procesa u. c. procesu pētīšanai; viens no ergometra veidiem.
- higrostats Ierīce noteikta gaisa mitruma uzturēšanai; lieto laboratorijās u. c.
- vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
- erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
- eksikators ierīce preparātu pasargāšanai no mitruma uzņemšanas (lieto arī žāvēšanai vai pilnīgai atūdeņošanai) laboratorijas apstākļos.
- manodetanders Ierīce saspiestas gāzes spiediena samazināšanai, liekot gāzei plūst no viena trauka (balona) otrā; lieto gk. metināšanā.
- siltumakumulators Ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators.
- magnetometrs Ierīce smadzeņu magnētiskā lauka pārmaiņu noteikšanai; lieto epilepsijas, paralīzes un kurluma diagnostikai.
- novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
- lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas; lieto gan rokas, gan elektronisko loti.
- volumetrs Ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- fiziskā slēdzene ierīce, kas aizsargā datus pret lietotāja piekļuvi, izmantojot, piemēram, datora slēdzenes atslēgas pārslēgu vai datnes aizsargmehānismu disketē.
- dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā.
- televizora pierīce ierīce, kas ļauj izmantot televizoru kā lietotāja saskarni ar internetu; faktiski tas ir specializēts dators, kurā ir instalēta globālā tīmekļa pārlūkprogramma un galvenās interneta programmas, t. sk. _TCP/IP_ protokolu saime.
- divievades adapters ierīce, kas ļauj pieslēgt divas ārējās iekārtas vienai pieslēgvietai, piemēram, tā ļauj diviem lietotājiem ar dažādām pelēm strādāt ar vienu un to pašu datoru.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- oftalmodiafanoskops Ierīce, ko lieto acābola sienas caurgaismošanai, novērojot zīlītes refleksu, piem., lai pārliecinātos, vai acī nav audzējs.
- atvadītājs Ierīce, ko lieto jūras mīnu karā; kad šādu ierīci ņem tauvā, tā nolaižas iepriekš noteiktā dziļumā bez sāniskām novirzēm.
- sildāmais spilvens ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu.
- koferdams Ierīce, ko lieto plombēšanas laikā zoba izolācijai no siekalām.
- eidiometrs Ierīce, ko lieto, lai ar elektrisko dzirksteli iegūtu ūdeni no skābekļa un ūdeņraža.
- otofons Ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš.
- hidrauliskais pastiprinātājs ierīce, kurā ar sekotājiekārtas (servoiekārtas) palīdzību palielina jaudu, izmantojot, piemēram, hidrosūkņa jaudu; lieto automobiļu stūres bremžu iekārtās u. c.; hidropastiprinātājs.
- spermas banka ierīce, kurā cilvēka vai mājdzīvnieku spermatozoīdi tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
- medus spiedne ierīce, kurā no šūnām izspiež medu; lieto viršu medus atbrīvošanai no šūnām.
- aplikators Ierīce, kuru lieto, lai ar radioaktīvo starojumu iedarbotos uz cilvēka ādu ārstniecības nolūkā, apstarojamam ādas iecirknim nonākot tiešā kontaktā ar starojuma avotu.
- ierīces koplietošana ierīces izmantošanas režīms, kurā to neatkarīgi izmanto vairāki lietotāji.
- ierīces iedalīšana ierīces resursu iedalīšana tās lietotājiem (t. sk. programmām un citām ierīcēm).
- pults Ierīces, kas nodrošina lietotāja (operatora) sadarbību ar datora operētājsistēmu.
- apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
- prizmatiskais ierievis ierievis, kas mazāk ietekmē detaļu centrēšanos un dod iespēju detaļas pārbīdīt garenvirzienā, lieto kustīgos iierievja savienojumos.
- nekustama īpašuma aprobežojumi ierobežojumi, kas attiecas uz īpašuma atsavināšanu vai uz tā lietošanu.
- speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē.
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
- aizsākt Iesākt (ko) lietot.
- iebalēt Iesākt balēt; mazliet, arī vietumis nobālēt.
- aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt.
- aizgriezt Iesākt griezt; mazliet iegriezt.
- aizgruzdēt Iesākt gruzdēt; mazliet apgruzdēt.
- iekust Iesākt kust; mazliet izkust.
- ielobīt Iesākt lobīt; mazliet, arī vietumis atlobīt.
- ielaupīt Iesākt mizot; mazliet, arī vietumis nomizot.
- ierecēt Iesākt recēt; mazliet sarecēt.
- aizrūsēt Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
- apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
- iesirmēt Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- diastazolīns Iesala ekstrakts, kas satur fermentu diastazi un ko lieto stērķeles pārcukurošanai.
- informācijas lielceļš iesauka sistēmai, kas sevī apvieno ziņojumdēļa pakalpojumus, tiešsaistes un vēl citus pakalpojumus, kuri ļauj lietotājiem iegūt informāciju no telekomunikāciju tīkliem.
- skābā putra ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā; skābputra.
- skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
- skābenīgs Ieskābs, mazliet skābs.
- skarbans Ieskābs; mazliet ieskābis.
- iesliet durvīs (arī logā) iesliet durvju (loga) ailē.
- iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
- iestutēt Iesliet; ievietot atbalstam.
- pilnekrāna lietojums iespēja izmantot visu displeja ekrāna laukumu, izpildot lietojumprogrammas logošanas vidē.
- pieprasījumaudio Iespēja nosūtīt audioprogrammu individuālai tīmekļa pārlūkprogrammai jebkurā brīdī, kad lietotājs to pieprasa.
- cicero iespiedburti, kuru augstums ir 4,55 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos); 12-punktu burtu biezuma apzīmējums.
- iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā.
- paspraust Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
- paspriest Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
- ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
- kollēgija Iestāde, kur lietas izspriež ar balsu vairākumu.
- konsekrācija Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
- konsekrēšana Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
- podpisatsja Iet, piekrist piedalīties kādā lietā.
- propaganda Ieteikšana lietošanai, iepazīstināšana.
- propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
- guru Ietekmīgs skolotājs; slavens lietpratējs; autoritatīvs cilvēks.
- tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums ietver personai nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu, pielāgošanu, lietošanas apmācību, remontu, aprites nodrošināšanu, kā arī piegādi personas dzīvesvietā.
- ierubināt Ieurbināt - mazliet, arī vietumis paurbināt.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
- attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju.
- Pikne Igauņu mitoloģijā - pērkona un lietus pavēlnieks, auglības devējs.
- ichtalbīns Ihtiola 40% savienojums ar olbaltumu; ūdenī nešķīstošs pulveris bez garšas un smakas, lietoja pret zarnu kataru u. c. kaitēm.
- pārdebešiem Ik pēc laiciņa (par lietu).
- publiskais komutējamais telefonu tīkls ikdienā lietojamais lokālais, attālais un starptautiskais telefonu tīkls, kurā balsi pārraida gan kā analogus datus, gan (galvenokārt) kā digitālus datus.
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
- sadzīves tērpi ikdienas, lietišķie, atpūtas, ārstnieciskie, svinību un ceremoniju tērpi.
- ceturtdalis Ikkatras burtu bieznes ceturtdaļas slēdzenis, ko šauros burtos lieto arī par vārdu starpu.
- ūdens resursu lietotājs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas iegūst ūdeņus vai lieto tos saimnieciskajā darbībā.
- būviekārta Ikviena kustama vai nekustama lieta (iekārta vai palīglīdzeklis), kas tiek izmantota būvniecībā.
- koskāt Ilgāku laiku (ko) valkāt, lietot, kamēr piesūcas ar kādu vielu, kļūst ciets.
- izdraņķēties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- izdraņķoties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
- pamest Ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu); ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
- nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
- pļēgurēt Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
- pļēguroties Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
- pletkoties Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
- noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
- nozelēt Ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
- apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
- pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās.
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- ķemerēties Ilgi, neveiksmīgi ap sīku lietu knibināties.
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
- noputēt Ilgstošas lietošanas rezultātā sagrūt, sabrukt (par celtnēm); nolietoties (par priekšmetiem).
- sadeivelēt Ilgstoši (nepareizi) lietojot sabojāt.
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
- apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
- zavisaķ Ilgstoši lietot narkotikas.
- nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
- lītavas Ilgstošs lietus; lietavas.
- garie lieti ilgstošs lietus.
- lietavas Ilgstošs lietus.
- žulga Ilgstošs lietus.
- žulgoņa Ilgstošs lietus.
- mērceklis Ilgstošs, smalki smidzinošs lietus.
- izgolodatsja Ilgu laiku nelietot narkotikas.
- ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā.
- līmmentelis Impregnēts lietusmētelis.
- imūndepresīvs Imūndepresīvie līdzekļi - vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnreakcijas; lieto pret alerģiskām reakcijām, autoimūnslimību ārstēšanā, audu nesaderības reakcijas novēršanai.
- heteroimunitāte Imunitāte, kas iegūta, lietojot citas sugas dzīvnieka imūnvielas.
- imunodiagnostika Imunoloģisko reakciju lietošana diagnostikā.
- Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
- kalasa Indiešu arhitektūrā lietojamais vāzveidīgais sikharu vainagojums, arī vāzveidīgais kolonnu kapitelis.
- bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
- asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša.
- abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai.
- atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
- bārijkarbonāts Indīga viela, ko mežaizsardzībā lietoja peļu iznīcināšanai stādu audzētavās un vērtīgās kultūrās.
- indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai.
- harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai.
- anabazīna Indīgs šķidrums, ko iegūst no anabāzes auga; lieto augu apmiglošanai cīņā pret kaitēkļiem.
- akonitīns Indīgs zilo kurpīšu alkaloīds C~36~H~49~O~11~N, centrālās nervu sistēmas inde, senāk lietota pret sāpēm neiralģijās un reimatismā.
- kanabīnons Indijas kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, melni brūns balzams, ko lieto dziedniecībā.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- pārvarēšanas mehānismi indivīda uzvedības modeļi, kas tiek lietoti, lai pārvarētu problēmas, piemērotos apkārtējās vides spiedienam vai prasībām, neatmetot sākotnējos mērķus.
- atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā.
- personālais dators individuālai lietošanai paredzēts dators.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes.
- indoģermāņi Indoeiropieši (vācu literatūrā lietots to apzīmējums).
- balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi u. c.
- latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- hetu valoda indoeiropiešu valodu saimes hetu-luviešu valodu grupas valoda; lietota Mazāzijā 18.-12. gs. p. m. ē. un Z-Sīrijā 10.-8. gs. p. m. ē.
- bretoņu valoda indoeiropiešu valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, ko lieto gk. Bretaņas reģionā Francijā.
- latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt.
- baltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, izšķir austrumbaltu (latviešu, leišu jeb lietuviešu) un rietumbaltu (prūšu, jātvingu, galindu) valodas; dzīvās baltu valodas ir latviešu un lietuviešu valoda.
- Iriāna Indonēzijā lietots Jaungvinejas salas nosaukums ("Irian").
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- pārskats Informācija par kādu noteiktu jautājumu, ko datu apstrādes sistēma sagatavo lietotājam.
- relevanta informācija informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga.
- lietotāja objekts informācija, ko lietotājs ievada lietojumprogrammā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā.
- autentifikācijas informācija informācija, kuru izmanto, lai noskaidrotu, vai lietotājs ir tā persona, par kuru viņš uzdodas.
- konfidencialitāte Informācijas aizsargātība pret lietotājiem, kas mēģina tai piekļūt bez atbilstoša pilnvarojuma.
- mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- informācijas aprite informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, lietošana un iznīcināšana.
- asimetriskā ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzekliss, kas, izmantojot vienu no protokolu xDSL protokoliem, lejupplūsmas pārraidi (no servera uz klientu) veic daudz ātrāk nekā augšupplūsmas pārraidi (no klienta uz serveri); asimetriskās ciparu abonentlīnijas izmantošana ir piemērota tīmekļa pārlūkošanai un klienta - servera lietojumprogrammu izpildei.
- sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus.
- informācijas tehnoloģija informācijas vākšanas, pārveidošanas, uzglabāšanas un pārraides metožu kopums, ko lieto datu apstrādes un komunikāciju sistēmās.
- rumpis Informāciju saturoša ziņojuma daļa, kuru lietotājs vēlas pārsūtīt.
- Iljapa Inku mitoloģijā - vētru un laikapstākļu dievs, kas tika pielūgts kā auglīgo lietu nesējs.
- inokulators Inokulācijā lietojamais instruments; potnazis.
- fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors.
- rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus.
- ordeņu kapituls institūcija, kas pārzina valsts apbalvojumu lietas, izskata ierosinājumus un pieņem lēmumus par personu apbalvošanu.
- pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu.
- asināšana Instrumenta izgatavošanas beigu operācija (slīpēšana un lepēšana), kurā veido instrumenta griezējasmens optimālo formu un virsmu un griezējšķautņu gludumu; ekspluatācijā nolietota instrumenta griešanas spēju atjaunināšana; asina ar universālām un speciālām asināšanas mašīnām.
- gastrofibroskops Instruments ar optiskajām šķiedrām; lieto kuņģa gļotādas apskatei.
- diagrāfs Instruments ārējo izmēru mērīšanai; lieto kraniometrijā u. c.
- žiroteodolīts Instruments ģeogrāfiskā meridiāna virziena noteikšanai; lieto ģeodēziskā tīkla orientēšanai šahtās, tuneļos, inženierbūvēs, navigācijā.
- viscerotoms Instruments, ko lieto iekšējo orgānu (aknu) pēcnāves paraugu iegūšanai.
- hromametrs instruments, ko lieto klavieru skaņošanā.
- mikrodensitometrs Instruments, ko lieto spektroskopijā spektra līniju mērīšanai gaismas intensitātes mērījumos.
- hipsometrs instruments, ko lieto, lai, mērot ūdens vārīšanās temperatūru, noteiktu gaisa spiedienu kādā vietā un līdz ar to tās augstumu virs jūras līmeņa; hipsotermometrs.
- augstummērs Instruments, kuru pielieto aerofotografēšanā fotografējamo punktu augstuma noteikšanai.
- IQ Intelekta koeficients (angļu "Intelligence Quotient") - statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni, kā arī prasmi pielietot akadēmiskās zināšanas.
- dreijāt Intensīvi (ko) lietot.
- pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
- audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu.
- vaicājums Interaktīvās informācijas sistēmas lietotāja darbība, kas pieprasa sistēmas atbildi.
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, uzstādot jautājumus, piedāvājot vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- palīdzība Interaktīvās sistēmas daļa, kas ļauj lietotājam pēc pieprasījuma iegūt informāciju par sistēmas darbību.
- virtuālā saimniekošana internetā - tāda globālā tīmekļa vietņu un citu pakalpojumu izmantošana, kas ļauj lietotājiem atteikties no savu globālā tīmekļa serveru (hostdatoru un savienojošo līniju) iegādes un uzturēšanas.
- sistēma Archie interneta datņu meklēšanas sistēma, kas lietotājam ļauj ērti uzzināt, kur atrodas viņu interesējošās datnes.
- baltās lapas interneta izziņu dienests, kurā ir informācija par tā lietotājiem - elektroniskā pasta adreses, telefona numuri, pasta adreses u. c., kas atvieglo šīs informācijas izguvi.
- tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi.
- IPS Interneta pakalpojumu sniedzējs - juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja pieeju internetam.
- datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes.
- pirksts Interneta programma, kas ļauj iegūt informāciju par lietotāju, kuram ir elektroniskā pasta adrese.
- protokols "Telnet" interneta protokols, kas pieder pie protokolu _TCP/IP_ saimes un ko izmanto attālai piekļuvei tīkla resursiem un termināļu emulēšanai, bieži lieto arī skaru nodibināšanai ar ziņojumdēļa sistēmu un lieldatoriem.
- čats Internetā reālā laikā notiekoša informācijas apmaiņa ("saruna") starp tīkla lietotājiem.
- saskarne ISAPI interneta servera lietojumprogrammu saskarne.
- pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam.
- iezvankonts Interneta tīkla konta pamatveids, kas, izmantojot modemu, lietotājam dod iespēju par attiecīgu samaksu saņemt interneta tīkla pakalpojumus.
- temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
- Ašermana sindroms intrauterīni saaugumi pēc abrāzijas, miomektomijas vai ilgstošas pesāriju lietošanas; mensturāciju traucējumi, neauglība, spontāni aborti, dzemdību gadījumos nereti pieaugusi placenta.
- naudas tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku līdz vienam gadam.
- kapitāla tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu.
- radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai.
- nabagu lāde īpaša pagasta pašvaldības kase, kuras ienākumus (ko ieguva no dažādām soda naudām) izlietoja pagasta nespējnieku uzturēšanai.
- līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
- impīčments Īpaša tiesvedības kārtība, kādā parlaments izskata lietas par augstas amatpersonas (prezidenta, ministra) noziegumiem (ASV un dažās citās valstīs).
- pelavu dakšas īpašas dakšas, kuras lietoja baro pelavu atšķiršanai.
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- stilistiskās figūras īpašas sintaktaktiskas konstrukcijas, ko lieto literārās izteiksmes pastiprināšanai.
- retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras.
- norīts Īpaši aktīva ogle, ko lieto, glicerīna, cukuru, tauku, minerāleļļu u. tml. balināšanai.
- muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm.
- uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
- gumikopāls Īpaši sveķi, kurus lieto laku izgatavošanai.
- atomitāte Īpašība, kas raksturo kolektīvi lietojamā resursa dalāmības pakāpi.
- svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- trompetmezgls Īpašs mezgls, kuru lieto lai saīsinātu garāku trosi.
- pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai.
- prečzīme Īpašs simbols, logo vai nosaukums, kurš tiek lietots preces atpazīšanai; to var reģistrēt gan preces ražotājs un izplatītājs, gan tās importētājs.
- sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā.
- slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons (1).
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- piegūšana Īpašuma iegūšanas veids, paņemot bezīpašnieka lietu savā varā un saistot ar šo aktu nodomu iegūt par īpašumu.
- fiduciārs Īpašumā nodotas lietas pārvaldītājs; uzticības persona.
- ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
- kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties.
- kriptonīms Īpašvārds, ko lieto maskēšnās nolūkā.
- gerotora mašīna īpatnējas uzbūves zobratu hidromašīna ar iekšējo sazobi; parasti lieto hidroiekārtās gan par sūkni, gan par hidromotoru.
- kimatijs Īpatnējs rotas veids sengrieķu arhitektūrā, ko lieto kā atsevišķu būvlocekļu (arhitrava, geisona, kapitella) vainagu, bet ne kā lielu būves daļu augšas noslēgumu.
- sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu.
- dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans.
- IRR Irānas riāls; Irānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - dinārs, praktiski netiek lietota.
- Tištrija Irāņu mitoloģijā - lietus dievs, kas cīnījās ar sausuma dēmonu.
- Abruzs Irāņu mitoloģijā - vērsis, kuru augstākais dievs Ahuramazda radīja pirmo un kurā bija visu pārējo lietu sēklas.
- bokstabs Irbulis, ko lieto burtu rādīšanai, mācoties lasīt.
- bokstābs Irbulis, ko lieto burtu rādīšanai, mācoties lasīt.
- bokštabs Irbulis, ko lieto burtu rādīšanai, mācoties lasīt.
- bokštābs Irbulis, ko lieto burtu rādīšanai, mācoties lasīt.
- bokštāps Irbulis, ko lieto burtu rādīšanai, mācoties lasīt.
- bokštarps Irbulis, ko lieto burtu rādīšanai, mācoties lasīt.
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai.
- Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu).
- Olstera Īrijas province, aptver 9 grāfistes, no kurām 6 veido Ziemeļīriju, bet 3 ietilpst Īrijas sastāvā; nosaukums bieži tiek lietots, attiecinot to tikai uz Ziemeļīriju.
- karoče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- karoči Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- koroče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- ortodroma Īsākā sfēras vai citas rotācijas virsmas līnija, kas savieno divus šās virsmas punktus; lieto navigācijā.
- uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
- uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
- gāziennokrišņi Īslaicīgi, bet ļoti stipri nokrišņi, kas krīt no gubu lietusmākoņiem.
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums.
- livans Islāma arhitektūrā bieži lietots halles veids.
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
- akinaks Īss dunčveida zobens (40-60 cm), lietojuši skiti, sarmati, persieši 1. gt. p. m. ē.
- puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažociņš.
- puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažoks.
- falkata Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms \~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā.
- gladiuss Īss romiešu zobens, kas tika izmantots duršanai, tika lietots leģiona ierindā kopā ar lielu vairogu.
- asinsdēle Īstā dēle, žokļudēļu dzimtas suga, agrāk daudz lietota medicīnā asiņu nolaišanai, Latvijā agrāk audzēta ārstniecības vajadzībām un izgājusi arī vietām savvaļā.
- istabas lietas istablietas.
- lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu.
- pagāzelēties Īsu brīdi, mazliet gāzelēties.
- pagrīļoties Īsu brīdi, mazliet grīļoties.
- padzirkstēt Īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- palīgoties Īsu brīdi, mazliet līgoties, šūpoties.
- paļodzīties Īsu brīdi, mazliet ļodzīties.
- pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
- paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu).
- paraukties Īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu).
- pasmaidīt Īsu brīdi, mazliet smaidīt.
- pasmieties Īsu brīdi, mazliet smieties.
- pasmīkņāt Īsu brīdi, mazliet smīkņāt.
- pasmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
- uzsmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
- pavīpsnāt Īsu brīdi, mazliet vīpsnāt.
- SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus.
- makaronu ēdājs itālietis.
- makaroņņiks Itālietis.
- pīnija Itālijas priede ("Pinus pinea"), skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā.
- izacens Izatīna savienojums, ko lieto kā caurejas līdzekli.
- piekārnīt Izbērt, izliet lielākā apjomā.
- izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus.
- ass Izcils lietpratējs, izcils meistars kādā jomā.
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
- izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā.
- izurlāt Izdeldēt, nolietot.
- iztēriņš Izdevumi, patēriņš, izlietojums.
- iztērēt Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu); nelietderīgi izdot.
- patērēties Izdot, iztērēt (parasti mazliet).
- iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- mesls Izdzimtenis, spoks, mājas gars, jocīga, pretīga lieta.
- šlikeris Izejvielu maisījuma suspensija ūdenī - bieza krējuma konsistencei līdzīga masa; lieto keramisku izstrādājumu izgatavošanai ar liešanas paņēmienu un emaljēšanā.
- šlikteris izejvielu maisījuma suspensija ūdenī – bieza krējuma konsistencei līdzīga masa; lieto keramisku izstrādājumu izgatavošanai ar liešanas paņēmienu un emaljēšanā.
- lejamā keramiskā masa izejvielu maisījums (suspensija) ar 32–45% mitruma; lieto izstrādājumu veidošanai ar liešanas paņēmienu.
- plastiskā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 12–25% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar ekstrūzijas, plastiskās veidošanas un plastiskās presēšanas metodēm, piemēram, ķieģeļiem, smalkkeramikas izstrādājumiem, jumta kārniņiem.
- pussausā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 7–12% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar pussauso presēšanu, piemēram, flīzēm un šamota izstrādājumiem.
- sausā keramiskā masa izejvielu un piedevu maisījums ar mitruma saturu 0–6 %; lieto elektrokeramikas un ugunsizturīgās keramikas veidošanai ar presēšanu.
- patēriņš Izejvielu, materiālu u. tml. izlietojums (kā) gatavošanai, ražošanai.
- noklusējuma poga izgaismota vai speciāli apzīmēta poga, ko grafiskajā lietotāja saskarnē sistēma automātiski izvēlas kā lietotāja vispieejamāko izvēli.
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē; izliet.
- bilingvālā izglītība izglītība, kuras ieguvē mācību procesā tiek lietotas divas mācībvalodas.
- uzskaistināt Izgreznot, izdaiļot, parasti mazliet.
- defenestrēt izgrūst vai izsviest pa logu cilvēku vai kādu lietu
- biotehnoloģisks izgudrojums izgudrojums, kas attiecas uz produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka.
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
- aizbraukt Izjust eiforiju, lietojot narkotikas; būt narkotisko vielu iespaidā.
- rupjā barība izkaltēti augi vai to daļas, ko lieto galvenokārt zālēdāju ēdināšanai.
- skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu.
- priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
- iedalīt Izkārtot (laiku), paredzot (tā) izlietojumu.
- iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu).
- īsklips izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs video, kas tiek izplatīts dažādās lietotnēs un sociālās tīklošanās vietnēs un kas nav garāks par 60-90 sekundēm
- aizkulties Izkult sev mazliet graudu.
- lakūna izlaidums, kas mērķvalodas tekstā radies avottekstā lietotā vārda ekvivalenta trūkuma dēļ.
- res iudicata izlemta lieta.
- izlīdēt Izliedēt (par lietu).
- saplaust Izliet (daudz).
- izblaust Izliet (nicīgā nozīmē).
- izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti).
- plaust Izliet (ūdeni).
- pieļūrēt Izliet, pārliet pāri.
- izplaust Izliet.
- izalieties Izlieties, parasti neviļus, negribēti.
- pisuārs Izlietne ar urīna noteku.
- ķeze Izlietne, samazgu trauks.
- gāte Izlietne, ūdene noteces ceļš virtuves kaktā.
- gāts Izlietne, ūdens noteces ceļš virtuves kaktā.
- ausguse Izlietne.
- ausguss Izlietne.
- ausgusts Izlietne.
- izlene Izlietne.
- izlietuve Izlietne.
- nolietne Izlietne.
- nolietnis Izlietne.
- patēriņš Izlietojums uzturam.
- nograuzdēt Izlietot (daudz vai visu kurināmo).
- iztērēt Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko); izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu); arī izbarot.
- patērēt Izlietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā gatavošanai, ražošanai).
- izštapēt Izlietot (ko) sabāžot (kur, piem., aizpildot spraugas).
- izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- izlikt Izlietot (piemēram, enerģiju, prasmi).
- izšķērdēt Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izlietot.
- izšķiest Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izlietot.
- patērēt izlietot (savas darbības, funkcionēšanas nodrošināšanai)
- izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
- izbeigt Izlietot (visu).
- izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
- nodzert Izlietot dzeršanai, dzērienu pagatavošanai.
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu; sabojāt; samaitāt.
- noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; izniekot.
- izkrustīt Izlietot, izmantot kristībās (par personvārdiem).
- izrotāt Izlietot, izšķiest.
- izpuinīt Izlietot, iztērēt.
- nodedzināt Izlietot, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (elektrisko strāvu).
- izbrūķēt Izlietot.
- izlietāt Izlietot.
- izvalkāt Izlietot.
- nolietot Izlietot.
- izlietotā iepakojuma apsaimniekošana izlietotā iepakojuma savākšana, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, reģenerācija (pārstrāde vai enerģijas iegūšana) vai apglabāšana, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana.
- konsums Izlietoto preču daudzums; patēriņš.
- beigts Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku).
- liedenis Izliets trauks.
- leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds).
- izkaulēt Izlūgties (ko savā īpašumā, lietošanā u. tml.).
- izvēles izmaksas izmaksas, kas ierobežotu resursu (deficīta) gadījumā līdzinās peļņas vai ietaupījuma summai, no kā atsakās, izlietojot šos resursusvienam nolūkam tā vietā, lai izmantotu tos citā ienesīgākā veidā.
- iespējamās izmaksas izmaksu kalkulācijā un analīzē pielietots izmaksu rādītājs, kuru aprēķina, ņemot vērā uzņēmuma tagadnē pielietoto tehniku, tehnoloģiju un pārvaldības realitātes.
- sistēmas ģenerācija izmantojamajiem resursiem un lietotāju prasībām atbilstoša operētājsistēmas darba varianta izveidošana no sistēmas programmētāja rīcībā esošās operētājsistēmas pilnās versijas.
- dasabraukties Izmantojot braukšanai, tikt nolietotam (par transportlīdzekli, tā detaļām).
- lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls; lietaskoks (2).
- noslogojums Izmantošanas, lietošanas intensitāte (piemēram, par ierīci, iekārtu).
- izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju); būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
- izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu).
- ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus kādā pasākumā, nozarē).
- mantāties Izmantot, izlietot.
- ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus. Spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru. Riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus. Parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- pratināšana Izmeklēšanas vai tiesas darbība kriminālprocesā un civilprocesā, kas vērsta uz tādas informācijas iegūšanu un nostiprināšanu, kuru var sniegt persona par apstākļiem, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- noliedināt Izmērcēt lietū pavisam slapju.
- spusķiķ Izmest lietiskos pierādījumus aizturēšanas laikā.
- lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
- izamērcēties Izmirkt (lietū).
- parvēnijs Iznirelis, cilvēks, kas ātri ticis uz priekšu (lieto nicinošā nozīmē).
- padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu).
- poliizobutilēns Izobutilēna jonu polimerizācijas produkts [-C(CH3)2-CH2- -]n, ķīmiski un termiski izturīgs (līdz 350 C), mehāniski neizturīgs; lieto elektroizolācijas un antikorozijas pārklājumiem, līmju, hermetizējošu materiālu izgatavošanai.
- tikonds Izolācijas materiāls; iegūst no titāna dioksīda, tam piemaisot mālu; lieto kondensatoros kā dielektriķi.
- sedormids Izopropilalilacetilurina viela, ko parasti lieto tabletēs pa 0,25 g nomierināšanai, arī iemigšanai.
- kumols Izopropilbenzols, aromātisks ogļūdeņradis, arēns, bezkrāsains šķidrums, sastopams akmeņogļu darvā, lieto fenola, acetona ražošanā.
- pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2).
- pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
- hidrostatiskais paradokss izpaužas tādējādi, ka spēks, ar kādu traukā ieliets šķidrums spiež uz trauka pamatu, var atšķirties no šā šķidruma smaguma spēka.
- distributīvā analīze izpētes metode, kas balstās uz valodas vienību apkaimi, neizmantojot ziņas par šo vienību leksisko vai gramatisko nozīmi ārpus konkrētā lietojuma.
- aizrādprogrammatūra Izplatāmprogrammatūra, kas bieži atgādina lietotājam, ka nepieciešams reģistrēt izmantojamo programmatūru un maksāt par tās lietošanu.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties.
- bioloģiskais mikroskops izplatītākais mikroskopa tips, ko lieto visās medicīnas nozarēs; palielinājums līdz 2000 un vairāk reizēm.
- oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai.
- virzuļkompresors Izplatīts kompresoru tips (uzbūvē un darbībā līdzīgs virzuļsūknim) ar labām blīvēšanas iespējām, kuru lieto gāzes saspiešanai līdz augstam spiedienam. Bieži lieto vairākpakāpju v-us.
- parašutisms Izpletņa lietošanas teorija un prakse.
- applūskāt Izplūkāt, izraustīt (mazliet, šur un tur) visapkārt.
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- datorpratība Izpratne par datora lietošanu un spēja to efektīvi izmantot.
- pūlis izpūdēta un izkarsēta zeme, ko lieto lecektīm.
- uzvērzēties Izrotāties, apkārties ar lētām rotaslietām.
- sic izsauciens (latīņu "tā"), ko lieto atsevišķu teksta vietu izcelšanai; avotu izdevumos nozīmē, ka tieši tā rakstīts arī oriģinālā, īpaši norādot uz kļūdām.
- buku Izsauciens, ko lieto bērnu rotaļu dziesmā, pavadot ritmisku kustību.
- ej no(st) izsauciens, ko lieto lai izteiktu pozitīvas emocijas
- čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts.
- cu Izsauksmes vārds, ko lieto (atkātojumā vai savienojumā "cu, cuk") cūku pasaukšanai.
- bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas.
- pum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot soļu skaņu vai ratu rīboņu.
- cīku Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā lai raksturotu čerkstošu, čīkstošu skaņu.
- buč Izsauksmes vārds, ko lieto bērnam pakrītot.
- cigu-cigu Izsauksmes vārds, ko lieto lai atdarinātu gurkstošu, čerkstošu skaņu.
- spinn Izsauksmes vārds, ko lieto lai mudinātu mārīti lidot.
- slaukt Izsauksmes vārds, ko lieto lai raksturotu īsu, vienreizēju, plaukšķošu skaņu.
- brinks Izsauksmes vārds, ko lieto ledus lūšanas trokšņa raksturošanai.
- nūnu Izsauksmes vārds, ko lieto šūpojot bērnu.
- calpu Izsauksmes vārds, ko lieto zaķa lēcienu raksturošanai.
- bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni.
- būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni.
- bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni.
- cabu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cibu, cabu" uzrunājot bērnu vai spēlējoties ar bērnu.
- capu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
- cipu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
- cāba Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā ar "cība" vistu saimes sasaukšanai.
- budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
- beigties Izsīkt; būt izlietotam.
- eksemplifikācija Izskaidrošana ar piemēriem, ilustratīva materiāla lietošana.
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā; arī spriest tiesu.
- izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- ieriezt Izsliet krūtis.
- atcirst Izsliet un strauji atvirzīt atpakaļ (galvu).
- izastatīt Izsliet.
- izstatīt Izsliet.
- ieslieties debesīs izslieties augstu (parasti par ko garu, smailu).
- nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, pilnīgi iztaisnoties.
- izaslieties Izslieties.
- ģeņģeriski Izslietu un sagrieztu galvu (par jaunu zirgu).
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
- piesitums Izsolēs lietots termins, kas apzīmē izsolītāja āmura piesitienu, ar to atvietojot paziņojumu, ka vairāksolījums pieņemts un lieta ir pārdota izsolē.
- iztiesāt Izspriest tiesā (parasti lietu).
- drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam.
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu.
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
- rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids.
- izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.).
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu, spēku)
- pļurināt Izšķiest, iztērēt, ātri nolietot.
- miglenis Izšuvumu raksts, kas mazliet līdzīgs krustdūrieniem.
- atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.
- atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
- paronomazija Izteiciens, kur lietāti divi vārdi, kas gan līdzīgi skan, bet kam dažāda nozīme.
- stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā.
- atkarība izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piemēram, lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- fiziskā jeb somatiskā atkarība izteiktas abstinences parādības (piem., depresija, sirdsdarbības traucējumi, vemšana, pat nāve), ja pārtrauc lietot atkarību un pierašanu izraisošas vielas.
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- causa Iztiesājamā lieta.
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta.
- aizlaicīt Iztikt līdz kādam laikam, lietojot taupīgi.
- panicināt Izturēties (pret kādu) nelabvēlīgi, mazliet nicīgi.
- termometināmais saiņošanas papīrs izturīgs papīrs ar ierobežotu tvaiku caurlaidību, ar termometināmu virsmas slāni un normētu termometināmās šuves stiprību; lieto preču automātiskai iesaiņošanai.
- dikts Izturīgs, ilgi lietojams, izmantojams (par priekšmetiem).
- pamatīgs Izturīgs, piemērots ilgstošai, arī intensīvai lietošanai, izmantošanai.
- zīmēšanas papīrs izturīgs, stipri līmēts papīrs ar gludu vai rievainu virsmu; lieto zīmēšanai ar zīmuli, tušu vai akvareļkrāsām.
- laktukārijs Iztvaicēta indīgā salāta ("Lactuca virosa L.") piensula; agrāk lietota par sāpju remdinātāju un miega līdzekli.
- izdruka Izvadierīces iespiestais teksts, kas satur programmu tās sākotnējā vai translētajā formā, kā arī norāžu tabulas, diagnostikos ziņojumus un citu informāciju, ko pieprasa lietotājs.
- aizsātināt Izvārītai putrai pieliet rūgušpienu, skābu krējumu.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
- sasavilkties Izveidoties (par lietus mākoņiem).
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski; parasti tā ir visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis kādā izvēlnē vai sarakstā.
- lietojumopcija Izvēle, kuru programmētājs var realizēt lietojumprogrammā.
- paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu; izlietot, izmantot, arī patērēt.
- ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu; lietot, izmantot, arī patērēt.
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs ar rādītājierīces starpniecību izvēlas kādu objektu, piemēram, tekstu, ritjoslu vai dialoglodziņu; kad lietotājs izvēlas noteiktu izvēlnes elementu, tad šī izvēlne no displeja ekrāna pazūd.
- izvelkamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā izvērstā veidā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli, tā ir redzama displeja ekrānā tikmēr, kamēr peles poga ir nospiesta.
- nolaižamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli vai tastatūru.
- citvarsēklas Izžāvēti neizplaukušu cērmju vērmeles ziedu kurvīši, ko lieto par prettārpu līdzekli askaridozes ārstēšanā.
- alumogels Izžāvēts alumīnija hidroksīda gels; lieto par adsorbentu.
- loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai.
- neuzdotā lietvedība ja personai prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ nav iespējams kārtot lietas, lai pārvaldītu savu mantu, cita persona (lietvedis) drīkst pēc savas iniciatīvas uzņemties promesošās personas interesēs mantas pārvaldību.
- ar kailu takelāžu jahta iet tad (un pa vējam klausa stūrei), ja vēja ātrums neļauj lietot nevienu buru.
- flīgers Jahtām ar kutertakelējumu priekšējā un visaugstāk paceltā priekšbura, ko ar flīgerfalli paceļ virs klīverburas, to lieto vieglā vējā un sauc arī par jāgeru.
- sajādīt Jājot vai plosoties padarīt nelietojamu.
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri.
- jalapīns Jalapas glikozīds; dažreiz šo nosaukumu lieto jalapas sveķu apzīmēšanai.
- ukijoe Japāņu glezniecības un grafikas skola 17.-19. gs., kuras darbiem raksturīgs sižetu demokrātisms, tēlu psiholoģiska ievirze, lokālo krāstoņu lietojums, niansēti līniju ritmi.
- lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
- hibači Japāņu ogļu trauks, ko pildītu kvēlošām oglēm lietoja apsildīšanai.
- tosaka Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamas jūraszāles.
- vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes.
- vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi.
- hiragana Japāņu zilbju raksts, ko lieto gramatisko locījumu galotņu apzīmēšanai.
- loka lampa jaudīgs gaismas ķermenis, kurā izmantots elektriskais loks; lieto kinostudiju prožektoros.
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles).
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
- bāzt degunu, kur citi ziepes vāra jaukties citu ne visai tīrās lietās, darīšanās.
- murkšīties Jaukties ne savās lietās.
- bāzt degunu otra kāpostos jaukties otra lietās, darīšanās.
- bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos).
- NEP Jaunā ekonomiskā politika (krievu "novaja ekonomičeskaja poļitika"), kas tika pielietota PSRS 1921-28 un pieļāva privāto darbošanos nelielos uzņēmumos.
- mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m.
- puorkosys jaunbrūvēta alus daļa tūlītējai izlietošanai.
- Rietumiriāna Jaungvinejas salas rietumu daļas nosaukums, tagadējo Papua un Rietumpapua provinču kopējs nosaukums, kas tika lietots līdz 2002. g.
- jaunhēgelietis Jaunhēgelisma piekritējs; neohēgelietis.
- māsters Jaunkungs (pieklājības forma, ko lieto kalpotāji, uzrunājot vai runājot par kunga nepilngadīgo dēlu); arī humoristiski.
- jlat. Jaunlatīņu literatūra - latīņu valodā sarakstā līteratūra pēc 7. gs., kad pati valoda vairs netika lietota sadzīvē, bet tikai rakstos, un tika radīta arī jauna terminoloģija.
- vangariņi Jaunpiebalgas iedzīvotāju lietots nicīgs Vecpiebalgas iedzīvotāju apzīmējums.
- kvarils Jauns materiāls, ko lieto santehnikas (vannu, izlietņu u. tml.) izgatavošanai, tiek saukts arī par polimērbetonu; izgatavo no kvarca un akrila.
- večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas.
- supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas.
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana.
- dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- apspriedums Jautājuma vai lietas apcerēšana no kāda viedokļa.
- darba aprīkojums jebkura ierīce (mašīna, mehānisms), aparāts, darbarīks vai iekārta, ko lieto darbā.
- sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi.
- akaricīdi Jebkura ķīmiska viela, ko lieto ērču apkarošanai.
- logošanas apkārtne Jebkura operētājsistēma vai operētājsistēmas paplašinājums, kas ļauj lietotājam displeja ekrānā strādāt ar dažāda izmēra logiem, kā arī izmantot grafiskās lietotāja saskarnes iespējas.
- metaanalīze Jebkura sistematizēšanas metode, ko lieto statistiskajā analīzē, lai apvienotu daudzu neatkarīgu pētījumu datus.
- tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus.
- medicīniskie dokumenti jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem
- čīkstoles Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta.
- čīkstolis Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta.
- serveris Jebkurš dators, kas nodrošina datoru tīkla lietotājiem pieeju datnēm, printeriem, komunikāciju sistēmām vai citiem pakalpojumiem.
- konteiners Jebkurš grafiskās lietotāja saskarnes objekts, kas ietver sevī citu objektu.
- smalte Jebkurš smalki samalts stikla pulveris, ko lieto krāsošanai.
- iznomāts transportlīdzeklis jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus.
- atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās.
- innominātreālkontrakti Jēdziens romiešu tiesībās tādu situāciju apzīmēšanai, kur saistībā izcēlās tikai nodot un pieņemot lietu, bert ne tikai iepriekš vienojoties.
- skaitlis jēdziens, kas izsaka daudzumu, skaitu un ko lieto, skaitot kādus objektus, un rakstiski apzīmē ar ciparu vai ciparu kopu
- smagā modernitāte jēdziens, ko lieto, lai raksturotu sabiedrību klasiskā kapitālisma laikmetā; tas nozīmē kontrolējamu un paredzamu kārtību un struktūru sabiedrībā, kas balstās uz stabilām, grūti maināmām sociālajām lomām un statusu.
- Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs".
- zomoterapija Jēlas sasmalcinātas gaļas vai gaļas sulas lietošana terapijā.
- omofāģija Jēlu produktu lietošana uzturā.
- saldskābrūtains Jocīgs, dīvains; arī mazliet iereibis.
- lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā.
- najosils Joda un silīcijskābes savienojums, ko lieto pret artēriju sklerozi, podagru un reimatismu.
- jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai.
- šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš.
- sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku.
- lamatmīna Jūras mīna vai sauszemes inženiermīna, kas nomaskēta par nekaitīgu priekšmetu, kas var pievērst cilvēka uzmanību un uzsprāgst, ja to mēģina lietot.
- kabeļtauva Jūras navigācijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar 1/10 jūras jūdzes, t. i., 185,2 m.
- portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
- portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs.
- henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu.
- mašķis Jūras zāles, ko lietoja iepakošanai.
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
- interneta pakalpojumu sniedzējs juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja piekļuvi internetam.
- placet Juridiska piekrišanas formula, ko senāk lietoja nobalsošanā un vēlēšanās.
- valsts informācijas sistēmas lietotājs juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas pārzini par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas pārziņa vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- apakšlietotājs Juridiska vai fiziska persona, kuras enerģijas vai gāzes apgādes sistēma ir pieslēgta kāda lietotāja apgādes sistēmai un kura par patērēto enerģiju vai gāzi norēķinās ar šo lietotāju.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- jaunatklātie apstākļi juridiski fakti vai citi nozīmīgi apstākļi, kas nebija zināmi tiesai, bet pastāvēja lietas izmeklēšanas laikā un tika konstatēti (atklājās) pēc tiesas sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā.
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu.
- judikatūra Juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts.
- forenzisks Juridisks; attiecīgs uz tiesu, tieslietām.
- izpilddokuments Jurisdikcijas akts, ar ko ierosina un realizē izpildu lietvedību.
- lietu piekritība jurisdikcijas institūciju izskatīšanai pakļauto lietu sadalījums starp atsevišķiem šo institūciju posmiem (struktūrvienībām).
- advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
- admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs Lielbritānijā.
- arājnieki Jūrmalas iedzīvotāju (zvejnieku) lietots apzīmējums tālāk no jūras dzīvojošiem ļaudīm.
- burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
- dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
- notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību.
- šlence Kāda asa lieta (nazis, cirvis, adata u. tml.).
- šlencis Kāda asa lieta (nazis, cirvis, adata u. tml.).
- kardzenes Kāda augu suga ar ziliem ziediem (lietoja pret klepu).
- izmeklēšanas eksperiments kāda fakta varbūtības pārbaude krimināllietā, ievērojot kriminālprocesuālās normas un, izmantojot kriminālistiskās tehnikas izstrādātos paņēmienus un līdzekļus.
- kolombo Kāda Indijas auga sakne ar sīvu smaržu un sūru garšu, lieto medicīnā.
- puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
- govainis Kāda kartupeļu šķirne (vairāk lietota govju un cūku ēdieniem).
- ārzdags Kāda lupata, ko mazgājoties lieto mačalkas vietā.
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes.
- naibēklis Kāda maza, tieva lieta.
- šišņaks Kāda neliela lieta, sīkums, nieks.
- izmantošana Kāda paņēmiena, metodes lietošana.
- knibiķis Kāda sīka lieta, ko grūti atrast.
- terkšele Kāda spēle ar koka rotaļlietu, kas rada troksni.
- plaušiņas Kāda sūnu suga, kas aug sausās vietās un to novārījums tiek lietots pret klepu.
- instrāts Kādā valodā citas tai pašā teritorijā lietotas valodas ietekmē izveidojies aizguvumu kopums.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- sākšana kāda vesela, vēl neizmantota kopuma pirmās sastāvdaļas lietošana
- rotaine kāda, kam daudz rotaslietu.
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- entītija Kādam konkrētam lietojumam (sistēmai) nozīmīgs reāls vai abstrakts objekts vai šo objektu kopums.
- kakažiņa Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakazis Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakažnieks Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- substantivizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos; substantivācija.
- substantivācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos; substantivizācija.
- aizliegšana kādas darbības neatļaušana; (kā) lietošanas, veicināšanas u. tml. atzīšana par pretlikumīgu
- saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" kādas interešu grupas uzdodamo jautājumu saraksts, kurā ir arī atbildes, un tas parasti tiek noformēts kā dalīta ziņojumdēļa sistēma, kuru var izmantot interneta lietotāji.
- eksperts Kādas jomas lietpratējs, speciālists.
- palīgkrātuve Kādas krātuves apakšnodaļa, kurā glabājas retāk izmantotās lietas.
- kopvaloda Kādas kultūras tautas dažādiem slāņiem un novadu kopīgs valodas paveids, ko lieto runā un rakstos.
- attiesāšana Kādas lietas atņemšana otram tiesas ceļā (lat. "evictio").
- fungibilizācija Kādas neaizstājamas lietas pārvēršana par aizstājamu.
- revaskularizācija Kādas organisma daļas asins krājuma adekvāta atjaunošana, piem., ar apvedteci, lietojot vaskulāro transplantētu vai protēzi.
- alonīms Kādas personas īstais vārds, kuru cita persona lieto par pseidonīmu.
- gruntsgabals Kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai).
- aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā.
- vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko šīs valodas lietotājs saprot un izmanto runā vai rakstos.
- aizstāšana Kādas valodas vienības (skaņas, morfēmas, vārda, vārdformas vai sintaktiskas konstrukcijas) lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
- diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm; jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
- otrā valoda kādas valsts sabiedrības vairākuma (majoritātes) vai ar likumu oficiālas (valsts) valodas statusā pasludinātā valoda, kuru lieto kā sazināšanās līdzekli (valsts valodu) attiecīgajā valstī un kuru mācās, apgūst un lieto minoritātes pārstāvis, kuram tā nav dzimtā valoda.
- mēģināšana kādas vielas (piemēram, narkotiku, alkohola) lietošana pirmo reizi
- kadastra subjekts kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs.
- protekcionisms kadru izvēle nevis pēc lietišķajām īpašībām, bet pēc pazīšanās, ar protekciju.
- tēraudene Kāds augs, lietots pret dūrēju.
- izžulka Kāds vai kāda lieta, kas ir kļuvusi pavisam slapja.
- kremēslis Kāds, kas jaucas citu lietās.
- kremēsls Kāds, kas jaucas citu lietās.
- vakarējais Kāds, kas nav lietas kursā.
- mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks.
- ļēkainis Kāds, kurš lēnām, stīvi un mazliet gāzelējoties iet.
- kreša Kāds, kurš nevērīgi izturas pret savām lietām.
- derglis Kāds, kurš pret kādu lietu vai parādību izjūt pretīgumu.
- dipcis Kāds, kurš strādā lēni un mazliet neveikli, bet nepārtraukti.
- padairīties Kādu brīdi mazliet baidīties.
- padrāztelēt Kādu brīdi mazliet drāztelēt.
- pažvīkstēt Kādu brīdi mazliet, nedaudz pļāpāt, piemelot.
- pašaust Kādu brīdi vai mazliet šaust.
- pavataļāties Kādu laiciņu, mazliet (šurp un turp) vāļāties.
- pabalot Kādu laiku balināt; mazliet, daļēji balināt.
- nodriegāt Kādu laiku mazliet slimot.
- nostāvēt Kādu laiku saglabāties (parasti lietošanai, izmantošanai derīgā stāvoklī).
- pabraucīties Kādu laiku, mazliet pamasēt (paglaudīt).
- votēt Kādu lietu ar balsošanu izšķirt.
- iritācija Kairinājums: ierosas radīšana, lietojot atbilstošu kairinātāju.
- diagrammu papīrs kalandrēts, līmēts papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju; lieto reģistrējošos aparātos un elektronisko skaitļošanas mašīnu izvadīšanas iekārtās.
- nifedipīns Kalcija kanālu blokators, vazodilatējošs līdzeklis; lieto sirds mazspējas, stenokardijas un hipertensijas ārstēšanai.
- radiokalcijs Kalcija radioaktīvs izotops ar pussabrukšanas periodu 163,5 dienas; lieto kalcijmaiņas pētījumos.
- Bertolē sāls kālija hlorāts KClO~3~, labs oksidētājs; lieto medicīnā (dezinficēšanai), kā arī sērkociņu ražošanā un pirotehnikā.
- potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela, lietota kā pārtikas piedeva; cepamais pulveris.
- antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
- mollīns Kālija ziepes no cūku taukiem ar 20% glicerīna saturu, lieto farmācijā ziežu pagatavošanai.
- citversakne Kaltēta dzeltenā ingvera sakne, lietota rūgtu tinktūru pagatavošanai (pret vāju gremošanu), kā arī kā garšviela liķiera ražošanā.
- fermuārs Kalts, ko lieto akmeņkaļi, kokgriezēji, kā arī ādas izstrādājumu meistari.
- metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā).
- kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus.
- dzeloņainā kapera kaperu suga ("Capparis spinosa"), neliels krūms, kura ziedpumpurus lieto garšvielai.
- kapillāritāte Kapilaritāte; parādība, ka kādā traukā ieliets šķidrums sienu tuvumā nestāv tai pašā līmenī, kā pārējās, no sienām tālākās vietas.
- ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai.
- ceiba Kapoks - šķiedra, ko iegūst no vairākiem kapoku dzimtas kokiem, galvenokārt no kapokkoka (aug visās tropu zemēs); kapoku lieto kā glābšanas jostu un glābšanas riņķu pildmateriālu, skaņas izolācijai utt.
- duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
- kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
- mīnētājs Kara flotē - speciālists mīnu bruņojuma lietošanā vai cīņā pret mīnām.
- sopwith Kara lidmašīnu tips 1. pasaules karā, ko ražoja Anglijā, lietotas arī Latvijas armijā atbrīvošanās cīņās.
- rojālists Karaļa varas atbalstītājs; pirmo reizi termins lietots Lielās franču revolūcijas laikā, attiecinot to uz revolūcijas pretiniekiem, Burbonu monarhijas piekritējiem.
- sedzējspēki Karaspēka jebkura daļa vai nodaļa, kas nodrošina spēka drošību, novērojot, izlūkojot, uzbrūkot, aizsargājot, vai lietojot jebkuru šo metožu kombināciju.
- biurets karbamīda termiskās sadalīšanās produkts H~2~NCONHCONH~2~; lieto plastmasu iegūšanai, par uzputošanas aģentu porainās gumijas ražošanā u. c.
- guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā.
- magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā.
- metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
- ftalskābe Karbonskābe, kurai ir trīs izomēri; to iegūst, oksidējot dažus ogļūdeņražus, gk. naftalīnu; lieto polimēru rūpniecībā.
- kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās.
- pikrokarmīns Karmīna, amonjaka šķīduma un pikrīnskābes maisījums; histoloģijā lieto par krāsvielu nervaudu krāsošanai.
- parakarmīns Karmīnskābes un kalcija hlorīda šķīdums spirtā; lieto histoloģijā.
- sporotrihīns Karsētas sporotrihu kultūras filtrēts, ko lieto par antigēnu komplementa saistīšanas reakcijā sporotrihozes diagnostikā.
- nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām.
- nokārst Kāršot nolietot.
- pārkārsties Kāršot nolietoties (par izmantoto aprīkojumu).
- mikanīts Kārtains izolācijas materiāls, ko gatavo no vizlas un saistvielām; lieto elektrotehnikā.
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
- ciparkarte Karte, kuras satura informācija tiek veidota, glabāta un lietota datorizētas informācijas formātā; tās izmantošanai nepieciešams dators ar attiecīgo programmnodrošinājumu, tāpēc lauka apstākļos ērtāk lietojamas ir analogās kartes; digitālā karte.
- azbestkartons Kartons, kuru lieto ugunsaizsardzībai, siltumizolācijai, elektroizolācijai un dažādu iekārtu un komunikāciju savienojumu blīvēšanai; iegūst no hrizotilazbesta 2-8 mm biezumā.
- kartopragmatika Kartosemiotikas nozare, kas pētī saistību starp kartogrāfiskajiem izteiksmes līdzekļiem un metodēm no vienas puses un kartes veidotāju un lietotāju - no otras puses.
- sagatavāt Kārtot (lietošanai, izmantošanai).
- atrakstīties kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
- gatavot Kārtot lietošanai, izmantošanai.
- taisīt Kārtot lietošanai, izmantošanai.
- tugs Kārts ar zirga asti un zelta bumbu galā, ko turki lietoja karoga vietā.
- kartinis Kartupelis (auga bumbulis, ko lieto uzturā).
- ekokartupelis Kartupelis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- galda kartupeļi kartupeļi, kas lietojami, noderīgi uzturam.
- huiņa Kas riebīgs, neizdevies, arī pretīgs; nederīga lieta; mēsls.
- kaz Kas zin - lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- ļegats Kāsis, ko lieto sasienot siena vezumu.
- šatula Kastīte, kase, arī rotas lietu vai naudas glabātuve.
- atkāst Kāšot (daļu piena) izliet.
- apkāst Kāšot aplieties, apsmērēties.
- pārkāst Kāšot pārliet pāri malām.
- sakāst kāšot saliet kopā.
- uzkāst Kāšot uzliet virsū (ko) papildus (traukā iekāstam šķidrumam).
- Šmita teleskops katadioptriskais teleskops, kurā sfēriskā spoguļa aberāciju koriģēšanai lieto speciālas formas lēcu, t. s. korekcijas plati.
- kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam.
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu.
- kopsis Katliņš, kāds trauks, kurā var kaut ko ieliet.
- katole Katoliete; katoļticīgā.
- konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
- penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
- ģenerālvikārs Katoļu baznīcas diecēzes kūrijas pirmais loceklis un diecēzes bīskapa palīgs un vietnieks pārvaldes lietās.
- korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos.
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
- juveli Katrs dārgums, reta un vērtīga lieta.
- tiešais cirsmu piesliešanās veids katru jaunu cirsmu paredz blakus iepriekšējai (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs).
- elastīgā ligatūra kaučuka saite, lietota hemoroīdu vai audzēju nosiešanai uz kāta.
- skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
- gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.).
- bidulis Kaula vai koka irbulis, ko lietoja pagatavojot vīzes.
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- mieloterapija Kaulu smadzeņu vai to ekstrakta lietošana terapijā.
- aliņš Kausā, glāzē vai tml. ieliets alus.
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
- atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
- tiešskate Kaut kā skaidra un tieša uztvere tādā veidā, ka lietas acīmredzamība atrodas prāta priekšā; intuīcija.
- kleberēt Kaut kas izdilis, kas lietojot kleberējas; klabēt.
- makace Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
- makacis Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
- makata Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
- paķiskas Kaut kas nelietojams, ķidas.
- nosvaida Kaut kas nevajadzīgs, nelietojams.
- grabšķis Kaut kas niecīgs, kāda nederīga lieta.
- baika Kaut kas niecīgs, nesvarīgs, neievērojams; nenozīmīgas lietas.
- naršķis Kaut kas nolietots, mazvērtīgs.
- izvalka Kaut kas nolietots, nonēsāts.
- plīksne Kaut kas nolietots, plāns (piem., ziepju gabaliņš, pastalas).
- ķencis Kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
- lauska Kaut kas noplucis, nolietots.
- purškans Kaut kas tarkšķošs (rotaļlieta).
- glemzde Kaut kas vecs, nolietots, netīrs.
- pielikt pirkstu kaut mazliet piedalīties darbā, palīdzēt.
- gonosāns Kavasveķu šķīdinājums santaleļļā, ko lietoja pret gonoreju.
- akustiskā kavitācija kavitācija, ko izraisa akustiski viļņi (ultraskaņa); plaši lieto emulsiju un suspensiju iegūšanai, kā arī lieko tauku likvidācijai bez ķirurģiskas iejaukšanās.
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
- Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati.
- lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
- sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
- klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai.
- keramiskās ugunsizturīgās šķiedras keramikas šķiedras ar 40–75% alumīnija oksīda Al~2~O~3~ un iegūšanas temperatūru 1250–1600 °C; lieto par izolācijas materiālu augstā temperatūrā.
- Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
- birģeru klasicisms klasicisma novirziens, kura galvenais princips bija lietderīgums, kas izpaudās dzīvojamo telpu diferencēšanā atkarībā no to uzdevumiem un samērā atturīgā fasāžu veidojumā.
- vienotā ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēma klasifikāciju un klasifikatoru saraksts, kura lietošana nodrošina valsts līmeņa ekonomiskās informācijas standartizāciju un apriti starp valsts informācijas sistēmām.
- pludmales golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar to, ka laukumus iekārto pludmalēs ar noblietētiem smilšu laukumiem, kas netiek sertificēti un spēle ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
- mēslot Klāt, liet, kaisīt (augsni, platību) ar mēslojumu.
- uzmēslot Klāt, liet, kaisīt (augsni, platību) ar mēslojumu.
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
- tappingtest Klaudzināšanas pārbaude, ko psihotehnikā un psiholoģijā lieto personīgā tempa, kustības veikluma, noguruma, uzmanības un suģestibilitates noteikšanai.
- klavicimbale Klavieru attīstības versija ar pieaugošiem stīgu garumiem un trijstūrainu kasti, lietoja līdz 19. gs. sākumam.
- anklēte Klētiņa tuvu mājai ikdienā lietojamu produktu un priekšmetu glabāšanai.
- pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi.
- kliedāmurs Kliedēšanā lietots apaļš koka āmurs ar troses diametram atbilstošu rievu.
- plānais klients klienta-servera lietojumos - klients, kura datu apstrādes galvenais apjoms tiek veikts serverī. Kaut arī šis termins parasti attiecas uz programmatūru, ar to dažkārt apzīmē arī tīkla datorus.
- sistēma Gopher klientservera lietojumprogramma, kura ļauj pārlūkot lielu informācijas apjomu, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola iespējas, attālu pieteikšanos, sistēmas _Archie_ komandas utt. un nodrošinot galalietotājam nepieciešamās ziņas izvēlņu veidā.
- musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5).
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- dalītā kloķvārpsta kloķvārpsta, kas sastāv no atsevišķām daļām, kuras savā starpā ir sapresētas; parasti lieto viencilindra divtaktu motoriem.
- plekšis Klona blietējamā vāle.
- plekšķis Klona blietējamā vāle.
- pieklundzināt Klundzot pieliet.
- sarkanais storno kļūdu labošanas paņēmiens, grāmatvedības reģistros lietojot negatīvus skaitļus neatkarīgi no kļūdas konstatēšanas laika.
- ieskābt Kļūt (mazliet) skābam.
- apsirmot Kļūt (parasti mazliet) sirmam.
- nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
- mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- gaišīties Kļūt gaišam (pēc lietus).
- apdzeltēt Kļūt iedzeltenam; mazliet nodzeltēt.
- pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
- saliedēties kļūt lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjam
- pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
- bojāties Kļūt mazāk noderīgam, arī nelietojamam.
- pasaaudzēties Kļūt mazliet apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni).
- aizskurbt Kļūt mazliet apskurbušam, iereibušam.
- aizbālēt Kļūt mazliet bālam.
- ieskumt Kļūt mazliet bēdīgam.
- iebrūnēt Kļūt mazliet brūnam; kļūt mazliet tumšākam.
- pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināties.
- apduļķoties Kļūt mazliet duļķainam, neskaidram, necaurspīdīgam.
- pamirkt Kļūt mazliet ieskābušam (par gurķiem).
- pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- pamiltināties Kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā).
- apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
- apvelgt Kļūt mazliet mitram.
- ieskapstēt Kļūt mazliet nespodram, tumšākam (piemēram, par metāla priekšmetu); apsūbēt.
- paplānēt Kļūt mazliet plānākam.
- iesarkt Kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām).
- apsīkstēt Kļūt mazliet sīkstam.
- pielaisties Kļūt mazliet siltākam (par laikapstākļiem ziemā).
- apskābt Kļūt mazliet skābam.
- piemākties Kļūt mazliet skumjam, drūmam, arī īgnam.
- aizslapt Kļūt mazliet slapjam (mitram).
- ieslapt Kļūt mazliet slapjam.
- aptrult Kļūt mazliet trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
- padzist Kļūt mazliet vājākam (par siltumu).
- pakūdēt Kļūt mazliet vājākam.
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
- paplukt Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
- padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
- pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
- nākt modē kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- nākt modē kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- paplukt Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
- izlietāties Kļūt pilnībā izlietotam.
- dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
- izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
- ieieties Kļūt plaši lietotam, atkārtotam.
- ieviesties Kļūt plaši zināmam, izplatīties; kļūt plaši lietojamam.
- paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nosalēties Kļūt saldam (par verdošā ūdenī jautu iejavu, par iesalu, kas pārliets ar verdošu ūdeni).
- nosalināties Kļūt saldam (par verdošā ūdenī jautu iejavu, par iesalu, kas pārliets ar verdošu ūdeni).
- pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (apcepoties).
- pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām.
- pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
- mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
- mērcēties Kļūt slapjam lietū; liedēties.
- noliedināties Kļūt slapjam lietū.
- piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt.
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
- paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
- izzust Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto.
- vecēt Kļūt vecam vai vecākam, arī kļūt vecam, nelietojamam; vecot.
- vecot Kļūt vecam vai vecākam; arī kļūt vecam, nelietojamam.
- apgrabēt Kļūt viscaur nolietotam, notrītam, nodeldētam.
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
- sažarīt Kļūt viscaur slapjam lietū.
- atspirgties Kļūt zaļākam, atdzīvoties (par augiem pēc lietus).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- vilgt Kļūt, parasti mazliet, mitram, slapjam.
- situla Kniedēts bronzas skārda spainis, nereti lietots kā pelnu urna.
- kņida Kņada; lieto savienojumā "kņidu kņadas" lai raksturotu pastiprinātu kņadu.
- metahromkrāsvielas Kodināmās azotkrāsvielas, ko lieto vilnas krāsošanai ar amonija bihromāta kodinātāju.
- atsārņošana Kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana.
- privātuma slēdzene kods, datu elements vai procedūra, ko izmanto datu bāzu aizsardzībai, lai aizkavētu jebkuru lietotāja darbību ar datu bāzi, kamēr nav uzrādīta attiecīgā privātuma atslēga.
- pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija un parole; to izmanto lai novērstu nesankcionētu piekļuvi datoru tīkla resursiem.
- domāšanas kļūdas kognitīvi biheiviorālajā teorijā lietots jēdziens, kas apzīmē automātiskas domas, kuras izpaužas kā neloģiski, apšaubāmi, iracionāli spriedumi.
- ūdensdēlis Koka ēkās - konstruktīvs un arhitektonisks elements starp sienas augšdaļu un zelmiņa apakšdaļu, kas piesedz sienas plakni vai virspamatu pret lietusgāzēm; apšūtās ēkās arī virs cokola.
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
- padeļķi Koka gabali, kas tika pieslieti pie ēku sienām, lai pasargātu no lietus.
- resgaļa ieplīsums koka gāšanas laikā radusies plaisa; gāšanas plaisa, kas redzama stumbra resgaļa virsmā un turpinās garenvirzienā; tā rodas, ja lieto nepareizus koka nozāģēšanas paņēmienus.
- greimanis Koka lietu grebējs, dreimanis.
- terkšķele Koka rotaļlieta, kas rada troksni.
- teršķele Koka rotaļlieta, kas rada troksni.
- fala Koka tornis, ko senie romieši lietoja aplenkšanas gadījumā.
- vezis Koka trauciņš smalkumu, parasti greznumlietu glabāšanai.
- čumovojs Kokaīna lietotājs.
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
- universālā kokapstrādes darbmašīna kokapstrādes darbmašīna, kurā uz vienas universālās darbvārpstas, lietojot speciālas palīgierīces, var nostiprināt dažādus griezējinstrumentus.
- politipāža Kokgrebumi, kas pavairoti ar stereotipu vai galvanostereotipu palīdzību un ko lieto kā tipveida ilustrācijas grāmatās u. c. izdevumos.
- malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
- mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- būvkoki Kokmateriāli, ko lieto celtniecībā.
- pitpropsi Kokmateriālu sortiments, ko lieto gk. kalnraktuvēs šahtu un eju nostiprināšanai.
- maigle Koks ar iešķeltu vai žuburainu galu, ko lieto čūsku vai vēžu ķeršanai, akmeņu lingošanai u. tml.
- blieks Koks ar ko jauc (blietē) mālus.
- sliķis Koks ar zaru galiem, ko senie dravnieki lietoja kāpšanai bišu kokos.
- griests Koks, ko senāk lietoja griestiem; atsevišķs griestu dēlis vai baļķis.
- puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
- lietkoks koks, kura lietkoksnes daļas garums ir vismaz 1/3 no stumbra garuma (līdz 20 m gariem kokiem) vai 6,5 m un vairāk (20,5 m un garākiem kokiem).
- lietotā koksne koksne, kas ir bijusi lietošanā būvmateriālu, mēbeļu, koksnes izstrādājumu, taras un citā veidā un tiek atkārtoti izmantota par izejvielu rūpniecībā vai enerģijas ieguvē.
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- pielūžņojums Koksnes atliekas mežā, no kurām nevar iegūt standartam atbilstošu lietkoksni un malku.
- modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem.
- šērtiņš Kokvilnas audums, ko lietoja gk. krekliem.
- kolastīns Kolagēna deģenerācijas produkts, kas krāsojas ar skābajām krāsvielām, kuras lieto normālu audu elastīna krāsošanai.
- kolas rieksts kolas koka sēkla; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā baudviela un arī barībai
- koptelpas Kolektīvai lietošanai paredzētas telpas.
- lietu internets kolektīvs apzīmējums tehnoloģijām, kas savā starpā savieno fiziskus priekšmetus un savienojas arī ar virtuālām lietojumprogrammām.
- protargols Koloidāls sudraba preparāts - sudraba un olbaltumvielu (līdz 30%) savienojums; lieto acu, deguna, urīnizvadkanāla iekaisuma gadījumā.
- frakcionētā ultrafiltrācija koloidālu daļiņu sadalīšana pēc lieluma, lietojot ultrafiltrus ar dažādu poru lielumu.
- lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas).
- nolaižamais sarakstlodziņš komandu opciju saraksts, kas displeja ekrānā parādās kā teksta lodziņš, kamēr lietotājs atrod komandu kas izsauc opciju saraksta nolaišanu.
- telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes.
- nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
- raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
- korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- cific-klauzula komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kam raksturīgs, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti
- malapropisms Komiski neprecīzs kāda vārda vai vairāku vārdu lietojums.
- insaiders Kompānijas uzticamības persona, kam ir pieeja konfidenciālai informācijai par firmas lietām, pateicoties savam dienesta stāvoklim un radniecības saitēm, ar kuru palīdzību rodas iespēja saņemt konfidenciālu informāciju.
- krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
- magnētiskais palaidējs kompleksa vadības iekārta trīsfāžu asinhrono dzinēju tiešai pieslēgšanai tīklam, atslēgšanai no tā, arī griešanās virziena maiņai (reversijai); tā sastāvā ir viens (nereversīvajam magnētiskajam palaidējam) vai divi (reversīvajam magnētiskajam palaidējam) kontaktori ar iebūvētiem termorelejiem un divas vai trīs vadības pogas; lieto arī tiristoru magnētiskos palaidējus, kuros komutācijas laikā nerodas elektriskais loks.
- germanīns Komplicēta ariomātiskās rindas urīnviela, ko lietoja pret miega slimību.
- madere Komplicēta lieta.
- stikltekstolīts Kompozītmateriāli, kas sastāv no polimēru saistvielas (matrices) ar stiklauduma pildvielu; lieto izturīgu konstrukciju un detaļu izgatavošanai dažādās mašīnbūves nozarēs, celtniecībā, mājsaimniecības un sporta inventāram u. c.
- virstēriņš Komunikācijās - visa informācija, kas tiek pārraidīta papildus lietotājam pārraidāmajiem datiem, piem., vadības informācija, rakstzīmes kļūdu pārbaudei, informācija par tīkla stāvokli un maršrutēšanas iespējām.
- tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- iezvanlīnija Komutējama sakaru līnija, kas, izmantojot vispārējās lietošanas telefona kanālus, paredzēta divu datoru sadarbībai. Datori sadarbojas ar automātiskās telefona centrāles starpniecību.
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis.
- funkcionālisms koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko izlietojumu.
- li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
- pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu".
- pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās.
- referents Konkrēta reālija, ko konkrētā lietojumā nosauc valodas vienība.
- LEGO konkrētā zīmola rotaļlietas
- atsvabināšana Konkrētai programmai vai konkrētam lietotājam piesaistītu datoru resursu atbrīvošana, lai tos varētu piekārtot citam lietotājam.
- lietojumorientēta valoda konkrētam lietojumam paredzēta datorvaloda, piemēram, valoda datora aparatūras projektēšanai.
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137.
- Cargrada Konstantinopole (slāvu valodās lietots pilsētas nosaukums), tagadējā Stambula.
- bezestans Konstantinopoles lielā bazāra nodalījums vecu ieroču un retu lietu tirgotavām.
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
- resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss.
- strukturālā rezervēšana konstrukcijas elementu daudzkārtņu lietošana - šie rezerves elementi strādā vienlaikus ar pamatelementiem vai arī bojājuma gadījumā tos aizstāj.
- montāža no transportlīdzekļiem konstrukciju piegāde objektā, lietojot vilcējus ar maināmām piekabēm; būvlaukumā vilcējam atkabina piekabi, uz kuras elementi jau ir samontēti.
- sagraušana Konstrukciju, iekārtu vai materiāldaļas iznīcināšana vai bojāšana, lietojot uguni, ūdeni, sprāgstvielas, mehāniskus vai citus līdzekļus.
- mēbeļu sekcija konstruktīvi nobeigts mēbeļu izstrādājums, kas paredzēts lietošanai kā patstāvīga vai salikta bloķējamo izstrādājumu daļa.
- telpu grupa konstruktīvi norobežots, no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums ar kopēju izeju uz koplietošanas telpu vai āru.
- peles poga konstruktīvs datorpeles elements, kuru nospiežot un atlaižot lietotājs veic kāda objekta izvēli vai iniciē kādas darbības izpildi datorā.
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas.
- integratīvi eklektiskā pieeja konsultēšanas un psihoterapijas koncepcija, kuras pārstāvji savā praksē lieto dažādu pieeju un skolu konsolidāciju atbilstoši klientu vajadzībām, terapeitiskajiem mērķiem un darba videi.
- autiņdermatīts Kontaktdermatīta veids zīdaiņiem, ko izraisa autiņu lietošana.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- logisti Kontrolieri Senajās Atēnās, kuri no ierēdņiem pēc amata gada notecējuma prasīja atskaiti par izlietoto valsts naudu.
- abc analīze kontrolinga tehnoloģija, kas ļauj noskaidrot uzņēmējdarbības prioritātes - kā, kad un kur jāpielieto uzņēmuma resursi, lai iegūtu vislabākos rezultātus, kā efektīvāk pārvaldīt dažādās lietu kopības.
- substantivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
- ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
- bodums Kopā darāmais; kopā kārtojama lieta.
- salaistas Kopā salietas šķidras (kā) atliekas; arī samazgas.
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- koplieta Kopējā lieta, pasākums.
- koplietošana Kopēja lietošana.
- CUA kopējā lietotāju piekļuve (angļu "Common User Access").
- arhitektūra CUA kopējā lietotāju piekļuves arhitektūra.
- holedohogrāfija Kopējā žultsvada rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
- operētājsistēmas Windows atvērto sistēmu arhitektūra kopējs termins dažādām firmas _Microsoft_ programmēšanas saskarnēm, kas nodrošina lietojumprogrammu sadarbību operētājsistēmas _Windows_ vidē.
- razvods Kopīgo lietu, darījumu izbeigšana.
- nomens kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums.
- darbķermenis Kopīgs nosaukums gāzveida vai šķidrām vielām (ūdens tvaiks, dūmgāzes, gaiss, amonjaks u. c.), ko lieto enerģijas pārveidošanas mašīnās.
- domājamais koplietojamais.
- džentekss Koplietošanas starptautisks telegrāfa sakaru tīkls, kas organizēts pēc tiešo savienojumu principa.
- tiosemikarbazons Kopnosaukums aldehīdu vai ketonu reakcijas produktiem ar tiosemikarbazīdu; dažus tā atvasinājumus (tibonu) lieto tuberkulozes terapijā.
- sadalkopne Kopņu sistēma sadalietaisē, ko izmanto dažādu pievienojumu ērtākai savienošanai.
- landauers Kopš 18. gs. lietoti četrvietīgi grezni rati ar divdaļīgu, priekšup un pakaļup nolaižamu jumtu.
- olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur.
- retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
- heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- dibromosalāns Kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikā), antseptiķis, fungicīds, lieto ziepju, krēmu, losjonu, pūderu ražošanā, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu un līdz ar to izsitumus uz ādas un uzpampumu.
- ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas.
- kalcija stearāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no kaļķu piena), krāsviela, izmanto šampūnos, matu veidošanai, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- cinka sulfāts kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no cinka reakcijas ar sērskābi), antimikrobiāla viela, lieto kā ādas tonizētāju, acu losjonu, pēcskūšanās līdzekli un skūšanās krēmu, var radīt ādas un gļotādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, var būt toksisks asinsrites orgāniem.
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
- heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu.
- cetearilglikozīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleosavienojums, ko iegūst no kokosrieksta un kukurūzas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek lietots kā roku un ķermeņa losjons, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- aminometilpropanols Kosmētikas sastāvdaļa (spirts, ko gatavo no slāpekļa savienojumiem), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā līdz 1 procenta koncentrācijai, var izraisīt ādas kairinājumu.
- dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas.
- cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu.
- cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
- etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu.
- izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
- izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
- izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā.
- cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas.
- hektorīts Kosmētikas sastāvdaļa, absorbents, antiseptiķis, izmanto matu balimātājos, acu konturzīmuļos, tonālajos krēmos, arī pesticīdos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, putekļi var izraisīt plaušu kairinājumu.
- hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu.
- tribromsalāns Kosmētikas sastāvdaļa, antiseptiska viela, fungicīds, izmanto ziepēs un ārstnieciskajā kosmētikā, ASV aizligts lietot kosmētikā, jo izraisa fotoalerģiju.
- farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd.
- hidroksimetilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, piedeva, izmanto kosmētikā, matu kopšanas līdzekļos, tiek uzsakatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- butilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, butilspirta un p-hidroksibenzoskābes esteris, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu.
- montānvasks Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators izmanto lūpu krāsās, tonālajos krēmos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve.
- metildibromglutaronitrils Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā matu kondicionētāju, vannas putas, solārijos izmantojamajos iedeguma preparātos, tiek uzskatīts par kaitīgu lietošanai kosmētikas līdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- triklokarbāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto ziepēs, ārstnieciskajā kmosmētikā, dezodorantos, var izraisīt fotoalerģiskas reakcijas, krampjus, ilgstoša lietošana var izraisīt vēzi.
- etilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, dezodorantos, var radīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumus, kontakta dermatītu, pastāv iespēja, ka tas bioloģiski uzkrājas organismā.
- etanolamīni Kosmētikas sastāvdaļa, konservators, emulgators, lieto matu krāsā, ziepēs, ilgviļņu losjonā, var būt kairinošs plaušām, ādai un acīm, var veicināt matu izkrišanu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
- skvalāns Kosmētikas sastāvdaļa, lubrikants, mīkstinātājs, izmanto ādas un matu kosmētikā, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- dibenzotiofēns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva (Itālijā to aizliegts lietot kosmētikā), izmanto šampūnos pret blaugznām un līdzekļos pret pinnēm, var radīt CNS darbības traucējumus, problēmas ar asinsspiedienu, kā arī asinsrites traucējumus.
- niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu.
- lauroillizīns Kosmētikas sastāvdaļa, viskozitāti regulējoša viela, izmanto dekoratīvajos pūderos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- lūpukrāsa Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību; lūpu pomāde; lūpu krāsa.
- lūpu pomāde kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
- kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni.
- lifo metode krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode ("pēdējais iekšā - pirmais ārā"), kas pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kas pēdējās iegādātas, tiek pirmās izlietotas; tādējādi krājumu atlikumi tiek novērtēti "pirmo" iegāžu cenās.
- ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
- munsturēt Krāmēties; mēģināt izlabot lietas.
- kravažas Krāmi, vecas lietas.
- draņas Krāmi; nederīgas lietas.
- lauza Krāms, nevajadzīga lieta.
- šnejerzon Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
- šnejerzons Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
- anilīnkrāsviela Krāsa, kuras pagatavošanai lieto anilīnu; organiska krāsviela.
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
- dzeltenais filtrs krāsains fotoaparātu filtrs, ko lieto melnbaltajām filmām, lai slāpētu zilas un violetas gaismas iedarbību.
- anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu; organiskas krāsvielas.
- grims Krāsas, uzlīmējumi, plastiskais materiāls, ko lieto grimēšanai.
- apdedzināšanas krāsns krāsns dažādu materiālu un izstrādājumu apdedzināšanai līdz 1450 °C temperatūrā; lieto kaļķakmens, mālu izstrādājumu, cementa klinkera duļķa u. c. apdedzināšanai; pēc konstrukcijas ir gredzenveida, konveijera, rotējošās, šahtu, tuneļa u. c. krāsnis.
- atlaidināšanas krāsns (stikla) krāsns paliekošo spriegumu novēršanai stikla izstrādājumos un to atdzesēšanai; spuldžu kolbu atlaidināšanai lieto elektriskās krāsnis ar vertikālu gaisa cirkulāciju.
- verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai.
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā.
- konveijera krāsns krāsns, kuras iekšpusē ir (lentes, ķēžu vai kausu) konveijers, kas apdedzināmos izstrādājumus apdedzināšanas laikā pārvieto; lieto kalcinēšanas apdedzināšanai cementa klinkera ražošanā.
- izpervēt Krāsojot izlietot; krāsojot iztukšot; nosmiņķēties.
- zīmēšanas rīki krāsošanas programmā ietverts funkciju kopums, kas lietotājam dod iespēju zīmēt attēlus displeja ekrānā.
- alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās.
- hidrotipija Krāsu filmu pozitīvo kopiju iegūšanas metode ar subtraktīvo 3 krāsu sintēzi, kurā izmanto ūdenī šķīstošas krāsvielas; lieto gk. krāsu kinofilmu izgatavošanai lielā tirāžā.
- sistēmas palete krāsu palete, kuras izmantošanu dažādiem lietojumiem nodrošina konkrēta operētājsistēma.
- briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
- lokao Krāsviela, ko iegūst Ķīnā, vārot "Rhamnus utilis" un "Rhamnus chloroporus" mizu; lieto kokvilnas un zīda krāsošanai zaļā krāsā; Ķīnas zaļā.
- hematoksilīns Krāsviela, ko iegūst no kampeškoka un lieto mikroskopijā šūnu kodolu nokrāsošanai sarkanvioletā krāsā.
- šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai.
- rozantreni Krāsvielas, ko lietoja kokvilnas krāsošanai.
- kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
- pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
- čipsi kraukšķīgi, plānās šķēlēs cepti kartupeļi vai no kartupeļu masas gatavotas sausas, plānas plāksnītes (parasti ovālā formā), ko lieto kā uzkodu, našķi
- privātkonteiners kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs konteiners.
- privātvagons kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs vagons.
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
- kreatofagija Kreofagija, gaļas lietošana barībai, gaļas ēšana.
- saprols Krezolu saturošs darvas eļļas un minerāleļļas maisījums, tumši brūns šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- valtīgs Krietns, teicams, lietpratīgs, prasmīgs, stiprs.
- Dahūrijas cimicifūga Krievijā Usūrijas novadā augošs augs, kura sakni lieto kā nomierinātāju un hipotensīvu līdzekli.
- asambleja Krievijas valdnieka Pētera I ieviestas sapulces privātās mājās, kurās gan risināja lietišķas sarunas, gan nodevās izpriecām.
- berkovecs Krievu birkavs = 10 pudu = 400 mārciņu = 163,8 kg, Latvijas teritorijā ieviests 1845. g. un lietots līdz 20. gs. sākumam, kad ieviesta metriskā mēru sistēma.
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni.
- kriminālistiskā tehnika kriminālistikas sadaļa, kas pēta un izstrādā noziegumu atklāšanas, izmeklēšanas un profilakses līdzekļus un to lietošanas paņēmienus pierādījumu iegūšanai krimināllietās atbilstoši krimināllikuma prasībām.
- tiesballistika Kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī šaujamieročus, munīciju un to lietošanas pēdu atrašanas, fiksācijas, izņemšanas un izpētes metodiku un tehniku, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus, identificētu ieroci, munīciju, kā arī lai noskaidrotu citus krimināllietās nozīmīgus jautājumus.
- sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas.
- krimināla lieta krimināllieta.
- lapša Krimināllieta.
- talmuds Krimināllieta.
- tiesas spriešana krimināllietas izšķiršana pēc būtības pēdēja iztiesāšanas posmā, kurā notiek sprieduma taisīšana un pasludināšana.
- drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.
- tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
- tetrahlorhinons Kristāli zelta dzeltenumā, sublimējas nekūstot un nesadaloties, bieži rodas hlorējot dažādus organiskus savienojumus, lieto par oksidētāju un tehnikā dažu krāsvielu pagatavošanai.
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli.
- akceptēšanas kritēriji kritēriji, kas sistēmai vai tās komponentam jāapmierina, lai to pieņemtu lietotājs, pasūtītājs vai kāda cita pilnvarota juridiska vai fiziska persona.
- pabs Krodziņš ar bāru, kur pārdod un lieto alkoholiskus dzērienus, tajā iespējams arī ieturēt maltīti.
- piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu); krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
- urods Kroplis (lieto kā lamuvārdu).
- krīža Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- krīžis Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- krīžus Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- bufoterapija Krupju indes lietošana terapijā.
- Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti.
- platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli.
- sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- herme Krūšu tēls jeb galva staba galā, ko Atēnās lietoja kā ceļa rādītāju; vēlāk sastopamas arī ar 2 galvām.
- ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- ksantogenāts Ksantogēnskābes sāls; lieto minerālu bagātināšanai par flotācijas reaģentu.
- klucītis Kubveida rotaļlieta.
- suka Kuce (lieto kā lamuvārdu).
- tupeles Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti).
- donka Kuģniecībā lietojams tvaika virzuļsūknis.
- torpēdbruņojums Kuģu un aviācijas bruņojuma veids, kas ietver torpēds, pretzemūdeņu torpēdnesējas raķetes, kā arī sistēmas un iekārtas, kas nodrošina to lietošanu, glabāšanu un apkalpošanu.
- Kabele Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" senāk lietots nosaukuma variants.
- kūliņš Kūlis; vairāki kūļi saslieti viens uz otra, veidojot kaudzi.
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
- bīdermeijera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
- bīdermeijers Kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo.
- Ms. kundze (_lieto kopā ar uzvārdu_); šī uzrunas forma neatklāj, vai sieviete ir precējusies.
- pane Kundze; pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
- eskvairs Kungs (vīrieša uzvārda pievārds (Anglijā), ko dažkārt lieto, ja nemin nekādu citu titulu).
- gastroterapija Kuņģa gļotādas preparātu lietošana ārstniecībā (organoterapijas veids).
- ķerplis Kuoks ar trim žuburiem, ko bērni lieto ruotaļā (šo koku novieto vertikāli un ar citu, garāku kuoku mēģina notriekt gar zemi).
- Barku Kuperskrīkas upes (Austrālijas vidienē) augšteces senāk lietots nosaukums.
- sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izkurstīt Kurinot izlietot.
- kursorsvira kursora pozicionēšanas ierīce, kas dod iespēju lietotājam pārvietot kursoru displeja ekrānā, kustinot vertikālu stienīti.
- kamerkurtuve Kurtuve, kas izveidota vertikālas prizmatiskas kameras veidā; cietais putekļu, šķidrais vai gāzveida kurināmais tajā sadeg gaisa strūklā - liesmas kūlī; parasti lieto tvaika katlu un ūdens sildīšanas katlu iekārtās.
- arnika Kurvjziežu dzimtas augs ("Arnica"), kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- piretri Kurvjziežu dzimtas augu ģints; no dažu šās ģints sugu - Dalmācijas un Kaukāza kumelīšu ziedkopām iegūst pulveri, ko lieto kaitīgu kukaiņu iznīcināšanai.
- kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus.
- saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe.
- grindēlija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Grindelia"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, kuru lapas un ziedošās galotnes lieto pret bronhītu, astmu un garo klepu.
- lietošanas ķīla kustama vai nekustama augļus nesēja lieta, kas kreditoram nodota kā ķīla valdījumā ar pienākumu ievākt no tās augļus un ienākumus, kas viņam jāpārdod, ieņēmumus ieskaitot sava prasījuma samaksai.
- depozicija Kustamu lietu nodošana uzglabāšanai un vēlākai izdošanai, sevišķi nodošana tiesas glabāšanā (depozitā) ar nolūku nodibināt zināmas tiesiskas sekas attiecībā uz trešam personām.
- vegānisms Kustība, kuras dalībnieki uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^).
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma un kas nodrošina tās izpildes procesa turpināšanu atbilstoši lietotāja prasībām.
- pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas); mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
- pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
- noplūdenis Kušanas, lietus vai gruntsūdeņiem piesātināts plāns grunts slānis (līdz 1,5 m biezs), kas gravitācijas ietekmē pārvietojas lejup pa nogāzi.
- čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
- čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
- čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
- čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt.
- pusšķidrmēsli Kūtsmēsli, kas pēc īpašībām ir vidēji starp tvirtiem kūtsmēsliem un šķidrmēsliem; iegūst, lietojot minimālu pakaišu daudzumu.
- blūms Kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem.
- titlonīms Kvalifikācija vai statuss, ko lieto kā nosaukumu, ja autora vārds nav zināms.
- Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- oksidimetrija Kvantitatīvās analīzes metodes, kuru pamatā ir oksidēšanas un reducēšanas reakcijas; oksidimetriju plaši lieto ražojumu kontrolē, piem., dzelzs un tērauda analīzē, lai noteiktu tajos mangāna, hroma u. c. metālu saturu.
- malariometrija Kvantitatīvo metožu lietošana malārijas pētīšanā.
- energobilance Kvantitatīvu rādītāju sistēma, kas raksturo enerģijas resursu (uzņēmuma, valsts, reģiona) un to izlietojuma proporcijas.
- deģenerācija Kvantu mehānikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad sistēmas noteiktajam enerģētiskajam stāvoklim atbilst vairākas viļņu funkcijas; to skaits nosaka attiecīgā enerģijas līmeņa deģenerācijas kārtu.
- siloksīds Kvarca stikla šķirne; lieto galvenokārt ķimikāliju trauku izgatavošanai.
- eopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā (ģeohronoloģiskā) vienība, sākotnēji (no 1932. g.) tā nosauca kvartāra apakšējo nodaļu (agro epohu), vēlāk termins lietots gk. pleistocēna nodaļas apakšējā stāva nozīmē.
- kvaternijs Kvaternija-18 hektorīts - kosmētikas sastāvdaļa, viskozitātes regulētājs, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, iedeguma želejās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- kvaternijs Kvaternijs-15 - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, acu kairinājumus, var radīt izsitumus uz ādas, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- benzosveķi Kvēpināmie sveķi, ko iegūst no īpaša koka Dienvidaustrumāzijā, lieto parfimērijā laku izgatavošanai.
- izkvēpināt Kvēpinot izlietot (daudz vai visu).
- kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
- bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
- gargujas Ķēmīgi tēli pie gotiskām katedrālēm, kuru uzdevums novadīt jumta lietus ūdeni no sienām.
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- dehematizācija Ķermeņa daļas atasiņošana, lietojot spiedienu vai asins nolaišanu.
- termakoģenēze Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās pēc zāļu lietošanas.
- manekens Ķermeņa vai tā daļas modelis, ko lieto apmācībai (ķirurģijā, anatomijā u. c.).
- smurga Ķeza, nelāga lieta.
- kizjaks Ķieģeļu formā sapresēti lopu mēsli ar salmiem, ko dienvidos, bezmežu rajonos lieto kurināšanai un celtniecībai.
- zukuris Ķieģeļu izvirzījums skurstenī virs jumta, lai gar skursteni lietus netek garām.
- rokas ķīla ķīlas tiesība par kustamu lietu, ja tā ieķīlājot nodota kreditora valdījumā ar nodomu, lai tā būtu par nodrošinājumu viņa prasījumam.
- ķirnaklis Ķildnieks, kāds, kas izrāda rūpes par lietām, kas nav saistītas ar viņu.
- ķīvēties Ķildoties (parasti mazliet).
- per-viela Ķīmiska kaujas viela, ko 1. pasaules karā lietoja vācu armija, sastāvā gk. difosgens.
- skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze, periodiskās sistēmas 8. elements, O, atommasa - 15,9994, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
- ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- eiropijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 63. elements; to lieto kodoltehnikā, speciāla stikla izgatavošanai u. c.; simbols Eu (Europium), zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā.
- volumometrija Ķīmiskas analīzes metodes, kuras dibinās uz izlietota reaģenta vai izdalījušās un absorbētas gāzes tilpuma mērīšanu.
- oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
- reproduktīvās kontroles reaģenti ķīmiskās vielas, kuras pielieto dzimstības kontrolei.
- oksilīti Ķīmiski preparāti, kuros ir nātrija peroksīds; mitrumā tie izdala brīvu skābekli; tos lieto gaisa tīrīšanai zemūdenēs, kā arī glābšanas darbos.
- difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos.
- papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras.
- sadzīves ķīmija ķīmiskie produkti, ko lieto mājsaimniecībā, parfimērijā u. c. (piemēram, veļas pulveri, traipu tīrīšanas līdzekļi, insekticīdi).
- hidroperoksīdi Ķīmisko savienojumu grupa, kuru sastāvā ietilpst atomu grupa - O-O-H; spēcīgi oksidētāji; lieto par polimerizācijas procesu iniciatoriem, sašūšanas aģentiem.
- etilkarbazols Ķīmisks kara līdzeklis, ko 1. pasaules karā lietoja Vācija, cieta viela.
- fumigants Ķīmisks preparāts (pesticīds), kuru lieto gāzu, tvaiku vai aerosolu veidā augu slimību, kaitēkļu un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšanai.
- ciklamāts Ķīmisks saldināšanas līdzeklis; tiek uzskatīts, ka, lietots lielās devās, spēj izraisīt saslimšanu ar vēzi.
- sāls Ķīmisks savienojums (nātrija hlorīds) - balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u.tml.; vārāmais sāls.
- hlorfluorogļūdeņradis Ķīmisks savienojums, ko izmantoja aerosolos un ledusskapjos, bet 1987. g. tā lietošana tika aizliegta, jo konstatēta tā iznīcinošā iedarbība uz ozona slāni.
- zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
- biocīds Ķīmisku vielu grupa, ko lieto, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles un sēnītes.
- bogdihans Ķīnas imperatora tituls, ko lietoja 16. - 18. gs. Krievijā oficiālos dokumentos un citā literatūrā.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai.
- laosiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes taju valodu grupas valoda, oficiālā valoda Laosā; rakstu pieminekļi no 13. gs., lieto vienu no indiešu raksta variantiem.
- ķīniešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda, ir daudzi dialekti, daļa ir relatīvi tuvi viens otram, kamēr citi ļoti atšķirīgi; lieto ķīnieša rakstu.
- ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- drogāns Ķiršu šķirne, lielām gaiši dzeltenām, stingru mīkstumu ogām, nogatavojušās ogas lietainā laikā plaisā.
- termokauters Ķirurģisks dedzināmais aparāts, kas aizvietoja agrāk audu piededzināšanai lietoto dedzināmo dzelzi.
- celotoms Ķirurģisks nazis, ko lieto trūces operācijās.
- krienums Labākais un skaistākais kādā lietā.
- sačalgot Labam ēdienam pieliet kaut ko sliktu.
- vintage Labas ražas gads; nobriedis, labi nogatavojies; lieta, kas izturējusi laika pārbaudījumu.
- noklaipāt Labībai nogulties gar zemi vējā un lietū.
- kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs.
- pagoda Labvēlīgi laikapstākļi (parasti bez lietus).
- ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
- medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta.
- zemeslietas Laicīgās lietas (pretstatā reliģiskajām, garīgajām).
- atbildes laiks laika intervāls, kas sākas tad, kad dators saņem lietotāja pieprasījumu, un beidzas ar pieprasījuma izpildi vai ziņojumu, ka pieprasījums nav izpildāms.
- seanss laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem.
- sesija laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem.
- patēriņš Laika izlietojums (kādā darbībā).
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās.
- zaudlaiks Laika periods, kad datoru sistēma nav lietojama, jo tiek veikta tās profilakse vai notikusi avārija.
- savienojumlaiks Laika periods, kurā lietotājs ir pievienots pakalpojumu sniedzējam.
- garantijas laiks laika periods, kurā ražotājs uzņemas atbildību un garantē ražojumam noteikto prasību izpildi ar noteikumu, ka lietotājs ievēro ekspluatācijas un tehniskās apkalpošanas noteikumus; ražotājs uzņemas garantijas laikā bez atlīdzības novērst ražojuma defektus vai apmainīt to pret citu.
- glabāšanas laiks laika periods, kurā spēkratus vai to daļas nelieto, bet saglabā darba stāvoklī turpmākai ekspluatācijai; ilgstošai glabāšanai spēkratus parasti iekonservē.
- termināļsesija Laika periods, kurā termināļa lietotājs sadarbojas ar interaktīvo sistēmu.
- skallaiks Laika posms, kad apgaismošanai lietoja skalus.
- darbalaiks Laika posms, kurā veic lietderīgu darbu.
- laikdale Laika sadales režīms, skaitļošanas sistēmas izmantošanas režīms, kurā vairāki lietotāji var risināt savus uzdevumus vienlaicīgi un neatkarīgi cits no cita.
- Gregora kalendārs laika skaitīšanas jaunais stils, ko 1582. g. ieviesa pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma.
- mašīnlaiks Laika sprīdis, kurā mašīna veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
- slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu; nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- atraitnes gads laiks (1 g. un 6 mēneši pēc Vidzemes un Kurzemes zemnieku likumiem), kad atraitne pēc vīra nāves varēja lietot viņa mantojumu un saņemt no tā ienākumus.
- tukšs laiks laiks, kad nav derīgu, lietderīgu darbību, darbu.
- roklaiks Laiks, kurā lietderīgais darbs tiek veikts ar rokām.
- datnes slēgšana laiksakritības vadības metode, kas nodrošina datu integritāti, novēršot vairāku lietotāju vienlaicīgu piekļuvi datnei un tās modifikāciju.
- šaltīt laistīt, liet.
- žaut Laistīt, liet.
- ielaistīt Laistot ieliet (kur iekšā); iepilināt.
- izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
- aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
- kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos.
- tilodas Laivas grīdas dēļi visas laivas garumā, ko parsti lieto mazākās laivās; tilaudas.
- piesūcināšanas laka laka, ko lieto elektrisko mašīnu un aparātu tinumu piesūcināšanai, lai palielinātu to mitrumizturību.
- elektroizolācijas laka laka, ko lieto elektroizolācijai.
- dārzenis Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- jukš Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā.
- jūkš Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā.
- jukšu Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā.
- špakteļtepe Laku un krāsu materiāls, kurā pigmentu un pildvielu saturs 4 līdz 10 reizes pārsniedz saistvielas daudzumu; lieto krāsojamo virsmu nelīdzenumu aizpildīšanai.
- elnēties Lamāties; lamājoties lietot vārdu "elne".
- jupiters Lampa ar lokizlādes spuldzi; to lieto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
- germicidālā lampa lampa, kas izstaro ultravioleto starojumu; lieto laboratoriju telpu sterilizācijai.
- izlāpīt Lāpot izlietot.
- valoda PostScript lappušu aprakstvaloda kvalitatīvai tekstu un grafikas drukāšanai, izmantojot lāzerprinterus vai citas drukas iekārtas ar augstu izšķirtspēju. To parasti lieto datorizdevniecībā.
- laidiņš Lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, ko lieto, metot auduma metus dziju caurlaišanai (šķērsgaldiņš).
- saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
- lēzīte Lāpstiņa, ko lieto šķērējot.
- slotiņbarība Lapu koku sīkākie zari un atvases, vasarā sagatvota slotiņās (ar lapām), ko lieto, ja trūkst rupjās barības.
- lākta Lāpu veids, ko lietoja, durot zivis ar žebērkli.
- poliene latgaliete.
- latgalnieks Latgalietis.
- im- Latīņu priedēklis ar nozīmi "ie-", "ne-", b, m, p priekšā, pārējos gadījumos lieto "in-".
- gotiskais raksts latīņu raksta grafiskais veids, kas izveidojies 10. gs. Itālijā, izplatījies visā R-Eiropā, gk. Vācijā; raksturīgi smaili burti ar stūrainām, asām, lauztām formām: latviešu rakstībā lietots no 16. gs. līdz 20. gs. 30. gadiem.
- kapitālraksts Latīņu raksta senākais grafiskais veids, tikai lielie burti, burtu formas gandrīz nemainītas tiek lietotas mūsdienu poligrāfijā (romiešu kapitālburti).
- bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts.
- akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu.
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
- Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta.
- dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli.
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem; Rīgā jau 1354. g. lietots atsevišķu namnieku apzīmējums.
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības.
- krievvalodīgie Latvijā - lingvistiska minoritāte, kas aptver krievu nacionālās minoritātes valodas kolektīvu un tos citu etnosu pārstāvjus, kas savstarpējā saziņā lieto galvenokārt krievu valodu un valodas ziņā identificējas ar krievu nacionālo minoritāti, bet dažādā pakāpē saglabā etnisko kultūru un etniskās piederības apziņu.
- vietējie energoresursi Latvijā apzinātie atjaunojamie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai.
- latols Latvijā līdz 1940. g. ražota un lietota autodegviela; pēc tilpuma sastāv no 50% benzīna un 50% etilspirta.
- dzīves kvalitātes veicināšana Latvijā plaši lietots termins, kas apzīmē labvēlīgu sociālo apstākļu sekmēšanu indivīdam, grupām, ģimenēm un dažādām kopienām vai visai sabiedrībai kopumā, lai varētu sasniegt pēc iespējas augstāku labklājību.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
- organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana.
- kriminālprocesuālā kārtība Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā secība, kādā noris visas nepieciešamās un pieļaujamās darbības nolūkā konstatēt nozieguma faktu, noskaidrot noziegumā vainīgo personu un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, kā arī pārbaudīt krimināllietas ierosināšanas un iztiesāšanas likumību un pamatotību.
- ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem.
- kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski.
- krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā.
- krimināllietu departaments Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata spriedumus krimināllietās kasācijas kārtībā.
- ELK Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisija.
- ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
- gaujmaliete Latvijas Universitātes studenšu korporācijas "Gaujmaliete" biedrene.
- lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veidu maiņa.
- pārtikas repartīcija lauksaimniecības produktu sagādes metode, ko padomju vara lietoja kara komunisma laikā: visa lauksaimniecības produkcija virs normās paredzētā minimuma bija jānodod valstij.
- intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela.
- bioloģiskā lauksaimniecība lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam.
- teltsvieta Laukums, kur var uzsliet telti, tai jābūt drošai, paaugstinātā līdzenā vietā.
- izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
- slapjā lavīna lavīna, kas rodas atkušņu un lietus laikā, kad starp sniega slāni un nogāzes virsmu veidojas ūdens kārtiņa.
- hamameliss Lazdai līdzīgs augs Amerikā un Āzijā, no kura mizas iegūst ekstraktu, ko lieto farmācijā un kosmētisko preparātu ražošanai.
- apkala Ledus, ar ko pārklājas zeme un koki, kad aukstā laikā uznāk lietus vai migla; atkala.
- izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā.
- ļeitis Leitis, lietuvietis.
- noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet.
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu); lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
- bārbija Lelle, kuru 1959. gadā sāka ražot amerikānietes Rūtas Handleres uzņēmums; rotaļlieta nosaukta Rūtas meitas Barbaras vārdā.
- spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
- largeto Lēnā tempā (mazliet ātrāk par largo); samērā plaši.
- pikšķināt lēnām, pilienu pa pilienam ieliet.
- ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā.
- līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
- mārga Lēns lietus.
- širu aizjūgs lenšu aizjūgs (bez loka izmantošanas), ko plaši lieto Rietumeiropas zemēs.
- allodifikācija Lēņa, jeb lietotāja īpašuma pārvēršana pilnīgā dzimtsīpašumā.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- astrolabs Leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18. gs. sākumam debess spīdekļu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk - ģeodēziskajos mērījumos; mūsdienās astrolabu aizstājis teodolīts.
- ēbelis Lepns zirgs (lietots nicinošā nozīmē).
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, īpaši cepamu un maisāmu ēdienu pagatavošanai.
- ķivete Lēzena, taisnstūrveidīga vanniņa, ko lieto ķīmijas laboratorijās, fotolaboratorijās (piem., fotoplašu, fotokopiju apstrādei), tipogrāfijās (klišeju kodināšanai) u. tml.
- spoks lībiešu mitoloģijā - jebkura neskaidra lieta vai parādība, kas rada satraukumu un bailes (kaut arī balstās uz pavisam dabiskiem apstākļiem).
- Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī.
- licences darbības zona licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs.
- cēlējdzinējs Lidaparāta aviodzinējs ar vertikālo vilci, ko lieto, paceļoties gaisā vertikāli (bez ieskrējiena), un īsā ieskrējiena lidaparātos, radot daļu no vajadzīgā cēlējspēka.
- starta paātrinātājs lidaparāta palīgdzinējs īslaicīgai vilces palielināšanai paceļoties; lieto cietās degvielas raķešdzinējus, ko pēc darba beigām nomet.
- avioapbruņojums Lidaparātos uzstādītie iznīcināšanas līdzekļi un to lietošanas sistēmas.
- aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
- maksāšanas līdzeklis līdzeklis (atsevišķi vai kopā ar citu maksāšanas līdzekli), kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas, saņemt vai veikt maksājumus, dot rīkojumu naudas līdzekļu pārvedumam vai apstiprināt naudas līdzekļu pārvedumu un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli.
- ilgtermiņa ieguldījumi līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un atrodas uzņēmuma saimnieciskajā apritē ilgāk par vienu gadu; sastāv no nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un ilgtermiņa finansu ieguldījumiem.
- kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai.
- pieejas vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu.
- piekļuves vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu.
- Reinoldsa skaitlis līdzības kritērijs, ko lieto viskozu šķidrumu un gāzes tecēšanas aprakstam
- formalīntrikrezols Līdzīgu daļu formalīna un trikrezola maisījums, ko lieto pret zobu gangrēnu.
- paliekt Liecot mazliet pavērst (ko kādā virzienā); mazliet saliekt.
- paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā).
- aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
- Liedīte Liede, retāk lietots paralēls nosaukums tās augštecē.
- liedzin Liedzin liegt - lieto darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- kļēpāt Liekt pie zemes (piemēram, labību) - par lietu.
- krist veldrē liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
- boga Liekts koka gabals, ko lieto kā paliktni, mūrējot velves.
- kā melns mākonis lielā daudzumā (parasti aiz lietvārda daudzskaitļa ģenitīvā).
- slopēties Lielā daudzumā lietot alkoholiskus dzērienus.
- kaušinīca Liela karote, ko lieto ar abām rokām maisot katla saturu.
- dumaka Liela migla; lietains laiks.
- laks Liela naudas vienība rūpiju skaitīšanai, lietota vairākās Dienvidaustrumāzijas zemēs (1 laks = 100 000 rūpiju).
- izleja Liela noteka, izlietne.
- verza Liela, gara, sarežģīta lieta.
- ričers Liela, kupla priekšbura, ko lieto vieglā vējā (2-4 m/s) kursā "brīvi pie vēja".
- genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā.
- balonbura Liela, vēderaina priekšbura, ko lieto nelielā sānu vējā.
- augštaiši Lielākā etnogrāfiskā grupa Lietuvas austrumu daļā (Augštaitijā); lietuviešu cilšu grupa, kas 13. gs. iekļāvās Lietuvas valstī; no 15. gs. tā sauc arī citus lietuviešus, kas dzīvo Augštaitijā; saglabājuši dažas īpatnības valodā un kultūrā.
- lieldators Lielas jaudas un ātrdarbības dators, kuru kāds lietotājs (organizācija vai tās struktūrvienība) parasti izmanto par galveno datoru savu problēmu risināšanai.
- summārais process Lielbritānijā, ASV un vairākās citās valstīs - vienkāršota un paātrināta dažu krimināllietu izskatīšana tiesā.
- Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
- ljanosi Lieli klajumi Dienvidamerikā; lietainā laikā tie pārvēršas par zālainām pļavām, upes un zemākas vietas par ezeriem.
- sielejs lieli, viens aiz otra sekojoši, lietus mākoņi.
- ragalops Liellopi, ragulopi; lietots arī kā lamuvārds.
- kutīns Liellopu zarnas muskuļslāņa izstrādājums, ko lieto ketguta vietā.
- dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
- Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- programmatūras kešatmiņa liels brīvpiekļuves atmiņas apgabals, kurā ar speciālu programmu starpniecību tiek glabāti bieži lietojami dati un programmas.
- līdums Liels daudzums, kaudze nesakārtotu lietu.
- galiona Liels kara kuģis, kādus lietoja 16.-18. gs. spānieši un venēcieši; galjona.
- boss Liels koka āmurs, ko lieto būvniecībā, sasaistot guļbūvē baļķus; borsts.
- borsts Liels koka āmurs, ko lieto būvniecībā, sasaistot guļbūvē baļķus.
- mārtiņš Liels koka āmurs, ko lieto būvniecībā.
- pļedaušķis Liels plācenis ar virsū uzlietu krējumu.
- toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
- rēziks Liels, rets siets, ko lietoja rijā.
- raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
- ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
- neekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), kura vērtība nav līdzvērtīga vai ir būtiski atšķirīga no cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtības.
- konstante Lielums, kas dotajā argumentu maiņas apgabalā nemaina savu vērtību; arī bieži lietots nemainīgs skaitlis (piem., p, e).
- volumetriskais lietderības koeficients lielums, kas raksturo atsevišķas hidromašīnas vai hidroiekārtas darbību (rāda nelietderīgās šķidruma noplūdes), – lietderīgi izmantotā šķidruma caurplūduma attiecība pret visu rīcībā esošo caurplūdumu; tilpumiskais lietderības koeficients; tilpuma lietderības koeficients.
- atjaunošanas vērtība lielums, ko iegūst, atskaitot no naudas summas, kas būtu jāizdod, lai iegādātos, uzbūvētu vai izgatavotu analogu pamatlīdzekļu objektu pārvērtēšanas brīdī, normatīvo nolietojumu par to laiku, kamēr tie bijuši ekspluatācijā.
- atlikusī bilances vērtība lielums, ko iegūst, no aktīva sākotnējās vērtības atskaitot nolietojumu (amortizāciju).
- magnētiskā pretestība lielums, ko lieto magnētisko ķēžu aprēķinos, lai raksturotu magnētiskās ķēdes posma pretdarbību magnētiskajai plūsmai.
- Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis").
- VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba").
- LLMV Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (rāj.).
- pelīses Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas.
- pelīsi Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas.
- pelīss Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas.
- pelīšas Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai.
- splenoterapija Liesas audu vai ekstrakta lietošana terapijā.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- liet laimes (laimi) liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī)
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- piļčkāt Liet, izliet, (iz)šļakstīt.
- pērt liet.
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos.
- Ding an sich lieta par sevi.
- darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- nekustama lieta lieta, ko nevar pārvietot neizmainot tās fizisko būtību.
- lītaine vasara lietaina vasara.
- lietavaiņa laiks lietains laiks.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- caurlūkošana lietas izklāsts tiesas spriedumā.
- caurlūkošana lietas izskatīšana tiesā.
- au fait lietas kursā, zinošs, labi informēts.
- au courant lietas kursā.
- lietmaņas Lietas to kopumā, parasti attiecībā uz kāda viena veida lietām.
- kravas bagāža lietas, kas nodotas pārvadāšanai pasažieru vilcienā bagāžas vagonā.
- paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā.
- tieslietas Lietas, ko izspriež tiesu iestādes vai Tieslietu ministrija.
- laimestu fonds lietas, kuras kā laimestus vienas preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanai piedāvā loterijas atļaujas saņēmējs un kuru vērtību eiro apstiprina grāmatvedības dokumenti
- fonda manta lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu.
- krāmi Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.).
- garais lietus lietavas.
- žūrētājs lietavas.
- atdeve lietderība.
- bērnu un jauniešu centrs lietderīgas brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības centrs, kur tiek nodrošināta droša vide bērnu un jauniešu individuālo spēju un vispārīgās kompetences attīstīšanai.
- hidrauliskais lietderības koeficients lietderīgi izmantotā spiediena attiecība pret visu rīcībā esošo spiedienu; raksturo nelietderīgos spiediena zudumus.
- sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām.
- ļitaki lietie diski.
- kriminālistiskā ekspertīze lietisko pierādījumu izpētes process, ko izdara saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu ekspertskrimināllietās un civillietās, izmatojot galvenokārt kriminālistiskās tehnikas un citu zinātņu izstrādātos paņēmienus un līdzekļus.
- reifikācija Lietiskošana - sociālo attiecību pārvēršana cilvēka saražoto lietu vērtību attiecībās un cilvēka darba pielīdzināšana mašīnu darbam.
- margo lietišķa dokumenta, darījumu vēstules mala dažādām piezīmēm.
- praktiskā mehānika lietišķā mehānika.
- prakticisms lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus
- aviācijas meteoroloģija lietišķā zinātne kurā pēta meteoroloģiskos apstākļus, kādos darbojas gaisakuģis, un šo apstākļu iedarbību uz lidojuma drošību un efektivitāti.
- operāciju pētīšana lietišķās datorzinātnes virziens - mērķtiecīgu darbību (operāciju) sistēmanalīze un šo darbību iespējamo rezultātu objektīva salīdzināšana.
- biznesa demogrāfija lietišķās demogrāfijas nozare, kas pētī uzņēmējdarbības demogrāfiskos aspektus.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- sudrabkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina lietišķus un dekoratīvus sudraba izstrādājumus.
- rindošanas teorija lietišķās matemātikas nozare, kas pēta tās masveida pieprasījumu apmierināšanas problēmas, kuras saistās ar pieprasījumu stohastiska rakstura apkalpošanu.
- matemātiskā modelēšana lietišķās matemātikas nozare, kurā izstrādā paņēmienus pētāmo parādību aizstāšanai ar modeļiem un ar tiem saistītu matemātisku uzdevumu risināšanai.
- matemātiskā programmēšana lietišķās matemātikas nozare, kurā risina plānošanas un optimizācijas uzdevumus, meklējot funkciju ekstrēmus galīgdimensiju lineārās telpās (lineārā programmēšana) un pētot optimālās vadības problēmas (dinamiskā programmēšana).
- tehniskās zinātnes lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
- lietišķais stils lietišķo rakstu stils.
- tehniskā labuma kategorija lietkoki, puslietkoki un malkaskoki.
- saita lieto (parasti atkārtojumā), mudinot (govis) iet kūtī, savā vietā
- tizlā vālodze lieto apsaukājoties.
- šķidrbiksa lieto apsaukājoties.
- šķidrbiksis lieto apsaukājoties.
- a lieto ar iebilduma, dažreiz arī izsmiekla, nievājuma nokrāsu
- pakts lieto atdarinot pēkšņas darbības, kritiena skaņu.
- absorbcijas lēca lieto brillēm acu pasargāšanai no noteikta garuma stariem.
- stratigrāfiskās metodes lieto iežu vecuma noteikšanai, nogulumu sadalīšanai stratigrāfiskās vienībās un to korelācijai.
- a lieto jautājuma teikumos loģiskā uzsvara norādīšanai vai pastiprināšanai
- suck me lieto kā atteikuma frāzi, ja kaut kam nepiekrīt un piekrist netaisās.
- gud bai! lieto kā atvadu sveicienu.
- kā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
- kā lielā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
- kā suņāda lieto kā lamuvārdu nesaticīgam, ķildīgam, agresīvam cilvēkam.
- kā tārpizēda lieto kā lamuvārdu skopam, nenovīdīgam cilvēkam.
- bļedstvo lieto kā lamuvārdu.
- kā klinklāviņš lieto kā lamuvārdu.
- kuces bērns lieto kā lamuvārdu.
- kuces dēls lieto kā lamuvārdu.
- kuņas bērns lieto kā lamuvārdu.
- kuņas dēls lieto kā lamuvārdu.
- atļauties lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu.
- bravissimo lieto lai paustu atzinību; augstākā mērā teicami.
- Bitīt matos! lieto parasti neveiksmes, nepatikšanu, arī pārsteiguma gadījumā.
- a lieto pārjautājot, kad nevar saklausīt teikto
- čaviņas pļaviņas lieto sasveicinoties un atvadoties.
- modernais kutertakelējums lieto trīsstūrainu augsttakelētu grotburu, štagburu un klīveru.
- un tamlīdzīgi lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam.
- vecais zēns (arī puika) lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- a lieto, ievadot atbildes repliku (vai retorisku atbildi uz runātāja paša iepriekš teikto) ar iebilduma, pretstatījuma vai papildinājuma nozīmi
- va vellos lieto, izsakot pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- va velns lieto, izsakot pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- domāt lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai
- Vai tam! lieto, lai (kādu) brīdinātu, ka (tam) notiks kas nevēlams.
- Paklausies!, arī Paklausieties! lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- prom lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- truša fileja lieto, lai apsaukātos.
- vecā mīkla lieto, lai apsaukātos.
- pediņš lieto, lai apsaukātu, nolamātu cilvēku.
- bez šaubām lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu; protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
- normāls lieto, lai apzīmētu kaut ko stulbu.
- ī lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas
- žvīks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- pliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt.
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
- hallo Lieto, lai atsauktos (parasti telefona sarunās); lieto, lai pievērstu kāda uzmanību.
- ā lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.)
- a lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību)
- vienkārši lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
- nekā lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
- ī lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu
- Nu un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- ak (tu) (arī mīļo) debestiņ lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst; lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
- prom lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- Nu un? lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- e lieto, lai izteiktu nepatiku
- ē lieto, lai izteiktu nepatiku
- Kur nu! lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- (vai) tu re lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- ak tu debess, arī augstā debess lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ei tu no! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ej tu nost! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- kā (jums) tas patīk lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni.
- i lieto, lai izteiktu pastiprinājumu; pat
- To (tik) es saprotu! lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.
- lai jau lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- lai ir, arī lai (jau) būtu lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- lai nu lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- i lieto, lai izteiktu pievienojumu un pastiprinājumu; arī
- e lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu
- ē lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu
- Vu vallu! lieto, lai izteiktu sajūsmu, pārsteigumu u. tml.
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- e lieto, lai izteiktu samierināšanos ar ko
- ē lieto, lai izteiktu samierināšanos ar ko
- Še roka! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Lai iet! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas, arī izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! arī Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- interesanti lieto, lai izteiktu vēlmi ko uzzināt
- manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- manis dēļ lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- arī lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem)
- kā lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu, pastiprinātu apgalvojumu
- dandālis lieto, lai nolamātu kādu personu.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- droši lieto, lai norādītu iespējamību
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
- citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- ar vienu (arī ar) vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizē jumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- (ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- kā lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu
- kā lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu; gandrīz
- tikpat Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu; lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu; gandrīz.
- vēl lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
- tiesa lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
- šajā sakarā (arī sakarībā) lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- zeme nes lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
- tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
- tā un tā lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas.
- tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu.
- viena lieta – otra (arī cita) lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- attieksmē pret (ko) lieto, lai norādītu uz saistību, sakarību.
- protams lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; bez šaubām.
- sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
- praktisks lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs
- iespējams lieto, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs; varbūt.
- čau, Rasma! lieto, lai norādītu, ka ar to arī viss beidzas
- gan jau lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- jo tālāk, jo lieto, lai norādītu, ka darbības, norises, procesa u. tml. intensitāte pakāpeniski palielinās.
- bļem lieto, lai norādītu, ka kāds ir muļķis
- hujakš lieto, lai norādītu, ka kaut kas notika pēkšņi
- Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
- un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
- Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- op Lieto, lai pamudinātu celt ko smagu; lieto, lai pamudinātu vairākus sākt celt ko smagu reizē.
- e lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto
- ē lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto
- e lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību
- ē lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību
- o lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu (noliegumu)
- kā nu ne lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- Ak vai! lieto, lai pastiprinātu izsaukumu.
- ko vēl ne lieto, lai pastiprinātu izteikuma noliegumu.
- jau nu, arī (jau) nu gan lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- kur tad lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- t lieto, lai pastiprinātu jautājuma nozīmi; ta, tad
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu lietvārda izteikto nojēgumu; īsts.
- viens un tas pats lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- gluži lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi; itin.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi; lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
- vis lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; [pat]{s:977}; [lai]{s:976}
- tur lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- šurpu Lieto, lai pastiprinātu vietas apstākļa vārda vai tā nozīmē lietota vārda nozīmi.
- kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma nozīmi.
- kur nu (vēl), arī kur tad (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- kur nu vēl, arī kur tad vēl lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- tā vien lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
- o lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu)
- u lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes, arī patiku, sajūsmu)
- ū lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, patiku, sajūsmu, pārsteigumu, bailes)
- mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to; lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- ellē ratā lieto, lai paustu sašutumu, arī pārsteigumu
- nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu; lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- nezin vai, arī nezin vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmos ticamības nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- gan nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- pavisam lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu; maz 2(3).
- kaut vai lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam; lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- vai nu ne lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
- no vienas puses, no otras puses lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
- ja lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi
- kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- u lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu
- ū lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu
- urā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko; lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai; urrā.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- nu ko lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
- ko nu lieto, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
- vesels Lieto, novēlot ko labu; lieto, novēlot kādas darbības, rīcības labu izdošanos.
- čiri lieto, parasti savienojumā "čira, čiri", lai atdarinātu, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
- šek te lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu.
- Klausies!, arī Klausieties! lieto, pievēršot (kam) kāda uzmanību.
- bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
- bez tam, arī pie tam lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam; turklāt.
- kurati perati lieto, stāstot par runāšanu igauņu valodā.
- kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) lieto, uzrunājot šādu cilvēku vai godbijīgi runājot par viņu.
- kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- kungs un pavēlnieks lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- augšā puļķīts, apakšā muļķīts lietoja, lai apzīmētu krievu karavīrus, kas ienāca 1940.gadā Latvijā Otrā Pasaules kara laikā
- ūtensilijas Lietojamas, derīgas lietas; saimniecības piederumi; darba rīki.
- ielietāt Lietojot vai valkājot padarīt par ērti lietojamu vai valkājamu.
- uzufrukts lietojuma tiesība lietu tiesībās, lietojums ir kādam piešķirta tiesība saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot un saņemot no tās augļus.
- ACAP lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols (angļu "Application Configuration Access Protocol").
- protokols ACAP lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols (angļu "Application Configuration Access Protokol").
- sistēmprogrammatūra Lietojumneatkarīga programmatūra, kas atbalsta lietojumprogrammatūras darbināšanu.
- sistēmas programmatūra lietojumneatkarīga programmatūra, kas nodrošina lietojumprogrammu izpildi; pie sistēmas programmatūras pieder, piemēram, operētājsistēmas, tīklu un datu bāzu pārvaldības programmas.
- lietojumprogrammu saskarne lietojumprocesos izmantojama pilna operētājsistēmas funkciju specifikācija un šo funkciju izmantošanas procedūru apraksts; tīkla operētājsistēmās ar lietojumprogrammu saskarni definē standarta metodi, kas nodrošina visu tīkla iespēju izmantošanu.
- sistēmu pārvaldības lietojumprocess lietojumprocess, kas piedalās sistēmas pārvaldībā.
- dalītais lietojums lietojumprocesu kopums, kas saistīts ar kādu datoru sistēmu un sastāv no procedūrām, kuras var tikt izpildītas dažādos datoros.
- protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" lietojumprocesu mijiedarbības protokols, ko nodrošina tādas operētājsistēmas kā "Microsoft Windows", "Macintosh System 7", "OS/2".
- lietotne lietojumprogramma
- datu ievadīšanas programma lietojumprogramma vai tās sastāvdaļa, kas saņem datus no tastatūras vai citām ievadierīcēm un uzglabā tos datora atmiņā, kā arī ieraksta datus datu bāzē un var veikt visu iespējamo ievades kļūdu testēšanu.
- sistēmas Gopher serveris lietojumprogramma, kas apgādā ar dokumentiem un izvēlnēm _Gopher_ klientus un ļauj tiem uzsākt nepieciešamās informācijas meklēšanu.
- sakaru programma lietojumprogramma, kas ar sakaru līdzekļu palīdzību pārvērš lietotāja izmantojamo datoru terminālī datu pārsūtīšanai un saņemšanai no attāla datora.
- pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki.
- attēlu redaktors lietojumprogramma, kas ļauj mainīt bitkartētu attēlu, piemēram, skenētu fotogrāfiju, izskatu, izmantojot gan attēlu filtrus, gan visdažādākos zīmēšanas līdzekļus.
- pārlūkprogramma Lietojumprogramma, kas paredzēta datu bāzu, datņu sarakstu un tīmekļa WWW dokumentu izskatīšanai, lai atrastu lietotājam vajadzīgo informāciju.
- lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai.
- lietojumprogramma "Print Manager" lietojumprogramma, kas paredzēta lietošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas koordinē visu operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumprogrammu izpildes rezultātu drukāšanu.
- vieglā versija lietojumprogrammas ierobežota versija, ko vai nu dod par brīvu, vai piesaista kādai citai programmatūrai, lai piesaistītu potenciālo pircēju interesi vēlāk iegādāties pilno versiju.
- lietotāja opcija lietojumprogrammas un lietotāja mijiedarbības izvēle, ko lietotājam nodrošina lietojumprogramma tās darbības laikā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā.
- mobilā aplikācija lietojumprogrammatūra, kas darbojas viedtālruņos, planšetdatoros u. tml.
- datu bāzes pārvaldības sistēma lietojumprogrammatūra, kas organizē datus datu bāzē, nodrošinot to uzglabāšanu, izguvi, drošību un integritāti, kā arī parasti veic izdrukājamo pārskatu formatizēšanu, kā arī eksportu uz un importu no citām lietojumprogrammām, izmantojot datņu standartformātus.
- lietotņu izstrādes sistēma lietojumprogrammu izstrādes sistēma.
- lietojumprogrammu komplekts lietojumprogrammu kopa, kas izstrādāta kopējai sadarbībai, bet katra programma var darboties arī atsevišķi.
- API lietojumprogrammu saskarne (angļu "Application Program Interface").
- saskarne API lietojumprogrammu saskarne.
- lietojumpakotne Lietojumprogrammu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus; šādi parasti apvieno bieži izmantojamas problēmorientētas lietojumprogrammas.
- integrētā programmatūra lietojumprogrammu sistēma, kas nodrošina lietotājiem vienotu piekļuvi tās komponentiem un iespēju brīvi pāriet no vienas lietojumprogrammas uz otru.
- tīkla ievadizvades pamatsistēma lietojumprogrammu un operētājsistēmu (t. sk. _MS-DOS_, _OS/2_ un dažu _UNIX_ versiju) sadarbības procedūru kopums, kas lokālajam tīklam pievienotajiem personālajiem datoriem nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus.
- programmatūras administrēšana lietojumprogrammu uzskaite, jaunu programmatūras versiju izplatīšana un esošās programmatūras atjaunināšana.
- dublējumkopija lietojumprogrammu vai datņu kopija, ko izveido arhivācijas vajadzībām vai aktīvās kopijas bojājuma gadījumam, lai nodrošinātos pret datu pazaudēšanu.
- sistēmas pārvaldības lietojumslāņa entītija lietojumslāņa aktīvs elements, kas izpilda sistēmas pārvaldības funkcijas.
- lietojumu pārvaldība lietojumslāņa funkcija, kas veic atvērto sistēmu sadarbības lietojumprocesu pārvaldību.
- sistēmas pārvaldība lietojumslāņa funkcijas, kas saistītas ar atvērto sistēmu sadarbības pārvaldību visos atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņos.
- kopējā programmēšanas saskarne lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi.
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
- in usu lietošana.
- ad usum lietošanai.
- ieskatīties glāzē (biežāk glāzītē) lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
- ieskatīties glāzītē (retāk glāzē) lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
- izmantot lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
- izmantot lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai); izlietot (1).
- hujārīt lietot (piemēram, narkotikas).
- cilāt glāzīti lietot alkoholiskos dzērienus; iedzert, dzert.
- ieskatīties glāzītē lietot alkoholiskos dzērienus; iedzert.
- ietaisīt krūti lietot alkoholu.
- sapisties lietot apreibinošas vielas
- skatīties muļķikus lietot halucinogēnas narkotikas.
- būt uz adatas lietot injicējamas narkotiskās vielas.
- krapaļīt lietot marihuānu.
- lidot kosmosā lietot narkotikas.
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
- niekāt Lietot nelietderīgi; bojāt.
- niekot Lietot nelietderīgi; bojāt.
- iemesties lietot zelējamo tabaku vai snusu.
- adhibēt Lietot, pielaist, pievilkt, pieaicināt (lietpratējus).
- izmantot lietot, rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu (piem., kādā nolūkā platību, telpas, priekšmetus).
- reciklētā koksne lietotā koksne.
- lietotāja autentifikācija lietotāja atpazīšanas process, kura gaitā noskaidro, vai lietotājs ir pilnvarots izmantot datus, programmas vai ierīces, kā arī noteiktus sistēmas darbības režīmus.
- palīglietojumprogramma Lietotāja datorā izveidota lietojumprogramma, kas tiek izmantota tad, kad jāveic tāda datņu apstrāde, ko globālā tīmekļa pārlūkprogramma nevar izpildīt.
- intelektisks terminālis lietotāja galiekārta, kurā iebūvēti datu apstrādes līdzekļi.
- neintelektiska galiekārta lietotāja galiekārta, kurā nav iebūvēti patstāvīgas datu apstrādes līdzekļi.
- lietotāja terminālis lietotāja galiekārta.
- stingrais lappuses pārtraukums lietotāja ievadīts lappuses pārtraukums, kurš piespiež programmu sākt drukāt jaunā lappusē.
- vēsture lietotāja izmantoto sistēmas _Gopher_ izvēlņu saraksts.
- lietotāja identifikācija lietotāja pazīšana pēc vārda vai paroles; šo darbību veic, lai pārbaudītu lietotāja tiesības piekļūt datiem un izvēlēties to izmantošanas režīmu.
- īstais vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā.
- pilns vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā.
- rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne lietotāja saskarne, kas atšķirībā no grafiskās lietotājas saskarnes komandu ievadīšanai datorā paredz izmantot tastatūru.
- cilvēka-mašīnas interfeiss lietotāja saskarne.
- piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks.
- kopējā lietotāju piekļuves arhitektūra lietotāja un datora dialoga organizēšanas vadlīnijas, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātām sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina vienotu lietotāju piekļuvi datu apstrādes sistēmai.
- interaktīvais režīms lietotāja un datora mijiedarbības režīms, kura realizācijas laikā katrs termināļa lietotāja pieprasījums izsauc tūlītēju datora atbildes reakciju; dialogrežīms.
- programmatūras licence lietotāja un programmatūras izstrādātāja juridiska vienošanās, kas nosaka programmatūras lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī programmatūras izplatītāja atbildību.
- programmatūras produkts lietotāja vajadzībām izstrādāts pilns datora programmu, procedūru un ar tām saistīts dokumentācija un datu kopums.
- lietojumprocess lietotājam nepieciešamas informācijas ievadīšanas, glabāšanas, apstrādes vai izvadīšanas process; datoros lietojumprocesu apraksta ar lietojumprogrammām.
- lietotāja rokasgrāmata lietotājam paredzēts dokuments, kas satur informāciju, kura nepieciešama datu apstrādes sistēmas vai tās kāda komponenta izmantošanai.
- laidiena versija lietotājiem izplatāmais kārtējais programmatūras variants.
- ULS serveris lietotājnovietojuma serveris (angļu "User Location Service server").
- pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss.
- attālais lietotājs lietotājs, kas izmanto datoru sistēmas programmas un datus ar attālu termināļu starpniecību.
- galalietotājs Lietotājs, kas savu uzdevumu risināšanai izmanto datoru sistēmas lietojumprogrammas.
- tirgotājs lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) enerģiju citam enerģijas lietotājam.
- termināļa lietotājs lietotājs, kurš, izmantojot termināli, sadarbojas ar datoru dialogrežīmā.
- direktoriju pārvaldība lietotāju piekļuves administrēšana datņu serveru direktorijiem, kas parasti tiek attiecināta uz "NetWare" serveriem, "Microsoft Windows NT" serveriem vai citām sistēmām ar hierarhisku direktoriju struktūru.
- pieejas tiesības lietotāju tiesības datu apstrādes sistēmā glabātu noteiktu programmu un datu sankcionētai izmantošanai.
- sistēmresursu uzskaite lietotāju vai lietotāju grupu izmantoto datoru sistēmu un datoru tīklu resursu uzskaite.
- uzskaitīšana lietotāju vai lietotāju grupu izmantoto datoru sistēmu un datoru tīklu resursu uzskaite.
- uzskaite Lietotāju vai lietotāju grupu izmantoto datoru sistēmu un datoru tīklu resursu uzskaitīšana.
- eļļas reģenerācija lietotas ziežeļļas ekspluatācijas īpašību atjaunošana; mehāniskos piemaisījumus un ūdeni atdala nostādinot, filtrējot vai centrifugējot, metāla daļiņas atdala ar magnētiem.
- humpis lietoto preču veikals.
- second-hand lietots (par piedāvātu vai nopirktu preci - apģērbu, aparātu, grāmatu u. tml.).
- antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku lietu pazinējs un tirgotājs.
- ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatota lietpratēja atzinumu, arī padomu.
- ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas.
- darba līdzekļi lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
- nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm; arī salīt, izlīt.
- apgrūtinājumi Lietu tiesības, kas ierobežo īpašnieka tiesību uz lietu.
- paizums lietus gāze, vētra.
- lecēns lietus mākonis.
- sēra lietus mākonis.
- tyučs lietus mākonis.
- lietusmežs Lietus mežs - mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums (lielāks par 2000 mm gadā), iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos.
- tūce Lietus nelielā apgabalā, vietējs lietus.
- piukšs lietus vanags.
- pārdzesēts lietus lietus, kas nesasalstot izkrīt cauri gaisa slānim, kura temperatūra ir zemāka par ūdens sasalšanas temperatūru, un, sasniedzot zemes virsmu, veido uz tās plānu ledus kārtiņu - atkalu.
- neģēlīgs laiks lietus, slapjdraņķis.
- skubinātājs Lietus; lietus mākonis siena laikā.
- lītinis Lietus; tāds, kas piemērots lietainam laikam.
- plēve Lietusmētelis (no ļoti plāna materiāla, piem., polietilēna).
- lietmentelis Lietusmētelis; lietusmentelis.
- pazemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa augsnes un iežu slāņiem.
- virszemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa zemes virsu.
- gūlija lietusūdens uztvērējs, kas savāc lietusūdeni no ielu tekņu un laukumu zemākajām vietām un ievada kanalizācijas vados.
- Numenius phaeopus lietuvainis.
- Lietuvas statūti Lietuvas dižkunigaitijas tiesību kodeksi, pieņemti 3 redakcijās (1529., 1566. un 1588. g.), sarakstīti slāvu lietvedības valodā, vēlāk tulkoti poļu un latīņu valodā, ietvēra valststiesību, zemes tiesību, civiltiesību, krimināltiesību, procesuālo un ģimenes tiesību normas.
- Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. _Vilnius_), apgabala un rajona administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
- deive lietuviešu mitoloģijā - augstākā ranga sieviešu kārtas dieviete; sieviešu kārtas dievietes, vēlāk - gari (dievaiši).
- Priparšs lietuviešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar cūkām.
- Teļavelis lietuviešu mitoloģijā - dievs, kurš tiek traktēts gan kā ceļa dievs, gan ganāmpulka dievs, gan Perkūna palīgs, tomēr ne tā nozīme ne vieta lietuviešu mitoloģijā galīgi vēl nav noskaidrota.
- Tratits kirbikstu lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas apdzēš dzirksteles, lai neizceltos ugunsgrēks.
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus.
- Sovijs lietuviešu mitoloģijā - mirušo sadedzināšanas tradīcijas iedibinātājs un dvēseļu pavadonis.
- Perkūns lietuviešu mitoloģijā - pērkona, zibens un lietus dievs.
- skalsa lietuviešu mitoloģijā - pilnības rags, laimes un uzplaukuma iemiesojums.
- Lizdeika lietuviešu mitoloģijā - priesteris, kas izskaidrojis dižkunigaitim Ģediminam sapni par dzelzs vilku, pareģojis Viļņas dibināšanu.
- laumes lietuviešu mitoloģijā - sievietēm līdzīgas ūdens dievietes, undīnes, dzimstības , zemes dievietes, parasti viņas ir skaistas (retāk nejaukas) sievietes gariem matiem, lielām krūtīm.
- sarkanzobis lietuviešu mitoloģijā - velns.
- šķeltnadži lietuviešu mitoloģijā - velns.
- bubulis lietuviešu mitoloģijā - viens no velna pavārdiem.
- Šventarģis lietuviešu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - kultūrvaronis, valdnieks, apbedīšanas tradīciju dibinātājs.
- ļitovka lietuviešu projekta daudzstāvu māja.
- liet. pr. lietuviešu projekts (būvniecībā)
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- Ikītis lietuviešu veikalu tīkla _Iki_ veikals.
- vīriešu dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski (piemēram, ar galotnēm vai artikuliem) norāda uz piederību šai dzimtei un kam ir viena vai vairākas īpašas locīšanas paradigmas.
- nekatra dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski norāda uz piederību dzimtei, kam ir viena vai vairākas locīšanas paradigmas un kas ir cita, nevis vīriešu vai sieviešu dzimte.
- locījuma kategorija lietvārda gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu, procesu vai pazīmju savstarpējās attieksmes.
- dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
- īpašvārds lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā; onīms.
- sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
- atgriezeniskais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes un locījuma galotnes.
- kopdzimtes lietvārds lietvārds, kam ir sieviešu dzimtes forma un kas var apzīmēt gan sieviešu, gan vīriešu dzimtes būtnes.
- ģenitīvenis Lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā.
- substantīvsaliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; lietvārda saliktenis.
- lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, "durvis").
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- abstraktas nozīmes lietvārds lietvārds, kas nosauc darbību, pazīmi vai nemateriālu parādību.
- kopuma lietvārds lietvārds, kas nosauc daudzu atsevišķu, relatīvi vienādu elementu kopumu.
- konkrētas nozīmes lietvārds lietvārds, kas nosauc materiālu objektu.
- vielas lietvārds lietvārds, kas nosauc objektu, kura daudzumu parasti neizsaka ar skaitu.
- locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem.
- lietvēnu Lietvēnu dzīt - lietuvēnu dzīt, spēle ar trokšņošanu un ūdens laistīšanu.
- uzņēmuma līgums līgums par darbu, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.
