Paplašinātā meklēšana

Meklējam darī.

Atrasts vārdos (115):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (4870):

sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
brūvēšana (Alus) gatavošana, darīšana.
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(no)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(no)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)darīt ko.
(ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma.
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt).
gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt).
aiz gara laika, arī gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties.
atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu.
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu.
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.).
sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu.
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi.
aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis).
aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes).
saknopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu).
sakņopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu).
aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi).
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
saut ciet aizdarīt ar aizbīdni.
kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu).
bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu.
aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu.
baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis).
pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu.
sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus).
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu.
aizlepīt Aizdarīt ar zīmoglaku.
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
slēģēt Aizdarīt slēģus.
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties.
knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt.
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni.
krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt.
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizgausināt Aizdarīt.
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu.
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
aizmainīt Aizdot prom maiņas darījuma rezultātā.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt.
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
sasprostīt Aiztaisīt, aizdarīt.
piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt.
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
čīkāt Aizvērt, aizdarīt (durvis).
aizvāžāt Aizvērt, aizdarīt.
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem.
ampelība Ākstīga izdarība.
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava.
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava.
alusdarītava Alus darītava.
alvirtuve Alus darītava.
pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu.
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā.
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums.
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju.
atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju.
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
apalot Apaļot, darīt apaļu.
hipnokinematogrāfs Aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai.
sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu.
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes.
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
apdienēt Apdarīt (virkni darbu).
apsakopties Apdarīt mājas darbus.
dasadarīties Apdarīt mājas darbus.
apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
aprūķēt Apdarīt, aprūpēt.
apgarēt Apdarīt.
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
apdūkt Apdullināt, darīt kurlu.
aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu.
apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu.
grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku.
iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
apkaunēt Apkaunot, nodarīt kaunu; nolamāt.
kontoru zaģelaķ apkrāpt; izdarīt noziegumu.
īlens Apķērīga, izdarīga persona.
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem.
gudrināt Apmācīt, darīt gudru.
mākots Apmācīts; tāds, kas prot (ko darīt).
iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
derināt Apņemties kaut ko izdarīt.
pasajemties Apņemties ko izdarīt.
apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu.
apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības.
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru.
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām.
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
džaubties Apsolīt kaut ko darīt.
pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam).
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu.
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis.
appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju.
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu.
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
(ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies.
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu.
apgunīt Apžilbināt, darīt aklu.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
uzgriezts sitiens ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
kaitējums Ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam.
avizēt Ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā.
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
metus Ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu.
enterogramma Ar enterogrāfu izdarīts zarnu kustību pieraksts.
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
maracīt Ar grūtībām kaut ko darīt.
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt.
kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
dasalikties Ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu.
čeģelīties Ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku.
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
grandīt Ar lielu troksni kaut ko darīt.
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
aizmaskēt Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.).
piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
izmučīt Ar nepatiku (ko) izdarīt.
indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
piemāguļot Ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem).
immūnizēt Ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu.
atkleberēt Ar pūlēm kaut ko izdarīt.
izjēgties Ar pūlēm padarīt.
nagažāties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
nagažoties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
norocīt Ar rokām kaut ko darīt, padarīt.
ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
narrāt Ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot.
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
raut vaļā ar sparu sākt kaut ko darīt.
aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst.
gūstīties Ar steigu, skubu kaut ko darīt.
ieurdīt Ar stingrību, noteiktību iemācīt (kādu ko darīt).
ķelnēt Ar stīviem locekļiem kaut ko darīt.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
atspert Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu.
pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
praktēties Ar visu spēku kaut ko darīt.
erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā.
radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis.
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml; apvārdot.
frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks.
ārvalstu ieguldījumi ārvalstu ieguldītāju izdarītie finanšu un mantiskie ieguldījumi Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos.
biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem.
uzasināt Asinot padarīt smailu.
aiztecināt Asinot padarīt trulu.
humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm.
izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā.
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku.
atatsaukt Atcelt atsaukšanu - anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju.
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
tāmuļot Atdarināt, pakaļdarīt.
veiglot Atdarināt, pakaļdarīt.
attaisīt Atdarīt (acis, muti).
atvērt Atdarīt (acis, muti).
atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi.
korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu).
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
izknopēties Atdarīt (spiedpogas savam apģerbam).
pakloģināt Atdarīt ar kloģi aiztaisītas durvis.
slēģot atdarīt slēģus.
atslēģot Atdarīt slēģus.
kliņķēt Atdarīt vai aizdarīt (durvis) ar kliņķi.
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
uzlupt Atdarīties.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju.
uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku.
jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku.
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
raskrutka Atkārtota sodāmība par izdarīto cietumā, saņemot jaunu sodu.
iešaust Atkārtoti perot, padarīt bailīgu.
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process.
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
(iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) atklāt, (pa)darīt zināmu.
celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
rakt augšā Atklāt, darīt zināmu.
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus.
kurtāža Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā.
komisija atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas).
sāpju nauda atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties.
atlīdzīt Atlīdzināt, atmaksāt, atdarīt.
atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku.
atvēle Atļauja (ko darīt).
atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
atvēlēt Atļaut (ko darīt).
izbrīvēt Atļaut (ko darīt).
palaist vieglāk atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu.
tiesisks darījums atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai.
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
otium post negotium atpūta pēc padarītā darba.
atrauja Atraujas darīt - kaitēt.
ņaidzīt Ātri (kaut ko) darīt.
traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
drisnīt Ātri darīt (kaut ko).
švailēt Ātri darīt.
švilīt Ātri darīt.
iemočīt Ātri izdarīt (ko).
pārķerstīt Ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt).
nelikt lūgties ātri piekrist (ko darīt).
mesties Ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt).
raust ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām.
verdēt Ātri un enerģiski kaut ko darīt.
dripelēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
žeperēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
pļorkāt Ātri un pavirši darīt (kādu darbu).
sapļuderēt Ātri un pavirši padarīt (kādu darbu).
derbelēt Ātri un slikti kaut ko darīt.
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
sturbuļot Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
sturbuļoties Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt.
krešāties Ātri, neapdomīgi kaut ko darīt.
strebulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt.
sturbulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt.
pažvidzināt Ātri, neilgu laiku, darīt (ko).
pārķarstīt Ātri, pavirši izdarīt.
skolderēt Ātri, steidzīgi kaut ko darīt.
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt.
žurbīt Ātri, steigšus kaut ko darīt.
izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta.
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
apsviedīgs Ātrs, veikls; izdarīgs.
skabrs ātrs; izdarīgs.
atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu.
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
liegties Atteikties (ko darīt).
ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts.
blatošana Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
blatošanās Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
varas attiecības attiecības, kurās vienai personai (grupai) ir sociāli noteicoša vara pār otru, un pirmā spēj likt otrai personai (grupai) darīt to, ko tā vēlas.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku.
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
uzvāzt Atvērt, atdarīt, attaisīt.
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu.
(no)dzert (arī sadzert) magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
nodzert (arī sadzert) magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
sadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus) atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu.
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.
piešūt pantu atzīt par vainīgu (kādā likuma pantā paredzētā nodarījumā vai noziegumā, parasti nepamatoti).
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu: uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
koļīties Atzīties izdarītajā noziegumā.
kolotsja Atzīties izdarītajā noziegumā.
nokoļīties Atzīties izdarītajā.
noskaldīt Atzīties izdarītajā.
skaldīties Atzīties izdarītajā.
satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu.
epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma.
kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas.
atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa.
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs vienā spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
murdīt Auklējot darīt pāri (parastī mīļdzīvniekam).
lūlināt Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
lullot Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops.
debeta avizo avizo par debeta darījumiem kontā.
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu.
bīdināt Baidīt; biedināt, darīt uzmanīgu.
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
aturbināt Bakstot, rakņājot atdarīt.
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
baltēt Balsināt, darīt baltu.
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā.
čūdarīnieši Baltinavas novada apdzīvotās vietas "Čūdarīne" iedzīvotāji.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
bankas portfelis bankas aktīvu daļa - tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums.
avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
tekošais rēķins banku operācijas forma ar beztermiņa ieguldījumu - klients (ieguldītājs) var noņemt naudu no rēķina pēc savas vajadzības vai izdarīt papildieguldījumus.
diakonija Baznīcas labdarība, baznīcas sociālās aprūpes darbs.
aizbāzīt Bāžot (ko) piepildīt, aizdarīt.
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
aizberzēt Berzējot aizvērt, aizdarīt.
nobružģāt Berzējot padarīt netīru.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu.
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
ar gariem zobiem bez intereses, ar nepatiku (ko darīt).
tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
zilā (arī tukšā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
tukšā (arī zilā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
(ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
pamanīties bez tīša nolūka paralēli citām darbībām paspēt izdarīt ko neveiklu
ķezēties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos).
apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu.
nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu.
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Bezizejā darīt neiespējamo.
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma.
bizinēt Bezmērķīgi, arī steigā (ko) darīt.
bezpeļņas organizācija bezpeļņas apkalpošanai, labdarībai, produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt peļņu.
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt; bīdīt ciet.
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
preču birža birža, kurā notiek darījumu slēgšana par precēm (aizstājamām lietām) pēc to paraugiem vai aprakstiem un standartiem.
biržas sanāksme biržas biedru un brokeru sapulcēšanās biržas zālē noteiktā laikā biržas darījumu slēgšanai.
loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā.
stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju.
medio Biržas darījumu izpildes termiņš mēneša vidū (15. datumā).
norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli.
biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus.
norēķinu komisija biržas struktūrvienība, kas reģistrē noslēgtos termiņdarījumus un nodrošina biržas biedru (brokeru) norēķinus par tiem.
kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem.
opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem.
kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums.
nebengesefte Blakus darījums, peļņa.
jādelēties Blandīties, klīsta pa pasauli; nedarbus darīt.
kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt.
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri.
čakarēt Bojāt; traumēt; darīt pāri.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru.
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru.
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
brālimreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.); brāļamreize.
brāļamreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.).
komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu.
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt.
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības.
samarieši Brīvprātīga organizācija, kas palīdz tiem, kas nonākuši izmisumā vai grib izdarīt pašnāvību.
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
bubelēt Burties un šo to darīt.
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
zaboboni burvestības izdarības un priekšmeti
iedaris Burvis, kas citiem var nodarīt ļaunu.
neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu.
bākšķis Burvju līdzeklis, kas nolikts ļauna darīšanai saviem kaimiņiem.
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
stāvēt (kāda) varā būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
pacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties.
sacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties.
celties kā spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties.
jemties Būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts.
kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
pērties kā pa pirti būt dažādu rūpju nomāktam, tik tikko spēt izdarīt vajadzīgo.
būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
izadoties Būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts.
būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam; būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem.
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
gulēt uz ausīm būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos).
nostundēt Būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
dabūt Būt spiestam (ko darīt, izjust).
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai.
ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai.
dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem.
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt.
lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas.
maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt.
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
lūkāt Censties, mēģināt (ko darīt).
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
mēģinājums cenšanās ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi
mēģināšana cenšanās, pūlēšanās (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
sieriša Ceremonija, izdarība.
atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu.
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju.
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst.
izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu.
priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
līkopi Cienasts par godu tirdzniecības darījumam, saistībām.
platināt Cienāt, pielaidīgu darīt.
bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste, ko valkā neaizdarītu.
noslēgt Cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
sasprandzēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi.
saspraņģēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu).
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
līdz galam (atdarīt, atvērta) (vaļā) cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
ko (arī cik) nagi nes cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
visā spēkā cik vien spēka (ko darīt, veikt)
no visa spēka, arī visiem spēkiem cik vien spēka (ko darīt, veikt).
ko nagi nes cik vien spēka, ļoti intensīvi (biežāk strādāt, darīt kaut ko).
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
piršlis Cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt.
mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
mazgātājs Cilvēks, kas mazgā; darītājs no [mazgāt]{s:331}.
gramstīklis Cilvēks, kas mēdz izdarīt sīkas zādzības.
soloha Cilvēks, kas neko nevar kārtīgi izdarīt.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
vadītājs Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1).
vadītājs Cilvēks, kas panāk, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā, u. tml.; darītājs --> vadīt (2).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
brīnumdarītājs Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
maiseklis Cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt.
šeftmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
šeptmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
šeftinieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
šeptnieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu.
iesaistīšana Cita cilvēka pamudināšana izdarīt kādu kopēju darbību.
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai.
spaidi civiltiesiska darījuma dalībnieka gribas prettiesiska ietekmēšana, radot viņā bailes.
kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
nasks Čakls, izdarīgs, arī ātrs.
denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts.
lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt.
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota.
darbarokas Darba darītāji.
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
atvēršana darbība --> atvērt; padarīt pieejamu.
padarīšana Darbība --> padarīt.
atbalstīšana Darbība vai bezdarbība, kas sekmējusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam.
senioru ļaunprātīga izmantošana darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā, izmantojot uzticēšanos, vecākam cilvēkam tiek nodarīts kaitējums vai sagādātas ciešanas.
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma.
pārmeklēšana Darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
humanizācija Darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks.
kolbierēt Darbības apzīmējums visādām izdarībām.
uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti.
subjekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, ko veic ar teikuma priekšmetu izteikts darītājs.
objekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, kuru veic ar papildinātāju izteikts darītājs.
amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
hronometrāžists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā.
hronometrists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā.
pamēgt Darboties, darīt.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu).
kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu).
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
prāgma Darbs, darīšanas.
štelle Darbs, nodarbošanās; darīšanas.
gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot.
ultimo Darījuma izpildīšana tieši līguma termiņa dienā; darījuma izpildīšana mēneša, ceturkšņa, gada pēdējā dienā.
lokodarījumi Darījumi preču biržā, kuru priekšmets atrodas tai pašā vietā; kases darījumi.
uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma.
prezentāciju grafika darījuminformācijas, piemēram, produktu vai akciju cenas attēlojums diagrammās, nevis skaitļos.
terminētais darījums darījums, kas ir slēgts uz kaut kādu termiņu (nākotnē), kā juridisks termins tas ir pretstatā nosacījuma darījumam.
apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
tīra lieta darījums, kas nav pretrunā ar pastāvošajiem likumiem.
simulatīvs darījums darījums, kas nopietni gribēts, bet aizslēpts aiz cita darījuma.
biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos.
konsensuāls līgums darījums, kas skaitās noslēgts ar vienošanās brīdi neatkarīgi no tā, vai abas puses to izpilda noslēgšanas brīdī vai vēlāk.
aizdevums darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs.
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
divpusējs un daudzpusējs darījums darījums, kurā nepieciešams divu vai vairāku dalībnieku saskanīgas gribas izteikums.
vienpusējs darījums darījums, kurā pietiek ar vienas puses gribas izpaudumu.
platformu ekonomika darījumu modelis, kura centrā ir tiešsaistes platforma kā preču un pakalpojumu aprites vieta.
sistemātiskais grāmatvedības ieraksts darījumu reģistrācija pa grāmatvedības kontiem.
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
vainu darīt darīt (kādam) ko ļaunu; kaitēt.
nest laimi darīt (kādu) laimīgu.
salest darīt (ko) no viena, un no otra gala, lai vidū satiktos.
ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
spert soli darīt (ko), rīkoties (kā).
godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai.
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
gāzt kalnus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
kārt pie lielā zvana darīt daudziem zināmu (_parasti_ ko peļamu, nosodāmu, nevēlamu).
ročkāties darīt dažādus nenozīmīgus darbus.
lēkt no jumta uz ecēšām darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
celt akmeni uz akmens darīt jebkuru citu darbu, tikai ne to kas tiek darīts, vai jādara.
rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, sagādāt nepatikšanas, apzināti kaitēt.
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām.
neskatīties atpakaļ darīt kaut ko apņēmīgi, nešaubīgi.
debitēt darīt kaut ko pirmoreiz.
piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt.
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus.
izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties.
ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu; darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
norīt dzīvu vardi darīt ko ļoti nepatīkamu.
lēkt pār ilksi darīt ko negaidītu, nepieņemamu.
ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt.
staigāt uz rokām darīt ko pārgalvīgu, neiespējamu.
staigāt uz galvas darīt ko pārgalvīgu.
stāvēt kaut vai uz galvas darīt ko pārgalvīgu.
iet parasto(s) ceļu(s) darīt ko pierastā, ierastā veidā.
iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi.
līdzināt ceļu (kādam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; novērst kavēkļus, veicināt.
bruģēt ceļu (kādam, kaut kam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; veicināt.
šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
labdarīt Darīt labu citam un vispār darīt labu.
rakt kapu darīt ļaunu (parasti citam).
rakt kapu (kādam, kaut kam) darīt ļaunu, apzināti kaitēt.
bļederēt Darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas.
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
peckoties darīt netīru darbu, smuļļāt.
lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
atraisīt mēli kādam darīt runīgu, rosināt uz runāšanu.
laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
mazgāt darīt tīru ar ūdeni un citiem līdzekļiem un paņēmieniem
padarīt Darīt un pabeigt darīt; arī izdarīt (1).
izdarīt Darīt un pabeigt darīt.
atdot savu dvēseli darīt visu iespējamo; uzupurēties.
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1).
staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
turēt (doto, arī savu) vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
muķīt darīt, veidot.
ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu.
nomen agentis darītājlietvārds.
tēsējs darītājs --> tēst.
bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu.
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
(no)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
apbārt Daudz barot, iebaidīt (darīt bailīgu).
nobezdēties Daudz bezdot padarīt smirdīgu.
sadrillēt Daudz lietojot padarīt neasu.
izdrillēt Daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt.
pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
dicelēt Daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto.
atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu.
apslaukt Daudzus apkrāpt kāršu spēlē vai veikalnieciskos darījumos.
paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu).
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā.
sastaukāt dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
borģele Dažādu (saimniecības) darbu, darīšanu kopums.
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu.
nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi; arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
ar abām rokām dedzīgi, ļoti intensīvi (darīt ko).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
brendīnmeistars Degvīna darītājs.
brendvīnmeistars Degvīna darītājs.
brankūzis Degvīna tecinātava, alus darītava.
dēlamreize Dēla reize (ko darīt).
delikvents Delikta izdarītājs.
montanīns Dezinfekcijas līdzeklis alus darītavās, silicija fluorūdeņraža skābe.
kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā.
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
Bakhs Dionīsa vārds romiešu mitoloģijā - vīna darīšanas dievs.
darāms Divd. --> darīt.
absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais divdabis ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju.
noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā divu vai vairāku personu apzināta darbība (līdzizdarīšana) tīša noziedzīga nodarījuma kopīgā apzinātā izdarīšanā.
dajoš Dod! Gādā! Sāc (ko darīt)!
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
licence dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt.
attaisnojuma dokuments dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību.
padoms Doma, kā ko darīt, rīcības plāns.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere.
kukuļāt Dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
atļaut dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
atļaut dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
ļaut dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
pilnvarot Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
iesacīt Dot padomu, ierosināt (ko darīt); ieteikt (1).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko).
nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
rēgoties draiskoties, darīt blēņas.
draiskulība Draiskulīga izdarība; nebēdnība, nerātnība.
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli); uzasināt.
nodrāzt Drāžot padarīt smailu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu.
kramstīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
kramtāt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
kramtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
krimtelēt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
krimtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
atdurt Durot padarīt neasu.
atdukurēt Durot, durstot padarīt neasu.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
atdurstīt Durstot padarīt neasu.
izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu).
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
pļūtīt Dzērumā izstāstīt par izdarīto noziegumu.
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1).
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
cacoethes dziņa darīt ko neieteicamu.
mietavas Dzīres nosvinot maiņas darījumu.
mītības Dzīres pēc noslēgta maiņas darījuma.
forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
sēdēt uz mūrīša dzīvot bezdarbībā, neko nedarīt.
mizāt Ēdot, parasti ko skābu, darīt (zobus) jūtīgus.
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
Menketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, alus darītāju aizgādne, bija saistīta ar mirušo kultu.
atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas).
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
satsuma Eksotiska mandarīnu šķirne, kas nāk no Satsumas novada Japānā.
kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus.
e-darījumi Elektroniskie darījumi - uzņēmējdarbības vadīšana, izmantojot internetu.
kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju.
pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu.
vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
vicot Enerģiski darīt.
valcīt Enerģiski kaut ko darīt.
ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko).
operatīvs Enerģisks, aktīvs, izdarīgs.
ekts Enerģisks, drošs, veikls, arī uzņēmīgs, izdarīgs.
ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, izdarīgs cilvēks.
ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, izdarīgs.
zellīgs Enerģisks, izdarīgs; trakulīgs.
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
bakhanālija Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni.
feci, quod potui, faciantmeliora potentes esmu darījis, ko varēju, kas var, lai dara labāk.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli).
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers.
išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem.
aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj; paslepeni darījumi.
riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības.
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija).
kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni.
satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā.
papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
komercija Finansiāli, gk. tirdznieciski darījumi; tirdzniecība (parasti lielā apjomā).
riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus.
aizņemšanās Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā
aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas.
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
starpniekfirma firma, kas palīdz kārtot darījumus.
cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo.
biržas brokers fiziskā vai juridiskā persona (brokeru kantoris), kas veic biržas darījumus, saņemot par to komisijas atlīdzību; brokers var kļūt par biržas biedru, iegādājoties biržas akcijas.
darījumu partneri fiziska vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu.
civilprasītājs Fiziska vai juridiska persona, kam ar noziegumu nodarītti materiāli zaudējumi un kas uz šā pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā par tādu atzīta.
civilprasītājs krimināllietā fiziska vai juridiska persona, kurai nozieguma rezultātā nodarīti zaudējumi un kura uz šī pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā atzīta par civilprasītāju.
biržas apmeklētāji fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvji, kuriem ir tiesības apmeklēt biržas sanāksmes, bet nav tiesību veikt biržas darījumus.
flegma Flegmātisks cilvēks; lēns, neizdarīgs cilvēks.
sākotnējais pamatfonts fonts, ko tekstu apstrādes programmas automātiski izmanto visu dokumentu veidošanai, ja lietotājs nav izdarījis citu izvēli.
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
kirīgramma Fotogrāfisks uzņēmums, kas izdarīts, iedarbojoties ar rādija emanāciju.
konvalescence Gadījums tiesībās, kad spēkā neesošs tiesisks darījums tomēr gūst likumīgu spēku.
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu.
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem.
pienācīgā gaita gaita, kas, ejot ar vēja pilnām burām, ļauj izdarīt jebkuru nepieciešamo manevru.
apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
principāls Galvenais darījuma dalībnieks.
revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
atlīdzība Gandarījums.
atmaksa Gandarījums.
satisfactio Gandarījums.
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
atlīdzināt Gandarīt.
gana darīts gandarīts.
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
ciganskaja igla garš īlens miesas bojājumu un slepkavību izdarīšanai.
rīkošanās gatavošanās (kam), taisīšanās (ko darīt)
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
rosīties Gatavoties (ko darīt); rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
dzirties Gatavoties (ko darīt).
grasīties Gatavoties (ko darīt).
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
vēzīties Gatavoties kaut ko darīt.
rindāties Gatavoties, kārtoties (ko darīt).
akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs.
lēkans Gatavs, gribīgs ko darīt.
lēkatns Gatavs, gribīgs ko darīt.
tūžāties Gausi, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties.
lēnais divplāksnis gauss, neizdarīgs cilvēks; tūļa.
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
Lycos globālā tīmekļa meklētājprogramma un direktorijs, kas ļauj izdarīt meklēšanu pa visu tekstu, gan pēc noteiktām kategorijām izveidotās un direktorijā norādītajās tīmekļa vietnēs un veidot atskaites par atlasīto informāciju.
plicināt Gludināt, padarīt gludu.
murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks.
pienpuika Gļēvs, neizdarīgs, neizveicīgs jaunietis.
bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā.