- pirkums un pārdevums līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātās naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību.
- atvēlējums Līgums, ar ko viena puse bez atlīdzības nodod lietu otras puses valdīšanā un neaprobežotā lietošanā ar nosacījumu, atdot to katrā laikā uz pieprasījumu.
- noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre.
- komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu.
- pārvadājuma līgums līgums, ar kuru pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunāto maksu no vienas vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam.
- apakšnoma Līgums, ko slēdz lietas, mantas nomnieks un cita trešā persona, ar kuru nomnieks viņam iznomāto lietu, mantu, nodod tālāk lietošanā citai, trešajai personai, apakšnomniekam.
- apakšīre Līgums, ko slēdz lietas, mantas, dzīvojamās telpas īrnieks un cita, trešā persona, ar kuru īrnieks nodod viņam izīrēto lietu, mantu, dzīvojamo telpu lietošanai tālāk, citai, trešajai personai - apakšīrniekam.
- atpirkums Līgums, kurā pircējs apņemas savu nopirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma.
- kuģa aģentēšanas līgums līgums, pēc kura kuģa aģents saņem no pilnvarotāja kuģa aģenta norīkojumu, kurā norādītas kuģa aģenta tiesības rīkoties pilnvarotāja vārdā, kārtojot kuģa lietas.
- likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai.
- likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns.
- parangs Līks dajaku zobens vai duncis, ko lieto kā ieroci un darbarīku.
- padziedināt Likt mazliet dziedāt.
- puzāties Likt puzas (mantas, sīkas lietas) maisos vai siet saiņos.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
- kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas institūciju, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un iztiesāšanā.
- tiesas piesēdētājs likumā noteiktā kārtībā ievēlēti tautas pārstāvji, kurus aicina piedalīties lietu koleģiālā izskatīšanā pirmās instances tiesā.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai.
- lauksaimniecībā izmantojamā zeme likumā noteikts zemes lietošanas veids, kas ietver aramzemi, augļu dārzu, pļavu un ganības; tam atbilstoša zeme
- kriminālprocesuālā darbība likumā pieļauta darbība, ko krimināllietā tās izmeklēšanas, iztiesāšanas un izlemšanas gaitā veic likumā pilnvarotas valsts iestādes, amatpersonas un personas, īstenojot kriminālprocesa uzdevumus.
- civilprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- kriminālprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- agrārlikumi Likumi, kas noteica Romas publisko zemju sadalīšanas un lietošanas kārtību 486.-111. g. p. m. ē.
- īpašs nodokļu režīms likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu.
- sausais likums likums, kas aizliedz vai ierobežo alkoholisku dzērienu ražošanu, tirdzniecību, lietošanu.
- sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā.
- korbietis Limbažu novada Umurgas Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs; korbgalietis.
- aukstlīme Līme, ko lieto nekarsētu.
- izlīmēt Līmējot izlietot (daudz vai visu).
- pigmentēto pārklājumu papīra pamatne līmēts papīrs ar normētu raušanas pretestību; lieto vaskadrānas izgatavošanai un papīra izstrādājumu aplīmēšanai.
- ofsetpapīrs Līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu deformāciju mitrā stāvoklī; lieto iespieddarbiem ofseta tehnikā.
- etiķešu papīrs līmēts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai.
- hektografēšanas papīrs līmēts, ar biezu pigmenta slāni pārklāts papīrs bez pildvielām; lieto vienreizējas lietošanas matricu izgatavošanai materiālu pavairošanas iekārtās.
- verdolpapīrs līmēts, mašīngluds papīrs bez pildvielām, ar ierobežotu paliekošo deformāciju; lieto rakstainu audumu izgatavošanai.
- divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai.
- pseidolimfoma Limfogranulomatozei līdzīga reakcija pēc dažu pretepilepsijas līdzekļu (piem., trimetīna, difenīna) lietošanas: neregulārs drudzis, multiformiska eritēma, ģeneralizēta limfmezglu palielināšanās, hepatosplenomegālija; intermitējošs artrīts ar dažādu locītavu pietūkumu.
- iegrava Lineāri izstiepts siles veida padziļinājums, ko veido īslaicīgi tekošie lietusgāžu vai sniega kušanas ūdeņi.
- iedevums Lingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācību uzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss, kas veido mācību saturu.
- piekļuves līnija līnija, kas pievieno gala lietotāju telefona centrālei; šo līniju bieži sauc arī par pēdējo jūdzi.
- izohista Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur vienāds lietus daudzums nolīst.
- stramins Linu, puslinu vai kokvilnas audums ar kvadrātiskām rūtītēm, izskatā līdzīgs kanvai, lieto oderēm, izšuvumiem u. tml.
- kāpurlīme Lipīga, ilgi nežūstoša pusšķidra masa, ko izmanto kaitēkļu (salnas sprīžmeša u. c.) iznīcināšanai; lieto līmes jostās.
- dekstrīns Lipināms līdzeklis, ko grāmatrūpniecībā lietoja gumiarabika vietā.
- gumiarabiks lipināms līdzeklis, ko iegūst no tropiskām akāciju šķirnēm, lietoja gk. litogrāfijas akmens sagatavošanai iespiedumam.
- izlipinēt Lipinot izlietot.
- dalīt Līstot būt par cēloni tam, ka palielinās (mitruma) daudzums (par lietu).
- pielīt Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm).
- pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
- pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
- nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
- mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml.; līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
- pilināt Līt ar retām lāsēm (par lietu).
- pļummēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem).
- pļumpēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem).
- kļēpāt Līt lietum kopā ar sniegu.
- smidzināt Līt sīkām lāsēm (par lietu).
- rasot Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu); rasināt.
- rasināt Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu).
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu).
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.
- eiderpīle Literatūrā lietots dūnu putna jeb spilvenieka nosaukums, pīļu suga.
- mošusnieks Literatūrā lietots mošusvērša nosaukums.
- kaujaslauks Literatūrā lietots tādas vietas apzīmējums, kur notiek militāra sadursme, izmantojot ieročus.
- atspiedums Litografijā ar pūderkrāsu uz akmens pārvests novilkums, ko lieto krāsu plākšņu kontūru novilkšanai.
- eihologions Liturģiska grāmata, kas satur trīs eiharistijas ritu tekstus un skaidrojumus, šo grāmatu tagad lieto Austrumu baznīcā.
- Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
- ozerings Livonijas sudraba naudas vienība vienāda ar pusmārku vai 8 lotīm sudraba; 1212. g. minēts Indriķa hronikā un līdz 1582. g. citos dokumentos, stieņu nauda, ko lietoja arī aproču un gredzenu veidā; ozeriņš.
- tiešais līzings līzinga objektu iznomā tiešais ražotājs un nodod to lietošanā līzinga ņēmējam uz līzinga līguma pamata.
- panģeometrija Lobačevska ģeometrija, kas atzīst vairāk nekā trīs dimensijas; tai ir liela filozofiska nozīme tai ziņā, ka tā pierādījusi iespēju loģiski domāt arī tādas lietas, kas stāv ārpus laika un mūsu parastā izplatījuma.
- uzpūstā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia inflata"), kuras lakstus lieto pret astmu un klepu.
- šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā.
- atkarīgais locījums locījums, kas lietojams sintaktiskā atkarībā no citiem vārdiem vārdu savienojumā vai teikumā.
- neatkarīgais locījums locījums, kas vārdu savienojumā vai teikumā lietojams sintaktiski neatkarīgi no citiem vārdiem.
- sarakstlodziņš Lodziņš ar ritināmām izvēlnēm, no kurām lietotājs var atlasīt vienu.
- dialoglodziņš Lodziņš displeja ekrānā, ar kura starpniecību lietotājs nodod pieprasīto informāciju sistēmai vai lietojumprogrammai, lai turpinātu tās izpildes procesu. Sk. arī ziņojumlodziņš.
- tekstlodziņš Lodziņš displeja ekrānā, kas iezīmē laukumu, kurā lietotājs var ievadīt tekstu.
- ziņojumlodziņš Lodziņš, kas parādās displeja ekrānā kādas programmas izpildes gaitā un parasti informē par kļūdām vai brīdina par lietotāja veikto darbību iespējamām sekām. Sk. arī dialoglodziņš, sarakstlodziņš.
- logo Logotips - viegli atpazīstamas zīmes, emblēmas, burtu vai simbolu veidā attēlots organizācijas vai firmas nosaukums, ko lieto dokumentos, iespieddarbos, reklāmas materiālos.
- aktīvais logs logs ar kuru pašreizējā brīdī strādā lietotājs, tajā ir informācija par izpildāmo uzdevumu, un tas var saņemt datus un lietotāja komandas, atšķirībā no neaktīvā loga tā virsrakstjosla parasti tiek īpaši iezīmēta.
- primārais logs logs, kurā notiek galvenā mijiedarbība starp lietotāju un lietojumprogrammu.
- neaktīvais logs logu vidē, kas spēj vienlaicīgi atveidot uz displeja ekrāna vairākus logus, neaktīvais logs ir logs, ar kuru lietotājs pašreizējā brīdī nestrādā.
- posms loģiska ķēde starp diviem datoru tīkla lietotājiem, kas ļauj tiem apmainīties ar datiem neatkarīgi no šīs ķēdes fizikālās realizācijas.
- dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma.
- datu bāzes serveris lokālā tīkla dators, kas paredzēts koplietošanas datu bāzes uzglabāšanai un datu izguvei no tās.
- lokālā tīkla segments lokālā tīkla sekcija, kam ir specifisks lietotāju kontingents un kas no pārējā lokālā tīkla atdalīta ar tiltu, maršrutētāju vai komutatoru.
- turis Lokāls identifikators, ar kura palīdzību var realizēt pieeju kādai ierīcei vai tādiem objektiem kā dators, logi vai dialoglodziņi; grafiskajā lietotāja saskarnē tos izmanto šo objektu identificēšanai.
- ķēdes pārvads lokanas ķēdes saites pārvads, kas savieno divus vai vairākus ķēžratus un pārvada kustību starp tiem; ķēdes pārvados izmanto rullīšu, plākšņu, buksīšu ķēdes, zobķēdes un metinātās ķēdes; ķēdes pārvadus lieto lauksaimniecības mašīnās, ceļu būvmašīnās, transportlīdzekļos.
- magnētiskā lente lokanas lentes veida magnētiskais informācijas nesējs, kura darba slāni ieraksta procesā magnetizē, veidojot ieraksta celiņus; lieto audiomagnetofonos un videomagnetofonos, kinotehnikā, skaitļošanas tehnikā u. c.
- ielocīt Lokot ieliekt, mazliet saliekt.
- kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu.
- elpe Lopbarība; karaspēkā lietojamā zirgu barība: siens, auzas, salmi (arī pakaišiem), ko izsniedz pēc zināmām normām.
- kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes.
- pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
- žerbiņš Loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
- klērūchs Lozējot iegūtās daļas (klēra) īpašnieks vai izmantotājs (lietotājs).
- Nerza Ludzas novada apdzīvotās vietas "Nirza" dažkārt lietots nosaukuma variants.
- ej bekās lūgums iet projām, lieto, lai pateiktu, ka kāds ir lieks.
- miglas lukturis lukturis ar platu un ļoti zemu gaismas kūli, kas nodrošina efektīvu apgaismojumu miglas, lietus un sniega krišanas laikā.
- supata Lupata, veca nederīga lieta, atkritumi; sopatas.
- planckas Lupatas, nolietotas drēbes.
- karašas Lupatas, vecas lietas.
- sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi.
- nepresnīca Ļauna un nepatīkama lieta, ko mēdz izdomāt par otru.
- maleīns Ļauno ienāšu ierosinātāja kultūras sabiezināts nitrāts; lieto ļauno ienāšu diagnostikā analoģiski tuberkulīnam.
- šikane Ļaunprātīga tiesību izlietošana nolūkā kaitēt kādai personai.
- aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū.
- ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
- aizsautēt Ļaut mazliet apvīst.
- aizpūdināt Ļaut mazliet iepūt, panākt kaut kā pūšanu.
- pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud.
- atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
- apsaēsties Ļoti ātri tikt apēstam, ēdot tikt izlietotam (parasti par ko garšīgu).
- tehniskais karborunds ļoti cieta kristāliska viela, ko lieto kā abrazīvu materiālu.
- kvebraho Ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco.
- metafoss Ļoti indīgs insekticīds, fosfororganisks preparāts, ko lieto dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai.
- Zālamana spriedums ļoti izsvērts, gudrs spriedums; arī atjautigs sarežģītas lietas atrisinājums.
- miniatūrs Ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju).
- riebeklis Ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks.
- naga platums ļoti niecīga daļa; mazliet, nedaudz.
- nodriskāt Ļoti novalkāt, nolietot; novalkāt, nolietot, līdz rodas driskas.
- nodzīt Ļoti novalkāt, nolietot.
- noplēst Ļoti novalkāt; novalkāt, līdz kļūst caurumains, lietošanai nederīgs.
- membrāna ļoti plāna daļēji gaismcaurlaidīga plēve, kas noslāpē dubultos atspīdumus biezākas filmas pamatnes lietošanas gadījumā.
- plunžerpāris Ļoti precīzi apstrādāti un individuāli viens otram pielāgoti plunžeris un čaula; lieto dīzeļmotoru augstspiediena sūknī.
- pārmērcēt Ļoti saliedēt (kādu) - par lietu.
- izblīst Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
- izblīzt Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
- pārlīt Ļoti samirkt lietū.
- nitroželatīns Ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas.
- gāziens Ļoti spēcīga lietus gāze.
- gāzmains Ļoti spēcīgs (par lietu).
- čefīrs Ļoti stipra tēja (ko lieto, lai apreibinātos).
- izmirkt līdz ādai ļoti stipri samirkt (lietū).
- būt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) ļoti stipri samirkt (lietū).
- narcilēns Ļoti tīrs acetilēns, ko lieto ķirurģijā narkozēm.
- izgrabējis Ļoti vecs, nolietots.
- dārgums Ļoti vērtīgi priekšmeti; arī dārglietas.
- līdz kaklam ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama).
- ortoforms M-amino-p-oksibenzoeskābes metīlesteris, balts smalks pulveris, kas grūti šķīst ūdenī, vieglāk spirtā; lieto kā vietēju anestēzijas līdzekli.
- kinezioloģija Mācība par gribai pakļauto muskuļu kustībām, arī par to lietošanu terapijā.
- ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
- krimināltaktika Mācība par lietderīgu rīcību noziegumu atrisināšanā.
- liturģika Mācība par minerālu un iežu pārstrādāšanu un izlietošanu tehnikā.
- disteleoloģija Mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam).
- relacionisms Mācība, ka ir lietas, kas nepieciešami pastāv attiecībās, vai ir izsakāmas tajās.
- percepcionālisms Mācība, ka īstais visa atziņas avots ir percepcija, kas uztver lietas tādas, kādas tās patiesībā ir, un atziņas pamatformas reizē ir arī esmības pamatelementi.
- sokrātika Mācības veids, kādu lietoja Sokrāts: ar jautājumu palīdzību māceklis pats tiek novadīts pie lietas izpratnes.
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- muļķināt Mācīt elementāras patiesības un vienkāršas lietas.
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja.
- MICR Magnētiskā tinte (angļu "magnetic ink character recognition") - magnetizētas krāsas veids. ko lieto uz čekiem u. c. dokumentiem, lai tos varētu automātiski šķirot, nolasīt simbolus un ierakstīt datorā.
- magnēzijs Magnija oksīds; balts pulveris, ko lieto medicīnā, ugunsizturīgu ķieģeļu ražošanā, cementa rūpniecībā.
- apvārdošana Maģijas paņēmiens, ko lietoja, kā apburšanai, tā pret to, bet visbiežāk pret slimībām un kaitēm.
- īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē.
- Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi).
- Čaks Maiju lietus dievs.
- filtrs maināma optiska ierīce, kas pārveido caur objektīvu ejošās gaismas plūsmas spektrālo sastāvu, intensitāti un polarizāciju; lieto speciālu efektu iegūšanai.
- pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
- bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus.
- oblāta maize, ko lieto svētajā vakarēdienā; dievmaize.
- maizdona Maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt.
- mobiliārs Mājas un istabas lietu kopa.
- mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai.
- nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi.
- Denali Makinlijs - augstākā virsotne Ziemeļamerikā, vietējo iedzīvotāju lietots nosaukums.
- tūce Mākonis (parasti lietus mākonis).
- sienavāle Mākonis (siena laikā), kam parasti seko lietus.
- lietusmākonis Mākonis, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā; lietusmākoņi.
- noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
- rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
- aizdevu procenti maksa par aizdevuma pamatsummas lietošanu.
- kompozīcija Mākslas darbs (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā).
- lietišķā māksla mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
- dekoratīvi lietišķā māksla mākslas veids, lietišķās mākslas nozare, kas pievēršas galvenokārt cilvēku sadzīvei domātu mākslas priekšmetu darināšanai.
- metīlkaučuks Mākslīgā kaučuka veids, ko 1. pasaules kara laikā ražoja Vācijā no dimetīlbutaiēna, izlietoja gk. smago automašīnu riepām.
- kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium).
- sintētiskais kristāls mākslīgi audzēts krisāls, kas dabā ir reti sastopams vai arī nav sastopams; vairums to ir plaši lietoti, piemēram, pusvadītāji, pjezoelektriķi, segnetoelektriķi.
- titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai.
- dempinga cena mākslīgi pazemināta preču pārdošanas cena, ko lieto kā līdzekli, lai piespiestu konkurentus bankrotēt un palielinātu savu preču noietu.
- faturāns Mākslīgi sveķi, fenola un formaldehida kondensācijas produkts, lieto kā ebonīta u. c. atvietotāju.
- permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
- ambroīns Mākslīgs dzintars, ko lietoja elektrības izolatoriem.
- litīns Mākslīgs nededzināts akmens, ko lieto elektrības izolācijai.
- izšūšana Mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam).
- kenings Māksliniecisks paņēmiens islandiešu ediskajā un skaldiskajā dzejā - lietvārda aizstāšana ar diviem lietvārdiem.
- junkuriņi Makšķerēšanai lietotas sliekas: balti tārpi ar sarkanu galvu, kas dzīvo aiz priežu mizām.
- žibulētājs Makšķernieks, kas lieto žibuli; bļitkotājs.
- sviļpaunīks māla pīlīte (bērnu spēļlieta).
- poģis Māla pods, pods ar osu, mazs vecs nolietots trauks.
- ostraki Māla trauku lauskas, ko Senajā Ēģiptē un mazākos apmēros arī Grieķijā lietoja papirusa vietā kā lētāku rakstāmo materiālu.
- valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- paglaimoties Maliet glaimot, lišķēt.
- kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
- kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
- torčoks Maluzvejnieks, kas lieto elektrošoka ierīci.
- novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
- meža malva malvu suga ("Malva sylvestris), kuras lapas un ziedus lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
- nomalt Maļot nolietot.
- pušpušums maļot uz pusēm pāršķelti graudi, ko lieto lopbarībai.
- ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai.
- mannohidrazons Mannozes fenilhidrazons; bezkrāsaini kristāli, ko lieto mannozes identificēšanai.
- vafļonaja Manta, ko lietojis pazemotais notiesātais.
- puzas Mantas, dažādas sīkas lietas.
- parpala Mantas, lietas.
- parpali Mantas, lietas.
- parpaliņi Mantas, lietas.
- blieziens marihuānas lietošana.
- sinhromārketings Mārketings, ko lieto laika posmos, kad noteiktas preces ražošanas apjoms var pārsniegt tirgus vajadzības, vai otrādi - maksātspējīgais pieprasījums var ievērojami pārsniegt konkrētās preces ražošanas iespējas.
- bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze.
- birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā, ko Latvijā lietoja no 1845. g.).
- falsifikācija maskēta atkāpšanās no solītās preču (gk. pārtikas produktu) kvalitātes (piemēram, lietojot citas izejvielas, mainot proporcijas u. tml., taču visumā saglabājot ražojuma izskatu).
- blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
- apgriezējmašīna Mašīna ar kuru apgriež lietas vai štancētas detaļas materiāla liekās daļas.
- elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis.
- izdilums mašīnas detaļu materiāla nolietojums, kad kontaktā strādājošām detaļām berzes rezultātā izmainījušies iekšējie izmēri, arī tilpums un masa; raksturīgs, piemēram, ir cilindra vai gultņa iekšējās virsmas izdilums, palielinoties izmērā un mainot formu.
- defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana.
- hidromehāniskais lietderības koeficients mašīnas hidrauliskā un mehāniskā lietderības koeficienta reizinājums; raksturo hidromašīnas darbību un ievēro arī enerģijas zudumus berzes dēļ.
- zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm.
- diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai.
- darba gājiens mašīnas, mehānisma vai detaļas kustība, veicot lietderīgu darbu.
- ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu.
- fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi.
- agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus.
- hidropiedziņa Mašīnu un mehānismu darbināšana ar hidrodzinēju; šim nolūkam lietotā hidroiekārta.
- sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju.
- aritmetizācija Matemātiska uzdevuma risināšanā lietojamās skaitļu metodes, kļūdas novērtēšanas metodes izraudzīšanās un aprēķina formulu sastādīšana uzdevuma atrisināšanai ar datoru.
- predikāts matemātiskajā loģikā - funkcija, kuras vērtība ir izteikums vai izteikuma patiesums, bet mainīgie - lietas (objekti).
- biometrika Matemātiskās statistikas metožu lietojums bioloģijā; biometrija.
- uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā.
- apšuvums Materiāla kārta, no kā veido lidaparāta ārējo virsmu; lieto cietā metāla, kompozīta loksnes, kā arī audeklu (viegliem lidaparātiem).
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats; elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
- veidņu materiāli materiāli veidņu izgatavošanai; visplašāk lieto smilšu un māla veidzemi, arī smilšu un šķidrā stikla, smilšu un polimēru sveķu maisījumu un metālu.
- tiesiskās attiecības objekts materiālie un nemateriālie labumi, kā arī personas darbības, uz ko tiesiskajā attiecībā ir vērstas subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi un kuru dēļ rodas konkrēta tiesiskā attiecība: lietas, gods, vārds, parāda atdošana, tiesībpārkāpums u. c.
- atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai.
- azbestīts Materiāls no azbesta šķiedrām, lieto tvaika katlu siltumizolācijai u. c.
- ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
- elektronstarapstrāde Materiālu starapstrāde ar fokusētu augstas enerģijas elektronu plūsmu, ko lieto grūtkūstošu un ķīmiski aktīvu metālu un nemetālu apstrādei vakuumā.
- mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums; manta (2).
- manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1).
- breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
- Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu.
- sīkdatne Maza datne, ko tīmekļa serveris nosūta tīmekļa pārlūkprogrammai, lai tā to saglabātu lietotāja cietajā diskā.
- tējkarote Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā.
- lampijons Maza lampiņa vai papīra lukturītis, ko lieto iluminācijai.
- plurģis Maza lietiņa, detaļa.
- pļurķis Maza lietiņa, detaļa.
- plurķis Maza lietiņa; detaļa; tapa; sastāvdaļa.
- topektomija Maza un specifiska laukuma atdalīšana no frontālās garozas; lieto noteiktu epilepsijas formu un psihisku traucējumu ārstēšanai.
- sānlieta Mazāk svarīga lieta.
- skrotis Mazas svina lodītes (lieto šaušanai ar medību ieročiem, piem., bisi).
- nojumes veida mītnes mazas, vieglas pagaidu celtnes cūku turēšanai vasarā, lai aplokā pasargātu dzīvniekus no saules, vēja un lietus.
- benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos.
- mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
- ādogs Mazgājamā (beržamā) lupata, ko šuva no rupja auduma divkārtīgi; lietojot ielika ziepes vidū.
- nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
- izmazgāt Mazgājot izlietot.
- uzmazgāt Mazgājot uzliet.
- gramšļi Mazi gabaliņi vai atkritumi no koksnes, žagariem, salmiem, siena vai citām lietām.
- plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
- maķenīt Mazliet (1).
- mazdrusciņ Mazliet (1).
- mazlietiņ Mazliet (1).
- mazlietu Mazliet (1).
- mazuliet Mazliet (1).
- mazuliet Mazliet (2).
- mazdrusciņ Mazliet (3).
- mazlietiņ Mazliet (3).
- mazuliet Mazliet (3).
- apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
- piezobot Mazliet (parasti bez ļaunuma) izzobot.
- birdināt Mazliet (parasti bez vēja) līt vai snigt.
- aizkost Mazliet (parasti steigā) ieēst; iekost.
- papļunkšēt Mazliet (viegli, ne skaļi) pļunkšēt.
- skāņš Mazliet [skābs]{s:2197}; arī ieskābis.
- mazulietiņ Mazliet 1.
- maķenīt Mazliet 2(1).
- maķenīt Mazliet 2(2).
- pakužināt Mazliet aizskart (kādu).
- pakablīt Mazliet aizskārt ar vārdiem.
- patastīt Mazliet apcirst, aptēst.
- apzeldināt Mazliet apdedzināt.
- apdrāztelēt Mazliet apdrāzt.
- apknabināt Mazliet apdrupināt.
- pieēnot Mazliet apēnot, pasargāt no saules staru tiešas iedarbības.
- aplīdzināt Mazliet apgriezt (matus).
- apspriņģāt Mazliet apkaisīt (apslacīt) ar sāli.
- aizknābāt Mazliet apknābāt; _(biežāk)_ ieknābāt.
- pakrāpt Mazliet apkrāpt, piekrāpt.
- apmirgot Mazliet aplaistīt.
- aplietāt Mazliet aplietoties, nolietoties, novalkāties.
- aplīņāt Mazliet aplīt.
- piemākties Mazliet apmākties (parasti par debesīm).
- pamīļot Mazliet apmīļot (kādu).
- pamīļoties Mazliet apmīļot vienam otru, citam citu.
- piemulst Mazliet apmulst.
- aizplaučēt Mazliet applaucēt.
- aptrupināt Mazliet appūdēt.
- apgozēties Mazliet apsildīties saulē.
- padzildināt Mazliet apsvilināt (ar nātrēm).
- uzsvilt Mazliet apsvilt.
- noķirnāt Mazliet aptraipīt, apsmulēt.
- apsvīnīt Mazliet aptraipīt; apbružāt.
- apģiebt Mazliet apzagt.
- apkabināt Mazliet apzagt.
- apvītēt Mazliet apžāvēt.
- atžūt Mazliet apžūt.
- padragāt Mazliet ar spēku dauzīt, graut.
- paderināt Mazliet asināt.
- paērst Mazliet atārdīt.
- panākt vaļā mazliet atdarīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
- pazvelties Mazliet atgāzties, pagāzties (pret ko).
- aizirt Mazliet atirt, atrist; pairt.
- aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
- atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu; mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
- apkristīt Mazliet atšķaidīt ar ūdeni.
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis, krāsas nianse.
- palabēties Mazliet atveseļoties, atlabt.
- pasalabāties Mazliet atveseļoties, atlabt.
- pasapravīties Mazliet atveseļoties, atlabt.
- padzēsināt Mazliet atvēsināt.
- pasavēsināties Mazliet atvēsināties.
- augstiņāki Mazliet augstāk.
- paāvīties Mazliet aušāties, blēņoties, darīt nedarbus.
- pagalēties Mazliet aušoties, blēņoties, koķetēt.
- pagaloties Mazliet aušoties, blēņoties, koķetēt.
- iebaikst Mazliet baidīties.
- pabaidīt Mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās.
- pabaīst Mazliet bail.
- pačuksnīt Mazliet bakstīt.
- rētalains Mazliet bakurētains.
- pabrammaņot Mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot.
- pabrammaņoties Mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot.
- pabrammēties Mazliet balamutēties, lielīties.
- iebālgans Mazliet bālgans; tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
- aizbalināt Mazliet balināt, darīt baltu.
- iebāls Mazliet bāls; pabāls.
- čurnīt Mazliet berzt, spaidīt (mazgājot).
- ļorcka Mazliet biezs šķidrums.
- ieblāvs Mazliet blāvs.
- pabrokastot Mazliet brokastot.
- iebrūngans Mazliet brūngans; ar brūnganu nokrāsu.
- iebrūns Mazliet brūns; ar brūnu nokrāsu; brūngans.
- pabrūvēt Mazliet brūvēt, pabeigt brūvēšanu.
- paceļoties Mazliet ceļot, savas intereses pēc.
- cietnējs Mazliet ciets.
- paciepties Mazliet čiepstēt.
- padīkāties Mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt.
- padīkties Mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt.
- paviķināt Mazliet čivināt.
- pačobīt Mazliet darīt.
- tipināt Mazliet dot, bērt, pilināt u. tml.
- padroztalāt Mazliet drāzt, griezt.
- padūcīt Mazliet dūcīt 2(1).
- iedugains Mazliet duļķains.
- ieduļķains Mazliet duļķains.
- pamurdināt Mazliet duļķot, jaukt (šķidrumu).
- padzejot Mazliet dzejot.
- iedzeltens Mazliet dzeltens; ar dzeltenu nokrāsu.
- pabaudīt Mazliet ēst, dzert.
- pagaidīties Mazliet gaidīt.
- iegaišs Mazliet gaišs.
- pagribēties Mazliet gribēties.
- pagrubināt Mazliet grubināt.
- paknausēt Mazliet iebarot (cūkas) ar (graudiem).
- aizauzot Mazliet iebarot ar auzām.
- iebungāt Mazliet iedunkāt pa ribām.
- pielāpīt paģiras mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras.
- iebaudīt glāzīti (arī lāsīti, mēriņu) mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
- pacilāt glāzi (arī glāzīti) mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
- palaizīt Mazliet ieēst (ko), parasti laizot.
- aizbrokastēt Mazliet ieēst brokastis.
- palaizīties Mazliet ieēst, parasti laizot.
- iejamot Mazliet ieēst.
- ieskrostīt Mazliet ieēst.
- nosagrābāties Mazliet ieēst.
- pakņābt Mazliet ieēst.
- palupt Mazliet ieēst.
- pasagrābāties Mazliet ieēst.
- pasalizgāties Mazliet ieēst.
- žogāt Mazliet ieēst.
- iemērkt Mazliet iegremdējot, apslapināt.
- iešņīkstēt Mazliet iegriezt.
- nokrimšķināt Mazliet ieklepoties, paklepot.
- pakniebt Mazliet iekniebt.
- kraustelēt Mazliet iekraut, likt kaudzītē.
- pakrecelēt Mazliet iekrekšķināties.
- ielīkt Mazliet ieliekties, parasti uz iekšu.
- ieguldzināt Mazliet ieliet.
- iedzeltīt Mazliet iepērt.
- iesvaipīt Mazliet iepērt.
- ietēvot Mazliet iepērt.
- ieveķēt Mazliet iepērt.
- paplest Mazliet ieplest (acis, nāsis).
- paplest Mazliet ieplest (muti, knābi).
- paplest Mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus).
- ieduzt Mazliet ieplīst (par trauku).
- aizplīst Mazliet ieplīst.
- paģirts Mazliet iereibis.
- aizducēt Mazliet ierūcās pērkons.
- pasēt Mazliet iesēt.
- piedurt nagus mazliet iesist, pārmācīt.
- šķedens mazliet ieskābis (piens).
- mēļš Mazliet ieskābs.
- aizskrāpēt Mazliet ieskrāpēt.
- ieskrabināt Mazliet ieskrāpēt.
- pasmelt Mazliet iesmelt (ko).
- pazondēt Mazliet ievākt kādas ziņas (par ko).
- aizžagoties Mazliet iežagoties.
- aizžāvēties Mazliet iežāvāties.
- pačaganēt Mazliet irdināt, uzbužināt.
- apbalināties Mazliet izbalināt vai balināt apkārt (it īpaši par veļu).
- apbalināt Mazliet izbalināt vai balināt apkārt.
- pabozt Mazliet izbozt.
- paskaistināt Mazliet izdaiļot, izgreznot.
- padalīt Mazliet izdalīt, sadalīt.
- paglītot Mazliet izglītot, skolot.
- apveitēts Mazliet izglītots.
- apkapināt Mazliet izkapināt (izkapti).
- paklaidēt Mazliet izklaidēt.
- pabumbulēt Mazliet izklaidēties; paslaistīties.
- paklaidēties Mazliet izklaidēties.
- paskolot Mazliet izkopt (garīgās vai fiziskās īpašības).
- apkurtēt Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
- piegludināt Mazliet izlabot, precizēt (parasti valodu, stilu).
- pietēlot Mazliet izlikties; mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- pasaplesties Mazliet izplesties.
- paskaistināt Mazliet izskaistināt (1).
- paskaistināties Mazliet izskaistināties.
- paspūris Mazliet izspūris.
- mazizturīgs Mazliet izturīgs, neilgi izturīgs.
- pasarozīties Mazliet izvingrināt ķermeni.
- pajārēt Mazliet jārēties.
- pakancināt Mazliet kaitināt vai sadusmot.
- karstins Mazliet karsts.
- dakāsēt Mazliet klepot.
- paklibot Mazliet klibodams.
- paklibiski Mazliet klibojot.
- pusklibu Mazliet klibojot.
- daklibāt Mazliet klibot.
- pieklibāt Mazliet klibot.
- pieklibot Mazliet klibot.
- klibēns Mazliet klibs.
- paklibs Mazliet klibs.
- pusklibs Mazliet klibs.
- pasamilēties Mazliet kļūdīties.
- paknābt Mazliet knābāt.
- pieknapināt Mazliet knapināt.
- iekonisks Mazliet konisks.
- piekoriģēt Mazliet koriģēt.
- pakramstīt Mazliet kramstīt.
- pakrausēt Mazliet krausēt.
- pakraustīt Mazliet kraustīt.
- pakropls Mazliet kropls.
- pakumps Mazliet kumps.
- pakusls Mazliet kusls.
- pacērot Mazliet ķepuroties, spārdīties.
- paķizīt Mazliet ķircināt, kaut ko parādot, bet nedodot.
- pakalēties Mazliet liekties, locīties.
- ielīkāns Mazliet līks, izliekts.
- palīkumains Mazliet līks, līkumains, ar līkumiem.
- ielīks Mazliet līks.
- uzšņakstināt Mazliet līt; īsu brīdi skaļi līt.
- lāsināt Mazliet līt; pilināt.
- lietuļot Mazliet līt.
- palupt Mazliet lobīt, lupināt.
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- ielietēt Mazliet lokans, elastīgs.
- ielukns Mazliet lokans, elstīgs.
- palūzt Mazliet lūzt.
- piktīgs Mazliet ļauns, dusmīgs.
- paļēgans Mazliet ļogans.
- grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
- paplienijs Mazliet mālains.
- pamieļot Mazliet meklēt mieles.
- pamēslot Mazliet mēslot.
- dancināt Mazliet mētāt bērnu uz ceļgaliem.
- patracināt Mazliet mežonīgs, traks kļuvis, uzbudināts.
- slapjīgs mazliet mitrs.
- slapens Mazliet mitrs.
- slapins Mazliet mitrs.
- slapjens Mazliet mitrs.
- epans Mazliet muļķīgs cilvēks.
- nepagards Mazliet negaršīgs.
- negludens Mazliet negluds.
- knūdēt Mazliet niezēt, kņudēt.
- iesānis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāniski Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņu Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- paapaļināt Mazliet noapaļot, padarīt apaļu.
- paapaļot Mazliet noapaļot, padarīt apaļu.
- apbalēt Mazliet nobālēt; izbalēt (vispāri vai vietumis).
- apbīties Mazliet nobīties.
- pasabīties Mazliet nobīties.
- ieslaidus Mazliet nogāzens, kraujš.
- piegludināt Mazliet nogludināt.
- pakrampt Mazliet nogrābt.
- pakausēt Mazliet nogurdināt.
- pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni); mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
- pieplacināt Mazliet noliekt (augus, to daļas).
- pieliekt Mazliet noliekt (priekšmetu).
- pieliekt Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
- apbrūķēt Mazliet nolietot, apdeldēt; apvalkāt.
- apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (parasti no visām pusēm).
- pieklusināt Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
- iemierināt Mazliet nomierināt.
- aizmizāt Mazliet nomizot.
- pagraizīt Mazliet nopelt.
- apveķēt Mazliet nopērt ar roku.
- iemozēt Mazliet nopērt.
- iesutināt Mazliet noplaucēt.
- paplicināt Mazliet noplicināt (tīrumu).
- paplucis Mazliet noplucis.
- nobirdināt asaras mazliet noraudāt.
- aprīvēt Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
- paplunčāt Mazliet noskalot.
- apskumt Mazliet noskumt.
- pieskumt Mazliet noskumt.
- apsusēt Mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt.
- apsusināt Mazliet nosusināt (no ārpuses, virspuses).
- paticēt Mazliet noticēt.
- pavirīt Mazliet noticēt.
- aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
- paziest Mazliet notraipīt.
- pagraudāt Mazliet notraukt.
- ietvīkt Mazliet notvīkt.
- pavārgt Mazliet novājējis.
- pussprādzinis Mazliet novājējis.
- pussprādzis Mazliet novājējis.
- pavājēt Mazliet novājēt.
- pazagt Mazliet nozagt.
- paņirkstēt Mazliet ņirkstēt
- atsīkt Mazliet paaugties.
- aizoderēt Mazliet pabarot (zirgu ar auzām).
- uzkustināt Mazliet pacelt, piepacelt.
- pasvērt Mazliet pacelt.
- piepacelt Mazliet pacelt.
- iemielot Mazliet pacienāt.
- paķīlēt Mazliet padauzīt, viegli iesist (vairākkārtīgi).
- padieties Mazliet padejot.
- dziļš Mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.).
- apganīt Mazliet paganīt, ganīt, pieradināt pie ganīšanas.
- aizganīt Mazliet paganīt.
- apsmeķēt Mazliet pagaršot.
- pabudžināt Mazliet paglāstīt, paberzēt.
- uzpaijāt Mazliet paglaudīt.
- pacirst Mazliet pagriezt, pavērst uz otru pusi (žāvējamo sienu).
- iepluinīt Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
- ieknosīt Mazliet pakasīt ar knābi.
- pakrekot Mazliet paklepot, iekrekšķināties.
- pakrekoties Mazliet paklepot, iekrekšķināties.
- papalaidņot Mazliet palaidņot.
- ielakt Mazliet palakt (par dzīvniekiem).
- dapalīdzēt Mazliet palīdzēt, laiku pa laikam palīdzēt.
- piepalīdzēt Mazliet palīdzēt.
- paplesties Mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
- apmīcīt Mazliet pamīcīt (mīklu).
- pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
- padricināt Mazliet papurināt.
- padridzināt Mazliet papurināt.
- pavairāk Mazliet par daudz.
- drestelis Mazliet pārāk nopietns bērns, kurš veic vairākas nevajadzīgas darbības; ārišķīga, nenopietna persona.
- notecināt dažu asaru (retāk pa asarai) mazliet pāraudāt.
- piekārtot Mazliet pārkārtot, mainīt vietām (ko).
- pačolāt Mazliet parunāties (klusi).
- apmīt dažus vārdus mazliet parunāties.
- pārmīt (arī pārmainīt, retāk apmīt) dažus vārdus mazliet parunāties.
- pavirzīt Mazliet pārvietot (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
- pabudīt Mazliet paskubināt.
- pašļaucīt Mazliet pastaipīt.
- iestiept Mazliet pastiept, pagarināt.
- apsutināt Mazliet pasutināt; apsautēt.
- piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
- apvārīt Mazliet pavārīt.
- pavirus Mazliet pavērti; pusvirus.
- pasiet Mazliet pavirzīt un piesiet, sasiet.
- paspraust Mazliet pavirzīt un saspraust, piespraust.
- pasliet Mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu).
- pastiept Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses); apkūpināt.
- apžāvēt Mazliet pažāvēt.
- iesūroties Mazliet pažēloties.
- pačamdīties Mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt.
- pabrāķēt Mazliet pelt; arī pelt.
- pasmādēt Mazliet pelt.
- maltīt Mazliet pērt.
- paērcēt Mazliet pērt.
- daputināt Mazliet piebērt (miltus).
- piedurt roku mazliet piedalīties kādā darbā, kādā norisē, strādāt, palīdzēt.
- aizgrasīties Mazliet piedraudēt.
- ielingoties Mazliet piedzerties.
- saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
- pielīkt Mazliet pieliekties.
- puspiemiegts Mazliet piemiegts.
- apskramstīt Mazliet pieskarties ar zobiem, iekost (parasti par zirgiem).
- dašpļaut Mazliet piespļaut.
- datrūkt Mazliet pietrūkt.
- papiņķēties Mazliet piņķēties.
- savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš.
- laiku Mazliet pirms laika.
- laikus mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika.
- plakanīgs Mazliet plakans (1); ieplakans.
- plakanīgs Mazliet plakans (2).
- ieplakans Mazliet plakans.
- paliegs Mazliet plānprātīgs, muļķīgs.
- pabumbuļot Mazliet plinkšķināt, spēlēt.
- padrebeļoties Mazliet plosīties vai aušoties.
- pakrest Mazliet purināt, kratīt.
- pakrēst Mazliet purināt, kratīt.
- ieraibs Mazliet raibs, paraibs.
- ieraibens Mazliet raibs; ar nedaudz raibumiem.
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- ierindans Mazliet remdens.
- pusrimdans Mazliet remdens.
- pameņģēt Mazliet rotaļāties, koķetēt, jokot, spēlēties.
- ierudans Mazliet ruds; ieruds.
- ierudens Mazliet ruds; ieruds.
- rūdans mazliet ruds.
- ieruds Mazliet ruds.
- ierūgtens Mazliet rūgtens; ierūgts.
- rūgtens Mazliet rūgts (1).
- rūgtens Mazliet rūgts (2).
- rūgtens Mazliet rūgts (3).
- ierūgts Mazliet rūgts; rūgtens.
- ierūsgans Mazliet rūsgans.
- apaukstēt Mazliet saaukstēt; apsaldēt.
- apaukstēties Mazliet saaukstēties; apsaldēties.
- aizdravēt Mazliet sabārt, norāt.
- iebārt Mazliet sabārt; pabārt.
- iegramdīt Mazliet sabārt.
- aizēst Mazliet sabojāt (par vielu).
- aizvaiņot Mazliet sabojāt, ievainot, aizskart.
- pasamaitāties Mazliet sabojāties (par produktiem).
- apdunēt Mazliet sabojāties visapkārt.
- aizmudēt Mazliet sabojāties.
- apburnīt Mazliet saburzīt viscaur.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- aizburnīt Mazliet saburzīt, sagumzīt.
- apņurkāt Mazliet saburzīt.
- aizīdzināt Mazliet sadusmot.
- aizšust Mazliet sadusmot.
- aizdzelt Mazliet sadzelt (parasti par bitēm).
- pacirst Mazliet sagrauzt (audumu, dziju) - par kodēm.
- paklupinēt Mazliet sagrīļoties.
- apgumzīt Mazliet sagumzīt.
- saldens Mazliet saids (2).
- aizīdzis Mazliet saīdzis, sadrūmis.
- pagrins Mazliet saīdzis.
- paīsināt Mazliet saīsināt (piemēram, tekstu).
- pakļūdīties Mazliet sajaukt.
- iekalst Mazliet sakalst.
- pačakāt Mazliet sakapāt vai sacirst.
- aizkapāt Mazliet sakapāt; iekapāt.
- aizkarsēt Mazliet sakarsēt.
- apkarsēt Mazliet sakarsēt.
- iekarst Mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam.
- apkarst Mazliet sakarst.
- aizkniest Mazliet sākt dīgt.
- aizknist Mazliet sākt dīgt.
- piekumpt Mazliet sakumpt.
- apķemmēt Mazliet saķemmēt.
- iesaldens Mazliet saldens.
- saldens Mazliet salds (1).
- iesalds Mazliet salds.
- palocīt muguru mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot
- paknupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pakņupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- paknubs Mazliet saliekts.
- pakukt Mazliet salīkt vai noliekties uz priekšu.
- pakukties Mazliet salīkt vai noliekties uz priekšu.
- pielīkus Mazliet salīkušā stāvoklī.
- iesalkans Mazliet salkans.
- diznēt Mazliet salt, drebēt.
- iesāļš Mazliet sāļš.
- damest Mazliet samaksāt, atlīdzināt.
- pieremdināt Mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti.
- pakristies Mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu).
- pamelot Mazliet samelot.
- pasamelāties Mazliet sameloties.
- aizjaukt Mazliet samulsināt.
- iesānis Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- iesāņis Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- iesāniski Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- iesāņu Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- ņudzēt Mazliet sāpēt.
- iepīkt Mazliet sapīkt.
- ieplacināt Mazliet saplacināt.
- appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
- pierāt Mazliet sarāt, izrāt.
- apkupināt Mazliet saraudzēt, sarecināt.
- aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
- iesarkans Mazliet sarkans.
- pasakužināties Mazliet sarosīties ko darīt, uzsākt.
- iesārtens Mazliet sārtens; iesārts.
- iesārts Mazliet sārts.
- piesalt Mazliet sasalt.
- apsildīt Mazliet sasildīt; pasildīt.
- apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu; pasildīties.
- aizskaisties Mazliet saskaisties (kļūt dusmīgam).
- pašķelvinēt Mazliet saskalot, sakratīt (šķidrumu).
- apskrambāt Mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis).
- apskrāpēt Mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis).
- aizslapēt Mazliet saslapēt.
- paķērnāt Mazliet sasmuļļāt, aptraipīt.
- paķezināt Mazliet sasmuļļāt, aptraipīt.
- apspaidīties Mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis).
- pasvērt Mazliet sasvērt (uz kādu pusi).
- pasvērties Mazliet sasvērties (uz kādu pusi).
- piesagāzties Mazliet sasvērties.
- iesvīst Mazliet sasvīst; kļūt mazliet mitram no sviedriem.
- appīst Mazliet sašķiedroties, šķirties, dalīties.
- iešķīt Mazliet sašķīt.
- aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
- aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
- aiztrunēt Mazliet satrunēt; ietrunēt.
- aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
- aptūkt Mazliet satūkt.
- ietūkt Mazliet satūkt.
- aizsautēt Mazliet sautēt, sutināt.
- pievaldīties Mazliet savaldīties.
- ievīst Mazliet savīst.
- saldens Mazliet sentimentāls.
- saldsērīgs Mazliet sērīgs, skumjš; arī sentimentāls.
- iesīksts Mazliet sīksts.
- ierandans Mazliet silts, remdens.
- ierandins Mazliet silts, remdens.
- iesilts Mazliet silts.
- remdens Mazliet silts.
- iesirmans Mazliet sirms, gaiši pelēcīgs.
- iesirmens Mazliet sirms, gaiši pelēcīgs.
- sirmots mazliet sirms.
- iesirms Mazliet sirms.
- sirmēns Mazliet sirms.
- ieskābens Mazliet skābens.
- skābens Mazliet skābs (1).
- skābens Mazliet skābs (2).
- ieskābs Mazliet skābs.
- ieskarbs Mazliet skarbs; paskarbs.
- pačužināties Mazliet slaistīties.
- paslavināt Mazliet slavēt.
- ieslidens Mazliet slidens.
- atslīpi Mazliet slīpi.
- ieslīpu Mazliet slīpi.
- ieslīpus Mazliet slīpi.
- iestāvus Mazliet slīpi.
- slīpeniski Mazliet slīpi.
- slīpeniskis Mazliet slīpi.
- iešļauks Mazliet slīps, šķībs.
- iešļaups Mazliet slīps, šķībs.
- ieslīps Mazliet slīps.
- iestāvs Mazliet slīps.
- ieass Mazliet smails.
- pasmilktainis Mazliet smilšains.
- pavīvināt Mazliet spēlēt (vijoli).
- iespīdīgs Mazliet spīdīgs.
- iesprogains Mazliet sprogains.
- pastunkāt Mazliet stampāt.
- aizstostīties Mazliet stostīties, raustīt valodu.
- nostreipaļāt Mazliet streipuļot.
- iestūriski Mazliet stūriski.
- sūrgans Mazliet sūrs, ar sūru piegaršu.
- iesūrs Mazliet sūrs.
- iestrīpains Mazliet svītrains.
- iešķībaniski Mazliet šķībi, slīpi, šķērsu.
- iešķībs Mazliet šķībs; arī ieslīps.
- piešļupstēt Mazliet šļupstēt.
- pašņaukāt Mazliet šņaukt (tabaku).
- pašņaukt Mazliet šņaukt.
- pašņūkt Mazliet šņaukt.
- pažvangot Mazliet šūpot.
- pašvībināt Mazliet švībināt.
- pašvirkstināt Mazliet švirkstēt.
- iesānis Mazliet tālāk, mazliet savrup.
- iesāņis Mazliet tālāk, mazliet savrup.
- iesāniski Mazliet tālāk, mazliet savrup.
- iesāņu Mazliet tālāk, mazliet savrup.
- iesāņus Mazliet tālāk, mazliet savrup.
- patārpains Mazliet tārpu saēsts.
- paprāvāties Mazliet tiesāties; paprāvoties.
- paprāvīties Mazliet tiesāties; paprāvoties.
- paprāvoties Mazliet tiesāties.
- pabrammēt Mazliet trokšņot vai lamāties.
- ietumšs Mazliet tumšs; patumšs.
- pakopiņāk Mazliet tuvāk kopā.
- garām ejot mazliet un nebūtiski; starp citu.
- pažulīt Mazliet un neveikli asināt (izkapts asmeni ar nazi).
- pautīt Mazliet utīt.
- pacili Mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī.
- pacilu Mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī.
- pacilus Mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī.
- pamalus Mazliet uz sāniem, malām.
- iesānis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāņis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāniski Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāņu Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- apbarāt Mazliet uzbarot (lauksaimniecības dzīvniekus) kaušanai.
- paburbt Mazliet uzblīst.
- pabrasēt Mazliet uzdzīvot.
- palustināt Mazliet uzjautrināt, ielīksmot.
- aizbaudīt Mazliet uzkost.
- pasaglābties Mazliet uzlaboties; kļūt apaļākam.
- aizplātīties Mazliet uzliesmot.
- palīst Mazliet uzplēst, pabeigt līdumu.
- papucēties Mazliet uzposties.
- pasnigt Mazliet uzsnigt.
- papucēt Mazliet uzspodrināt.
- aiztulzt Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sārtojumam.
- aizmilzt Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sastrutojumam.
- iemilzt Mazliet uztūkt, veidojoties augonim.
- pakraujš Mazliet vai gandrīz kraujš.
- svabadans mazliet vai gandrīz svabads.
- paglēvs Mazliet vai viduvēji gļēvs.
- pakarns Mazliet vājš, kalsns.
- ievelgans Mazliet valgans, pamitrs.
- ievilgans Mazliet valgans, pamitrs.
- durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- pagaudens Mazliet vārgs, sanīcis.
- mīksta ola mazliet vārīta ola.
- pavējains Mazliet vējains.
- locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
- (iz)locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
- amuzītis Mazliet vientiesīgs, prātā paviegls vai nekārtīgs cilvēks.
- pavientiesīgs Mazliet vientiesīgs.
- piečabināt Mazliet vietumis pielabot.
- pakrāpt Mazliet viltīgi vilināt.
- iezaļgans Mazliet zaļgans; ar zaļganu nokrāsu.
- iezaļš Mazliet zaļš; ar zaļu nokrāsu.
- zemiņāk Mazliet zemāk (bērnu runā).
- pazibenēt Mazliet zibsnīt.
- iezilgans Mazliet zilgans; ar zilganu nokrāsu.
- iezils Mazliet zils; ar zilu nokrāsu.
- paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
- iesērēt Mazliet, arī vietumis aizsērēt (2).
- ielauzīt Mazliet, arī vietumis ielauzt.
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
- iepluinīt Mazliet, arī vietumis ieplēst.
- ieknibināt Mazliet, arī vietumis nodrupināt.
- iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu; ieaugt sūnas.
- ieurbināt Mazliet, arī vietumis paurbināt.
- iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
- iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
- ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
- iebužināt Mazliet, arī vietumis sabužināt.
- iedriskāt Mazliet, arī vietumis sadriskāt.
- iedurstīt Mazliet, arī vietumis sadurstīt.
- iegraizīt Mazliet, arī vietumis sagraizīt.
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
- iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
- ieknābāt Mazliet, arī vietumis saknābāt.
- ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
- iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
- ieplaisāt Mazliet, arī vietumis saplaisāt.
- ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
- iepūt Mazliet, arī vietumis sapūt.
- ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
- ieskrambāt Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
- iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt; spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
- iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
- ietrūdēt Mazliet, arī vietumis satrūdēt.
- ietrunēt Mazliet, arī vietumis satrunēt.
- ietrupēt Mazliet, arī vietumis satrupēt; ietrunēt.
- ietrusēt Mazliet, arī vietumis satrusēt.
- pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību).
- pabrīvot Mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību).
- pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2).
- pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
- paņirgt Mazliet, daļēji atņirgt (zobus).
- paraisīt Mazliet, daļēji atraisīt.
- pavērt Mazliet, daļēji attaisīt (apģērbu).
- pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, durvis).
- pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, somu, iesaiņojumu).
- pavērties Mazliet, daļēji atvērties (par pumpuriem, ziediem).
- paskalot Mazliet, daļēji iedarboties ārdoši uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem).
- padurt Mazliet, daļēji iedurt (ko).
- pagrimt Mazliet, daļēji iegrimt.
- palauzt Mazliet, daļēji ielauzt, atlauzt.
- pamērkt Mazliet, daļēji iemērkt.
- pabālēt Mazliet, daļēji izbālēt; pabālēt (1).
- pabalēt Mazliet, daļēji izbalēt.
- pabalēties Mazliet, daļēji izbalēt.
- pabālot Mazliet, daļēji izbālot; pabālēt (1).
- pabirt Mazliet, daļēji izbirt.
- pačākstēt Mazliet, daļēji izčākstēt.
- padēdēt Mazliet, daļēji izdēdēt (parasti par iežiem).
- padīgt Mazliet, daļēji izdīgt (par sēklām, augiem, to daļām).
- padrupt Mazliet, daļēji izdrupt.
- pairt Mazliet, daļēji izirt (piemēram, par adījumu, vīli).
- paputināt Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
- pairt Mazliet, daļēji izjukt (par matu sakārtojumu); mazliet, daļēji atrist (par bizēm).
- paklīdināt Mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); pakliedēt (2).
- pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus).
- pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām).
- pakropļot Mazliet, daļēji izkropļot, sakropļot.
- pakurtēt Mazliet, daļēji izkurtēt (par augiem, to daļām).
- pakust Mazliet, daļēji izkust (siltuma un spiediena iedarbībā).
- papaust Mazliet, daļēji izpaust.
- paplaukt Mazliet, daļēji izplaukt.
- paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
- paputināt Mazliet, daļēji izputināt.
- paraibināt Mazliet, daļēji izraibināt.
- parist Mazliet, daļēji izrist, atrist.
- paspurt Mazliet, daļēji izspurt (1).
- paspurt Mazliet, daļēji izspurt (2).
- pašķērdēt Mazliet, daļēji izšķērdēt.
- pašķīdināt Mazliet, daļēji izšķīdināt.
- pakust Mazliet, daļēji izšķīst, sadalīties (par vielu).
- paslieties Mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni.
- paslieties Mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni).
- palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
- palietot Mazliet, daļēji nolietot.
- pamelnēt Mazliet, daļēji nomelnēt.
- paplakt Mazliet, daļēji noplakt, saplakt.
- pasirmot Mazliet, daļēji nosirmot.
- panēsāt Mazliet, daļēji novalkāts, nonēsāts.
- pavalkāt Mazliet, daļēji novalkāts.
- pavārgt Mazliet, daļēji novārgt.
- pavērtēt Mazliet, daļēji novērtēt.
- pamainīt Mazliet, daļēji pārveidot, pārmainīt.
- paplūst Mazliet, daļēji pazaudēt kontūras.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
- pabirzt Mazliet, daļēji sabirzt.
- papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
- paburzīties Mazliet, daļēji saburzīties.
- pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
- padīgt Mazliet, daļēji sadīgt, izdīgt (piemēram, par apmatojumu, apspalvojumu).
- padzīt Mazliet, daļēji sadzīt.
- pagumzīties Mazliet, daļēji sagumzīties; paburzīties.
- pakrokot Mazliet, daļēji sakrokot.
- pakrokoties Mazliet, daļēji sakrokoties.
- padeldēt Mazliet, daļēji samazināt (piemēram, parādu).
- papelēt Mazliet, daļēji sapelēt.
- pašķīst Mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- papūt Mazliet, daļēji sapūt.
- parullēt Mazliet, daļēji sarullēt.
- patrūdēt Mazliet, daļēji satrūdēt.
- patrunēt Mazliet, daļēji satrunēt.
- patrupēt Mazliet, daļēji satrupēt.
- pašķiebt Mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas).
- pavīst Mazliet, daļēji savīst.
- paslīgt Mazliet, daļēji slīgt.
- pasvīst Mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu); paaust 1.
- paaust Mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu).
- pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
- čut Mazliet, druscīt.
- kaut cik mazliet, drusku.
- paņirkšēt Mazliet, īsu brīdi čīkstēt.
- pakasīties Mazliet, kādu brīdi grābt, kasīt (sienu).
- paskabīt Mazliet, kādu brīdi skabīt.
- pavāļoties Mazliet, kādu laiku (šurp un turp) valstīties.
- papļūtīt Mazliet, kādu laiku pārciest caureju.
- patupties Mazliet, mazliet pietupties, kniksēt.
- suksītis mazliet, mazs gabaliņš.
- pažākstīties Mazliet, nedaudz ākstīties.
- pašņūkāt Mazliet, nedaudz apošņāt.
- paveldzēt Mazliet, nedaudz apslapināt.
- pamurzāt Mazliet, nedaudz aptraipīt.
- pavaņķēt Mazliet, nedaudz ar vāli sist.
- pažilīt Mazliet, nedaudz asināt.
- pavēsmināties Mazliet, nedaudz atvēsināties.
- pablēdīgs Mazliet, nedaudz blēdīgs; šķelmīgs, nerātns.
- piegrozt Mazliet, nedaudz draudēt, biedēt.
- pagraužļāt Mazliet, nedaudz grauzt.
- pašķērst Mazliet, nedaudz izšķērdēt.
- paprašņāt Mazliet, nedaudz iztaujāt.
- paprāšņāt Mazliet, nedaudz iztaujāt.
- pamušīt Mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart.
- pašķesties Mazliet, nedaudz ķildoties, rāties.
- pavizuļoties Mazliet, nedaudz laiku pa laikam vizuļot, mirdzēt.
- pamurcīt Mazliet, nedaudz murcīt.
- papliekns Mazliet, nedaudz noguris, piekusis.
- pavārstīties Mazliet, nedaudz noskaidroties.
- padrāzns Mazliet, nedaudz palaidnīgs.
- pašļaukt Mazliet, nedaudz paslidināt (ragavas).
- paučināt Mazliet, nedaudz paucināt; paučāt.
- paučāt Mazliet, nedaudz paucināt.
- pamudēt Mazliet, nedaudz pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu.
- paplodzināties Mazliet, nedaudz plivināties, sitot spārnus.
- paveldzēt Mazliet, nedaudz remdēt (slāpes).
- pamurzāt Mazliet, nedaudz saspiest, saburzīt.
- paūkšņāt Mazliet, nedaudz saukt, pasaukt.
- pieskrabināt Mazliet, nedaudz skrāpēt, skrambāt.
- pašmukšināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
- pašmukšķināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
- pašmūkšķināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
- pašmukstināt Mazliet, nedaudz smakšķināt.
- pasmejus Mazliet, nedaudz smejoties.
- pašķērst Mazliet, nedaudz šķērst (nogalinātu dzīvnieku).
- pičāties Mazliet, nedaudz šļakstīties (bērnu valodā).
- pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
- papost Mazliet, nedaudz tīrīt, uzpost.
- patūkt Mazliet, nedaudz uzpampt.
- pašļaubs Mazliet, nedaudz vai gandrīz šķībs, slīps.
- pamurgot Mazliet, nedaudz vai kādu brīdi murgot.
- paslidens Mazliet, nedaudz vai viduvēji slidens, glums.
- paveicināt Mazliet, nedaudz veicināt.
- pavilnot Mazliet, nedaudz, kādu laiku plucināt (vilnu).
- pažūrēt Mazliet, nedaudz, šad un tad lūrēt, lūkoties.
- pa druskai mazliet, nedaudz; drusku.
- par naga melnumu mazliet, nedaudz.
- par naga melnumu (arī tiesu, platumu) mazliet, nedaudz.
- par naga platumu (arī melnumu, tiesu) mazliet, nedaudz.
- par (viena) mata tiesu (arī galu) (arī par naga tiesu (arī platumu, melnumu)) mazliet, nedaudz.
- par matu mazliet, nedaudz.
- par naga tiesu mazliet, nedaudz.
- bišķiņ Mazliet, nedaudz.
- bišku Mazliet, nedaudz.
- drupu Mazliet, nedaudz.
- drusku Mazliet, nedaudz.
- paparkšināt Mazliet, neilgi parkšināt.
- pastāvēties Mazliet, neilgi stāvēt mierīgi.
- paspūtināt Mazliet, neilgu laiku atpūtināt.
- pasalināties Mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem).
- pašiverēt Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
- pašiverēties Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
- pabaidēt Mazliet, neilgu laiku baidīt.
- pabarāt Mazliet, neilgu laiku barot.
- pabekot Mazliet, neilgu laiku bekot.
- pabekoties Mazliet, neilgu laiku bekot.
- pabukšēt Mazliet, neilgu laiku būkšķēt.
- pabūkšēt Mazliet, neilgu laiku būkšķēt.
- pabrūtēties Mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties).
- panīšķēties Mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam.
- pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pačokāties Mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu).
- padaudzīt Mazliet, neilgu laiku dauzīt.
- paknazerēt Mazliet, neilgu laiku dzelt (par kukaiņiem).
- papļummēt Mazliet, neilgu laiku dzert; padzert.
- papļummēties Mazliet, neilgu laiku dzert; padzerties.
- pagatavēties Mazliet, neilgu laiku gatavināt.
- paklabināties Mazliet, neilgu laiku klabināties.
- pakopties Mazliet, neilgu laiku kopties.
- papekelēt Mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus).
- paskulstīt Mazliet, neilgu laiku kulstīt.
- paklopēt Mazliet, neilgu laiku kult, putot.
- palauzelēt Mazliet, neilgu laiku lauzt, lauzīt.
- paklemburot Mazliet, neilgu laiku lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
- paknūzāties Mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties.
- padraņķēt Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- padraņķēties Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- padraņķot Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- padraņķoties Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- pakušināt Mazliet, neilgu laiku mierināt, sakot "kuš!".
- paļerkšināt Mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas).
- pagrebzdināt Mazliet, neilgu laiku pakasīt ar nazi (kāļus, burkānus), lai iegūtu grebzdus.
- pakrabināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
- pakribināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
- pakrubināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
- pašpacierēt Mazliet, neilgu laiku pastaigāties.
- paplītēt Mazliet, neilgu laiku pērt.
- papērties Mazliet, neilgu laiku pērties.
- patusēties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
- patusoties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
- papļauties Mazliet, neilgu laiku pļaut.
- papogāt Mazliet, neilgu laiku pogāt (apģērbu).
- pamuzerēt Mazliet, neilgu laiku putot, dzirkstīt.
- pablorkšēt Mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas.
- pablurkšēt Mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas.
- pabuncināties Mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni.
- paskribelēt Mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi).
- paravēties Mazliet, neilgu laiku ravēt.
- papekelēties Mazliet, neilgu laiku rīkoties, kārtoties (veicot, parasti sīkus, saimniecības darbus).
- parotaļāt Mazliet, neilgu laiku rotaļāties.
- parotaļot Mazliet, neilgu laiku rotaļāties.
- parotāt Mazliet, neilgu laiku rotaļāties.
- papātarot Mazliet, neilgu laiku runāt (ko garlaicīgu, apnicīgu, neinteresantu), arī teikt (kādas pamācības, aizrādījumus u. tml.).
- pasēdēties Mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.).
- pašņurgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties.
- pašņorgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties.
- paķinkāt Mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku").
- pastrādāties Mazliet, neilgu laiku strādāt.
- pabrāķēt Mazliet, neilgu laiku šķirot.
- patirvēties Mazliet, neilgu laiku tiepties, būt kaprīzam, untumainam.
- paandelēt Mazliet, neilgu laiku tirgot; patirgot.
- paandelēties Mazliet, neilgu laiku tirgoties; patirgoties.
- papindzelēt Mazliet, neilgu laiku triept, ziest ar otu; pakrāsot ar otu.
- papasēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- pavaktēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- paķemmēt Mazliet, neilgu laiku vērt (dziju šķietā).
- pažaudēt Mazliet, neilgu laiku žāvēt.
- pakārnīt Mazliet, nelielā platībā, arī neilgu laiku līst (līdumu).
- zāvads Mazliet, neliels daudzums.
- puspavērts Mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
- puspievērts Mazliet, nepilnīgi pievērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
- apēvelēt Mazliet, pavirši noēvelēt.
- apslīpēt Mazliet, pavirši noslīpēt.
- apvīlēt Mazliet, pavirši novīlēt.
- apvirpot Mazliet, pavirši novirpot.
- ar acs kaktiņu mazliet, slepus, nevērīgi (skatīties).
- pieknābāties Mazliet, šad tad ko ieēdot, paēst (par cilvēkiem).
- biki-biki Mazliet, tuvāk.
- daskriet Mazliet, uz neilgu laiku iegriezties kur, pie kā.
- iestreijāt Mazliet, vietumis apkaisīt (ar sāli).
- nočagāt Mazliet, vietumis nopļaut.
- nopļaustelēt Mazliet, vietumis nopļaut.
- pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
- kā nekā Mazliet, zināmā mērā; kaut kā.
- kaut kā Mazliet, zināmā mērā.
- makantiņ Mazliet; mazlietiņ; makanīt.
- makanīt Mazliet; mazlietiņ.
- papirkšķis Mazliet; tik, cik starp 3 pirkstu galiem var saņemt.
- papirksnis Mazliet; tik, cik starp pirkstu galiem var saņemt; papirkšķis.
- cik necik mazliet; vismaz drusku; kaut mazliet.
- biku mazliet.
- nelielā mērā mazliet.
- un poco mazliet.
- čut, čut mazliet.
- bik Mazliet.
- bikenīt Mazliet.
- bikiņ Mazliet.
- biš Mazliet.
- biščiņ Mazliet.
- bišiņ Mazliet.
- bišīt Mazliet.
- bišk Mazliet.
- bišķīt Mazliet.
- bišķītiņ Mazliet.
- biškucīt Mazliet.
- ču-ču Mazliet.
- čuķ-čuķ Mazliet.
- čuķčuķ Mazliet.
- čutku Mazliet.
- little Mazliet.
- maģenīt Mazliet.
- maģķenīt Mazliet.
- mazbišķiņ Mazliet.
- mazīt Mazliet.
- mazītiņ Mazliet.
- maznieciņ Mazliet.
- mazuties Mazliet.
- nieks Mazliet.
- padrusciņ Mazliet.
- palepīt Mazliet.
- pīslītiņ Mazliet.
- rāzīte Mazlietiņ, neliels daudzums.
- galiota Mazs airu kuģis; arī kara kuģis ar 1 rindu airu, ko lietoja 12. gs. grieķu uguns mešanai.
- datnes vadības bloks mazs atmiņas bloks, ko operētājsistēma īslaicīgi piešķir, lai tajā varētu ierakstīt informāciju par lietojumam atvērto datni, kas parasti ir datnes identifikators, tās izvietojums uz diska, kā arī norāde par pēdējo lietotāja izmantoto pozīciju datnē.
- jeķis Mazs bērns, kurš sāk izslieties.
- greblis Mazs grābeklītis, ar īsu kātu, ko lietoja labības pļaušanai.
- īliņš Mazs lietus mākonis.
- leitēns Mazs vai jauns lietuvietis.
- traliņš Mazs zvaniņš, ko izmanto kā rotājumu (piemēram, pie zirglietām, ragavām vai citur).
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- kuģelis Mazs, arī nolietots kuģis.
- pārveidojamās mēbeles mēbeles, kuru konstrukcija pieļauj, pārvietojot detaļas (elementus), mainīt tās funkcionālo lietojumu un izmēru.
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
- medību iecirknis medību platības, ko izmanto viens medību tiesību lietotājs.
- borvazelīns Medicīnā lietojama ziede, kas satur borskābi.
- uzvedības traucējumi medicīnā lietots termins, ar kuru saprot klīniskus stāvokļus, piemēram, hiperkinētiskus traucējumus, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, jauktus uzvedības un emociju traucējumus.
- elektroradioloģija Medicīnas nozare, kas pēti elektrības un jonizējošā starojuma lietošanu diagnostikā un terapijā.
- bužī Medicīniski instrumenti, kurus lieto sašaurinātu kanālu paplašināšanai.
- sirdsdropes Medikamenti (parasti šķidrā veidā), ko lieto pret sirds slimībām.
- cērmzāles Medikamenti, drogas, ko lieto cērmju izdzīšanai.
- nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu; lieto par asinsvadu paplašinātāju.
- melipramīns Medikaments, antidepresants, lieto panikas lēkmju ilgtermiņa ārstniecībā.
- tamoksifēns Medikaments, antiestrogēna viela, pretvēža līdzeklis, ko lieto sievietēm ar krūts vēzi menopauzes laikā.
- diltiazēms Medikaments, kalcija antagonists, ko lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai.
- flunarizīns Medikaments, kalcija kanālu blokators, uzlabo asinsriti, lieto arī migrēnas profilaksē.
- butilskopolamīns Medikaments, kas pārtrauc gludās muskulatūras spazmas, lieto kuņģa un zarnu trakta, žultsceļu, urīnceļu, bronhu, dzemdes muskulatūras atslābināšanai.
- karbamazepīns Medikaments, ko izmanto epilepsijas profilaksē un ārstēšanā, kā arī lieto maniakāli depresīvās psihozes ārstēšanā.
- nitrendipīns Medikaments, ko lieto asinsrites sistēmas slimību ārstēšanā.
- valproskābe Medikaments, ko lieto epilepsijas profilaksē un ārstēšanā.
- ksilokaīns Medikaments, ko lieto neliela virspusēja apdeguma gadījumā.
- mebendazols Medikaments, ko lieto pret cērmēm un spalīšiem.
- naftamons Medikaments, ko lieto pret cērmēm un spalīšiem.
- fenacetīns Medikaments, ko lieto temperatūras pazemināšanai, sāpju remdināšanai.
- flutikazons Medikaments, kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, lieto astmas ārstēšanā.
- fliksonāze Medikaments, kortikosteroīdu preparāts, ko lieto alerģisku iesnu ārstēšanai.
- nikoflekss Medikaments, krēms, ko lieto sasitumu ārstēšanai.
- primidons Medikaments, pretkrampju līdzeklis ko lieto atipisko lēkmju gadījumā un agrā bērnībā.
- vigabatrīns Medikaments, pretkrampju līdzeklis, lieto epilepsijas profilaksē un ārstēšanā.
- fenistils Medikaments, pretniezes līdzeklis, kapsulas iekšķīgai lietošanai.
- benzodiazepīni Medikamentu grupa, ko lieto kā pretkrampju līdzekļus atipisko lēkmju gadījumā un agrā bērnībā; lieto arī kā trankvilizatorus.
- farmakodiagnostika Medikamentu lietošana diagnostikā.
- ripā Mednieku lietots ļoti precīza šāviena raksturojums gadījumā, kad dzīvnieks krīt uz vietas pēc ātra skrējiena un inerces ietekmē it kā vēl ripo.
- melitisms Medus lietošana dziedniecībā.
- megers Megommetrs, pārnesama ierīce lielas elektriskās pretestības (līdz 10 000 megomu) mērīšanai; to lieto sakaru tehnikā izolācijas pretestības noteikšanai.
- indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi.
- analītiskā mehānika mehānikas izklāsts, kura pamatā ir franču matemātiķa un fiziķa Ž. Lagranža izstrādātie analītiskie klasiskās mehānikas apraksti un izvedumi, nelietojot nevienu zīmējumu.
- enkurvinča Mehāniska ierīce enkurtroses uztīšanai, ko lieto, lai paceltu enkuru.
- gordiņš Mehāniska ierīce, ko iegūst, ieverot trosi nekustīgajā blokā (trīsī), to lieto, lai vēlamā virzienā novilktu šotes, un izmanto dažādās celšanas iekārtās.
- mašīna mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
- piekļuves vadība mehānisms, kas atļauj vai ierobežo lietotāju programmām vai procesiem piekļūt pie datoru sistēmu iekārtām, programmām vai datiem.
- kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
- Egle Meitene lietuviešu mitoloģijā, kuru izprecināja svēto dzīvnieku zalkšu karalim.
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
- naskāties Meklēt, ošņāties, jaukties citu lietās.
- čaga Melnā bērzu piepe; tautas medicīnā lieto vēža ārstēšanai.
- sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
- reverenda Melns mētelis, ko lieto luterāņu mācītāji.
- šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai.
- papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru.
- memo Memo konts - grāmatvedības ārpusbilances konts (angļu "off-balance memo account") iekšējai lietošanai, kas tiek izmantots riska kontrolēšanai un lēmumu pieņemšanai.
- jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā.
- megommetrs mēraparāts lielas (līdz 10^10^ Ω) elektriskās pretestības mērīšanai; lieto elektriskās izolācijas pretestības, kā arī izolācijas materiālu virsmas pretestības un tilpumpretestības mērīšanai.
- samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū).
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- instrumentālā mērīšanas kļūda mērīšanas kļūdas sastāvdaļa, kas atkarīga no lietotajiem mērīšanas līdzekļiem.
- tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- izmantošana Mērķtiecīga kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, resursus, priekšmetus).
- izmantojums Mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus).
- metaforas metode mērķtiecīgu darbību kopums, izmantojot simbolus, asociācijas vai līdzības, lai paplašinātu cilvēka skatījumu uz savu pieredzi, situāciju vai pārdzīvojumiem; tiek lietota konsultēšanā.
- materiāls mērs mērs, ar kuru reproducē vai aizvieto vienu vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību, kas mēra lietošanas laikā ir pastāvīga.
- landmaršals Mestra vietnieks un kara lietu pārzinis Livonijā.
- mēzties Mēšanas procesā pakāpeniski nolietoties (par slotu).
- neosalvarsāns Metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetīlēnsulfoksilskābes nātrijs, dzeltens pulveris, ko lietoja sifilisa ārstniecībā.
- balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai.
- metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana (parasti lietišķajā mākslā), kaļot metālu.
- metāllietuve Metāla lietuve.
- stilete Metāla lineāls (ar milimetru iedaļām un asu galu); līdz 1993. gadam lietoja speķa biezuma mērīšanai dzīvām cūkām.
- veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus.
- deniņrota Metāla rota, visbiežāk grezns riņķis, ko sieviete ievija matos; radusies bronzas laikmetā, lietota arī viduslaikos.
- cila Metāla sloksnīte salikuma rindas garumā ar pusapaļām austiņām abās pusēs, ko burtlicis lieto liknī rindas salikšanai.
- naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
- plesimetrs metāla vai plastmasas plāksnīte, ko lieto netiešajā perkusijā.
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā.
- otrreizējās izejvielas metāllūžņi, krāsaino metālu un dārgmetālu atlikumi, nolietotās mašīnas un iekārtas, makulatūra u. c. materiāli, ko pēc attiecīgas apstrādes (pārstrādes) var atkal izmantot par izejvielu ražošanā
- tetraetilsvins metālorganisks savienojums Pb(C~2~H~5~)~4~, toksisks, agrāk lietots par benzīna antidetonatoru.
- metalloterapija Metālu lietošana ārstniecībā, kas bija pzīstama jau senajiem grieķiem un arābiem, bet nav guvusi apstiprinājumu mūsdienās; dažkārt uzskatīta par vienu no hipnozes veidiem.
- metālterapija Metālu lietošana terapijā, pieliekot metāla plāksnes pie miesas.
- metālapstrādes instruments metālu un metālisku ķermeņu apstrādē lietojams instruments.
- lietišķā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu sakarības ar cilvēku saimniecisko darbību; pie lietišķās meteoroloģijas pieder biometeoroloģija, agrometeoroloģija, medicīnas meteoroloģija, rūpniecības meteoroloģija, lauksaimniecības meteoroloģija, aviācijas meteoroloģija.
- promināls Metīetilfenīlmalonilkarbamids, bezkrāsaini kristāli, lieto kā antiepileptisku līdzekli pulveros un tabletēs.
- kodeīns metilmorfīns, alkaloīds ar narkotisku iedarbību; lieto medicīnā.
- ķīmiskā metināšana metināšana, izraisot ķīmisku mijiedarbību starp sametināmām virsmām; lieto termoreaktīvo plastmasu metināšanai.
- Besemera konverters metode (arī iekārta) šķidra čuguna pārstrādei tēraudā, nelietojot kurināmo, kas radīja iespēju ražot tēraudu lielā daudzumā.
- kampimetrija Metode centrālā redzes lauka defektu noteikšanai, lietojot kampimetru.
- katatermometrija Metode gaisa atdzesējošās iedarbības noteikšanai; lieto cilvēkam vispatīkamākās siltuma sajūtas higiēnisko normu noteikšanai.
- spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini.
- konflikta veicināšana metode sociālajā darbā, kuru lieto, lai grupas dalībniekus iesaistītu aktīvā diskusijā, konfrontācijā un jaunu interešu grupu veidošanā.
- parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu.
- perorālā kontracepcija metode, kad perorāli lieto kādu preparātu, parasti hormonālu savienojumu, lai apturētu ovulāciju un novērstu grūtniecības iestāšanos.
- dzīvesstāsta metode metode, kas tiek lietota sociālajā darbā ar cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir pieredzējuši daudz pārmaiņu; tā palīdz strukturētā veidā noskaidrot un aprakstīt cilvēka dzīves notikumus un pieredzi.
- sociālā gadījuma apspriede metode, kas tiek pielietota sociālajās institūcijās, kad tiek sapulcināti profesionālās komandas locekļi klienta problēmas, mērķu, iejaukšanās veidu un prognožu apspriešanai.
- nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes.
- ierakstu bloķēšana metode, ko izmanto dalītās datu apstrādes vai citās vairāklietotāju sistēmās un kas vienlaicīgi tikai vienam lietotājam ļauj izdarīt izmaiņas ierakstā.
- transversālās testēšanas metode metode, ko lieto datoru tīklu protokolu realizāciju konformances testēšanā, tās pamatā ir divu apakšējo testeru izmantošana, kas izvietoti dažādos apakštīklos.
- divviļņu mikroskopija metode, ko lieto izšķirtspējas palielināšanai elektronu mikroskopijā.
- subtrakcija Metode, ko lieto neskaidru anatomisku struktūru rentgenogrāfiskā vai scintigrāfiskā attēla uzlabošanai; attēla negatīvu, kas iegūts pirms kontrastvielas vai radioizotopa ievadīšanas, datorizēti vai fotogrāfiski atdala no vēlāk iegūta attēla.
- sociālā gadījuma apraksts metode, ko pielieto sociālie darbinieki, lai dokumentētu informāciju par klienta situāciju un veiktajiem pakalpojumiem.
- majeitika Metode, ko strīdos lietojis Sokrāts; māka ar uzvedinošiem jautājumiem likt sarunu biedriem atrast un formulēt jaunas atziņas, atspēkot nepareizus meklējumus.
- plazmohīns Metoksihinolīna savienojuma sāls, iedzeltens, smalki graudains pulveris bez garšas, lietots pret malāriju.
- stabilizācija Metožu un paņēmienu kopums, ko lieto, lai palielinātu materiālu izturību pret dažādu faktoru (temperatūras, gaismas, skābekļa u. c.) iedarbību pārstrādes, glabāšanas un ekspluatācijas laikā.
- piekļuves mezgls mezgli uz piekļuves tīkla, kas nodrošina individuālam lietotājam piekļuvi tīklam; šādā mezglā individuālās piekļuves līnijas tiek apvienots padeves maģistrālē; šajos mezglos var veikt arī dažādu protokolu konversiju vai adaptāciju.
- krusta mezgls mezgls, ko lieto divu vienāda resnuma galu sasiešanai, ja tie būs dažāda resnuma, mezglu nevarēs atraisīt un tas būs jāpārgriež.
- namdara mezgls mezgls, ko lieto garu priekšmetu pacelšanai un uzvilkšanai uz klāja.
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas.
- šotes mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus.
- taisnais mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus vienāda resnuma galus nelielas slodzes gadījumā.
- kulise meža josla starp divām kailcirtes cirsmām, kuras platums ir atkarīgs no cirsmu piesliešanās veida; ja lieto starpjoslu piesliešanās veidu, tad platums ir vienāds ar cirsmas platumu, bet, ja lieto kulišu piesliešanos, tad divkāršs vai trīskāršs cirsmas platums.
- intercepcija meža ūdens bilances sastāvdaļa, kas raksturo, cik daudz no nokrišņiem (lietus, sniega) nesasniedz augsni, bet aizķeras kokos, pamežā un zemsedzē.
- ilgtspējīga apsaimniekošana meža un meža zemju pārvaldīšana un lietošana tā, ka saglabājas to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciāls un netiek apdraudētas citas ekosistēmas.
- neproduktīva mežaudze mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.
- lakši Mežloki - sīpolu ģints suga, daudzgadīgi lakstaugi, ko lieto pārtikā; Latvijā reti.
- mežgalietis Mežmalietis.
- mežmalieši Mežmalietis.
- mežolietis Mežmalietis.
- stumpāt Mīcīt, blietēt, sist; dauzīt.
- stumpēt Mīcīt, blietēt, sist; dauzīt.
- samīdīt Mīdot saplacināt, sablietēt.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- deoskulatorijs Miera sveiciens (miera skūpsts), kas parasti tiek lietots svētajā misē.
- menturis Mieturis - tradicionāls mājturības rīks, ko lietoja maisīšanai, vārot biezputru.
- miglas taure miglā lietojams pūšamais instruments, kas rada vienmērīgu zemas frekvences skaņu; tifons; miglas svilpe; miglas sirēna.
- vīslains Miglains un lietains.
- dumakains Miglains, lietins.
- nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu).
- datu konferencēšana mijiedarbīga datu apmaiņa starp vairākiem lietotājiem, kas atrodas dažādos reģionos.
- amonifikācija Mikroorganismu izraisīta slāpekli saturošu organisku vielu noārdīšanās, kuras rezultātā veidojas augiem izlietojams amonjaks.
- endoskopiskais mikroskops mikroskops, ko lieto endoskopiskai izmeklēšanai.
- piška Mīkstā rotaļlieta.
- smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
- boli Mīkstas maizes konsistences zāļu forma lietošanai iekšķīgi, lietoja visbiežāk zirgiem.
- popis Mīkstas, izklāšanai (polsterēšanai) lietotas vielas (jūras zāles, pakulas u. c.), filcs.
- spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
- pastbumba Milzīgs ziņojumu skaits vai pārmērīgs datu apjoms, ko apzināti nosūta kādam elektroniskā pasta lietotājam, cerot, ka tas izsauks datora atmiņas pārpildīšanu vai pat avārijas situāciju lietotāja pasta programmā.
- kautrā mimoza mimozu suga ("Mimosa pudica") ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas (aizsargreakcija pret stiprām tropu lietusgāzēm).
- industriālā eļļa minerāleļļa, ko lieto dažādu mehānismu eļļošanai; vispārlietojamā industriālā eļļa paredzēta dažādu mehānismu un to mezglu eļļošanai, hidrauliskās sistēmas darbšķidruma un speciālās industriālās eļļas izgatavošanai.
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kuros galvenais augu barības elements ir slāpeklis (N); biežāk lietotie slāpekļa m. ir urīnviela, amonija sulfāts, amonija hlorīds, amonija nitrāts, sašķidrināts amonjaks, amonjaka ūdens.
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g.
- asfalts Minerālo izejvielu - smilts, šķembu - un organisko saistvielu maisījums, ko lieto ceļa segumam un elektroizolācijai.
- kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls; lieto lauka kultūraugu mēslošanai.
- polihalīts Minerāls baltā, iesarkanā, iedzeltenā vai pelēkā krāsā, ko kopā ar citiem kālija minerāliem lieto kālija mēslošānas līdzekļu gatavošanai.
- seladonīts Minerāls, dzelzs, magnija un kālija silikāts, zemjains vai sīkzvīņains, sastopams pārveidotu tufu un mandeļiežu tukšumos, lieto kā zaļu krāsvielu.
- ģipsis minerāls, kalcija sulfāta dihidrāts CaSO~4~·2H~2~O, ģipšakmens galvenā sastāvdaļa; lieto ģipša saistvielu izgatavošanai un portlandcementa ražošanā.
- kobaltīns Minerāls, kobalta spīde; kobalta, sēra un arsēna savienojums; rūda, no kuras iegūst kobaltu, lieto zilās krāsvielas izgatavošanā u. c.
- smaltīns Minerāls, kobalta un arsēna savienojums, dažkārt ar niķeļa piemaisījumu; lieto smaltas izgatavošanai; rūda, no kuras iegūst kobaltu.
- kriolīts Minerāls, nātrija alumīnija fluorīds, ko lieto stikla rūpniecībā un alumīnija ražošanā.
- paulīts Minerāls, no kura pagatavo dažādas rotas lietas.
- vezuvīns Minerāls, salikts kalcija un alumīnija silikāts dzeltenā, zaļā, tumšbrūna krāsā; dažkārt lieto kā sīkizstrādājumu materiālu.
- krenoterapija Minerālūdeņu lietošana terapijā.
- pildāmvielas Minerālvielas, ko lieto papīra rūpniecībā, lai iegūtu blīvāku un smagāku papīru ar gludāku virsu un mazāku caurspīdīgumu.
- medaljons Miniatūra attēla, rotas lietas ovāls ietvars.
- minimālisms Minimālā māksla, mākslas virziens, kurā pielieto tikai viselementārākās ģeometriskās formas (gk. tēlniecībā).
- universālais pakalpojums minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
- kriokardioplēģija Miokarda kontrakciju apstāšanās, lietojot aukstumu sirds ķirurģijā.
- nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu); nosmidzināt.
- mirkstoņa Mirkstoņa laiks - mitrs laiks, lietains laiks.
- metamorfoze Mitoloģijā pārvēršanās citā dzīvā būtnē vai nedzīvā lietā dievišķu spēku iejaukšanās rezultātā.
- relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai.
- hileja Mitro tropu meži; tropiskā lietus meži, ekvatoriālie meži.
- norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
- kartogrāfijas papīrs mitrumizturīgs, stipri līmēts papīrs ar mazu paliekošo deformāciju pēc samitrināšanas; lieto kartogrāfijas izdevumu iespiešanai.
- handsfrī Mobilā tālruņa lietošanas sistēma (brīvroku iekārta, no angļu "hands free"), kad saruna notiek, nevis turot tālruni rokā, bet ar austiņu un mikrofona palīdzību, neizmantojot rokas, kas ir svarīgi, piemēram, vadot automašīnu.
- vacaps mobilā telefona lietotne _Whatsapp_.
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas; viedierīce.
- pūlināt mocīt, apgrūtināt, nopūlēties, velti izlietot.
- konceptuāls modelis modelis, kas apraksta datu bāzu saturu un struktūru, kā arī dod iespēju lietotājam pārskatīt speciāliem lietojumiem nepieciešamās datu bāzes daļas.
- atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis modelis, kas apraksta Starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteiktos atvērto sistēmu uzbūves un mijiedarbības vispārējos principus un ko izmanto datoru tīklu protokolu standartu izstrādāšanai. Atbilstoši šim modelim datoru tīklu funkcijas un protokoli ir hierarhiski strukturēti un veido septiņus slāņus (fizikālo, datu posma, tīkla, transporta, sesijas, attēlošanas un lietojuma slānī).
- akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems.
- mašīnisms Modernās dzīves iekārta, ciktāl to nosaka mašīnu lietošana.
- neomaltusisms modernizētais klasiskais maltusisms, teorija, kas pārspīlē bioloģiskā faktora lomu sabiedrības attīstībās un uzskata, ka tikai ar dzimstības ierobežošanu, pielietojot kontraceptīvos līdzekļus, var veicināt ekonomisko labklājību.
- modnieks Modes lietu izgatavotājs, pārdevējs.
- vintāža Modes un dizaina jomā ar šo jēdzienu parasti apzīmē oriģinālu iepriekšējo paaudžu lietu, kas precīzi ataino tā brīža "modes kliedzienu", "stila virsotni" (parasti 30-60 gadu senās robežās).
- modifikācija Modificēšana, lietu, parādību vai procesu pārveidošana; tās rezultāts.
- paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc narkotisko vielu (parasti alkoholisku dzērienu) lietošanas.
- sauternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto dezoksiribonukleīnskābju (DNS) pētīšanai; agarozes gela elektroforēzē frakcionē DNS fragmentus pēc garuma, pārnes uz nitrocelulozes filtru, uz kura vēlāk tos hibridizē ar radioaktīvi vai citādi iezīmētām zondēm.
- vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu.
- Tengri Mongoļu augstākais dievs; šo vārdu lieto arī kā dievu kopīgu nosaukumu.
- rindsecīgā izvērse monitoros izmantojama attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas elektronu staru vienā caurgājienā monitora ekrānā zīmē pēc kārtas visas līnijas; parasti to pielieto datorgrafikā izmantojamos monitoros, jo tā dod blīvu attēlu un novērš ekrāna mirgoņu.
- sajodins Monojodbehenskābes kalcijs, balts pulveris bez smakas un garšas, ūdenī nešķīst, lietoja kalija jodida vietā pa 1 mg.
- magnētdielektriķis Monolītā masā sapresēts feromagnētiska pulvera (permaloja, alsifera, ferīta) un dielektriskas saistvielas (sveķu, plastmasas, lakas) maisījums; lieto par magnētisku materiālu.
- inozīnskābe Mononukleotīds, muskuļu adenilskābes noārdīšanās produkts, kurā adenīna vietā ir hipoksantīns; atrodama muskuļos; pārtikas piedeva E630, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var saasināt podagru.
- Kutlofca Montana, pilsēta Bulgārijā, turku valodā līdz 1890. g. lietotais tās nosaukums.
- medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
- šmucīgs Morāli netīrs, nelietīgs.
- morāli novecot morāli nolietoties.
- morfs Morfēmas īstenošanās valodas lietojumā; konkrēta valodas vienība pretstatā morfēmai kā vispārinātai abstraktai valodas vienībai.
- širakešs Morfija lietotājs.
- narkofīns Morfija un narkotīna mēkonāts, satur apmēram 30% morfija un apmēram 43% narkotīna, lieto tur, kur vajadzīga opija iedarbība bez blakus vielām.
- antorfīns Morfīna derivāts, balts, kristālisks, ūdenī šķīstošs pulveris; lieto kā antidotu pret elpas trūkumu morfīnam līdzīgu vielu pārdozēšanas gadījumos.
- bests Mošeju, ārvalstu vēstniecību, augstāko garīdznieku māju neaizskaramība Irānā; pēc senas paražas pret personu, ko vajā varas iestādes un kas meklējusi patvērumu šajās vietās, nedrīkst lietot varas līdzekļus.
- noraidījums tiesībās motivēts lietas dalībnieku iebildums pret noteiktu personu piedalīšanos lietā, kuru izskata jurisdikcijas institūcija.
- cilindru izslēgšanas metode motora darbības noteikšanas metode bez speciālu stendu lietošanas, kad kādu no cilindriem slogo, citus izslēdzot (pārtraucot degvielas padevi vai aizdedzi) - cilindra jaudas noteikšanai, vai arī atslēdzot pēc kārtas pa cilindram - atteiču noteikšanai.
- efektīvā jauda motora kloķvārpstas jauda, ko izmanto lietderīgam darbam.
- dīzeļeļļa Motoreļļa lietošanai dīzeļmotoros.
- muzīvzelts Mozaīkas zelts - misiņa šķirne, ko lieto mākslas amatniecībā, sastāv no 65% vara un 35% cinka.
- pagāzine Muca, kura stipri jāsagāž, lai no tās lietu šķidrumu.
- varzaknis Mudžeklis, samudžināta lieta.
- diska trūce muguras smadzeņu nervu bojājums sakarā ar starpskriemeļu diska nolietošanos.
- mielogrāfija Muguras smadzeņu un to apvalku rentgenoloģiska izmeklēšana, lietojot rentgenkontrastvielas.
- dom Muižnieku tituls Portugālē (lieto pirms vārda).
- necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai.
- grūdējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
- grūdējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
- vilcējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā katru nepieciešamo datu elementu lietotājs saņem tikai tad, ja ir to pieprasījis.
- vilcējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā katru nepieciešamo datu elementu lietotājs saņem tikai tad, ja ir to pieprasījis.
- izmūrīt Mūrējot izlietot.
- muldas Murgi, absurdas lietas.
- muldi Murgi, absurdas lietas.
- lobotomija Mūsdienās reti lietota ķirurģiska iejaukšanās dažu psihisku slimību gadījumos, kad tiek izgriezta saite starp lielo smadzeņu priekšējo daļu un centrālajām daļām; dažos gadījumos nomierina, bet rada trulumu, parasti tiek aizstāta ar medikamentu lietošanu.
- arābu numerācija mūsdienās vispārlietojamā numerācija; indiešu numerācija.
- arābu cipari mūsdienās vispārlietojamie cipari, kas radušies Indijā un ar arābu starpniecību nonākuši līdz Eiropai, kur pamazām pārveidojoties ieguvuši pašreizējo izskatu.
- patērniecība Mūsdienu dzīves stils, kura raksturīgākā īpatnība ir nevajadzīgu lietu un pakalpojumu aizvien masveidīgāka pirkšana.
- ekselence Mūsdienu Latvijā šo uzrunu piemēro Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un Latvijas vēstniekiem ārzemēs, kā arī ārvalstu vēstniekiem Latvijā.
- menzurālā notācija mūsdienu nošu rakstības sistēmas tuvākā priekštece, kas fiksēja gan skaņu augstumu gan to ilgumu, lietoja līdz \~1600. g.
- spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem.
- mioterapija Muskuļaudu vai to sulas lietošana terapija.
- cibets Muskusam līdzīga viela, ko iegūst no cibetkaķu anāliem dziedzeriem; senāk lietots parfimērijā un medicīnā.
- zabas Mutes dzelži jeb laužņi, parasti zirgam, bet var arī pārnestā nozīmē lietot.
- kriminālmuzejs Muzejs priekšmetiem, kas lietoti noziegumu pastrādāšanai vai devuši iespēju noziegumu atklāt.
- stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
- fingerzacs Mūzikā pirkstu lietošanas kārtība.
- lauri Mūžzaļi subtropu koki, kuru aromātiskās lapas lieto par garšvielu; senajiem grieķiem un romiešiem lauru vainags simbolizēja uzvaru un triumfu.
- pilokarpuss Mūžzaļš tropu krūms no rūtu dzimtas, aug Amerikā; no lapām iegūst alkaloīdu pilokarpīnu, kuru lieto medicīnā kā līdzekli, kas pazemina acu iekšējo spiedienu.
- rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu.
- ozokerīts naftas bitumenu grupas minerāls, cieto piesātināto ogļūdeņražu maisījums; to lieto elektroizolācijas tinumu piesūcināšanai, laku un krāsu rūpniecībā u. c.; kalnu vasks.
- petrolēteris Naftas frakcija ar viszemāko viršanas temperatūru (40-70 °C); lieto par šķīdinātāju.
- gumbrīns Naftas pārstrādes blakusprodukts, kas sastāv no askanīta māliem un organiskām vielām, kuras atdalītas no naftas; lieto kā organisko mēslojumu un augu augšanas stimulatoru.
- eļļa naftas pārstrādes produkts vai sintētisks šķidrums, ko lieto, lai samazinātu berzi starp mehānisma detaļām.
- asidols Naftēnskābju maisījums; tumšs, eļļains šķidrums, ko lieto koksnes impregnēšanai, sveķu šķīdināšanai u. c.
- kartupelis Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem.
- natronkaļķi NaOH un Ca(OH)~2~ maisījums, ko lieto laboratorijās CO~2~ absorbēšanai.
- džanks Narkomāni, kas lieto kokaīnu un heroīnu.
- opiomānija Narkomānija, ko izraisa opija un tā atvasinājumu lietošana.
- hašišisms Narkomānijas veids, ko izraisa hašiša lietošana.
- krugļaks Narkomāns, kas lieto dažādas apdullinošas vielas.
- kloņņiks Narkomāns, kas lieto klonazepāmu.
- kokaīnists Narkomāns, kas lieto kokaīnu.
- morfīnists Narkomāns, kas lieto morfīnu.
- tabļetočņiks Narkomāns, kas lieto narkotikas tabletēs.
- glotars Narkomāns, kas narkotikas lieto ieēdot, norijot.
- glotokeša Narkomāns, kas narkotikas lieto ieēdot, norijot.
- torčoks Narkotiku lietotājs, narkomāns.
- mils Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm; mila.
- mila Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm.
- vārāmā sāls nātrija hlorīds, ko lieto par garšvielu un konservantu.
- Čīles salpetris nātrija nitrāts NaNO~3~; lieto galvenokārt par slāpekļa mēslojumu.
- eikonogens Nātrija sāls, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
- broms Nātrija, kālija vai amonija bromīds, ko lieto ārstniecībā.
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
- pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
- žirēšana Naudas līdzekļu pārrakstīšana no viena klienta konta cita klienta kontā bez skaidras naudas lietošanas, piem., žirobankā.
- beznaudība Naudas trūkums, monētu un papīra naudas nelietošana.
- ozeriņš Naudas un aprēķina vienība; liets sudraba stienītis (masa - \~100 g), Latvijas teritorijā bija apgrozībā no 10. gs. 2. puses.
- sublimēts Nāvīgs dzīvsudraba savienojums, dzīvsudraba bihlorids, ko daudz lieto medicīnā.
- elektrotoms Nazim līdzīgs instruments, ko lieto audu atdalīšanai ar augstfrekvences maiņstrāvas palīdzību.
- ciklotoms Nazis, ko lieto ciklotomijā.
- cistotoms Nazis, ko lieto cistotomija.
- škurmulis Ne cepts, ne vārīts, tāds, kam lietas neiet no rokas.
- novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto.
- novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto.
- muļķa Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- muļķīgs Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- muļķis Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- špikers Neatļauts palīglīdzeklis, ko skolnieki lieto īpaši rakstu darbos, uzrakstot jau iepriekš atminamos datus, formulas vai nosaukumus.
- kratīt galvu (par kaut ko) neatzīt, noraidīt ko, šaubīties par kādas rīcības lietderīgumu, brīnīties.
- traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām.
- svētais karš nebeidzama diskusija starp elektroniskā pasta, tīkla _Usenet_ lietotājiem u. tml. par kādu globālu jautājumu.
- trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- impermeābils Necaurlaidīgs; lietus mētelis.
- marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei.
- pasūrs Nedaudz (mazliet) sāļš.
- palietains Nedaudz lietains.
- patvīcināt Nedaudz, mazliet apdegt (saulē).
- pavaldzināt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt; pavaldzēt.
- pavaldzēt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt.
- paķēzīt Nedaudz, mazliet apsmulēt, sabojāt.
- patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt.
- patukt Nedaudz, mazliet aptūkt, uzpampt.
- paspirdzināt Nedaudz, mazliet atspirdzināt.
- patīstīt Nedaudz, mazliet attīt.
- paknausēt Nedaudz, mazliet berzēt vai kasīt.
- paskurbināt Nedaudz, mazliet berzēt.
- paķērināties Nedaudz, mazliet blēņoties, jokot.
- paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega.
- papelčēt Nedaudz, mazliet čurāt.
- pažilīt Nedaudz, mazliet griezt ar neasu nazi.
- patrepēt Nedaudz, mazliet izdēdēt vai sausam sapūt.
- pasnabarot Nedaudz, mazliet kārumoties.
- paknaisīt Nedaudz, mazliet kasīt, skrāpēt.
- paknaisīties Nedaudz, mazliet kasīties, skrāpēties.
- pazvadzēt Nedaudz, mazliet klabēt vai žvadzēt.
- paskurbt Nedaudz, mazliet kļūt apreibušam, krist ģībonī.
- paknaisīties Nedaudz, mazliet knosīt.
- paraibot Nedaudz, mazliet krāsot raibās krāsās.
- pažļundināt Nedaudz, mazliet kratīt (trauku ar šķidrumu).
- pašvidrināt Nedaudz, mazliet kustināt.
- pakviecināt Nedaudz, mazliet kviecināt.
- papesties Nedaudz, mazliet ķildoties.
- paķizināt Nedaudz, mazliet ķircināt.
- patītināt Nedaudz, mazliet ķircināt.
- palaboties Nedaudz, mazliet laboties.
- palaidināt Nedaudz, mazliet laidināt (1).
- paskraidināt Nedaudz, mazliet likt skriet, trenkāt šurpu turpu.
- pavicot Nedaudz, mazliet luncināt, vēcināt.
- palaidināt Nedaudz, mazliet ļaut pa apli skraidīt.
- pamūdāties Nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt.
- pamaudāties Nedaudz, mazliet mazgāties, peldēties.
- pamokšīties Nedaudz, mazliet māžoties.
- pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt.
- pakūsāt Nedaudz, mazliet mutuļot, burbuļot, vārīties.
- piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt.
- paskulbīt Nedaudz, mazliet nodarināt (kokus).
- pamurdzināt Nedaudz, mazliet nomocīt, vārdzināt.
- patalzīt Nedaudz, mazliet nopērt (ar nūju).
- paņerbināt Nedaudz, mazliet ņerbināt.
- paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt.
- pasukstīt Nedaudz, mazliet ostīt, apošņāt.
- pavāzt Nedaudz, mazliet pacelt (cepuri).
- pakleverēt Nedaudz, mazliet paklaiņot.
- pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt.
- patilināt Nedaudz, mazliet palutināt.
- papaļāt Nedaudz, mazliet paļāt.
- paknīpēt Nedaudz, mazliet pārvietot, aizkustināt.
- pamaudināt Nedaudz, mazliet peldināt, pludināt.
- paslānīt Nedaudz, mazliet pērt.
- patvīkt Nedaudz, mazliet pietvīkt.
- papirkt Nedaudz, mazliet pirkt.
- paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties.
- patenkāties Nedaudz, mazliet pļāpāt, tērzēt.
- paskurbināt Nedaudz, mazliet purināt, kratīt.
- paraibīt Nedaudz, mazliet raibīt, ārstēt ar maģiskiem rituāliem, pavārdot.
- pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt.
- patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties.
- pasālīties Nedaudz, mazliet sālīties.
- patveicēt Nedaudz, mazliet sautēt.
- pašķelt Nedaudz, mazliet skaldīt, šķelt.
- paskūt Nedaudz, mazliet skūt (bārdu) vai nokasīt (vilnu kažokam).
- pakūtrot Nedaudz, mazliet slinkot.
- pāršķērsām Nedaudz, mazliet slīpi, šķērsām.
- pasmails Nedaudz, mazliet smails.
- pasmildzināt Nedaudz, mazliet smalki līt.
- pasmiedināt Nedaudz, mazliet smīdināt.
- pakvitināt Nedaudz, mazliet spīdināt.
- paspļaudīt Nedaudz, mazliet spļaut.
- paspļaut Nedaudz, mazliet spļaut.
- pastīvens Nedaudz, mazliet stīvs.
- patvīcināt Nedaudz, mazliet sutināt.
- pažīgot Nedaudz, mazliet svārstīties.
- pasvīdēt Nedaudz, mazliet svīst.
- pašķēpelēt Nedaudz, mazliet šķipelēt (sniegu).
- palaidināt Nedaudz, mazliet šur un tur pakaisīt.
- pietīrīt Nedaudz, mazliet tīrīt, spodrināt, izmēzt.
- patērpināt Nedaudz, mazliet tīrīt.
- pietīrīties Nedaudz, mazliet tīrīties.
- pašķēpelēt Nedaudz, mazliet un puslīdz smalki skaldīt.
- paskūtēt Nedaudz, mazliet uzrīdīt.
- patriept Nedaudz, mazliet uzziest.
- pažīgot Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi pūst (par vēju).
- pažavēt Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi žāvēt.
- paskrājš Nedaudz, mazliet vai puslīdz atšķaidīts (par pienu).
- paskraujš Nedaudz, mazliet vai puslīdz kraujš 1.
- pastaigns Nedaudz, mazliet vai puslīdz staigns.
- pavilt Nedaudz, mazliet valstīt (rokās).
- pašļūtēt Nedaudz, mazliet vilkt pa zemi.
- patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pasvilināt Nedaudz, mazliet, kādu brīdi kaitināt, sadusmot.
- pazīlēties Nedaudz, mazliet, kādu laiku glūnēt apkārt.
- pažņaugt Nedaudz, mazliet, šad un tad žņaugt, izgriezt.
- bikšiņ Nedaudz, mazliet.
- klams Nederīga lieta; lūznis.
- luba Nederīga lieta.
- hlams Nederīga manta, lieta; krāms.
- draņķe Nederīga, nelietīga (lamuvārds sievietei un mājlopam).
- ķiskas Nederīgas lietas (ķeskas).
- čamāt Nederīgas lietas ar derīgām sajaukt.
- grūda Nederīgas lietas, grabažas.
- kleņģis Nederīgas vai maz derīgas lietas.
- novaļas Nederīgas, pie malas "noveltas" lietas.
- atštauka Nederīgs, nolietojies priekšmets.
- noņemt zāles nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
- flešbeks Negaidīts psihodēlisko narkotiku iedarbības uzplaiksnījums, lai gan pašas narkotikas jau ilgu laiku nav lietotas (angļu "flashback").
- abpusēji ieliekta lēca negatīvā jeb mīnusa lēca ar biezām malām un ieliektu sfērisku virsmu pretējās pusēs; lieto brillēm miopijas koriģēšanai.
- idiotisks Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem).
- apgrozīt pirkstos negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- (ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
- zaudējums Neiegūti, nelietderīgi iztērēti [līdzekļi]{s:1866}
- pažvinkstēt Neilgi laiku, mazliet žvinkstēt.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- paārstēt Neilgu laiku mazliet ārstēt.
- pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzsmildzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt (ko).
- paadīties Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
- paaiztikt Neilgu laiku, mazliet aizskart (kādu).
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
- paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
- paanalizēt Neilgu laiku, mazliet analizēt.
- paplaukšināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
- paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
- patūkšt Neilgu laiku, mazliet apspriesties.
- pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
- paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert; arī pasmaržot (1).
- pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
- paārstēties Neilgu laiku, mazliet ārstēties.
- paart Neilgu laiku, mazliet art (ko).
- paarties Neilgu laiku, mazliet art.
- paasarot Neilgu laiku, mazliet asarot.
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- paasiņot Neilgu laiku, mazliet asiņot.
- pašļaucīties Neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- paaudzēt Neilgu laiku, mazliet audzēt.
- paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt.
- paaurot Neilgu laiku, mazliet aurot.
- paausīties Neilgu laiku, mazliet ausīties.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- paaust Neilgu laiku, mazliet aust (ko).
- paausties Neilgu laiku, mazliet aust.
- paaušoties Neilgu laiku, mazliet aušoties.
- paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
- paāzēties Neilgu laiku, mazliet āzēties.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties; pabadoties.
- pabadīt Neilgu laiku, mazliet badīt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
- pabaidīt Neilgu laiku, mazliet baidīt.
- pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
- pabalināt Neilgu laiku, mazliet balināt.
- paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
- pabalsināt Neilgu laiku, mazliet balsināt.
- pabaroties Neilgu laiku, mazliet baroties.
- pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
- pabārt Neilgu laiku, mazliet bārt.
- pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
- pabaurot Neilgu laiku, mazliet baurot; pamaurot.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
- pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
- paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
- paberzēties Neilgu laiku, mazliet berzēties.
- paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt.
- paberzties Neilgu laiku, mazliet berzties; paberzēties.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1).
- pabiedroties Neilgu laiku, mazliet biedroties.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pabizot Neilgu laiku, mazliet bizot.
- pablēdīties Neilgu laiku, mazliet blēdīties.
- pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties; arī paniekoties.
- pablēt Neilgu laiku, mazliet blēt.
- pablietēt Neilgu laiku, mazliet blietēt.
- pablīvēt Neilgu laiku, mazliet blīvēt.
- pablusoties Neilgu laiku, mazliet blusoties.
- pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt.
- pabļitkot Neilgu laiku, mazliet bļitkot.
- paboksēties Neilgu laiku, mazliet boksēties.
- pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabradāties Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabrakšēt Neilgu laiku, mazliet brakšēt.
- pabrakšināt Neilgu laiku, mazliet brakšināt.
- pabrakšķēt Neilgu laiku, mazliet brakšķēt.
- pabrakšķināt Neilgu laiku, mazliet brakšķināt.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties.
- pabrēkāt Neilgu laiku, mazliet brēkāt.
- pabriedēt Neilgu laiku, mazliet briedēt.
- pabrikšēt Neilgu laiku, mazliet brikšēt.
- pabrikšināt Neilgu laiku, mazliet brikšināt.
- pabrikšķēt Neilgu laiku, mazliet brikšķēt.
- pabrikšķināt Neilgu laiku, mazliet brikšķināt.
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- pabrūnināt Neilgu laiku, mazliet brūnināt.
- pabružāt Neilgu laiku, mazliet bružāt.
- pabubināt Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
- pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
- pabungot Neilgu laiku, mazliet bungot.
- paburbulēt Neilgu laiku, mazliet burbulēt.
- paburbuļot Neilgu laiku, mazliet burbuļot.
- paburkšēt Neilgu laiku, mazliet burkšēt.
- paburkšināt Neilgu laiku, mazliet burkšināt.
- paburkšķēt Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
- paburkšķināt Neilgu laiku, mazliet burkšķināt.
- paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
- paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
- paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
- paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pabūvēt Neilgu laiku, mazliet būvēt.
- pabužināt Neilgu laiku, mazliet bužināt.
- pabužināties Neilgu laiku, mazliet bužināties.
- paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko); paurbties (2).
- paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
- pacept Neilgu laiku, mazliet cept (ko).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
- paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
- pacīkstēties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
- pacīkstīties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
- pacildināt Neilgu laiku, mazliet cildināt; paslavēt.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (1).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (2).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (3).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (4).
- pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku); neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
- pacitēt Neilgu laiku, mazliet citēt.
- pačabēt Neilgu laiku, mazliet čabēt.
- pačabināt Neilgu laiku, mazliet čabināt.
- pačabināties Neilgu laiku, mazliet čabināties.
- pačakstēt Neilgu laiku, mazliet čakstēt.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu).
- pačapstināt Neilgu laiku, mazliet čapstināt.
- pačāpstināt Neilgu laiku, mazliet čāpstināt.
- pačaukstēt Neilgu laiku, mazliet čaukstēt.
- pačaukstināt Neilgu laiku, mazliet čaukstināt.
- pačaukstināties Neilgu laiku, mazliet čaukstināties.
- pačerkstēt Neilgu laiku, mazliet čerkstēt.
- pačērkstēt Neilgu laiku, mazliet čērkstēt.
- pačiepstēt Neilgu laiku, mazliet čiepstēt.
- pačīgāt Neilgu laiku, mazliet čīgāt.
- pačīkstēt Neilgu laiku, mazliet čīkstēt.
- pačīkstināt Neilgu laiku, mazliet čīkstināt.
- pačirkstēt Neilgu laiku, mazliet čirkstēt.
- pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
- pačivināt Neilgu laiku, mazliet čivināt.
- pačokstināt Neilgu laiku, mazliet čokstināt.
- pačubināt Neilgu laiku, mazliet čubināt.
- pačubināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
- pačūkstēt Neilgu laiku, mazliet čūkstēt.
- pačukstēties Neilgu laiku, mazliet čukstēties.
- pačūlāt Neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pačurkstēt Neilgu laiku, mazliet čurkstēt.
- pačurkstināt Neilgu laiku, mazliet čurkstināt; ātri izcept (gaļu).
- padainot Neilgu laiku, mazliet dainot.
- padakšot Neilgu laiku, mazliet dakšot.
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
- padancināt Neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri).
- padarbināt Neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
- paņemties Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
- padārdēt Neilgu laiku, mazliet dārdēt.
- padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- pasačupinēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu.
- paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- padebatēt Neilgu laiku, mazliet debatēt.
- padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
- pagrust Neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt.
- padegt Neilgu laiku, mazliet degt.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
- padejot Neilgu laiku, mazliet dejot.
- padeklamēt Neilgu laiku, mazliet deklamēt.
- padelverēties Neilgu laiku, mazliet delverēties.
- padēstīt Neilgu laiku, mazliet dēstīt.
- padēt Neilgu laiku, mazliet dēt.
- padežurēt Neilgu laiku, mazliet dežurēt.
- padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties; arī padraiskuļoties.
- padiedelēt Neilgu laiku, mazliet diedelēt.
- padiedelēties Neilgu laiku, mazliet diedelēties.
- padiedzēt Neilgu laiku, mazliet diedzēt.
- padiegt Neilgu laiku, mazliet diegt (ko).
- padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
- padīkt Neilgu laiku, mazliet dīkt.
- padiktēt Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
- padimdēt Neilgu laiku, mazliet dimdēt.
- padimdināt Neilgu laiku, mazliet dimdināt.
- padiskutēt Neilgu laiku, mazliet diskutēt.
- padisputēt Neilgu laiku, mazliet disputēt.
- padīžāties Neilgu laiku, mazliet dīžāties.
- padobt Neilgu laiku, mazliet dobt.
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- pazāļot Neilgu laiku, mazliet dot zāles.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
- padraiskuļot Neilgu laiku, mazliet draiskuļot.
- padrasēt Neilgu laiku, mazliet drasēt.
- padraudzēties Neilgu laiku, mazliet draudzēties.
- padrāzt Neilgu laiku, mazliet drāzt.
- padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt.
- padrebināt Neilgu laiku, mazliet drebināt.
- padrebināties Neilgu laiku, mazliet drebināties.
- padresēt Neilgu laiku, mazliet dresēt.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
- padrupināt Neilgu laiku, mazliet drupināt.
- pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- padrūzmēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties.
- paducināt Neilgu laiku, mazliet ducināt.
- padudināt Neilgu laiku, mazliet dudināt.
- padudināties Neilgu laiku, mazliet dudināties.
- padūdot Neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem).
- padūkt Neilgu laiku, mazliet dūkt.
- padukurēt Neilgu laiku, mazliet dukurēt.
- padūmot Neilgu laiku, mazliet dūmot.
- padunēt Neilgu laiku, mazliet dunēt.
- padungot Neilgu laiku, mazliet dungot.
- padunkāt Neilgu laiku, mazliet dunkāt.
- padunkāties Neilgu laiku, mazliet dunkāties.
- padurstīt Neilgu laiku, mazliet durstīt.
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- padusmoties Neilgu laiku, mazliet dusmoties.
- padvest Neilgu laiku, mazliet dvest.
- padzelt Neilgu laiku, mazliet dzelt.
- padzenāt Neilgu laiku, mazliet dzenāt.
- padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
- padzesināt Neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu).
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
- padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
- padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
- padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
- padzīrot Neilgu laiku, mazliet dzīrot.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
- padžinkstēt Neilgu laiku, mazliet džinkstēt.
- padžinkstināt Neilgu laiku, mazliet džinkstināt.
- paecēt Neilgu laiku, mazliet ecēt (ko).
- paekselēt Neilgu laiku, mazliet ekselēt.
- paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
- paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
- paelsāt Neilgu laiku, mazliet elsāt.
- paelsot Neilgu laiku, mazliet elsot.
- paelst Neilgu laiku, mazliet elst; arī paelsot.
- paeļļot Neilgu laiku, mazliet eļļot.
- paērmoties Neilgu laiku, mazliet ērmoties.
- paerroties Neilgu laiku, mazliet erroties.
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- paēvelēt Neilgu laiku, mazliet ēvelēt.
- pafantazēt Neilgu laiku, mazliet fantazēt.
- pafilmēt Neilgu laiku, mazliet filmēt.
- pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt.
- paflirtēt Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
- pafotografēt Neilgu laiku, mazliet fotografēt.
- pafrēzēt Neilgu laiku, mazliet frēzēt.
- pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko).
- pagailēt Neilgu laiku, mazliet gailēt.
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet gainīt; pagaiņāt.
- pagainīties Neilgu laiku, mazliet gainīties; pagaiņāties.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet gaiņāt.
- pagaiņāties Neilgu laiku, mazliet gaiņāties.
- paganīt Neilgu laiku, mazliet ganīt.
- paganīties Neilgu laiku, mazliet ganīties.
- pagārgt Neilgu laiku, mazliet gārgt.
- pagarlaikot Neilgu laiku, mazliet garlaikot.
- pagarlaikoties Neilgu laiku, mazliet garlaikoties.
- pagatavināt Neilgu laiku, mazliet gatavināt.
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
- pagaudot Neilgu laiku, mazliet gaudot.
- pagausties Neilgu laiku, mazliet gausties.
- pagavilēt Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
- pagavilēties Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
- pagāzelēt Neilgu laiku, mazliet gāzelēt.
- pagāzt Neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup).
- paglāstīt Neilgu laiku, mazliet glāstīt.
- paglaudīt Neilgu laiku, mazliet glaudīt.
- paglaust Neilgu laiku, mazliet glaust.
- paglausties Neilgu laiku, mazliet glausties.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- pagludināt Neilgu laiku, mazliet gludināt.
- paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem.
- pagorīt Neilgu laiku, mazliet gorīt.
- pagorīties Neilgu laiku, mazliet gorīties.
- pagozēt Neilgu laiku, mazliet gozēt.
- pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1).
- pagrabēt Neilgu laiku, mazliet grabēt.
- pagrabināt Neilgu laiku, mazliet grabināt.
- pagrabināties Neilgu laiku, mazliet grabināties.
- pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1).
- pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
- pagraizīt Neilgu laiku, mazliet graizīt.
- pagramstīt Neilgu laiku, mazliet gramstīt; arī pagrābstīt (1).
- pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
- pagražoties Neilgu laiku, mazliet gražoties.
- pagrebināt Neilgu laiku, mazliet grebināt.
- pagrebt Neilgu laiku, mazliet grebt.
- pagremot Neilgu laiku, mazliet gremot.
- pagremsties Neilgu laiku, mazliet gremsties.
- pagremzties Neilgu laiku, mazliet gremzties.
- pagreznot Neilgu laiku, mazliet greznot.
- pagreznoties Neilgu laiku, mazliet greznoties.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli); neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt 2.
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- pagrūstelēt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
- pagrūstīt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
- pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
- pagruzdēt Neilgu laiku, mazliet gruzdēt.
- pagubot Neilgu laiku, mazliet gubot.
- pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
- paguldzēt Neilgu laiku, mazliet guldzēt.
- paguldzīties Neilgu laiku, mazliet guldzīties.
- pagumzīt Neilgu laiku, mazliet gumzīt; paburzīt.
- pagurkstēt Neilgu laiku, mazliet gurkstēt.
- pagūstīt Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
- paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- pagraut Neilgu laiku, mazliet iebrucināt.
- paieskāt Neilgu laiku, mazliet ieskāt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
- paīgnoties Neilgu laiku, mazliet īgņoties.
- paīgņoties Neilgu laiku, mazliet īgņoties.
- paīgt Neilgu laiku, mazliet īgt.
- pailgoties Neilgu laiku, mazliet ilgoties.
- paimprovizēt Neilgu laiku, mazliet improvizēt.
- paintervēt Neilgu laiku, mazliet intervēt.
- pairdināt Neilgu laiku, mazliet irdināt.
- pairgoties Neilgu laiku, mazliet irgoties.
- paironizēt Neilgu laiku, mazliet ironizēt.
- pakūņāties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
- paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu.
- paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet iztēloties; pafantazēt.
- pajādelēt Neilgu laiku, mazliet jādelēt.
- pajādināt Neilgu laiku, mazliet jādināt.
- pajāties Neilgu laiku, mazliet jāt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
- pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties.
- pajūsmot Neilgu laiku, mazliet jūsmot.
- pakairināt Neilgu laiku, mazliet kairināt.
- pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
- pakalkulēt Neilgu laiku, mazliet kalkulēt.
- padancināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
- pakalpināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet kalt.
- pakaltēt Neilgu laiku, mazliet kaltēt.
- pakaļķot Neilgu laiku, mazliet kaļķot.
- pakapāt Neilgu laiku, mazliet kapāt.
- pakāpelēt Neilgu laiku, mazliet kāpelēt.
- pakapināt Neilgu laiku, mazliet kapināt.
- pakaplēt Neilgu laiku, mazliet kaplēt.
- pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
- pakarot Neilgu laiku, mazliet karot.
- pakārpīt Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
- pakārpīties Neilgu laiku, mazliet kārpīties.
- pakarsēt Neilgu laiku, mazliet karsēt.
- pakarsēties Neilgu laiku, mazliet karsēties.
- pakarst Neilgu laiku, mazliet karst.
- pakārst Neilgu laiku, mazliet kārst.
- pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt; arī pasnaikstīt.
- pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties.
- pakārtāt Neilgu laiku, mazliet kārtāt.
- pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pakāst Neilgu laiku, mazliet kāst.
- pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt.
- pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties.
- pakaucināt Neilgu laiku, mazliet kaucināt.
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
- pakaulēt Neilgu laiku, mazliet kaulēt.
- pakaulēties Neilgu laiku, mazliet kaulēties.
- pakaunēties Neilgu laiku, mazliet kaunēties.
- pakaunināt Neilgu laiku, mazliet kaunināt.
- pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
- pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
- paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet klabināt.
- pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
- paklaigāt Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
- paklaiņāt Neilgu laiku, mazliet klaiņāt.
- paklaiņot Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
- paklakšēt Neilgu laiku, mazliet klakšēt.
- paklakšināt Neilgu laiku, mazliet klakšināt.
- paklakšķēt Neilgu laiku, mazliet klakšķēt.
- paklakšķināt Neilgu laiku, mazliet klakšķināt.
- paklaudzēt Neilgu laiku, mazliet klaudzēt.
- paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
- padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- paklauvēt Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
- pasadauzīties Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
- paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paklepot Neilgu laiku, mazliet klepot.
- paklidzināt Neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- paklikšēt Neilgu laiku, mazliet klikšēt.
- paklikšināt Neilgu laiku, mazliet klikšināt.
- paklikšķēt Neilgu laiku, mazliet klikšķēt.
- paklikšķināt Neilgu laiku, mazliet klikšķināt.
- paklīrēties Neilgu laiku, mazliet klīrēties.
- paklukstēt Neilgu laiku, mazliet klukstēt.
- paklunkšēt Neilgu laiku, mazliet klunkšēt.
- paklunkšķēt Neilgu laiku, mazliet klunkšķēt.
- paklunkšināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
- paklunkšķināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
- paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
- paknābāties Neilgu laiku, mazliet knābāties.
- paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
- paknaibīties Neilgu laiku, mazliet knaibīties.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- paknakšēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
- paknakšķēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
- paknakšināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
- pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
- paknikšināt Neilgu laiku, mazliet knikšināt.
- paknikšēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
- paknikšķēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
- paknikšķināt Neilgu laiku, mazliet knikšķināt.
- paknosīt Neilgu laiku, mazliet knosīt.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
- pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; arī pakutināt.
- pakodināt Neilgu laiku, mazliet kodināt.
- pakodīt Neilgu laiku, mazliet kodīt; pakošļāt.
- pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
- pakoķetēt Neilgu laiku, mazliet koķetēt.
- pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
- pakomentēt Neilgu laiku, mazliet komentēt.
- pakonsultēt Neilgu laiku, mazliet konsultēt.
- pakonsultēties Neilgu laiku, mazliet konsultēties.
- pakontrolēt Neilgu laiku, mazliet kontrolēt.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopēt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt.
- pakoriģēt Neilgu laiku, mazliet koriģēt.
- pakošļāt Neilgu laiku, mazliet košļāt.
- pakrakšēt Neilgu laiku, mazliet krakšēt.
- pakrakšināt Neilgu laiku, mazliet krakšināt.
- pakrakšķēt Neilgu laiku, mazliet krakšķēt.
- pakrakšķināt Neilgu laiku, mazliet krakšķināt.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrākties Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt.
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties.
- pakrāpties Neilgu laiku, mazliet krāpties.
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- pakrāt Neilgu laiku, mazliet krāt.
- pagrandīt Neilgu laiku, mazliet kratīt, purināt.
- pakratīt Neilgu laiku, mazliet kratīt.
- pagrandīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- pakraukāt Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
- pakraukāties Neilgu laiku, mazliet kraukāties.
- pakraukšēt Neilgu laiku, mazliet kraukšēt.
- pakraukšināt Neilgu laiku, mazliet kraukšināt.
- pakraukšķēt Neilgu laiku, mazliet kraukšķēt.
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt.
- pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
- pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
- pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
- pakrejot Neilgu laiku, mazliet krejot.
- pakrekšēt Neilgu laiku, mazliet krekšēt.
- pakrekšināt Neilgu laiku, mazliet krekšināt.
- pakrekšķēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
- pakrekstēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
- pakrekšķināt Neilgu laiku, mazliet krekšķināt.
- pakrēpot Neilgu laiku, mazliet krēpot.
- pakrikšēt Neilgu laiku, mazliet krikšēt.
- pakrikšķēt Neilgu laiku, mazliet krikšķēt.
- pakrikšināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
- pakrikšķināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
- parubināt Neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt.
- pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
- pakritizēt Neilgu laiku, mazliet kritizēt.
- pakriukšēt Neilgu laiku, mazliet kriukšēt.
- pakriukšināt Neilgu laiku, mazliet kriukšināt.
- pakriukšķēt Neilgu laiku, mazliet kriukšķēt.
- pakriukšķināt Neilgu laiku, mazliet kriukšķināt.
- pakūdīt Neilgu laiku, mazliet kūdīt.
- pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
- pakūkot Neilgu laiku, mazliet kūkot (par dzeguzi).
- pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
- pakuļāt Neilgu laiku, mazliet kuļāt.
- pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
- pakuļāties Neilgu laiku, mazliet kuļāties.
- pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
- pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakunkstēties Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
- pakūpināt Neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus).
- pakupināt Neilgu laiku, mazliet kupināt.
- pakurēties Neilgu laiku, mazliet kurēties; pakurties.
- pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
- pakurt Neilgu laiku, mazliet kurt; pakurināt.
- pakurties Neilgu laiku, mazliet kurties; pakurēties.
- pakutēt Neilgu laiku, mazliet kutēt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
- pakveldēt Neilgu laiku, mazliet kveldēt.
- pakveldināt Neilgu laiku, mazliet kveldināt.
- pakvēlot Neilgu laiku, mazliet kvēlot.
- pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
- pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
- pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- pakviekties Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- paķeksēt Neilgu laiku, mazliet ķeksēt.
- paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt; pasukāt.
- paķemmēties Neilgu laiku, mazliet ķemmēties; pasukāties.
- paķēmoties Neilgu laiku, mazliet ķēmoties.
- paķengāt Neilgu laiku, mazliet ķengāt.
- paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
- paķepuroties Neilgu laiku, mazliet ķepuroties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- paķerstīt Neilgu laiku, mazliet ķerstīt.
- paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
- paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
- paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
- paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
- paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
- paķekot Neilgu laiku, mazliet ķircināt, koķetēt.
- paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt.
- paķekoties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, koķetēt.
- paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
- palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
- palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
- palamāt Neilgu laiku, mazliet lamāt.
- palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
- palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
- palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu); neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
- palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt 1.
- palauzīt Neilgu laiku, mazliet lauzīt.
- palauzīties Neilgu laiku, mazliet lauzīties.
- palauzt Neilgu laiku, mazliet lauzt.
- palecināt Neilgu laiku, mazliet lecināt 2.
- palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
- palepoties Neilgu laiku, mazliet lepoties.
- palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
- palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
- palielīt Neilgu laiku, mazliet lielīt.
- palielīties Neilgu laiku, mazliet lielīties.
- paliesmot Neilgu laiku, mazliet liesmot.
- paliet Neilgu laiku, mazliet liet.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to).
- palietot Neilgu laiku, mazliet lietot.
- palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
- palīksmot Neilgu laiku, mazliet līksmot; palīksmoties.
- palīksmoties Neilgu laiku, mazliet līksmoties; palīksmot.
- palīņāt Neilgu laiku, mazliet līņāt.
- papilināt Neilgu laiku, mazliet līt (par lietu).
- palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
- paslacināt Neilgu laiku, mazliet līt.
- palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
- palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
- palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
- palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
- palolot Neilgu laiku, mazliet lolot.
- paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
- paluncināt Neilgu laiku, mazliet luncināt.
- paluncināties Neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet lupināt.
- palutināt Neilgu laiku, mazliet lutināt.
- paļaunoties Neilgu laiku, mazliet ļaunoties.
- pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
- paļodzīt Neilgu laiku, mazliet ļodzīt.
- pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
- pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
- pamaidzīt Neilgu laiku, mazliet maidzīt.
- pamaisīt Neilgu laiku, mazliet maisīt.
- pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
- pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (1).
- pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (2).
- pamaldīties Neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā).
- pamalkot Neilgu laiku, mazliet malkot.
- pamalt Neilgu laiku, mazliet malt.
- pamānīt Neilgu laiku, mazliet mānīt.
- pamānīties Neilgu laiku, mazliet mānīties.
- pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
- pamāt Neilgu laiku, mazliet māt.
- pamaurot Neilgu laiku, mazliet maurot.
- pamaut Neilgu laiku, mazliet maut.
- pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
- pamazgāties Neilgu laiku, mazliet mazgāties.
- pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
- pamēdīt Neilgu laiku, mazliet mēdīt.
- pamēdīties Neilgu laiku, mazliet mēdīties.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju).
- pameistarot Neilgu laiku, mazliet meistarot.
- parevidēt Neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot.
- pameklēt Neilgu laiku, mazliet meklēt.
- pamērcēt Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
- pamērcēties Neilgu laiku, mazliet mērcēties.
- pamērdēt Neilgu laiku, mazliet mērdēt.
- pamērdēties Neilgu laiku, mazliet mērdēties.
- pamērkt Neilgu laiku, mazliet mērkt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt.
- pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1).
- pamēzt Neilgu laiku, mazliet mēzt.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīdīt Neilgu laiku, mazliet mīdīt.
- pamīdīties Neilgu laiku, mazliet mīdīties.
- pamiecēt Neilgu laiku, mazliet miecēt.
- pamiegoties Neilgu laiku, mazliet miegoties.
- pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
- pamiekšēt Neilgu laiku, mazliet miekšēt.
- pamiekšēties Neilgu laiku, mazliet miekšēties.
- pamiekšķēt Neilgu laiku, mazliet miekšķēt.
- pamiekšķēties Neilgu laiku, mazliet miekšķēties.
- pamiglot Neilgu laiku, mazliet miglot.
- pamīlēt Neilgu laiku, mazliet mīlēt; arī pamīļot.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīlināties Neilgu laiku, mazliet mīlināties.
- pamilzt Neilgu laiku, mazliet milzt.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- paminēt Neilgu laiku, mazliet minēt.
- paminstināties Neilgu laiku, mazliet minstināties.
- pamīņāt Neilgu laiku, mazliet mīņāt.
- pamīņāties Neilgu laiku, mazliet mīņāties.
- pamirkt Neilgu laiku, mazliet mirkt.
- pamīstīt Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- pamīstīties Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- pamīt Neilgu laiku, mazliet mīt.
- pamitrināt Neilgu laiku, mazliet mitrināt.
- pamizot Neilgu laiku, mazliet mizot.
- pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- pamudžināt Neilgu laiku, mazliet mudžināt.
- pamuļķot Neilgu laiku, mazliet muļķot.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- pamūrēt Neilgu laiku, mazliet mūrēt.
- pamurmināt Neilgu laiku, mazliet murmināt.
- pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
- panašķēties Neilgu laiku, mazliet našķēties.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- panerrot Neilgu laiku, mazliet nerrot.
- panervozēt Neilgu laiku, mazliet nervozēt.
- panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; arī pablēņoties.
- paniezēt Neilgu laiku, mazliet niezēt.
- panīgroties Neilgu laiku, mazliet nīgroties.
- pasagražīties Neilgu laiku, mazliet niknoties.
- panīkuļot Neilgu laiku, mazliet nīkuļot.
- paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
- paremdēt Neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt.
- paremdināt Neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
- paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
- paņirgāties Neilgu laiku, mazliet ņirgāties.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
- paogot Neilgu laiku, mazliet ogot.
- parāpāties Neilgu laiku, mazliet omulīgi rāpot.
- paostīt Neilgu laiku, mazliet ostīt.
- paciesties Neilgu laiku, mazliet paciest (1).
- pasust Neilgu laiku, mazliet pagulēt.
- papaisīt Neilgu laiku, mazliet paisīt.
- paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
- papakšēt Neilgu laiku, mazliet pakšēt.
- papakšināt Neilgu laiku, mazliet pakšināt.
- papakšķēt Neilgu laiku, mazliet pakšķēt.
- papakšķināt Neilgu laiku, mazliet pakšķināt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
- papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
- papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
- papelnīt Neilgu laiku, mazliet pelnīt.
- papelnīties Neilgu laiku, mazliet pelnīties.
- papelt Neilgu laiku, mazliet pelt.
- papērt Neilgu laiku, mazliet pērt.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
- padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- padauzīties Neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko).
- pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- papīkstēt Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
- papīkstināt Neilgu laiku, mazliet pīkstināt.
- papiktoties Neilgu laiku, mazliet piktoties.
- papilēt Neilgu laiku, mazliet pilēt.
- papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
- paplakšināt Neilgu laiku, mazliet plakšināt.
- paplakšķināt Neilgu laiku, mazliet plakšķināt.
- paplandīt Neilgu laiku, mazliet plandīt.
- paplandīties Neilgu laiku, mazliet plandīties.
- paplānot Neilgu laiku, mazliet plānot.
- paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
- paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
- paplaukšināt Neilgu laiku, mazliet plaukšināt.
- paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet plaukšķināt.
- paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
- paplikšēt Neilgu laiku, mazliet plikšēt.
- paplīkšēt Neilgu laiku, mazliet plīkšēt.
- paplikšināt Neilgu laiku, mazliet plikšināt.
- paplīkšināt Neilgu laiku, mazliet plīkšināt.
- paplikšķēt Neilgu laiku, mazliet plikšķēt.
- paplīkšķēt Neilgu laiku, mazliet plīkšķēt.
- paplikšķināt Neilgu laiku, mazliet plikšķināt.
- paplīkšķināt Neilgu laiku, mazliet plīkšķināt.
- papliķēt Neilgu laiku, mazliet pliķēt 1(1).
- paplinkšēt Neilgu laiku, mazliet plinkšēt.
- paplinkšināt Neilgu laiku, mazliet plinkšināt.
- paplinkšķēt Neilgu laiku, mazliet plinkšķēt.
- paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
- paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
- paplīvot Neilgu laiku, mazliet plīvot.
- paplosīt Neilgu laiku, mazliet plosīt.
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju).
- pažērgoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties; pažargoties (1).
- pažargoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties.
- paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
- papluinīt Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
- paplūkāt Neilgu laiku, mazliet plūkāt.
- paplūkt Neilgu laiku, mazliet plūkt.
- paecēties Neilgu laiku, mazliet plūkties.
- paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
- paplunkšēt Neilgu laiku, mazliet plunkšēt.
- paplunkšināt Neilgu laiku, mazliet plunkšināt.
- paplunkšķēt Neilgu laiku, mazliet plunkšķēt.
- paplunkšķināt Neilgu laiku, mazliet plunkšķināt.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- papļaustīt Neilgu laiku, mazliet pļaustīt.
- papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
- papogāt Neilgu laiku, mazliet pogot (par lakstīgalu).
- papogot Neilgu laiku, mazliet pogot.
- papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
- papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
- paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
- papraulēt Neilgu laiku, mazliet praulēt.
- papresēt Neilgu laiku, mazliet presēt.
- papretoties Neilgu laiku, mazliet pretoties.
- palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
- papriecināt Neilgu laiku, mazliet priecināt.
- papūderēt Neilgu laiku, mazliet pūderēt.
- papūdēt Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
- papukoties Neilgu laiku, mazliet pukoties.
- papukstēt Neilgu laiku, mazliet pukstēt.
- papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst.
- papušķot Neilgu laiku, mazliet pušķot.
- papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
- padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
- paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- paraizēties Neilgu laiku, mazliet raizēties.
- parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
- parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
- parakstīt Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
- paraksturot Neilgu laiku, mazliet raksturot.
- parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
- parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
- parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
- parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
- parāties Neilgu laiku, mazliet rāties.
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- paraudināt Neilgu laiku, mazliet raudināt.
- paraudzēt Neilgu laiku, mazliet raudzēt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
- paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
- parediģēt Neilgu laiku, mazliet rediģēt.
- paregulēt Neilgu laiku, mazliet regulēt.
- parēķināt Neilgu laiku, mazliet rēķināt.
- paremontēt Neilgu laiku, mazliet remontēt.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
- parībēt Neilgu laiku, mazliet rībēt.
- parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
- parīdīt Neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni).
- parīdināt Neilgu laiku, mazliet rīdīt, kūdīt.
- pariekstot Neilgu laiku, mazliet riekstot.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- parīkot Neilgu laiku, mazliet rīkot.
- palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
- parīkoties Neilgu laiku, mazliet rīkoties.
- pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
- parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
- parīvēt Neilgu laiku, mazliet rīvēt.
- parīvēties Neilgu laiku, mazliet rīvēties.
- parobot Neilgu laiku, mazliet robot.
- parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
- parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
- parukšēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
- parukšķēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
- parunāties Neilgu laiku, mazliet runāties.
- parušināt Neilgu laiku, mazliet rušināt.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties.
- pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot.
- pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
- pasaldēties Neilgu laiku, mazliet saldēties.
- pasalt Neilgu laiku, mazliet salt.
- pasalkt Neilgu laiku, mazliet salūst izsalkumu.
- pasāpēt Neilgu laiku, mazliet sāpēt.
- pasāpināt Neilgu laiku, mazliet sāpināt.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā).
- pasarkt Neilgu laiku, mazliet sarkt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
- pasaudzēt Neilgu laiku, mazliet saudzēt.
- pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot.
- pagozīties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- pasēkt Neilgu laiku, mazliet sēkt.
- pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
- pasērot Neilgu laiku, mazliet sērot.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
- pasīkt Neilgu laiku, mazliet sīkt.
- pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
- pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
- pasilt Neilgu laiku, mazliet silt.
- pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet sist (ko).
- pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
- paskābēt Neilgu laiku, mazliet skābēt.
- paskābt Neilgu laiku, mazliet skābt.
- paskaisties Neilgu laiku, mazliet skaisties.
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskaitļot Neilgu laiku, mazliet skaitļot.
- paskaldīt Neilgu laiku, mazliet skaldīt.
- paskalināt Neilgu laiku, mazliet skalināt.
- paskalināties Neilgu laiku, mazliet skalināties.
- paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
- paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
- paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem).
- paskanēt Neilgu laiku, mazliet skanēt.
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paskicēt Neilgu laiku, mazliet skicēt.
- paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties.
- paskopoties Neilgu laiku, mazliet skopoties.
- paskraidelēt Neilgu laiku, mazliet skraidelēt.
- paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
- paskrāpēt Neilgu laiku, mazliet skrāpēt.
- paskrapšēt Neilgu laiku, mazliet skrapšēt.
- paskrapšķēt Neilgu laiku, mazliet skrapšķēt.
- paskrapšināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- paskrapšķināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- paskribināt Neilgu laiku, mazliet skribināt.
- paskribināties Neilgu laiku, mazliet skribināties.
- paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
- paskrubināties Neilgu laiku, mazliet skrubināties.
- paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
- paskumt Neilgu laiku, mazliet skumt.
- pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
- paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
- paslacināt Neilgu laiku, mazliet slacināt.
- paslacīt Neilgu laiku, mazliet slacīt.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
- paslapināt Neilgu laiku, mazliet slapināt.
- paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
- paslaucīt Neilgu laiku, mazliet slaucīt.
- paslaukt Neilgu laiku, mazliet slaukt.
- paslavēt Neilgu laiku, mazliet slavēt.
- paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
- paslīdināt Neilgu laiku, mazliet slīdināt.
- paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
- paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
- paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
- paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet slīpēt.
- pasmalcināt Neilgu laiku, mazliet smalcināt.
- pasmalstīt Neilgu laiku, mazliet smalstīt.
- pasmēķēt Neilgu laiku, mazliet smēķēt.
- pasmelgt Neilgu laiku, mazliet smelgt.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt.
- pasmilkstēt Neilgu laiku, mazliet smilkstēt.
- pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
- pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
- pasmulēt Neilgu laiku, mazliet smulēt.
- pasnaikstīt Neilgu laiku, mazliet snaikstīt.
- pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
- pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
- pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
- paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
- paspaidīties Neilgu laiku, mazliet spaidīties.
- paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
- paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
- paspēkoties Neilgu laiku, mazliet spēkoties.
- paspekulēt Neilgu laiku, mazliet spekulēt.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- paspīdzināt Neilgu laiku, mazliet spīdzināt.
- paspiegt Neilgu laiku, mazliet spiegt.
- paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
- paspiesties Neilgu laiku, mazliet spiesties.
- paspiningot Neilgu laiku, mazliet spiningot.
- paspirināties Neilgu laiku, mazliet spirināties.
- paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
- paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
- paspodrināt Neilgu laiku, mazliet spodrināt.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- paspolēt Neilgu laiku, mazliet spolēt.
- pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
- pasprakšēt Neilgu laiku, mazliet sprakšēt.
- pasprakšķēt Neilgu laiku, mazliet sprakšķēt.
- pasprauslāt Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
- pasprauslot Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
- pasprēgāt Neilgu laiku, mazliet sprēgāt.
- paspriedelēt Neilgu laiku, mazliet spriedelēt.
- paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
- pastabulēt Neilgu laiku, mazliet stabulēt.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- pastampāt Neilgu laiku, mazliet stampāt.
- pastenēt Neilgu laiku, mazliet stenēt.
- pastīvināt Neilgu laiku, mazliet stīvināt.
- pastomīties Neilgu laiku, mazliet stomīties.
- pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
- pastrēbt Neilgu laiku, mazliet strēbt.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- pastrīķēt Neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti).
- pastrinkšēt Neilgu laiku, mazliet strinkšēt.
- pastrinkšināt Neilgu laiku, mazliet strinkšināt.
- pastrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet strinkšķēt.
- pastrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet strinkšķināt.
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
- pastumdīt Neilgu laiku, mazliet stumdīt.
- pastumdīties Neilgu laiku, mazliet stumdīties.
- pastūrēt Neilgu laiku, mazliet stūrēt.
- pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus).
- pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
- pasukāties Neilgu laiku, mazliet sukāties.
- pasūknēt Neilgu laiku, mazliet sūknēt.
- pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
- pasūkt Neilgu laiku, mazliet sūkt.
- pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
- pasūrstēt Neilgu laiku, mazliet sūrstēt.
- pasusināt Neilgu laiku, mazliet susināt.
- pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1).
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1).
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pasvēpināt Neilgu laiku, mazliet svēpināt.
- pasviedrēt Neilgu laiku, mazliet sviedrēt.
- pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
- pasvilināt Neilgu laiku, mazliet svilināt.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilt Neilgu laiku, mazliet svilt.
- pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
- pasvīst Neilgu laiku, mazliet svīst.
- pašalkt Neilgu laiku, mazliet šalkt.
- pašaubīties Neilgu laiku, mazliet šaubīties.
- pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
- pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
- pašausmināt Neilgu laiku, mazliet šausmināt.
- pašausmināties Neilgu laiku, mazliet šausmināties.
- pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
- pašķaidīt Neilgu laiku, mazliet šķaidīt.
- pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
- pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
- pašķaidīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties.
- pašķaudīt Neilgu laiku, mazliet šķaudīt.
- pašķaudīties Neilgu laiku, mazliet šķaudīties.
- pašķendēties Neilgu laiku, mazliet šķendēties.
- pašķeterēt Neilgu laiku, mazliet šķeterēt.
- pašķetināt Neilgu laiku, mazliet šķetināt.
- pašķiest Neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu).
- pašķindēt Neilgu laiku, mazliet šķindēt.
- pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
- pašķirot Neilgu laiku, mazliet šķirot.
- pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas).
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
- pašķūrēt Neilgu laiku, mazliet šķūrēt.
- pašļakstēt Neilgu laiku, mazliet šļakstēt.
- pašļakstināt Neilgu laiku, mazliet šļakstināt.
- pašļakstināties Neilgu laiku, mazliet šļakstināties.
- pašļakstīt Neilgu laiku, mazliet šļakstīt.
- pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
- pašļākt Neilgu laiku, mazliet šļākt.
- pašļākties Neilgu laiku, mazliet šļākties.
- pašmakstināt Neilgu laiku, mazliet šmakstināt.
- pašmaukstināt Neilgu laiku, mazliet šmaukstināt.
- pašmīkstēt Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
- pašmīkstēties Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
- pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
- pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
- pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
- pašņākt Neilgu laiku, mazliet šņākt.
- pašņaukāt Neilgu laiku, mazliet šņaukāt.
- pašņirkstēt Neilgu laiku, mazliet šņirkstēt.
- pašņukstēt Neilgu laiku, mazliet šņukstēt.
- pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
- pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
- pavilināt Neilgu laiku, mazliet šurp un turp valstīt.
- pašūt Neilgu laiku, mazliet šūt.
- pašvīkāt Neilgu laiku, mazliet švīkai.
- pašvīkstēt Neilgu laiku, mazliet švīkstēt.
- pašvīkstināt Neilgu laiku, mazliet švīkstināt.
- patamborēt Neilgu laiku, mazliet tamborēt.
- patarkšēt Neilgu laiku, mazliet tarkšēt.
- patarkšināt Neilgu laiku, mazliet tarkšināt.
- patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt.
- patarkšķināt Neilgu laiku, mazliet tarkšķināt.
- patašķīt Neilgu laiku, mazliet tašķīt.
- patašķīties Neilgu laiku, mazliet tašķīties.
- pataukšķēt Neilgu laiku, mazliet taukšķēt.
- pataurēt Neilgu laiku, mazliet taurēt.
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot.
- pateoretizēt Neilgu laiku, mazliet teoretizēt.
- patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt.
- patērpināt Neilgu laiku, mazliet tērpināt.
- patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
- patēst Neilgu laiku, mazliet tēst.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet tiekties (uz kādu mērķi).
- patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
- patiepties Neilgu laiku, mazliet tiepties.
- patīksmināt Neilgu laiku, mazliet tīksmināt.
- patīksmināties Neilgu laiku, mazliet tīksmināties.
- patikšēt Neilgu laiku, mazliet tikšēt.
- patikšināt Neilgu laiku, mazliet tikšināt.
- patikšķēt Neilgu laiku, mazliet tikšķēt.
- patikšķināt Neilgu laiku, mazliet tikšķināt.
- pamalties Neilgu laiku, mazliet tikt maltam; tikt daļēji samaltam.
- patincināt Neilgu laiku, mazliet tincināt.
- patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
- patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
- patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
- patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
- patīstīt Neilgu laiku, mazliet tīstīt.
- patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt.
- patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī).
- patrallināt Neilgu laiku, mazliet trallināt.
- patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
- patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
- patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
- patrenkt Neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku).
- patrīcēt Neilgu laiku, mazliet trīcēt.
- patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrīcināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrinkšēt Neilgu laiku, mazliet trinkšēt.
- patrinkšināt Neilgu laiku, mazliet trinkšināt.
- patrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet trinkšķēt.
- patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
- patrīsēt Neilgu laiku, mazliet trīsēt.
- patrīsināt Neilgu laiku, mazliet trīsināt.
- patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt.
- patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
- patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
- patūļāties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
- patūļoties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
- paturpināt Neilgu laiku, mazliet turpināt.
- patusnīt Neilgu laiku, mazliet tusnīt.
- patvaicēt Neilgu laiku, mazliet tvaicēt.
- patvaicēties Neilgu laiku, mazliet tvaicēties.
- patvaikot Neilgu laiku, mazliet tvaikot.
- patvarstīt Neilgu laiku, mazliet tvarstīt.
- patveicēt Neilgu laiku, mazliet tveicēt.
- paubagot Neilgu laiku, mazliet ubagot.
- paucināt Neilgu laiku, mazliet ucināt.
- paūjināt Neilgu laiku, mazliet ūjināt.
- paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt.
- paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
- paurdīt Neilgu laiku, mazliet urdīt.
- paurdīties Neilgu laiku, mazliet urdīties.
- paurkšēt Neilgu laiku, mazliet urkšēt.
- paurkšķēt Neilgu laiku, mazliet urkšķēt.
- paurķēt Neilgu laiku, mazliet urķēt.
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet urķēties.
- pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- paniekot Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
- pavadāt Neilgu laiku, mazliet vadāt.
- pavagot Neilgu laiku, mazliet vagot.
- pavaibstīt Neilgu laiku, mazliet vaibstīt.
- pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
- pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
- pavaimanāt Neilgu laiku, mazliet vaimanāt.
- pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
- pavajāt Neilgu laiku, mazliet vajāt.
- pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet vākt.
- pavaldīties Neilgu laiku, mazliet valdīties.
- pavalkāt Neilgu laiku, mazliet valkāt.
- pavalstīt Neilgu laiku, mazliet valstīt.
- pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
- pavāļāt Neilgu laiku, mazliet vāļāt.
- pavāļāties Neilgu laiku, mazliet vāļāties.
- pavandīt Neilgu laiku, mazliet vandīt.
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties.
- pavārdot Neilgu laiku, mazliet vārdot.
- pavārdzināt Neilgu laiku, mazliet vārdzināt.
- pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt.
- pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
- pavārtīt Neilgu laiku, mazliet vārtīt.
- pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
- pavēcināt Neilgu laiku, mazliet vēcināt.
- pavēcināties Neilgu laiku, mazliet vēcināties.
- pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
- pavējoties Neilgu laiku, mazliet vējoties.
- pavelcēt Neilgu laiku, mazliet velcēt.
- pavelēt Neilgu laiku, mazliet velēt (1).
- pavērot Neilgu laiku, mazliet vērot.
- pasprēst Neilgu laiku, mazliet vērpt.
- pavērpt Neilgu laiku, mazliet vērpt.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu).
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- paveseļoties Neilgu laiku, mazliet veseļoties.
- pavēsināt Neilgu laiku, mazliet vēsināt.
- pavēsināties Neilgu laiku, mazliet vēsināties.
- pavētīt Neilgu laiku, mazliet vētīt.
- pavēzēt Neilgu laiku, mazliet vēzēt.
- pavēžot Neilgu laiku, mazliet vēžot.
- pavicināt Neilgu laiku, mazliet vicināt.
- pavīcināt Neilgu laiku, mazliet vīcināt.
- pavidžināt Neilgu laiku, mazliet vidžināt.
- paviebt Neilgu laiku, mazliet viebt.
- paviebties Neilgu laiku, mazliet viebties.
- paviesoties Neilgu laiku, mazliet viesoties.
- pavilcināt Neilgu laiku, mazliet vilcināt.
- pavilcināties Neilgu laiku, mazliet vilcināties.
- pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt 1 (apstrādājot ar vīli).
- pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt 2 (šujot).
- pavilināt Neilgu laiku, mazliet vilināt.
- pavilnīt Neilgu laiku, mazliet vilnīt.
- paviļāt Neilgu laiku, mazliet viļāt.
- paviļāties Neilgu laiku, mazliet viļāties.
- paviļņoties Neilgu laiku, mazliet viļņoties.
- pavingrināt Neilgu laiku, mazliet vingrināt.
- pavingrināties Neilgu laiku, mazliet vingrināties.
- pavingrot Neilgu laiku, mazliet vingrot.
- pavirināt Neilgu laiku, mazliet virināt.
- pavirmot Neilgu laiku, mazliet virmot.
- pavirpināt Neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos).
- pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
- pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
- pavirpuļot Neilgu laiku, mazliet virpuļot.
- pavīstīt Neilgu laiku, mazliet vīstīt.
- pavīt Neilgu laiku, mazliet vīt.
- pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
- pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
- pavīzēties Neilgu laiku, mazliet vīzēties; pazoboties.
- pazagt Neilgu laiku, mazliet zagt.
- pazāģēt Neilgu laiku, mazliet zāģēt.
- pazākāt Neilgu laiku, mazliet zākāt.
- pazākāties Neilgu laiku, mazliet zākāties.
- pazārdot Neilgu laiku, mazliet zārdot.
- pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
- paziedēt Neilgu laiku, mazliet ziedēt.
- paziepēt Neilgu laiku, mazliet ziepēt.
- paziepēties Neilgu laiku, mazliet ziepēties.
- paziest Neilgu laiku, mazliet ziest.
- pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
- pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
- pazīsties Neilgu laiku, mazliet zīst; pazīst (1).
- pazīst Neilgu laiku, mazliet zīst.
- pazobot Neilgu laiku, mazliet zobot.
- pazoboties Neilgu laiku, mazliet zoboties.
- pazondēt Neilgu laiku, mazliet zondēt.
- pazūdīties Neilgu laiku, mazliet zūdīties.
- pazuzēt Neilgu laiku, mazliet zuzēt.
- pazvalstīt Neilgu laiku, mazliet zvalstīt.
- pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
- pazvanīt Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
- pazvāroties Neilgu laiku, mazliet zvāroties.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pazvejoties Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pazvērot Neilgu laiku, mazliet zvērot.
- pazviegt Neilgu laiku, mazliet zviegt.
- pazvilnēt Neilgu laiku, mazliet zvilnēt.
- pažadzināt Neilgu laiku, mazliet žadzināt.
- pažagoties Neilgu laiku, mazliet žagoties.
- pažāvāties Neilgu laiku, mazliet žāvāties.
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos).
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties.
- pažibulēt Neilgu laiku, mazliet žibulēt.
- pažilbināt Neilgu laiku, mazliet žilbināt.
- pažņaudzīt Neilgu laiku, mazliet žņaudzīt.
- pažonglēt Neilgu laiku, mazliet žonglēt.
- pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt; mazliet, daļēji izžūt.
- pažūžināt Neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu).
- pažūžot Neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu).
- pažvadzēt Neilgu laiku, mazliet žvadzēt.
- pažvadzināt Neilgu laiku, mazliet žvadzināt.
- pasust Neilgu, laiku mazliet sutināt.
- pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst.
- pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt.
- mekonalģija Neiralģiskas sāpes, pārtraucot opija lietošanu.
- bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
- bakacis Neizdevusies lieta.
- sataupīt Neizlietot, saglabāt.
- neņemt mutē (vārdus) neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
- šlamāns Neizveicīgs, slinks cilvēks; slinks zirgs; lietū izmirkusi dzīva radība.
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās); nolaistīt.
- aizalieties Nejauši tikt aizlietam.
- apžļāgties Nejauši tikt aplietam ar kādu netīru šķidrumu.
- nosalieties Nejauši tikt izlietam, nolietam.
- piesalieties Nejauši tikt pielietam (vairāk nekā vajadzīgs).
- per accidens nejaušs; sholastiskajā filozofijā - tāds, kas lietai piemīt gadījuma pēc; pretmets - _per se_.
- multirezistence Nejutība pret vairākiem medikamentiem, kas parasti izveidojas pakāpeniski, šo medikamentu ilgstošas lietošanas rezultātā.
- promnēzija Nekad nebijušu notikumu vai lietu šķietama atcerēšanās.
- elles prauls nekam nederīgs cilvēks; nelietis.
- čuslis Nekārtīga istaba, kur daudzas lietas nekārtībā samestas.
- abusus Nekārtīga, noziedzīga vai nodevīga izlietošana.
- smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu).
- apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu).
- kudzums Nekārtīgi kopā samestas lietas.
- plūderēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu); plūrēt.
- plūrēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu).
- sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- bē Nekas nebūs! neko nedabūs! (parasti lieto mēdoties).
- diallēle Neko neizskaidrojoša aploces definīcija, kur definējamo lieto kā definīciju, pierādāmo kā pierādījumu, par pamatu ņem to, kas vēl jāpierāda.
- tīkls FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; _FidoNet_.
- FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; tīkls _FidoNet_.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals.
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks.
- lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks.
- pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība.
- immobiļi Nekustamas lietas.
- koprofrāzija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihiskās slimībās.
- koprolālija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- verbļuds Nelegāls narkotiku vai citu aizliegtu lietu, priekšmetu piegādātājs.
- purifikators Neliela balta linu auduma drāniņa, kuru lieto Eiharistijas laikā, lai noslaucītu biķera malu.
- kurmulis Neliela daļa no kādas nevērtīgas lietas.
- atslēgspraudnis Neliela ierīce, kas nodrošina, ka tikai pilnvaroti lietotāji var kopēt vai izmantot konkrētas programmatūras lietotnes.
- sīklietotne Neliela lietojumprogramma, kas paredzēta kāda specifiska uzdevuma izpildei (piem., kalkulatora programma, kāršu spēles programma u. c.).
- šļice Neliela lietusgāze.
- takča Neliela niša, ko sienu dekorācijai lieto islāma arhitektūra visās zemēs, bet it īpaši Persijā.
- serdenis Neliela plastmasas vai metāla spole bez sānu plāksnēm kinolentes uztīšanai; biežāk lieto tikko attīstītas filmas uztīšanai, tā izvairoties no noberzumiem.
- ielāps Neliela programmas korekcija, ko parasti veic lietotājs, lai novērstu iepriekš neparedzētus trūkumus programmas funkcionēšanā.
- zaldātiņš Neliela saslieta labības kopiņa, statiņš.
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- izlietnes skapītis neliela skapjveida mēbele izlietnes ierīkošanai.
- aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils.
- aspergils Neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs.
- osuārijs Neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
- mikrolīti Nelieli akmens rīki, reizēm ar ģeometrisku formu, piem., bultu gali, asmeņi, ko mezolītā, neolītā lietojuši pirmatnējie cilvēki.
- autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- codicilli Nelieli vaskoti galdiņi, ko Romā lietoja testamentu papildinājumu uzrakstiem.
- pārkaras Nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
- pārkari Nelieli, pie galotnēm kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek (siena) kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
- bābiņa Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- bābīna Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- bābiņš Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- piešprice Neliels (kur pielieta šķidruma) daudzums.
- lietojumikona Neliels attēls vai grafisks simbols, kas apzīmē lietojumprogrammu grafiskajā lietotāja saskarnē.
- šmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai.
- žmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai.
- kasiklis Neliels grābekļa veida dzelzs rīks, ko lieto ravējot.
- implūvijs Neliels grīdā iebūvēts baseins lietus ūdens savākšanai seno romiešu mājas ātrijā.
- tulzna Neliels lietus mākonis.
- sīks lietus neliels lietus, kas līst ar smalkām lāsēm (smidzina).
- stara Neliels lietus.
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu.
- trauksmes lodziņš neliels lodziņš, viens no ziņojumlodziņa veidiem, kas parādās displeja ekrānā, lai brīdinātu lietotāju par potenciāliem darbības traucējumiem, piemēram, par iespēju, ka sistēma var izdzēst vienu vai vairākas datnes.
- piekļuves tīkls neliels lokālais tīkls, kas garantē kā tā lietotāju savstarpējos sakarus, tā arī piekļuvi citam datoru tīklam.
- kulenīca Neliels maiss (mazliet nicinoši).
- piekariņš Neliels piekarams rotājums; neliela piekarama rotas lietas detaļa.
- kupella Neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai.
- vagonets Neliels preču vagons, ko lieto preču izvadāšanai nelielā attālumā, piemēram, kalnraktuvēs; vagonete.
- zaiza Neliels priekšmets bez praktiska pielietojuma ar apšaubāmu estētisko vērtību.
- nieks Neliels priekšmets; neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
- torps Neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam.
- uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- staņģelis Neliels, vertikāls koka trauks, ko lietoja, kā spaini, ķipi u. tml.
- pochette Neliels, vijolei līdzīgs lociņinstruments, ko 16.-18. gs. lietoja deju skolotāji stundās, jo tās mazo izmēru dēļ, komplicētu figūru rādot, skolotājs lika instrumentu svārku kabatā.
- aktīvās jaudas zudumi nelietderīga pārvadāmās elektriskās enerģijas neatgriezeniska pārveidošanās siltuma enerģijā (zudumi elektropārvades līniju vados, elektromašīnu un aparātu tinumos u. c.).
- zaudēšana nelietderīga, bezmērķīga (laika) tērēšana
- nieks Nelietderīga, nemērķtiecīga, arī mazsvarīga darbība.
- tukšgaita Nelietderīga, veltīga darbība; bezdarbība.
- nomujāt Nelietderīgi (bezjēdzīgi) izniekot.
- (iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
- (iz)kaisīt kā pelavas (arī sēnalas) vējā nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
- izkaisīt (arī (iz)sēt) visos (pasaules) vējos, arī pa visiem vējiem nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot; (iz)šķiest.
- izkaisīt vējā nelietderīgi izmantot, iztērēt, izšķiest.
- izģeķot Nelietderīgi izmantot; izniekot.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- izkaisīt vējā (arī vējos, visos vējos, pasaules vējos, pa visiem vējiem) nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
- izkaisīt kā pelavas vējā nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
- izsēt vējā (arī pa visiem vējiem) nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
- izķēzīt Nelietderīgi iztērēt, izniekot.
- izplinderēt Nelietderīgi iztērēt, izšķērdēt.
- aizkūpināt Nelietderīgi iztērēt.
- izpļurkstināt Nelietderīgi iztērēt.
- notriekt Nelietderīgi notērēt (naudu, mantu), parasti uzdzīvē.
- notriekt (arī nosist) naudu nelietderīgi notērēt naudu.
- nosist (arī notriekt) naudu nelietderīgi notērēt naudu.
- novalačīt Nelietderīgi pavadīt (laiku).
- izniekot Nelietderīgi pavadīt (mūžu, laika posmu).
- noklunkurēt Nelietderīgi pavadīt laiku.
- nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (visu laikposmu).
- nonīcināt Nelietderīgi pavadīt, izniekot laiku.
- sēt vējā (arī pa visiem vējiem) nelietderīgi tērēt, lietot; šķiest.
- sēt Nelietderīgi tērēt, šķērdēt.
- putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
- vataļāt Nelietderīgi, bez darba pavadīt laiku.
- vataļāties Nelietderīgi, bez darba pavadīt laiku.
- izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
- nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu); iztērēt.
- zaudēt Nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (laiku).
- izkroģēt Nelietderīgi, neapdomīgi izlietot; iztērēt, izsaimniekot, izšķiest; izdāļāt.
- blēņas Nelietderīgi, nevērtīgi priekšmeti.
- (no)sviest (arī (no)mest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu, dzīves posmu).
- nomest (arī nosviest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
- nosviest (arī nomest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
- šķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt (naudu, materiālas vērtības).
- šķērdēties Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt naudu, materiālas vērtības.
- bez mērķa Nelietderīgi.
- bezspēcīgs Nelietderīgs, neizmantojams.
- bezmērķīgs Nelietderīgs.
- šeļmastība nelietība; blēdība.
- cūcība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
- riebeklība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
- sentīna Nelietīgi cilvēki, sabiedrības atkritumi.
- plauskāt Nelietīgi runāt, tenkot; plaukšķēt.
- nelietis Nelietīgs cilvēks.
- žmūglis Nelietīgs cilvēks.
- cūcīgs Nelietīgs, zemisks; nekrietns.
- neliešs Nelietīgs.
- draņķis Nelietis (par cilvēku); ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
- kanaļa Nelietis, bezgodis; salašņas, padibenes.
- nederulis Nelietis, liekēdis; nekam nederīgs.
- drancka Nelietis, neliete, padauza.
- nelieta Nelietis, neliete.
- nelietaļa Nelietis, neliete.
- nemēršs Nelietis, nemiernieks.
- nelieknis Nelietis, palaidnis, nederīgs cilvēks.
- nedrēbis Nelietis, palaidnis.
- ņēga Nelietis, palaidnis.
- čams Nelietis, zaglis.
- dirsa Nelietis.
- glumda Nelietis.
- kvāts Nelietis.
- nenoderīgs Nelietojams, nederīgs, nelāgs.
- neliets Nelietojams, nederīgs.
- neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
- ne(ie)ņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
- taupīt Nelietot, ar nolūku saglabāt (kādam, kam).
- tīrā kinofilma nelietota filmlente.
- laikrakstu papīrs nelīmēts papīrs ar lielu kokmasas un mazu pelnu daudzumu; lieto laikrakstu iespiešanai.
- dublikātu papīrs nelīmēts, mašīngluds papīrs ar nelielu pelnu daudzumu; lieto dokumentu pavairošanai ar kopējamām mašīnām.
- izķēpāt Nemākulīgi lietojot, izmantojot, izniekot.
- saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
- ķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt; arī ķēpāt (2).
- ķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt; arī ķēpāt (2).
- noķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot; arī noķēpāt (2).
- sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
- jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem.
- pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties.
- aoristija Nenosakāmība; pēc seno skeptiķu domām par lietu būtību nekā noteikta nevar zināt.
- grabas Nenozīmīgas lietas, grabažas.
- Abesīnija Neoficiāls Etiopijas nosaukums, kas tika lietots līdz 1945. g. un paretam arī vēlāk.
- neohēgelietis Neohēgelisma piekritējs; jaunhēgelietis.
- neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm.
- entēze Neorganiska materiāla lietošana audu defekta aizstāšanai, protezēšanai.
- sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē.
- emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
- principatteice Nepareiza aparāta darbība, ko izraisījusi kļūdaina aparāta projektēšana, konstruēšana, ieregulēšana vai lietošana.
- Sabiedrības salas nepareizi lietots Biedrības salu nosaukums.
- aplams Nepareizs, bezjēdzīgs, arī nelietderīgs (par darbību, izturēšanos).
- rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās.
- nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot.
- tecēt Nepārtraukti līt (par lietu).
- jebatorija nepatīkama lieta.
- ģilstags Nepatīkama, trokšņaina lieta.
- draņķis Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
- nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
- nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
- apniknošana Nepatikas, pat dusmu moments, kad kāda lieta, cilvēks vai jautājums mūs pārāk ilgi nodarbinājis.
- inkompetents Nepiekritīgs, nelietpratīgs.
- ieroča pārvadāšana nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana vai pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošanas iespēja ir izslēgta.
- atvairīt Nepieņemt (lietas, dāvanas).
- akrilaldehīds Nepiesātināts aldehīds, propenāls CH~2~=CH-CHO; bezkrāsains, viegli gaistošs un uzliesmojošs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto plastmasu ražošanā, organiskajā sintēzē u. c.
- izobutilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis C4H10, bezkrāsas gāze; lieto organiskajā sintēze.
- metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
- koloksilīns Nepilnīgi nitrēta celuloze, ko lieto plēvju un kolodija iegūšanai.
- madernieks Nepraša, kas sabojā kādu lietu, gribēdams to labot.
- oblāte Neraudzētas mīklas maizes ripiņa, kas tiek lietota kristiešu dievkalpojumā; dievmaize.
- viesa privilēģijas nereģistrēta tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotāja tiesības un atļauja izmantot noteiktus pakalpojumus.
- Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā.
- pārtraukts nervozs, mazliet jucis.
- karīcāt Nesaprātīgi lietojot izšķērdēt.
- tuda Nesaprātīgs, mazliet muļķīgs cilvēks.
- dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu).
- kā ar malku nesaudzīgi, neuzmanīgi, kā ar parastām lietām.
- gestor Nesējs; veikalvedis, lietvedis.
- stāti Neskaidra lieta, lieta, kas stāv uz vietas.
- nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
- lajs Nespeciālists; nelietpratīgs, nezinošs cilvēks.
- anopsija Nespēja lietot redzi.
- žargonafāzija Nespēja pareizi lietot savu vārdu krājumu; sintaktiskā afāzija.
- asēmija Nespēja saprast un lietot kā sazināšanās līdzekli runu, rakstu vai žestu.
- maztikusi Nespējīga, nederīga, nelietojama.
- mazticis Nespējīgs, nederīgs, nelietojams.
- ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
- paracetamols Nesteroidāls preparāts, kam ir spēcīga pretsāpju un pretdrudža darbība, kuras dēļ to bieži lieto augšējo elpceļu slimību un saaukstēšanās gadījumā.
- pasīvā eitanāzija netiek pielietoti dzīvību uzturoši pasākumi vai arī tie tiek pārtraukti.
- perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
- siksnas pārvads netiešais berzes pārvads, kurā griezes momenta pārnešanai starp vārpstām izmanto dzensiksnas (ir plakansiksnas, ķīļsiksnas un zobsiksnu pārvadi); lieto mašīnās un aparātos.
- ražošanas vispārējās izmaksas netiešas ar ražošanu saistītas izmaksas, piemēram, ražošanas vadīšanā un apkalpošanā nodarbināto darba algas, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, kā arī pamatlīdzekļu nolietojums.
- stāvēt Netikt izlietotam.
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
- nostāvēt Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
- palikt pāri netikt patērētam, izlietotam; saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- palikt Netikt patērētam, izlietotam.
- lomens Netīra lieta vai šaubīgs pasākums.
- cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
- ņoga Netīrumi, atkritumi, gruži; samestas drēbes, sasvaidītas lietas.
- ķece Netīrumi, dubļi; vieta kur izlej samazgas un netīro ūdeni, izlietne.
- šņaga Nevajadzīga lieta.
- badi Nevajadzīgas, nederīgas, mazvērtīgas lietas, priekšmeti; krāmi; grabažas.
- bārstīties Nevajadzīgi, nelietderīgi, izšķērdīgi bērt, bārstīt.
- šķīrējtiesa nevalstiska, neatkarīga jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
- klumpis Neveikls cilvēks; klibs, nelietojams zirgs.
- vili Neveiksmīga lieta, aresta draudi.
- antenefekts Nevēlama elektromagnētisko viļņu izstarošana vai uztveršana, kas ietekmē antenas virziendarbību un samazina tās lietderības koeficientu.
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis).
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piemēram, lietojot kādas zāles.
- apburzīties Nevērīgas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļūt negludam, neizskatīgam.
- padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
- padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt.
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
- draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- pa acu galam nevērīgi, pavirši; mazliet, neilgi; no tālienes (apskatīt, manīt, redzēt).
- nelieta Nevērtīga, nederīga lieta.
- nevērte Nevērtīga, nederīga lieta.
- suklenderis nevērtīgs cilvēks vai lieta.
- res nullius nevienam nepiederoša lieta.
- paspiesties Neviļus (mazliet) piespiest.
- uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1).
- samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru.
- noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus).
- agnozija Nezināšana, reliģisku lietu nesaprašana.
- naftionskābe NH~2~C~10~H~6~SO~2~OH, tās nātrija sāli lieto par hemostatisku līdzekli; agrāk lietota pret saindēšanos ar nitrītiem, arī - jodisma ārstēšanai.
- paraaminohipūrskābe NH~2~C~6~H~4~COHNCH~2~COOH, skābe, ko lieto nieru kanāliņu ekskretoriskās funkcijas pārbaudei, noteicot šās vielas izdalīšanos ar urīnu pēc injekcijas vēnā.
- metanilskābe NH2C6H4SO3H, anilīn-m-sulfonskābe, iegūstama sulfurējot nitrobenzolu un iegūto produktu reducējot, lieto kākrāsvielu komponentu.
- nigers Nicinoša forma, ko lieto rasisti, uzrunājot nēģerus vai runājot par tiem (parasti ASV).
- vāžas Nicinošs lietuviešu baznīcas dziesmu apzīmējums.
- čivlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
- čūlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
- hromniķelis Niķeļa un broma sakausējums, ko lieto, piem., sildāmaparātu spirāļu izgatavošanā.
- ciklopa acs nirēja gumijas sejas maska ar nedalītu stiklu, nosedz arī degunu, parasti lieto kopā ar elpošanas caurulīti.
- šneiderits Nitrēta spridzināma viela (amonīti^2^), ko Francijā lietoja granātu pildīšanai.
- nitrostērķeles Nitrēti stērķeļu milti, ko maisījumā ar nitroglicerīnu lieto nesasalstoša dinamīta gatavošanai.
- azobenzols Nitrobenzola redukcijas produkts; lieto organiskajā sintēzē.
- mikrosporīns No "Microsporon" ģints sēņu kultūras iegūts ekstrakts; lieto intrakutānai raudzei, lai noteiktu jutību pret mikrosporām.
- uiguru raksts no 1. gt. b. lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts (daļa uiguru to lietoja līdz pat 18.-19. gs. b.); no 11.-12. gs. to sāka aizstāt arābu raksts.
- pērkona lode no akmens darināts cirvis, ko lietoja akmens un bronzas laikmetā un kam piedēvētas dziednieciskas īpašības.
- solventnafta No akmeņogļu darvas iegūta jēlbenzola un vieglo eļļu frakcionētas pārtvaices produkts, ko lieto kā šķīdinātāju.
- piedzēris No alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks.
- puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
- mafura No auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā.
- lapu šķiedra no auga lapām iegūta šķiedra; visplašāk lietotās lapu šķiedras ir sizals un abaka.
- ēteriskās eļļas no augu izejvielām iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši, aromātiski organisku savienojumu maisījumi; lieto parfimērijā, pārtikas rūpniecībā.
- vebe No auklām austa pirksta platuma lenta zirglietu izgatavošanai.
- kajeputeļļa No Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem.
- kārbele no bērza tāss izgatavota neliela kārba rotu unsmalku liet glabāšanai.
- bitumenols No bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām.
- vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- vēja jaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vējjaka.
- holofāns No caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani.
- krepētais saiņošanas papīrs no cēlinātas celulozes izgatavots plāns krepēts papīrs, ko lieto dažādu izstrādājumu starplikām un iesaiņošanai.
- grobnieks No cementa izliets kapa uzliktnis.
- sabiedriskais darbs no cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma
- ūķis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada docošu skaņu; dūcene.
- ūkšis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene.
- ūkšķis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene.
- dūcene No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; ūkšķis.
- žvurksteniņš No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu.
- rožmarinzieža No cūku taukiem, vaska un rozmarīna, muskatriekstu un paegļu eļļas pagatavota aromātiska ziede, ko lieto locekļu ieberzēšanai pret reimatismu, kā arī apsalumiem.
- dalmatika No Dalmācijas cēlies, romiešu tunikai līdzīgs tērps, ko lietoja Romā sākot ar 2. gs.; vēlāk katoļu garīdznieku amata tērpa daļa.
- ģerundijs No darbības vārda atvasināts un dažas verba īpašības saglabājis lietvārds latīņu, angļu valodā un dažās citās valodās.
- švurkstens No doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidruma šļākšanai.
- šmurkstens No doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidrumu šļākšanai.
- čača No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
- čačis No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
- grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko lieto rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
- gotu burti no grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
- atgāze No iekšdedzes motora izplūstošā gāze pēc lietderīgā darba veikšanas.
- granitols No kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem.
- kaņepju piens no kaņepju sēklām izspiests šķidrums, ko lietoja kā piedevu pie ēdiena; no kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
- namīns No kārtīm saslieta celtne, kur vasarā vārīja ēdienu.
- kukns No kārtīm saslieta virtuve (pagalmā).
- cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji.
- kokāmurs no koka izgatavots āmurs, ko parasti lieto skārda virsmu izlīdzināšanai un skārda mezglu (piemēram, durvju) deformēšanai to izmēru un formas pielāgošanas nolūkā.
- namiņš No kokiem stāvas telts veidā sasliets mājoklis, kādā senatnē piemituši mūsu senči un kas reizē bijis dzīvoklis un virtuve.
- budka No kokiem, zariem sasliets neliels miteklis.
- marakass No ķirbja, kokosrieksta vai cita izejmateriāla veidots Latīņamerikas pirmiedzīvotāju žvadzeklis, ko pildīja ar sēklām, akmentiņiem, gliemežvākiem un lietoja dejas ritma izcelšanai.
- azolakmuss No lakmusa iegūta tumšsarkana viela, ko lieto kā indikatoru, sevišķi piena bakterioloģijā.
- kreozots no lapkoku darvas iegūts šķidrums ar kodīgu smaku; lieto koka izstrādājumu piesūcināšanai pret pūšanu.
- atdilt No lietošanas kļūt neasam.
- atkosties No lietošanas kļūt neasam.
- burka no lietotas vadmalas vai no kāda cita auduma šūti apavi, kas pēc formas ir līdzīgi velteņiem.
- vētras buras no ļoti stipra, bieza auduma šūtas neliela laukuma buras, kuras lieto vētras laikā, kad parastās buras vairs nelīdz rēvēt.
- azbestpapīrs No malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai.
- homatropīns No mandeļskābes un tropīna sintētiski iegūstamais mandeļskābes tropīnesters, kas līdzīgi atropīnam rada acu zīlītes paplašināšanos: lieto sāļu veidā.
- ļumba No miltiem un gaļas gatavota maltīte (ko lieto kā diētu).
- šmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- žmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- opiofils No opija atkarīga persona; opija lietotājs.
- mazā putriņa no piena un kviešu miltiem gatavots ēdiens, ko lieto kā aizdaru; mērce.
- noslempties No rasas vai lietus kļūt slapjam un pagurušam.
- noslempēties No rasas, lietus u. tml. kļūt slapjam un pagurušam.
- gabunkoki No Rietumāfrikas piekrastes un īpaši no Gabonas eksportēti lietaskoki.
- pēkša No rudzu stiebriem darināta pūšama ierīce, rotaļlieta.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- būkšķis No skriemeļa darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- smurkšis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- švurkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- žvūkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- kapoks no šī koka iegūtā šķiedra, ko lieto kā pildīšanas un skaņizolācijas materiālu (šķiedras nemirkst un nesalīp).
- novoteksts No šķiedrvielas un mākslīgiem sveķiem veidojamā masa, ko lieto elektriskās izolācijas ķermeņu, klusi ritošu zobratu u. c. ražošanai.
- lupatu pusmasa no tekstilrūpniecības (linu vai kokvilnas) atkritumiem vai lietotām tekstilijām (vecdrānām) iegūtas šķiedrvielas lielas koncentrācijas suspensija ūdenī.
- plakanais nazis no tērauda loksnes izgatavots nazis ar diviem asmeņiem (ja viens asmens nodilst, nazi pagriež par 180° un darbu turpina); lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- kolofonijs no terpentīna attīrīti priežu sveķi; lieto par plāksteru un ziežu sastāvdaļu.
- laisma No trauka lietā ūdens strūkla.
- kardiolipīns No vērša sirds ekstrahēta viela, ko kopā ar lecitīnu un holesterīnu lieto kā antigēnu sifilisa seroloģiskai diagnozei.
- kapsīns No viengadīgās paprikas gatavots komplekss preparāts, ko lieto par kairinātāju līdzekli artrīta, neirīta, radikulīta, reimatisku slimību, pneimonijas gadījumā.
- apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
- apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu.
- apcept No virspuses, no visām pusēm mazliet izcept.
- ziedputekšņu antigēns no ziedputekšņiem ekstrahēts proteīns, ko lieto siena drudža ārstēšanā.
- stagnīns No zirgu liesas iegūts dzelteni brūns pulveris, ko lietoja intramuskulāru iešļircinājumu veidā asiņošanas apturēšanai.
- ortonitrofenilpropiolskābe NO2C6H4CC COOH, lieto alkaloīdu un glikozes noteikšanai urīnā.
- nopeizēt Nobeigt, nolietot.
- noštankāt Noblietēt (piemēram, klonu).
- noblēķēt Noblietēt (rijas kulu pirms kulšanas).
- nobietēt Noblietēt.
- noblītēt Noblietēt.
- biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties.
- kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
- nodarbība Nodarbošanās, lietderīga darbība, ko kāds veic; arī darbs (2).
- studināt Nodarboties ar nevajadzīgām lietām, novilkt laiku atliekot darbu.
- stubene Nodeldēta slota; nolietota rīkste; celms.
- salaga Nodevējs, nelietis.
- armijas uzturs nodoklis 17. gs. Vidzemē, ko zemnieki maksāja naudā, ienākumus izlietoja armijas apgādei.
- atstāt Nodot (ko) citu lietošanā, īpašumā.
- virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- izīrēt nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu)
- izdot Nodot lietošanā par samaksu; izīrēt (parasti istabu).
- atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
- izņemt lietu (no kādas tiesas) nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
- izsniegt Nodot rīcībā, lietošanā (kādam).
- noķīpāt Noēst; izlietot (uzturam daudz vai visu).
- apaļais kokmateriāls nogāzts, atzarots koka stumbrs bez galotnes, ko parasti var sadalīt īsākos nogriežņos (lietkoksnes sortimentos); apaļkoksne.
- delūvijs nogulumi, kas uzkrājušies nogāžu pakājē no lietus vai sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām; deluviālās nogulas.
- piegurt Nogurt (parasti mazliet) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- piepriekša Nojume vai slietenis pie piedarba durvīm.
- piekaunēties Nokaunēties (parasti mazliet).
- apmēslot Noklāt, apliet, nokaisīt ar mēslojumu.
- defaults Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- defolts Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- viesa konts noklusētu atļauju un privilēģiju kopa, ko piešķir nereģistrētiem tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotājiem.
- krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos.
- skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus.
- sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- atliet Noliet (daļu šķidruma no kā).
- nošķēlvinēt Noliet no virsas.
- dekantēt Noliet šķidrumu no nogulsnēm, kas nosēdušās trauka dibenā.
- pietnieks Nolietojies cirvis, no kura atlikusi tikai aizmugurējā daļa.
- klabans Nolietojies, klabošs priekšmets, darbarīks.
- sagrabējis Nolietojies; sabojājies.
- iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
- apdilt Nolietojoties kļūt plānākam, tievākam.
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1).
- skarot Nolietojoties saplaisāt.
- skārbalāt Nolietojoties saplīst, kļūt lupatainam.
- sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačabēt.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt.
- vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
- nodzīvot Nolietot (1).
- novalkāt Nolietot (priekšmetu).
- aizdeldēt Nolietot līdz zināmai robežai.
- nodeldēt Nolietot tā, ka ir pilnīgi nodilis.
- nodēlīt Nolietot, nonēsāt, apvalkāt.
- nostērbelēties Nolietot, noplēst stērbelēs (par apģērbu).
- dilināt Nolietot, novalkāt, nodeldēt.
- sadildināt Nolietot, padarīt neasu.
- sadilināt Nolietot, padarīt neasu.
- izjāt Nolietot.
- nobrūķēt Nolietot.
- nodrillēt Nolietot.
- izpora Nolietota (izpērta) pirts slota; izpara.
- izpara Nolietota (izpērta) pirts slota; nopara.
- nopara Nolietota (izpērta) pirts slota.
- kacere Nolietota slota.
- strube Nolietota slota.
- stumburs Nolietota slota.
- stumpe Nolietota slota.
- stumpene Nolietota slota.
- eļļas maiņa nolietotās eļļas nomaiņa ar jaunu atbilstošas kvalitātes eļļu, ko veic tūlīt pēc to motora apstādināšanas, kamēr motors vēl silts.
- izvažas Nolietotas lietas (īpaši par apaviem un apģērbu).
- rida Nolietotas lietas vai sadzīves priekšmeti.
- lamži Nolietoti vai slikti uzšūti svārki.
- apploskāt Nolietoties un nodriskāties lietošanas dēļ.
- sapluskāties Nolietoties, kļūt saplucinātam.
- aizdilt Nolietoties, nodilt, notievēt, kļūt mazākam, plānākam līdz zināmai robežai.
- izskudēt Nolietoties, nodilt.
- sagrabēt nolietoties, sabojāties, parasti pilnīgi.
- saplīskāties Nolietoties, sašķiedroties.
- noiet Nolietoties.
- nolietāties Nolietoties.
- nosalietāties Nolietoties.
- tuļītis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets.
- tuļķis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets.
- grausts Nolietots priekšmets.
- šarmačs Nolietots priekšmets.
- vecene nolietots tīrums, kur pašreiz nekas netiek audzēts.
- drapaks nolietots transportlīdzeklis.
- ģelzis Nolietots, arī neass nazis.
- ģelznis Nolietots, arī neass nazis.
- laite Nolietots, atstrādāts zemes gabals.
- klaburis Nolietots, bojāts priekšmets, tā daļa.
- klebezis Nolietots, grabošs kabatas nazis.
- kleberis Nolietots, klabošs transportlīdzeklis, rati.
- cirvene Nolietots, neass cirvis.
- klebiķis Nolietots, sagrabējis kabatas nazis.
- nojāts Nolietots.
- kapitālais remonts nolietotu vai bojātu iekārtu remonts, atjaunojot visu sistēmu un mezglu kompleksas darbspējas un panākot iekārtu atbilstību to tehniski ekonomisko parametru nominālvērtībām; kapitālremonts.
- uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem.
- šrots Nolietotu, pamestu u. tml. automobiļu savāktuve, kur var iegādāties lietotas rezerves daļas; autokapsēta.
- pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām.
- dalikties Nolikt pa reizei vienu, otru lietu zināmā vietā.
- depresanti nomācēji - vielas, kuras lieto, lai flotācijas procesā aizkavētu kādu minerālu flotāciju.
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
- nomen Nomens - deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds).
- deklinēšana Nomenu (lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) un to nozīmē lietotu vārdu (vietniekvārdu, lokāmo divdabju) locīšana.
- difenhidramīns Nomierinošs un miegu izraisošs līdzeklis, ko lieto alerģisko reakciju profilaksē.
- nomirgāt Nomirgot (par lietu).
- datikt Nonākt (kāda) rīcībā, lietošanā.
- iepērt Nopērt (parasti mazliet).
- norasot Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.).
- kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
- kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
- kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
- kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā; pirms, priekš.
- -toms Norāda uz ķirurģisku instrumentu, ko lieto audu pārgriešanai vai pārdalīšanai.
- savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
- nedaudz Norāda uz neilgu, īslaicīgu, vāju darbību; mazliet.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir izlietots, izbeidzies.
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir iznīcināts, izlietots.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
- pēc Norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu.
- tepatēm Norāda uz tuvāku vietu, kuru konkretizē lietvārds.
- nost Norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots; norāda, ka (kas) mazinās, zūd.
- ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī izzūd.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
- vaina norāda, ka jāveic ar šādu lietvārdu saistītā darbība
- nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
- nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība izpaužas mazliet, nelielā mērā.
- atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai.
- morītes Noragu suga, meža krūmu augs, kura sakni lieto ārstniecībā.
- ej bekot noraidījums ar nozīmi "netraucē"; liec mani mierā; lieto arī dažādu emociju izpaušanai.
- noraudāt Noraudāt kādu (arī dažu labu) asaru - mazliet pāraudāt.
- kardioversija Normāla sirds ritma atjaunošana, lietojot elektrisku impulsu.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
- Jūras kodekss normu un likumu krājums, kas regulē administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesību subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā.
- terminacija Norobežojums, noslēgums, slēdziens, tieslietas nobeigums ar sprieduma pasludināšanu.
- kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu.
- polējamais tērauds norūdīti un pulēti tērauda darba rīki, ko lieto metāla priekšmetu pulēšanai.
- konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
- relatīvais raupjums nosacīta hidrauliskā raupjuma skaitļa attiecība pret caurules diametru; lieto hidrauliskos aprēķinos.
- kontūrstrāva nosacīti pieņemta elektriskā strāva, kas noslēdzas elektriskās ķēdes kontūrā; lieto elektrisko ķēžu aprēķinos.
- paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- nominatīvā funkcija nosaucējfunkcija - lietvārda pamatfunkcija, kas izpaužas kā priekšmeta vai parādības nosaukšana.
- laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā.
- tēviņš Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm.
- tēvītis Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm.
- kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu.
- Ostindija Nosaukums, ko XVII-XVIII gs. Eiropā lietoja Indijas un dažu citu Dienvidāzijas un dienvidaustrumu Āzijas teritoriju apzīmēšanai.
- mulčēt Nosegt augsnes virskārtu, piemēram, ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
- kesons noslēgtas kontūras plānsienu spēka konstrukcija ar vismaz divām sijām garenvirzienā, vienu vai vairākām sasaistēm šķērsvirzienā un apšuvumu, kas pastiprināts ar stringeriem; plaši izmanto lidmašīnu spārnu konstrukcijā, ko hermetizējot lieto arī par degvielas tvertni.
- apņurgāt Nosmērēt; mazliet saburzīt.
- nomargot Nosmidzināt (par lietu); nomirgot (2).
- nomirdzināt Nosmidzināt (par lietu).
- melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā); galēji reakcionārs; arī ļauns, nelietīgs.
- radikālisms Nostādne, ka stāvoklis jāmaina pašos pamatos; radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana.
- atspriest Nostiprināt ar balstu; atsliet, atspiest, atstutēt.
- blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks.
- apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) - par lietu.
- pārdozēt Noteikt pārāk lielu dozu; lietot pārāk lielās dozās.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
- drāztais finieris noteikta biezuma koksnes lokšņu materiāls, ko iegūst, drāžot brusu; lieto mēbeļu aplīmēšanai, kuras gatavotas no mazāk izskatīgas koksnes vai plātnēm; nažotais finieris.
- starplika noteikta biezuma, platuma un garuma līste, ko lieto zāģmateriālu krautnēs vai kamerās, lai nodrošinātu žāvēšanas aģenta cirkulāciju krautnēs un žāvēšanas laikā nenotiktu materiālu deformācijas.
- antroponimikons Noteikta etnosa vai noteikta autora lietoto personvārdu kopums.
- testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
- ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā.
- tipfigūras etalona manekens noteikta lieluma tipfigūrai atbilstošo izmēru (parasti torsa) manekens, ko lieto ģērba antropometriskās atbilstības vizuālai pārbaudei, konstruējot modeļparaugu vai pārbaudot tiražētā ģērba piegulumu.
- solvents Noteikta naftas vai akmeņogļu darvas pārtvaices frakcija; lieto par šķīdinātāju.
- tipfigūra Noteikta reģiona iedzīvotāju vienas dzimumvecumgrupas daļas, kas parasti pārstāv vairāk par 0,1%, standartizēta vai tipizēta, ar vadmēru samērības robežgarumu intervālu centriem definēta lieluma figūra; apģērbu rūpnieciskajā ražošanā un tirdzniecībā lietojamos parametrus atveido lielummēru tabulās, manekenos, apģērbu datorizētās konstruēšanas sistēmu datu bāzēs.
- piekļuves ceļš noteiktā secībā izkārtoti datu bāzes ieraksti, kas jāizskata lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
- zāļforma noteiktam zāļu līdzekļa ievadīšanas veidam atbilstoši sagatavots medikamenta veids (piemēram, ārīgi vai iekšķīgi lietojamas zāļformas); zāļu forma.
- konkrētās preces tirgus noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vēra pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.
- artikulācija Noteikti izteiksmes līdzekļu lietojuma paņēmieni.
- kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām.
- atrašanās vieta noteikts stāvoklis vai pozīcija lietām, personām, piemēram, nekustamā īpašuma atrašanās vieta.
- signālaudekli Noteiktu izmēru audekli, ko lieto virszemes karaspēks sakariem ar lidmašīnām, ar audekliem dodot tām norunātus signālus.
- teikuma sintaktiskā struktūra noteiktu teikuma locekļu funkcijās lietotu vārdformu vai predikatīvo vienību (teikuma daļu) savstarpējo sintaktisko sakaru kopums teikumā.
- atļauja noteikumi, kas saistīti ar kāda datoru tīkla vai vairāklietotāju sistēmas konta izmantošanu un kas nosaka, kādi datoru tīkla vai sistēmas resursi ir pieejami konta lietotājiem.
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam.
- ots Noteka, pa kuru notek, piem., virca no kūts; izlietne virtuvē vai vannas istabā; vircas bedre pie kūts, pagraba ūdens notekas ārējais caurums.
- nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- pamatfondu atjaunināšana notiek, nomainot fiziski vai morāli nolietotos ražošanas līdzekļus (pamatfondus) ar jauniem; renovācija.
- apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
- piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
- sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
- iznižģēt Notraipīt, niekojoties izlietot.
- piedilt Notrulināties, nolietoties, noberzēties.
- attvaiks Novadāmais tvaiks, kas paliek neizlietots tehnoloģiskā procesā (piem., tvaicēšanā, kondensācijas tvaika turbīnā).
- gātis Novadgrāvis; izlietne.
- anatoksīns Novājināts toksīns, ko lieto potēšanai pret infekcijas slimībām, piem., pret difteriju.
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
- norūķēt Novalkāt, nolietot, nomocīt.
- magnēzijs Novecojis metāliskā magnija pulvera nosaukums; agrāk lietoja fotografēšanā zibspuldzes vietā, jo degot rada spilgtu gaismu.
- arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
- vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
- tehniskā mērvienību sistēma novecojusi vai nelietota fizikālo lielumu sistēma, kurā pamatvienības ir metrs, spēka kilograms un sekunde.
- emans Novecojusies ārpussistēmas mērvienība - E, kas lietota īpatnējās aktivitātes (radioaktīvo vielu koncentrācijas) mērīšanai šķidrumos vai gāzēs; 1 E = 3700 Bq/m^3^.
- ar normām pamatotā novērtēšana novērtēšana, lietojot testu ar standartizācijas izlasē noteiktām normām.
- nobrāķēt Novērtēt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; novērtēt par nepiemērotu.
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- atsliet Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko); piesliet.
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
- nostaigalēt Novirzīties (par lietus mākoņiem).
- zādze Nozagtā lieta, zagtā prece.
- reģistrētie noziegumi noziegumi, par kuriem ziņots iekšlietu iestādēm un par kuriem uzsākta iepriekšējā izmeklēšana.
- rabota Noziegums, krimināllieta.
- atklāts noziegums noziegums, par kuru ziņots iekšlietu iestādēm, par kuru pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, visi materiāli, kas attiecas uz doto krimināllietu, nodoti tiesas rīcībā, un vainīgā persona vai personu grupa saukta pie kriminālatbildības.
- pamatīgs Nozīmīgs, lietderīgs (piemēram, par nodarbošanās veidu).
- mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām.
- stibiķis Nūja, runga; izmests, nelietojams koka gabals.
- fonta numurs numurs, ar kura palīdzību lietojumprogramma vai operētājsistēma identificē noteiktu fontu.
- ķerties Ņemt, lai, piemēram, lietotu, izmantotu.
- konformances testēšana objekta atbilstības standartam pārbaude ar testu palīdzību, ko lieto atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa ietvaros standartizēto protokolu realizāciju pārbaudei.
- apofātisms Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- apofāze Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- katafāze Objekta raksturošana, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu; katafātisms.
- katafātisms Objekta raksturošana, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu.
- prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību.
- miglas objektīvs objektīvs ar viegli dūmakainu lēcu mazliet neasu attēlu uzņemšanai.
- familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības.
- piejemt Oficiāli ar attiecīgu lēmumu atzīt par pabeigtu, lietošanai, izmantošanai derīgu (parasti ēku, objektu).
- nodrose Oficiāls nodrošinājums, garantija (kā izmantošanai, lietošanai).
- diplomātiskais akts oficiāls teksts, ko vienas valsts ārlietu institūcijas iesniedz vai nosūta citas valsts ārlietu institūcijām (piem., nota, memorands).
- tipoofsets Ofsetiespieduma paveids, kurā lieto augstspieduma iespiedformas.
- karbons Ogleklis - šī ķīmiskā elementa latīniskais nosaukums, lietots tā savienojumu nosaukumos (piem., karbīdi, karbonāti).
- kapnogrāfija Oglekļa dioksīda koncentrācijas noteikšana izelpotajā gaisā ar kapnogrāfu; lieto elpināšanas efektivitātes vērtēšanai narkozes laikā vai akūtu elpošanas traucējumu gadījumā.
- tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
- maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
- abiocīns Ogļūdeņradis, ko iegūst no skujkoku sveķiem un kuru lieto kā šķīdinātāju.
- eksogēnā ohronoze ohronoze, kas rodas no hroniskas saindēšanās ar fenoliem, ilgstoši lietojot tos aplikāciju veidā, piem., karbola kompreses.
- oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā.
- jodalbacids Olbaltuma savienojums ar jodu (10%), dzelteni balts pulveris, šķīst ūdenī, lietoja kā ārstniecisku līdzekli.
- taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metaferrīns Olbaltumvielu preparāts, kas satur koloidālu dzelzi; lieto pret anaimiju un hlorozi.
- strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm.
- strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai.
- rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā.
- ksantoramnīns Olīvdzeltena organiska krāsviela no "Rhamnus" augu ogām (labākās no Persijas); lietoja audumu, papīru, ādu un konditorejas preču krāsošanai.
- hrizma Olīveļļas un balzama maisījums, ko lieto pareizticīgās un Romas katoļu baznīcas rituālos.
- dubultvārds Onomastikā - priekšvārds, kas veidots no diviem patstāvīgiem priekšvārdiem un kas oficiāli tiek lietots kā viens nedalāms priekšvārds.
- ontoloģisms Ontoloģiskā metode, kas no jēdzienu aplūkojuma un analīzes taisa slēdzienus par lietu eksistenci.
- upā Opā - lieto kā pamudinājumu piecelties.
- identificēšana Operācija, kas datu apstrādes sistēmās nosaka lietotāja vai lietojumprocesa identitāti.
- poliādiskā operācija operācija, ko dažādos skaitļošanas procesa posmos var pielietot dažādam operandu skaitam.
- grafisko ierīču saskarne operētājsistēmā _Microsoft Windows_ - lietojumprogrammu funkcija kopa, kas nodrošina gan grafisko izvadu ekrānā, gan arī grafiskajam izvadam vajadzīgo ploteru un printeru atlasi.
- MS-DOS Operētājsistēma (Microsoft Disc Operating System), kuru lietoja ar IBM saderīgajos datoros pirms Windows sistēmas izstrādes.
- komandu interpretators operētājsistēmā MS-DOS - sistēmas programma, kas saņem lietotāja ievadītās komandas, pārveido tās datoram tieši izpildāmā formā un veic nepieciešamās darbības, piemēram, lietojumprogrammu ielādi, uzvedņu un ziņojumu izspīdināšanu displeja ekrānā.
- kodu lappuse operētājsistēmā MS-DOS - tabula, kas nodrošina iespēju lietot dažādās valodās izmantojamu rakstzīmju kopas un tastatūras.
- sistēmas fonts operētājsistēmā vai grafiskajā lietotāja saskarnē iebūvēts fonts.
- čaula "Program Manager" operētājsistēmas _Microsoft Windows_ čaulas programma, kas īsteno lietojumprogrammu un uzdevumu izpildes pārvaldību.
- ziņojumapmaiņas lietojumprogrammu saskarne operētājsistēmas _Microsoft Windows_ programmu saskarne tādiem lietojumiem kā, piemēram, elektroniskais pasts, kalendārā plānošana un dokumentu pārvaldība; šī sistēma nodrošina dažādu lietojumprogrammu sadarbību ar dažādām ziņojumapmaiņas sistēmām, kurās izmantota atšķirīga aparatūra.
- datņturis Operētājsistēmās _MS-DOS_, _OS/2_ un _Windows NT_ lietots skaitlis, kurā sistēmas pārvērtušas datnes vārdu, ko tās izmanto, lai realizētu piekļuvi datnei.
- attālās piekļuves pakalpojumi operētājsistēmas _Windows NT_ funkcija, kas ļauj lietotājiem piekļūt lokāliem tīkliem, izmantojot modemu _X.25_ savienojumu vai teritoriālā tīkla saiti.
- lietojumprogrammu saskarne "DirectX" operētājsistēmas "Microsoft Windows 95" saskarņprogrammatūra, kas nodrošina lietojumprogrammām tiešu piekļuvi datoru skaņas un grafikas aparatūrai.
- piekļuves pilnvara operētājsistēmas "Microsoft Windows NT" iekšējā drošības karte, ko ģenerē tajā brīdī, kad lietotājs piesakās sistēmai, tajā ir lietotāja identifikators un visu to grupu identifikatori, kurās reģistrēts šis lietotājs; tā tiek piešķirta katram procesam, ko šis lietotājs iniciē.
- BAK datne operētājsistēmās MS-DOS vai OS/2 automātiski vai ar kādas lietojumprogrammas palīdzību izveidotas dublētājdatnes nosaukuma paplašinājums.
- komandu procesors operētājsistēmas programma, kas apstrādā lietotāja ievadītās komandas, attēlo displeja ekrānā uzvednes un apstiprinājuma vai brīdinājuma ziņojumus.
- datņu sistēma operētājsistēmas sastāvdaļa, kas translē lietojumprogrammu pieprasījumus darbībām ar datiem.
- izpildlaika versija operētājsistēmas vai sistēmprogrammas vienkāršota versija, kas saistīta ar noteiktu lietojumprogrammu, kura bez šīm sistēmprogrammām nevar tikt izpildīta.
- loperamīds Opija alkaloīda preparāts, ko lieto pret caureju.
- opiofāgija Opija lietošana.
- kondensators optikā – īsfokusa lēca vai lēcu sistēma, ko optiskajās sistēmās lieto aplūkojamo vai projicējamo objektu apgaismošanai.
- kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- nefelometrs Optiska ierīce šķidruma duļķainības un dispersu sistēmu blīvuma noteikšanai; lieto arī baktēriju daudzuma noteikšanai suspensijā.
- spektrotelegrāfs Optiska signalizācija ar Morzes alfabētu, kas tika izmēģināta jūrniecībā 19. gs. beigās, bet neguva plašāku pielietojumu.
- kronstikls optiskais stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu, kura sastāvā nav vai gandrīz nav svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcās, spoguļos).
- stereoautogrāfs Optiski mehānisks instruments stereoainu grafiskai apstrādei, kuru lieto, sastādot topogrāfiskos plānus, kartes, profilus.
- optiskā sistēma optisko detaļu (spoguļu, lēcu, optisko prizmu, rastru, gaismas vadu) noteikta kombinācija gaismas kūļa pārveidošanai; lieto priekšmeta attēla iegūšanai (fotoaparāta, mikroskopa, tālskata optiskās sistēmas), gaismas spektrālai sadalīšanai, gaismas enerģijas pārraidīšanai (spoguļus, lēcas, gaismas vadus) un gaismas kūļu struktūras pārveidošanai (diafragmas, rastrus).
- kiprēgelis Optisks ģeodēziskais instruments, ko lieto virziena grafiskai attēlošanai un noteikšanai.
- flintstikls Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem).
- Uraļska Orala - krievu valodā lietots pilsētas nosaukums.
- tropeolīns Oranždzeltenu skābo azokrāsvielu grupa, kuras lieto histoloģijā un par pH indikatoriem.
- svina mīnijs oranži sarkans svina oksīda Pb~3~O~4~ pigments; plaši lieto antikorozijas krāsās u. c.
- igniekstirpācija Orgāna vai audu izgriešana, lietojot kauterizāciju.
- metiloranžs organiska azokrāsviela, kuras šķīdumu ūdenī plaši lieto analītiskajā ķīmijā par indikatoru.
- aurancija Organiska oranža krāsviela, heksanitrodifenilamīna nātrija vai amonija sāls; lieto mitohondriju krāsošanai.
- pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- gallusskābe Organiska skābe, atrodama augos, kas satur miecvielas (tējaskrūmu lapās, ozolu mizās); lieto krāsvielu sintēzē, medicīnā u. c.
- citronskābe Organiska skābe, kas ietilpst citronu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto garšvielu un medikamentu rūpniecībā.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
- galluskābe Organiska skābe, ko satur daži miecvielām bagāti augi (ozolu miza, tējaskrūmu lapas u. c.); to lieto medicīnā, krāsvielu sintēzē u. c.
- hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā; lieto arī vasarraibumus balinošos krēmos, iedeguma losjonos, matu krāsošanas līdzekļos.
- kaprolaktams organiska viela C~6~H~11~NO, bezkrāsaini kristāli; lieto polimēra kaprona iegūšanai.
- spermīns Organiska viela, ko iegūst no dzīvnieku sēklas šķidruma; lieto medicīnā nervu sistēmas nostiprināšanai.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
- detrīts organiskas vai daļēji mineralizētas ar mikroorganismiem bagātas organismu atlietkas ūdenī, no kurām pārtiek daudzi dzīvnieki - sūkļi, daudzsareņi, gliemji.
- diazonija savienojumi organiskas vielas, kuru sastāvā ir raksturīgā grupa R–N=N^+^–X^–^ (R – parasti ir aromātisks gredzens, bet X^–^ ir skābes anjons); plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- ksilidīni Organiski aromātiskās rindas savienojumi, kas satur NH2 grupu; iegūst, reducējot dažus nitrosavienojumus, lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai.
- vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā.
- atoksils Organisks arsēna savienojums, kas satur 37,69% arsēnika; lietoja pret sifilisu, anaimiju, miega slimību.
- dinitrobenzols Organisks savienojums - benzols, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO~2~; cieta, kristāliska viela, ko lieto tehnikā sprāgstvielu ražošanai.
- dinitronaftalīns Organisks savienojums - naftalīns, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO2; lieto dažu krāsvielu un sprāgstvielu ražošanai.
- ksilols Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, ko iegūst, uztverot gāzveidīgos koksēšanas produktus; lieto kā šķīdinātāju, organisko krāsvielu ražošanā u. c.
- stilbēns Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, kura kristālus lieto scintilāciju skaitītājos jonizējošu starojumu reģistrācijai; tā derivātus lieto medicīnā.
- hlorāls Organisks savienojums, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar asu smaku; lieto hlorālhidrāta ražošanai.
- rezorcīns organisks savienojums, divvērtīgs fenols C~6~H~4~(OH)~2~; lieto krāsvielu ražošanā un par dezinfekcijas līdzekli.
- dimetilanilīns Organisks savienojums, kas pieder pie aromātisko ogļūdeņražu rindas; bezkrāsains, eļļains šķidrums ar stipru smaku; iegūst no anilīna; lieto krāsu un sprāgstvielu (tetrila) ražošanai.
- glicīns Organisks savienojums, ko fotogrāfijā lieto attīstīšanai.
- borneols Organisks savienojums, no kura dehidrēšanas ceļā iegūst kamparu; lieto medicīnā un parfimērijā.
- anizols Organisks savienojums, šķidrums; lieto organiskajā sintēzē.
- citrāls Organisks savienojums, viens no svarīgākajiem aldehīdiem; atrodas citronmelisu, dažu eikaliptu sugu un citu augu ēteriskajās eļļās; lieto parfimērijā, kā arī hipertonijas un acu slimību ārstēšanā.
- hinozols Organisks savienojums; ārstniecības preparāts - dezinficējošs un antiseptisks līdzeklis; ietilpst to preparātu sastāvā, kurus lieto pret apaugļošanos.
- dinitrohlorbenzols Organisks savienojums; cieta, kristāliska, indīga viela dzeltenā krāsā; lieto krāsu rūpniecībā u. c.
- lakbenzīns Organisks šķīdinātājs, naftas pārtvaices benzīna frakcija ar viršanas temperatūru 150-200 Celsija grādi; lieto metāla virsmu attaukošanai, laku un krāsu materiālu šķīdināšanai.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
- denitrogenācija Organisma atbrīvošana no slāpekļa, elpojot gāzi, kurā nav slāpekļa; lieto embolisma (kesona slimības) profilaksē.
- datortrauksmes reaģēšanas komanda organizācija, kas izveidota, lai palīdzētu interneta lietotājiem risināt drošības problēmas. Komandas CERT pakalpojumi pieejami visu diennakti, tā kontrolē interneta drošību un brīdina sistēmas administratoru par draudiem tās drošībai; CERT.
- garantija organizācijas (uzņēmuma) galvojums, ka piegādātā produkcija, nodotā lieta vai izpildītais darbs līdz garantijas termiņa beigām atbildīs noteiktām kvalitātes prasībām, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus vai arī nekvalitatīvo preci apmainīt.
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
- programmu bibliotēka organizēts programmu kopums, kas paredzēts konkrētam datoram un ir pietiekami dokumentēts, lai to atļautu lietot arī citām personām, bet ne tikai programmu autoriem. Bibliotēkas programmas paredzētas atkārtotai lietošanai un var tikt izmantotas jaunu programmu veidošanai.
- organogetinakss Organoplastiķis ar sintētiskās šķiedras papīra pildvielu; lieto mašīnbūvē, elektrotehnikā un radiotehnikā.
- putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām.
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi.
- karnīze Ornamentāla forma mazliet zemāk par griestiem, kas apņem istabas sienas.
- rozete Ornamentāls motīvs (arhitektūrā, lietišķajā mākslā) - apaļš stilizēts (piemēram, rozes) zieds ar aplī izkārtotām ziedlapām.
- olinājums Ornamentāls motīvs, sastāv no izliektyiem veidojumiem, kam ir olai līdzīga forma un ko ietver valnītis; daudz lietots joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās.
- ftalskābes anhidrīds ortoftalskābes dehidratācijas produkts; lieto fenolftaleīna, plastifikatoru un krāsvielu sintēzei, kā arī alkīdsveķu iegūšanai no glicerīna vai pentaeritrīta un laku un krāsu materiālu ražošanā.
- dimetilftalāts Ortoftalskābes dimetilesteris, lieto par plastifikatoru un repelentu.
- segmentārā osteotomija osteotomija, kad kaulu pārcērt vairākos segmentos; lieto kaula pagarināšanai vai plašas deformācijas izlabošanai.
- Kauņa Otra lielākā Lietuvas pilsēta (liet. val. "Kaunas"), osta Nemunas krastos, pie Neres ietekas, apriņķa un rajona administratīvais centrs, 307500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1408. g.
- tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
- troksevazīns P vitamīna atvasinājums, ko vietēji lieto paplašinātu vēnu gadījumā, kompleksā terapijā virspusējo vēnu tromboflebītu, trofisko čūlu un sasitumu gadījumā.
- sagrotans P-hlor-m-krezola un hlorksilenola šķīdums tauku ziepēs, ar patīkamu smaku, gaiši brūns šķidrums, ko lieto 0,5-5% šķīdumā kā dezinfekcijas līdzekli.
- kopņu arbitrāža pa kopni veicamās datu pārraides vadība un protokols, kas nodrošina saskaņotu kopnes izmantošanas iespēju vairākiem lietotājiem.
- ģeometriski degresīvā metode paātrinātās nolietojuma metodes variants; nolietojuma normu, kas noteikta atbilstoši lineārā nolietojuma formulai, palielina divas reizes, bet nolietojuma summu aprēķinano objekta atlikuma vērtības, kas ar katru nākamo gadu samazinās.
- tetrils Paaugstinātas jaudas sprāgstviela (tetranitrofenilmetilnitroamīns), kristāliska viela gaiši dzeltenā krāsā; lieto detonatoros.
- sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā.
- patrombavāt Pablietēt.
- pasliet galvu pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
- pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu).
- pacilt Pacelties (mazliet).
- izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
- racionalizēt Padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
- izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu.
- atmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- izmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- ieskumdināt Padarīt mazliet bēdīgu.
- iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu; padarīt mazliet tumšāku.
- pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt.
- apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
- pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
- palumdīt Padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu).
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
- pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
- paremdināt Padarīt mazliet remdenu; pasildīt.
- parimdināt Padarīt mazliet remdenu; pasildīt.
- iesaldināt Padarīt mazliet saldenu.
- pavoļnīt Padarīt mazliet vaļīgāku.
- nobendēt Padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku).
- izlopot Padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt.
- bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
- atvērt Padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot.
- ieviest Padarīt plaši zināmu; padarīt plaši lietojamu.
- izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties.
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
- izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
- sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
- nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
- apdzesēt Padarīt vēsāku; ļaut mazliet atdzist; padzesēt.
- pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku.
- pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku.
- paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku.
- sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
- konsulents Padoma devējs tieslietās; advokāts.
- LEF Padomju Krievijā 20. gados izveidojies literātu grupējums (krievu "ļevij front"), kas literatūras (dzejas) vērtību uzlūkoja no praktiskās lietderības viedokļa.
- sagānīt Padoni, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piemēram, piemēslojot, pielūžņojot).
- satinella Padrēbes (oderu) audums atlasa sējumā, stipri spožs, lieto puszīda padrēbes satīna atvietošanai.
- pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts.
- slietene Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
- adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai; adāmā adata.
- pagasttiesa Pagasta pašvaldības izveidota institūcija, kura šajā teritorijā veic bāriņtiesas funkcijas; atsevišķos gadījumos, ko paredz Civillikums, tā pilda materiālo funkciju, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā.
- grumada Pagasta sapulces nosaukums Baltkrievijā un Ukrainā, kas 19. gs. lietots arī Latvijā.
- saglemzt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu.
- sgrezēt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu.
- izmozēt Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu).
- babā Pagodinājuma vārds, ko lieto tjurku tautas, kad uzrunājami vecāki cilvēki.
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- pazust paiet, tikt aizvadītam nelietderīgi (par laikposmu).
- paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
- numura saglabāšanas pakalpojums pakalpojums, kas dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju.
- korektums pakāpe, kādā programmatūra, dokumentācija vai citi izmantojamie objekti atbilst lietotāja vajadzībām.
- krāsu gamma pakāpeniska krāsu rinda, kurā ietilpst visas spektra krāsas vai tikai daļa no tām; to lieto mākslas darba radīšanā tēlotājmākslā un dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
- novecoties Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam; novecot (2).
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam.
- uzdeldēt Pakāpeniski nolietot.
- barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem.
- pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām); pakarama rotas lieta.
- virtuālais izsaukums pakešu komutācijas tīklos virtuālās ķēdes izveidošana starp diviem termināļiem, lai sagatavotu lietotāju datu nosūtīšanu.
- paketes iesākums paketes daļa, ko pārsūta pirms lietotāja datiem un kas satur adreses un citu vadības informāciju.
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- liedēt Pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
- liedināt Pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
- liedēties Pakļaut sevi lietus iedarbībai.
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- šmērlis Palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis.
- palocīties Paliekties, mazliet pieliekties.
- orotacidūrija Palielināts orotskābes daudzums urīnā dažu vielmaiņas traucējumu gadījumā vai pēc medikamentu lietošanas.
- padzert Palietot (piemēram, zāles).
- palietāt Palietot.
- pastatne Palīgkonstrukcija (iekšējās sastatnes), ko lieto būvdarbos un remontdarbos nelielā augstumā telpās.
- datu bāzes draiveris palīgprogramma, kas lietojumprogrammām un kompilatoriem ļauj piekļūt konkrētam datu bāzes formātam.
- skatītājs Palīgprogramma, kas lietotājam ļauj redzēt attēlu un dokumentu datņu saturu, neizmantojot programmu, ar kuru šīs datnes izveidotas (angļu "viewer").
- klientūras vadīkla palīgprogramma, kas paplašina lietojumprogrammas funkcionālās iespējas; tā var nodrošināt nelielus grafiskās saskarnes uzlabojumus, gan arī būtiski paplašināt attēlu, izklājlapu un takstu rediģēšanas iespējas letojumprogrammās.
- izstrādātāja aprīkojums palīgprogrammu (rutīnu) kopa, kas lietojumprogrammu izstrādātājam atvieglo programmu veidošanu, ievērojot konkrētās to darbību vides īpatnības (piemēram, grafisko lietotāja saskarni, operētājsistēmu, datu bāzu pārvaldības sistēmu u. c.).
- rīkkopa Palīgprogrammu kopa, kas atvieglo gan programmas izstrādāšanu konkrētam lietojumam konkrētā vidē, gan arī šīs programmas atkļūdošanu.
- pilotsignāls Palīgsignāls, ko raida raidstacija uztvērēja vadīšanai; lieto speciālos radiosakaros.
- šķērslaukuma tabulas palīgtabulas, kuras lieto meža taksācijā izmērīto koku masas aprēķinos, arī kopējā audzes šķērslaukuma un audzes biezības aprēķinos.
- apzīmētāja palīgteikums palīgteikums, kas pakārtots kādam lietvārdam virsteikumā un pēc nozīmes līdzinās apzīmētājam.
- aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
- arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem.
- palmitāti Palmitinskābes esteri; lieto ziepju un sveču ražošanā.
- beteļpalma Palmu suga Dienvidāzijā, sēklas lieto kā stimulējošu un narkotisku līdzekli.
- lulovs Palmu zars, rudens pļaujas zīme, lietāts žīdu būdiņu svētkos.
- uz goda vārda paļaujoties uz kāda godīgumu, bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko)
- pamozēt Pamānīt; arī mazliet izjokot.
- pamūzēt Pamānīt; arī mazliet izjokot.
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
- lineārā metode pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas (amortizācijas) metode, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka pamatlīdzekļu lietderība samazinās vienmērīgi visā derīgās lietošanas laikā
- paātrinātā nolietojuma metode pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas (amortizācijas) metode, kura pirmajos pamatlīdzekļu lietošanas gados paredz norakstīt lielu daļu no sākotnējās vērtības, bet vēlāk mazāku.
- validitāte Pamatotība - pārbaudes darba, mācību programmas vai pētījuma pazīme, kas izpaužas kā atbilstība mērķim, lietu, parādību, procesu būtībai, objektīvām vajadzībām, prasībām; pakāpe, kādā pārbaudes darbs, mācību programma vai pētījums ir pamatots, nozīmīgs un lietderīgs un atbilst mērķim.
- piespiedu līdzekļi pamats to pielietošanai ir procesa dalībnieku pretdarbība Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību izdarīšanai, to kavēšana, procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga izpildīšana, pamatotas aizdomas par iespējamo noziedzīgās darbības turpināšanu vai izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kā arī nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi.
- fond Pamats, dibens, lietas kodols.
- pamūdēt Pamūdāties - nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt.
- pamopsēt Pamuļķot; mazliet izjokot.
- paākstīt Pamuļķot; neilgu laiku, mazliet apsmiet.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- pavēdināt galvu (arī smadzenes) panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
- pavēdināt smadzenes (arī galvu) panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
- pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
- pārturkot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst turku tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot turku valodu) - par cittautieti.
- pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- pasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti mazliet, sārtāks.
- sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi.
- paviļnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas.
- izslīcināt Panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem).
- nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos; ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
- nokavēt Panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms).
- pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
- ieviest Panākt, ka (kādu jauninājumu) sāk plaši lietot (kādā nozarē).
- nodot Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai.
- uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
- pilnveidot Panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- sakārtot Panākt, ka (kas) ir, parasti pilnīgā, lietošanas kārtībā.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
- sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
- aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot); iemidzināt.
- ietvaicēt Panākt, ka iesāk tvaicēties; mazliet iztvaicēt.
- apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst; saskābēt (daudz vai visu).
- izņemt Panākt, ka nav vairs inventārā, lietošanā.
- paspiedzināt Panākt, ka neilgu laiku, mazliet spiedz.
- beserēt Panākt, ka uzlabo veselību, darbības spēju, lietošanas iespējamību u. tml.; labot.
- radīt Panākt, ka veidojas kas jauns (parasti derīgs praktiskai lietošanai, izmantošanai).
- baltā panātre panātru suga ("Lamium album"), daudzgadīgs lakstaugs; ziedus lieto tautas medicīnā par savilcēju un diurētisku līdzekli.
- akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas.
- baltais pants pants, kura vārsmās nav atskaņu (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas)
- gāzēšana Paņēmiens kaitāekļu apkarošanai noliktavās, dzirnavās, kuģos, siltumnīcās, dzīvokļos, augsnē u. c. lietojot speciālas indīgas vielas - fumigantus.
- kultūraizstāšana Paņēmiens, kas tulkojot tiek lietots, lai mērķvalodas kultūrā aprakstītu nepazīstamu avotvalodas tekstā minētu objektu, parādību vai procesu: tulkotājs izmanto kādu no funkcionāli līdzīgu mērķvalodas reāliju nosaukumiem, aprakstiem u. tml.
- vilkt un nomest paņēmiens, kas, izmantojot operētājsistēmas "Microsoft Windows" un firmas "Macintosh" programmas, ļauj izpildīt operācijas ar objektiem, neievadot komandas no tastatūras. Vilkšanu un nomešanu veic ar peles palīdzību, pārvietojot objektu līdz tā sakrišanai ar tās lietojumprogrammas ikonu, kura izpilda nepieciešamo operāciju.
- noņemt Paņemot panākt, ka (kas) vairs nav (kāda) rīcībā, lietošanā.
- aiztikt Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai lietotu.
- sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
- opcija Papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto tās izpildes režīmu.
- marginālā lietderība papildu apmierinājums (lietderība), ko gūst patērētājs, papildus saņemdams vienu kāda ražojuma vai pakalpojuma vienību.
- koindikācija Papildu indikācija zāļu lietošanai.
- robežprodukts Papildu produkcijas daudzums, kas saražots, par vienu vienību palielinot kāda resursa izlietojumu; marginālais produkts.
- diakritiskā zīme papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi.
- izsaucošā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas.
- izsauktā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc, tiek atveidots izsaucēja, lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms savienojuma nodibināšanas vai savienojuma laikā.
- kantora līme papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
- plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu.
- mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara.
- estampu papīrs papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju mitrā stāvoklī; lieto māksliniecisko gravīru izgatavošanai.
- apdares materiāla papīra pamatne papīrs ar labu uzsūkšanas spēju, dažreiz arī mitrumizturīgs, dažreiz iekrāsots ar gaismizturīgām krāsām; lieto papīra kārtainā plastikāta ražošanai skaidu plātņu un finiera apdarē.
- siltumjutīgais papīrs papīrs ar siltumjutīgu pārklājumu; lieto reģistrējošiem aparātiem ar termopierakstiem.
- elektrostrāvas vadošā papīra pamatne papīrs ar sodrēju vai grafīta pildvielu un vienmērīgu elektrisko pretestību; lieto elektrotermiskā papīra izgatavošanai.
- marmorveida papīrs papīrs ar spožu, daudzkrāsainu marmorveida pārklājumu vienā pusē; lieto iesējumu un baltpreču aplīmēšanai, kā arī dekoratīviem mērķiem.
- koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai.
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- baktericīdais papīrs papīrs, kas satur baktericīdas vielas; lieto ievainojumu pārsiešanai un produktu iesaiņošanai, lai pasargātu tos no baktēriju iedarbības.
- piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai.
- pārklājumu papīrs attēlu pārnešanai papīrs, ko lieto uz tā attēloto zīmējumu pārnešanai uz porcelāna, koka, stikla vai papīra virsmām, kā arī novelkamo bildīšu izgatavošanai.
- difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos.
- kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
- abonēt Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot.
- nostebēties Par kādu lietu vai darbu paust neapmierinātību, dusmojoties rāties.
- paēsties Par kaut ko mazliet dusmoties, bārties.
- grabēt Par krusu, lietu.
- mandola Par mandolīnu mazliet lielāks strinkšķināmais stīgu instruments ar astoņām stīgām.
- nonomāt Par samaksu iegūt lietošanā (uz laiku).
- iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
- apkrītēt Par slapju mālzemi - mazliet izžūt.
- noskalot Par straumi, lietu u. tml.
- darba kondīcija par vaislas kondīciju mazliet vājāks miesas stāvoklis, kad dzīvnieki spēj attīstīt lielu fizisku spēku un saglabāt savu dzīvmasu.
- krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi.
- šņākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi.
- anestezīns Paraaminobenzoskābes etilesteris, balta, kristāliska viela; lieto lokālai anestēzijai, arī iekšķīgi gremošanas trakta gļotādas anestēzijai.
- hinhidrons Parabenzohinona un hidrohinona molekulu komplekss; lieto platīna elektroda pagatavošanai, kas nepieciešams pH noteikšanai.
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
- farmakoloģiskais koerģisms parādības (antagonisms, antidotisms, sinerģisms, summācija), kas rodas, vienlaikus lietojot divus vai vairākus medikamentus.
- nākt (arī kāpt) augšā parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
- faktiskā maksātnespēja parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai.
- goda parāds parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
- hlorālisms Paradums lietot hlorālhidrātu; hroniska saindēšanās ar hlorālhidrātu; simptomi: nervu sistēmas un gremošanas traucējumi, ādas izsitumi.
- nunnācija Pārāk bieža "n" skaņas lietošana runā; runāšana caur degunu.
- velti valkāt pārāk bieži ko lietot, izmantot nevietā.
- novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- glāzītē noslīkt pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
- glāzē (arī glāzītē) noslīkt pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
- durbuļāt Parāk ilgi nodarboties ar kādu lietu.
- pārmirkt Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
- detonācija pārāk strauja darbmaisījuma sadegšana motora cilindrā (pārsniedz skaņas ātrumu), tā rezultātā samazinās motora lietderīgā jauda un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes.
- kopālsveķi Pārakmeņoti dienvidaugu sveķi; lieto laku izgatavošanai.
- noklusējuma vērtība parametra vērtība, kuru piešķir pati sistēma tad, ja lietotājs to nav definējis iepriekš.
- darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji.
- pārvadājumu attālums parametrs, kas raksturo transporta sistēmas darbu un arī izmantošanas efektivitāti: attālums, kādā pārvadāta krava vai pasažieri, km. Transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu pārvadājumu attālumu parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošo vidējo pārvadājumu attālumu un transporta darba rezultātus raksturojošo kopējo pārvadājumu attālumu.
- pūšļainais fukuss parastā jūras zāle; lieto pret artēriju sklerozi, kā attaukošanās līdzekli.
- Haematopota pluvialis parastā lietene jeb aklais dundurs.
- riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
- Laburnum anagyroides parastais zeltlietus.
- lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi.
- par. dsk. parasti (literārajā valodā) tiek lietots daudzskaitlī.
- par. vsk. parasti (literārajā valodā) tiek lietots vienskaitlī.
- tik Parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
- receptūra Parasti savienojumā "ārstnieciskā receptūra": mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem; darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
- rota Parasti savienojumā "rotas lieta": priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- piesnaust Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur"; lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
- piegulēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks.
- piestaigāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
- piestāstīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
- piestāvēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
- piejokot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks.
- piekurnēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
- pielāpīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
- pierāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts rāt, ka ar rāšanu neko nepanāks.
- pieraudāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
- piesēdēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
- piežēlot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
- plāns Parasti savienojumā ar "pirmais", "otrais", "tiešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- pavirzīt Parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
- lietojuma paradums parasts valodas līdzekļu lietojuma veids tautas valodā, kas ir viens no literārās valodas normu veidošanas (izstrādes) avotiem.
- ūzuss Parasts valodas līdzekļu lietojuma veids tautas valodā, kas ir viens no literārās valodas normu veidošanas (izstrādes) avotiem.
- ausu smidži parazitāra trušu slimība, ko izraisa kašķērce - ausu iekšpusē izveidojas pelēcīgi brūnas kreves, kuras atdalot, āda mazliet asiņo.
- justēt Pārbaudīt un pārlabot pirms lietošanas kādu rīku vai ierīci.
- vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai.
- pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
- čekot Pārbaudīt, uzmanīt, būt lietas kursā.
- noņemt uz grauda pareizi kādu lietu nomērot.
- noņemt uz mata pareizi kādu lietu nomērot.
- zošpēdiņas Pareizrakstības zīmes, ko lieto atkārtotu teikumu sākumā un beigās.
- migrācija Pāreja no vienas aparatūras vai programmatūras sistēmas uz citu sistēmu tā, lai esošos lietojumus un datus varētu izmantot citā datorā vai vidē ar citu operētājsistēmu.
- substantivizēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos; substantivēties.
- substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos; substantivizēties.
- apikolīze Parietalās pleiras atdalīšana no krūšu sienas plaušu galotnes apvidū plaušu audu saspiešanas nolūkā; lieto plaušu tuberkulozes terapijā, ja galotnē ir kaverna.
- pārkalas Pārkaras - nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
- nodūkties Pārklāties ar lietus mākoņiem, satumst.
- apsvīst Pārklāties ar sviedriem; mazliet nosvīst (parasti par seju).
- pārsvētīt Pārlaist (lietu).
- pārbaudīt Pārliecināties par (kā) lietderību, izmēģinot (to) praksē.
- zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
- pārkrēst Pārliet (kaut ko pusšķidru no viena trauka otrā).
- pārlaistīt Pārliet (pāri trauka malai).
- nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
- pārkrāstīt Pārliet, pārlaistīt.
- pārskaloties Pārlieties (pāri trauka malām).
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- ekscess Pārmērība, nesavaldība; arī nelietība.
- dzeršana Pārmērīga alkohola lietošana.
- polifarmācija Pārmērīga medikamentu lietošana.
- abuss Pārmērīga medikamentu, narkotisko vielu lietošana.
- alkalinofāgija Pārmērīga sārmu, piem., nātrija bikarbonāta lietošana.
- hipermedikācija Pārmērīga zāļu došana vai lietošana.
- noslīcināt glāzē pārmērīgi lietojot alkoholiskos dzērienus, iznīcināt sevī ko vērtīgu; nodzert godu, cieņu.
- pārzāļoties Pārmērīgi, par daudz lietot medikamentus.
- arkebūza Pārnēsājams šaujamierocis - degļa bise, ko lietoja 15.-16. gs.
- lejupielādēt Pārnest (ko) no attāla datora uz lietotāja datoru vai citu digitālu ierīci.
- augšupielādēt pārnest (ko) no lietotāja datora vai citas digitālas ierīces uz attālu datoru
- trops Pārnestā nozīmē lietots vārds, vārdu savienojums.
- koka ogles pārogļojusies koksne, iegūst koka sausās pārtvaices procesā krāvumos vai krāsnī; agrāk plaši lietoja dzelzs apstrādē.
- privātuma atslēga parole, datu elements vai procedūra, kas identificē lietotājus un pārbauda to tiesības piekļūt īpašām datu bāzes daļām, kā arī to tiesības veikt noteiktas darbības ar datu bāzē glabājamiem datiem.
- liekums Pārpalikums, tas, kas ir nederīgs, lieks, paliek neizlietots, neizmantots.
- pāriet Pārrēķināt (citās mērvienībās); sākt lietot (citu mērvienību sistēmu).
- konteksta pārslēgšana pārslēgšanās no vienas programmas uz otru, nenobeidzot pirmās programmas izpildi, kas ļauj lietotājam vienlaicīgi operēt ar vairākām programmām, bet tā atšķiras no vairākuzdevumu režīma ar to, ka tiek izmantota tikai viena programma, bet visu citu sistēmā ielādēto programmu izpilde tiek apturēta; šāda pārslēgšanās, izmantojot starpliktuvi, ļauj ātri un ērti pārnest informāciju no vienas programmas uz otru.
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- pārlīt Pārstāt līt (par lietu).
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- monofāgija Pārsvarā viena pārtikas produkta lietošana uzturā.
- kaņepju eļļa pārtikā lietojama eļļa no kaņepēm.
- mikrokristāliskais vasks pārtikas pedeva E905 (iegūst no jēlnaftas), glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija hidroksīds pārtikas piedev E528, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E939 Pārtikas piedeva - hēlijs, iesaiņošanas gāze, propelents, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E482 Pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
- polivinilpolipirolidons Pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns.
- triacetīns Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; gliceriltriacetāts.
- gliceriltriacetāts Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; triacetīns.
- paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns.
- betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
- titāna dioksīds pārtikas piedeva E171 (sastopama dabā, var saturēt nanodaļiņas), krāsviela (balta), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontaktā ar ādu var izraisīt kairinājumu, ir pierādījumi par vēža izraisīšanu dzīvniekiem.
- nizīns Pārtikas piedeva E234, konservants, antimikrobiāla viela, Eiropas Parlaments 2003. g. ieteica to nelietot, jo tas cilvēkiem var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
- dimetildikarbonāts Pārtikas piedeva E242, konservants, fungicīds, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- kālija acetāts pārtikas piedeva E261 (etiķskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, konservants, vajadzētu izvairīties lietot cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību vai sirds slimībām.
- nātrija acetāts pārtikas piedeva E262 (etiķskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt ādas un acu kairinājumu.
- kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas.
- nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^.
- fumārskābe Pārtikas piedeva E297, pārtikas skābe, antioksidants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija askorbāts pārtikas piedeva E301 (sintētisks, askorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kalcija askorbāts pārtikas piedeva E302, konservants, antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- taukskābju askorbīnskābes esteri pārtikas piedeva E304 (var būt dzīvnieku izcelsmes), antioksidants, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- alfa tokoferols Pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
- nātrija eritorbāts pārtikas piedeva E316 (eritorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija laktāts pārtikas piedeva E325 (pienskābes nātrija sāls), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas nepanes laktozi.
- kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties.
- kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
- nātrija tartrāti pārtikas piedeva E335 (vīnskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
- nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kālija fosfāti pārtikas piedeva E340, skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kalcija fosfāti pārtikas piedeva E341, buferviela, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, kontakta gadījumā var radīt ādas un acu kairinājumu.
- magnija fosfāti pārtikas piedeva E343, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija malāti pārtikas piedeva E350 (ābolskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija malāts pārtikas piedeva E351 (ābolskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija malāti pārtikas piedeva E352 (ābolskābes kalcija sāļi), buferviela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metavīnskābe Pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- kalcija tartrāts pārtikas piedeva E354 (iegūst no vīnakmens), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija adipināts pārtikas piedeva E356 (adipīnskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts pārtikas piedeva E385, konservants, sekvestrants, var izsaukt muskuļu krampjus, asinis urīnā, zarnu darbības traucējumus, nieru bojājumus, lieto medicīnā saindēšanās gadījumos ar smagajiem metāliem.
- tara sveķi pārtikas piedeva E417, biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu.
- difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
- trifosfāts Pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- beta ciklodekstrīns Pārtikas piedeva E459, pastu veidojošs līdzeklis, stabilizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- hidroksipropilceluloze Pārtikas piedeva E463, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
- taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri pārtikas piedeva E472e (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E493 (sintētisks, iegūst no sorbīa un laurīnskābes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas.
- sorbitāna monopalmāts pārtikas piedeva E495, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.
- amonija karbonāti pārtikas piedeva E503, buferviela, neitralizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem.
- kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus.
- magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- sērskābe Pārtikas piedeva E513, skābuma regulētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
- kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu.
- kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
- amonija sulfāts pārtikas piedeva E517, miltu apstrādes līdzeklis, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija hidroksīds pārtikas piedeva E525, sārms, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija hidroksīds pārtikas piedeva E526, skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet ir toksisks un kaitīgs koncentrētā formā.
- amonija hidroksīds pārtikas piedeva E527, skābuma regulētājs, neitralizētājs, ražo no gāzveida amonjaka, dažās valstīs aizliegts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
- magnija oksīds pārtikas piedeva E530, pretsalipes viela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija silikāts pārtikas piedeva E533a, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var veicināt nierakmeņu attīstību.
- nātrija ferocianīds pārtikas piedeva E535 (sintētisks, iegūst no cianīda reakcijas ar dzelzs sulfātu), pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija ferocianīds pārtikas piedeva E538, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- silīcija dioksīds pārtikas piedeva E551, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, tam ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu.
- nātrija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E554, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kalcija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E556, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- kālija glukonāts pārtikas piedeva E577 (glukonskābes kālija sāls), sekvestrants, buferviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija diglutamāts pārtikas piedeva E623, garšas un aromāta pastiprinātājs, var veicināt astmu, cilvēkiem, kas jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties lietot.
- magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju.
- kalcija guanilāts pārtikas piedeva E629, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
- kalcija inozināts pārtikas piedeva E633, garšas un aromāta pastiprinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
- kandelilvasks Pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- hēlijs pārtikas piedeva E939, iesaiņošanas gāze, propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- slāpeklis pārtikas piedeva E941, propelents, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- slāpekļa oksīds pārtikas piedeva E942 (smieklu gāze), propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- laktīts Pārtikas piedeva E966 (atvasināts no piena cukura (laktozes), dzīvnieku izcelsme), mākslīgs saldinātājs, struktūras veidotājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- ekoprodukts Pārtikas produkts, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- kupāža pārtikas produktu sastāvdaļu sajaukšana noteiktās attiecībās un noteiktā secībā, lai uzlabotu un stabilizētu produktu kvalitāti; lieto dzērienu, tējas u. c. produktu ražošanā.
- E296 Pārtikas uzlabotājs - ābolskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E355 Pārtikas uzlabotājs - adipīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, žurkām toksiska, pat nāvējoša.
- E406 Pārtikas uzlabotājs - agars, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata pa nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E307 Pārtikas uzlabotājs - alfa-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
- E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
- E521 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas.
- E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E442 Pārtikas uzlabotājs - amonija fosfatīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E527 Pārtikas uzlabotājs - amonija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- E503 Pārtikas uzlabotājs - amonija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E517 Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E163 Pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu.
- E938 Pārtikas uzlabotājs - argons, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E300 Pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību.
- E410 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E160e Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotināls (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160f Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotīnskābes etilesteris (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E459 Pārtikas uzlabotājs - beta-ciklodekstrīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
- E901 Pārtikas uzlabotājs - bišu vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E460 Pārtikas uzlabotājs - celuloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E650 Pārtikas uzlabotājs - cinka acetāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E330 Pārtikas uzlabotājs - citronskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E309 Pārtikas uzlabotājs - delta-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E450 Pārtikas uzlabotājs - difosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E628 Pārtikas uzlabotājs - dikālija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E632 Pārtikas uzlabotājs - dikālija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E242 Pārtikas uzlabotājs - dimetildikarbonāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E585 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs (II) laktāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
- E260 Pārtikas uzlabotājs - etiķskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E338 Pārtikas uzlabotājs - fosforskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju.
- E297 Pārtikas uzlabotājs - fumārskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E308 Pārtikas uzlabotājs - gamma-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E1518 Pārtikas uzlabotājs - gliceriltriacetāts, triacetīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E422 Pārtikas uzlabotājs - glicerīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E640 Pārtikas uzlabotājs - glicīns un tā nātrija sāls, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E574 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E575 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābes delta laktons, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E412 Pārtikas uzlabotājs - guāra sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E463 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E464 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E140 Pārtikas uzlabotājs - hlorofili, hlorofilīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - lietošanai uzturā nekaitīgs.
- E630 Pārtikas uzlabotājs - inozīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E953 Pārtikas uzlabotājs - izomalts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E263 Pārtikas uzlabotājs - kalcija acetāts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E302 Pārtikas uzlabotājs - kalcija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E341 Pārtikas uzlabotājs - kalcija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E629 Pārtikas uzlabotājs - kalcija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E526 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E509 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums.
- E633 Pārtikas uzlabotājs - kalcija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E170 Pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E327 Pārtikas uzlabotājs - kalcija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus.
- E352 Pārtikas uzlabotājs - kalcija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E529 Pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus.
- E538 Pārtikas uzlabotājs - kalcija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E552 Pārtikas uzlabotājs - kalcija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E516 Pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E354 Pārtikas uzlabotājs - kalcija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E261 Pārtikas uzlabotājs - kālija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E357 Pārtikas uzlabotājs - kālija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E340 Pārtikas uzlabotājs - kālija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E577 Pārtikas uzlabotājs - kālija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
- E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
- E501 Pārtikas uzlabotājs - kālija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, acu kairinājums, augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- E326 Pārtikas uzlabotājs - kālija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E351 Pārtikas uzlabotājs - kālija malāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E337 Pārtikas uzlabotājs - kālija nātrija tartrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E515 Pārtikas uzlabotājs - kālija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E902 Pārtikas uzlabotājs - kandelilvasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E927b Pārtikas uzlabotājs - karbamīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E903 Pārtikas uzlabotājs - karnaubvasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160a Pārtikas uzlabotājs - karotīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E415 Pārtikas uzlabotājs - ksantāna sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E966 Pārtikas uzlabotājs - laktīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E322 Pārtikas uzlabotājs - lecitīni, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160d Pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts.
- E161b Pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E343 Pārtikas uzlabotājs - magnija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E528 Pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E511 Pārtikas uzlabotājs - magnija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E504 Pārtikas uzlabotājs - magnija karbonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E530 Pārtikas uzlabotājs - magnija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E553a Pārtikas uzlabotājs - magnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E965 Pārtikas uzlabotājs - maltīts, maltīta sīrups, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E461 Pārtikas uzlabotājs - metilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E905 Pārtikas uzlabotājs - mikrokristāliskais vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E262 Pārtikas uzlabotājs - nātrija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E356 Pārtikas uzlabotājs - nātrija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
- E301 Pārtikas uzlabotājs - nātrija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E316 Pārtikas uzlabotājs - nātrija eritorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, mutagēna iedarbība nav pārbaudīta.
- E339 Pārtikas uzlabotājs - nātrija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E576 Pārtikas uzlabotājs - nātrija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E524 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E500 Pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā.
- E325 Pārtikas uzlabotājs - nātrija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E350 Pārtikas uzlabotājs - nātrija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E535 Pārtikas uzlabotājs - nātrija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E481 Pārtikas uzlabotājs - nātrija stearoil-2-laktilāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
- E335 Pārtikas uzlabotājs - nātrija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E959 Pārtikas uzlabotājs - neohesperidīns DC, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E234 Pārtikas uzlabotājs - nizīns, konservants, iespējamā iedarbība - Eiropas Parlaments 2003. gadā ieteica nelietot, var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
- E290 Pārtikas uzlabotājs - oglekļa dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - var samazināt auglību, tetratogēns, toksisks nervu sistēmai, iespējams nekaitīgs lietošanai pārtikā.
- E914 Pārtikas uzlabotājs - oksidētipolietilēna sveķi, iespējamā iedarbība - kancerogēns, izraisa nieru un aknu bojājumus, iegūst no naftas.
- E160c Pārtikas uzlabotājs - paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E270 Pārtikas uzlabotājs - pienskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nav ieteicama bērniem līdz 3 mēn. vecumam.
- E1200 Pārtikas uzlabotājs - polidekstroze, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E452 Pārtikas uzlabotājs - polifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E476 Pārtikas uzlabotājs - poliglicerīna poliricinolāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E1201 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, plaušu un nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot pretiedeguma līdzekli.
- E1202 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpolipirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot aerosolu.
- E444 Pārtikas uzlabotājs - saharozes acetāta izobutirāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E474 Pārtikas uzlabotājs - saharozes glicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E507 Pārtikas uzlabotājs - sālsskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E551 Pārtikas uzlabotājs - silīcija dioksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E967 Pārtikas uzlabotājs - silīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E941 Pārtikas uzlabotājs - slāpeklis, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E942 Pārtikas uzlabotājs - slāpekļa (I) oksīds, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E493 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monolaurāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E494 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monooleāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E495 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monopalmiāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E491 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monostearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E492 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna tristearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E418 Pārtikas uzlabotājs - sorbīts, sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E904 Pārtikas uzlabotājs - šellaka, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E417 Pārtikas uzlabotājs - tara sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E570 Pārtikas uzlabotājs - taukskābes, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E470b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju magnija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E471 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472e Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- E470a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju nātrija, kālija, kalcija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E475 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju poliglicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E477 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju propān-1,2-diola esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E473 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E304 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju, askorbīnskābes esteri, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E957 Pārtikas uzlabotājs - taumatīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E306 Pārtikas uzlabotājs - tokoferoli, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
- E451 Pārtikas uzlabotājs - trifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E334 Pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E175 Pārtikas uzlabotājs - zelts, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, neirotoksisks.
- be Partikula pie tagadnes divdabjiem (ar izskaņām "-dams", "-ot"), ko dažkārt lieto, lai norādītu uz divu šķietami nesaderīgu darbību vienlaicīgu izpildi.
- pamest Pārtraukt (ko) izmantot, lietot.
- kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- nokāpt no adatas pārtraukt narkotisko vielu lietošanu.
- mepartricīns Partricīna metilesteris, pussintētisko makrolīdu antibiotika, antimikotisks un pretprotozoju līdzeklis; lieto maksts un ādas kandidozes ārstēšanā.
- pārvaldnieks Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks.
- duālā monarhija pārvaldes forma Austroungārijā pēc 1867. g.; divām valstīm Austrijai un Ungārijai bija kopīgs valdnieks, kā arī ārlietu, kara un kopīgo finanšu ministrijas.
- datu pārvaldība pārvaldība, kas saistīta ar datu izplatīšanu lietotājiem un to aizsardzību pret zudumiem un nesankcionētu piekļuvi; tā aptver tādas jomas kā arhivēšana, dublēšana, klienta / servera arhitektūra, datu bāzu pārvaldības sistēmas, dalītās datu bāzes un drošība.
- administrēt Pārvaldīt, vadīt, rīkot; vadīt formāli un birokrātiski, ar pavēlēm un komandēšanu, neiedziļinoties lietas būtībā.
- atlāpīties Pārvarēt savu nogurumu (lietojot alkoholu paģiru mazināšanai).
- ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu.
- palabot Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt; mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā.
- atcipot Pārveidot par normāli lietojamu (datora dokumentu pēc tilpsaspiedes).
- atzipot Pārveidot par normāli lietojamu (datora dokumentu pēc tilpsaspiedes).
- nolīt Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu).
- izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem).
- metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai.
- piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- svešs vīrs pasakās lietots velna segvārds
- smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli.
- agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- padarīšana Pasākums, darbība; lieta (2).
- racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana.
- diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
- ciklofosfāns Pasaulē plaši lietots alkilējošs pretvēža preparāts, Latvijā resintezēts 1950. gados un izstrādāta oriģināla tā rūpnieciskās ražošanas tehnoloģija.
- aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines.
- paslaistīt Pasliet, pacelt uz augšu.
- pasaslieties Paslieties.
- pasijāt Pasmidzināt (par lietu).
- pašpicēt Paspicēt ausis - uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par suņiem).
- programma Eudora pasta programma, kas operētājsistēmu "Macintosh" un "Microsoft Windows 95" lietotājiem nodrošina piekļuvi interneta elektroniskā pasta pakalpojumiem.
- bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku.
- blāvpasta Pasta, ko tipogrāfijās lieto krāsu spīduma mazināšanai; blāvi žūstošām pakrāsu krāsām pieliek smalku krītu.
- apriņķa tiesa pastāvēja Baltijā līdz 1889. g. tiesu reformai, veica gan administrācijas gan tiesas funkcijas, bija pirmās un otrās instances tiesa krimināllietās un pirmās un trešās instances tiesa civillietās; kā administratīva iestāde uzraudzīja pagasta pašvaldību darbību, kā arī atcēla no amata pagasta amatpersonas.
- izgriezumgrāmata Pastāvīga glabātuve informācijai, ar kuru grib dalīties ar citiem lietotājiem.
- žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
- tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
- pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis.
- jutien Pastiprinājuma forma kopā ar "nejust"; lieto arī patstāvīgi.
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra.
- pašapkalpošanās lietojumprogramma pašapkalpošanās lietotne.
- grāvju racējs pašgājēja mašīna grāvju un tranšeju rakšanai – daudzkausu ekskavators uz kāpurķēžu traktora bāzes; lieto meliorācijā, ceļu būvē, inženiertīklu ierīkošanā.
- stikla bloku starpsiena pašnesoša siena, ko lieto telpu apgaismošanai, kurām nav logu.
- pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma, daudzuma un intensitātes reģistrēšanai.
- piņjiņs Pašreiz lietotā ķīniešu hieroglifu atveides sistēma ar latīņu alfabēta burtiem.
- pilsētas galva pašvaldības administrācijas augstākā amatpersona, atsevišķās pilsētas pašpārvaldes lietās vienpersonīgs lēmējs un rīkotājs.
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.
- PLP Pašvaldību lietu pārvalde.
- kommodāts Patapinājums; romiešu līgums ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā.
- strupnis Patvaļīgi nošķelta vārddaļa - viens vai daži burti, ko lieto aizstājot attiecīgo vārdu.
- vartot Patvarīgi lietot.
- nolelot Pavadīt laiku nelietderīgi lelojot.
- nošļaicīties Pavadīt laiku nelietderīgi, noslaistīties.
- padēdēt Pavārgt, panīkuļot, arī mazliet novājēt (slimības, novecošanās dēļ).
- apakšveids Paveids - kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- aplējums Paveikta darbība --> apliet.
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (1).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (2).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (3).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (4).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (5).
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (1).
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2); izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- nolietojums Paveikta darbība, rezultāts --> nolietot (1).
- pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); viela, ar kuru pārlej (kā) virsmu.
- pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet(2).
- pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet(4); pielejot izveidotā detaļa, elements.
- pielietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielietot.
- Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās.
- atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- Paulshafen Pāvilostas vāciskais nosaukums, ko plaši lietoja 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1); iegrābāt, iegrābstīt.
- pakustināt Pavirzīt, mazliet, samērā lēni pārvietot.
- pavietot Pavirzīt, novietot (mazliet tālāk, sānis u. tml.).
- pastiepties Pavirzīties, mazliet vērsties plašumā (par parādībām dabā).
- pavietoties Pavirzīties, novietoties (mazliet tālāk, sānis u. tml.).
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
- nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
- nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
- nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
- izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- izbaloties Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
- gaiseklis Pazaudēta un atkal atrasta lieta.
- zudinis Pazaudēta, pazudusi lieta.
- devalvēt Pazemināt (kā) vērtību, (to) pārāk bieži un bez vajadzības lietojot.
- patumšs Pazems, samērā, arī mazliet neskanīgs (par skaņu).
- atribūtika Pazīmju, īpašību, priekšmetu, simbolu kopums; lietas, kas raksturo sabiedrisko parādību vai attēloto varoni.
- nosacīt Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
- cēlības Pazudušas lietas atradēja atalgojums.
- depreciācija Pēc 1931. g. saimnieciskās krīzes devalvācijas vietā lietots termins.
- pārpūšana Pēc augstuma dažādu dabiskās skaņurindas virsskaņu iegūšana, nelietojot pūšaminstrumentu spēles atveres, vārstus un ventiļus.
- ad rem pēc būtības; _burtiski_: "pie lietas".
- mākslīgā valoda pēc dabisko valodu parauga mākslīgi izstrādāta precīzi definēta zīmju sistēma, ko izmanto sfērās, kurās dabiskās valodas lietošana ir (vai šķiet) neefektīva vai nav iespējama; mākslīgās valodas konstrukcijas plaši lieto dažāda veida programmēšanas valodās.
- frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
- neitralizēšanās pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizācija (5).
- neitralizācija pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizēšanās.
- atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni); atmiekšķēties.
- ūzusfrukts Pēc romiešu tiesībām kādas lietas personiska lietošana uz visu mūžu, pašu lietu nebojājot, nedz mazinot tās saimniecisko vērtību.
- paronīms pēc skaniskās un morfoloģiskās uzbūves līdzīgi, bet semantiski atšķirīgi vienas vārdšķiras vārdi, kurus valodas praksē kļūdaini mēdz lietot citu cita vietā.
- septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
- pastāvīgais balasts pēc vajadzīgas formas izlieti ķeta vai dzelzs kluču, ko lieto balastam.
- uzskriet Pēkšņi sākties (par lietu, vēju u. tml.).
- sacirsties Pēkšņi saslieties, ieņemot kādu pozu.
- beijas Pēkšņi un stipri vēja brāzieni, kas uznāk gk. ar lietu, sniegu, krusu un pērkona negaisu; Rietumindijas ūdeņos bieži arī skaidrā laikā.
- snorkelēt Peldēt zem ūdens, lietojot elpošanas caurulīti.
- būvizmaksa Peldlīdzekļa uzbūvēšanai izlietotie naudas līdzekļi.
- drāga Peldoša ierīce, ko lieto derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai; draga (1).
- ciānkalcijs Pelēks, higroskopisks pulveris, izlieto kā insekticīdu - elpošanas indi.
- oksacilīns Penicilīna grupas antibiotika iekšķīgai lietošanai.
- meticilīns Penicilīna struktūras antibiotika, ko parasti lieto gadījumos, ja mikroorganismi kļuvuši rezistenti pret citiem penicilīniem.
- fenoksimetilpenicilīns Penicilīnu grupas medikaments, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā un lietojams iekšķīgi.
- elohists Pentateucha (piecu Mozus grāmatu) rakstu avots, kur lietots vārds "elohim".
- pentozazons Pentozes un fenilhidrazīna reakcijas produkts; lietoja pentozes identificēšanai un atdalīšanai no citiem monosaharīdiem.
- alimentārā pentozūrija pentožu ekskrēcija urīnā, ksiloze un arabinoze pēc pārmērīgas ķiršu, plūmju, vīnogu u. c. augļu vai to sulu lietošanas uzturā.
- Asapa periodidki izsīkstoša upe Namībijā (_Asab_), lietus periodā Fišas pieteka.
- pulsējošais taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs periodiskas darbības gaisa reaktīvais dzinējs ar siltuma padevi, kad paaugstinās spiediens gāzes plūsmā; lieto lidmašīnās, lādiņos un bezpilota lidmašīnās, kuras izmanto par mērķiem.
- reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs.
- podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai.
- fjumāres Periodiskas upes Itālijā, kas satur ūdeni tikai lietus sezonā, bet citā laikā sausas.
- hidrators periodiskas vai nepārtrauktas darbības (dažādas konstrukcijas) iekārta kaļķu veldzēšanai - lieto hidratorus ar rotējošu apvalku un nekustīgām lāpstiņām vai daudzcilindru hidratorus ar lāpstiņām.
- tehniskā apkope periodiski izpildāmu profilaktisku darbību komplekss, ko veic, lai samazinātu spēkratu un citu mašīnu un to sistēmu nolietošanās intensitāti. Regulāras tehniskās apkopes novērš avāriju rašanos un nodrošina mašīnu un to daļu uzturēšanu tehniskā kārtībā.
- Arrojoverde periodiski izsīkstoša upe Argentīnā (_Arroyo Verde_), Rionegro provinces dienvidaustrumos, lietus periodā ietek Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcī.
- Ašbērtona periodiski izžūstoša upe Austrālijā (_Ashburton_), Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, lietus periodā ietek Indijas okeānā pie Eksmutas līča.
- saliekamās mēbeles periodiski lietojamas mēbeles ar saliekamu karkasu, kuru konstrukcija pieļauj to glabāšanu saliktā veidā.
- miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni.
- pērkonlietus Pērkona lietus.
- sausais pērkons pērkons bez lietus.
- plesimetrija Perkusija, lietojot plesimetru.
- hemoembolizācija Perkutāna asinsvada aizsprostošana ar kādu vielu, kombinējot ar ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem; lieto onkoloģijā.
- nošaudīt Perot nolietot.
- nopērt Perot, peroties nolietot.
- Apaoša Persiešu mītos viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem varenajiem ļaunuma gariem, sausuma dēmons, kuru uzvarēja lietus dievs Tištrija.
- terminators Persona vai lieta kas terminē kaut ko.
- gruntsnomnieks Persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs.
- vardarbības veicējs persona, kas apzināti lieto fizisku spēku, draudus vai varu pret citu personu.
- lietotājs persona, kas izmanto datoru un tā lietojumprogrammas savu uzdevumu risināšanai
- patapinātājs Persona, kas nodod lietu otra lietošanā.
- viesis Persona, kas piesakās tīklā vai kāda noteikta sistēmas pakalpojuma izmantošanai, bet kam nav lietotāja konta.
- prasmīgs lietotājs persona, kas prot profesionāli strādāt ar datoru un kas izmanto lietojumprogrammu paplašinātas iespējas, piemēram, izklājlapas vai teksta procesorus.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
- ļaunglābējs Persona, kas savas buršanas, vārdošanas u. c. mākslas lietojis, palīdzēdams cilvēkiem un mājlopiem.
- apziņotājs Persona, ko izmanto karavīru un civiliedzīvotāju apziņošanai stihisku nelaimju vai masu iznīcināšanas ieroču lietošanas draudu gadījumos.
- sekvestrs Persona, ko varas iestādes uz laiku ieceļ par (kā) lietotāju, glabātāju vai pārvaldnieku.
- citas dalībvalsts apliekamā persona persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
- patērētājs persona, kura lieto vai patērē nopirktās preces vai izmanto pakalpojumus (nepārdodot tālāk)
- valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
- aizdomās turamais persona, par kuru lietas materiālos ir ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un tādēļ ir aizturēta, vai kurai piemērots viens no drošības līdzekļiem līdz apsūdzības uzrādīšanai.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - multivides personālais dators personālais dators, kas piemērots multivides lietojumiem un kas parasti ir aprīkots ar skaņu karti, lasāmatmiņas kompaktdiska dzini un augstas izšķirtspējas krāsu monitoru.
- aktīvā lappuse personālajā datorā ar krāsu videoadapteri - ekrānbufera lappuse, kurā lietotājs var ierakstīt datus, kamēr tā tiek parādīta displeja ekrānā kā vizuālā lappuse.
- apakšējā atmiņa personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 magabaits, tā sauc pamatatmiņas daļu līdz 640 kilobaitiem, kas veido brīvpikļuves atmiņu, ko kopīgi izmanto operētājsistēma _MS-DOS_ un lietojumprogrammas.
- iespraušanas punkts personālo datoru saimes _Macintosh_ datoros izmantojamo operētājsistēmu, kā arī operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumos - vertikāla mirgojoša svītra, kas norāda, kurā vietā uz ekrāna parādīsies ievadāmais teksts.
- adiktīva uzvedība personas rīcība, kas ir vērsta uz atkarību izraisošo vielu lietošanu.
- uzurfrukts personas tiesības izmantot lietu, kas pieder citai personai, iegūstot no tās augļus vai priekšrocības, bet tajā pašā laikā saglabājot tās viengabalainību.
- likumiskie pārstāvji personas, kas likuma noteiktajā kārtībā krimināllietās un civillietās pārstāv nepilngadīgos, rīcībnespējīgos un ierobežoti rīcībspējīgos.
- rekognicija Personas, lietas vai dokumenta identitātes atzīšana tiesā vai pie notāra.
- PIN Personiskais identifikācijas numurs (angļu "personal identification number") - individuāls kods jeb ciparu grupa, ko persona lieto, izdarot operācijas ar norēķinu karti bankas automātā.
- paroreksija Perversa ēstgriba; tieksme ēst neparastus ēdienus vai neēdamas lietas.
- bursteklis Pestelis; apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi.
- nitrofēns Pesticīds, brūna pasta, satur akmeņogļu alkilofenolu nitrēšanas produktus, lieto kā fungicīdu, insekticīdu un herbicīdu.
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- jaukto metožu pētījums pētījuma dizains sociālajās zinātnēs, kurā lieto kā kvantitatīvās tā kvalitatīvās pētījumu metodes vienā pētījumā.
- taksonomija pētījumi par vietējo iedzīvotāju lietotajām vai kādā tautā pieņemtajām klasifikācijām.
- pironafta Petroleja ar augstu aizdegšanās temperatūru, ko lietoja tādu telpu apgaismošanai, kurās ir augsta temperatūra.
- Petropavlovska Petropavla, padomju laikā lietots pilsētas nosaukums.
- apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu.
- ad propositum pie lietas!
- spunda Pie tačiem lietojams ķīlis no šķelta mieta.
- broška Pie tērpa piespraužama rotaslieta.
- zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
- blēņdaris Pieaugušais, kas dara ko nelietderīgu, niekojas.
- pieteiciens Piebilde; bieži lietots izteiciens.
- dochmijs Piecbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 4. īsu, pārējiem gariem balsieniem; metriski daktila un jamba savienojums; lietots traģēdijās pacilāta satura dziesmai.
- pieci priekšraksti pieci ētiska rakstura ierobežojumi budistiem; viņiem jāatturas no dzīvu būtņu nogalināšanas, zagšanas, galējībām dzimumdzīvē, melošanas, alkohola un narkotiku lietošanas.
- ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
- medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai lietotājam, ja viņa īpašumā vai lietojumā esošajā zemes gabalā ietilpst likuma prasībām atbilstošas medību platības.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā.
- aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
- piekars Piekarams rotājums; piekarama rotas lietas detaļa; arī piekariņš.
- dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
- aksesoārs Piekars, piedevas, piederums pie kādas galvenās lietas; aksesuārs.
- sers Pieklājības forma, ko lieto (nepievienojot vārdu), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijas augstākajās aprindās).
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- miss Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot tiesnesi vai runājot par viņu (Anglijā).
- senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
- misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- mesjē Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā franču valodā).
- senjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā (lieto vārda priekšā).
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- pieeja Piekļuve, iespēja lietot, izmantot.
- dinamiskais protokols SLIP piekļuves veids, kas apgādā interneta lietotāju ar jaunām _IP_ adresēm.
- pisanutsja Piekrist piedalīties kādā lietā.
- piegripēt Pielabot, mazliet uzasināt (radzi - gripu - pakava priekšadļā).
- piešpricēt Pieliet (klāt).
- dagāzt Pieliet (ko) papildus.
- dašķiest Pieliet (ko) papildus.
- aizzilināt Pieliet (putrai) tik maz piena, ka nekļūst balta, bet tikai zilgana.
- piejūrēt Pieliet ar ūdeni.
- aiztaisīt Pieliet ēdienam, parasti putrai, pienu vai citu aizdaru.
- piepurināt Pieliet vēl (parasti degvīnu).
- bleivēt Pieliet, piepildīt.
- piežīrēt Pieliet, pieslapināt.
- pieplaust Pieliet.
- piežaut Pieliet.
- piežūrēt Pieliet.
- piežūrīt Pieliet.
- ieroča vai speciālā līdzekļa nēsāšana pielietošanai gatava ieroča vai speciālā līdzekļa pārvietošana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas.
- jēdzināt Pielietot dažādas metodes, lai (kas) atgūst samaņu.
- valtēt Pielietot varu, spēku.
- pielietāt Pielietot.
- piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
- apozīcija Pielikums, apzīmētājs lietvārds (tai pašā locījumā, kādā ir vārds, kuram tas pakārtots), piemēram, vāverīte kuplastīte.
- padeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) mazliet, daļēji nodilst.
- pamest Pieļaut, ka paliek (kur) lietderīgi neizmantots, nenovietots, arī nenokopts.
- izmantojamība Piemērotība mērķtiecīgai, pārdomātai lietošanai, lai gūtu labumu (par priekšmetiem, metodēm u.c.).
- medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu.
- galaktoterapija Piena lietošana ārstēšanas nolūkā.
- burzakls Piena putra, ar ieburzītiem (ar karstu ūdeni aplietiem) rudzu vai miežu miltiem.
- zeltdzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām; dzeltāne.
- dzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām.
- laktofenols Piens ar paaugstinātu dzelzs saturu (līdz 0,02%), lieto pret mazasinību.
- ontoloģija Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt.; katrai zinātnes nozarei un katrai teorijai ir sava ontoloģija.
- pieslīcināt Piepildīt (upi) ar slīkstošām lietām.
- prodīt Piepildīt, pieliet.
- polipora Piepju sēņu dzimtas ("Polyporaceae") dažkārt lietots nosaukums, ja no tās tiek nodalīta poriju dzimta.
- daplikšt Pieplacināt pie zemes (piemēram, sienu, labību) - par lietu.
- argumentum ad rem pierādījums, kas balstīts uz patiesajiem lietas apstākļiem, pierādījums pēc būtības.
- IT tiesu ekspertīze pierādījumu nodrošināšana, izmantojot tehnisko pazīmju un pēdu analīzi datorsistēmās un tīklos, parasti ar mērķi tos kā pierādījumus lietot tiesvedības procesos.
- opijisms Pieradums lietot opiju; hroniska saindēšanās ar opiju.
- adipīnskābe piesātināta dikarbonskābe HOOC-(CH~2~)~4~-COOH, ko iegūst, ar slāpekļskābi iedarbojoties uz naftas pārtvaices produktiem; lieto poliamīdu un neilona ražošanai.
- butilspirts Piesātinātais spirts, bezkrāsas viela ar savdabīgu smaržu, lieto par šķīdinātāju.
- butāns piesātināts ogļūdeņradis, alkans C~4~H~10~, sašķidrinātās gāzes (propāna–butāna) sastāvdaļa; lieto par gāzveida kurināmo un metālgriešanai.
- dievoties Piesaukt dievu, lietot Bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt.
- dieldrīns Pieskares inde, insekticīds, lieto lauka kultūru apmiglošanai.
- aizsliet Piesliet (aiz kā).
- aizsliet Piesliet (ko kam priekšā).
- piespillēt Piesliet, atbalstīt.
- piezvelt Piesliet, atbalstīt.
- piestatīt Piesliet, pielikt, parasti stāvus (pie kā, kam klāt).
- dasliegt Piesliet.
- dasliet Piesliet.
- nosliet Piesliet.
- piestutēt Piesliet.
- piestutēties Pieslieties (1), arī atbalstīties.
- pieslīgt Pieslieties, pieglausties.
- pieslāties Pieslieties.
- uzpangot Piesprādzēt zirglietas (nospriegojot).
- spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
- piespraude Piespraužama rotas lieta.
- piebiķāt Piestampāt, pieblietēt.
- pierīkot Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu).
- iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
- nomīlināties Pietiekoši ilgi priecēt acis skatoties uz mīļoto personu vai kādu skaistu lietu.
- semikols pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības.
- divpunkte Pieturzīme ( ‥ ), ko lieto, lai parādītu izlaidumu citātos.
- daudzpunkte Pieturzīme ( ... ), ko lieto stilistiskos nolūkos; šāda zīme, ko lieto, lai parādītu vārdu vai burtu izlaidumu.
- punktuācija Pieturzīmju lietošana, interpunkcija.
- interpunkcija Pieturzīmju lietošanas noteikumu kopums, principi, kas vēsturiski izveidojušies un nostiprinājušies kādā valodā.
- piemiegt Pievērt, mazliet sašaurināt (acis, plakstiņus).
- papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
- ozotipija Pigmenta attēla iegūšanas paņēmiens, ko lietoja 19. gs. pirms ozobroma atklāšanas.
- nitroemaljas Pigmentu un pildvielu suspensijas nitrolakās; lieto dažādu materiālu ātri žūstošiem pārklājumiem.
- piktogrāfija Piktogrāfiskais raksts, kurā lietas un parādības apzīmē ar stilizētiem attiecīgo objektu attēliem.
- pirkšināt Pilināt, lēnām liet.
- pieblaust Pilnībā pieliet.
- pārplaust Pilnīgi apliet.
- izsmelt Pilnīgi izlietot (parasti kādu krājumu).
- izslieties pilnā (arī visā) augumā pilnīgi izslieties.
- izslieties visā (arī pilnā) augumā pilnīgi izslieties.
- izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- universālpilnvara Pilnvara, ar kuru pilnvarniekam uzdots pārzināt visas pilnvarotāja lietas.
- speciālpilnvara Pilnvara, ar kuru pilnvarniekam uzdots vest atsevišķas un noteiktas lietas.
- chargé dʽaffairs pilnvarotais lietvedis, persona, kas vēstnieka prombūtnē viņu aizstāj.
- Džolieta Pilsēta ASV ("Joliet"), Ilinoisas štatā, Čikāgas piepilsēta, 147900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaļiņingrada Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči.
- Brīvlīte Pilsēta Nīderlandē ("Biervliet"), Zēlandes provincē, 1630 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gērvlīta Pilsēta Nīderlandē ("Geervliet"), Dienvidholandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēnlīte Pilsēta Nīderlandē ("Heenvliet"), Dienvidholandes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- apkaime Pilsētbūvniecībā lietots apzīmējums funkcionāli nodalītai pilsētas daļai.
- Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem.
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe".
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
- Visagala pilskalns pilskalns Indrānu pagastā, ir \~17 m augsts reljefa veidojums, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, atrastas 9.-12. gs senlietas; Brākaļu pilskalns.
- Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta.
- Lopatišķu Karņecka kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, reljefa pacēlums 5-7 m virs apkārtnes, plakums - \~30 x 20 m, atrastās senlietas datējamas ar 6. gs. un agrāk.
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms.
- PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ščupaļci Pincete ar neasām malām, ko lieto kabatzagļi.
- beteļpipars Piparu dzimtas augs, kura lapas kopā ar beteļpalmas riekstiem lieto kā stimulējošu un narkotisku līdzekli Dienvidāzijā.
- daktilogramma Pirkstu nospiedums, ko lieto personas identifikācijai.
- evikcija Pirktas lietas atņemšana ar tiesas spriedumu, kas atzinusi trešai personai tiesību uz minēto lietu; ar šādu atņemšanu saistītā pārdevēja atbildība pret pircēju.
- satelītnavigācijas sistēma Gallileo pirmā civilās lietošanas satelītu navigācijas sistēma ar projektētiem 30 satelītiem, orbītas slīpums 56 grādi, satelitu augstums - 23222 km, 1 satelīta svars 680 kg, apriņķošanas periods 12 stundas un plānotais darbības laiks 16 gadi; pirmo satelītu orbītā ievadīja 2005. g. beigās.
- "Kinemacolor" tehnoloģija pirmā komerciāli izmantotā krāsu kinofilmu uzņemšanas tehnoloģija, lietojot objektīva priekšā rotējošus zilus un sarkanus filtrus.
- trenčkots Pirmajā pasaules karā frontē valkātais angļu virsnieku lietus mētelis no impregnētas drānas un ar eļļas piesūcinātu starpdrēbi; trencis.
- pilstiesa Pirmās instances tiesa krimināllieta Pārdaugavas hercogistē, šādas tiesas bija nodibinātas Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Pērnavā un Tērbatā, tai piekrita arī policijas, valsts domēņu uzraudzība u. c. funkcijas.
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
- puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums.
- Heptateihs Pirmo septiņu Vecās Derības grāmatu (t. i. 5 Mozus grāmatu kopā ar Jozuas grāmatu un Soģu grāmatu) apzīmējums, ko lieto, ja šīs grāmatas tiek uzskatītas par vienotām.
- sekstanta indeksa korekcija pirms lietošanas noteikta starpība loka mērvienībās starp 0 punktu uz sekstanta limba un faktisko nulles punktu.
- mastika Pistācijas koka ("Pistacia lentiscus L.") sveķi; koloidāla šķīduma veidā lieto muguras smadzeņu šķidruma izmeklēšanai neirosifilisa diagnostikā.
- kalote Pīta tīklveida galvas sega no vilnas vai zīda, ko lietoja 15.-16. gs.
- placentoterapija Placentas preparātu lietošana terapijā.
- plakanisks Plakans (parasti mazliet).
- homotētija Plaknes attēlu transformācija citā mērogā; lieto attēlu palielināšanai un samazināšanai ar pantogrāfa palīdzību.
- spoilers Plāksne uz gaisakuģa spārna augšējas virsmas spārna cēlējspēka regulēšanai; lieto lidojuma augstuma vadībā, nemainot spārna uzplūdes leņķi.
- plāsteris Plāksteris - zāļu pagatavojums ārējai lietošanai, kuru pamata vielas sastāv no tauku skābju svina sālīm, sveķiem, gumijas sveķiem, terpentīna, vaskiem, taukiem un eļļām vai šo vielu maisījumiem.
- azbofinieris Plākšņu materiāls no azbestcementa; lieto griestu un sienu apšūšanai, kā arī jumtu segšanai; azbestfinieris.
- azbestfinieris Plākšņu materiāls no azbestcementa; lieto griestu un sienu apšūšanai, kā arī jumtu segšanai; azbofinieris.
- vieglsvara grotbura plāna auduma grotbura, ko lieto nelielā vējā.
- atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
- apdares finieris plāna parasti augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru.
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
- šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
- profilaktiskais remonts plānoti, profilaktiski remonta darbi, ko veic, lai nepieļautu detaļu un mezglu avārijas nodiluma/nolietojuma rašanos un nodrošinātu drošu darbu noteiktā laika periodā.
- plakanais displejs plāns displeja ekrāns, ko lieto klēpjdatoros un piezīmjdatoros; plakanā displeja izgatavošanai izmanto šķidro kristālu, gāzes plazmas, elektroluminiscences vai plāno plēvju tranzistoru tehnoloģiju; plakanais ekrāns.
- plakanais ekrāns plāns displeja ekrāns, ko vispirms lietoja klēpjdatoros un piezīmjdatoros; plakanais displejs.
- krepēts medicīnas papīrs plāns krepēts papīrs ar lielu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto vairākās kārtās par pārsiešanas un saiņošanas materiālu medicīnā.
- virsmatracis Plāns matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
- galete Plāns neraudzētas mīklas sausiņš, ko lieto maizes vietā, parasti ilgākos pārgājienos vai braucienos.
- vienkārtas filtrmateriālu papīra pamatne plāns papīrs ar normētu mitruma iesūkšanos; lieto cigarešu filtru materiālu izgatavošanai.
- folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
- lignīns plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu; lieto pārsiešanā.
- puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai.
- šarmēze Plāns zīda muslins, ko lieto masku kostīmiem, dāmu viesību tērpiem u. tml.; arī zīda triko audums veļai u. c.
- pliksteris Plāns, nolietots pakavs.
- novelkamās folijas papīra pamatne plāns, stiprs, ļoti gluds, līmēts papīrs bez pildvielām; lieto folijas ražošanai.
- skaliņis Plāns, šaurs, apmēram metru garš koksnes stienītis, ko lietoja telpu apgaismošanai; skals.