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
bruljons Grāmata tirdzniecībā, kurā īsi, piezīmju veidā ieraksta dienas darījumus.
aktu grāmatas grāmatas, kurā notāri ieraksta aktus un darījumus.
drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu.
formas pakļaušanas saturam princips grāmatvedības pamatnostādne: uzņēmuma darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu.
divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci.
mundīt Grambāt, padarīt nelīdzenu.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās).
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust.
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt).
Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu.
Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā.
Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi.
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību.
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu.
Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju.
nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto.
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā.
atgriezt Griežot padarīt neasu.
aizagriezties Griežot tikt aizdarītam.
nošķeterēt Griežot uz pretējo pusi, padarīt mazāk grodu (dziju).
kukšāt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
kuksēt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
kuksēties Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai.
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt).
taisīt veikalu gūt sev labumu, peļņu no kāda darījuma (_bieži_ ar negodīgiem līdzekļiem).
inversors Ģeometrijā - aparāts, kas ļauj ar lodīšu mehānisma palīdzību izdarīt inversiju - attēlot riņķa iekšpusi par ārpusi un otrādi.
tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu.
vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti.
ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē).
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu.
apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu.
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju.
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1).
atļauties iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
atsasmelīties Iedrošināties ko darīt.
atsavažīties Iedrošināties ko darīt.
aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
līkapa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi.
līkopa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi.
līkupa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi.
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
burtumetis Iegriezumu izdarītājs burtu kokos – norēķinu veicējs.
investitors Ieguldītājs, persona, kas izdarījusi investīciju.
stāties (likumīgā) spēkā iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
sekrēttvertne Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c.
apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās.
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
izmācīt Iemācīt (ko darīt).
damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt).
piešauties iemācīties, kā kaut ko darīt
mašot Iemaksāt vai ziedot labdarības mērķiem.
apcelēt Iemantot (kāda) simpātijas (noskaņot labvēlīgi, darīt vēlīgu).
iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt).
predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību).
aizstrāzdāt Iepriekš padarīt.
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.).
hronoloģiskie grāmatvedības ieraksti ieraksti saimniecisko darījumu reģistrācijas žurnālā dienu un mēnešu secībā, bet atsevišķas dienas ietvaros - darījumu kārtas numuru secībā.
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
iemodēties Ierast, iesākt (ko lietot, darīt).
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
mēlīte Ierīce šaujamierocī, ar kuru iedarbina sprūda mehānismu, lai izdarītu šāvienu.
āmurs Ierīce trieciena izdarīšanai (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.); arī trokšņa signāla radīšanai (īpaši ūtrupē).
zveltnis Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai; detaļā, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
skrembleris Ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
izaicināt Ierosināt (ko darīt); ierosināt (uz ko).
ievedināt Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt).
pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1).
iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos.
iesalaisties Iesaistīties darījumā, pasākumā.
pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
sasasākties Iesākt (ko darīt) - par vairākiem, daudziem.
iemuļļāt Iesākt (ko darīt), bet nepabeigt.
ietaisīties Iesākt (ko darīt); sagatavoties (ko darīt).
iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
iemēģināt roku iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi.
iesataisīties Iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt.
šušērne Iesala darītava.
iedars Iesala mīkla alus darīšanai.
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto.
karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas.
riska novērtēšana iespējamības prognozēšana, kad klientam vai citai personai varētu tikt nodarīts kaitējums.
izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt.
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai; arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
dalībnieks Iestāde, centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs.
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat.
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
iešpricēt Iešļircināt; izdarīt injekciju.
iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku.
ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
iet savu ceļu iet savās ikdienas gaitās, darīt, kas parasti darāms.
aizgrieznis Ietaise, ierīce (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai.
sapederināt Ieteicot, uzmundrinot u. tml. pamudināt (ko darīt); sakūdīt.
dasvātāt Ieteikt darīt, rīkoties kādā veidā.
obrogācija ieteikums likumu grozīt vai atcelt; daļēju grozījumu izdarīšana senāk pieņemtā likumā.
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu.
nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu.
iesmirdināt Ieziežot ar smirdošu vielu, padarīt smirdošu.
dubls Ikviens kāda kadra uzņēmums, kas izdarīts, neapstādinot kameru.
izjaukties Ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt.
nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
aizbļaut Ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
knosīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
knozīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
knosāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
knūzāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
izķibelēties Ilgāku laiku darīt ko sarežģītu, arī grūtu, nepatīkamu.
klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
nosaklapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ar pūlēm, grūtībām.
klapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ko ar pūlēm, grūtībām.
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
izjoksīties Ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
izklapatāties Ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot.
nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties.
nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
izriebties Ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
izadarities Ilgāku laiku, daudz darīt dažādus darbus.
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
izčopāties Ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties.
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izsmurgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
izčammāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
izčommāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
izvicoties Ilgāku laiku, intensīvi ko darīt.
noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt.
noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt.
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
tostīties Ilgi, gausi ko darīt; tūļāties.
aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
impets Impulss izdarīt izvēli.
prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās.
sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus.
klīringa centrs institūcija, kas atbild par iestāžu neto pozīciju aprēķinu un centrālā darījumu starpnieka vai norēķinu aģenta neto pozīciju aprēķinu, ja minētās institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki un attiecīgā vienošanās paredz neto pozīciju aprēķinu.
norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem.
centrālais darījumu starpnieks institūcija, kas sistēmā darbojas par starpnieku iestāžu savstarpējos darījumos, apkalpojot pārveduma rīkojumus.
miotoms Instruments miotomijas izdarīšanai.
intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
vālēt Intensīvi (ko) darīt (piemēram, pļaut, kult).
mizāt Intensīvi (ko) darīt, strādāt.
rabāt Intensīvi (ko) darīt, strādāt.
grazāt Intensīvi (ko) darīt.
mizāt Intensīvi (ko) darīt.
zēvelēt Intensīvi (ko) darīt.
hujārīt intensīvi darīt (kaut ko), veikt darbības (ar kaut ko)
vārīt Intensīvi darīt (ko).
sasajemties Intensīvi sākt (ko darīt).
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
štuks Interesants notikums vai izdarība; joks.
Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu.
biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.).
zīmognodeva Īpaša valsts nodeva, ko iekasē par dokumentu noformēšanu civiltiesiskos darījumos.
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
atpakaļējs spēks ir Krimināllikumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi ir labvēlīgs personai
kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt) ir labi (ko darīt).
kas vainas (ko (ne) darīt) ir labi (ko darīt).
ērdināt Irdināt, darīt brīvāku, vaļīgāku.
izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku.
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt.
atspējošana Īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu.
zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nožibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nožvibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nepakustināt ne pirkstu it neko nedarīt (kā labā, reti pret ko).
nepakustināt ne pirkstiņu it neko nedarīt (kā labā, reti pret ko).
neiemērkt ne pirkstu ūdenī it neko nedarīt, nestrādāt.
nepakustināt ne mazo pirkstiņu it neko nedarīt.
čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību.
izvitēt Izbalsināt, balsinot padarīt baltu.
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
apgrieziens Izdarība; notikums.
grazīšanās Izdarības.
asais Izdarīga persona.
pasašiverēties Izdarīgi, čakli padarboties, pastrādāt.
žaburis Izdarīgs cilvēks.
žaburs Izdarīgs cilvēks.
zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs, arī kustīgs, veikls.
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
velna (arī vella) zellis izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis.
fikss Izdarīgs, veikls.
izrīcīgs Izdarīgs.
pravārns Izdarīgs.
izdare Izdarīšanās, izrīkošanās; izdarība.
iztaisīt Izdarīt (2).
operēt Izdarīt (kā) ķirurģisku operāciju.
perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju, izmeklēt slimnieku ar piesitieniem.
rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiju.
rezecēt Izdarīt (kā) rezekciju.
sekvestrēt Izdarīt (kā) sekvestru 2(1).
trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
nošancēt Izdarīt (ko izveicīgu, arī blēdīgu).
nolīferēt Izdarīt (ko nelegālu, neatļautu).
iečudīt Izdarīt (ko) jocīgu, smieklīgu.
palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.).
sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
davīt Izdarīt (uz kādu) spiedienu.
izlēkāt Izdarīt (visu), kā cits vēlas.
taisīt eņģelīšus izdarīt abortu.
airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
analizēt Izdarīt analīzi (2); noteikt (vielas) sastāvu.
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
trahnuķ Izdarīt ar kādu dzimumaktu.
subtrahēt Izdarīt atņemšanu.
noelpāt Izdarīt atsevišķu elpas vilcienu.
noblēdīties Izdarīt blēdību.
sakoklēt izdarīt daudzus stiprus sitienus.
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
pāroties Izdarīt dzimumaktu (par dzīvniekiem).
aplekt Izdarīt dzimumaktu (par dzīvnieku tēviņiem).
čakarēt Izdarīt dzimumaktu.
hariķ Izdarīt dzimumaktu.
hoļiķ Izdarīt dzimumaktu.
otžarivaķ Izdarīt dzimumaktu.
perepihnutsja Izdarīt dzimumaktu.
pjaļiķ Izdarīt dzimumaktu.
pomaratsja Izdarīt dzimumaktu.
razmagņitsja Izdarīt dzimumaktu.
škvoriķ Izdarīt dzimumaktu.
šmonatsja Izdarīt dzimumaktu.
švoriķ Izdarīt dzimumaktu.
trahnutsja Izdarīt dzimumaktu.
zaduķ Izdarīt dzimumaktu.
žariķ Izdarīt dzimumaktu.
eksperimentēt Izdarīt eksperimentu (1).
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
ieduņķīt Izdarīt grūdienu (ar neasu priekšmetu).
murskuļoties Izdarīt haotiskas, spējas kustības, blīvēties.
ieelpot Izdarīt ieelpu.
immatrikulēt Izdarīt immartikulāciju, ierakstīt martikulā.
immitēt Izdarīt immisiju.
indosēt Izdarīt indosamentu.
ingrosēt Izdarīt ingrosāciju, nodrošināt.
sašpricēt Izdarīt injekciju; potēties.
izelpot Izdarīt izelpu.
atklāt Ameriku izdarīt jaunus atklājumus, pateikt ko jaunu (biežāk nolieguma teikumos)
bazarovaķ Izdarīt kabatzādzības tirgū.
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu).
izpuišot Izdarīt kādam pa prātam, apkalpot.
samuļķoties Izdarīt kādu muļķību.
izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
dobiķ Izdarīt kaut ko līdz galam.
otmočiķ Izdarīt kaut ko nebijušu, negaidītu.
saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
pāriet Rubikonu izdarīt ko izšķirošu, negrozāmu.
sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu.
krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam.
nostrādāt (kādu) numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
izspēlēt numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
nogāzt podu(s) Izdarīt ko neparastu, īpatnēju.
iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties.
piedarīt Izdarīt ko nevēlamu.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
savārīt ziepes izdarīt ko tādu, kam var būt nepatīkamas sekas, pieļaut kļūdas, aplamības, sagādāt nepatikšanas.
salaist dēlī (kaut ko) izdarīt ko tādu, kas neļauj panākt vēlamo.
pāršaut pāri strīpai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pāri svītrai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pāri pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pāri pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
kolektivizēt Izdarīt kolektivizāciju.
konvertēt Izdarīt konversiju (2).
runcāt izdarīt kopošanos.
iztaisīt kantori izdarīt krāpšanu.
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē; samaksāt daļu (no kādas summas).
izmanevrēt Izdarīt manevru.
masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
palocīt celi izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
štelpe Izdarīt nelikumīgu darījumu.
čamāt Izdarīt nepareizi, sajaukt.
iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem).
ģelaķ pogodu izdarīt noziegumu
noziegties Izdarīt noziegumu (1).
srabotaķ ģelo izdarīt noziegumu.
rabotaķ Izdarīt noziegumu.
zakontoriķ Izdarīt noziegumu.
zaļepiķ Izdarīt noziegumu.
zamasķiriķ Izdarīt noziegumu.
ietrāpīt Izdarīt pa prāta (kādam).
ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko.
atpalīdzēt Izdarīt pakalpojumu pretī.
izplencēties Izdarīt palaidnības.
nogāzt podu(s) Izdarīt palaidnību, blēņas.
nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
braukties nost izdarīt pašnāvību, metoties zem transportlīdzekļa.
mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties.
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
pielikt sev roku izdarīt pašnāvību.
pacelt roku pret savu dzīvību izdarīt pašnāvību.
pacelt roku (pret sevi) izdarīt pašnāvību.
pielikt roku (sev) izdarīt pašnāvību.
pasadarīties Izdarīt pašnāvību.
likt punktu uz "i" izdarīt pēdējos precizējumus.
(uz)likt punktu uz i izdarīt pēdējos precizējumus.
izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izpreparēt Izdarīt preparēšanu.
nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
punktēt Izdarīt punkciju.
reveransēt Izdarīt reveransu.
izrevidēt Izdarīt revīziju.
pārjemt Izdarīt revīziju.
roķēt Izdarīt rokādi.
roķēties Izdarīt rokādi.
pavilkt svītru izdarīt secinājumu (par ko)
apsagrābāties Izdarīt sīku zādzību.
uzšņaukt Izdarīt sitienu.
uzventēt Izdarīt sitienu.
skriet uz vietas izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
presingot Izdarīt spiedienu, cieši sekot, mīt uz papēžiem.
izspļaut Izdarīt spļāvienu.
nospļauties Izdarīt spļāvienu.
dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
izšaut Izdarīt šāvienu.
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk; iztapt, izpatikt.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
iegūt laiku izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
sagatavoties izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
rokas (arī nagus) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
apzagt Izdarīt zādzību.
apzagties Izdarīt zādzību.
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai kāda cita izdarīto, pateikto).
izdirbt Izdarīt, izpildīt.
tencināt Izdarīt, izturēt.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
nākt pie secinājuma (arī slēdziena) izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
(no)nākt pie secinājuma izdarīt, izveidot secinājumu.
(no)nākt pie slēdziena izdarīt, izveidot slēdzienu.
inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
saspalot izdarīt, pabeigt (darbu).
izveikt Izdarīt, pabeigt.
palaist pirkstus Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
pārkost cietu riekstu izdarīt, pārvarēt ko grūtu.
izkrāmēties Izdarīt, paveikt (dažādus saimniecības darbus).
pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
izrīkoties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus); izkārtoties.
izroīdāties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus).
nomanīties Izdarīt, paveikt ar sevis apmānīšanu, pašapmānu.
pārspēt (pašam) sevi izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
apridāties Izdarīt, paveikt visu vajadzīgo.
notaisīt Izdarīt, paveikt; arī izveidot.
sašustīt Izdarīt, savaldīt.
nomargot Izdarīt, tikt galā, savlaicīgi paspēt.
izdabāt Izdarīt.
izgājums izdarīts gājiens, pastaiga.
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
brāga Izejvielu maisījums degvīna, alus u. tml. darīšanai.
nodarīties Izgatavot priekš sevis, padarīt.
sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu).
izmundīt Izgrambāt, padarīt nelīdzenu.
izdžakāt Izgriezt, padarīt lielāku, plašāku (par caurumu).
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu.
sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu.
nogāzt podu izjokot kādu vai izdarīt ko neparastu un jocīgu.
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
justies gandarītam izjust gandarījumu, apmierinājumu.
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu); aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts; padarīt izmantojamu.
kavēt (arī īsināt) laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa. Šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai.
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt.
izlopot Izkropļot, padarīt neglītu.
izstrēbt putru izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt.
taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
pasaprasīties Izlūgties atļauju ko darīt.
atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā); izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
izglēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
izgļēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
iztaisīt no kāda lietas koku izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
iztaisīt no kāda lietaskoku izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
nomācīt Izmācīt, pieradināt darīt citādi nekā ierasts.
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes.
apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
uzmiekšēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
uzmiekšķēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
iznelgot Izmuļķot, par nelgu padarīt.
izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu.
triekt zemē Iznīcināt; arī pakļaut, padarīt padevīgu.
notiesātā atbrīvošana no soda izņemot amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā.
padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu).
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā.
izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
iedvesmot Izraisīt iedvesmu (1) (radoša darba darītājam).
gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
sadrošināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sadūšoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt).
pierīkot Izrīkot, likt darīt.
aizsacīties Izsacīties, ierunāties, izdarīt īsu piezīmi.
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
sasper jods izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, pārsteigumu, apņemšanos ko darīt.
Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts.
zasķekļiķ Izsist stiklu, izdarīt zādzību pa logu.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
eliminēt Izslēgt; novērst; izdarīt elimināciju.
iesmiet Izsmiet, padarīt kādu par apsmieklu, apsmiet.
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu.
piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties.
piedāvāt Izteikt priekšlikumu, gatavību darīt (ko) kāda labā.
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt); arī piesolīties.
noskandināt Izteikt, darīt zināmu.
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
vēlējums izteikums, ar kuru aicina vai liek (ko) darīt
ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku).
meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
valbīties Izvairīties, izlocīties (no darīšanas).
aizģērbt Izvārītai putrai pievienot piedevas; aizdarīt.
masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt.
žiperēties Izveicīgi un ātri kaut ko darīt.
noņaidzīt Izveicīgi, žigli kaut ko izdarīt.
sasataisīties Izveidot (pārus), lai varētu ko darīt, strādāt u. tml.
izglītot Izveidot, izkopt, padarīt glītu.
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski; parasti tā ir visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis kādā izvēlnē vai sarakstā.
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2).
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
sajādīt Jājot vai plosoties padarīt nelietojamu.
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru.
mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
potļavāt jaukt; nekārtīgi darīt.
ķēbaroties Jaukties citu darīšanās.
bāzt degunu, kur citi ziepes vāra jaukties citu ne visai tīrās lietās, darīšanās.
līst vidū jaukties citu sarunās, darīšanās.
bāzt degunu otra kāpostos jaukties otra lietās, darīšanās.
plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
guldāmais pāris jaunais pāris, kas kāzu naktī tiek guldīts ar dažādām tradicionālām izdarībām.
MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība.
publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai.
starpnieks Jebkura persona vai organizācija, kas darbojas kā aģents vai mākleris, nodibinot sakarus starp iespējamiem darījuma partneriem un uzņemoties starpniecību darījuma līguma slēgšanā.
tranzakcija Jebkura veida darījums ar maksājumu karti.
arlekināde Jokdarība, ākstīšanās.
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
kumēdīni Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties.
cirks Joks, interesants, smieklīgi jocīgs gadījums, izdarība.
cadiks jūdu skolotājs vēlākajā hasīdu kustībā, kas ar svētumu un dievbijību izpelnījies Dieva labvēlību un kam piedēvē spēju darīt brīnumus
fraktēšana Jūras transportdarījumu noslēgšana.
ingrosācija Juridiska darbība, ko veic, apstiprinot publiskus aktus par nekustamas mantas iegūšanu īpašumā ar šādu darījumu ierakstu Zemes grāmatā.
starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem.
rekvizīts Juridiski nepieciešams (dokumenta, darījuma) elements.
cesija Juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai.
juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura.
vēlēties just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt)
ērzeliski Kā ērzelis (darīt).
reize kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties); kārta (2).
ziņošana Kāda fakta, vēsts vai ziņas darīšana zināmu, parasti mutvārdos vai rakstveidā.
mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
inkriminēšana Kāda noziedzīga nodarījuma piedēvēšana apsūdzētajam juridiskos aktos, atbilstoši likumā paredzētajam nozieguma sastāvam.
apstrīdamība Kāda svarīga tiesiska darījuma defekta (viltus, draudi) sekas, kas piešķir iespēju prasīt atcelt šo darījumu.
akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
uzkūdīšana kādas personas fiziska vai psihiska ietekmēšana, kas vērsta uz to, lai citā personā radītu apņemšanos izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai piedalīties tajā.
institucionalizēt Kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4).
hibrīdkarš Kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu.
čepēsls Kāds, kas grib otram pāri darīt.
mirma Kāds, kas nekā nevar ne izdarīt, ne izrunāt.
vīžņa Kāds, kas vīžo ko darīt.
ierosinātājs Kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt.
plīstiķis kāds, kurš neprot darīt vai nevēlas darīt kaut ko saprātīgu.
stereotipizēt Kādu darbību padarīt stereotipisku (1).
privatizēt Kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā.
imediātizēt Kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu.
profesionālais risks kaitējuma nodarīšana tiesiski aizsargātām interesēm ar profesionālu darbību, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi.
damnifikācija kaitēšana, zaudējumu nodarīšana; mantas zaudēšana.
appeisēt Kaitēt, nodarīt zaudējumus (lielā apmērā).
iebādēt Kaitēt; nodarīt ļaunu.
errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu.
šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu.
kalams Kalāma - islāma sholastiskā teoloģija; noliedz cilvēka gribas brīvību, bet prasa viņa atbildību par izdarīto.
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
izkalpāt Kalpojot pie kāda, izdarīt tam pa prātam.
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
kārība Kāre (ko darīt).
kārums Kāre (piemēram, ko darīt).
atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu.
likt Kāršu spēlē - iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti).
vidējā kārta kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā); [medijs]{e:56835}.
pagodīt Kārtīgi (darbu) padarīt.
bīdīt Kārtot (piem., darīšanas, eksāmenus).
bīdīt lietas kārtot darīšanas.
nokārtot Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu).
čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
riktēties Kārtoties, gatavoties (ko darīt, kādam pasākumam, norisei).
kas pirmais brauc, tas pirmais maļ kas kaut ko sāk darīt ātrāk par citiem, tam tiek kāds labums.
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
zaudējumu atlīdzība katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
sakaunēt kaunu darīt.
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
izskaidrošana Kaut kā padarīšana pilnīgi saprotamu, izmantojot paskaidrojumu.
usmaša Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
uzmaša Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
uzmašs Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
uzmata Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
beidzenīte Kaut kas, kas beidzot ir pabeigts, padarīts.
fadi Kaut kas, ko nedrīkst darīt, kas ir aizliegts, tabu Madagaskaras reliģijā.
skrebelēt Kaut ko ātri un pavirši darīt.
skrebelēties Kaut ko ātri un pavirši darīt.
vonckāt Kaut ko ātri, enerģiski darīt.
spausties Kaut ko darīt ar sparu, ar spēku, stiprumu.
lupīt Kaut ko darīt bez pārtraukuma, vienā laidā, vienā paņēmienā.
reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi.
tvāpuļot Kaut ko darīt nesakarīgi, bez domāšanas.
tumuļāt Kaut ko darīt neveikli un lēnām.
jēglot Kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties.
bīdelēt Kaut ko darīt par ilgu, pārāk lēnām.
sapuģīt Kaut ko darīt.
sapuģot Kaut ko darīt.
vanckāt Kaut ko darīt.
sapiršļāt Kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt.
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut.
lēļot Kaut ko lēnām darīt.
nosliekot Kaut ko lēnām darīt.
cēbarāties Kaut ko lēni un neveikli darīt.
kuturņāt Kaut ko lēnītēm darīt; lēnītēm kustēties.
atturēties kaut ko nedarīt.
ķēpt Kaut ko nemākulīgi darīt, bojāt.
noņorgāt Kaut ko netīri, neglīti darīt.
gumzāties Kaut ko neveikli darīt, slinkot.
tumaļāties Kaut ko neveikli darīt.
tumuļoties Kaut ko neveikli darīt.
pļūrīt Kaut ko nevērīgi, neapdomīgi darīt.
slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties.
aizsildīt Kaut ko padarīt siltu, uzsildīt.
ģaurēt Kaut ko pavirši darīt.
mērgļoties Kaut ko pavisam ačgārni, nepareizi vai pat riebīgi darīt.
kudīt Kaut ko sliktu darīt vai runāt.
nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt.
perdelēt Kaut ko steigšus darīt vai runāt.
noķēpot Kaut ko steigšus, pavirši darīt.
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; sliepnēt.
sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; špaktelēt.
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
hospice klostera viesnīca; lēta viesnīca, ko uztur kāda labdarības organizācija.
pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
kunkulēt Kļūt kunkuļainam, padarīt kunkuļainu.
atmīkšķēt Kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem.
samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
pārsavaiņāties Kļūt vainīgam, izdarīt pārkāpumu.
kļauties Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
kanālkodēšana Kodēšana, kuru izpildot koda izvēle tiek izdarīta, vadoties pēc kanāla, nevis datu avota īpatnībām.
nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
bizness Komercdarbība, uzņēmējdarbība; peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums.
skonto Komercdarījumos - atlaide no preces cenas par labu pircējam, ja saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
skonts Komercdarījumos - pircējam saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu dota atlaide no preces cenas, ja samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
forvards Komercdarījums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteiktā datumā vai līdz noteiktam termiņam.
komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
faktorings Komisijas tirdzniecības darījuma paveids, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, faktiski kreditējot sava klienta apgrozības kapitāla apriti.
konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
paškompensēšana Kompensācijas darījuma forma, kuras gadījumā pārdevējs par savu preci pretī saņem citu, ekvivalentu pēc vērtības, preci.
atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo.
pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās.
atklāt Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu); arī atmaskot.
grāmatojums kontējums - saimniecisko darījumu atspoguļošana grāmatvedības kontos.
vienkāršais kontējums kontējums, kas darījumu atspoguļo viena konta debetā un otra - kredītā.
saliktais kontējums kontējums, kas darījumu atspoguļo viena konta debetā un vairāku kontu kredītā vai otrādi.
vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
razvods Kopīgo lietu, darījumu izbeigšana.
MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions").
kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu.
iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi).
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu.
baraķ Kopoties, izdarīt dzimumaktu.
kniebties Kopoties, izdarīt dzimumaktu.
orbītas korekcija kosmiskā lidaparāta manevrs, kura gaitā tiek novērstas tā faktiskās orbītas atšķirības no plānotās orbītas; orbītas korekcijas izdarīšanai lidaparātu aprīko ar koriģējošo raķešdzinēju.
knazerēt Kožot padarīt nemierīgu.
knazierēt Kožot padarīt nemierīgu.
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu.
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt.
rudināt krāsot, padarīt sarkanbrūnu.
atdricināt Kratot padarīt vaļīgu.
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.).
cif-cena Kraušanas darījuma cena, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija.
cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas.
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā.
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna.
arbitrants Kredītu un finanšu kompānija, kas veic arbitrāžas darījumus preču, fondu, valūtas un naudas tirgos.
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
tamga Krievijā līdz 17. gs. - tirdzniecības darījumu nodoklis.
krutais Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko.
krutois Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko.
liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs.
tiesballistika Kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī šaujamieročus, munīciju un to lietošanas pēdu atrašanas, fiksācijas, izņemšanas un izpētes metodiku un tehniku, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus, identificētu ieroci, munīciju, kā arī lai noskaidrotu citus krimināllietās nozīmīgus jautājumus.
daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana.
soda veids Krimināllikuma noteikts konkrēts piespiedu līdzeklis, ko tiesa piemēro noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai.
noziedzīga nodarījuma sastāvs Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbību (nodarījumu) varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.
kriminālnoziegums Kriminālnodarījums.
personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu.
apsūdzības celšana kriminālprocesuāla darbība, kas izpaužas lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības sastādīšanā un uzrādīšanā personai, par kuru savākti pietiekami pierādījumi, lai viņu varētu saukt pie kriminālatbildības par konkrēta nozieguma izdarīšanu.
kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa.
kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
sistemātiskums Krimināltiesībās - noteikta noziedzīgās darbības tendence, kas izpaužas vairāk nekā divu tādu pašu noziedzīgu nodarījumu vai citu darbību izdarīšanā.
tālākdošana Krimināltiesībās dažu noziegumu izdarīšanas veids, kas sodāms tad, ja tas veido kādu tiesībās aizliegta rezultāta rašanās stadiju.
nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā.
piesaistība Krimināltiesībās, noziedzīga darbība, kas ir sakarā un seko kādam izdarītam noziegumam.
mēģinājums krimināltiesībās, tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, bet noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
soda individualizācija krimināltiesību princips, kas nozīmē to, ka, nosakot sodu, tiesa ievēro nodarījuma raksturu un kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
iesaistīšana Krimināltiesiskā nozīmē - darbība nolūkā radīt citā personā vēlēšanos, tieksmi piedalīties noziedzīgā darbībā vai izdarīt patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu.
Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana).
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu).
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu.
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai).
zeija Kubls alus darīšanai; seija.
seija Kubls alus darīšanai.
žeire Kubls alus darīšanai.
zeja Kubls alus darīšanai.
cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms.
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
deponējums Kustamas mantas nodošana tiesas iestāžu vai tādu uzņēmumu glabāšanā, kas nodarbojas ar glabāšanas darījumiem.
samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus.
aizkust Kūstot (kam), tikt (ar to) aizdarītam, piepildītam.
ieluncināt Kustoties ievingrināt, padarīt lunkanu.
čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt.
budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
zimurģija Ķīmijas tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar vīna un alus darīšanas, siera, rauga un etiķa ražošanas jautājumiem.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību.
tenotoms Ķirurģisks nazis tenotomijas izdarīšanai.
krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus).
filantropija Labdarība, palīdzība (trūcīgajiem).
haritē Labdarība, slimnīcu nosaukums.
bonifikācija Labdarība; atveseļošanās, sanācija.
patversme labdarības iestāde - mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem.
Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem.
cepuri kuldams labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
kollekta Labprātīga dāvanu lasīšana nabagu vai kādu labdarīgu mērķu un iestāžu pabalstīšanai.
labprātība Labs garastāvoklis, gandarīts.
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
gribas īstums lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem.
lūgšana laipna vēlēšanās, prasības izteikšana (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.).
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
lēnīties Laiskot; bez enerģijas, bez spara ko darīt.
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt.
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
aizlaizīt Laizot darīt veselu, dziedēt.
aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt.
štemplis Lamuvārds, kādam, kas nodarījis ko sliktu.
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts.
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
Rauga māte latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa.
LADS Latvijas Alus darītāju savienība.
LANĪDA Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija.
Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību.
Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari.
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu.
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē).
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet.
nošļampāt Lempīgi padarīt.
lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
čabināt Lēnām (ko) darīt, gatavot.
čabināties Lēnām darboties, rīkoties (ko gatavojot, labojot u. tml.); lēni darīt.
tuzināties Lēnām darbu darīt, nespēt to pabeigt.
vāžot Lēnām darīt, neizveicīgi strādāt.
vāžoties Lēnām darīt; neveikli strādāt.
mūrēt Lēnām kaut ko darīt.
nosliet Lēnām un bez sapratnes darīt darbu.
čampāties Lēnām un neveikli kaut ko darīt; pavirši izdarīt.
samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt.
tepčāties Lēnām, lempīgi kaut ko darīt.
tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties.
čomīties Lēnām, vilcinoties, tūļājoties darīt.
čokāties Lēni darīt (parasti ko nenozīmīgu).
pikšināt Lēni tipināt, kā veci cilvēki mēdz darīt.
sutrāties lēni un neveikli iet, arī darīt.
čibināties Lēni, garlaikojoties ko darīt.
pužināties Lēni, gausi (ko) darīt, rīkoties (piemēram, ģērbjoties, kārtojot guļasvietu u. tml.).
čopāties Lēni, gausi (ko) darīt, strādāt; tūļāties.
ķollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, darboties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
čolkāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
čollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
koļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
mīties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
moļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
izknūzāties Lēni, gausi (ko) izdarīt; iztūļāties.
pačopāties Lēni, gausi (ko) padarīt, pastrādāt.
ļurkāties Lēni, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
tūcīties Lēni, neveikli darīt (ko); tūļāties.
vīšķīties Lēni, neveikli darīt (ko).
čužināties Lēni, neveikli ko darīt; tūļāties, vilcināties.
tamzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
tomzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
tebināties Lēni, nevīžīgi, nemākulīgi ko darīt.
nokukšināt Lēni, pamazām padarīt, paveikt.
tenterēties Lēni, tūļīgi (ko) darīt.
čurkāties Lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt).
čūčalāties Lēni, tūļīgi, arī netīrīgi, nevīžīgi ko darīt.
dairēties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
dairīties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
mērgļāt Lēnītēm, ar lielām pūlēm kaut ko darīt.
pikņīties Lēnītēm, kaunoties vai pa jokam kaut ko darīt.
stomēkls lēns cilvēks, kas neko nespēj izdarīt saprātīgā laikā.
miega pūznis lēns, neizdarīgs cilvēks.
lābānīgs Lēns, tūļīgs, neizdarīgs.
debetlēse Lēses veida paziņojums par klienta kontā izdarīto debetējumu.
izlēvurot Lēverains, padarīt lēverainu.
brokeru sabiedrība licenzētu brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus.
piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs.
sagatavošanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanai līdzekļu un rīku sameklēšana un pielāgošana vai citādu labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai, ja turklāt noziegums nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
kontrasignēt Līdzparakstīt, izdarīt kontrasignāciju.
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
noliegties Liedzoties neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
atlaigoties Liegties (ko darīt), negribēt.
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
krustu nemetis (arī nemezdams) lielā steigā (doties, darīt).
piekaušana Lielāka skaita sitienu izdarīšana nolūkā cietušajam sagādāt fiziskas sāpes.
nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties; lieloties apsolīties (ko darīt).
ar muti kalnus gāzt lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju.
Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto.
civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
ģela Lieta; darīšana.
ģēla Lieta; darīšana.
ģiela Lieta; darīšana.
kriminālistiskā ekspertīze lietisko pierādījumu izpētes process, ko izdara saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu ekspertskrimināllietās un civillietās, izmatojot galvenokārt kriminālistiskās tehnikas un citu zinātņu izstrādātos paņēmienus un līdzekļus.
margo lietišķa dokumenta, darījumu vēstules mala dažādām piezīmēm.
ģelovojs Lietišķs; izdarīgs.
darījumceļojums Lietišķu darījumu motivētas personas pārvietošanās ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas, ko parasti pilnībā samaksā darba devējs, kurš ir šā ceļojuma iniciators vai arī daļu no izdevumiem sedz uzņemošā puse.
guze Lieto kā lamuvārdu slinka, neizdarīga (liela auguma) cilvēka raksturošanai.
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
bete Lieto, lai izteiktu apmierinājumu, gandarījumu.
ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
Še roka! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
Lai iet! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Labs ir! lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
nu Lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko.
eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, pamudinātu ko darīt vai paustu negaidītu pārsteigumu, dusmas, izbrīnu.
opsā Lieto, mudinot (ko) darīt.
šmugel-mugel Lieto, runājot par blēdību, negodīgiem darījumiem.
atcērtāt Lietojot (parasti cērtot, pļaujot), padarīt neasu (asmeni, darbarīku ar asmeni).
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
ielietāt Lietojot vai valkājot padarīt par ērti lietojamu vai valkājamu.
izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki.
ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas.
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju.
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
mandāts Līgums, ar kuru viena puse uzdod otrai izdarīt kādu darbību, ko tā uzņemas veikt bez atlīdzības.
dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto.
dzīšana likšana (kādam) ko darīt
uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
daspiest Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu.
dastatīt Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu.
spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
dzīt Likt (kādam) ko darīt.
sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
saucināt Likt baznīcā nosaukt, nolādēt; burvim atdarīt.
nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1).
pasasūtīties Likt kādam (kur) iet, ko izdarīt, paveikt.
izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
vēlēt likt, arī aicināt (ko darīt)
statīt Likt, arī pavēlēt (kādam ko) darīt.
rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
dekriminalizācija Likumdošanas process, kad kādu darbību vai bezdarbību, kas pēc spēkā esošā likma atzīta par noziedzīgu nodarījumu, atzīst par krimināli nesodāmu.
tiesības likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
smetēt lipt, ķepēt, padarīt slidenu.
atlobīt Lobot atdarīt vaļā.
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu).
rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu).
pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu.
palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
riebša Ļauna darītājs.
ļaundaris Ļaundarīgs cilvēks.
atbrīvošana Ļaušana nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
dot Ļaut (ko darīt).
spricēties Ļaut, arī likt izdarīt sev medikamentu injekcijas (parasti vairākkārt).
zvalīt Ļaut, dot iespēju (ko darīt).
stāvēt kaut vai uz galvas ļoti censties ko paveikt, sasniegt, darīt visu, kas iespējams.
raibas lietas ļoti dažādi pasākumi, darījumi.
iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
smalkai Ļoti labi (ko darīt).
pakņābt Ļoti maz padarīt, paveikt.
uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
piezieķēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
sakaltēt Ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu.
kost sev pirkstos ļoti nožēlot izdarīto, būt izmisušam, dusmoties.
kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
līdz pēdējai vīlītei ļoti pamatīgi (ko darīt); visaugstākajā pakāpē.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām.
sagandēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu).
sabeigt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sabendēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
samocīt Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
aiznasāt Ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu).
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt); alkas; dziņa.
skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu); tāds, kas var nodarīt postu.
nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
bargs Ļoti spēcīgs; tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
trakot Ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt.
krutavāt Ļoti veikli, veicīgi ko darīt.
kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri.
filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu.
blatikatsja Mācīties kaut ko darīt.
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
maleficium Maģijas daļa ar paņēmieniem, kā darīt ļaunu cilvēkiem u. c. dzīviem un nedzīviem objektiem ar ļauno spēku palīdzību.
mītavas Maiņas darījums, bankets pēc šāda darījuma.
komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi.
maklas Mākleri un citi darījumu vidutāji.
brokeris mākleris, starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos
samaksa Maksa par padarīto darbu.
akcidences Maksājumi garīdzniekam par amata darīšanām, kur tiem jārādās amata tērpā.
mecenātisms Mākslas, zinātnes, arī sporta, dažādu kultūras un labdarības pasākumu finansiāla un materiāla atbalstīšana.
Aix galericulata mandarīnpīle.
mandža mandarīns.
Citrus reticulata mandarīns.
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu.
tanželo Mandarīnu un greipfrūtu krustojums, kas pēc garšas vairāk atgādina apelsīnus.
padiecēt Mantas vai naudas ziņā padarīt tukšāku.
apdāvināt mantiska labuma guvējs dāvināšanas darījuma rezultātā
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
māsaireize Māsas kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.).
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
involūcija Matemātiska transformācija, kas, divreiz pēc kārtas izdarīta, dod identisko transformāciju; kopas elementu savstarpējā atbilstība, kas saglabājas, šos elementus atkārtoti pārveidojot, piem., ass simetrija.
plastikācija Materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku.
absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu.
komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
māteireize Mātes kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.).
amatalus mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē).
pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni).
piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
panākt vaļā mazliet atdarīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
paāvīties Mazliet aušāties, blēņoties, darīt nedarbus.
aizbalināt Mazliet balināt, darīt baltu.
pačobīt Mazliet darīt.
paapaļināt Mazliet noapaļot, padarīt apaļu.
paapaļot Mazliet noapaļot, padarīt apaļu.
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
pasakužināties Mazliet sarosīties ko darīt, uzsākt.
pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2).
pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
pašiverēt Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
pašiverēties Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
pačokāties Mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu).
paknūzāties Mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties.
pakrabināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
pakribināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
pakrubināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
gastrokamera Mazs fotoaparāts, ko ievada kuņģī, lai izdarītu kuņģa iekšējās virsmas uzņēmumus.
sasajemties Mēgt (ko darīt, parasti ko nevēlamu).
lūkot Mēģināt (ko darīt).
indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi.
mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
izmēģināt roku mēģināt ko darīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi, laimi.
promēt Mēģināt, censties (ko) darīt.
regenerātors Mehānikā tā siltuma uzglabāšana, kas vēl atrodas jau savu darbu padarījušos tvaikos.
izamelāties Melojot iegūt atļauju ko darīt.
miekšēt Mērcējot darīt mīkstu.
miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu.
samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū).
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt.
niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus.
ierakstu bloķēšana metode, ko izmanto dalītās datu apstrādes vai citās vairāklietotāju sistēmās un kas vienlaicīgi tikai vienam lietotājam ļauj izdarīt izmaiņas ierakstā.
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
nostakāt Mīcot vai mīdot padarīt stingrāku.
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
mirdināt Midzināt (par anestēzijas līdzekļiem); padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem).
snaudināt midzināt, padarīt miegainu.
atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
miegaļa Miegaina, neizdarīga sieviete; miegule.
izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt.
mastirka Miesas bojājumu nodarīšana sev, lai izvairītos no kādiem pienākumiem.
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski.
piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1).
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu.
močīt Mocīt (ko); darīt pāri (kam).
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt.
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt.
demodulācija Modulācijai pretējs process - tāda signāla iegūšana no modulētas svārstības, ar kādu ir izdarīta modulācija.
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
kauna dēļ (arī pēc) morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt).
aicināšana mudināšana (kādu ko darīt, kur doties) laipni, lūguma formā
gumdīt Mudināt (ko darīt); arī kūdīt.
samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties.
uzlustināt Mudinot panākt, ka rodas prieks, vēlēšanās (ko darīt); uzmundrināt.
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
ringa muiža, kurā sievietes darīja visu veidu saimnieciskos darbus.
pičkāt muļķot, mēģināt padarīt smieklīgu.
blēņot Muļķoties, ērmoties, darīt nedarbus, blēņas.
aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt.
burties Murmināt, klusu sarunāties; darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
knušināt Murmināt; pavirši strādāt; pavirši kaut ko darīt.
nostiprinātājs muskulis muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties.
jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība.
kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
kopmaksājums Naudas darījums, kurā visa summa tiek samaksāta vienā reizē.
parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam; attiecīgais darījums.
nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām.
rokas nauda naudas summa, kas tiek iemaksāta, vienojoties par kādu darījumu un nodrošinot tā izpildīšanu; iemaksa.
maržēšana Naudas summas (vērtspapīru) iemaksāšana norēķinu palātā, ko veic vai nu brokeris, vai klients iemaksā brokerim, lai segtu risku, veicot tālākpārdošanas darījumu operācijas.
kollekte Naudas vai dāvanu vākšana labdarīgiem nolūkiem.
MYOB Nav tava darīšana (angļu "mind your own business"; īsziņās).
nāvēties Nāvēt sevi; darīt pašnāvību.
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
urbt Neatlaidīgi (kaut ko) darīt.
lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt); aizliegt.
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
nebēdnība Nebēdnīga izdarība; draiskulība.
nebūt pirmoreiz ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam, neprašam; nedarīt ko pirmo reizi.
izgāzt podu necienīgi izrunāties, uzvesties, izdarīt ko nosodāmu.
vādžoties Nedarīt savu darbu rūpīgi.
pērties Nedarīt to, ko vajag, bet kaut ko citu.
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
aprimdināt Nedaudz pasildīt; darīt remdenu.
ieveldzēt Nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu.
piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt.
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
izspēlēt trumpi (retāk kārti) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
izspēlēt kārti (biežāk trumpi) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
afēra Negodīgs, arī bīstams pasākums; blēdīgs darījums.
šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko).
pačegāt Negribīgi padarīt.
bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt.
bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt.
novērzīgs Negribīgs, tāds, kas nevēlas ko darīt.
iztieļāties Negribot un tūļājoties darīt darbu.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
aizmirst neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
dot (arī ļaut) vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
pasaklapatēties Neilgu laiku, ar pūlēm, grūtībām ko darīt, palīdzēt (kādam).
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām.
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
pasačupinēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu.
paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
pakūņāties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
simultatīvs Neīsts, šķietams (piem., simultatīvs darījums).
neizrīcība Neizdarība.
čumala Neizdarīgs cilvēks, novilcinātājs, kavētājs, tūļa, kas netiek galā ar savu darbu.
neizdarībnieks Neizdarīgs cilvēks.
snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks; cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs; tāds, kam trūkst iniciatīvas.
krīkls neizdarīgs, nespējīgs cilvēks.
ķepestiņš Neizdarīgs, nevarīgs cilvēks.
ķeperis Neizdarīgs, neveikls cilvēks; nepraša.
ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
ķēpausis Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
mīņa Neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
neizrīcīgs Neizdarīgs.
atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
auttreids Neizdevies tirdzniecības darījums pušu nesaprašanās vai tehniskas kļūdas dēļ.
turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama.
sukstenēties neizveicīgi, tūļīgi kaut ko darīt.
nesvētība Nejēdzība (ļaundarība).
dīkums Nekā nedarīšana.
nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt nekā nedarīt (ar ko, kur).
nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt nekā nedarīt (ar ko, kur).
nekustināt ne pirksta (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko mainītu, panāktu).
nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
skaitīt zbvirbuļus nekā nedarīt, nestrādāt, skatīties gaisā.
durnēt Nekā nedarīt; arī klusēt.
atlikt līdz grieķu kalendām nekad neizdarīt (jo grieķiem kalendu nebija).
nenoturēt ar striķiem nekādi nespēt aizkavēt kādu darīt nodomāto.
nelauzt kaulus nekaitēt, nedarīt ļaunu (kādam).
izzambot Nekārtīgi apstrādāt, padarīt nelīdzenu.
smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu).
apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu).
pačabināties Nekārtīgi kaut ko izdarīt.
saķaulāt Nekārtīgi padarīt (rokdarbu).
apvarzāt Nekārtīgi padarīt kādu darbu.
jēmēkls Nekārtīgi padarīts darbs.
pļurkāties Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt, rīkoties (ar ko, ap ko).
pļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt.
sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko).
cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu).
nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt.
rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt vainu, kļūdu, nodarījumu; pārmest.
iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās.
bāzt degunu nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
nepacelt ne smilgas neko nedarīt kā, kāda labā, nepalīdzēt kādam ne mazākā mērā.
nepacelt ne salmiņa neko nedarīt, nestrādāt; laiskoties.
nepacelt ne smilgas neko nedarīt, nestrādāt; slinkot
stāsnot Neko nedarīt, pavadīt laiku bezdarbībā.
vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm.
dauzīt bumbieri neko nedarīt.
tusovatsja Neko nedarīt.
ļurrāt Nelāgi darīt.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
mudzināties Nelielu, sīku darbu ilgi un sarežģīti darīt.
kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli.
netīra lieta nelikumīgs darījums, arī noziedzība.
aizliegt neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, tiek darīts, veicināts.
apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
uzturēt spēkā nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu).
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
peksīt Nemākulīgi (ko) darīt, izmantojot tikai spēku.
grezāt Nemākulīgi kaut ko darīt.
grezāties Nemākulīgi kaut ko darīt.
ķērnāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt; arī ķēpāties (3).
pinckāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt.
sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
sakleķerēt Nemākulīgi, pavirši (ko) padarīt (parasti samūrēt, uzmūrēt).
ļammāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
ļemmāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
nepielikt ne pirkstu nemaz nestrādāt, neko nedarīt, nepalīdzēt.
urķēt Nemitīgi rīkot, mudināt (kādu ko darīt); urdīt.
neaizskart ne mata nenodarīt ne mazāko ļaunumu, neaiztikt.
loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā.
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1).
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
pilnvara Neoficiālas tiesības (ko darīt).
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
mudulis Neparasta izdarība vai notikums.
ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt.
sabļudīt Nepareizi izdarīt.
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
nepiedurt ne pirkstu nepārmācīt, nesodīt, pat nemēģināt to darīt.
ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam.
perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu.
nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot.
kā uzvilkts pulkstenis nepārtraukti, bez apstājas ko darīt.
telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā.
mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
fonomānija Nepārvarama tieksme izdarīt slepkavību.
nepatapt Nepaspēt, laika trūkumā neizdarīt.
piešūt lietu nepatiesi apvainot kādu nodarījumā, noziegumā.
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2).
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
neziņošana Nepaziņošana kompetentām iestādēm vai to pārstāvjiem par noziegumiem, kas tiek gatavoti vai ir izdarīti.
nepiedurt ne pirkstu nepiedalīties darbā, pat nemēģināt ko darīt.
nepakustināt ne pirkstu nepiedalīties darbā; stāvēt dīkā, neko nedarīt.
nepakustināt ne pirkstiņu nepiedalīties darbā; stāvēt dīkā, neko nedarīt.
peizerēt Nepieklājīgi runāt vai darīt.
izgubīt Nepiemēroti apģērbjot, padarīt jocīgu, smieklīgu.
deprēmēt Nepiešķirt (kādam) prēmiju (sodot par pārkāpumu, nodarījumu).
tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
tūļoties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
dulbinēt Neprasmīgi darīt.
uz savu galvu neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
glaudīt pret spalvu nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam; neizdabāt.
vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
tāpiņot Nesaprātīgi, bez domāšanas kaut ko darīt.
bakšķīties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
bakšķoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
bakšoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
adiadochokinēze Nespēja ātri izdarīt secīgas antagonistiskas kustības, piem., pronāciju un supināciju, fleksiju un ekstensiju; novēro smadzenīšu slimībās.
atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
bakšīties Nesteidzīgi, pavirši, garlaikojoties ko darīt.
nepakustināt rokas nestrādāt, nekā nedarīt.
vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt).
(ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt).
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
žļembāt Netīri un slikti darbu darīt.
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības).
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
trīne Neveikla, neizdarīga sieviete.
glemināties Neveikli darīt kādu darbu.
žļurdzīties Neveikli kaut ko darīt (piemēram, kaut cūku).
ķempēties Neveikli kaut ko darīt.
kuknīties Neveikli kaut ko darīt.
kūžņāties Neveikli kaut ko darīt.
lorgāt Neveikli kaut ko darīt.
kurļāties Neveikli kustoties kaut ko darīt.
muļīt Neveikli un ilgstoši kaut ko darīt.
ķeimuroties Neveikli un neefektīvi kaut ko darīt; tūļāties, vilcināties.
tampāt Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
tampāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
tapāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
žņurgāties Neveikli, lēnām darīt darbu.
peķēt Neveikli, neizveicīgi kaut ko darīt.
kā bez nagiem neveikli, nemākulīgi (darīt kaut ko).
kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.
toškāties Neveikli, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties.
bīdeklis Neveikls cilvēks, kas baidās kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas.
luitars Neveikls cilvēks; arī nemākulīgs vai nekārtīgs (kāda darba) darītājs.
kamielis Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
ķēms Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
teļaste Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
memmuris Neveikls, neizveicīgs, neizdarīgs cilvēks.
memmuraiņš Neveikls, neizveicīgs, neizdarīgs.
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
strebuļoties Nevērīgi, steidzīgi kaut ko darīt.
nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru.
noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus).
izglemzt Nevīžīgi, nemākulīgi izgatavot, izdarīt.
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, bez enerģijas darīt (ko).
leibis Nevīžīgs, neizdarīgs cilvēks.
kā aitas bez gana neziņā, ko darīt; bez vadības.
kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā, ko darīt, izbrīnā.
izniciņa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekaļa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekule Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekulis Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekuls Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
iznikala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniecava Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus.
druskas no (kāda) galda niecīga, pazemojoša atlīdzība, šķietama labdarība.
suskāties niekoties, kasīties, darīt kaut ko nenozīmīgu.
naskoties Niekoties, nekā prātīga nedarīt.
mūta Nimfa, ko Jupiters pļāpības dēļ padarīja mēmu.
no sākta (arī paša) gala no (paša) sākuma (ko darīt).
no paša (arī sākta) gala no (paša) sākuma (ko darīt).
budžeta izpildītāji no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu.
misa No graudiem vai iesala iegūts ekstraktvielu šķīdums ūdenī degvīna vai alus darīšanai.
EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
EKW No rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu.
pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu.
aizcietināt Nocietināt, darīt cietu, aizsprostot, aizbarikādēt.
norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku.
grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
pleckāties Nodarboties ar sīkumiem, darīt vienkāršu darbu.
pāri darījums Nodarījums, kas kādu apbēdina vai rada tam ciešanas.
aizkārums Nodarījums; aizskārums; aizvainojums.
apbežīt Nodarīt (kādam) pāri.
apkrudīt Nodarīt (kādam) pāri.
nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu).
aptērēt Nodarīt bojājumus; sabojāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
izjāt Nodarīt kaitējumu (kādam).
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam).
pestelēt Nodarīt ļaunu.
(ie)griezt makā (robu) nodarīt materiālus zaudējumus.
darīt (arī nodarīt, padarīt) gauži nodarīt pāri
aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart.
ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu.
izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties.
atrubīt Nodarīt pāri.
obužāt Nodarīt pāri.
apskādēties Nodarīt sev ko nevēlamu, kaitīgu.
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
tematiskā pārbaude nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā.
doma Nodoms (ko darīt).
atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
hedžs Nodrošināšanās hedžs - biržas termiņdarījums ar reālu preci, kas nodrošina pirkšanas un pārdošanas darījuma partnerus pret iespējamo cenu celšanos un valūtas kursa svārstībām.
nosklidināt Nogludināt, padarīt slidenu.
sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu.
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
noformēt Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām (darījumu, dokumentu u. tml.).
noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties.
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
sadildināt Nolietot, padarīt neasu.
sadilināt Nolietot, padarīt neasu.
komisija nolīgums starp, parasti divām, personām (diviem uzņēmumiem) par kādu darījumu, kuru veic pirmā persona (pirmais uzņēmums) uz otrās personas (otrā uzņēmuma) rēķina.
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
iet nāvē nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība; izdarīt pašnāvību.
noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu.
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības.
līdz Norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību; kopā ar.
bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
car Norāda uz iestādi, organizāciju u. tml., ar kuras palīdzību kas tiek veikts, darīts.
par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc 2(1).
labad Norāda uz nolūku; norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
cieti Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts; ciet (1).
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
labā norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc.
tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1.
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
mēgt Norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt).
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle.
rīkošana norādījumu došana kādam ko darīt, likšana rīkoties
pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt; izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt.
noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
fob Nosacījums tirdzniecības darījumos, pēc kura pārdevējs apņemas nogādāt preces kuģī uz sava rēķina (angļu "free on board").
atruna Nosacījums tirdzniecības, fraktēšanas, bankas un apdrošināšanas darījumos, saskaņā ar ko tiek regulētas pušu savstarpējās attiecības gadījumā, ja nākotnē mainās līguma slēgšanas brīdī pastāvošie apstākļi.
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti).
disponēts noskaņots (kaut ko darīt).
nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē.
apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru.
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru.
nelāgums Nosodāms nodarījums; nepatikšanas.
cementēt Nostiprināt, padarīt izturīgu.
nopašīt Nostrādāt; padarīt smagu darbu.
marginalizācija Nostumšana sociālā, politiskā perifērijā; padarīšana par maznozīmīgu.
pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu.
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu.
uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu.
naudas sods noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu.
M2 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M1, naudas tirgus termiņnoguldījumus, krājnoguldījumus, īstermiņa repo darījumus, īstermiņa aizņēmumus eirodolāros, mājsaimniecībām piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas.
M3 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M2, noguldījuma sertifikātus, lielus termiņnoguldījumus, ilgtermiņa repo darījumus un uzņēmumiem piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas.
paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā.
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest.
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru.
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.).
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu).
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt.
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu).
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu).
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt.
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem.
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu.
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt.
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt.
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru.
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru.
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru.
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru.
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru.
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru.
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru.
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru.
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru.
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru.
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru.
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru.
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru.
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru.
bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu.
piedilināt Notrulināt, padarīt neasu.
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
nolietāt Novalkāt, padarīt nederīgu.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību; padarīt daudzveidīgu (2).
atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
atsarauties Novērsties, piemēram, no darāmā, pārtraukt ko darīt.
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt.
nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
latentā noziedzība noziedzības daļa, kas sastāv no izdarītiem, bet tiesībaizsardzības iestādēs nereģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, t. s. slēptā noziedzība.
soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
genocīds Noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
zuhers Noziedzīgs darījums.
kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi.
notiesāšana Noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas atzīšana ar tiesas spriedumu par vainīgu inkriminētajā nodarījumā, nosakot tai kriminālsodu.
objektīvā puse noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas uzvedības ārējā izpausme (darbība vai bezdarbība), kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas (sekas) objektīvajā pasaulē, kā arī cēloņsakarība starp darbību vai bezdarbību un tās izraisītajām sekām.
recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
in flagranti nozieguma izdarīšanas brīdī, nozieguma vietā.
en flagrant délit nozieguma vietā; nozieguma izdarīšanas brīdī.
flagrante delicto nozieguma vietā; nozieguma izdarīšanas brīdī.
in flagrante delicto nozieguma vietā; nozieguma izdarīšanas brīdī.
piedalīšanās noziedzīgā grupējumā nozīmē, ka persona iesaistījusies grupējumā, kas izveidots, lai izdarītu vienu vai vairākus noziedzīgus nodarījumus.
mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām.
nodrauvēt Nupat, tikko padarīt.
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
atļauja oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
noslēgt Oficiāli vienoties (par ko); savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt).
snīķerēt okšķerēt, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu.
survey Ostas ierēdņa izdarīta kuģa pārbaude.
Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.).
pieošņāt Ošņājot nodarīt (kaut ko ļaunu).
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
palūgt Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt).
dadarīt Pabeigt darīt (kādu darba) daļu.
uzbeigt Pabeigt darīt (ko iesāktu).
apsadarīties Pabeigt darīt darbu.
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
sakralizācija Padarīšana par svētu vai pielīdzināšana svētajiem.
apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
aizgrecelēt Padarīt (balsi) neskanīgu.
izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
nobaltināt Padarīt (cilvēku) baltu.
birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
aizdarīt Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu; maskēt.
aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
atdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
atdzīvināt Padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai.
sastindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
stindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
sālsstabs padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu)
izērmot Padarīt (kādu) neparastu, jocīgu.
iznervāt Padarīt (kādu) nervozu, satrauktu.
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
veikt Padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu.
banalizēt Padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu; novazāt, nodrāzt.
primitivizēt Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu; arī apzināti vienkāršot (ko).
racionalizēt Padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
liesināt Padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot smiltis.
normalizēt Padarīt (ko) atbilstošu normai (2), panākt, ka (kas) atbilst normai (2).
demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
efektivizēt Padarīt (ko) efektīvāku, paaugstināt (kā) efektivitāti.
apgaismot Padarīt (ko) gaišu (ar gaismas avotu).
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem).
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (1); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1).
konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (2); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2).
liberalizēt Padarīt (ko) liberālu (1) vai liberālāku.
pielīdzināt Padarīt (ko) līdzenāku.
literarizēt Padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā.
anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
normalizēt Padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks.
normalizēt Padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks.
fetišizēt Padarīt (ko) par fetišu (1).
priekšmetiskot Padarīt (ko) par priekšmetu (1).
sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
pelēkot Padarīt (ko) pelēku.
salīdzināt padarīt (ko) pilnīgi līdzenu, gludu.
piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko).
plānināt Padarīt (ko) plānu vai plānāku.
atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
revolucionizēt Padarīt (ko) revolucionāru 2(1) vai revolucionārāku; pamudināt uz revolucionāru 2(1) darbību.
ierobīt Padarīt (ko) robainu.
ierobot Padarīt (ko) robainu.
atdzīvināt Padarīt (ko) rosīgu, darbīgu.
atsaldināt Padarīt (ko) saldu, saldāku.
atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
trivializēt Padarīt (ko) triviālu.
izcirst (arī pavērt) logu padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku; radīt jaunas iespējas.
universalizēt Padarīt (ko) universālu.
izgrambāt Padarīt (ko) viscaur grambainu.
izkrokot Padarīt (ko) viscaur krokainu.
izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
sapiparot Padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju.
sarūtot Padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu.
cirtot Padarīt (matus) cirtainus.
imunizēt Padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot).
appūst Padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju).
apraut Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu).
noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu; arī pagatavot (ēdienu).
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
pabiezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezāku.
biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2).
cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
cietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
nocietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
izčagināt Padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt.
atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
aklināt Padarīt aklu.
saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
aktualizācija Padarīt aktuālu, uzsvērt, pievērst pastiprinātu uzmanību.
aktualizēt Padarīt aktuālu.
saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli).
izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
sareibināt Padarīt apskurbušu, apreibušu.
atšaudīt Padarīt apšaubāmu; atšaubīt.
atšaubīt Padarīt apšaubāmu.
papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
aromatizēt Padarīt aromātisku, smaržīgu.
asinhronizēt Padarīt asinhronisku.
izasināt Padarīt asu; iztrīt, uzasināt.
piemērot Padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām); pielāgot (3).
atdzīvināt Padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku).
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību.
iezīmāt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi.
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
attālināt Padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām.
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
automatizēt Padarīt automātisku (piemēram, kustību).
bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku.
ietraucēt Padarīt bailīgu, ietramdīt.
iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt.
iebaidīt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes.
uzbaltināt Padarīt baltāku, baltu.
balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
bālināt Padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ).
sagaudināt Padarīt bēdīgu, noskumdināt.
bēdināt Padarīt bēdīgu.
iedobelēt Padarīt bedrainu.
noģībināt Padarīt bezspēcīgu, panākt, ka zaudē samaņu.
panīcināt Padarīt bezspēcīgu.
iebiezināt Padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu).
žļugāt Padarīt biezputrveidīgu.
notušēt Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
sablieķēt Padarīt blīvu, glīzdainu.
pieblīvēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
svabadināt Padarīt brīvāku.
svabadīt Padarīt brīvāku.
atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1).
izbrīvēt Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
atbrīvot padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
brūnināt Padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju.
apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst.
noārdēt Padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju.
apbrūnēt Padarīt brūnu.
murduļot Padarīt burbuļveidīgu, putot.
humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu.
atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus.
raut darbu no rokām ārā padarīt cita vietā; padarīt cita darbu.
nodot Padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
izpužināt Padarīt čauganu, irdenu; izbužināt.
izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
nonīkāt Padarīt darbu (parasti ātri); nostrādāt.
raibīt Padarīt daudzkrāsainu.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt.
daudzveidot Padarīt daudzveidīgu (2), dažādot.
samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
piedraudzināt Padarīt draudzīgu.
atmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
izmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
aizduļķēt Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
aizduļķot Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
blīvot Padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus.
uzdzidrināt Padarīt dzidrāku, skaidrāku, spožāku.
nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
dziļināt Padarīt dziļāku, gremdēt.
dzīvināt Padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta.
ieļodzīt Padarīt elastīgāku.
vīkstīt Padarīt elastīgu.
pagarināt Padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu).
izstiept Padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.).
izlaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
uzgardināt Padarīt garšīgāku.
garšināt Padarīt garšīgu, pievienojot kādas ēdiena sastāvdaļas vai garšvielas.
glīdināt Padarīt glīzdainu.
pārpucēt Padarīt gludu (piemēram pārēvelējot).
izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
apgludināt Padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm).
nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
uzgludināt Padarīt gludu.
glēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt.
gļēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju.
bābot Padarīt gļēvu, sievišķīgu, bābisku.
noglumināt Padarīt gļotainu, glumu.
graudināt Padarīt graudainu.
sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt.
izgrumbāt Padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu.
izgrumbot Padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu.
izgrumbuļot Padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu.
pagrūtināt Padarīt grūtāku.
samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
sabojāt Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
pagurdināt Padarīt gurdenāku, vārgāku, nespēcīgāku.
cilvēciskot Padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku.
pastiprināt Padarīt iedarbīgāku (darbību, procesu).
pieteikties Padarīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu.
pieteikt Padarīt iepriekš zināmu.
iesārtot Padarīt iesārtu.
īgnēt Padarīt īgnu.
pagarināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli); paildzināt (1).
paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
pagarināt Padarīt ilgāku (laikposmu); paildzināt (2).
paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
intensificēt Padarīt intensīvāku, palielināt intensitāti.
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
atsvaidzināt Padarīt interesantāku, daudzveidīgāku.
īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
papužināt Padarīt irdenāku, papurināt, pabužināt.
kūdrot Padarīt irdenu, izkūdrot.
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
izkūdrāt Padarīt irdenu.
izkūdrot Padarīt irdenu.
paīksināt Padarīt īsāku; paīsināt.
noīsināt Padarīt īsāku.
paīsināt Padarīt īsāku.
atkapināt Padarīt izkapti neasu, nemākulīgi uzasināt.
slāpināt padarīt izslāpušu.
izspūrināt Padarīt izspūrušu; ērkulēt.
sīkstināt padarīt izturīgāku.
izakstināt Padarīt izveicīgu, ņipru.
pajaunināt Padarīt jaunāku.
nozobīties Padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku).
nozoboties Padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku).
atmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu; nomizot.
apmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu.
pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
notalkāt Padarīt kādu darbu talkas veidā.
mest pār kārti padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt.
saņemt saujā (kādu) padarīt kādu pakļāvīgu, tikt galā ar kādu.
pliķēt Padarīt kailu, noplicināt (tīrumu).
iekaislināt Padarīt kaislīgu; iedvesmot kaislībām.
apglītināt Padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt).
lielināt Padarīt kaut ko lielāku apjomā.
salekšķēt Padarīt kaut ko netīru.
pievaldīt Padarīt klusāku, mierīgāku (piemetām, balsi, izturēšanos).
aizcirst durvis (kaut kam) padarīt ko neiespējamu, nepieejamu, nepieļaut ko.
sabiezināt Padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli).
krēslināt Padarīt krēslainu.
pārkrieviskot Padarīt krievisku.
sakruzuļot Padarīt kruzuļainu.
pakuplināt Padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
iekuplināt Padarīt kuplāku.
pabozt Padarīt kuplākus (matus).
kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
izkuplināt Padarīt kuplu, kuplāku.
piekaitēt Padarīt kvēlojoši karstu.
pastiprināt Padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu).
aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
lēnīt Padarīt lēnāku.
nošļipavāt Padarīt līdzenu, gludu (piemēram, dziju).
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
pietuvināt Padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu).
tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
pupurēt Padarīt līdzīgu bērza pumpuriem.
egalizēt Padarīt līdzīgu, izlīdzināt.
cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
atmiekšēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
atmiekšķēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
lutināt Padarīt ļenganu, mīkstu vai šķidru.
izļodzīt Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
ieļodzīt Padarīt ļodzīgu.
izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
piecūkot Padarīt ļoti nekārtīgu.
piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
pieķērnāt Padarīt ļoti netīru; pieķēpāt.
pieķempāt Padarīt ļoti netīru.
pieķēpāt Padarīt ļoti netīru.
izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu.
noplicināt Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
izlādēt Padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli).
attālināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; atsvešināt.
atsvešināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; radīt attiecībās vēsumu.
saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
ieskumdināt Padarīt mazliet bēdīgu.
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu; padarīt mazliet tumšāku.
pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt.
apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
palumdīt Padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu).
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
paremdināt Padarīt mazliet remdenu; pasildīt.
parimdināt Padarīt mazliet remdenu; pasildīt.
iesaldināt Padarīt mazliet saldenu.
pavoļnīt Padarīt mazliet vaļīgāku.
pabojāt Padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu.
blektēt Padarīt melnu, nesalasāmu.
noblektēt Padarīt melnu, nesalasāmu.
samelnot padarīt melnu, netīru.
samelnināt Padarīt melnu, netīru.
mērināt Padarīt mērenāku, remdināt.
atvaldzināt Padarīt miklu, valganu.
uzpūdēt Padarīt mīkstāku (cepeti).
mīkstot Padarīt mīkstāku.
pamīkšēt Padarīt mīkstāku.
atlaidināt Padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni).
izžļidzināt Padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt.
izmīkstīt Padarīt mīkstu, atmiekšķēt.
lumdīt Padarīt mīkstu, lokanu.
atmīkstināt Padarīt mīkstu, mīkstināt.
miešķināt Padarīt mīkstu.
uzmīcīt Padarīt mīkstu.
miltot Padarīt miltainu.
apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
atmitināt Padarīt mitru, izmērcēt.
mitināt Padarīt mitru, izmērcēt.
nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
aptaisīt Padarīt mitru, slapju.
stridzināt Padarīt mitru, staignu.
pajestrināt Padarīt možāku, kustīgāku.
novilkt bikses (kādam) padarīt nabagu, izputināt, atņemt pēdējo.
murzāt Padarīt ne tā, kā vajag.
atstaukāt Padarīt neasu, notrulināt.
atstūkāt Padarīt neasu, notrulināt.
uļināt Padarīt neasu, trulināt.
ulināt Padarīt neasu, trulināt.
atdukņāt Padarīt neasu.
dildināt Padarīt neasu.
iemīkšķēt Padarīt nedaudz mīkstāku.
iemīkšķināt Padarīt nedaudz mīkstāku.
ieslīpināt padarīt nedaudz slīpu.
nobendēt Padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku).
izsist no ierindas Padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci).
izlopot Padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt.
izģeldēt Padarīt nederīgu.
apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
pabojāt Padarīt neglītāku, nepatīkamāku.
bojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
apmantāt Padarīt neievainojamu (ar burvestību).
apzāļot Padarīt neievainojamu ar burvju zāļu palīdzību.
neitralizēt Padarīt neitrālu (1).
bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
mirināt Padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem).
apmērdēt Padarīt nejūtīgu, anestezēt.
apcietināt Padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem).
novākt no ceļa padarīt nekaitīgu; arī iznīcināt.
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
sajoksīt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt.
imobilizēt Padarīt nekustīgu (parasti locekli).
sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
uzgrambāt Padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas.
uzgrambot Padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas.
izragāt Padarīt nelīdzenu, izkapāt.
dangot Padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu).
izlīdzināt Padarīt nemanāmu, mazāk redzamu.
driksināt Padarīt nemirkstamu.
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot (3).
saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
šuldurēt Padarīt nepareizi, šaubīties.
apēnot Padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu); aptumšot.
aizcirst (arī aizvērt) durvis Padarīt nepieejamu (ko); pārtraukt saistības (ar ko).
aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu; nožogot.
graut Padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu).
nomērdēt Padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu).
apsegt Padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
hidrofobizēt Padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.).
aptumšot Padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.).
apmiglot Padarīt neskaidru (prātu, izpratni, apziņu).
aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
saduļķot Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
piežmiegt Padarīt nespējīgu rīkoties; arī nonāvēt, iznīcināt.
izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
sašūpot padarīt nestabilu.
piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
piešmurgāt Padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku).
pešmullāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt.
piesmuļļāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru).
pieķeckāt Padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu).
aptraipīt Padarīt netīru (vietumis); notraipīt.
sastrucināt Padarīt netīru un mitru (ar strutām).
pievārtīt Padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt.
pietraipīt Padarīt netīru, aptraipīt.
novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
noziest Padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt.
sašļurgāt Padarīt netīru, nosmērēt.
lekšēt Padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt.
sakārnīt Padarīt netīru, nosmulēt.
smuļāt padarīt netīru, notašķīt.
saķockāt Padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu).
sazieķēt Padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu).
sableķot Padarīt netīru, notraipīt.
sacūkāt Padarīt netīru, notraipīt.
sašmulēt Padarīt netīru, notraipīt.
sasmurgāt Padarīt netīru, notraipīt.
sasmurkāt Padarīt netīru, notraipīt.
piekoskāt Padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm.
šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
noļēpāt Padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties.
nomuļļāt Padarīt netīru, traipainu.
parzāt Padarīt netīru, traipīt.
savīšķēt Padarīt netīru; arī saburzīt.
sašmullēt Padarīt netīru; notraipīt, savārtīt.
sasmuļļāt Padarīt netīru; notraipīt; savārtīt.
piecūkāt Padarīt netīru; piegružot, piemēslot.
piejoksīt Padarīt netīru; piegružot.
pieroidāt Padarīt netīru; piegružot.
smurgaļot padarīt netīru; traipīt.
smulēt Padarīt netīru; traipīt.
smurgāt Padarīt netīru; traipīt.
pieķezināt Padarīt netīru.
pieķockāt Padarīt netīru.
pieļurbāt Padarīt netīru.
piesmulēt Padarīt netīru.
piešmurguļot Padarīt netīru.
sašmurgāt Padarīt netīru.
sašmurgulēt Padarīt netīru.
sekšēt Padarīt netīru.
šekšēt Padarīt netīru.
šļurgāt Padarīt netīru.
samudžināt Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
gāzt no kājām (kādu) padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt.
diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt; mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību).
ieniķot Padarīt niķīgu (parasti zirgu).
mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu.
pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu).
ietvert Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2).
kļaut Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
iekļaut padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
uzņemt Padarīt par (kāda kopuma.) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2).
izākstīt Padarīt par ākstu, izsunīt, nozākāt.
boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
saraganot Padarīt par burvestību līdzekli.
iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut (2).
ņemt gūstā padarīt par gūstekni.
kanonizēt Padarīt par kanonu 1 (1).
pārlopot Padarīt par lopu, zvēru.
marginalizēt Padarīt par maznozīmīgu.
pārkāpt pāri savai ēnai padarīt par nebijušu pieredzēto, piedzīvoto.
izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
prostituēt Padarīt par prostitūtu.
atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību).
nullificēt Padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu; anulēt.
izslēgt Padarīt par spēkā neesošu.
izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt.
komercializēt Padarīt par tādu, no kā gūst peļņu.
zombēt Padarīt par zombiju, noburt un padarīt pakļāvīgu.
pārbiezināt Padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu).
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
pārplānināt padarīt pārāk plānu.
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
pārskābināt Padarīt pārāk skābu.
pārslapēt Padarīt pārāk slapju.
pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu.
pāršķidrināt Padarīt pārāk šķidru.
pārtaukot Padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu.
izkoriģēt Padarīt pareizu, precīzu; izlabot (2).
izžuldzēt Padarīt pārlieku slapju un mīkstu.
iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
paļaut Padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei).
nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
atvērt Padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot.
pavērt Padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību).
publiskot Padarīt pieejamu, zināmu daudziem vai visiem.
derināt Padarīt piemērotu.
izkropļot Padarīt pilnīgi kroplu.
saglezēt Padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus).
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
apkaikarāt Padarīt pinkainu, nosmulēt.
uzplacināt Padarīt plakanāku.
paplacināt Padarīt plānāku; sitot (ar āmuru) kaut ko saplacināt.
noplacināt Padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku.
ieviest Padarīt plaši zināmu; padarīt plaši lietojamu.
appluskāt Padarīt plušķainu, neizskatīgu.
apstarot Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.); apmirdzēt.
apspīdēt Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml); apmirdzēt.
apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
noraibināt Padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu).
apraibot Padarīt raibu.
apvaldīt Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz; atsegt.
atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
apremdināt Padarīt remdenāku.
rindināt Padarīt remdenu.
retināt Padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas).
izretināt Padarīt retākus augus (kādā vietā).
ritmizēt Padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku.
ritmizēt Padarīt ritmisku (2).
ritmizēt Padarīt ritmisku (3).
sūrot Padarīt rūgtu, sāļu.
sūroties Padarīt rūgtu, sāļu.
sasūrot Padarīt rūgtu.
atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs.
iemūžināt Padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu.
sakritināt Padarīt sakrītošu.
pasalināt Padarīt saldāku (iesalu), uzlejot vārītu ūdeni.
atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4).
atspiest Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2).
atmiegt Padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī.
sakodināt Padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām.
aizvadīt Padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.).
rimenēt padarīt sarkanīgu.
riminēt padarīt sarkanīgu.
sārtot Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
apsārtot Padarīt sārtu.
harmonizēt padarīt saskanīgu.
iesvīdēt Padarīt sasvīdušu.
apsausināt Padarīt sausāku (parasti no virspuses); apsusināt.
kaltēt Padarīt sausu (ādu, gļotādu); būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa.
izvītēt Padarīt savītušu, ļaut izkalst.
izvītināt Padarīt savītušu, ļaut izkalst.
bāloties Padarīt sevi baltu, tīru vai tādam kļūt.
izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties.
smulēties Padarīt sevi netīru; traipīties.
smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
nosusināties Padarīt sevi sausu (piemēram, slaukoties).
izmeimuroties Padarīt sevi smieklīgu, izblamēties.
sacūkāties Padarīt sevi smieklīgu.
sacūkoties Padarīt sevi smieklīgu.
sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
pasīcināt Padarīt sīkāku, mazāku, iztukšot naudas maku.
iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt skaidrību.
atreibināt Padarīt skaidru no reibuma.
atskaidrot Padarīt skaidru; noskaidrot.
apmirdzēt Padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā).
apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
paskarbināt Padarīt skarbāku.
saasināt Padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.).
skarbināt padarīt skarbu, skābu, nepatīkamu, ar asu garšu.
sašļūcināt Padarīt slidenu, ieslidināt.
lubricēt Padarīt slidenu, palielināt slīdamību.
uzglumināt Padarīt slidenu.
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
izbojāt Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
apstribināt Padarīt slimu.
nošļaubināt Padarīt slīpu.
noslīpināt Padarīt slīpu.
šļaubināt Padarīt slīpu.
smaidināt Padarīt smaidīgu, panākt, ka (kāds) sāk smaidīt.
noasināt Padarīt smailu; nodrāzt.
nosmailināt Padarīt smailu.
izlopot Padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
piespogot Padarīt smieklīgu, piemuļķot.
izmērkaķot Padarīt smieklīgu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
apsmirdināt Padarīt smirdīgu, piepildīt ar smaku (smirdoņu).
apsmerdēt Padarīt smirdīgu.
sasmacināt padarīt smirdošu.
nostiprināt Padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā).
nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
satinēt Padarīt spīdīgu un gludu kā satīnu.
sakvitināt Padarīt spīdošu.
sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni).
saasināt Padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu).
apspodrināt Padarīt spodru (spožu, spīdīgu).
izspožināt Padarīt spožu, mirdzošu.
saasināt Padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību).
spurdzelēt Padarīt spurainu.
nostiprināt Padarīt stabilu vai stabilāku, arī stingrāku, drošāk izmantojamu.
staltināt Padarīt staltāku, pašpārliecinātāku.
sastingrināt Padarīt stingrāku.
nostiprināt Padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas).
atsvaidzināt Padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus); atvēsināt, atveldzēt.
svešināt Padarīt svešu, atsvešināt.
sašaubīt padarīt šaubīgu, likt šaubīties.
izšaubīt Padarīt šaubīgu.
raibīt Padarīt šķebinošu, apšķebināt.
aizšķiebt Padarīt šķību, sašķobīt.
novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
smīdrināt Padarīt taisnu, slaidu.
piecirmeņot Padarīt tārpainu.
sataucēt padarīt taukainu, taukaināku.
iztaucēt Padarīt tauku, uzaudzēt tauku (vēderu).
tautot Padarīt tautiskāku.
tautināt Padarīt tautisku.
atduļķot Padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu).
aptīrīt Padarīt tīru (kādu platību); uzkopt (parasti dzīvokli).
notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
notraipīt Padarīt traipainu, netīru.
aiztracināt Padarīt traku, mežonīgu.
ārprātināt Padarīt traku.
aptreknot Padarīt treknu.
aptrulināt Padarīt trulu.
atālēt Padarīt trulu.
atasināt Padarīt trulu.
atbuilēt Padarīt trulu.
atmurīt Padarīt trulu.
attrulināt Padarīt trulu.
tuklināt Padarīt tuklu.
ieēnot Padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu.
aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
iededzināt Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli; ļaut iedegt.
latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt latvisku vai latviskāku.
vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt vācisku vai vāciskāku.
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
iztvīcināt Padarīt tveicīgu, smacīgu.
nodrellēt Padarīt urbi neasu.
iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
parādīt Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.).
atvērt Padarīt uztveramu, zināmu.
pavērt Padarīt uztveramu, zināmu.
attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
pieklusināt Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
klusināt Padarīt vājāk uztveramu; neizcelt.
satievināt Padarīt vājāku, tievāku.
apveldzēt Padarīt valgu, samitrināt.
pamīkšēt Padarīt valgu.
attaisīt Padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); atvērt (2).
atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); vērt vaļā; attaisīt.
atvilkt Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko cieši savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
slābināt padarīt vaļīgāku, brīvāku.
izpūrināt Padarīt vaļīgāku, sajaukt, izplūkāt.
izdīžāt Padarīt vaļīgu, ļodzīgu.
izvēderot Padarīt vēderainu.
paakstināt Padarīt veiklu, možu.
dārdzināt Padarīt vērtīgāku, celt cenu; vairot cieņu.
atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.).
apdzesēt Padarīt vēsāku; ļaut mazliet atdzist; padzesēt.
dziedināt Padarīt veselu (ķermeņa daļu).
atvieglot Padarīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi).
nolīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā; izlīdzināt.
izlīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā.
pielīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam).
novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
atsaldēt Padarīt vienaldzīgu, atsvešināt.
aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu; vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
novienkāršot Padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot.
izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml).
aptaurēt Padarīt vientiesīgu, domāt nespējīgu.
ievingrināt Padarīt vingru, lokanu.
maskulinizēt Padarīt vīrišķīgu, vīrieša tēlam atbilstošu.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
sašņurgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt.
sasmurguļot Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
sašņorgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
sašņurkāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru).
izraibināt Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
saraibot Padarīt viscaur raibu.
palielināt Padarīt vizuāli lielāku (priekšmetu, tā attēlu).
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
paziņot Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā.
piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
izadaudzināties Padarīt zināmu daudziem, visiem.
nopludināt Padarīt zināmu plašākai sabiedrībai.
pavēstīt Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.
publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
izpaust Padarīt zināmu.
izplūdināt Padarīt zināmu.
gaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; apgaismot (3), izglītot.
apgaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; izglītot.
izausīt Padarīt žiglu, uzmudināt.
subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
iedot prātu padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
absolutizēt Padarīt, atzīt par absolūtu.
objektivizēt Padarīt, atzīt par objektīvu 2 (2).
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu.
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu.
sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli).
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt.
pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku.
pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku.
paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku.
sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
nodarīt padarīt, paveikt (darbu, darbību); izdarīt (1).
izdarījums Padarīt, piepildīt.
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek.
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā.
padirbt Padarīt.
factum Padarītais, notikums.
kukans Padarīts atkarīgs, apkrāpts.
aiztumšots Padarīts tumšs, zaudējis redzi.
opus operatum padarīts, izpildīts darbs.
maksāt meslus padevīgi darīt ko, piekāpties kā priekšā.
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt.
saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt.
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt.
dabūt Pagūt (ko izdarīt).
mīmoloģija Pakaļdarīšana cita runai, vaibstiem, uzvedībai.
atzīstināt Pakāpeniski atzīt, darīt atpazīstamu.
kurlināt Pakāpeniski padarīt kurlu.
krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt).
pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
pieķert roku palīdzēt; sākt ko darīt.
aktivēt Palielināt aktivitāti (2); padarīt aktīvu 1(2).
masturbācijas instrumenti palīglīdzekļi, ar kuriem tiek izdarīta pašapmierināšanās, kā piem., vibrators, ko sievietes ievada makstī dzimumlocekļa vietā.
aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā.
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
peirantoloģija Pamācība, kā izdarīt mēģinājumus, eksperimentus.
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt.
piespiedu līdzekļi pamats to pielietošanai ir procesa dalībnieku pretdarbība Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību izdarīšanai, to kavēšana, procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga izpildīšana, pamatotas aizdomas par iespējamo noziedzīgās darbības turpināšanu vai izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kā arī nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi.
krabināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
kribināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
krubināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
krabināt Pamazām, lēnām (ko) darīt.
kribināt Pamazām, lēnām (ko) darīt.
krubināt Pamazām, lēnām (ko) darīt.
izmēģināt Pamēģināt (darīt, parasti ko jaunu).
pagrasīties Pamēģināt (ko darīt).
sagumdīt Pamudināt (ko darīt); arī sakūdīt.
pakrutināt Pamudināt darīt veicīgāk.
iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3).
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
izlīst (kā) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
piedabūt Panākt, ka (kāds) sāk (ko) darīt, strādāt.
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
brazdēt Panākt, ka rīb, rībināt; darīt tā, ka rodas skaļš troksnis.
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā.
kompensācija Paņēmiens, kā pilnīgi vai daļēji izbeigt divu darījuma partneru saistības, savstarpēji ieskaitot prasījumus, ko tie viens pret otru izvirzījuši.
pilnināt papildināt, darīt pilnāku.
piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto.
piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.).
atstrīķēt Par daudz un nemākulīgi strīķējot padarīt neasu.
apsūdzība Par sodāmu nodarījumu pret personu celta oficiāla prasība, kas tiek iesniegta tiesu instancē, kurai jāizskata attiecīgā prasība.
par godu parādot atzinību, ievērību (darīt ko).
drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties.
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu); pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu.
sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
pravatnāks Pārāks, izdarīgāks.
kirpičs Parasti 100000 ASV dolāru naudas paka (ar kirpiču jeb ķieģeļu skaitu apzīmē darījuma kopsummu).
kaut Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
iesākt Parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt.
pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt, rīkoties.
likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
klajā Parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei.
nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
ar galvu pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums.
žaustelēties Pārgalvīgi kaut ko darīt.
žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt.
žākstīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt).
kreizī Pārgalvīgs; tāds, kas darīts, cerot uz lielu veiksmi.
pārinodarījums Pāridarījums.
miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto.
pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
pasamīties Pārmaiņus darīt.
sakviekties Pārmērīgi kviecot nodarīt sev kaitējumu.
pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram pārmērīgi, vairāk nekā vajag (ko darīt)
drabenes Pārpalikumi alus darīšanas procesā; drabiņas.
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
izlīgums ar starpnieka palīdzību pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu.
portaments Pārslīdēšana no vienas skaņas uz otru bez lēcieniem, ko var izdarīt dziedātāji, stīgu instrumenti un bazūne.
nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
apstāt Pārstāt (ko darīt).
nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
pārtraukta (arī atlikta) partija partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
mest mieru pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
piestāt Pārtraukt (ko darīt); pārstāt.
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu).
nolikt ieročus pārtraukt cīņu, padoties, pārstāt darboties, darīt ko.
izlīst kā kamielim caur adatas aci pārvarēt ļoti lielas grūtības un izdarīt gandrīz neiespējamo.
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
reakceptācija Pārveduma vekseļa pieņemšana jaunam akceptam, ja pirms tam akcepts izdarīts ar ierobežojumiem.
uzķīlēt Pārveidot, padarīt ātrāku.
uzčinīt Pārveidot, salabot, padarīt ātrāku.
satjūningot Pārveidot, uzlabot, padarīt ātrāku.
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt.
iemanīties Pasākt (ko darīt).
pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai.
bērna aizsardzība pasākumi, kas tiek veikti, lai pasargātu bērnus no tīšām vai neuzmanības dēļ nodarīta ļaunuma.
grāmatvedības kontrole pasākumi, metodes un paņēmieni, ar kuru palīdzību uzrauga uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu, saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaites informācijas pareizību.
racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana.
miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
miegulis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes.
ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu.
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
izjundēt Pasludināt, izpaust, darīt zināmu.
pagaut Paspēt (izdarīt).
pasteigt Paspēt (ko padarīt laikā).
cēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> celt.
pacēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pacelt.
pārcēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pārcelt.
pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds.
aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību).
sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
labi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
pamatīgi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
padzievāt Pastrādāt, padarīt.
nest upuri pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā; arī ziedoties.
ņemt kājas apakšā pašam gribēt, censties, spēt ko darīt.
pašdarināts Pašdarītais.
pašdarināts Pašdarīts (1).
pašdedzināts Pašdarīts (parasti par kandžu).
džindža Pašdarīts degvīns.
miestiņš Pašdarīts, parasti salds, alus.
norādīšana pateikšana paziņošana (ko darīt, kā rīkoties), norādījumu došana
atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
uzdot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru); sniegt (ziņas, datus).
iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru).
norādīt pateikt, noteikt, arī paziņot (kā rīkoties, ko darīt).
netēvis Patēvs, kuru apstākļi kavē kaut ko darīt bērna labā.
izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā.
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); teikties (2).
pamest ar roku (kaut kam) paust vienaldzību, bezcerību, neticību; atteikties no kaut kā, pārtraukt ko darīt.
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
ievest kārdināšanā (arī grēkā) pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
nomiglot Paveikt, izdarīt; novest līdz galam, tikt galā (ar ko).
iztenkt Paveikt, izdarīt.
nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku).
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
apsapravīties Paveikt, padarīt visus darbus.
pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1).
apgaut Paveikt, padarīt; savākt, salikt.
gandarījums Paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2).
pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt).
paskubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt); arī pamudinājums.
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
Svētais gads pāvesta izsludināts gads, kura laikā atceļ grēksūdzē uzlikto sodu (gandarīšanu) tiem, kas izpilda baznīcas noteikumus.
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
sačunčināt pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot.
pleskāties Pavirši darīt darbus; slaistīties.
apuļināt Pavirši darīt kādu darbu.
sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt.
ņerglīt Pavirši kaut ko darīt.
nokraistīt Pavirši kaut ko izdarīt, nokārtot.
tutināt Pavirši ko darīt.
apgūbāt Pavirši padarīt (darbu).
pazvelt Pavirši padarīt.
savīžot Pavirši padarīt.
saķēburot Pavirši, nejēdzīgi padarīt (kādu darbu).
iemuļļāt Pavirši, nekārtīgi (ko) izdarīt (piemēram, iesēt).
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
bakstēt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt).
bakstīt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt).
sapļepināt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu).
sapļokāt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu).
saliešķēt Pavirši, neveikli (kaut ko) darīt, taisīt.
kā mazu suni pavisam vienkārši, kā nieku, kaut ko viegli izdarīt.
piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu.
debetnota Paziņojums par klienta kontā izdarīto debetējumu.
apvainojums Paziņojums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
afišēt Paziņot ar afišu; darīt zināmu, reklamēt.
pienest Paziņot, darīt zināmu (kādam).
apvēstīt Paziņot, darīt zināmu (personu rindai).
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
atvēstīt Paziņot, darīt zināmu.
apvainot Paziņot, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā); apsūdzēt.
kāda uzdevumā pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru; pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra.
uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus); darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu).
nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
nogrēkoties Pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
izlēkt no eņģēm pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
pārtraukt Pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt).
iegribēties Pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko).
satrukt Pēkšņi, strauji (parasti satraukumā) sākt ko darīt, rīkoties.
bands Peļņa, ienākums, darījums.
banda Peļņa, ienākums; darījums.
rebes Peļņa, labums; komercdarījumi, veikali, tirgošanās.
komerclaiks Periods, kas valstī ar likumu noteikts komercdarījumiem; Latvijā - gadā 360 dienas, mēnesī - 30 dienas.
iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu.
muisteris Persona, kam patīk komandēt citus (darbos, ko pats būtu varējis viegli izdarīt).
deportieris Persona, kas biržas darījumā pārdod bēsistam prolongācijai nepieciešamos vērtspapīrus.
nozieguma subjekts persona, kas ir izdarījusi noziegumu un atbild par to.
tiesībpārkāpējs Persona, kas ir izdarījusi tiesībpārkāpumu.
kriminālnoziedznieks Persona, kas izdarījusi kriminālnoziegumu.
plaģiators persona, kas izdarījusi plaģiātu, autors, kas cita sacerējumu uzdod par savu
tiesību pārkāpējs persona, kas izdarījusi pretsabiedrisku nodarījumu (deliktu), par ko likumā paredzēts sods (sankcija).
kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
civiliedzīvotājs Persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona.
finansists persona, kas nodarbojas ar naudas darījumiem; speciālists finanšu jautājumos
pabalstītājs Persona, kas palīdz izdarīt noziegumu ar aktiem, kuri neietilpst paša nozieguma sastāvā un nav arī kūdīšana.
starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem.
apdrošinātājs persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu, pārstāv apdrošināšanas iestādi
kravdevējs Persona, kas slēdz jūras transporta darījumu ar transportieri; parasti kravas īpašnieks.
izfraktētājs Persona, kas slēdz jūras transportdarījumus un apņemas pret atlīdzību pārvadāt kravu.
nofraktētājs Persona, kas slēdz jūras transportdarījumus un iegūst nomā kuģi vai tā daļu kravas pārvadāšanai.
fraktētājs Persona, kas slēdz jūras transportdarījumus.
liecenieks Persona, kas tiesā atstāsta savus novērojumus par strīda vai nodarījuma apstākļiem.
komitents Persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina.
misionārs Persona, ko baznīca sūta veikt ticības izplatīšanas un labdarības misiju; cilvēks, kas strādā reliģiskas organizācijas izveidotā labdarības iestādē - misijā.
darījumviesis Persona, kura atrodas citā pilsētā vai apdzīvotā vietā darījumceļojumā.
citas dalībvalsts apliekamā persona persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs.
turētājbanka Persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus noteiktos pienākumus.
izdarītājs Persona, kura noziedzīgu nodarījumu pati izdarījusi vai nodarījuma izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar Krimināllikuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības.
darījumtūrists Persona, kura veic darījuma ceļojumu darba laikā un kuras ceļojuma izdevumus parasti apmaksā uzņēmums.
cietušais Persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums.
starpspeditors Persona, kurai galvenais ekspeditors sava uzdevuma devēja vārdā uzdevis kārtot transporta darījumu noslēgšanu par kādu atsevišķi transporta posmu vai kārtot kādu atsevišķu ar transportu saistītu darījumu.
apmērītājs Persona, kurai ir tiesības izdarīt sporta peldlīdzekļu apmērīšanu, parakstīt mērgrāmatas un ar personisko zīmogu apzīmogot apmērītās buras.
kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
notiesāta persona persona, kuru tiesa ar notiesājošu spriedumu ir atzinusi par vainīgu noziegumā; tai tiek piemērots kriminālkodeksā noteiktais sods par nodarījumu, un spriedums iegūst likuma spēku.
aizdomās turamais persona, par kuru lietas materiālos ir ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un tādēļ ir aizturēta, vai kurai piemērots viens no drošības līdzekļiem līdz apsūdzības uzrādīšanai.
attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu.
vaina personas attieksme pret savu nodarījumu un tā sekām
piesaistība noziedzīgam nodarījumam personas darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet nav to izraisījusi vai palīdzējusi tai nodarījuma izdarīšanā, tāpēc tādu darbību vai bezdarbību nevar uzskatīt par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā.
noziedzīga nodarījuma motīvs personas iekšējais pamudinājums, dziņa, tieksme, kas virza vainīgā gribu uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
labprātīga atteikšanās personas pilnīga un labprātīga atteikšanās no uzsākta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam, pastāvot faktiskai iespējai to izdarīt un apzinoties šo iespēju.
subjektīvā puse personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto darbību vai bezdarbību un to izraisītajām sekām.
nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).
pašapsūdzība Personas ziņojums, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu, apzinoties sava paziņojuma nepatiesumu.
pieteikšanās par vainīgu personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, paziņojums, ierodoties izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā, vai citādā veidā, par to, ka viņa izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja līdz tam tā netiek turēta aizdomās vai tai par nodarījuma izdarīšanu nav celta apsūdzība.
reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā.
oferte Piedāvājums noslēgt darījumu ar nosacījumiem.
piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt).
piesolīties Piedāvāties (ko paveikt, izdarīt).
apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu, pārkāpumu.
DDP piegādāts ar nodevas samaksu (angļu "delivered duty paid") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē.
DDU Piegādāts bez nodevas samaksas (angļu "delivered duty unpaid") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē.
pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību).
grūtdarīt Pieiet par tuvu, darīt sāpes.
atļaut pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
ļaut pieklājības forma, paziņojot par nodomu ko darīt.
parakstīties Piekrist (ko darīt).
sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
aplabināties Pielabināt sev suni, darīt sev draudzīgu.
balinēt Pielejot pienu, panākt, ka ēdiens kļūst gaišāks; aizdarīt ar pienu, krējumu.
asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu).
pieķēzīt Piemēslot (1); padarīt ļoti netīru, neizmantojamu.
apsaucināt Pieminēt aizlūguma laikā no kanceles to, kas izdarījis kaut ko sliktu.
saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
laimots Piepildīts, padarīts laimīgs.
posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss.
izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu.
ierakstīt Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti; reģistrēt.
ieņemties Pierast (ko darīt, parasti ko nevēlamu).
pieriedīt Pierīkot (2), izrīkot, likt darīt.
piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.).
iemaut Piespiest (kādu) ko darīt.
ielikt kloķi piespiest darīt (ko) kā sodu.
zapragaķ Piespiest kaut ko darīt.
prikoloķ Piespiest kaut ko izdarīt.
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
darotīt Piešūt (auduma gabalu), lai padarītu garāku apģērbu.
uzdot Pieteikt, reģistrēt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
uzsolīties Pieteikties, apsolīties (ko darīt).
izgurdināt Pietiekami nogurdināt, padarīt piekusušu.
atgalēt Pievārēt, padarīt.
izlauzt zobus pieveikt, padarīt nekaitīgu; bargi pārmācīt.
piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, dalu.
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
standartlikme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - spēkā esošā PVN likme, kuru piemēro vairākumam apliekamo darījumu, izņemot gadījumus, kad jāpiemēro samazinātā likme.
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
svētināt Pildīt ar svētumu, padarīt svētu.
aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to); izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
sacirsties uz deviņi pilnā gatavībā kaut ko darīt; saposties.
reproduktīvā veselība pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība jebkurā aspektā, kas saistīts ar reproduktīvo sistēmu, tās funkcijām un procesiem, kā arī spēja radīt pēcnācējus un brīvi izlemt, vai to darīt, un kad un cik bieži to darīt.
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
paralīze pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
rekultivācija Pilnīga vai daļēja ainavas atjaunošana pēc saimn. darbības rezultātā izdarītiem postījumiem (zemes nolīdzināšana, meža stādīšana, dīķu ierīkošana).
noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pilnīgas atbilstības konstatēšana starp noziedzīga nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.
sakņopkāt Pilnīgi aizdarīt ar spiedpogām.
zaudēt galvu pilnīgi apmulst, apjukt; uztraukties, nesaprast, ko darīt.
pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
komercpilnvara Pilnvara, kuru izdod komersants pilnvarojot kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt noteikta veida darījumus vai arī slēgt atsevišķus darījumus.
parastā komercpilnvara pilnvara, kuru izdod komersants; neizsniedzot prokūru, viņš pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgta ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus.
akreditēt Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas.
Azandarijāna pilsēta Irānā (_Azandarīān_), Hamadānas ostānā.
city Pilsētas darījumu centrs vai vecpilsēta.
Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka.
Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi.
Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms.
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms.
Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu.
aizpīt Pinot aizdarīt, (piemēram, spraugu, caurumu).
vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju.
bumerangs Plāns vai rīcība, kas vēršas pret autoru (darītāju) pašu.
plasticēšana Plastikācija - materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku.
intelektkarte Plastmasas karte ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai un dažādu elektronisku darījumu veikšanai; čipkarte.
lielas lietas plaši pasākumi, darījumi.
breijāt Plaucēt (miltus, lai padarītu mīklu saldu).
izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst; plūcot padarīt retāku.
applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku).
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
pieplančāt Plunčājoties (ūdenī) padarīt to netīru un izšļakstīt.
pločkāties Plunčāties; arī darīt (ko), šļakstinot ūdeni.
plonckāties Plunčāties; arī darīt (ko), šļakstinot ūdeni.
izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni).
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
pravīties Posties, gatavoties (ko darīt).
izdarnieks Praktisks cilvēks, kas var darīt visu iespējamo.
laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts.
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
mācēšana prasme, māka (kaut ko izdarīt)
talants prasme, spēja (ko veikt, darīt).
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
zināt Prast, mācēt (ko veikt, darīt).
nomerkavāt Precīzi izdarīt.
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku.
bartera darījums preču (pakalpojumu) apmaiņas darījums bez norēķiniem skaidrā naudā
nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus.
atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji.
maiņas darījums preču vai pakalpojumu apmaiņas darījums saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu.
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna.
strīds pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām (darījumiem, līgumiem u. tml.).
miesas bojājumi prettiesiska kaitējuma nodarīšana otra cilvēka veselībai: izpaužas cilvēka organisma, audu, orgānu un to sistēmu anatomiskos bojājumos vai fizioloģisko funkciju traucējumos.
delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību; likuma pārkāpums; interešu aizskārums.
naida noziegums prettiesisks nodarījums, kas vērsts pret personu vai tās īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi vai naids pret personu tās rases, ādas krāsas, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, veselības stāvokļa vai citu pazīmju dēļ.
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko.
ierosinājums Priekšlikums, pamudinājums (ko darīt).
munīcija Priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai.
noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks priekšmets, kurš iegūts, pielāgots, sagatavots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai arī ar kuru tiek izdarīts nodarījums.
caurskatpārbaude Procedūra, kur auditors izskata noteikta veida darījumus un ar to saistītās kontroles no paša operācijas sākuma līdz tās pabeigšanai.
ekārs Procentos izteikta atkāpšanās prēmija biržas darījumos.
grāmatvedības cikls process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus (- grāmatvedības kontu atvēršana; - darījumu analīze un iegrāmatošana; - kontu saldo aprēķināšana; - saldo pārskata sastādīšana; - finanšu pārskatu sastādīšana; - koriģējošo ierakstu iegrāmatošana; - slēguma ierakstu iegrāmatošana), kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu (parasti to attiecina uz 12 mēnšu ilgu laikposmu - pārskata gadu).
datnes dzēšana process, kurā datne tiek padarīta par nelietojamu. Izšķir divus datņu dzēšanas veidus: fizisko un loģisko.
tiesas sēde process, kurā kompetenta tiesa, piedaloties citām likumā noteiktām personām, likumā noteiktajā kārtībā izmeklē tās izspriešanai nodotos faktus un materiālus par kādu notikumu vai apstrīdamu darījumu un izlemj to atbilstību likumībai un taisnīgumam.
cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo.
apstrāde Programmā paredzēto instrukciju izpilde datora centrālajā procesorā, lai pēc noteiktiem kritērijiem pārveidotu, kārtotu un atlasītu datus vai izdarītu ar tiem matemātiskus aprēķinus.
rekompilācija programmas atkārtota kompilēšana, ko parasti nepieciešams veikt, lai izdarītu izmaiņas pirmkodā sakarā ar kompilatora sniegtajiem kļūdu ziņojumiem.
transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā.
kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi.
inkasoprovīzija Provīzija, ko saņem blakus noslēgšanas provīzijai tirgotāja palīgi, lai ieinteresētu viņus noslēgt izdevīgākus darījumus.
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
piedraudējums Psihologiska vardarbība pret personu; krimināltiesībās apņemšanās izpausme mutvārdos, rakstveidā, ar žestiem vai citā veidā nodarīt fizisku, materiālu vai citādu kaitējumu personai vai sabiedrības interesēm.
sludinājums Publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (parasti par kāda darījuma piedāvājumu, arī par kādu sadzīves faktu).
alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika.
aizpūderēt Pūderējot padarīt neredzamu vai mazāk pamanāmu.
puikamreize Puikas reize (ko darīt).
nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu.
saldēt nagus pūlēties darīt ko, tērēt laiku veltīgi, bez jēgas.
lēkt vai no ādas laukā (ārā) pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
poņķāties Puņķēties, lēnām kaut ko darīt.
uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku.
puskārtenis pusceļā (par nepadarītu darbu).
žūra Pusdarīts alus.
miezītis Pusdarīts, parasti salds, miežu alus.
pušdarus Pušdarus darītājs - kāds, kurš darbu pa pusei padara un pamet.
atpūst Pūšot atdarīt, atvērt.
aizdvašot Pūšot dvašu, padarīt nespodru, neskaidru.
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju).
izkaukāt Pūšot padarīt (telpu) aukstu (par stipru vēju).
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
sapļockāt Pvirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu).
ūdensglāzes teorija radikāla teorija un prakse Krievijā pēc 1917. g. komunistu apvērsuma, kas dzimumu attiecības uzskatīja par elementāru instinktu apmierināšanu un sludināja, ka izdarīt dzimumaktu esot tikpat vienkārši, kā izdzert glāzi ūdens.
jaucēt Radināt, darīt rāmu (dzīvnieku).
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
atļaut radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu.
uzdūšoties Radīt sevī drosmi (ko darīt); sasparoties.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
likt galdā rādīt, darīt zināmu, atklāt.
celt galdā (kaut ko) rādīt, darīt zināmu, atklāt.
izražot Radīt, darīt, ražot.
ielustināt Radīt, izraisīt prieku, vēlēšanos (ko darīt, kur doties u. tml.); iepriecināt.
parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko).
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu).
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
praecipe rakstiska pavēle kaut ko darīt vai nedarīt.
atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus.
sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
dubultsite Rakstzīmju divkārša drukāšana, lai padarītu to attēlus tumšākus.
lesnica Rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas.
iedrošināties Rasties drosmei (ko darīt).
iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt); gadīties; iznākt.
iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
atdarboties Reaģēt, atdarīt.
aizdarīties Refl. --> aizdarīt(1); aizvērties.
darīties Refl. --> darīt (1).
padarīties Refl. --> padarīt (1); tikt padarītam.
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu.
begīnes Reliģiskas labdarības savienības locekles; savienība radās 12. gs. beigās Brabantē un 13. gs. izplatījās Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Polijā; Rīgā begīnes pieminētas jau 1295. gadā.
rimdināt Remdēt; padarīt remdenu.
repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu.
heredoakinēzija Reta pārmantota slimība, ko raksturo paroksismāla paralīze un stipras sāpes locekļos, vājums un nespēja izdarīt kustības.
uzretināt Retināt vēlreiz, padarīt vēl retāku.
izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu).
attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (1); fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu.
norāde Rezultāts --> norādīt (3); izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt.
palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
ielādināt Rīdot padarīt (suni) niknu.
ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu.
novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
uzripelēt Rīkojot, skubinot u. tml. panākt, ka pieceļas, sāk (ko) darīt.
putināties Rīkoties (ko) darīt (piemēram, slaucīt, purināt u. tml.), saceļot putekļus.
ņemt aiz (arī pie) ragiem rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
puņķēties Rīkoties lēnām, tūļāties; neglīti kaut ko darīt.
skriet ar pieri sienā rīkoties nesaprātīgi, bez apdoma, censties izdarīt, panākt ko neiespējamu.
rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo).
savadīt Rīkoties, darīt (ko), lai (kāds) satiktos, iepazītos (ar kādu).
dzīvot ar savu galvu rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem.
salaist grīstē rīkoties, darīt tā, ka kaut kas notiek pretēji vēlamajam, sarežģījas.
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
ņemt savu galvu rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu).
izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu).
krimināltiesisko normu konkurence rodas gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums atbilst vairākiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, kas paredzēti Krimināllikuma dažādos pantos vai pantu daļās.
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml).
atlaida Romas katoļu baznīcas izsniegta atbrīvošana no tās uzliktā laicīgā soda jeb gandarīšanas par grēkiem; indulgence.
provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza.
padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu.
krāšņot Rotājot darīt (ko) krāšņu.
izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku.
aizrotīt Rotot aizdarīt.
ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku).
savangalēt rullēt izmazgāto veļu, lasi padarītu gludāku.
šaireiza Runā minētās sievietes reize (ko darīt); šās reize.
šāmreize Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize; šāmreiza.
šāmreiza Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize.
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust, darīt zināmu (ko).
pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1).
tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
teikt Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); [sacīt]{s:1817}.
sacīt Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); [teikt]{s:1818}.
dumjoties Runāt vai darīt dumjības.
jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
jaukties (arī maisīties) pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
glaudīt pa spalvai runāt, arī darīt (kādam) pa prātam; izdabāt.
jokāt Runāt, darīt ko, lai uzjautrinātu, izraisītu smieklus.
izpasēt Rūpējoties (par kādu), izdarīt (tam) pa prātam.
parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko.
riska Rūpes, raizes; darīšanas, kas prasa daudz pūļu, laika, enerģijas.
nārot Rūpēties, darīt labu vienmēr.
samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu.
kāršu un kauliņu spēles galds rūpnieciski ražots galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju likmju izdarīšanas vietām un klājumu.
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
citrusi Rūtu dzimtas ģints ("Citrus"), augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu.
ekoloģiskie noziegumi sabiedriski bīstami prettiesiski nodarījumi, kas apdraud noteikto ekoloģisko tiesību kārtību un sabiedrības ekoloģisko drošību, nodarot kaitējumu videi un cilvēku veselībai.
pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu.
sagrezīt sabojāt (nemākot ko darīt).
sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu.
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku.
sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu.
sadūrēt sadarīt.
sareitīt Sadarīt.
satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu.
sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
dakrist Sagadīties (darīt ko) ar kādu kopā.
pasarušēties Sagatavot (ko darīt).
notaisīties Sagatavoties (ko darīt).
sapravīties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
sariktēties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu).
izsist no segliem sagraut kāda uzskatus, pārliecību; padarīt bezpalīdzīgu, samulsināt kādu; atņemt kādam varu.
kontējums Saimniecisko darījumu atspoguļošana grāmatvedības kontos.
paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas.
pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
labdarīgs Saistīts ar labdarību (1), tai raksturīgs; filantropisks.
sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī).
saputrāt Sajaukt, izdarīt nepareizi.
haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu.
šuri muri sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības.
šuri-muri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi.
šurimuri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi.
kāds velns dīda saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto, izbrīnā par kādu rīcību, neizpratnē, kas uz to pamudinājis.
(kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
spējīgs uz visu saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
kā lābāns saka par lēnu, tūļīgu, neizdarīgu cilvēku.
uguns, ne laiks saka par ļoti izdarīgu straujas dabas cilvēku.
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
pinas kā gailis (biežāk vista) pa pakulām (arī pakulās) saka par neizdarīgu, neveiklu cilvēku.
taisās kā vista uz perēšanu saka par neizdarīgu, tūļīgu cilvēku.
sutrājas kā tāda sutra saka par neizveicīgu sievieti, kura neko nevar izdarīt laikā.
kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
velns dīda saka sašutumā, neapmierinātībā par ko izdarītu, neatzīstot, nosodot kādu rīcību
Dots pret dotu! Saka, atriebjot nodarīto.
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko tur var darīt, arī neko nevar darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
staigāt (kādam) pakaļ saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu.
kā velns saka, ja darbība ir ļoti intensīva, ja kas tiek darīts ļoti prasmīgi.
pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
rokas (biežāk nagi, pirksti) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
ēna krīt (uz kādu) saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts (arī sirds) silst (ari nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt).
par labu (kādam) saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts.
kā liedzējs liedz saka, ja kāda iekšēja sajūta it kā novērš uzmanību (no kā), liedz ko darīt.
tur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju saka, ja kādam grūti izdarīt pa prātam.
nagi niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt, ja kāds ko ļoti vēlas.
rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt.
mētājas kā vecs dālderis saka, ja kādam nav īsti ko darīt, nav darba, ja kāds klaiņo.
staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi.
būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt.
kā uzvarētājs saka, ja kāds ir gandarīts, lepns par sasniegto un to ārēji izrāda.
kā teļš saka, ja kāds ir gļēvs, ļauj ar sevi darīt, ko vien citi grib, ja ir neattapīgs, panaivs, neizveicīgs.
netīra sirdsapziņa saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas.
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib.
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
pirksti deg saka, ja kāds lielā nepacietībā grib ko darīt.
tīra sirdsapziņa saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
ne domāt nedomā saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
tīrs darbs saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
mokās kā govs ar sakām saka, ja kāds nopūlas, darīdams sev ko nepiemērotu.
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties.
Nekā nebija! saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
viens kuiļa rūciens saka, ja kas norit, tiek veikts (_parasti_ attālums), padarīts īsā laika sprīdī, ļoti ātri.
viens rūciens saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri, vienā mirklī.
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
ka vai nu saka, ja kas tiek darīts ļoti intensīvi, novērtēts ļoti pozitīvi.
viegla roka saka, ja kas tiek darīts, daudz nedomājot, neapsverot.
rokas ir par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt, paveikt, sasniegt.
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu.
rīts gudrāks par vakaru saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
lai nu paliek saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
roka neceļas saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
ne domas Saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt).
ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta; saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
nav nozīmes saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt).
nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko).
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
pamest ar pirkstu saka, ja pietiek ar visniecīgāko mājienu, lai kāds ko darītu.
aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
tur zāle neaug saka, ja tiek nodarīts liels posts.
rokas atkrīt (biežāk nolaižas) saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu.
kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu.
(visi) pātari sajūk saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
kas ir saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību.
mīļā miera labad saka, lai norādītu, ka kaut kas tiek darīts, lai izvairītos no strīdiem
stāvēt pie ratiem saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot nejaukties citu darīšanās.
tas ir kāda roku darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
tas ir kāda (roku) darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
Lai tad (arī tur) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tur (arī tad) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
haidi-raidi Saka, pamudinot ko darīt.
kā vista saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda neattapību, neizdarību, tūļību, _retāk_ raksturojot kāda nožēlojamo stāvokli, izskatu.
Ka ņemšu aiz škirkas! saka, piem., piedraudot piespiest ko darīt.
gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu.
nebūt no cukura saka, uzsverot, ka lietus nekādu ļaunumu nenodarīs, nekaitēs.
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku).
saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu).
sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu.
sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
izpravīties Sakārtoties, sagatavoties (ko darīt, kur doties u. tml.).
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
sadūšāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
sasparāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
sastarāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
pucēt vaļā sākt (intensīvi) ko darīt.
stāties Sākt (ko darīt, veikt); ķerties (2).
ķerties Sākt (ko darīt, veikt).
iesākt Sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu.
sprūdīt Sākt darīt (ko); ļaut (kam) norisēt.
pāriet no vārdiem pie darbiem sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.).
spert pirmo soli sākt darīt ko jaunu, būt sācējam, virzītājam.
pāriet (no vārdiem) pie darbiem sākt darīt ko.
ņemties sākt darīt un darīt (ko).
stāties Sākt darīt, veikt ko, novietojoties (darba, darbības vietā).
likties Sākt enerģiski, strauji darīt (kādu darbu).
šaut vaļā sākt kaut ko darīt
vjazaķ Sākt kaut ko darīt.
iesasākties Sākt ko darīt; nodarboties ar ko.
viksēt vaļā sākt ko darīt.
aizmizāt Sākt mizot (un tad pārtraukt to darīt).
iesākt Sākt pierast (ko darīt); pasākt.
spert kādu soli sākt realizēt ko iecerētu, noteiktu, darīt kaut ko, rīkoties, izzināt ko vairāk.
pasākt Sākt regulāri, vienmēr (ko darīt).
sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties.
noķaulēt Saķēzīt, padarīt neglītu.
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1).
dolce far niente saldā nekā nedarīšana.
salināt Saldināt, saldu darīt.
klementīns Salds un sulīgs auglis, mandarīna un sarkanā apelsīna krustojums.
sasprēgt Saliekt, aizdarīt (saliecamo nazi).
aplīgt Salīgt, veikt darījumu par kaut ko (sacīts par visu subjektu kopumu vai attiecināts uz visu objektu kopumu).
aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
dipitāls Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai arī atļaujot izmantot zemi; deputāts 2.
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
gabalalga Samaksa, atlīdzība par padarīto.
gabalsamaksa Samaksa, atlīdzība par padarīto.
peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu.
tālu Samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.).
aplikators Samērā vienkārša ierīce (nūja, lāpstiņa, šaujamierīce u. tml.), ar kuras palīdzību ievada medikamentus vietās, kur to nevar izdarīt ar rokām no tuvas distances.
satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju.
saticināt Samierināt; padarīt saticīgus.
izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
izsist no līdzsvara samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
izsist no sliedēm (arī no līdzsvara, segliem) samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
nomulsināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt.
nomulšināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt.
strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku.
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
mūlēt Sāpināt, darīt sāpes.
algolagnija Sāpju labpatika; seksuāli patoloģiska parādība; sāpju darīšana, apmierinot dzimuma tieksmes.
saplederēt Sapļāpāt, nodarīt ļaunu pļāpājot.
uzbrīdināt Sarāt, piedraudēt (par vēl neizdarītiem nedarbiem).
sačīgāt Saraustīt (parasti aiz matiem), lai nodarītu sāpes.
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
varza Sarežģītas, grūti kārtojamas darīšanas, arī nepatikšanas; arī jezga (2).
antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs.
norunāt Sarunā vienoties (ko darīt, par ko).
transakcija Sarunas, arī vienošanās (ekonomikā, politikā); plašs (parasti finansiāls) darījums.
sarunāties Sarunāt (ko darīt).
saspruņģēt Sasaistīt un aizdarīt ar nelielu tapu, puļķi.
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
rokrokā Saskaņā, vienotībā (ko darīt, veikt).
stundēt Saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
saslimināt Saslimdināt, padarīt slimu.
samužināt Sasmērēt, padarīt netīru.
sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi.
paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas.
saruņģēt Satīt, sarotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
saraizināt Satraukt, darīt bažīgu, bēdīgu.
uzjūdīt Satraukt, sakūdīt, padarīt nemierīgu.
uzkairināt Satraukt, uzbudināt, padarīt jūtīgu.
pasniegums Satura atklāšanas vai paskaidrošanas rezultāts ar nolūku padarīt to pēc iespējas uztveramāku.
šavai Sauciens, ar kuru aicina tūlīt, steigšus (ko darīt, kurp doties).
urpalēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem).
urpulēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem).
oddfellows Savādnieku neatkarīgais ordenis, ap 1750. g. Anglijā dibināta labdarības organizācija ar devīzi: draudzība, mīlestība un patiesība.
samatot Savākt dāvanas, ziedojumus (labdarības nolūkā).
beigtam Savienojumā "da beigtam": ar lielu piepūli, tā, ka vairs nevar (ko darīt).
pakavēt Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
palaist Savienojumā "palaist vaļu": atļaut (kādam) brīvi, neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib.
uzskate Savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
vienpersonas Savienojumā "vienpersonas verbs": verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
laist Savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
laist Savienojumā ar "vaļu": neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar "ko nu", "ko tur" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
ar Savienojumos "kopā ar", "līdz ar": norāda uz darītāju savstarpējo saistību.
derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
barišas Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu un mielasts sakarā ar šādu darījumu.
līkopi Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos, ko parasti atzīmē ar iedzeršanu.
datu bāze savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu; datubāze.
starpbanku attiecības savstarpējie banku darījumi, kas balstās uz abpusējām interesēm.
sažmaudzināt Sažņaugt kādā vietā, padarīt plānāku, tievāku.
seije Seija - koka trauks alus tecināšanai alus darīšanas laikā.
avantāžs Sekmīgi veikts darījums, izdevīgs stāvoklis.
iekšējie sekrētaudi sekrētšūnas (idioblasti) un sekrēttvertnes, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c., sekrētailes, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās.
pavešana netiklībā seksuālu darbību izdarīšana ar mazgadīgo, nepilngadīgu personu - pret tās gribu.
mufetišs Senajā Turcijā pēdējās instances tiesnesis labdarīgo biedrību lietās, arī Turcijas un Ēģiptes valdības vairāku ierēdņu tituls.
kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem.
Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu.
Hariščandra senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks, kas pazīstams ar savu labdarību un dāsnumu.
plāneniece Senlatviešu kāzās viena no panāksnieku dziedātājām, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā.
plānenieks Senlatviešu kāzās viens no panāksnieku dziedātājiem, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā.
druīdisms Seno ķeltu reliģija, kas izpaudās dabas spēku dievināšanā un upurēšanā, ko izdarīja mežos.
pajaunināties Sevi padarīt jaunāku.
literālkontrakts Sevišķa līguma forma romiešu tiesībās līdz Justiniāna tiesībām, kas balstījās uz Romas pilsoņu ierakstiem savās darījumu grāmatās.
lieliski Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
iesēdēt Sēžot (uz kā), padarīt (to) ērtu sēdēšanai.
pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt.
sasiet Sienot (kā) saites, sastiprināt, aizdarīt (to).
aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.).
piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
sierūzis Siernīca, siera darītava.
čība Sieviete (parasti negatīvi vērtēta, piem., tūļīga, neizdarīga).
remināt sildīt, padarīt remdenu.
kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti).
ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt.
smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli).
piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.).
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
izplakanot Sitot padarīt plakanu (saplacināt).
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
izklopēt Sitots (ar āmuru), padarīt plānāku (gaļas šķēli).
pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku.
interešu konflikts situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
sknabarāt skabargāt, padarīt atskabargainu un negludu.
kontaktdarījums Skaidras naudas darījums ar tūlītēju preču piegādi.
izskaidrot skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu.
paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu.
skaidrināt Skaidrot, padarīt skaidru, saprotamu.
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izskalot Skalojot padarīt tīru.
ambrāža Skaļš, vētrains pasākums vai notikums; uzdzīve; izdarības.
durt Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes.
bāzt purnu skatīties, lūrēt; jaukties citu darīšanās.
saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
skuķamreize Skuķa reize (ko darīt).
smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt.
pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
ļembāties Slaistīties, bez vajadzības darīšanās jaukties.
dīkoties Slaistīties, neko nedarīt, vaļoties.
sist gurķi slaistīties, neko nedarīt.
ļimbāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties.
ļurgāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties.
limbāties Slaistīties; jaukties citu darīšanās.
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru.
izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju.
izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju.
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus).
noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi.
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu.
pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu.
Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža.
atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu).
noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1).
pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1).
aizslēgt Slēdzot aizdarīt.
atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus).
pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu).
būdzīšanās Slepenas izdarības.
zabīt Slepeni darīt (ko).
budzīties Slepeni ko darīt, kārtot.
būdzīties Slepeni ko darīt, kārtot.
kumt Slepeni un steigā (kaut ko) darīt.
pa pakaļdurvīm (iet, nākt u. tml.) slepeni, arī nelikumīgi (darīt ko).
klāt Slēpt (ko), darīt neuztveramu, neatminamu u. tml.
ieslidināt Slidinoties padarīt gludu (parasti ledu).
ļaundarīt Slikti darīt, nodarīt skādi, postu.
vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi.
namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem.
inficēšana Slimības ierosināšana; inficēšana ar venērisku slimību ir krimināli sodāma, ja persona zinājusi, ka viņa slimo ar venērisku slimību un apzināti izdarījusi darbības, kas inficējušas citu personu.
simetromānija Slimīga tieksme izdarīt simetriskas kustības, piem., ar abām rokām reizē vienas rokas vietā.
homicidomānija Slimīga vēlēšanās izdarīt slepkavību.
enisofobija Slimīgas bailes no pārmetuma par izdarīto pārkāpumu.
čoskāties Slinki, nevīžīgi (ko) darīt; arī tūļīgi, gausi (ko) darīt, strādāt.
blekstēt Slinkot, kaut ko nevīžīgi darīt.
laist gurķi slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi
laist fufeli slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi.
laist luni slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi.
stiept gumiju slinkot; ļoti lēni negribīgi ko darīt.
staipīt (biežāk stiept) gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
stiept (retāk staipīt) gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
milīns Slinks, neizdarīgs cilvēks.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
noslīpēt Slīpējot padarīt asu.
uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu.
tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties.
nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu.
iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
mužināt Smērēt, padarīt netīru.
pečkāt Smērēt, padarīt netīru.
apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu).
aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu.
mimēze Smieklīga citu cilvēku atveidošana jeb pakaļdarīšana vārdos un uzvedībā.
šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt.
atalgot Sniegt gandarījumu.
reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
norādīt sniegt nepieciešamās ziņas; darīt zināmu.
iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko); darīt zināmu.
Labdarības organizāciju apvienība sociālā darba vēsturē nozīmīga organizācija, kas nošķīra reliģijā balstītu labdarību un zinātnisko labdarību – sistemātiski organizētu palīdzības nodrošinājumu tiem, kam tā nepieciešama nabadzības, slimības vai citu apstākļu dēļ.
veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā.
references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
ārpusģimenes aprūpe sociālās palīdzības veids, bērna aprūpes nodrošināšana pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas institūcijā gadījumos, ja bērns tiek šķirts no ģimenes mājas apstākļu, noziedzīga nodarījuma, dzīvības, veselības vai attīstības apdraudētības dēļ.
sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu.
huligāns Sodāmas nelietības izdarītājs.
soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt.
kriminālsods Sods, ko piespriež tiesa saskaņā ar attiecīgas valsts kriminālkodeksu par izdarītu kriminālnoziegumu.
disciplinārsods sods, kuru darba devējs vai pilnvarota amatpersona uzliek darbiniekam par nodarījumiem pret noteikto darba kārtību vai darba devēja rīkojumiem, kas izpaužas to nepildīšanā vai nekārtīgā un nolaidīgā izpildīšanā.
solīties Solīt (ko veikt, darīt).
solīt kā sunim desu solīt to, ko nedomā dot, darīt.
dzirties Solīties (ko darīt).
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
gumzīt Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu); burzīt.
divdibins Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens.
duidibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens.
divdibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka.
dastāt Sparīgi sākt (ko darīt).
ektīgs Sparīgs, enerģisks, uzstājīgs, uzņēmīgs, arī izdarīgs.
korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
kara tribunāls speciālas tiesas militārpersonu izdarīto kriminālnoziegumu vai ar likumu noteiktu smagāko noziegumu izskatīšanai.
apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt.
izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku.
dīlinga telpa speciāli iekārtota telpa, kurā dīleri nodarbojas ar darījumu operācijām, izmantojot tehniskos sakaru, informācijas pārraides un apstrādes līdzekļus.
dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
kārdinājums Spēcīga tieksme, velēšanās (pēc kā, ko darīt).
uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu); padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli).
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3).
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3).
pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
diadohokinēze Spēja izdarīt ātrā secībā antagonistiskas kustības nosacītā kārtībā, piem., apakšdelma pronāciju un supināciju.
dzimumspēja Spēja izdarīt dzimumaktu.
eipraksija Spēja izdarīt koordinētas kustības.
negociabilitāte Spēja noderēt par darījuma priekšmetu, speciāli par tirdzniecības darījuma priekšmetu, kredīta spēja.
atturētājs Spēja pretoties vai nodarīt postījumus, kas nodrošina atturēšanu.
aizsisties Spēji slīdot, aizdarīties.
aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt.
palīgspēka iekārta spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem.
spējiens spēks, spēja (kaut ko darīt).
promesse Spekulatīvs darījums ar loterijas lozēm, sakarā ar kuru noslēdz pirkuma līgumu par gaidāmo laimestu.
ņemties Spēt (ko veikt, izpildīt) un apņemties (to darīt), arī uzdrošināties (ko darīt).
krutēt Spēt, varēt ko darīt; būt tādā veselības stāvoklī, ka ir iespējams strādāt.
špundēt Spiest ko darīt.
mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
aizspiest Spiežot aizdarīt.
katatermometrs Spirta termometrs, kas paredzēts ar gaisu izdarīta atdzesējuma mērīšanai; lieto katatermometrijā.
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt.
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
batuts sporta ierīce, atsperīgs tīkls (garums 457 cm, platums 274 cm), kas ar gumijas amortizatoriem piestiprināts pie horizontāla rāmja 91 cm augstumā no grīdas, uz tā trenējas akrobāti, vingrotāji, daiļlēcēji; to izmantojot var izdarīt augstus atspēriena lēcienus, un apvienot tos ar vingrojumiem gaisā.
raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko).
rauties Spraigi, intensīvi darīt ko, darboties.
aizspraust Spraužot aizdarīt; spraužot savienot (parasti drēbes malas).
aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt.
piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas).
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas).
pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu).
piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot.
pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu.
standartčārters Standartveida preču pārvadājums noteiktos maršrutos čārteru darījumos.
UNIBOR Starpbanku kredītu procentu likme, kuru nosaka Unibanka un tā tiek lietota Unibankas un Unilīzinga līzinga darījumos.
disažio Starpība, kas izteikta absolūtos vai relatīvos skaitļos starp kādu par pamatu pieņemtu lielumu un kādu citu, mazāku atvasinātu lielumu vērtspapīru un valūtas darījumos.
mākleris Starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos.
komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus.
nolīgums Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt).
finanšu tirgus starptautiskais tirgus jeb ekonomisko attiecību kopums, kur notiek darījumi ar dažādiem finanšu instrumentiem atbilstoši tirgus pieprasījumam un piedāvājumam
reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana.
eirotirgus Starptautisks valūtas un aizdevu kapitāla tirgus, kurā darījumi tiek veikti eirovalūtās.
iebraukt auzās, arī sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi.
sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu.
rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko).
kriminālstatistika Statistikas daļa, kas sniedz ziņas: par tiesu sastāvu un to darbību; par noziedzīgo nodarījumu skaitu, veidu un vainīgām personām.
sarteris Stāvoklis, kad (galda spēlē) nav iespējams izdarīt kādu gājienu.
pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā).
pilna vaļa stāvoklis, kad (kāds) nav ierobežots, var darīt, ko grib.
nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt.
pusrats Stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam.
sasteigtība Stāvoklis, kad ko dara, veic, arī kad kas ir padarīts, paveikts steigā, parasti pavirši.
sprangas Stāvoklis, kad vairākas darīšanas sagadījušās kopā.
spēkā neesamība stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piemēram, darījumam, līgumam, likumam).
zinātība stāvoklis, kurā piemīt zināšanas par to, kā kaut ko darīt
beiselis Steidzīgs, neprecīzs kāda darba darītājs.
gūšņiem Steigā (ko darīt).
traukt Steigā darīt, veikt (ko).
sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt.
aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt); steigā nokļūt (kur); paspēt.
uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt.
degona Steiga, liela dedzība, neatliekama darīšana.
degoņa Steiga, liela dedzība, neatliekama darīšana.
rullēt Steigā, pavirši darīt (ko), darboties.
nogrūst Steigā, pavirši paveikt, izdarīt.
izdirbināt Steigšus (kaut ko) izdarīt.
raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt).
autoehopraksija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto kādu sava paša veikto izdarību.
izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu).
opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs.
saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; arī trenkt (2).
trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
pievietēt stipri sitot, blietējot, stampājot padarīt cietu.
stingrināt Stiprināt, padarīt stingrāku.
pikāties stīvēties, gausi, ar lielām grūtībām kaut ko darīt.
brist dubļus strādāt smagus lauku darbus; darīt ko nepatīkamu, apkaunojošu.
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
kābakāties Strādāt, darīt (ko) nepietiekami mērķtiecīgi.
dzīvāt Strādāt, darīt darbu.
aizsaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu; strauji bultēt ciet vai vaļā (durvis, vārtus u. tml.).
izraut Strauji izdarīt, izveidot (ko).
nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
dakrist Strauji sākt darīt (ko).
mesties virsū Strauji sākt darīt (ko).
laist vaļā strauji sākt ko darīt.
likties Strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā).
paderbelēt Strauji, pavirši kaut ko padarīt.
plačoties Strīdēties; nelietības darīt.
nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru.
nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus); sukājot noglaust uz leju (parasti matus).
nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
atsutināt Sutinot atdarīt (piemēram, atlīmēt, atmiekšķēt).
sūtīties Sūtīt vienam otru, citam citu (ko darīt, veikt, pēc kā).
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); likt ko darīt.
izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
gauneris Svārstīgs, nenoteikts, neizdarīgs cilvēks.
šauboties svārstīties, šaubīties, nezināt, ko darīt.
atsveķošana Sveķu tecināšana un savākšana no augošos kokos izdarītām brūcēm (meža blakus izmantošanas nozare).
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai.
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
tudīties Šā un tā, bet bez labuma (vajadzības) kaut ko darīt.
rušināt Šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem).
slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
skalderēt Šaudīties; žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
pusautomātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu.
automātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus.
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
šķērsgriezums Šķērsvirzienā izdarīts griezums, šķēlums.
kulāža Šķidruma zudums no iesaiņojuma transportējot, kas ceļas no grūti novēršamas un tikko manāmas izsūkšanās, iztecēšanas u. tml., tirdzniecības darījumos ar likumu pieļauts zudums.
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt.
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu); šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt.
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu).
sašņukt Šņaucot padarīt netīru.
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
krētāt Šo to darīt, krāmēt.
krētāties Šo to darīt, krāmēties.
samorgāt Šo, to darīt.
iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku.
citoloģiskā pārbaude šūnu analīze, parasti tiek izdarīta, lai konstatētu iespējamo vēža šūnu rašanos.
izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu.
īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu.
žvika Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
žvikaste Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
žvikstiņš Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
šiveris Šurp un turp skraidītājs, paviršs izdarītājs.
saskraidīties Šurp un turp skraidot daudz darīt.
aizšūt Šūt ciet; šujot aizdarīt (caurumu).
protestanti Tā dēvēja reformācijas piekritējus, kuri 1529. g. protestēja pret Vācijas ķeizara aizliegumu izdarīt baznīcas reformas.
apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus.
taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
lāgā Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt); tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe; īsti.
lāga Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt); tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe; lāgā 1(1).
uzvarošs Tā, ka izpaužas gandarījums par (piem., strīdā, sacensībā) iegūto pārākumu, sava pieņēmuma apstiprināšanos u. tml.
priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti.
finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti.
valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
fiksētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kad maršruta izvēle izdarīta iepriekš un nav atkarīga no tīkla stāvokļa.
noziedzīga nodarījuma draudi tāda personas rīcība, kas pauž reālu apņemšanos izdarīt kādu kriminālsodāmu nodarījumu.
žipene Tāda, kas var ātri ko izdarīt.
audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tādi spaidu līdzekļi, kurus piemēro nepilngadīgajiem par krimināllikumā paredzētiem sabiedriski bīstamiem nodarījumiem.
šeptīgs Tāds (cilvēks), kas bieži iesaistās negodīgos darījumos.
šeftīgs Tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos.
šeptīgs Tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos.
agensīvs Tāds (darbības vārds), kas apzīmē darbību pēc darītāja iniciatīvas.
bezatbildīgs Tāds (darbs, rīcība u. tml.), kurā izpaužas darītāja atbildības trūkums.
ārpusbiržas Tāds (darījums, līgums u. tml.), kas netiek veikts un reģistrēts biržā.
aizliegt tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
progresīvi secīgā kodēšana tāds attēlu saspiešanas paņēmiens, kad attēlu, kas progresīvi kodēts, var secīgi atkodēt, kā arī var izdarīt šai procedūrai pretēju procedūru.
nosacījums tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma.
neparakstīts Tāds dokuments, kam nav paraksta, kas to padarītu oficiālu.
loko Tāds komercdarījuma veids, kur pircējs preci pērk par cenu, kāda tai ir vietā, kur tā atrodas darījuma noslēgšanas brīdī.
norēķinu konts tāds konts centrālajā bankā, pie norēķinu aģenta vai centrālā darījumu starpnieka, kuru sistēmas dalībnieki izmanto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu glabāšanai un norēķiniem par sistēmas dalībnieku savstarpējiem darījumiem.
tiešs zaudējums tāds zaudējums, kas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas; katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu.
spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā; tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
spējīgs Tāds, kam ir sabiedrības nodrošināts stāvoklis, kurš rada iespēju ko darīt, veikt.
dziedinošs Tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
jaudnieks Tāds, kam ir spēks ko darīt.
acots Tāds, kam izdarīts acojums; okulēts.
pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
izvairīgs Tāds, kam piemīt tieksme izvairīties ko darīt, izpildīt, tāds, kas izvairās ko darīt, izpildīt.
vairīgs Tāds, kam piemīt tieksme vairīties ko veikt, darīt.
spēkā neesošs tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
spēkā esošs tāds, kam vēl ir juridisks spēks (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
atturīgs Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju; izvairīgs.
paisikle Tāds, kas bez vajadzības daudz runā un jaucas citu darīšanās.
starīgs Tāds, kas bieži mēdz (ko) darīt.
briesmīgs Tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
šaušalīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
šausmīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
daudzdaris Tāds, kas iesāk darīt vairākas lietas, bet tās nepabeidz (ar nopeļošu nozīmi).
vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
slēgts Tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku).
pašbrūvēts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts (1).
pusdarīts Tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts.
noziedzīgs Tāds, kas ir izdarījis noziegumu (2).
noziedzīgs Tāds, kas ir izdarījis noziegumu.
vells Tāds, kas ir ļoti enerģisks, uzņēmīgs, izdarīgs, arī pārgalvīgs.
izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
miegains Tāds, kas ir pasīvs, neizdarīgs; tāds, kam nav ierosmes.
rast Tāds, kas ir pieradis (ko darīt).
pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, negurstoši, bez apnikuma darīt ko.
drausmīgs Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
neizdzēšams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu.
nodevīgs Tāds, kas izdara nodevību; tāds, kam ir raksturīga tieksme izdarīt nodevību.
palaidnīgs Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem); arī nebēdnīgs, nerātns.
vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, tāds, kura dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
fluorogrāfisks Tāds, kas izdarīts ar fluorogrāfiju.
netīšs Tāds, kas izdarīts bez iepriekšēja nodoma, nevilšus.
okotns Tāds, kas izrāda patiku, vēlēanos (ko darīt).
jakaris Tāds, kas jaucas citu darīšanās.
krājaizdevu Tāds, kas kārto kredītdarījumus un citas finansiālas operācijas, darbojoties uz kooperatīviem pamatiem (par iestādi, organizāciju).
ieriebīgs Tāds, kas mēdz ieriebt, darīt ļaunu.
dirselīgs Tāds, kas mēdz solīt noorganizēt lielu pasākumu, bet nespēj neko izdarīt.
cildīgs Tāds, kas musina kaut ko izdarīt.
nevainīgs Tāds, kas nav izdarījis neko tādu, par ko pēc likuma būtu sodāms; tāds, kas pēc likuma nav vainojams kādā noziegumā.
neizteikts Tāds, kas nav izpausts; tāds, kas nav darīts zināms citiem.
slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
nelegāls Tāds, kas neatbilst likumam; tāds, kas tiek veikts bez juridiskām tiesībām to darīt.
vilceklis Tāds, kas neko nevar padarīt laikā, tūļa.
nebīstams tāds, kas nevar nodarīt ļaunumu un nav sasistīts ar risku.
jākalps Tāds, kas otram visu pa prātam grib izrunāt un izdarīt.
daiļš Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
atenuēts Tāds, kas padarīts nepatogēns, piem., dzīvā vakcīna.
padziļināts Tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks.
bodžijs Tāds, kas pārspīlēti seko jaunākām modēm un izdarībām.
trakalis Tāds, kas pats ir traks, pārdrošs, pārgalvīgs vai var citu par tādu padarīt.
nevarīgs Tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība.
pieskaitāms Tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā).
vēlreizējs Tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi.
tīšs Tāds, kas tiek darīts, veikts apzināti, ar nodomu.
nejaušs Tāds, kas tiek darīts, veikts bez nolūka, iepriekšēja nodoma.
bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, radīt nelaimi.
nespējīgs Tāds, kas, piemēram, fiziskā vājuma, slimības, vecuma dēļ, nav spējīgs ko darīt, veikt.
transvagināls Tāds, ko var izdarīt caur maksti, piem., operācija.
transuretrāls Tāds, ko var izdarīt caur urīnizvadkanālu, piem., operācija.
patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs.
nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem).
pārsteigts Tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju).
sēne Tāds, kurš nepiekrīt kaut ko darīt, atsakās, autsaiders, atkritējs.
dimža Tāds, kurš saviem strādniekiem liek darīt vairāk nekā var padarīt.
nepateicīgs Tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu).
profesionālā noziedzība tādu personu noziedzīgas darbības, kurām krimināli sodāmi nodarījumi kļuvuši par pastāvīgu nodarbošanos un galveno naudas līdzekļu iegūšanas avotu.
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
turpat Tai pašā laikā, kad (kas) tiek darīts, noris.
sviķe Tapa mucas cauruma aizdarīšanai.
sviķis Tapa mucas gaisa cauruma aizdarīšanai.
svīks Tapa mucas gaisa cauruma aizdarīšanai.
sproslis Tapa, puļķis, kociņš (kā aizdarīšanai).
attaisnojums Tas (fakts, apstāklis), kas pieļauj (ko darīt).
visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
ziņa Tas (piemēram, fakts), kas tiek darīts zināms.
partneris Tas (piemēram, valsts, uzņēmums, persona), ar kuru ir savstarpējas, piemēram, līguma, darījuma, attiecības.
aizmiģelis Tas (tāds), kas darbā aizmieg; gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
lex loci tās valsts likums, kur veic darījumu.
uzdevums Tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt; darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic.
veikums Tas, kas ar rīcību, darbību ir īstenots; izdarītais, paveiktais.
dzinulis Tas, kas ierosina spēcīgu gribu (ko darīt).
dzineklis tas, kas ierosina spēcīgu gribu kaut ko darīt; dzinulis, dziņa
dzinējs tas, kas ierosina spēcīgu gribu ko darīt; [dzinulis]{s:537}
aizsācējs Tas, kas iesāk (ko darīt).
darījums Tas, kas ir izdarīts, paveikts; darbības rezultāts.
padarīt Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
vecināts Tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks.
ziņa Tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt).
kārdinājums Tas, kas izraisa spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
joks Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
maksa Tas, kas tiek darīts vai dots kā atlīdzība (par pakalpojumu, darbu u. tml.).
nav spiesta lieta tas, ko veikt, darīt nav nepieciešams.
iesācējs tas, kurš iesāk (ko darīt); veic pirmo (darbības, norises) posmu
skādnieks Tas, kurš nodarījis zaudējumus, vai izraisījis bojājumu.
atbrīvotājs Tas, kurš palīdz padarīt valsti, tautu, reģionu neatkarīgu, brīvu (parasti militārā ceļā).
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to).
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu).
Baigais gads tautas dots apzīmējums PSRS okupācijas 1. gadam (1940. VI - 1941. VII) Latvijā, raksturojot ieviestā staļinisko masveida represiju un deportāciju (1941. 14. VI) režīma ļaundarības.
ierašu dziesmas tautasdziesmu žanrs, kas saistīts ar darbību (dažādām izdarībām, dejām, spēlēšanu).
tautininki Tautininku savienības (dib. 1924) biedri; 1926. g. kopā ar kristīgo demokrātu partiju izdarīja valsts apvērsumu Lietuvā.
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
Gambrīns Teiksmains lejasvācu karalis, kas esot izgudrojis alus darīšanu.
saukt Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā).
lappārdale Tekstapstrādes un datorizdevniecības operācija, kas pārnumurē lappuses gadījumos, kad tiek iesprausts vai izmests teksts, pārvietotas rindkopas vai arī izdarītas kādas citas izmaiņas.
apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
reklāma teksts, attēls, videomateriāls u.tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru.
brīvās tirdzniecības zona teritorija, kurā dalībvalstis savstarpējos tirdzniecības darījumos ir atbrīvotas no muitas maksājumiem.
reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības.
aizšķērpelēt Tēšot darīt nelīdzenu, ietēst vietvietām.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
tēvamreiza Tēva reize (ko darīt).
papildizmeklēšana krimināllietā tiek izdarīta tajos gadījumos, kad tiesa (tiesnesis) konstatējusi, ka apstākļus, kuriem ir svarīga nozīme lietā, nevar noskaidrot tiesas izmeklēšanā, tāpēc lieta nosūtīta prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas trūkumu novēršanai.
soda ietveršana tiek piemērota gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu; galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākā vai arī pilnīgi vai daļēji sakaitot piespriestos sodus.
garnadzība Tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīka zādzība.
sliekties Tiekties (ko darīt).
censties Tiekties, pūlēties (ko darīt, sasniegt mērķi).
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
proklāma Tiesas izdarīta publikācija, kuras nolūks darīt zināmu kādu juridisku aktu un noskaidrot nezināmo personu tiesības.
retrotrakcija Tiesībās princips, pēc kura tiesiska darījuma radītās tiesības un pienākumi apsverami no konstitutivā (tiesību radītāja), bet ne konfirmatīvā (apstiprinātāja) fakta izcelšanās brīža.
pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām.
tiesību normu socializācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā tās tiek darītas zināmas sabiedrībai - publicēšana, skaidrojumi masu mēdijos, publiskas lekcijas, bukleti, apmācība skolās u. c. pasākumi.
causa Tiesiska akta (darījuma) pamats resp., mērķis.
akcidentālijas Tiesiska darījuma gadījuma sastāvdaļas, blakus noteikumi.
infeudācija Tiesisks darījums ar ko allodu pārvērš par feodu.
izmeklēšanas tiesnesis tiesnesis, kuram pastāvīgi vai uz noteiktu laiku uzlikts par pienākumu izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu.
taisni Tieši, bez aplinkiem, arī neko neslēpjot (ko runāt, darīt u. tml.).
tīkoties Tīkot (parasti ko darīt); tikt tīkotam.
ulseknēt Tīkot, gribēt, skatīties, bet neko nedarīt.
sasakņopkāties Tikt aizdarītam ar spiedpogu.
aizsieties Tikt aizsietam, it kā bez darītāja gribas.
noslēgties Tikt aizslēgtam, aizdarītam; refl. --> noslēgt (1, 2).
vili Tikt aizturētam nozieguma izdarīšanas laikā.
notikt tikt darītam, veiktam, organizētam (par darbību, pasākumu)
pieveikt Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
nākt Tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu).
krist Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
izadarities Tikt izdarītam, paveiktam.
izadoties Tikt izgatavotam, izveidotam, izdarītam labi, prasmīgi.
iet Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).
iekļauties Tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
izdoties Tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams.
padoties Tikt paveiktam, izdarītam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām.
pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
brujons Tirdzniecībā grāmata, kur īsi ieraksta dienas darījumus.
tirgus tirdzniecības darījumi krogos.
akceptācija Tirdzniecības darījumos atbilde uz iesūtīto oferti, ka piedāvājums pieņemts.
spota darījums tirdzniecības darījums ar precēm, kas jau atrodas darījuma vietā.
prokūrists Tirdzniecības uzņēmuma, firmas uzticības persona, pilnvarotais, kas veic komerciālus darījumus.
veikals tirdznieciska, arī finansiāla darbība, arī darījums.
paštirgotājs Tirgotājs, kas visus darījumus slēdz uz paša rēķina, pretēji aģentam vai komisionāram, kas darījumus slēdz uz sveša (mandanta, "patrona") rēķina.
dīlot Tirgoties, kārtot darījumus.
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
mantas nolaupīšana tīša prettiesiska, bezatlīdzības svešas kustamas mantas izņemšana aiz mantkārības no uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vai atsevišķu personu īpašuma vai valdījuma, lai rīkotos ar to kā ar savu (sev vai citai personai), kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums.
tīšot Tīšām darīt, spītēt.
noziedzīgs nodarījums tīši vai aiz neuzmanības darīta darbība vai bezdarbība, kura paredzēta Krimināllikumā un par kuras izdarīšanu draud kriminālsods.
iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu.
ruņģēt Tīt, rotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
tracēt Tracināt; padarīt traku, nemierīgu.
tiesības tradīciju, morāles normu nodrošināts pamatojums, iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties).
ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu).
lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot).
kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
mistrēt Traucēt cits citam, darīt un runāt nepareizi.
marudzīt Traucēt, kavēt kādam ko darīt.
slaukts Trauks (kubls) alus darīšanai.
aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.).
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt; trinot izveidot (kam) vēlamo formu.
trikšināt Trokšņot, kaut ko darīt, radot troksni.
YKWYCD Tu zini, ko tu vari darīt (angļu "you know what you can do"; īsziņās).
zigzdot Tukšu darīt, nosist laiku pa tukšo.
zigzdoties Tukšu darīt, nosist laiku pa tukšo.
steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
uz līdzenas vietas tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
čušāties Tūļājotie, lēnām un mierīgi darīt (kaut ko).
satūļāties Tūļājoties sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
tuntelēt Tūļāties, kaut ko lēnām, nesteidzoties darīt.
kramažāties Tūļāties, lēnām kaut ko darīt; lēnām iet.
ķērināties Tūļāties, nedarīt neko prātīgu.
gorīties Tūļāties, nekā nedarīt.
čumelēties Tūļāties, neveikli darīt.
čušņāties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu.
čusnīties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu.
mačāties Tūļāties, neveikli, lēnām (kaut ko) darīt.
taulēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauņāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauņāties Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tautāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauvēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
pempelēties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt.
penterēties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt.
pīčāties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt.
tušīties Tūļāties; lēni, tūļīgi ko darīt.
nūžāt Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
nūžāties Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
sapompaļāties Tūļīgi, gausi sagatavoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
izpindzelēties Tūļīgi, gausi sagatavoties un iesākt (ko darīt).
sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
knusīties Tūļīgi, neizveicīgi kaut ko darīt.
čommāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi (ko) darīt; nekārtīgi (ko) likt, novietot (tā, ka saburzās, saspaidās u. tml.).
čammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darīt; nevīžīgi vākt (piemēram, ko kopā).
čāča Tūļīgs, gauss, neizdarīgs cilvēks (parasti sieviete).
zīst Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
sūkāt Turēt, (ko) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
darījumtūrisms Tūrisma veids, kurā ceļojuma galvenais nolūks ir dienesta darījumu kārtošana, komercdarbības jautājumu risināšana, piedalīšanās konferencēs un sanāksmēs, izstāžu apmeklēšana, ko parasti pilnībā apmaksā darba devējs vai arī daļu no izdevumiem sedz darba devējam solidārā uzņemošā puse; lietišķais tūrisms.
caritas Tuvākā mīlestība, cieņa, labdarība.
sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu.
savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem.
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
saurdīt Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu.
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko).
piečurāt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju.
piemīzt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju.
pazibināt Uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu.
padakstīties Uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam.
puspusēm Uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi.
semantiskā kategorija uz vienas vai vairāku kopīgu pazīmju pamata izveidota semantisku vienību grupa, piemēram, darītājs, izjutējs, subjekts, objekts; arī vispārīga semantiska pazīme, pēc kuras valodas vienības dala grupās, piemēram, dzīvums, priekšmetiskums, noteiktība.
piedāvājums Uzaicinājums (ko) darīt, izmantot.
piedāvāšana uzaicinājums izmantot, izlietot (ko), darīt (ko)
pie darba uzaicinājums sākt ko darīt.
piedāvāt Uzaicināt, dot iespēju, izteikt priekšlikumu (ko darīt).
blīdināt Uzbarot, padarīt tuklu.
dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam.
braukt virsū Uzbrukt; darīt pāri.
uzkužināt Uzbužināt, padarīt mīkstāku, kuplāku.
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu; izdarīt literāru zādzību.
apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru.
jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu.
nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku.
kompulsija Uzmācīga ideja, nepārvarama tieksme izdarīt kaut ko pretēji savai pārliecībai vai gribai.
uzpederināt Uzmudināt, ierosināt (ko darīt).
drošināt Uzmundrinot, nomierinot censties darīt drošu, paļāvīgu.
ņemt uz savas sirdsapziņas uzņemties atbildību (par ko, parasti par kādu nodarījumu).
gruzitsja Uzņemties kaut ko darīt.
sapausties Uzņemties ko izdarīt.
finanšu pārskati uzņēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu pārskats, kas ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu, kas parāda visas izmaiņas pašu kapitālā, naudas plūsmas pārskatu, grāmatvedības politikas aprakstu un pielikumus.
sabiedriskās attiecības uzņēmuma, iestādes sabiedriskā tēla veidošana, šo pasākumu mērķis - reklāmas, labdarības un citu pasākumu rezultātā iegūt sabiedrības simpātijas; sadarbība ar sabiedrību.
pasacilāties Uzsākt ko darīt.
uzauzot Uzsist, izdarīt sitienu (zirgam, ar pātagu).
siet Uzskatīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru.
apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju.
trasts Uzticēšanās darījums, kurā persona(s) citas personas interesēs pārvalda īpašumu.
kamandavāt Vadīt (piemēram saimniecību); likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
tiesību pārkāpšana vainu saturoša, prettiesiska personas darbība (vai bezdarbība), kas nodara vai var nodarīt ļaunumu atsevišķām personām, sabiedrībai vai valstij.
organizēta grupa vairāk nekā divu persona izveidota stabila apvienība, kurā iepriekšējas vienošanās laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi, un tā radīta ar nolūku kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu.
atkārtotā izlase vairākās paaudzēs pēc kārtas vai ar pārtraukumiem izdarīta masveida izlase, lai jaunradušās mutācijas un rekombinācijas izmantotu šķirnes uzlabošanai.
aizbāzelēt Vairākkārt bāžot ko, piepildīt, aizdarīt, aizsprostot.
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
bukšināties Vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni; bokšināties.
bokšināties Vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni.
iecilāt Vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas).
apmurdzināt Vairākkārt gumzot, murdzot, padarīt inertu (šļauganu, bezspēcīgu).
svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru); mētāties (2).
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
iekacināt Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
iekacināties Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
aizlaistīt Vairākkārt lejot, padarīt slapju.
iemazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu.
nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
munstierēt Vairākkārt mēģinot, censties (ko) izdarīt.
iepļaut Vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku).
klopēt Vairākkārt sist (ar kādu rīku), lai darītu plānu, mīkstu (parasti gaļu).
atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
sabungāt Vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas).
pārburzīt Vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu).
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
iebraucīt Vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu).
dasakopties Vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā).
zagstīt Vairākkārtīgi zagt, izdarīt noziegumus.
iepriekšēja vienošanās vairāku personu vienošanās uzsākt kopīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
sargāties Vairīties (ko darīt).
krist Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā).
civilprasība krimināllietā vajadzība, ko fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziegumu nodarīti materiāli zaudējumi, piesaka pret apsūdzēto vai pret personu, kas materiāli ir atbildīga par apsūdzētā darbību, nolūkā panākt viņai nodarīto zaudējumu atlīdzību.
ļebināties Vāji, bez spēka (ko) darīt, strādāt; nekārtīgi strādāt.
vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana.
skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā.
linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus.
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem.
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus).
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas institūcijas piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
krimināltiesības valsts izdots normu kopums, kas nosaka, kādas darbības vai bezdarbība ir krimināli sodāma, kādi ir sodu veidi un kādā apmērā draud sods par izdarīto nodarījumu, kā arī reglamentē sodu noteikšanas nosacījumus.
administratīvā atbildība valsts noteikts piespiedu līdzeklis, ko piemēro par mazāksvarīgiem tiesībpārkāpumiem, kurus izdarījušas fiziskas vai juridiskas personas.
juridiskā atbildība valsts piespiešana tiesību prasību pildīšanai, tiesiskās attiecības, kad katrai no pusēm ir jāatbild citas puses, valsts un sabiedrības priekšā; valsts piespiešanas piemērošana tiesībpārkāpējiem par izdarīto tiesībpārkāpumu, kam ir personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un kas paredzēts tiesību normās.
dzimumnoziegumu veikusi persona valsts probācijas dienesta izpratnē - persona, par kuru ir saņemts notiesājošs nolēmums par izdarīto dzimumnoziegumu, kurā ir identificējams upuris un kuru izdarījusi pilngadīga persona.
prevencija Valsts realizēts pasākumu kopums, kas vērsts uz to, lai kavētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valstī vai kādā tās reģionā.
noziegumu profilakse valsts varas un pārvaldes iestāžu, pašvaldības vai personu grupu, vai arī atsevišķu indivīdu veikto pasākumu un darbību kopums noteiktu noziedzīgu nodarījumu veidu ierobežošanā vai novēršanā, vai arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu novēršanā.
frontofiss Valūtas darījumu telpa - komercbankas apakšnodaļa, ko veido darījumu telpa un iekārtas, kas tiek izmantotas informācijas saņemšanai, darījumu slēgšanai un valūtas pozīciju un limitu uzraudzībai.
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
atvērt sirdi vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību.
akvaforts Vara griezums (gravīra), izdarīts ar stiprām skābēm.
teikšana vārdu, teksta runāšana, parasti ar mērķi darīt (ko) zināmu
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt.
pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt.
ievaļāt Varēt, iespēt, izdarīt.
ņuņņa Vārgs, neizdarīgs, arī raudulīgs cilvēks.
nevēklis Vārgs, neizdarīgs, rīcībā neveikls, nedrošs cilvēks, resp., neveiklis, gļēvulis.
zabulēt Vārīt, traipīt; darīt netīru.
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
auglināt Veicināt auglību, padarīt auglīgu.
turēties Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli).
pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
niansēt Veidot (kam) nianses; darīt ko (piemēram, mākslas darbu) niansēm bagātu.
reljefēt veidot ar izciļņiem un padziļinājumiem; padarīt reljefu^2^.
kompostrēt Veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai.
mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
živerēties Veikli, enerģiski (ko) darīt rīkoties, darboties.
šiverēt Veikli, enerģiski (ko) darīt; ātri iet; staigāt.
fifīgs Veikls, izdarīgs; arī manierīgs, kaprīzs.
ziķerzellis Veikls, izveicīgs, izdarīgs puisis.
šaharēt Veikt (parasti blēdīgus) darījumus.
kulēžos iet veikt intīmas darbības, netikli izturēties, kopīgi darīt kādu lietu.
turēt līdzi veikt tādu pašu (piemēram, darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
kārtāt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, rezultātu.
kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
dasadarīties Veikt, darīt darbus līdz kādam laikam.
beigt Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
zavoračivaķ Veikt, izdarīt.
galēt Veikt, padarīt, arī izlietot.
domicilvekselis Vekselis, uz kura tā akceptētājs ir norādījis maksājuma izdarīšanas vietu.
pēcindosaments Vekseļu un čeku tiesībās, tād indosaments, kas izdarīts pēc vekseļa samaksas termiņa notecējuma.
postnumerando Vēlāk maksājot: darījumos lietots apzīmējums maksājuma izdarīšanai pēc preces saņemšanas.
noziedzīga nodarījuma mērķis vēlamais noziedzīgais rezultāts, ko persona, kas izdara noziedzīgu nodarījumu, vēlas sasniegt.
ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu.
izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu.
ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu, velēšanai.
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
negribīgums Vēlēšanās, patikas trūkums (ko darīt).
aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums.
siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
aizvilkt Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko).
sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu).
pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku; pastiept.
pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu).
pievilkt Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu).
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
aizvelmēt Velmējot aizdarīt, noslēgt.
sist vēju ar dūri velti mēģināt ko darīt, velti pūlētis.
padairīties Veltīgi mēģināt izdarīt.
parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku.
savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju.
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piemēram, plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.
darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
pievērt Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi.
aiztaisīt Verot aizdarīt.
aizvērt Verot aizdarīt.
pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi); atšķirt.
atvērt Verot, arī velkot atdarīt.
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
ķēriens Vērtīgs ieguvums, izdevīgs darījums.
pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem.
tūtiņu dreijātājs viegla darba darītājs; cilvēks, kas nerada neko vērtīgu.
apskaišanās Vieglas pārejošas dusmas bez tieksmes kādam nodarīt sāpes.
izčabināt Viegli izpurināt; viegli purinot, padarīt irdenu.
čibināt Viegli purinot, cilājot, darīt irdenu.
uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
izplikšināt Viegli sitot, padarīt gludu (piemēram, mīklu).
nospiest kā blakti viegli, bez lielām pūlēm panākt kāda bojāeju, padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt.
tīt ap pirkstu (kādu) viegli, nemanāmi pakļaut savai gribai, padarīt pilnīgi padevīgu (bieži pretējā dzimuma pārstāvi); veikli apmuļķot.
denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai.
eliksīrs Viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības.
glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni.
kopnodarītājs Viena no vairākām vai daudzām personām, kas ir vainīgas nodarījumā.
darienis Vienā raudzēšanas, darīšanas reizē iztecinātais alus.
noziedzīgu nodarījumu daudzējādība vienas personas izdarīti divi vai vairāki patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm vai arī tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, ja tos neaptver vainīgās personas vienots nodoms, kā arī personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums, kas satur vismaz divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes.
noziedzīgu nodarījumu kopums vienas un tās pašas personas izdarīts viens (ideāls kopums) vai vairāki (reāls kopums) noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku dažādu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav iestājies kriminālatbildības noilgums.
čorkāties Vienatnē un nopietni kaut ko darīt, nepievēršot uzmanību apkārtnei.
rūčāties Vienatnē, bet nopietni darīt (kaut ko).
autraits Vienkāršs darījums.
bezpersonas teikums vienkopas teikums, kurā nosaukts process, nenosaucot darītāju, un kurā galvenā locekļa funkcijā ir bezpersonas darbības vārds trešās personas formā.
pastiepiens Vienlaidu darījums.
segtspēja Vienmērīga krāsas vai emaljas slāņa spēja padarīt krāsojamo virsmu neredzamu.
konsorcijs vienošanās, apvienība; piemēram, (starp vairākām bankām un/vai rūpniecības firmām) kopīgai aizņēmuma izveidošanai vai lielu komerciālu darījumu veikšanai.
grāmatvedības uzskaites unificēšana vienotu noteikumu radīšana darījumu, materiālo resursu u. c. uzskaitei.
atteikšanās no mantojuma vienpusējs darījums, kas apliecina brīvas gribas izpausmi nepieņemt mantojumu.
Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā.
stellaža Viens no spekulatīvākiem biržas darījumu veidiem, kad pircējs iegūst izvēles tiesību nopirkt termiņā attiecīgās preces, resp. vērtspapīrus, vai arī tos piegādāt par iepriekš norunātu cenu.
politiskā atbildība viens no starptautiski tiesiskās atbildības veidiem, kas izpaužas apliecinājumos cietušajai pusei, ka tiesību pārkāpumi neatkārtosies, atvainojumos, nožēlas izpausmēs, konkrēto tiesībpārkāpumos vainojamo personu sodīšanā, citās morālā gandarījuma došanas formās cietušai pusei.
kiberbulings viens no vardarbības veidiem, kas radies līdz ar moderno tehnoloģiju un sociālo tīklu attīstību, un ko raksturo uzvedība, ko indivīds vai grupa veic ar informācijas tehnoloģiju starpniecību, atkārtoti sūtot naidīgas, agresīvas vai pazemojošas ziņas, lai nodarītu kaitējumu vai radītu diskomfortu kādai personai vai grupai.
komercviesnīca Viens no viesnīcu tipiem, kuras sniedz pakalpojumus galvenokārt darījumu tūristiem un parasti ir izvietotas pilsētu darījumu centros, atbilst augstākajām kvalifikācijas kategorijām, aprīkotas darījumu tūristu vajadzībām (internets, citi sakaru līdzekļi, apspriežu telpas, darījumu centrs utt. ).
darījumviesnīca Viesnīca, kas ir specializējusies darījumtūristu apkalpošanā, to raksturo lietišķi iekārtoti numuri, operatīvas sakaru iespējas, darījumu veikšanai piemērotas telpas, tehnoloģiski aprīkots darījumu centrs un uz darījumviesiem orientēts pakalpojumu klāsts.
programmas pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde tiek pārtraukta, lai veiktu vizuālu programmas pārbaudi, izdrukātu starprezultātus vai izdarītu cita veida tās izpildes analīzi.
darītava Vieta, kur kaut kas tiek darīts.
melnā birža vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi.
nozieguma izdarīšanas vieta vieta, kur tika izdarīts vai iespējams ka izdarīts noziedzīgs nodarījums vai vieta, kur atrastas tā sekas.
atgriezeniskais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju jebkurā personā.
aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vaļā; vijot aizdarīt.
madēties Vilcināties kaut ko darīt.
minstināties Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot.
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
saviļināt Viļājot padarīt (apaļu, gludu).
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
vīnūzis Vīna darītava.
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne caurstaigājamas ailas aizdarīšanai.
kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
galvenā grāmata virsgrāmata - grāmatvedības reģistrs, kurā darījumus reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem, ieraksta un apkopo sintētiskās uzskaites datus pa visu gadu.
lažs Virsmaksa biržas darījumos un komercdarījumos: (a) starpība starp zelta (sudraba) naudas nominālvērtību un šīs vērtības ekvivalentu papīrnaudā, kuru piemaksā mainot (pārdodot) papīrnaudas zīmes pret zelta (sudraba) monētām; (b) naudas zīmju, obligāciju u. c. vērtspapīru tirgus kursa paaugstinājums salīdzinājumā ar tā nominālvērtību.
matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu.
žakarēties Virspusēji kaut ko darīt.
satreibēt virspusēji padarīt.
bakši Virspusīgi (pa)darīts, nederīgs, nenopietns darbs.
mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
sagatavošanās visa nepieciešamā izdarīšana (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
rīkošana visa vajadzīgā izdarīšana, lai varētu notikt (piemēram, svinības, pasākums)
grupas iekšējie darījumi visi darījumi, kurus veicot grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citas tajā pašā grupā ietilpstošās komercsabiedrības vai kāda fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar šīs grupas komercsabiedrībām ir ciešas attiecības, izpildīs savas saistības neatkarīgi no tā, vai tās radušās uz līguma vai kāda cita pamata, kā arī neatkarīgi no tā, vai par šo saistību izpildi ir paredzēta samaksa vai nav.
spēzes Visi izdevumi, kas ceļas kādā veikala darījumā.
riska koncentrācija visi riska darījumi, kurus finanšu konglomerātā uzņemas komercsabiedrības un kuru iespējamie zaudējumi ir tik lieli, ka var apdraudēt finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību maksātspēju vai finansiālo stāvokli; šādi darījumi var būt saistīti ar darījuma kredītrisku (tai skaitā partnera risku), ieguldījumu risku, apdrošināšanas risku, tirgus risku, citiem riskiem, šo risku kombinācijām vai mijiedarbību.
līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo.
izdarība Vispārināta īpašība --> izdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ļaundarība Vispārināta īpašība --> ļaundarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, noziedzīga rīcība; noziegums.
neizdarīgums Vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizdarība (1).
neizdarība Vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
semantiskais subjekts vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas.
subjekts Vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas.
drebstelēt Visu darīt ātri, bez apdomāšanas.
pūlings Visu investoru darījumu ar vērtspapīriem koncentrēšana džoberu kontos.
vivisektors Vivisekcijas izdarītājs.
maderēt Vīzdegunīgi iet uz darbu darīt kaut ko, kas nav pa spēkam.
panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku.
kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
palaist nagus zagt, izdarīt sīkas zādzības.
aizmirst zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
ķīlāšanas tiesība zemes gabala īpašnieka vai viņa vietnieka (lietotāja, nomnieka, pārvaldnieka) darbība pašaizsardzības nolūkos pret nodarījumu vai iespējamiem zaudējumiem.
apiņu nodevas zemnieku nodevas muižai, ko bija jādod alus darīšanai, lielums dažādās vietās un laikos bija dažāds, varēja svārstīties \~3-16 kg no 1 arklu lielas saimniecības.
ziberēt Zibensātrumā rīkoties, (kaut ko) darīt.
dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem.
aizziest Ziežot aizdarīt, piepildīt (ar ziedi, masu).
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
aizzīmogot Zīmogojot nodrošināt, padarīt neaizskaramu.
pazīt savus papenheimerus zināt, ar ko ir darīšana - izteiciens no F. Šillera traģēdijas "Vallenšteina nāve".
enoloģija zinātne par vīna darīšanu.
burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle.
pārtrūkst filma, arī plīst filma zūd spēja atcerēties (parasti alkohola reibumā darīto).
lensmanis Zviedrijā agrāk - valsts ierēdnis, kas lauku apvidos drīkstēja izdarīt arestu, saukt pie atbildības u. tml.
nosūdzēt Žēlojoties par (kāda) pārkāpumiem, nodarījumiem, apsūdzēt (to, parasti slepus, arī savtīgos nolūkos).
skuļiķ Žēloties par pāridarījumu.
skaldarēt Žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa darī.