- novirpis Plāns, tievs, šķidrs, nolietots, nonēsāts.
- spiritoskops Planšetes (2) veida ierīce, ko spiritisti lieto savos seansons suģestīvai automātiskai rakstīšanai, līdzinās mazam trijkāju galdiņam, kam vienas kājas vietā iestiprināts zīmulis.
- tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
- plastilīns Plastiska masa, kas sastāv no māla un citu vielu (piemēram, vaska) piejaukuma un ko lieto veidošanā.
- spondilodēze Plastiska operācija blakusskriemeļu nostiprināšanai, implantējot kaula plātnīti; lieto skriemeļa sabrukuma, lūzuma vai izmežģījuma gadījumā.
- gastrocistoplastika Plastiska urīnpūšļa operācija, izmantojot kuņģa sienas gabalu; lieto, lai aizstātu vai palielinātu urīnpūsli.
- Prādera orhidometrs plastisku testikulāras formas modeļu komplekts sēklinieku tilpuma noteikšanai kubikcentimetros; lieto dzimumorgānu attīstības vērtēšanai.
- mikalekss Plastmasa no vizlas un cementējošām vielām (piem., bor-skābā svina); to lieto kā elektroizolācijas materiālu.
- antegmīts Plastmasa, ko iegūst no fenolformaldehīda sveķiem un grafīta; lieto cauruļu, iekārtu oderēšanas plāksnīšu u. c. izgatavošanai.
- celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
- intelektkarte Plastmasas karte ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai un dažādu elektronisku darījumu veikšanai; čipkarte.
- viedkarte Plastmasas karte ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piem., lietotāju identificēšanai un naudas pārvedumiem.
- organoplastiķi Plastmasas, kas armētas ar sintētiskajām šķiedrām, sintētisko šķiedru papīru vai audumu; lieto konstrukciju materiālos un elektrotehniskajos materiālos.
- aminoplasti Plastmasas, ko iegūst no dažādu amīnu un aldehīdu sveķiem un kas satur pildvielas, cietinātājus, krāsvielas, ziežvielas u. c.; lieto par apdares materiāliem mēbeļu ražošanā, celtniecībā u. c.
- darbderīgs Plaša lietojuma programmatūras vai aparatūras izstrādājumi, ko lietotāji var tūlīt izmantot vai kuru adaptācija nav darbietilpīga.
- procesuālās garantijas plašākā nozīmē - tiesisko principu un jēdzienu kopums, kas nodrošina tiesvedības uzdevumu izpildi krimināllietas.
- publiska programmatūra plašas sabiedrības lietošanai nodota programmatūra, ko neaizsargā autortiesības.
- nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam.
- datņu anonīmās pārsūtīšanas protokols plaši izmantojama protokola FTP versija, kas ļauj iegūt informāciju no interneta arhīviem bez lietotāja identificēšanas un slepenas paroles uzrādīšanas, bet neļauj lietotājam ierakstīt jaunas datnes vai modificēt esošās.
- diachilonziede Plaši lietots līdzeklis pret ādas izsitumiem.
- glandas Plaši lietots nosaukums kakla mandeļu apzīmēšanai.
- azokrāsvielas Plaši lietotu, spilgtu organisku krāsvielu grupa, kuru sastāvā ietilpst azogrupa (-N=N-).
- Gibsona maisījums plaši pazīstams operāciju sakopojums, ko lieto tipveida programmu imitācijai un ko izmato kā etalonu procesoru ātrdarbības noteikšanai.
- promile plaši pielietota demogrāfisko procesu mērvienība, kas apzīmē demogrāfisko notikumu biežumu uz 1000 iedzīvotājiem.
- bletne Plata lieta (siksna).
- slaksi platas, brīvi krītošas bikses, kas parasti šūtas no kokvilnas auduma, dažreiz - no lietusmēteļu auduma.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- atpakaļvērstais kanāls platjoslas lokālajos tīklos - datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens ir pretējs virzienam, kādā tiek pārsūtīta lietotāja informācija; šo kanālu izmanto pārraidīto datu pārbaudei vai kļūdu labošanai; reversais lokālā tīkla kanāls.
- hidromodulis Plātne ar speciāli veidotu izgriezumu ūdens caurplūšanai; lieto upes ūdens vidējā caurteces daudzuma mērīšanai.
- apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā.
- kleimors Plats divroku zobens, kas tika lietots Skotijā laika posmā no 1400. līdz 1700. g.
- rokas PC plaukstdators, kas strādā operētājsistēmas _Microsoft Windows CE_ vadībā un izpilda šajā sistēmā izveidotās lietotājprogrammas.
- pneimonolīze Plaušas atbrīvošana no saaugumiem ar krūšu sienu, lai lietotu kolapsa terapiju plaušu tuberkulozes gadījumā.
- secesija Plebeju aiziešana no Romas, ko viņi izlietoja kā cīņas līdzekli strīdos ar patricijiem.
- ģērēt Plēst, nolietot.
- paplēst Plēšot mazliet, daļēji atvērt, attaisīt.
- Tedijs Plīša lācītis, kas nosaukts 26. ASV prezidenta Teodora Rūzvelta vārdā; viena no populārākajām bērnu rotaļlietām.
- verķis Plucināti augu šķiedru gali, kurus lieto drīvēšanai - planku spraugu aizbakstīšanai.
- lāpsna Plukata, nelietis.
- ņerba Plukata, nelietis.
- ņerma Plukata, nelietis.
- ņermala Plukata, nelietis.
- ņerms Plukata, nelietis.
- paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
- pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
- ombrogrāfs Pluviogrāfs - aparāts, kas reģistrē lietus ilgumu un daudzumu.
- pavalodot Pļāpāt (mazliet, nedaudz).
- glemzt Pļāpāt niekus, stāstīt neticamas lietas.
- ļepāt Pļāpāt, stāstīt neticamas lietas.
- atpļauties Pļaujot nolietoties (par izkapti).
- iepļaustīt Pļaujot pa grāvmalām, krūmāju malām u. tml., mazliet sagādāt (sienu).
- pneimocilindrs Pneimodzinējs, kas dod virzes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; sastāv no cilindra, virzuļa ar kātu un blīvēm; lieto, piem., dažādās darbmašīnās un manipulatoros, un transportlīdzekļos bremžu darbināšanai.
- grozes pneimodzinējs pneimodzinējs, kura vārpsta pagriežas par zināmu leņķi gan uz vienu, gan uz otru pusi (lieto samērā reti).
- pneimosadalītājs pneimoiekārtā lietojams sadalītājs; bieži lieto vārstu sadalītājus un sadalītājus ar plakanu plūsmdali; pneimatiskais sadalītājs.
- podofilotoksīns Podofilīna aktīvā sastāvdaļa; lieto par pretvīrusu līdzekli.
- Kursa Poētisks Kurzemes nosaukums, kuru lieto gk. runājot par vēlā dzelzs laikmeta kuršu apdzīvotajām zemēm, kas aptvēra daļu tagadējās Lietuvas teritorijas, un viduslaiku Kurzemi.
- poļačka Poliete.
- polioksietilēni Polietilēna glikoli C2nH4n+2On+1.
- indikatorplēve Polietilēna sloksne, kas pārklāta ar vielu, kas reaģē ar indīgām VX veida kaujasvielām to nosēšanās brīdī.
- holet-10-24 polietilēnglikola ēteris vai holesterīns, kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, lieto kā komponenti roku krēmu ražošanā, nelabvēlīga iedarbība nav zināma.
- PEG Polietilēnglikols.
- PET Polietilēntereftalāts - plastmasa, ko lieto dzērienu pudeļu izgatavošanā.
- stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa.
- rindrādis Poligrāfijā lietota šķērsierīce pie manuskripta turētāja, kas burtlicim rāda manuskriptā saliekamo vietu.
- rindmērs Poligrāfijā lietots mērs 6, 8 un 10 punktu rindu skaitīšanai.
- termoplastiskie polimēri polimēri (polietilēns, polistirols, poliamīds, teflons, organiskais stikls, poliuretāns u. c.), kas atkarībā no temperatūras var atrasties dažādos fiziskos stāvokļos: stiklveida, ļoti elastīgā, viskozi tekošā un šķidrā stāvoklī.
- intrūzija Polimērmateriālu spiedliešanas process, kurā liešanas formu aizpilda, dažādi kombinējot gliemeža rotācijas un taisnvirzes kustības; lieto biezsienu izstrādājumu izgatavošanai.
- aramīds Polimērs uz aromātisko poliamīdu bāzes, izturīgāks par dzelzi un vieglāks par alumīniju; lieto kosmonautikā, aviorūpniecībā un autobūvē.
- getinakss Polimēru kompozītmateriāls, slāņains plasts, ko iegūst no papīra, kas piesūcināts ar termoreaktīviem fenolformaldehīda sveķiem; lieto elektroizolācijas detaļu ražošanai, par apdares materiālu mēbeļu rūpniecībā un vilcienu, lidmašīnu un kuģu interjeros.
- Rongo Polinēziešu dievu panteonā - pērkona, lietus un ūdens straumju dievs, arī zemkopības dievība.
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
- dzēšlapa Poraina papīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
- dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai.
- sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību); arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
- vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds.
- internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds.
- abpusēji izliekta lēca pozitīvā jeb plusa lēca ar plānām malām un divām izliektām virsmām; lieto hiperopijas ārstēšanai.
- fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem.
- taheotips Praksē maz lietota, 19. gs. vidū izgudrota burtu saliekamā un atliekamā mašīna.
- vispārīgais sociālais darbs prakse, kurai raksturīga sociālā darba pamata kompetence bez noteiktas specializācijas; raksturīgs daudzveidīgu pieeju, teoriju un metožu lietojums dažādos sociālā darba prakses līmeņos.
- astrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess objektu starojuma, galvenokārt redzamas gaismas intensitātes mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - astrofotometru.
- astrofotogrāfija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess spīdekļu attēlu iegūšanai; lieto speciālu teleskopu - astrogrāfu, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja.
- astrospektroskopija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu spektru pētīšanai; lieto teleskopu, kura fokālajā plaknē novietots spektrogrāfs.
- astropolarimetrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu starojuma polarizācijas mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - polarimetru.
- astrospektrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto enerģijas sadalījuma mērījumiem debess spīdekļu spektros; lieto kombinētus astrofotometrijas un astrospektroskopijas instrumentus.
- praktiķis Praktisks, lietišķs, racionāls cilvēks.
- pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā.
- līdzsvarotā divvalodība prasme lietot divas valodas vienlīdz labā līmenī neatkarīgi no konsituācijas.
- pieprast Prast, mācēt (parasti mazliet).
- vindikācija Prāva par īpašuma tiesības atzīšanu uz kādu lietu, kas atrodas citas personas rokās, un par šīs lietas atdošanu sūdzētājam.
- papildinātājprece Prece, kura lietojama tikai kopā ar citu preci, piemēram, benzīns automašīnai ar benzīna dzinēju.
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
- garantijas vēstule preces izgatavotāja rakstveida garantija sniegt bezmaksas palīdzību, ja izstrādājums sabojājas noteiktā laika periodā, pircējam nepārkāpjot lietošanas instrukcijas
- bona vacantia preces vai lietas, kuru īpašnieks nav zināms.
- prečnauda Preces, ko kādā teritorijā plaši lietoja maiņas tirdzniecībā pirms naudas ieviešanas.
- mērstieples Precīzi kalibrēta diametra stieples, ko lieto trijstūrvītnes vidējā diametra precīzai noteikšanai un mazu moduļu zobrata zobu kontūras pārbīdes kontrolei netiešajā mērīšanā.
- izplatīšana Preču iepirkšana, uzglabāšana, piegāde, pārdošana vai nodošana lietošanā par maksu vai bez maksas.
- nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus.
- konkrētais darbs preču ražotāju darbs, kas rada preces lietošanas vērtību.
- bakteriālie mēslošanas līdzekļi preparāti, kas satur augiem derīgus mikroorganismus vai to sporas un veicina bioķīmiskos procesus augsnē; nitragīnu, rizotorfīnu, kas satur gumiņbaktērijas, izmanto tauriņziežu sēklu apstrādei pirms sējas; azotobakterīnu un fosforbakterīnu lieto organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
- leikotropi Preparāti, ko lieto audumu krāsošanā ar indigo krāsvielām, lai iegūtu kodinājumu, t. i., baltus vai dzeltenus rakstus nokrāsotajās vietās.
- aerons Preparāts pret vemšanu; lieto jūras un gaisa slimības gadījumos.
- internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
- prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
- Hadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem.
- reālkredīts Pret lietu ieķīlājumu vai uz hipotekāra nodrošinājuma pamata piešķirts kredīts, pretstatā personālkredītam.
- ergamils Pret sārmiem pilnīgi izturīga mākslīga smaržviela, kādēļ sevišķi lietota smaržīgu ziepju ražošanai.
- diklofenaks Pretiekaisuma līdzeklis, feniletiķskābes atvsinājums; lieto arī kā pretsāpju līdzekli.
- metindions Pretkrampju līdzeklis, aminoindandiona atvasinājums, balts, ūdenī šķīstošs pulveris, lieto epilepsijas ārstēšanai.
- parametadions Pretkrampju līdzeklis; lieto vieglas epilepsijas gadījumā.
- furadonīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts ("Furadoninum"), dzeltens pulveris, grūti šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto nieru un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1953. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- furagīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, oranžs pulveris ("Furaginum"), ļoti grūti šķīst ūdenī, lieto gk. urīnceļu infekciju un inficētu brūču ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- renitence Pretošanās, atteikšanās, sevišķi goda lietu kārtošanā.
- kanestēns Pretsēnīšu ziede, ko lieto gļotādas iekaisumu gadījumos.
- militārie noziegumi prettiesiskas darbības, kas izpaužas karošanas likumu un paražu, ko nosaka mūsdienu starptautiskās tiesības, neievērošanā, kā arī aizliegto karošanas līdzekļu un metožu pielietošanā.
- protionamīds Prettuberkulozes līdzeklis, ko lieto kā otrās kārtas jeb rezerves līdzekli, gk. tad, ja tuberkulozes izraisītājs ir kļuvis rezistents pret pirmās kārtas līdzekļiem.
- ftorafūrs Pretvēža preparāts ("Phthorafurum"), izstrādāts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā 1960. gados, tagad ražo un eksportē a/s "Grindeks", kas turpina arī optimālo lietošanas shēmu izstrādi.
- remantadīns pretvīrusu līdzeklis, iedarbojas gk. uz gripas A tipa vīrusiem; lietoja profilaksei un agrīnai ārstēšanai, bet kopš 2010. gada, kad parādījās pandēmiskais gripas vīruss, faktiski kļuva neefektīvs, vīruss bija pret to rezistents.
- amantadīns Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu genoma atbrīvošanos un tiek lietots pret gripas vīrusu.
- aciklovīrs Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu nukleīnskābes sintēzi, lieto pret herpes vīrusiem un HIV.
- defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās.
- meta- Priedēklis ķīmisko savienojumu nosaukumos, ko organiskajā ķīmijā lieto, lai apzīmētu vienādu vai dažādu aizvietotāju atrašanos pie 1. un 3. C atoma benzola gredzenā.
- heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma.
- konsumtibilijas Priekšmeti, ko lietojot patērē, kā barība, ziepes u. c.
- lietiskie pierādījumi priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā.
- natūra Priekšmeti, lietas, produkcija, ko naudas vietā izmanto par maksāšanas līdzekli.
- suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā; piemiņlieta.
- mīlulis Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku.
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
- pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
- greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu (tērpam, telpai); arī rotas lieta.
- manta Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
- rotas lieta priekšmets, parasti juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotas lieta.
- augstumekipējums Priekšmetu komplekts, kas paredzēts lidotāja individuālai lietošanai, lai nodrošinātu viņam normālu eksistenci un darbības drošību lidojumos lielā augstumā, ja notikusi kabīnes dehermetizācija un vajag katapultēties.
- manta Priekšmetu, lietu kopums, kas kādam pieder un ir nepieciešams ikdienas dzīvē, saimniecībā; iedzīve.
- natūrā Priekšmetu, lietu, produkcijas veidā (kārtot maksājumus, saistības).
- ordrs Priekšraksts, pavēle, rakstīts rīkojums, sevišķi naudas izmaksas lietās.
- pieejas protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa koplietošanas datu pārraides vidi datoru tīklā.
- piekļuves protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa lokālā tīkla koplietošanas datu pārraides vidi
- kanoniskais personvārds priekšvārds, ko kādas reliģiskas konfesijas pārstāvji tradicionāli atzīst par ieteicamu un lieto.
- gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās.
- saslaistīt Primitīvi, arī pavirši sasliet (parasti celtni).
- pūšamā caurule primitīvs medību un cīņas ierocis šaušanai ar mazām bultām, parasti saindētām; līdz \~40 m, lieto Amerikā un DA-Āzijā.
- grāmatvedības politika principi, nostādnes, tradīcijas, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto, sagatavojot finansu pārskatus.
- publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
- patiesības princips princips tiesvedībā saskaņā ar kuru tiesai izskatot lietu ir jānoskaidro objektīvā patiesība un jābalstās tikai uz faktiem, kas tiesas gaitā ir apstiprinājušies.
- tiesnešu neatkarība princips tiesvedībā, kas nozīmē, ka tieneši lietas tiesā izlemj pamatojoties tikai uz likumu, faktiskajiem lietas apstākļiem un personisko pārliecību tādos apstākļos, kas izslēdz jebkādu iejaukšanos no malas.
- tiesas koleģialitāte princips tiesvedībā, kas paredz, izņemot likumā noteiktos gadījumos, lietu izskatīšanu tiesā vismaz triju līdztiesīgu tiesnešu sastāvā.
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
- labākās intereses princips, ko lieto psihiskās veselības jomā, pārstāvot cilvēku ar psihiskās veselības traucējumiem, lai novērstu viņa tiesību deprivāciju.
- noklusējuma printeris printeris, ko lietojumprogramma izmanto automātiski tajā gadījumā, ja lietotājs nav devis norādījumus par cita printera lietošanu.
- paralēlais printeris printeris, ko paredzēts pieslēgt datora paralēlajai pieslēgvietai. Paralēlo printeri ir vieglāk instalēt un lietot nekā seriālo printeri, bet tā novietošanas attālums no datora ir ierobežots.
- Priozjorska Priozera, pilsēta Kazahstānā, krievu valodā lietots pilsētas nosaukums.
- rekuperators Privāts tiesnesis Senajā Romā, ja puses labprātīgi nevarēja vienoties tiesneša izvēlē, pretors iecēla 3-5 šādus tiesnešus lietas iztiesāšanai.
- lietojumprocesu grupa problēmorientēts sadarbojošos datoru tīkla lietojumprocesu kopums, kas nodrošina kopējā darba izpildi.
- lietotāja autentificēšana procedūra, kas vairāklietotāju sistēmās un datoru tīklos ļauj pārbaudīt, vai lietotājs atbilst uzrādītajam identifikatoram; lietotāja autentificēšanu izmanto, lai aizsargātu datu apstrādes sistēmas no nesankcionētas pieejas, reģistrētu lietotāju un izvēlētos tam atbilstošu apkalpošanas režīmu.
- provārdi Procedurālie vārdi, ko lieto radiotelefona procedūrā, lai standartizētu to.
- vēstuļu sapludināšana process, kurā ar speciālas programmatūras starpniecību noformē elektroniskās vēstules. Izmantojot šo sistēmu, lietotājs vispirms kādā datnē uzkrāj adrešu un adresātu sarakstu, kā arī citus bieži izmantojamus datus. Citā datnē tiek veidota pati vēstule, kurā adresi, adresāta vārdu un citu papildinformāciju aizstāj ar speciāliem kodiem. Sapludināšanas programma šos simbolus automātiski aizstāj ar pirmās datnes fragmentiem.
- datnes dzēšana process, kurā datne tiek padarīta par nelietojamu. Izšķir divus datņu dzēšanas veidus: fizisko un loģisko.
- determinoloģizācija Process, kurā kādas nozares termins pāriet vispārlietojamā leksikā.
- determinoloģizēšanās Process, kurā kādas nozares termins pāriet vispārlietojamā leksikā.
- reterminoloģizēšanās Process, kurā kādreiz izplatīts termins, kas zināmu laiku nav lietots terminoloģiskajā funkcijā, šo funkciju atkal atgūst tajā pašā vai citā nozarē tā paša vai cita jēdziena izteikšanai.
- cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju.
- reģenerācija Process, kurā no izlietotā iepakojuma vai iepakojuma materiāla iegūst otrreizējās izejvielas vai enerģiju.
- izlietotā iepakojuma pārstrāde process, kurā no izlietotā iepakojuma vai iepakojuma materiāla iegūst to pašu materiālu vai citus materiālus, izņemot enerģiju, ko iegūst, izlietoto iepakojumu vai iepakojuma materiālu sadedzinot.
- nesēja atklāšana process, kura rezultātā lietotājs tiek informēts, ka modems ir identificējis nesēja signālu, kas tam pārraidīts pa telefona līniju no cita modema.
- pārabonēšana Process, kurā sistēmai pievieno vairāk lietotāju, nekā tos varētu apkalpot, ja visi vienlaicīgi izmantotu sistēmu.
- vidēja termiņa valsts budžeta plānošana process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi pieciem gadiem un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.
- mikrotargetēšana process, kurā tiek radīta reklāma, pamatojoties uz konkrētā lietotāja gaumi, kas noteikta analizējotattiecīgās personas datus.
- terminoloģizēšanās Process, kurā vispārlietojamās valodas vārds vai vārdkopa iegūst kādas nozares termina funkciju un kļūst par terminu; terminoloģizācija.
- terminoloģizācija Process, kurā vispārlietojamās valodas vārds vai vārdkopa iegūst kādas nozares termina funkciju un kļūst par terminu; terminoloģizēšanās.
- cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo.
- administratīvais process procesuāli tiesiska kārtība, kādā tiek izlemtas individuālas lietas valsts pārvaldes jomā.
- procesuālo tiesību pēctecība procesuālo tiesību un pienākumu pāreja no lietas dalībnieka, kas izstājies no procesa (nāve, juridiskas personas izbeigšanās, prasījuma cesija, parāda pārveide), uz viņa tiesību pārņēmēju.
- atteikšanās ierosināt krimināllietu procesuāls institūts, kura mērķis un būtība ir nepieļaut krimināllietas ierosināšanu bez pietiekama pamata un pastāvot apstākļiem, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā.
- galalietotājs Produkta, pakalpojuma pircējs, kurš pērk preci vai pakalpojumu izlietošanai paša vajadzībām.
- aizstājprodukts Produkts, ko bez īpašiem tehniskiem norādījumiem var ilgstoši lietot par aizstājēju citam produktam.
- brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus.
- profesionālā valoda profesiolekts - valodas paveids, ko lieto noteikta profesionāla grupa.
- interneta biedrība profesionāla bezpeļņas organizācija, kas veicina un atbalsta interneta tehnisko attīstību un tā lietojumus pētnieciskajās un akadēmiskajās institūcijās, kā arī ražošanas sfērā.
- sociālais pedagogs profesionālis, kurš savas zināšanas un prasmes pielieto sociālpedagoģiskās prakses jomā, veicinot bērnu un jauniešu socializāciju.
- maiņas tehniskā apkope profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas veicams katras spēkratu darba maiņas laikā un samazina spēkratu nolietošanās intensitāti, šos darbus veic maiņas sākumā un pēc darba maiņas beigām.
- Lavala sprausla profilēts kanāls – sākumā sašaurināts un tālāk paplašināts, lai iegūtu virsskaņas izplūdes ātrumu; lieto reaktīvajos dzinējos, virsskaņas un hiperskaņas aerodinamiskajās caurulēs.
- datņu pārvaldības programma programma darbam ar datnēm, direktorijiem un diskiem. Pārskatot esošās datnes, šī programma nodrošina iespēju iepazīties ar disku direktoriju saturu. Izmantojot programmas izvēļņu komandas, var pārvietot un kopēt datnes, kā arī veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar disku izmantošanas uzlabošanu un lietotāju datu aizsardzību.
- aizbāznis Programma vai tās daļa, kas nodrošina kādas bieži lietojamas parastas funkcijas izpildi.
- pasta programma programma, ar kuru lietotājs raksta, lasa, pārsūta un saglabā elektroniskā pasta ziņojums.
- dublējumserveris Programma, kas atbild par lietotāju datņu kopēšanu, nodrošinot vismaz divu atjaunotu kopiju pastāvīgu eksistenci.
- meklētājprogramma Programma, kas dokumentos meklē speciālus atslēgvārdus un sniedz lietotājam dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
- sistēmprogramma Programma, kas ietilpst operāciju sistēmā un veic sistēmas vai lietotāja uzdevumu apkalpošanas funkcijas.
- pievienojumprogramma Programma, kas izstrādāta, lai, izmantojot lietojumprogrammas, varētu paplašināt to funkcionālās iespējas.
- informācijas aģents programma, kas meklē informāciju datu bāzēs, neprasot, lai lietotājs precīzi norādītu informācijas faktisko atrašanās vietu.
- izklājprogramma programma, kas nodrošina lietotāja interaktīvu sadarbību ar displeja ekrānu un dod iespēju izmantot uz ekrāna izklājlapas attēlotos skaitliskos datus, formulas un tekstu.
- lietotāja programma programma, kas paredzēta noteiktas lietotājam vajadzīgas problēmas risināšanai.
- tabulrēķinu programma programma, kas rāda rindās un kolonnās izkārtotu šūnu tabulu, kurā, mainoties vienas šūnas saturam, var notikt vienas vai vairāku citu šūnu pārrēķināšana saskaņā ar lietotāja norādīto sakaru starp šūnām.
- zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā.
- izvēļņvadāma programma programma, kas savas darbības gaitā nodrošina lietotāju ar izvēlnēm, no kurām viņš var izvēlēties attiecīgas komandas vai programmopcijas, tādējādi atbrīvojot lietotāju no komandu iegaumēšanas.
- komandvadāma programma programma, kas savas darbības gaitā pieprasa, lai lietotājs ievadītu sintaktiski pareizi formulētas komandas.
- reentranta programma programma, kas spēj apkalpot vairākus lietotājus vienlaicīgi un kuras parametri un instrukcijas nevar tikt izmainītas tās izpildes laikā.
- datorvīruss Programma, kas spēj pati pārkopēties un izplatīties no datora uz datoru, tā lietotājam par to neko nezinot.
- zinrobots Programma, kas veic meklēšanu sistēmā vai tīklā, piemēram, tīklā Internet, lai atrastu un izgūtu lietotājam kādu nepieciešamu informāciju, kā arī paziņotu lietotājam, ka šo informāciju ir izdevies atklāt.
- aizsargatslēga Programmai piekārtots kods, ko lieto tās aizsardzībai.
- rutīna Programmas daļa vai instrukciju secība, kas veic kādu specifisku uzdevumu un kam ir biežs pielietojums.
- automātiskā programmēšana programmas ģenerēšana, ko veic dators bez tiešas cilvēka līdzdalības, izmantojot translatorus, lietojumprogrammatūru, standartprocedūras un pārbaudes programmas.
- datu pieejamība programmas vai lietotāja potenciālā spēja lasīt datus atkarībā no pieprasījuma valodas un paroles zināšanas.
- atbalstprogrammas Programmas, kas sniedz servisu supervizora un lietojumprogrammām un ietver sevī, piem., diagnostikas, testēšanas un datu ģenerēšanas līdzekļus.
- lietojumprogrammatūra Programmatūra kādu konkrētu datu apstrādes sistēmas lietotājam specifisku uzdevumu risināšanai; satur attiecīgās lietojumprogrammas un lietojumpakotnes.
- aizķere Programmatūrā vai aparatūrā paredzēta iespēja pievienot tai specifiskas funkcijas lietotāja vajadzībām (angļu "hook").
- programmaparatūra Programmatūra vai dati, kas pastāvīgai lietošanai parasti ierakstīti dažāda tipa lasāmatmiņas un veido nedalāmu programmatūras un aparatūras apvienojumu.
- atbalstne Programmatūra vai programma, kas palīdz citas programmatūras izstrādē, uzturēšanā vai izmantošanā vai arī nodrošina kādu vispārīgu lietojumneatkarīgu funkcionālo iespēju.
- starpprogrammatūra Programmatūra, kas atrodas starp lietojumprogrammām un vadības programmām.
- datņu skatītājs programmatūra, kas datnes saturu uz displeja ekrāna attēlo tādā pašā veidā, kādā to būtu attēlojis tas lietojumprocess, kurš to izveidojis.
- ekrānsaudzētājs Programmatūra, kas displeja ekrānā ar dažādiem kustīgiem objektiem aizvieto attēlu, lai aizsargātu ekrānu no bojāšanās, ja lietotājs ieslēgtu datoru kādu laiku neizmanto.
- draudzīgā programmatūra programmatūra, kas dod lietotājam ērtu un dabisku sadarbības iespēju ar datu apstrādes sistēmu, aizsargā pret kļūdīšanos un informē par iespējamām lietotāja turpmākām darbībām.
- integrētās programmatūras pakotne programmatūra, kas ir dažādu lietojumprogrammu (piemēram, datu bāzu pārvaldības sistēmu, tekstu apstrādes, izklājlapu un datu apmaiņas programmu) apvienojums.
- programmatūra WinSock programmatūra, kas izpilda starpnieka lomu starp operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē strādājošām lietojumprogrammām un interneta protokoliem (parasti protokoliem TCP/IP) un kas atvieglo programmētājiem šo lietojumprogrammu izstrādāšanu.
- elektroniskā programmatūras licencēšana programmatūra, kas katrai lietojumprogrammai saglabā tās aktīvo lietotāju skaitu, lai varētu šo skaitu salīdzināt ar līgumā paredzēto licencēto lietotāju skaitu.
- programmatūra "Voice on the Net" programmatūra, kas ļauj lietotājam izmantot internetu kā telefona sarunu pārraides vidi.
- programmu ģenerators programmatūra, kas ļauj lietotājam uzrakstīt sarežģītas programmas, izmantojot nelielu skaitu relatīvi vienkāršu instrukciju.
- ziņojumapmaiņas sistēma programmatūra, kas nodrošina elektroniskā pasta piegādi; to veido trīs galvenās funkcionālās daļas: lietotāja aģents, ziņojuma pārsūtīšanas aģents un ziņojumu krātuve.
- POP pastkastīte programmatūra, kas nodrošina elektroniskā pasta saņemšanu, izmantojot protokolu _POP_, un kas apgādā lietotāju ar interneta adresi, kura ļauj saņemt elektroniskā pasta ziņojumus pat tad, kad lietotāja dators nav pievienots internetam.
- izvēļņprogrammatūra programmatūra, kas nodrošina izvēlnes lietojumprogrammu palaišanai un operētājsistēmas komandu izpildei.
- fontu redaktors programmatūra, kas nodrošina lietotājus ar fontu modificēšanas un jaunu fontu veidošanas iespējām.
- ziņojumapmaiņas starpprogrammatūra programmatūra, kas nodrošina saskarni starp lietotājprogrammām, ļaujot tām asinhronā režīmā vienai ar otru apmainīties ar datiem. Vienas programmas nosūtītos datus var uzglabāt un pārsūtīt saņēmējprogrammai tad, kad tā tos var apstrādāt.
- reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt un darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles pārsūtīt informāciju.
- DOS paplašinātājs programmatūra, kas, sākot ar personālajiem datoriem, kuri izveidoti uz mikroprocesoru _Intel 80286_ bāzes, ļauj lietojumprogrammām izmantot atmiņu, kas pārsniedz 1 megabaitu.
- autorēšanas sistēma programmatūra, ko parasti izmanto multivides lietojumos, ar speciālu komandu starpniecību nodrošinot lasāmatmiņas kompaktdisku atskaņotāju vadību, kā arī skaņu datņu un videoklipu atskaņošanu.
- izplatāmprogrammatūra Programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izstrādātājs izplata bez maksas. Ja šo programmatūru grib izmantot regulāri, par to jāmaksā. Lietotājs par šo maksu parasti saņem papildu dokumentāciju, konsultācijas un nākamo bezmaksas versiju.
- čaula Programmatūras funkcionāli ārējais slānis (papildprogrammas), kas nodrošina izvēlņvadāmu vai ikonorientētu lietotāja saskarni ar sistēmu un atvieglo tās lietošanu.
- vietu licence programmatūras izplatītāja un pircēja juridiska vienošanās, kas nosaka kopiju skaitu, ko pircējs var izmantot iekšējai lietošanai.
- lietojumģenerators Programmatūras izstrādāšanas sistēma, kas pēc tam, kad programmētājs ir noteicis lietojumprogrammas funkcijas, ģenerē tai atbilstošus pirmkodus (mašīnas komandas).
- grupprogrammatūra Programmatūras klase, kas nodrošina lietotāju grupas sadarbību lokālajā tīklā.
- ātrā saskarne CGI programmēšanas saskarne, kas var paātrināt globālā tīmekļa lietojumprogrammu darbību, kuras izmanto tādu bieži lietojamu globālā tīmekļa izsaukumu kā kopējā vārtejas saskarne.
- objektorientēta programmēšana programmēšanas tehnika, kas paātrina programmu izstrādāšanu un atvieglina to uzturēšanu, atkārtoti lietojot objektus ar vienotu izturēšanos, raksturīgajām pazīmēm un attiecībām.
- paskāls programmēšanas valoda PASCAL lietišķo programmu un sistēmprogrammu izstrādāšanai, kurā izmantoti strukturālās programmēšanas principi.
- APL Programmēšanas valoda skaitlisku uzdevumu risināšanai, kas paredzēta lietošanai sistēmās ar attāliem termināļiem.
- valoda CHILL programmēšanas valoda, ko lieto telekomunikācijas sistēmās datu apstrādes uzdevumu risināšanai reālā laikā.
- procedūrorientēta valoda programmēšanas valoda, kurā lietotājs izveido īpašu instrukciju kopu, kas datoram noteiktā secībā jāizpilda.
- tīkla resursi programmiskais, tehniskais, informacionālais un organizatoriskais datoru tīkla nodrošinājums, kas paredzēts lietotāju uzdevumu risināšanai.
- lietojumprogrammu izstrādes sistēma programmu izstrādes līdzekļu komplekts, kas paredzēts lietojumprogrammu izstrādei un sastāv no redaktora, kompilatora un atkļūdotāja, tā var ietvert arī bieži lietojamu palīgprogrammu bibliotēku, ko izmanto jaunu programmu izstrādei.
- operētājsistēma Programmu komplekss, kas vada datu organizēšanu un programmu izpildi datorā, nodrošina aparatūras un programmatūras kopdarbību, resursu racionālu izmantošanu un sadarbību ar lietotāju.
- programmbāze Programmu kopums, kas realizē datora apkalpošanu un nodrošina lietotāja uzdevumu izpildi.
- asinhrono sakaru programmatūra programmu pakotne, kas ar modema starpniecību ļauj jebkuram datoram uzturēt sakarus ar citiem datoriem, to informatīvo servisu un datu bāzēm, izmatojot asinhrono pārraidi vispārējās lietošanas telefona tīklos.
- raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija).
- transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā.
- atzinums Prokurora viedoklis civillietā par atsevišķu jautājumu, kas radies lietas izspriešanas laikā tiesā, kā arī par lietu kopumā.
- prostaciklīns Prostaglandins, tiek sintezēts asinsrites sistēmas endotēlijšūnās; visaktīvākais no zināmiem trombocītu agregācijas inhibitoriem un spēcīgs vazodilatators, A2 tromboksāna fizioloģiskais antagonists; lieto trombocītu agregācijas kavēšanai.
- sučka prostitūta (lieto kā lamuvārdu).
- krotalīns Proteīns klaburčūsku indē; lietots imunizēšanai pret čūsku kodieniem un epilepsijas ārstēšanai.
- dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā.
- mobilais IP protokols protokola _IP_ paplašinājums, kas nodrošina trafika pārsūtīšanu mobiliem lietotājiem.
- pratakule Protokols - kāda notikuma lietišķs apraksts.
- protokols "Kerberos" protokols, kas autentificē lietotājus, kuri mēģina pieteikties darbam datoru tīklā un kas, izmantojot slepenu šifrēšanas atslēgu, šifrē datu apmaiņu starp šiem lietotājiem.
- servera ziņojumu bloka protokols protokols, kas nodrošina klienta datora lietojumprogrammu ierakstīšanu servera datnēs un datņu nolasīšanu no tā , kā arī iespēju pieprasīt servera pakalpojumus datoru tīklā.
- lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols protokols, kas nodrošina konfigurācijas uzglabāšanu centrālajā serverī un paplašina attāla lietotāja e-pasta funkcijas, nodrošinot centralizētu novietojumu personālajām adrešu grāmatām un atvieglojumus klientu lietojumprogrammu izmantošanai.
- kopējais sakaru atbalsts protokolu un normatīvu komplekss, kas viena no trim firmas IBM izstrādātās sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina sistēmu un programmatūru sasaisti.
- monogatari Prozas sacerējums japāņu literatūrā; apzīmējumu lieto par otro komponentu dažādu žanru darbu nosaukumos.
- jaungraši Prūsijā 1821. g. noteiktā dāldera 1/30 daļa, ko daļēji lietoja arī citās Vācijas impērijas valstīs.
- iespaids Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa ārējās pasaules lietas un parādības.
- ekstroverts psihisks slimnieks, kas interesējas tikai par citiem cilvēkiem un lietām
- bromomānija Psihisks traucējums no broma savienojumu pārmērīgas lietošanas.
- vielu problēmlietošana psihoaktīvu vielu (piemēram, alkohola, narkotiku, medikamentu) pārmērīga lietošana, ignorējot informāciju par negatīvajām biopsihosociālajām sekām.
- es spēks psihoanalīzē lietots jēdziens pašapziņas apzīmēšanai.
- narkolīze Psihoanalīze, ko lieto, slimniekam atrodoties vieglas narkozes stāvoklī.
- hipnoanalīze Psihoterapijas veids, kurā lieto psihoanalīzi un hipnozi.
- Lielais Tēvijas karš PSRS karš pret nacionālsociālistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem 1941.-1945. g., kas bija daļa no 2. pasaules kara; nosaukums lietots gk. PSRS un Krievijas historiogrāfijā.
- folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā.
- virtuāls privātais tīkls publiska datoru tīkla mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu internetu, un izmantojot šifrēšanu un citus drošības pasākumus nodrošina piekļuvi tikai autorizētiem lietotājiem.
- alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika.
- Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu, ko lieto pretinieka tanku, bruņumašīnu un citu kaujas mašīnu iznīcināšanai; šo ieroci ieviesa somi 1939. g. PSRS un Somijas kara laikā un nosauca toreizējā PSRS ārlietu ministra uzvārdā.
- uzpūderēt Pūderēt un pabeigt pūderēt (ķermeņa daļas, parasti seju), parasti mazliet.
- vītene Pūkaiņu dzimtas ģints ("Marasmius"), sēnes ar maziem, plāniem, sīkstiem augļķermeņiem, kas sausā laikā sažūst, bet pēc lietus augšanu turpina, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās.
- uzpulēt Pulēt un pabeigt pulēt, parasti mazliet.
- kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
- digitālais oksimetrs pulsa oksimetrs, kura sensors piestiprināts pie pirksta; lieto skābekļa daudzuma noteikšanai asinīs.
- dusts Pulveris, ko lieto augu aizsardzībai pret kaitēkļiem, nezālēm; kaitīgs, Eiropā aizliegts.
- pieslēguma punkts punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam.
- trifolijs Puplakši, medicīnā lietots augs, aug ūdenī.
- purmalietis Purvmalietis.
- celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
- pusluksuss Pusluksusa numurs - paaugstinātas kategorijas viesnīcas numurs ar vienu lielu istabu, kur ar aizslietni vai bīdāmo sienu ir atdalīta guļamzona.
- aizpūt Pūstot mazliet sabojāties; _(biežāk)_ iepūt.
- pārprogrammējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, kuras saturu lietotājs var dzēst, apstarojot to ar ultravioleto gaismu, un pēc tam ierakstīt tajā jaunus datus ar speciālas ierīces - programmatora - palīdzību.
- nikerbokers Pusvilnas audums no kokvilnas metiem un ķemmdziju audiem, blīvi noausts, ko lieto gk. tā paša nosaukuma golfa biksēm.
- uzpušķot Pušķot un pabeigt pušķot, parasti mazliet.
- trenčkots Putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
- aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
- pievilinātājputns Putna atveidojums (makets, izbāznis) vai putns, ko lieto citu putnu pievilināšanai medībās.
- lietusputns Putns (vālodze), kas ar balss skaņām vēstī par lietus tuvošanos.
- paputēt Putot mazliet, daļēji izkaisīties (uz visām pusēm).
- žurbīte Putraimu biezputra ar virsū uzlietu smalki sagrieztu ceptu gaļu.
- elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums).
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati.
- kirīterapija Rādija lietošana terapijā.
- iezīmētie atomi radioaktīvi vai stabili izotopi, kurus lieto par indikatoriem
- radiodzelzs Radioaktīvs dzelzs izotops; pussabrukšanas periods 5SFe2,94 g., 59Fe 45,1 diena; šo izotopu maisījumu lieto asins izmeklēšanā.
- radiofosfors Radioaktīvs fosfora izotops ar pussabrukšanas periodu 14,22 dienas; to plaši lieto bioloģijas pētījumos par iezīmētu atomu.
- radiojods Radioaktīvs joda izotops; visbiežāk lietotais ir 131I, ko iegūst, apstarojot telūru ciklotronā; pussabrukšanas periods astoņas dienas; lieto vairogdziedzera funkciju noteikšanai, vairogdziedzera karcinomas metastāžu lokalizācijas noteikšanā, tireotoksikozes terapijā.
- radiokālijs Radioaktīvs kālija izotops ar pussabrukšanas periodu 12,52 dienas; lieto kālijmaiņas pētījumos.
- radiokobalts Radioaktīvs kobalta izotops ar pussabrukšanas periodu 5,24 g., kurš no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto radioterapijā.
- radionātrijs Radioaktīvs nātrija izotops ar pussabrukšanas periodu 15,06 h, kas no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto dažu leikožu formu terapijā.
- radiosērs Radioaktīvs sēra izotops ar pussabrukšanas periodu 86,3 dienas; lieto sēra metabolisma pētījumos.
- radiostroncijs Radioaktīvs stroncija izotops ar pussabrukšanas periodu 50,5 dienas; lietots kaulu audzēju terapijā.
- radioimunoloģija Radioloģiskās tehnikas lietošana imunoloģijā.
- rentgenluminiscence Radioluminiscences paveids, kas rodas, apstarojot luminoforu ar rentgenstariem vai gamma stariem; lieto rentgendiagnostika attēla vizualizācijai.
- radiovirziens Radiosakaru veids starp divām radiostacijām (ar kādu noteiktu korespondentu), lietojot īpaši izstrādātus radiodatus.
- maydey Radiosignāls sauciens pēc palīdzības, ko lieto uz kuģiem un lidmašīnās.
- fīders Radiotehnikā - enerģijas pārvades līnija, ko lieto augstfrekvences signālu pārvadei vai sadalei starp atsevišķiem iekārtu blokiem.
- frekvences pārveidotājs radiotehnikā lietojama ierīce signāla spektra pārbīdīšanai uz citu frekvenču diapazona iecirkni.
- kristadīns Radiotehnikas attīstības sākumposmā lietots detektoruztvērējs, ko baro neliela baterija.
- L-antena Radioviļņu uztveršanai vai raidīšanai lietotā horizontālā antena, kuras viens gals iet taisnā leņķī lejup (uz aparātu).
- zlikšēt Radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim.
- žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai.
- čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
- čērkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
- šmikstēt Radīt paasu troksni, kāds rodas, piemēram, lietus lāsēm krītot uz koku lapām, skujām u. tml.
- krecināt Radīt paklusas, mazliet ķērkstošas skaņas (par cilvēku).
- ūkšēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- čēkšēt Radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); čēkstēt.
- čēkstēt Radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
- klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
- bungot Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm).
- irbulis rādītājierīce, ko lieto, lai izmantojot ciparošanas planšeti, zīmētu attēlus displeja ekrānā vai norādītu uz kādu tajā redzamās izvēlnes elementu.
- keratoskopija Radzenes izmeklēšana, lietojot keratoskopu.
- ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
- parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
- parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns.
- nešļava Raganas vai burvja atstāta noburta lieta ar nolūku noskaust otram labumu, kaitēt.
- raiča Raibaļas saīsināts nosaukums ar mazliet nievājošu nokrāsu.
- mokets Raibi izrakstīts plīša audums no kokvilnas, ķemdzijas, kaņepāju vai linu dzijām, ko lieto segām, mīksto mēbeļu pārvalkiem u. tml.
- apkarpīt Rakņājot, rušinot zemi, mazliet apmest ar to.
- ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
- rakstāmās lietas rakstāmlietas.
- burtnīcu papīrs rakstāmpapīrs ar ierobežotu gludumu un noteiktu necaurspīdīgumu; lieto skolēnu burtnīcu izgatavošanai.
- pamācība Rakstiska instrukcija (kā lietošanai, izmantošanai).
- laulības līgums rakstiska vienošanās attiecībā uz īpašuma sadali laulībā, piemēram, atsevišķas lietas var piederēt vienam laulātajam.
- vēstures avoti rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
- stilists Rakstnieks vai cits valodas lietotājs, kam ir savs īpatnējs stils vai labi izkopta izteiksme.
- izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
- norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
- laktozazons Raksturīgi dzelteni kristāli, ko iegūst, laktozi apstrādājot ar fenilhidrazīnu etiķskābes šķīdumā; reakciju lieto laktozes identifikācijai.
- katafātisks Raksturojums, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu.
- personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus.
- iekava rakstzīme ( ) ), ko lieto aiz arābu cipariem vai atsevišķiem alfabēta burtiem, lai norādītu, ka šie cipari vai burti apzīmē secību, piemēram, _1), a)_.
- vienpēdiņas rakstzīme ( ' ' ), ko latviešu valodā lieto augu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu un vārdu nozīmju paskaidrojumu grafiskai apzīmēšanai.
- apostrofs rakstzīme ( ' ), ko lieto burta vai burtkopas izlaiduma vai atmetuma apzīmēšanai.
- slīpsvītra rakstzīme ( / ), ko lieto dažos divkomponentu saīsinājumos, zinātniskajos un lietišķajos tekstos ar nozīmi 'vai' daļskaitļu rakstībā, starp gadskaitļiem, kas apzīmē divus blaku gadus, starp arābu cipariem, kas apzīmē uz diviem apbūves gabaliem būvētas mājas numuru.
- CUI rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne (angļu: "Character-based User Interface"); saskarne CUI.
- saskarne CUI rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne (angļu: "Character-based User Interface").
- pieejas kods rakstzīmju un ciparu virkne, kas ļauj lietotājam piekļūt datoram.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- lija Rāms lietus.
- norasināt Rasināt un pārstāt rasināt (par lietu).
- kaujas rati rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri; lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi
- rodenticīdi Raticīdi - vielas, ko lieto žurku u. c. grauzēju iznīcināšanai.
- trizulis Rats ar profilētu perimetrālu rievu lokanās saites (troses, ķēdes) kustības virziena maiņai, to lieto celšanas un vilkšanas iekārtās, kā arī trošu ceļos.
- ģīgāt Raudāt; liet asaras.
- saldsakne Raudupes sakne, iesaldenu garšu, lietoja arī kā kafijas surogātu.
- ražošanas intensifikācija ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu.
- atkritumi Ražošanas procesā radušies pārpalikumi, ko var izlietot tālākai pārstrādei.
- reālūnija Reālā ūnija, divu valstu apvienība, kurām ir kopīgs vad. un parasti kopīgas ārlietu institūcijas, piem., Zviedrijas un Norvēģijas apvienība 1814-1905.
- balata Recējoša piena sula, kuru iegūst no tropu auga - balatas koka, kas pieder pie sapotu dzimtas augiem un aug Dienvidamerikā, lieto dzensiksnu un bumbu izgatavošanai.
- hemonukleolīze Recekļainā kodola šķīdināšana, ievadot starpskriemeļu diskā proteolītisku līdzekli; lieto starpskriemeļu diska trūces ārstēšanā.
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles; arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- ielieties Refl. --> ieliet; tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti).
- ieslieties Refl. --> iesliet; tikt ieslietam.
- izlieties Refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
- izlieties Refl. --> izliet (3); tikt izlietam.
- izlietoties Refl. --> izlietot (1); tikt izlietotam.
- izlietoties Refl. --> izlietot (3); tikt izlietotam.
- izslieties Refl. --> izsliet (3); būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu); pacelties (kam pāri).
- lieties Refl. --> liet (1).
- nolietoties Refl. --> nolietot (1); tikt nolietotam.
- paslieties Refl. --> pasliet(1); tikt paslietam.
- paslieties Refl. --> pasliet(2); tikt paslietam.
- pieblietēties Refl. --> pieblietēt; tikt pieblietētam.
- pielieties Refl. --> pieliet (1); tikt pielietam.
- pielieties Refl. --> pieliet (2); tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti.
- sablietēties Refl. --> sablietēt; tikt sablietētam.
- ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju.
- retrata Regresa vekselis, ko lieto, lai realizētu savas regresa tiesības.
- rikambio Regresa vekseļa veids, ko lietoja samērā reti.
- činšs Regulāra produktu vai naudas nodeva feodālajā Austrumeiropā, ko atkarīgie zemnieki maksāja feodālim par zemes lietošanu, Austrumlatvijā (Latgalē) ieviesās 16. gs. 2. p.; pastāvēja līdz 19. gs. v.
- tilpumregulēšana Regulējama hidrodzinēja ātruma regulēšanas veids, mainot hidrosūkņa vai hidrodzinēja darba tilpumu; lieto lielas jaudas iekārtās.
- interneta pārvaldība regulējums, kas ietekmē interneta lietošanu un attīstību (IP adrešu un globālā tīmekļa vietņu adrešu saraksta pārvaldība).
- reģenerāts reģenerācijas produkts – izlietots materiāls, kam pārstrādes procesā atjaunotas agrākās īpašības.
- martenkrāsns Reģeneratīva liesmu krāsns lieta tērauda iegūšanai no čuguna un tērauda lūžņiem.
- nosusināšanas intensitāte relatīvs jēdziens, ko lieto, lai raksturotu augsnes ūdens plūsmas un gruntsūdens līmeņa pazemināšanās tempu; parasti to izsaka ar grāvju vai drenu kopējo garumu metros uz meliorēto zemju platības vienību — 1 ha.
- fotorelejs Relejs, kas darbojas optiskā starojuma ietekmē; to lieto automātikā, elektronikā.
- husisms Reliģiska kustība Čehijā 15. gs., kas mudināja arī lietot un kopt čehu valodu.
- saremontēt Remontējot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, kļūst derīgs lietošanai, atbilst noteiktām prasībām.
- kapitālremonts Remonts, kas saistīts ar nolietoto detaļu, būvdetaļu, būvkonstrukciju atjaunošanu vai maiņu.
- ortodiagrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kas dod iespēju eksaktāk noteikt iekšējo orgānu lielumu un formu grafiskā atveidojumā, lietojot šauru paralēlu rentgenstaru kūli.
- rentgenizācija Rentgenstarojuma lietošana diagnostikā vai terapijā.
- šķērsgriezums Reprezentatīvs cilvēku vai lietu grupas modelis.
- cepure Resgalī sasiets labības kūlis, ko uzliek statiņam vai gubai, lai to pasargātu no lietus.
- tauva resna, vīta virve, trose; lieto kuģa nostiprināšanai pie piestātnes.
- Dubola ezers retāk lietots Dubuļu ezera nosaukums.
- maura retējs retēju suga ("Potentilla anserina"), kura lakstus lieto tautas medicīnā par savelkošu līdzekli pret caureju, asiņošanas apturēšanai.
- meža retējs retēju suga ("Potentilla silvestris"), kura sakneņus lieto par savelkošu līdzekli.
- arhīvs Reti lietojamu programmu un datu un to uzkrāšanai (saglabāšanai) paredzētās programmatūras apvienojums datu vidē; var saglabāt, piem., programmu versijas un dublētājkopijas.
- kakodilskābe Reti lietots arsēna preparāts, mazdarbīgs; lielākā daļa nepārveidota izdalās ar urīnu.
- ģeonomija Reti lietots nosaukums matemātiskai ģeogrāfijai, kas atvasināts pēc analoģijas ar astronomiju.
- ovoflavīns Reti lietots riboflavīna nosaukums.
- glosārijs Reti lietotu, grūti saprotamu vārdu skaidrojumu vai tulkojumu (glosu) saraksts, kas parasti mazas vārdnīcas veidā pievienots kādai grāmatai vai rokrakstam.
- bukinists Retu, senu, lietotu grāmatu tirgotājs.
- rara avis retums; reti sastopama lieta vai cilvēks.
- Krāce Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" dažkārt lietots nosaukums.
- Greiškāni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Griškāni" retāk lietots, bet precīzāks nosaukums.
- Rēzne Rēzeknes upes senāk lietots nosaukuma variants.
- palīgenkurs Rezerves enkurs, kas ir ievērojami mazāks par peldlīdzekļa pamatenkuru un tiek lietots gk. avārijas situācijās.
- pritani Rezidējošie seno grieķu padomes (būles) locekļi, kas sastāvēja vienā no 10 padomes sekcijām, kuras pēc kārtas nodarbojās ar tekošām valsts lietām.
- ciklotrons Rezonanses cikliskais lādētu daļiņu paātrinātājs, lieto kodolfizikāliem pētījumiem un arī radioaktīvo izotopu iegūšanai.
- atskārta Rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
- atskārtums Rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
- mērglis Riebeklis, nelietis.
- humerāls Rietumu baznīcā zīda šalle, kuru liek pāri pleciem, apsedzot arī roku delnas; mūsdienās lieto diakons Eisharistijas sakramenta procesijā.
- mandarīns Rietumvalstīs lietotais ķīniešu ierēdņu nosaukums līdz 1905.
- pēda Rīgā līdz 19. gs. lietotā bija \~26,9 cm.
- pagaidas Rīgas landfogtijas grāmatās (jau 1578. g.) lietots vārds zemnieku parādu atzīmēšanai.
- pagaidi Rīgas landfogtijas grāmatās (jau 1578. g.) lietots vārds zemnieku parādu atzīmēšanai.
- lietišķie Rīgas lietišķās mākslas koledža (agrāk - Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola).
- RLMV Rīgas lietišķās mākslas vidusskola.
- burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
- manevrēt Rīkoties (ar ko) pēc vajadzības, mainot izlietojuma vietu, veidu u. tml.
- operēt Rīkoties (ar ko), lietot, izmantot (ko).
- kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
- post Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
- glābt Rīkoties, lai novērstu ko nevēlamu (par nemateriālām lietām).
- kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos.
- cukurbiešu cēlājs rīks cukurbiešu rindu izaršanai (uzkarina šaurriepu traktoram), lieto nelielās platībās, atvieglojot novākšanu ar rokām.
- rinddalis Rīks rindu pārciršanai, kas saliktas un nolietas burtu saliekamās mašīnās.
- plauna Rīks, ar ko noblietē jaunu māla klonu.
- sīrēne Rīks, ar ko var dabūt toņus dažādā augstumā, to lietā skanošu ķermeņu viļņojumu izmērīšanai.
- daikts Rīks, instruments; arī lieta.
- galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai.
- durams Rīks, ko lieto duršanai, arī dobšanai.
- ēdamrīks Rīks, ko lieto ēdot (piemēram, nazis, dakšiņa, karote).
- griežams Rīks, ko lieto griešanai.
- smeļams Rīks, ko lieto smelšanai.
- deguna riņķis riņķis, ko lieto buļļu savaldīšanai un cūkām – zemes rakšanas kavēšanai ganībās.
- riteņu karināšana riteņu atbrīvošana no vertikālās slodzes, paceļot spēkratus vai kādu to daļu; šāda tehnoloģiska operācija tiek lietota riteņu pārbaudes un maiņas, balstiekārtas pārbaudes un tamlīdzīgos gadījumos.
- ritmoterapija Ritma lietošana terapijā, piem., metronoma lietošana logopēdijā.
- ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi.
- etakridīns Rivanols - antiseptisks līdzeklis, ko lieto gk. pret koku infekcijām.
- aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
- divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku.
- ridikils Rokdarbu somiņa izrakstīta drēbes maisiņa, tīkliņa vai metāla pinuma veidā, ko lieto adīkļu, izšuvumu, mežģīņu darbu u. tml. ievietošanai.
- pērļošana Rokdarbu tehnika - rotaslietu u.c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlisma kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- dubultkoris Romāniskā laikmetā īpaši vācu arhitektūrā lietots kora dubultojums baznīcas R daļā.
- emplektons Romas ķeizaru laikmetā bieži lietots mūrēšanas veids, liekot sienas laidā kalto akmeni, bet vidu aizpildot ar šķembām un javu.
- spata Romiešu algotņu kavalērijas garais zobens, kas tika lietots pretiniekiem cīnoties viens pret vienu.
- Lukrēcijs Romiešu dzejnieks un filozofs (ap 100.-55. g. p. m. ē.), kurš savā poēmā "Par lietu dabu" izklāstīja epikūrisma materālistiskās un racionālistiskās doktrīnas.
- aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.).
- commodatum Romiešu līgums, ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
- Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni.
- Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs.
- Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu.
- familia Romiešu patriarhālā lielģimene (saime), kurā ietilpa ļaudis un lietas (kur vergi juridiski bija kā lietas).
- immobilitāte Romiešu tiesībās apzīmēja izšķirību kustamu un nekustamu lietu tiesiskā stāvoklī.
- superficies Romiešu tiesībās institūts, kur kāda persona pēc līguma varēja lietot noteiktu vai nenoteiktu laiku par ikgadēju maksu svešu zemi apbūvei ar ēkām.
- occupatio Romiešu tiesībās īpašuma iegūšanas veids, pārņemot savā varā nevienam nepiederošu lietu, ar nodomu iegūt to par savu īpašumu.
- redhibicija Romiešu tiesībās pirktas lietas atdošana atpakaļ pārdevējam, ja tai izrādījās trūkumi, kurus pārdevējs nebija norādījis, lai gan viņam pienācās tos zināt.
- periculum Romiešu tiesībās risks vispār, bet jo sevišķi pircēja risks, kuram bij jāmaksā par pirkto lietu arī tad, ja tā nebij viņam nodota un gājusi bojā pie pārdevēja bes pēdējā vainas.
- pignus Romiešu tiesībās sevišķa ķīlas tiesības forma, kas nodibināma, nododot lietu kreditoram prasījuma nodrošināšanai pret parādnieku.
- possessio Romiešu tiesībās valdījums, kā faktiska lietošanas var, gk. attiecībā uz zemi, bet bieži arī uz kustamo īpašumu.
- glīte Rota, rotājums, dārglietas.
- zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi.
- kareklis Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām); karama rotas lieta.
- rodums rotājums, rotaslietas.
- cackavāties Rotaļāties ar rotaļlietām.
- gaisa balons Rotaļlieta - ar gāzi pildīts plāns apvalks.
- barabans Rotaļlieta - izžāvēts cūkas pūslis, kurā iebērti zirņi.
- skribins Rotaļlieta - izžāvēts cūkas urīnpūslis, kurā iebērti zirņi.
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- balons Rotaļlieta - piepūšams plāna, elastīga materiāla maisiņš.
- šūpuļzirgs Rotaļlieta - zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
- pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem.
- šmurkstenis Rotaļlieta, kas sastāv no pogas ar caurvērtu auklu griešanai.
- tarkšins Rotaļlieta, kas tarkšķ, grab.
- krikuža Rotaļlieta, kuras tukšā vidū atrodas akmentiņi, zirņi u. c.
- pīkstulis Rotaļlieta, kuru piespiežot atskan pīkstiens.
- rotaļu mantiņa rotaļlieta.
- cacka Rotaļlieta.
- cjace Rotaļlieta.
- kaiteklis Rotaļlieta.
- kaitus Rotaļlieta.
- kniksts Rotaļlieta.
- mantiņa Rotaļlieta.
- meņģis Rotaļlieta.
- paija Rotaļlieta.
- spēle Rotaļlieta.
- spēlīte Rotaļlieta.
- spēļlieta Rotaļlieta.
- spēļlietiņa Rotaļlieta.
- spēļmanta Rotaļlieta.
- spēļmantiņa Rotaļlieta.
- spēļulieta Rotaļlieta.
- dzīga Rotaļlietas.
- paijas Rotaļlietas.
- ķēde Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
- važa Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
- važiņa Rotas lieta - šāda kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (piemēram, dārgmetāla) detaļu virkne.
- broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
- sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai.
- klipsis Rotas lieta (parasti auskars), ko piestiprina saspiežot; arī sprādze.
- sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
- auskari Rotas lietas, ko piestiprina pie ausīm.
- kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu.
- krustiņš Rotaslieta - krustveida piekariņš.
- grezneklis Rotaslieta.
- trīsulis Rotaslietas uz apģērba, kas kustoties dažādi spīguļo.
- rotāties Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem).
- krāšņoties Rotāties (piemēram ar greznumlietām).
- greznoties Rotāties (piemēram, ar greznumlietām); grezni tērpties.
- ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru; lieto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā.
- ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli.
- hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā.
- kubiks rubiks Rubika kubs - ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radīta loģikas rotaļlieta.
- piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā.
- rīpele Rūcene - rūcoša rotaļlietiņa, smurkšis.
- švurksts Rūcenis, trokšņaina rotaļlieta no auklā uzvērta kauliņa.
- rūcenis Rūcoša rotaļlietiņa, kauliņš ar aukliņu (kauliņā 2 caurumiņi, caur kuriem izvērta aukliņa); aukliņu velkot, kauliņš griežas uz vienu un otru pusi un rūc.
- rūceklis Rūcoša rotaļlietiņa.
- augstā atlaidināšana rūdītu, atbildīgu detaļu termiskā apstrāde, karsējot līdz 500-600 Celsija grādu temperatūrai, - pilnīgi izzūd iekšējie spriegumi, palielinās stigrība, mazliet pazeminās cietība un stiprība.
- kolokinta Rūgts gurķis, ko lietā medicīnā kā stipras caurejas zāles.
- sacijiens Runā lietots vārds, izteikums.
- dasacīt Runājot bieži lietot liekus vārdus.
- māsot Runājot bieži lietot vārdu "māsa".
- tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
- heterolālija runas traucējums, kurā lieto citādus vārdus, nekā gribēts; heterofāzija.
- jotacisms Runas traucējums, kurā pārāk bieži un nevietā lieto j skaņu.
- gauzt Runāt bezkaunības vai nelietības.
- kurratāt Runāt igauņu valodā; runāt, bieži lietojot vārdu "kurrata".
- ķerkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
- ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- pažēlot Rūpīgi lietojot, pasaudzēt (piemēram, priekšmetu).
- vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums.
- dēlīt Rupji apieties, nolietot, mocīt.
- rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā; detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
- tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
- tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
- tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm.
- homespun Rupjš vilnas audums, visvairāk lietots sporta uzvalkiem un mēteļiem.
- kakofēmisms Rupjš, nepieklājīgs vārds, ko lieto neitrāla vārda vai teiciena vietā.
- termiskā žāvēšana rūpniecībā cietu vielu (arī pastu) žāvēšanai visvairāk lietotā metode, kuras pamatā ir masas un siltuma apmaiņa starp siltumnesēju un mitro materiālu.
- atgriezeniskā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienu no vienkāršajā krustošanā izmantotām šķirnēm lieto atkārtoti, proti, pirmās pakāpes krustojuma dzīvniekus krusto ar jau izmantotās šķirnes vaislinieku.
- aprīkojums rutīnu kopa, kas atvieglo gan programmas izstrādāšanu konkrētam lietojumam konkrētā vidē, gan arī šīs programmas atkļūdošanu.
- kinkāns Rūtu dzimtas citrusaugu ģints augļu koks; augļus lieto svaigus un arī pārstrādātus.
- zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām.
- sakrest Sabērt; saliet.
- galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
- satrembavāt Sablietēt.
- sadraņķot Sabojāt (līstot lietum kopā ar sniegu).
- salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
- saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
- sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu.
- sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu.
- saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
- saputēt Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam.
- apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam.
- gletēt Sacietēt pēc lietus (par augsni).
- glezēt Sacietēt pēc lietus (par augsni).
- aizejošais pievienojums sadalietaises pievienojums, pa kuru no energosistēmas tiek saņemta elektroenerģija.
- kolaborācija Sadarbošanās (parasti lieto, runājot par sadarbošanos ar režīmu, ko iedibinājuši uzurpatori vai okupanti).
- sablieķēt Sadauzīt, izmērcēt (lietū).
- saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
- divkauja Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku.
- nodot Sagādāt iespēju izmantot, lietot (piemēram, celtni, inventāru, teritoriju).
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot; šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- iejaukt Sagatavot lietošanai (piemēram, krāsu), samaisot (to ar kādu šķidru vielu).
- sataisīt Sagatavot lietošanai, patērēšanai (piemēram, ēdienu).
- apstrādāt Sagatavot lietošanai, uzglabāšanai, tālākai apstrādei (lauksaimniecības produktus).
- sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
- sapodāties Sagatavoties (ceļojumam), saģērbjoties un sakravājot lietas.
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml.
- uzturēties saglabāties noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai; [uzglabāties]{s:1311}.
- sagliemēt saglietēt, saglumēt.
- dzērājtēvs Saimnieks, ģimenes galva, kas daudz lieto alkoholiskus dzērienus.
- absintisms Saindēšanās ar vērmelēm, parasti lietojot vērmeles saturošus alkoholiskos dzērienus.
- pauga Sainis (ar dažādām lietām).
- Mc Saīsinājums no skotu Mac "dēls" (lieto pie uzvārda).
- atpakaļpirkuma līgums saistība, ar kuru pircējs uzņemas savu pirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma.
- mālainās gruntis saistīgas un plastiskas gruntis; sausā un mazliet mitrā stāvoklī mālainās gruntis ir labas, bet, uzsūcot mitrumu, stipri samazinās nestspēja.
- medicīnisks Saistīts ar [medicīnu]{s:1755}, tai raksturīgs; lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā; arī ārstniecisks.
- dziedniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; ārstniecisks.
- ārstniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; dziedniecisks.
- substantīvisks Saistīts ar lietvārdu, tam raksturīgs.
- participiāls Saistīts ar participu, tam raksturīgs; tāds, ko lieto kopā ar participu.
- naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā.
- radioimunoloģisks Saistīts ar radioloģiskās tehnikas lietošanu imunoloģijā.
- silts Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- diskurss Saistītu izteikumu virkne; teksts; konkrēts valodas lietojums; runa.
- hidrauliskā java saistviela, ko lieto mūrēšanai vai betonēšanai tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
- gaisā cietējošās saistvielas saistvielas, kas iegūst un saglabā stiprību tikai gaisā (ģipša, kaļķu un magneziālās saistvielas); lieto virszemes būvēm.
- hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens.
- bunkšķis Saišķis, kopā sasietās lietas.
- atsaite Saite, kuru izlieto, lai ko piestiprinātu, nostiprinātu (piemēram, koku, zaru).
- hidrauliskais sajūgs sajūgs, kas pārnes jaudu no vienas vārpstas uz otru, izmantojot šķidruma plūsmas radītos spēkus; sastāv no viena otram līdzās novietotiem sūkņa un turbīnas skrejratiem, lieto automobiļos, traktoros, kuģos u. c.; hidrosajūgs.
- kā plēšas saka par ko ļoti pozitīvi vērtējamu, spēcīgu, veselu (_savienojumā ar lietvārdu, parasti_ plaušas).
- ēst (arī dzert) var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- zilā pirmdiena saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas.
- dzelzs inventārs saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
- zils kā noplūkta vārna saka par putru, kam pieliets maz piena, par vājpienu, par vāju kautu putnu.
- laika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts saka par to, kas laika gaitā ir nolietojies un kļuvis caurumains, robains u. tml.
- turēties kopā no piķa un dievvārdiem saka par vecu, ļoti nolietotu kuģi, laivu.
- savu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis saka, ja (kas) turpmākai lietošanai, darbam ir kļuvis pilnīgi vai daļēji nederīgs.
- kā teļš saka, ja kāds daudz lieto alkoholiskos dzērienus.
- pēdējais tūkstotis saka, ja kas līdz beidzamajam nolietots, sabrucis, ja kāds kļuvis pavisam vecs, nevarīgs.
- kā uz karstiem akmeņiem saka, ja kaut kas ātri pazūd, tiek izlietots, iztērēts.
- šķīstputra apmākusies saka, ja putrai ir pieliets pārāk maz piena.
- stāvēt (arī turēties) uz goda vārda saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai.
- nebūt no cukura saka, uzsverot, ka lietus nekādu ļaunumu nenodarīs, nekaitēs.
- grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru.
- savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai; arī izremontēt.
- atvēlētā līnija sakaru līnija, kas izdalīta pastāvīga savienojuma izveidošanai starp diviem lietotājiem un ko izmanto ar kādu noteiktu uzdevumu saistītai datu apmaiņai.
- sakaru kanāls sakaru līniju un pārraides aparatūras komplekss informatīvā signāla pārraidei starp raidītāju un uztvērēju; bez pārraides aparatūras sakaru līnija nodrošina vienu kanālu; lietojot pārraides aparatūru, no vienas līnijas var iegūt vairākus sakaru kanālus.
- sakaru kabelis sakaru līniju un pārraides aparatūras komplekss informatīvā signāla pārraidei starp raidītāju un uztvērēju; bez pārraides aparatūras sakaru līnija nodrošina vienu kanālu; lietojot pārraides aparatūru, no vienas līnijas var iegūt vairākus sakaru kanālus.
- paugas Sakas; zirglietas (sakas, rēdes, sedulka kopā)
- magnoliametalls Sakausējums ar šādu sastāvu: 78-80% svina, 4-10% alvas un 10-18% antimona; lietoja kā gultņu metālu.
- delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm.
- silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā.
- radix Sakne, farmācijā lietots latīņu apzīmējums sakņu drogu nosaukumu veidošanai (piem., Rad. Valerianae - baldriāna sakne).
- specija Sakne, ko lieto kā garšvielu; garšviela.
- virtuālā sakne saknes direktorijs, ko lietotājs ierauga, kad tas tiek savienots ar interneta serveri, bet kas norāda uz kādu citu saknes direktoriju, kurš fiziski atrodas citā vietā, piemēram, citā serverī; tāda pieeja ļauj izveidot tīmekļa vietnei vietrādi _URL_ un pārvietot saknes direktoriju, nemainot vietrādi _URL_.
- nivernaise Sakņu piedevas no lodīšu veidā sagrieztiem burkāniem un kāļu gabaliem, ko liek ap lielu cepeti, pārlietas ar stipru baltu mērci, arī patstāvīgs ēdiens.
- uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
- iemēģināt Sākot lietot, pārbaudīt piemērotību, derīgumu; izmēģināt.
- morālais nolietojums sākotnējās vērtības pazemināšanās tehniskā progresa dēļ; spēkrati vai to agregāti morāli nolietojas sakarā ar iespējām to vietā izmantot jaunus, modernākus vai efektīvākus.
- sahibs Sākotnēji - visu muhamedāņu apzīmējums; Indijā viduslaikos šis vārds ieguva kunga nozīmi un tika lietots, apzīmējot vietējos feodāļus, bet vēlāk - apzīmējot un uzrunājot eiropiešus.
- datu reducēšana sākotnējo datu (jēldatu) pārveidošana kompaktākā, strukturētākā vai citādāk labāk izmantojamā formā, lietojot filtrēšanu, mērogošanu, sakārtošanu vai citas metodes, ko parasti veic pirms datu nodošanas apstrādei lietojumprogrammām.
- palaisties dzeršanā sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus, kļūt par dzērāju.
- atvērt sākt darbināt programmu vai ar noteiktām darbībām piekļūt datu kopā esošajai informācijai (par programmām, lietotnēm, e-pastiem); attaisīt vaļā
- kārkloties Sākt daudz un nevajadzīgi lietot vācu vārdus.
- sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
- uzkāpt uz adatas sākt lietot injicējamas narkotiskās vielas.
- uzsēsties uz adatas sākt lietot injicējamas narkotiskās vielas.
- iesākt Sākt lietot, izmantot.
- laist darbā sākt lietot.
- aizskart Sākt lietot.
- aiztērēt Sākt lietot.
- ielietāt Sākt lietot.
- aizducinēt Sākt mazliet rībēt, dārdēt (par pērkona negaisu).
- aizdilt Sākt nolietoties, nodilt, notievēt, kļūt mazākam.
- pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju, parasti apmetņa aizdarei.
- latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908.
- uzplaiksnījuma ekrāns sākumekrāns, ko tieši pirms starta izspīdina lietojumprogramma; tajā parasti norādīts firmas nosaukums un tās logotips, dažkārt arī kustīga grafika.
- saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam.
- aizlāpīties Salāpīt savas lietas.
- Līgatnes minerālūdens Salaspils pazemes ūdeņu horizonta maz mineralizēts kalcija hidrogēnkarbonāta tipa ūdens, lieto kā ārstniecisko dzeramo ūdeni.
- sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt.
- sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1).
- linctus Salda un bieza mikstūra, ko senāk lietoja gk. bērnu dziedniecībā.
- kampari Saldi rūgts liķieris, ko parasti lieto kokteiļa (aperitīva) veidā.
- parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai.
- oktilsalicilāts Salicilāta atvasinājums, kas absorbē B ultravioleto starojumu; lieto sauļošanās aizsargkrēmos.
- salimentols Salicilskābes mentolesteris, biezs, gandrīz bezkrāsains šķidrums ar vāju smaku un iesaldenu garšu; lieto iekšķīgi pa 0,25 g kā pretreimatisma un zarnu dezinfekcijas līdzekli.
- salicilāti Salicilskābes sāļi vai esteri, ko medicīnā lieto iekaisumu un drudža mazināšanai.
- novaspirīns Salicīlskābes un metilēncitronskābes esteris, balts pulveris, ko lieto kā nekairinošu salicīlskābes atvietotāju.
- sasalīdēties Saliedēties (lietū).
- sabļuznēt Saliet (kāda šķidruma atliekas).
- sačalkāt Saliet kopā (samazgās).
- sašķiest Saliet.
- sažeirēt Saliet.
- salīties salieties.
- apkāliņš Salīgs lietus ziemā.
- sarūmēt Salikt, novietot kārtīgi, blīvi, izmantojot lietderīgi rīcībā esošo vietu, telpu.
- defissavienojums salikta leksiska vienība, kurā starp komponentiem (vārdiem, vārddaļām, atsevišķiem burtiem, cipariem vai citām rakstzīmēm) vienotājfunkcijā lietota defise.
- apstākļa vārda saliktenis salikts apstākļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī apstākļa funkcijā lietotas nominālas (lietvārda) vārdkopas komponentus.
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
- esītis Salmu rotaslietas istabas dekorēšanai.
- fenilsalicilāts Salols - antiseptisks līdzeklis, ko lieto gremošanas trakta, urīnceļu un nieru iekaisumu ārstēšanā.
- Poopo ezers sāļezers Centrālajos Andos (sp. val. "Lago de Poopo"), Bolīvijā, Altiplano augstkalnu līdzenumā 3690 m vjl., platība - 2500-3000 kvadrātkilometru (mainās sezonāli), dziļums - līdz 5 m, lietus sezonā līmenis ceļas līdz 20 m.
- Torensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā ("Lake Torrens"), garenā (190 km) nomata iedobē, uz ziemeļiem no Spensera līča, ziemas lietus sezonā uzplūst līdz 5700 kvadrātkilometriem (2. lielākais ezers kontinentā), sausajā - izsīkst (sāls garoza).
- Torrensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā (angļu val. "Lake Torrens"), uz ziemeļiem no Spensera līča, 2. lielākais ezers Austrālijā, garums - 240 km, platums - 65 km, lietus sezonā platība - \~5900 kvadrātkilometru, dabiskā stāvoklī ezers ir izsīcis (ar sāls kārtiņu).
- noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
- uzutīt Sameklēt kādu sīku lietu.
- futors Samērā cieti polsterēts pītenis, ko lieto kā gultas matraci.
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma); tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- sardele Samērā resna īsa desa, ko parasti lieto vārītā veidā.
- padraņķīgs Samērā slikts, nepatīkams (par laiku, laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu).
- plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt.
- pacili Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
- pacilu Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
- pacilus Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
- pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
- paauksts Samērā, arī mazliet auksts; pretstats: pakarsts.
- pabaigs Samērā, arī mazliet baigs.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs (par cilvēku).
- pabāls Samērā, arī mazliet bāls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti seju).
- pabargs Samērā, arī mazliet bargs.
- pabikls Samērā, arī mazliet bikls.
- pablāvs Samērā, arī mazliet blāvs.
- pablonds Samērā, arī mazliet blonds.
- pabrūns Samērā, arī mazliet brūns.
- pačaugans Samērā, arī mazliet čaugans.
- padīks Samērā, arī mazliet dīks.
- padīvains Samērā, arī mazliet dīvains.
- padobjš Samērā, arī mazliet dobjš.
- padraisks Samērā, arī mazliet draisks.
- padraiskulīgs Samērā, arī mazliet draiskulīgs.
- padraudzīgs Samērā, arī mazliet draudzīgs.
- padrēgns Samērā, arī mazliet drēgns.
- padrukns Samērā, arī mazliet drukns.
- padrūms Samērā, arī mazliet drūms.
- patumšs Samērā, arī mazliet drūms.
- padrupans Samērā, arī mazliet drupans.
- padrupens Samērā, arī mazliet drupens.
- padulls Samērā, arī mazliet dulls.
- padumjš Samērā, arī mazliet dumjš.
- padurns Samērā, arī mazliet durns.
- padusmīgs Samērā, arī mazliet dusmīgs.
- padzeltens Samērā, arī mazliet dzeltens.
- padzestrs Samērā, arī mazliet dzestrs (piemēram, par gaisu, vēju, ūdeni u. tml.).
- padzidrs Samērā, arī mazliet dzidrs.
- paēnains Samērā, arī mazliet ēnains.
- pagaišs Samērā, arī mazliet gaišs.
- pagarens Samērā, arī mazliet garens.
- pagarlaicīgs Samērā, arī mazliet garlaicīgs.
- pastīvs Samērā, arī mazliet gauss, arī neatraisīts (par kustībām).
- paglums Samērā, arī mazliet glums.
- pagļēvs Samērā, arī mazliet gļēvs.
- pagražīgs Samērā, arī mazliet gražīgs.
- pagreizs Samērā, arī mazliet greizs.
- pagrezns Samērā, arī mazliet grezns.
- pagrīļīgs Samērā, arī mazliet grīļīgs.
- pagrumbains Samērā, arī mazliet grumbains.
- pagrumbuļains Samērā, arī mazliet grumbuļains.
- pagurdens Samērā, arī mazliet gurdens.
- paīdzīgs Samērā, arī mazliet īdzīgs.
- paīgns Samērā, arī mazliet īgns.
- pairdens Samērā, arī mazliet irdens.
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (par izteikumu).
- paklaidu Samērā, arī mazliet izklaidus.
- paklaidus Samērā, arī mazliet izklaidus.
- pasmalks Samērā, arī mazliet izsmalcināts.
- pajautrs Samērā, arī mazliet jautrs.
- pajestrs Samērā, arī mazliet jestrs.
- pajocīgs Samērā, arī mazliet jocīgs.
- pakalsns Samērā, arī mazliet kalsns.
- pakārns Samērā, arī mazliet kārns.
- pakārs Samērā, arī mazliet kārs.
- pakarsts Samērā, arī mazliet karsts; pretstats: paauksts.
- pakaunīgs Samērā, arī mazliet kaunīgs.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs, nedrošs.
- pakautrīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs.
- pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs; arī pabikls, pakautrīgs.
- pakošs Samērā, arī mazliet košs.
- pakrēslains Samērā, arī mazliet krēslains.
- pakrokains Samērā, arī mazliet krokains.
- pakrunkains Samērā, arī mazliet krunkains (piemēram, par seju, tās ādu).
- palaisks Samērā, arī mazliet laisks.
- palekns Samērā, arī mazliet lekns.
- pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
- palepns Samērā, arī mazliet lepns.
- palielīgs Samērā, arī mazliet lielīgs.
- palīks Samērā, arī mazliet līks.
- palokans Samērā, arī mazliet lokans.
- paļauns Samērā, arī mazliet ļauns.
- pamikls Samērā, arī mazliet mikls.
- pamitrs Samērā, arī mazliet mitrs.
- pamuļķīgs Samērā, arī mazliet muļķīgs.
- panaivs Samērā, arī mazliet naivs.
- patruls Samērā, arī mazliet neass.
- pasalts Samērā, arī mazliet neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
- pavēss Samērā, arī mazliet neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
- pazaļš Samērā, arī mazliet nepie iedzēlis; tāds, kas vēl nav pilnīgi pieaudzis.
- pasālīts Samērā, arī mazliet nepieklājīgs; arī parupjš.
- pasāļš Samērā, arī mazliet nepieklājīgs; arī parupjš.
- pamelns Samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
- panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
- pastīvs Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
- panicīgs Samērā, arī mazliet nicīgs.
- panīgrs Samērā, arī mazliet nīgrs.
- panikns Samērā, arī mazliet nikns.
- paslepens Samērā, arī mazliet noslēgts, viltīgs (par cilvēkiem); tāds, kas rīkojas samērā, arī mazliet slepeni.
- pavājš Samērā, arī mazliet novājējis; tāds, kam ir samērā maz fiziskā spēka, izturības.
- pabēdīgs Samērā, arī mazliet nožēlojams (pēc izskata); samērā, arī mazliet nabadzīgs.
- pakūtrs Samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
- pakūtrs Samērā, arī mazliet pasīvs (par psihisku stāvokli).
- papelēks Samērā, arī mazliet pelēks; pelēcīgs, iepelēks.
- papikts Samērā, arī mazliet pikts.
- paprasts Samērā, arī mazliet prasts.
- paraibs Samērā, arī mazliet raibs.
- paraupjš Samērā, arī mazliet raupjš.
- paremdens Samērā, arī mazliet remdens.
- paresns Samērā, arī mazliet resns: pretstats: patievs.
- pašķidrs Samērā, arī mazliet rets (par apmatojumu, apspalvojumu).
- paruds Samērā, arī mazliet ruds.
- parūgtens Samērā, arī mazliet rūgtens.
- parūgts Samērā, arī mazliet rūgts.
- parupjš Samērā, arī mazliet rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
- pajēls Samērā, arī mazliet rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem).
- pasājš Samērā, arī mazliet sājš.
- pasaldens Samērā, arī mazliet saldens.
- pasalds Samērā, arī mazliet salds.
- pasalkans Samērā, arī mazliet salkans (piemēram, par ēdienu, dzērienu).
- pasalts Samērā, arī mazliet salts.
- pasāļš Samērā, arī mazliet sāļš.
- pastīvs Samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
- pasarkans Samērā, arī mazliet sarkans.
- pasārtens Samērā, arī mazliet sārtens.
- pasārts Samērā, arī mazliet sārts.
- pasauss Samērā, arī mazliet sauss.
- pasalkans Samērā, arī mazliet sentimentāls.
- pasērīgs Samērā, arī mazliet sērīgs.
- pasērs Samērā, arī mazliet sērs.
- pasīksts Samērā, arī mazliet sīksts.
- pasilts Samērā, arī mazliet silts.
- pasirms Samērā, arī mazliet sirms.
- pasīvs Samērā, arī mazliet sīvs.
- paskābs Samērā, arī mazliet skābs; ieskābs.
- parupjš Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- paskarbs Samērā, arī mazliet skarbs.
- paskaudīgs Samērā, arī mazliet skaudīgs.
- paskaudrs Samērā, arī mazliet skaudrs.
- paskops Samērā, arī mazliet skops.
- paskumīgs Samērā, arī mazliet skumīgs.
- paskumjš Samērā, arī mazliet skumjš.
- paslapjš Samērā, arī mazliet slapjš.
- paslepen Samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni.
- paslepšu Samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni.
- paslepšus Samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni.
- paslepu Samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni.
- paslepus Samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni.
- paslims Samērā, arī mazliet slims.
- paslinks Samērā, arī mazliet slinks.
- paslīps Samērā, arī mazliet slīps; ieslīps (1).
- paspilgts Samērā, arī mazliet spilgts.
- paspirgts Samērā, arī mazliet spirgts.
- pastāvs Samērā, arī mazliet stāvs.
- pastīvs Samērā, arī mazliet stīvs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- pastrups Samērā, arī mazliet strups (piemēram, par ķermeņa daļu).
- pastulbs Samērā, arī mazliet stulbs.
- pasūrs Samērā, arī mazliet sūrs.
- pasvešs Samērā, arī mazliet svešs.
- pašķībs Samērā, arī mazliet šķībs.
- pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu); pretstats: pabiezs.
- pašļaugans Samērā, arī mazliet šļaugans.
- pašmaugs Samērā, arī mazliet šmaugs.
- patauks Samērā, arī mazliet tauks.
- patievs Samērā, arī mazliet tievs; pretstats: paresns.
- patraks Samērā, arī mazliet trakulīgs, vieglprātīgs.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet tramīgs (par dzīvniekiem).
- patramīgs Samērā, arī mazliet tramīgs.
- patrausls Samērā, arī mazliet trausls.
- patrekns Samērā, arī mazliet trekns.
- paknaps Samērā, arī mazliet trūcīgs (parasti par iztiku, naudas līdzekļiem).
- patrūcīgs Samērā, arī mazliet trūcīgs.
- patukls Samērā, arī mazliet tukls.
- patūļīgs Samērā, arī mazliet tūļīgs.
- patumšs Samērā, arī mazliet tumšs (par krāsu); tāds, kas ir samērā, arī mazliet tumšā krāsā.
- paliess Samērā, arī mazliet vājš, arī kalsns.
- pajēls Samērā, arī mazliet vaļīgs (parasti par sējumu, tinumu).
- pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām).
- pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par izturēšanos, runu).
- pavārgs Samērā, arī mazliet vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pavēss Samērā, arī mazliet vēss.
- paviltīgs Samērā, arī mazliet viltīgs.
- pavingrs Samērā, arī mazliet vingrs.
- pavulgārs Samērā, arī mazliet vulgārs.
- pazaļgans Samērā, arī mazliet zaļgans.
- pazaļš Samērā, arī mazliet zaļš.
- pazilgans Samērā, arī mazliet zilgans.
- pazils Samērā, arī mazliet zils.
- pazobgalīgs Samērā, arī mazliet zobgalīgs.
- pažēl Samērā, arī mazliet žēl.
- pažēls Samērā, arī mazliet žēls.
- pažigls Samērā, arī mazliet žigls.
- pažirgts Samērā, arī mazliet žirgts.
- piesmīlāt Samirkt smidzinošā lietū.
- sarasināt Samitrināt (sīkā lietū).
- uzliedēt Samitrināt lietū.
- mogets Samtam līdzīgs vilnas audekls, lietā segu pagatavošanai.
- sakaustīt Sanaglot (parasti vecu, nolietotu priekšmetu).
- somnārijs Sanatorija, kur lieto miega terapiju.
- sažūrēt Sanest, saliet (šķidrumu lielākā daudzumā); sanest, saliet (lielāku daudzumu šķidruma); sažūrāt.
- sažūrāt Sanest, saliet (šķidrumu lielākā daudzumā); sanest, saliet (lielāku daudzumu šķidruma).
- pieņemt Saņemt (ko no kāda); būt ar mieru saņemt (ko) īpašumā, rīcībā, lietošanā.
- izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā (parasti no kādas iestādes).
- krioanalgēzija Sāpju sajutās mazināšana, lietojot aukstu aplikāciju.
- sablākšt Saplacināt, sablīvēt veldrē (augus) - par lietu, vēju.
- perineosintēze Saplosītas starpenes atjaunošana, lietojot maksts sienas segatu.
- oneirodīnija Sapņi ar sāpju, satraukuma sajūtu; lietuvēns.
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- Kosiho Sapoteku (Centrālamerika) zibens un lietus dievs, kas pielīdzināms lielajam acteku dievam Tlalokam.
- Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām.
- Kosiho Pitao sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - lietus un zibens dievs, līdzīgs acteku Tlalokam.
- Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja.
- racionāls Saprātīgs, lietderīgs, pamatots.
- liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu.
- retinuma sakne sarīvētā veidā lieto pret caureju.
- benzopurpurīns Sarkana azokrāsa, ko lieto kā papildkrāsu krāsojumam ar hematoksilīnu vai citām zilām krāsvielām.
- henna sarkanbrūna augu krāsviela - lieto galvenokārt matu krāsošanai.
- orceins Sarkanbrūna krāsviela, ko iegūst no orcīna; lieto histoloģijā.
- cimtpilieni Sarkanbrūna tinktūra, ar saldeni vircotu cimta garšu, lietota kuņģa stiprināšanai; cimttinktūra.
- cimttinktūra Sarkanbrūna tinktūra, ar saldeni vircotu cimta garšu, lietota kuņģa stiprināšanai.
- aristols Sarkanbrūns pulveris, ķirurģijā plaši lietots brūču ārstēšanai.
- antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs.
- gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
- fenacetolīns Sarkans pulveris; iegūst koncentrētas sērskābes, ledus etiķskābes un fenola reakcijā; lieto par pH indikatoru; pH <5 dzeltens, pH >6 sarkans.
- pinks Sārta krāsa; sastāv no alvas un hroma oksīdiem; lieto keramikā.
- ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai.
- kalamīns Sārts smalks pūderis, maigs audus savelkošs aizsarglīdzeklis, kas sastāv no cinka oksīda un aptuveni 0,5% dzelzs oksīda; lieto ādas slimību ārstēšanā.
- sar. Sarunvalodā lietots (leksikogrāfijā); sarunvalodas stilistiskā nokrāsa.
- plastmasas nauda sarunvalodā lietots apzīmējums kredītkartei, debetkartei vai daudzfunkciju kartei.
- Trianons Sarunvalodā lietots Versaļas pils Lielā Trianona - Francijas karaļu rezidences - nosaukums.
- neliterārā sarunvaloda sarunvaloda, ko tauta lieto neformālajā mutvārdu saziņā, neievērojot literārās valodas normas nevienā no valodas līmeņiem.
- uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet.
- Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls.
- interfeiss Saskarne - funkciju kopa, kas nodrošina datu apmaiņu starp divām ierīcēm, divām lietojumprogrammām vai starp lietotāju un lietojumprogrammu.
- cilvēka-datora saskarne saskarne, kas nodrošina lietotāja un datora sadarbības uzlabošanu.
- priekšgala saskarne saskarne, kas nosaka datora ierīču sadarbību ar ārējiem objektiem (lietotājiem, datoru tīkliem u. c.).
- priekšgala interfeiss saskarne, kas nosaka ierīču sadarbību ar ārējiem objektiem (lietotājiem, datoru tīkliem u. c.).
- sistēma X-Window saskarnes _API_ instrukciju un rutīnu standartkopa darbstacijām, kas strādā operētājsistēmu _UNIX_, bet tā dod arī iespēju izveidot aparatūrneatkarīgu grafisko lietotāju saskarni.
- attāls procedūras izsaukums saskarnes veids, kas ļauj vienai programmai izsaukt citu programmu, kura atrodas attālā datorā. Izmantojot standarta izsaukumu _RPC_, lietojumprogrammas bez pārveidojumiem var tikt izmantotas dažādos datoru tīklos.
- sastutēt Sasliet (1); arī atbalstīt (1).
- saslaistīt Sasliet (parasti ausis).
- saslaicīt Sasliet.
- saspillēt Sasliet.
- aitiņa Saslieta labības (parasti vasarāja) kopiņa.
- aitīna Saslieta labības (parasti vasarāja) kopiņa.
- aitiņš Saslieta labības kopiņa vai divas, trīs kopā saslietas labības kopiņas.
- kakažas saslietas spāres jaunbūvei.
- kakažys saslietas spāres jaunbūvei.
- kakažiņa Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- kakazis Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- kakažnieks Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- sastrieties Saslieties pretī, spītēt, nepadoties; strieties.
- strieties Saslieties pretī, spītēt.
- saslaistīties Saslieties, izsprut.
- rēgāties Saslieties.
- rēguļot Saslieties.
- sasaslieties Saslieties.
- stats Saslietu (labības, linu) kūļu kopa; statiņš (2).
- statiņš Saslietu (labības, linu) kūļu kopa; stats.
- sablenderēt Sasmalcināt, sajaukt, lietojot blenderi.
- nogatavoties Sasniegt bioloģisko vai lietošanas gatavību (par augiem, to daļām).
- pneimoterapija Saspiesta vai retināta gaisa lietošana terapijas nolūkā.
- raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
- satutināt Sastatīt, sasliet.
- lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā.
- mūrēt Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko).
- yo Sasveicināšanās, lieto "čau" vietā.
- sapīst Sašķiedroties, nolietoties.
- jodopirīns Satur 40%joda, lieto pret reimatismu, drudzi u. c.
- ust Sauciens, ko lieto, lai atbaidītu, padzītu cūku.
- ucā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot.
- ucacā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot.
- uicā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot.
- uciņā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu.
- se, ganos sauciens, kuru lieto dzenot govis ganos; parasti atkārtojumā.
- glabāt Saudzīgi lietot.
- žēlāt Saudzīgi, uzmanīgi lietot, izmantot.
- saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
- kuramais Sausa, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
- ezerfolija Sausas krāsas lapiņas (krāsainas plēvītes), kuras lieto iespiedumam uz iesējuma.
- Alberga sausgultne Austrālijā (_Alberga_), Dienvidaustrālijas štata ziemeļu daļā, lietus periodā Makambas labā krasta pieteka.
- Ainsleja sausgultne Austrālijā (_Einasleigh_), lietus periodā izveidojas Ņūkāslas grēdā un ietek Karpentārij līcī.
- Alisa sausgultne Austrālijā, Kvīnslendas štatā, lietus periodā Barkū labā krasta pieteka.
- Araba sausgultne Ēģiptē (_‘Arabah, Wādi_), Suvaisas muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī.
- Arīšs sausgultne Ēģiptē (_‘Arīsh, Wādī al_), lietus periodā sākas no Agmas plato un ieplūst Vidudjūrā pie Arīšas.
- Abū Hads sausgultne Ēģiptē (_Abū Ḩadd, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī.
- Allākī sausgultne Ēģiptē (_ʻAllāqī, Wādī al_), augštece Sudānā, lietus periodā ietek Nāsira (Nasera) ezerā, Nīlas labā krasta pieteka.
- Ašisu sausgultne Kazahstānā (_Așșısw_), Austrumkazahstānas apgabalā, lietus periodā Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka.
- Abū Sants sausgultne Sudānā (_Abū Sants_), Nūbijas tuksnesī, lietus periodā Nīlas labā krasta pieteka.
- Alāmarvdašta sausgultne un ūdenstece Irānā (_‘Alāmarcdasht, Rūd-e_), Fārsas ostāna dienvidrietumos, lietus sezonā Mandas kreisā krasta pieteka.
- dry Sauss - lieto alkoholisko dzērienu raksturošanai (pretstatā "sweet - salds").
- laktagols Sauss ekstrakts, pagatavots no kokvilnas sēklām; dzelteni balts pulveris, lietoja piena sekrēcijas veicināšanai.
- aizkuris Sauss skals, skaida (lietots iekuršanai).
- jauns transportlīdzeklis sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem; kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām; gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām.
- superkondensators Sava veida neķīmisks akumulators, kas spēj uzkrāt lielu daudzumu elektrības, lietojot tādus materiālus kā grafēns.
- želatine Savāda līme, ko dabū no dažām kustoņu daļām, cīpslām, zivju zvīņām utt., to pārdod plānās caurredzamās plāksnītes un lietā laku pagatavošanā, fotogrāfijā, pavāru mākslā, vīnu dzidrošanā utt.; želatīns.
- laktarīns Savādi sagatavots piena kazeīns, pulveris, ko lietā krāsu nostiprināšanai.
- mirra Savādi sveķi no dažiem Āfrikas un Arabijas kokiem, lieto medicīnā.
- mācinieks Savas lietas pratējs; mācenieks.
- mācnieks Savas lietas pratējs; mācenieks.
- mācējs Savas lietas pratējs.
- mācenieks Savas lietas pratējs.
- jejeak Savienojumā "a jejak" lieto, lai izteiktu, piemēram, sāpes, pārsteigumu.
- zaldātiņš Savienojumā "alvas zaldātiņš": rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs.
- todieviņu Savienojumā "ar todieviņu" lieto kā atsveicināšanās, atvadīšanās izteicienu.
- todievu Savienojumā "ar todievu" lieto kā atsveicināšanās, atvadīšanās izteicienu.
- braksu Savienojumā "briksu braksu" lieto kāda lielāka trokšņa raksturošanai.
- briksu Savienojumā "briksu braksu" lieto kāda lielāka trokšņa raksturošanai.
- brakts Savienojumā "brikts, brakts" lieto krakšķoša trokšņa apzīmēšanai.
- brikts Savienojumā "brikts, brakts" lieto krakšķoša trokšņa apzīmēšanai.
- cilpu Savienojumā "cilpu calpu" lieto zaķa lēcienu raksturošanai.
- či Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
- čī Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
- čiga Savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni.
- čigu Savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni.
- čū Savienojumā "čū! ču!" lieto kā uzsaucienu jauniem sunīšiem, kucēniem.
- ču Savienojumā "čū! ču!" lieto kāuzsaucienu jauniem sunīšiem, kucēniem.
- gaus Savienojumā "dievs gaus" lieto, novēlot labu ēstgribu.
- guč Savienojumā "guč, guču" lieto saucot govis.
- guču Savienojumā "guč, guču" lieto saucot govis.
- iķitvai Savienojumā "iķitvai nazīt!" - lieto negatīvu emociju izteikšanai (dažreiz ar humora pieskaņu).
- izdzert Savienojumā "izdzerta balss": neskanīga (aizsmakusi, čerkstoša) balss (no alkoholisku dzērienu lietošanas).
- karsin Savienojumā "karsin karst" lieto lai raksturotu darbības pastiprinātu intensitāti.
- klampu Savienojumā "klimpu klampu" lieto zaķa lēcienu raksturošanai.
- klimpu Savienojumā "klimpu klampu" lieto zaķa lēcienu raksturošanai.
- ķilka Savienojumā "ķilka ķilks" lieto raksturojot zaķa lēcienus.
- ķauku Savienojumā "ķiuku ķauku" lieto, lai raksturotu ritmisku šķindoņu, piemēram, kauju ar zobeniem.
- likata Savienojumā "likata lekata" lieto lempīga, trokšņaina skrējiena raksturošanai.
- ļeku Savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības.
- ļiku Savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības.
- ļeku Savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai raksturotu suņa vai kaķa gaitu.
- ļiku Savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai raksturotu suņa vai kaķa gaitu.
- tad Savienojumā "nu tad": lieto, lai pavājinātu rosinājuma kategoriskumu.
- ņaka Savienojumā "ņika ņaka" lieto suņa riešanas apzīmēšanai.
- pakavēt Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- pircen Savienojumā "pircen pirku" lieto darbības "pirkt" pastiprinājuma raksturošanai.
- pircin Savienojumā "pircin pirku" lieto darbības "pirkt" pastiprinājuma raksturošanai.
- prejudiciāls Savienojumā "prejudiciāls jautājums": tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- proksi Savienojumā "proksi serveris" (angļu "proxy server") - interneta serveris, kas nodrošina ātrāku pieeju biežāk lietotajām interneta lapām un ir starpnieks starp organizācijas iekšējā datortīkla lietotājiem un internetu.
- serbhorvātu Savienojumā "serbhorvātu valoda": serbu, horvātu, melnkalniešu, bosniešu valodu vienots apzīmējums, ko lietoja Dienvidslāvijas sociālistiskajā federācijā.
- SWOT Savienojumā "SWOT analīze" - metode, ko lieto, lai izvērtētu kādas parādības vai procesa stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus (angļu "strengths, weakneses, opportunities, threats").
- tā Savienojumā "tā kā": lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, pavājinājumu.
- trēps Savienojumā "trēps laiks" - sniegs ar lietu.
- ne Savienojumā "vai ne": lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- vienpersonas Savienojumā "vienpersonas verbs": verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
- izēda Savienojumā "vutu izēda" lietots kā lamuvārds.
- džinkš Savienojumā ar "džankš" lieto skaļu trokšņu atdarināšanai.
- kampšus Savienojumā ar "kampt" lieto darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- kampu Savienojumā ar "kampt" lieto darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- kampus Savienojumā ar "kampt" lieto darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- pieraut Savienojumā ar "ko nu", "ko te" lieto, lai norādītu, ka arī intensīvi strādājot, neko daudz nepanāks, nesasniegs.
- piespūtināt Savienojumā ar "ko tur", "ko nu" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ilgāk (ko) atpūtināt.
- pieslimot Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka ar slimošanu un gulēšanu neko nepanāks, nesasniegs.
- pieslinkot Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka ar slinkošanu neko nepanāks, nesasniegs.
- pieliegt Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav nozīmes tikai liegt ko, ka ar aizliegumu (vien) neko nepanāks.
- piegulšņāt Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulšņāt, ka ar gulšņāšanu neko nepanāks, nesasniegs.
- piekreņķēties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) raizēties, bēdāties, īgnoties, ka ar raizēšanos, bēdāšanos, īgnošanoas neko nepanāks, nesasniegs.
- piesirdīties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts dusmoties, ka ar dusmošanos neko nepanāks.
- pieskaisties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts dusmoties, ka ar dusmošanos neko nepanāks.
- pienaidoties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts naidoties, ka ar naidošanos neko nepanāks, nesasniegs.
- krautin Savienojumā ar "kraut" lieto darbības pastiprināšanas raksturošanai.
- kultin Savienojumā ar "kult" lieto darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- loči Savienojumā ar "līči, līču, līki" lieto darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- ločis Savienojumā ar "līči, līču, līki" lieto darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- lijin Savienojumā ar "līt" lieto darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- melnin Savienojumā ar "melns" formām lieto šīs īpašības pastiprinājuma raksturošanai.
- melnum Savienojumā ar "melns" formām lietos šīs īpašības pastiprinājuma raksturošanai.
- ņiku Savienojumā ar "ņagu" - lieto, lai raksturotu ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņiku Savienojumā ar "ņaku" - lieto, lai raksturotu ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņemtin Savienojumā ar "ņemt" lieto šīs darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- plūšus Savienojumā ar "plūst" lieto darbības intensitātes pastiprinājuma izteikšanai.
- rubu Savienojumā ar "ribu" lieto bungu rīboņas aprakstīšanai.
- striuku Savienojumā ar "strauku" lietoja siena pļaušanas skaņu atdarināšanai.
- švika Savienojumā ar "švaka" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu.
- šviku Savienojumā ar "švaku" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu.
- švipu Savienojumā ar "švapu" lieto lai raksturotu ritmiskas skaņas, kas rodas, piemēram, ēdot.
- švaka Savienojumā ar "švika" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu.
- švaku Savienojumā ar "šviku" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu.
- švapu Savienojumā ar "švipu" lieto lai raksturotu ritmiskas skaņas, kas rodas, piemēram, ēdot.
- krietns Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu vai arī ar to nozīmē lietotu vārdu norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- maltan Savienojumā ar darbības vārda "malt" formām lieto darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- maltin Savienojumā ar darbības vārda "malt" formām lieto darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- būt Savienojumā ar darbības vārda nenoteiksmi lieto, lai izteiktu vajadzību.
- nicin Savienojumā ar darbības vārdu "nicināt" lieto pastiprinājuma izteikšanai.
- gaidin Savienojumā ar kādu no "gaidīt" formām lieto šīs darbības pastiprinājumam.
- opuss Savienojumā ar kārtas numuru lieto, lai apzīmētu komponista norādīto skaņdarba vai skaņdarbu grupas hronoloģisko secību viņa daiļradē.
- pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
- ne- Savienojumā ar lietvārda lokatīva formu norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
- at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu.
- at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz attālu, nomaļu vietu.
- pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
- pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz nodalītu vietu.
- ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu vai arī uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakļautības pakāpi.
- ap- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz teritoriālu norobežojumu.
- pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas ir cieši saistīts ar ko lielāku, galveno.
- ap- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas ir kam apkārt.
- pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas papildina ko lielāku, galveno.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas atrodas kā lejas daļā, zem kā.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas plešas lejup pa to, ko izsaka pamatvārds.
- aiz- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas aiz tā, ko izsaka pamatvārds.
- pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
- pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds.
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kam nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- ie- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas kādā priekšmetā.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- aizsarg- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri kam vai (kā) augšējā daļā.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- sen- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko apzīmē pamatvārda sakne.
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds.
- turpat Savienojumā ar skaita, lieluma apzīmējumu norāda, ka līdz minētajam skaitam, lielumam mazliet pietrūkst.
- reiz Savienojumā ar skaitļa vārdu vai skaitļa vārda nozīmē lietotu vārdu: norāda uz darbību, stāvokli kādā kvantitatīvā sistēmā, skaitīšanas secībā.
- vecs Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- juniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu; jaunākais.
- jaunākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- jauns Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- seniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu; vecākais.
- vecākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
- liešus Savienojumā ar verba "liet" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
- nešus Savienojumā ar verba "nest" formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
- rāpus Savienojumā ar verba "rāpot" formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izlieto, patērē.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko nolieto, kas nolietajās vai ko ievaino.
- pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar "ko nu", "ko tur" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
- pār- Savienojumā ar verbu, kas ir atvasināts no lietvārda, norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto.
- sevišķs Savienojumā ar, parasti pārtikas, produkta nosaukumu, lieto, lai norādītu uz kādu produkta šķirni.
- narkotiskas vielas savienojumi, kas neatgriezeniski, graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, sākotnēji izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju u. c. sajūtas; šo vielu lietošana rada pieradumu un tieksmi pēc tām.
- jau Savienojumos "jau gan", "jau nu gan": lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- gan Savienojumos "jau gan", "nu gan", "jau nu gan" lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
- knapa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas.
- knipa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas.
- ķilu Savienojumos "ķilu ķalu" un "ķilu ķelu" lieto suņu reju aprakstīšanai.
- gan Savienojumos "laikam gan", "liekas gan", "ticamāk gan" u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
- tā Savienojumos "tā arī", "tā vien": lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
- viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens par otru", "viens pie otra" u. tml.; lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- otrais Savienojumos "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens par otru", "viens pie otra" u. tml.; lieto, lai norādītu uz (ka) secību, savstarpēju sakaru.
- jātin Savienojumos ar "jāt" formām lieto darbības pastiprināšanai.
- karstin Savienojumos ar "karsts" un "karst" lieto lai raksturotu darbības pastiprinātu intensitāti.
- ļira Savienojumos ar "ļara" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
- ļiru Savienojumos ar "ļaru" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
- ļara Savienojumos ar "ļira" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
- ļaru Savienojumos ar "ļiru" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
- ribu Savienojumos ar "rabu, rubu" lieto, lai aprakstītu rībošu troksni.
- vārāmais namiņš savrupa celtne (piemēram, slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
- divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
- sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
- salieties savstarpēji apliet vienam otru.
- kosmotrons Savulaik bieži lietots nosaukums Brukheivenas sinhofazotronam (Ņujorkas štats, ASV), kas spēj paātrināt protonus līdz 3 miljardiem elektronvoltu (3 GeV).
- teriaka Savvaļas dzīvnieku inžu pretinde, 60-70 vielu maisījums kopā ar medu, viduslaikos lietots indīgu dzīvnieku koduma gadījuma.
- harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā.
- dendrīti sazarots kokveida metāla kristāls, kas veidojas lēnā dzesēšanas procesā, kad kristalizācijas centru skaits ir niecīgs; pēc kodināšanas dendrīti redzami uz lietņa virsmas vai sarukuma tukšumos.
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- daktilogrāfija Sazināšanās līdzeklis: rakstīšana ar pirkstu uz jebkuras piemērotas virsmas (galda, sarunu biedra delnas u. c.); lieto saziņai ar nedzirdīgiem (arī neredzīgiem).
- drogas Sažāvēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā; ārstniecības augi, ko paredzēts sažāvēt; zāļu izgatavošanā lietojamās vielas.
- ens Scholastikā katra lieta vai būtība.
- saientoloģija Scientoloģija - "lietišķā reliģiskā filozofija, kas balstīta uz dianētiku.
- sistēmas izstrādes cikls secīgu informācijas sistēmas izstrādes posmu kopums, kurā ietverta: 1) sistēmas analīze un plānošana; 2) lietotāja piekrišana projektam; 3) programmēšana; 4) ieviešana; 5) izstrādājuma akceptēšana.
- second Second hand - otrreizējais tirgus, lietotu priekšmetu realizācija.
- čēkšs Sēcošs, mazliet gārdzošs troksnis (elpošanas orgānos).
- ratsega Sega, ko lieto braucot ratos.
- rēdenieks seglinieks, zirglietu meistars.
- rēdnieks Seglinieks, zirglietu meistars.
- siksnenieks Seglinieks, zirglietu meistars.
- palankīns Segtas nestuves; Eiropā lietoja 17. un 18. gs., Austrumāzijā arī mūsdienās.
- nodzerta seja seja (piemēram, trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- fiziognotips Sejas zīmētājs, ierīce, ko 20. gs 1. pusē lietoja ātrai vaibstu uztverei portretus zīmējot.
- kauslampa Sekls sfērisks reflektors ar vienu lampu; lieto pamatapgaismojumam.
- privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas privāto korespondenci, lietvedību, izpilda sevišķus uzdevumus.
- mirza Sekretārs, rakstvedis (dažās austrumu valstīs); lieto pirms vārda.
- izvarošana Seksuāls noziegums, kas iestājas tad, ja kāda persona ar varu vai draudiem pielietot varu piespiež citu personu uz dzimumattiecībām vai līdzīgām darbībām.
- vārda nozīmes maiņa semantiskais termindarināšanas paņēmiens, ar kuru jaunu terminu darina mainot vispārlietojama vārda vai citā nozarē jau lietota termina nozīmi.
- vārdu nozīmes maiņa semantiskais termindarināšanas paņēmiens, ar kuru jaunu terminu darina, mainot vispārlietojama vārda vai citā nozarē jau lietota termina nozīmi.
- Elohims Semītu augstākās dievības vārda daudzskaitļa forma, kas lietota Bībelē Vecajā Derībā Jahves vārda vietā vispārīgas dievības nozīmē.
- kanaāniešu valodas semītu val. gr. valodas, lietotas 3.-2. gt. p. m. ē. senajā Kanaānā; ietilpst feniķiešu valoda, ugaritu u. c. mirušās valodas, kā arī vienīgā dzīvā valoda - ivrits.
- senebreju valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts.
- sīriešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas izveidojusies uz aramiešu valodas dialekta bāzes un kļuva par visu kristīgo aramiešu literāro valodu; mūsu dienās ir dažu Austrumu baznīcu kulta valoda, lieto vairākus aramiešu raksta paveidus.
- feniķiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda; lietota Feniķijā un tās kolonijās 2. gt. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
- ēģiptiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes valoda, lietota Senajā Ēģiptē 3. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.; viena no senākajām pasaules kultūras valodām, ap 2.-3. gs. m. ē. no tās attīstījusies koptu valoda.
- Ibērija Senā Austrumgruzija (antīkajos un Bizantijas avotos lietots nosaukums); Kartlija.
- Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.).
- Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas.
- Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē.
- Ķivuļu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Bauskas novada Ceraukstes pagastā, ierīkota Mūsas labajā krastā, nelielā, lēzenā reljefa paaugstinājumā, spriežot pēc senlietu atradumiem, bijusi apdzīvota vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs).
- Dvietes apmetne sena dzīvesvieta, Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, uz dienvidaustrumiem no Dvietes ezera, Dvietes labajā krastā, atrastas mezolīta, neolīta un bronzas laikmeta senlietas.
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu).
- kacaps sena nomelnojoša krievu iesauka, ko lietojuši ukraiņi un poļi.
- kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
- kāls Sena skaita mērvienība - 30 gabalu; lietota tirdzniecībā (gk. zivīm, nēģiem, vēžiem); dažviet mainīgs skaits (no 60 līdz 100).
- artavs Sena sudraba naudas vienība, arī dārgmetālu masas mērvienība, ko lietoja Gotlandes tirgotāji; 13.-14. gs. vienāds ar 1/24 Rīgas mārkas.
- muids Sena šķidrumu un beramvielu mērvienība Francijā, tās lielums bija stipri mainīgs atkarībā no rajona un mērījamā produkta; visbiežāk lietojamais muids bija aptuveni vienāds ar 270 l.
- ciborijs Senajā Ēģiptē audzētas pupas ("Cocolasia") čaula, ko lietoja kā dzeramo trauku; tāpat sauca arī seno grieķu un romiešu dzeramās bļodiņas.
- kvestors Senajā Romā - amatpersona, kam dažādos periodos bija dažādi tieslietu, finansiālie, administratīvie pienākumi, piem., republikas laikā kvestors pārzināja valsts kasi.
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
- infula Senajā Romā - balta pieres saite, ko valkāja priesteri, vestālietes un upurētāji.
- vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
- pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības.
- kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas.
- centumviri Senajā Romā - tiesneši civillietās.
- diagonālkapitells Senajā Romā lietota joniskā kapitella forma ar vienlīdzīgiem skatiem no visām 4 pusēm.
- mufetišs Senajā Turcijā pēdējās instances tiesnesis labdarīgo biedrību lietās, arī Turcijas un Ēģiptes valdības vairāku ierēdņu tituls.
- elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
- vedris Senāk arī Latvijā lietots šķidrumu mērs, spainis, 10 stopi jeb 12,2994 litri.
- laika taisīšana senāk gandrīz katrā ciemā bija savi lietus, krusas, pērkona negaisa u. c. atvairītāji vai piesaucēji.
- svece Senāk lietota gaismas stipruma mērvienība, 1 svece = 1,005 kandela.
- glosomantija Senāk lietota metode slimības prognozes noteikšanai pēc mēles izskata.
- čons Senāk lietota monēta Dienvidkorejā, bija vienāda ar 0,01 Dienvidkorejas vonu, nav apgrozībā.
- alīnijas zīme senāk lietota rindkopas sākuma zīme; tagad tās vietā lieto atkāpi.
- nātrija kakodilāts senāk lietots līdzeklis ādas un nervu slimību ārstēšanā.
- karpija Senāk lietots pārsēju materiāls; ar rokām saplucināti diegi no kokvilnas lupatām; šarpija.
- Kukšupe senāk lietots Pitragupes nosaukums tās vidustecē Dundagas pagastā.
- radiogramma Senāk lietots rentgenogrammas apzīmējums.
- Kipras jūra senāk lietots Vidusjūras austrumu daļas (starp Āfriku, Mazāziju un Krētu) nosaukums, dziļums - līdz 4486 m, ietek Nīla.
- Ziemeru pagasts senāk lietots Ziemera pagasta nosaukums.
- pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji.
- saše Senāk zāļu forma: maisiņos iešūtas pulverizētas zāļu vielas, kas lietojamas sausā veidā.
- pārraidība Senākā literatūrā dažkārt iedzimtības vietā lietots vārds.
- normālbiezums Senākajās grāmatspiestuvēs strādājot ar t. s. mājas biezni, nestandartizēts lielums, kuru katrā individuālā gadījumā nepieciešams saglabāt pasūtot lietuvei jaunus burtus, tādēļ bija jāsūta līdzi attiecīgo burtu paraugi.
- Allāta Senarābu (Sīrijas tuksnesis) mitoloģijā - debesu un lietus dieviete, mākoņu un zibeņu pavēlniece un kara dieviete.
- balans Senatnē Grieķijā lietota durvju noslēgšanas sistēma ar dzelzs tapu.
- suterasi Senatnē lietota ūdensvada konstrukcija ar atsevišķi (150-200 m) stāvošiem stabiem ar ūdens tvertnēm augšgalā un svina caurulēm starp tiem.
- minervals Senatnē skolnieka dāvana skolotājam (pa lielākai daļai ēdamlietas).
- elektrums Senatnes metālu sakausējums no 3 daļām zelta un 1 daļas sudraba, lietots mākslas priekšmetiem.
- platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība, kas garīgo pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
- fiale Sengrieķu trauks: plakans metāla (retāk māla) trauks ar ieliektām malām, rotāts ar ciļņiem vai apgleznots; lietots sadzīves vai kulta vajadzībām.
- njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei.
- Šunahšepa senindiešu mitoloģijā - gudrais un upurēšanas lietpratējs, kurš pats tika nolemts upurēšanai, bet ar lūgšanām atbrīvojās no upurstaba.
- Kāma Senindiešu mitoloģijā - mīlas dievs, taisnības dieva Dharmas dēls, pie kura griezās pēc palīdzības sirdslietās; parasti attēlots, kā skaists jaunēklis.
- Pardžanja Senindiešu mitoloģijā - negaisa mākoņu un lietus dievs.
- svāhā senindiešu mitoloģijā - vārds, ko lieto par izsaucienu, kad tiek upurēts dieviem; sauciens, kas tiek lietots, lai uzaicinātu dievus uz gaidāmo upurēšanu, šis izsauciens ir domāts visiem dieviem.
- Ogema raksts senīru teikās - ķeltu rakstu un daiļrunības dieva Ogmas darināts raksts, lietots 5. gs. kapakmeņu uzrakstos Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijā (atrasti \~360 šādi uzraksti).
- Barankroga senkapi senkapi Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā, Ābeļu mežniecībā, tagadējā Lašu ciema teritorijā, atrastas ar 7.-14. gs. datējamas senlietas, teritorija daļēji apbūvēta.
- Auru senkapi senkapi Limbažu novada Limbažu pagastā, paugurā pie Auru mājām, datēti ar 1. gt. p. m. ē., daļa atrasto senlietu attiecas uz m. ē. 5.-9. gs.
- kaklagredzens Senlaicīga rotas lieta - ap kaklu valkājama metāla apļveida stīpa.
- savrupatradums Senlietas, kas atrastas ārpus seno cilvēku dzīvesvietas vai apbedījuma.
- antikvitātes Senlietas; senatnes pieminekļi.
- hiposandales Seno ēģiptiešu, grieķu un romiešu, kas vēl nepazina zirgu apkalšanu, lietotās sandales, ko ar siksnām piestiprināja zirgu kājām.
- krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks.
- romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai (pavisam tie ir septiņi cipari - [I]{s:1913}, [V]{s:1914}, [X]{s:1915}, [L]{s:1916}, C, D, [M]{s:1917}, un lielāku skaitļu apzīmēšanai lieto šo ciparu kombinācijas)
- akatalepsija Seno skeptiķu uzskats par lietu būtības neizzināmību.
- Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu.
- ādercirtnis Sens ārstniecisks instruments, kas lietots asiņu nolaišanai.
- bulata tērauds sens augstvērtīgs liets tērauds zobenu un dunču asmeņu izgatavošanai; asmeņiem ir liela cietība, asums un elastība.
- ausu tīrāmā karotīte sens higiēnas un medicīnas instruments, kas izmantots arī kā rotaslieta, radusies Mezopotāmijā ap 3. gt. p. m. ē., tautu staigāšanas laikā lietota arī Ziemeļeiropā, konstatēta arī 11.-12. gs. lībiešu dzīvesvietās.
- dūkas Sens ide tautu pūšams instruments, ko vēl tagad lieto skotu un Balkānu tautu kara orķestrī, īru zemnieki, bet Latvijā suiti; somu (soma) dūdas.
- urasa Sens jakutu vasaras mājoklis no koka stabiem un kārtīm, apļveida ar pavardu vidū; lietoja līdz pat 20. gs. sākumam.
- ožragis Sens lietuviešu pūšamais instruments; āžrags.
- megarons Sens mājokļa tips, kas plaši lietots Egejas kultūrā (3.-2. gt. p. m. ē.): taisnstūra telpa ar pavardu centrā un ieejas portiku.
- mērotāji Sens Rīgas latviešu amats, sāls nesēju un viņu priekšteču krāvēju amata turpinājums, kas plauka līdz 1870. g., kad rāte atļāva lietot firmām savus svarus, pastāvēja kā svērāju amats līdz pat 1940. g.
- senvārds Sens vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
- raksturojošās metodes sensorās metodes, ko lieto, lai raksturotu un noteiktu pārtikas produktu sensoro īpašību intensitāti.
- emocionālās (patērētāju) metodes sensorās produktu vērtēšanas metodes, kuras lieto, lai noteiktu kāda produkta pārākumu (izvēloties vienu no vairākiem vērtētajiem produktiem), patikšanu (nosakot "patīk" vai "nepatīk" pakāpi) vai produkta akceptēšanu (atzīstot vai noraidot).
- tērps sensori uztveramo cilvēka ķermeņa pārveidojumu (piemēram, frizūras, grima, tetovējuma) un papildinājumu (piemēram, apģērba, apavu, aceņu, rotaslietu, somu u. c. aksesuāru) kopums.
- senzviedru Senzviedru valoda - zviedru valoda, ko lietoja vikingu laikā un viduslaikos.
- polisulfīdi Sēra un metālu savienojumi; visizturīgākie ir sārmu un sārmzemju metālu polisulfīdi, kurus lieto krāsu un tiokaučuku ražošanā.
- oglekļa disulfīds sērogleklis, CS2 - bezkrāsains, viegli aizdedzināms šķidrums, lieto par šķīdinātāju.
- dimetilsulfāts Sērskābes dimetilesteris (CH3)2SO4, lieto organiskajā sintēzē; ļoti toksiska viela.
- merkaptāni Sēru saturošs organisks savienojums ar nepatīkamu smaku, kurā -SH grupa saistīta ar ogļūdeņraža atlikumu; lieto par piedevām - brīdinātāju pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- rekonvalescentais serums serums, kas iegūts no cilvēkiem, kuri izveseļojušies no akūtas infekcijas slimības; lieto profilaksei pret attiecīgo slimību.
- antiglobulīna serums serums, ko iegūst no truša, kuram atkārtoti ievada cilvēka serumglobulīnu; lieto cirkulējošo antigēnu noteikšanai hemolītiskās anēmijas gadījumā.
- kešserveris Serveris, kas atrodas relatīvi tuvu interneta lietotājam un saglabā visas globālā tīmekļa lappuses un, ja nepieciešams, protokola "FTP" un citas datnes, kuras servera lietotāji ir pieprasījuši.
- starpniekserveris Serveris, kas atrodas starp klienta lietojumprogrammu (piemēram, tīmekļa WWW pārlūkprogrammu) un īsto serveri, pārķer visus īstajam serverim adresētos pieprasījumus un pārbauda, vai nevar pats tos izpildīt, un ja nevar kādu no pieprasījumiem izpildīt, tad tas šo pieprasījumu pārsūta īstajam serverim.
- sesijas serviss servisa veids, ko sniedz datoru tīkla sesijas slānis pasniegšanas slāņa entītijām (dažkārt arī tieši lietojumprocesiem), nodrošinot tiem iespēju piekļūt datnēm, apmainīties ar sakārtotiem datu masīviem vai veikt kāda cita veida mijiedarbību sesijas savienojuma ietvaros.
- reālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam tā, kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks.
- veprēks Sevišķi labs, mazliet nepieaudzis vepris.
- Melhirs Sezonas sāļezers Alžīrijas Sahāras austrumos, platība - 6700 kvadrātkilometru, ieplakas dibens - 26 m zjl., lietus sezonā (ziemā) īslaicīga ūdenspieplūde, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
- papūtināt kaulus sēžot vai guļot mazliet atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
- paraugshēma Shēma, ko lieto par paraugu.
- aizvietošanas shēma shēma, kurā reālos elementus aizstāj ar idealizētiem elementiem; lieto elektrisko ķēžu aprēķinos.
- izsiet Sienot izlietot (daudz vai visu).
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš.
- karako Sieviešu apģērbā 18. gs., viduklī pieguloša, priekšā aizpogājama jaka, ko lietoja kā mājas un jātnieku apģērbu.
- f sieviešu dzimtes lietvārds (latīņu “femininum”)
- pūderdoze Sieviete, kas lieto daudz kosmētiku.
- plura Sievietes rotaslietas ap kaklu.
- TDMA Signāla pakešu dalījums pēc laika (angļu "Time Division Multiple Access") digitālo sakaru tehnoloģijā, kas ļauj vairākiem lietotājiem vienlaicīgi izmantot vienu sakaru kanālu.
- SCMAS Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija.
- klučkiņi Sīkas klimpiņas (ielietas).
- smelgnes Sīkas lietus lāses.
- saiste Sīkdispersa ugunsizturīga viela, ko lieto krāšņu oderējuma šuvju aizpildīšanas javu gatavošanai.
- aerosils Sīkdisperss silīcija dioksīds; sauc arī par baltajiem kvēpiem; lieto par adsorbentu un gumijas un plastmasu pildvielu.
- krāpaļāt Sīki blēdīties, mazliet krāpt.
- bižutērija Sīki juvelierizstrādājumi, rotaslietas, kas nav izgatavotas no dārgakmeņiem un dārgmetāliem.
- dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu.
- čabulis Sīki un nekvalitatīvi graudu, ko lietoja lopbarībai.
- sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
- necke sīkplastikas veids, kas raksturīgs vienīgi japāņu dekoratīvi lietišķajai mākslai.
- smildzenis sīks lieturtiņš.
- smildziens Sīks lietus.
- smeldzis sīks lietutiņš.
- dirbņa Sīks lietutiņš.
- marga Sīks lietutiņš.
- merga Sīks lietutiņš.
- mirguls Sīks lietutiņš.
- smierkne Sīks, ilgstošs lietus.
- grabažnieks Sīktirgotājs, kas pārdod lietotas mantas.
- grābšķis Sīku lietu zaglis.
- štrunts Sīkums; neievērojama lieta; krāms.
- galdiņa Siles veida trauks, ko lietoja gk. bērnu mazgāšanai, bet arī pīrāgu iejaukšanai utt.
- sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- sēņlietus Silts, auglīgs lietus rudens pusē.
- azbestvizla Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta, ar vizlas piemaisījumu, ko lieto pie temperatūrām līdz 600 Celsija grādiem.
- siltuma bilance siltuma procesos derīgi izlietotā un zaudētā siltuma salīdzinājums.
- gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu.
- īpašuma zīmes simboli priekšmetu, lietu piederības apzīmēšanai, kas pēc ārējā veidola ir līdzīgas amatnieku, maģiskajām un kulta zīmēm, Baltijā izplatītās bieži atgādina rūnu rakstus.
- parole Simbolu virkne, kas dod iespēju identificēt datorsistēmas lietotāju.
- arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
- fluoroze Simptomu komplekss cilvēkiem, kas ilgstoši lietojuši uzturā ūdeni ar pārmērīgu fluora saturu (>1 mg/l): zobu emaljas displāzija; stomatīts; nagu displāzija; matu distrofija; dažādas dermatozes u. c.
- tērzēšana Sinhrona, reālā laikā notiekoša informācijas apmaiņa starp lietotājiem, izmantojot datoru tīklu.
- bauhauzs Sinonīms Jaunās lietišķības un funkcionālisma arhitektūrai; stila apzīmējums radies funkcionālisma skolotāja V. Gropiusa vadītajā augstskolā Vācijā 20. gs. 20. gados.
- sinsemantisks Sinsemantisks vārds - vārds, kam lietojumā nepieciešama noteikta semantiska vai sintaktiska apkaime; relatīvas nozīmes vārds.
- figūra Sintaktiska konstrukcija, ko lieto izteiksmīguma pastiprināšanai.
- rezoldarva Sintētiska darva, ko iegūst, sārmainā vidē kondensējot fenolu un formalīnu; to plaši lieto plastisko masu izgatavošanā.
- tiokoli sintētiskā kaučuka veids, ko lieto šuvju hermetizācijai.
- amfetamīns Sintētiska narkotiska zāļu viela, ko nelegāli lieto kā stimulantu.
- dulcīns Sintētiska saldviela bez barības vērtības, 200-300 reizes saldāka par niredru cukuru; lieto saharīna vietā.
- poliakrilnitrilšķiedra Sintētiska šķiedra (piem., nitrons, akrilāns), ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai tā kopolimēra; vieglas, mehāniski, termiski izturīgas, ar labu siltumizolētspēju; lieto gk. kopā ar vilnu un kokvilnu trikotāžas audumu, segu, kažokādu, paklāju ražošanā.
- poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans).
- gallocianīns Sintētiska, gaismas izturīga, zila vai zili violeta krāsviela dažādos toņos, gallusskābes atvasinājums; lieto kokvilnas un vilnas audumu krāsošanai ar hroma kodinātāju.
- azīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, fenazīna atvasinājumi; lieto kokvilnas, vilnas, zīda, papīra, ādas krāsošanai.
- poliolefīnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polietilēna vai polipropilēna.
- fenolplasti Sintētiski materiāli, plastmasas, ko gatavo no fenoliem un formaldehīda (dažus lieto kā līmvielas, citus kā elektroizolācijas materiālus vai aparātu sastāvdaļas); fenolsveķi.
- amīnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst amīnu vai amīdu polikondensācijā ar aldehīdiem; lieto aminoplastu un saistvielu iegūšanai.
- rezolsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst no fenola un formalīna; lieto plastmasu izgatavošanai.
- fenolformaldehīda sveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; lieto par saistvielu fenoplastu, siltumizolācijas materiālu, koksnes un dekoratīvo slāņaino apdares plastiku, ar foliju pārklātu dielektriķu, sintētisko līmju un laku ražošanā; fenolsveķi.
- melamīnformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, melamīna un formaldehīda polikondensācijas produkts; lieto slāņaino plastu, laku, emalju, koksnes šķiedru un skaidu plātņu ražošanā.
- rezoli Sintētiski termoreaktīvi sveķi, ko iegūst no fenola un formaldehīda; lieto plastmasu izgatavošanai; rezolsveķi.
- poliakrilāti Sintētiskie akrilskābes esteru polimēri; termoplastiskas, pret ultravioleto, jonizējošo starojumu, ķīmisko iedarbību izturīgas vielas, ko lieto laku, krāsu, līmju u. c. ražošanai, par konstrukciju materiāliem, stomatoloģijā.
- hloroprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki; hloroprēna homopolimēri vai kopolimēri ar stirolu, akrilnitrilu, metilmetakrilātu; h-u gumiju lieto līmes, apavu zoļu, dzensiksnu u. c. izgatavošanai.
- sintētiskie lateksi sintētisko polimēru (gk. kaučuku) koloidālas sistēmas ūdenī; lieto plānu gumijas izstrādājumu (meteoroloģisko balonu, cimdu), porgumijas, līmes, krāsu ražošanā, izmanto par saistvielu.
- metadons Sintētisks morfīnam (morfijam) līdzīgs preparāts, ko lieto kā aizstājēju līdzekli morfīna un heroīna lietotāju ārstēšanā.
- polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP.
- dietilstilbestrols Sintētisks preparāts, kam piemīt sieviešu dzimumhormona īpašības; lieto olnīcu disfunkcijas gadījumos.
- goserelīns Sintētisks preparāts, ko lieto krūts un prostatas vēžā gadījumā.
- promedols Sintētisks pretsāpju līdzeklis, darbojas līdzīgi morfīnam, daudz lietojot var izraisīt narkotisku atkarību.
- buserelīns Sintētisks pretvēža medikaments, ko lieto krūts un prostatas vēža gadījumā.
- ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens.
- mežloks Sīpolu suga ("Allium ursinum"), savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis.
- digitoksīns Sirds glikozīds, ko iegūst no vairākām uzpirkstīšu sugām, lieto gk. sirds mazspējas ārstēšanā.
- Alhabors Sīriuss jeb Lielā Suņa α, spožākā zvaigzne pie debesīm; retāk lietots tās nosaukums, kas cēlies no arābu valodas.
- kulērs Sīrupa konsistences tumši brūna grauzdēta cukura masa, ko lieto ruma, alus, liķieru, etiķa u. c. dzērienu un arī ēdienu krāsošanai.
- ihtiols Sīrupveida šķidrums, kas satur organiskos sēra savienojumus un ko lieto par antiseptisku un pretiekaisuma līdzekli; ihtiolsulfoskābes amonija sāls.
- ziņojuma dēļa sistēma sistēma datorā, kuru izmanto lietotāju grupa, kam ir kopīgas intereses, lai apmainītos ar informāciju, parasti iezvanpieejas apstākļos; sisitēma BBS; BBS.
- dzīvības nodrošināšanas sistēma sistēma, kas hermētiskā gaisakuģa kabīnē nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo temperatūru, mitrumu, spiedienu, gaisa attīrīšanu un ventilāciju; lieto ventilācijas un reģenerācijas tipa sistēmas.
- nāves cēloņu klasifikācija sistēma, kas izveidota tipisku nāves cēloņu grupēšanas rezultātā; sākot ar 1996. gadu, Latvijā tiek lietota Pasaules veselības organizācijas izstrādātā starptautiskās klasifikācijas 10. redakcija.
- elektroniskās bankoperācijas sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai izmantojot tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
- noslēgtā sistēma sistēma, kas neatbilst atvērto sistēmu arhitektūras prasībām (standartiem) un ir paredzēta specializētai lietošanai.
- vairākpiekļuvju sistēma sistēma, kas pieļauj vairākiem lietotājiem vienlaicīgi strādāt ar datoru.
- atbilstības atgriezeniskā saite sistēma, ko izmanto teritoriālā informācijas servera lietojumprogrammas, lai sakārtotu meklēšanas procesā iztvertos dokumentus atbilstoši to meklēšanas kritērijiem. Dokumenti parasti tiek sakārtoti atbilstoši tam, cik reižu tajos parādās vaicājumā izmantotais atslēgvārds.
- binārā nomenklatūra sistēma, kurā ikvienas augu un dzīvnieku sugas apzīmēšanai tiek lietoti divi latīņu vārdi, ko kuriem pirmais norāda ģinti, bet otrais - sugu; binominālā nomenklatūra.
- sistēmas Gopher klients sistēmas _Gopher_ programma, ko izmanto galalietotājs, lai iegūtu informāciju no _Gopher_ servera.
- saskarne Netbeui sistēmas _NetBios_ paplašinātā lietotāju saskarne (angļu "NetBios Enhanced User Interface").
- nebīstamība Sistēmas īpašība nekad nekaitēt tās lietotājam vai apkārtējai videi.
- lietojamība sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- sistēmas politika sistēmas noteikumi un kārtulas, kas ir prioritētas attiecībā pret lietotāja iestatījumiem.
- nopļēgurāt Sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
- indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu; atrasties ļoti kaitīgos apstākļos.
- grāmatvedības kontu plāns sistematizēts grāmatvedības kontu saraksts, ko uzņēmumā izstrādā ilglaicīgai lietošanai, pamatojoties uz tiesību aktos noteikto uzņēmumu un organizāciju vienoto grāmatvedības kontu kontu plānu un detalizējot to atbilstīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības īpatnībām.
- arhitektūra SAA sistēmu lietojumu arhitektūra (angļu "Systems Application Architecture").
- SAA sistēmu lietojumu arhitektūra (angļu "Systems Application Architecture").
- noplīckāt Sitot nolietot.
- sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- resursu koplietošana situācija datu apstrādes sistēmā, kad vairāki darbi vai lietotāji kopīgi izmanto kādus tās resursus, tos sadalot savā starpā.
- dalības noliegums situācija, kurā viens no datoru tīkla lietotājiem neatzīst savu līdzdalību datu apmaiņas procesā vai kādā tā daļā.
- urohlorālskābe Skābe (acidum 2,2,2-trichloraethyl-p-D-glycuronicum), kas rodas urīnā pēc hlorālhidrāta lietošanas; uzrāda viltuspozitīvu cukura raudzi.
- glukonskābe Skābe, kas rodas glukozes u. c. cukuru oksidācijas rezultātā; pārtikas piedeva E574, pretsalipes viela, sekvestrants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- dehidroholskābe Skābe, kas rodas, ja holskābes trīs hidroksilgrupas oksidējas par ketogrupām; kā pašu skābi, tā arī tās nātrija sāļus lieto kā žults dzinēju līdzekli.
- furāns Skābekli saturošs pieclocekļu heterociklisks savienojums C4H4O; lieto organiskajā sintēzē.
- pneimatofors Skābekļa maiss, ko lieto glābšanas darbos raktuvēs.
- elektrolīts skābes vai sārma šķīdums ūdenī, kuru iepilda elektriskajos akumulatoros; dažādu sāļu un skābju šķīdumi, kurus lieto elektrolītiskajās vannās u. c.
- klāra bilde skaidra lieta.
liet citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV