Paplašinātā meklēšana
Meklējam nākt.
Atrasts vārdos (25):
Atrasts vārdu savienojumos (95):
- (ie)nākt galvā (arī prātā)
- (ie)nākt prātā (arī galvā)
- (no)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs)
- (no)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupes (arī ūtrupnieka) āmura
- (no)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupnieka (arī ūtrupes) āmura
- (no)nākt ausīs
- (no)nākt pie secinājuma
- (no)nākt pie slēdziena
- (no)nākt zem āmura
- būt (arī (no)nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām
- būt (retāk nākt) (labi, arī krietni) gados
- būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā
- gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu
- iet (arī nākt, retāk staigāt, soļot) (kāda) pēdās
- iet (arī nākt) uz ādas
- iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū
- iet (arī nākt) uz kakla
- krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs)
- krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos
- nākt modē
- nākt (arī atnākt) slaucamai
- nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu
- nākt (arī iet) uz ādas (arī virsū)
- nākt (arī iet) uz kakla
- nākt (arī kāpt) augšā
- nākt (arī parādīties) atklātībā
- nākt (arī stāties) tiesas priekšā
- nākt (arī tikt, sisties) cauri
- nākt (dienas) gaismā
- nākt (kāda) pēdās
- nākt (kāda) rokās
- nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs)
- nākt (retāk ierasties) pasaulē
- nākt atmiņā
- nākt augšā
- nākt augšā (arī augšup)
- nākt ausīs
- nākt dienas gaismā
- nākt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā)
- nākt gaismā
- nākt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā)
- nākt galdā
- nākt klajā
- nākt klāt
- nākt krastā
- nākt ļaužu mēlēs (arī valodās)
- nākt lejā
- nākt lejā (arī zemē)
- nākt modē
- nākt nost
- nākt palīgā
- nākt pār kāda lūpām
- nākt par labu
- nākt par nāvi
- nākt pāri
- nākt pasaulē
- nākt pie atziņas
- nākt pie kāda
- nākt pie pārliecības
- nākt pie prāta
- nākt pie sajēgas
- nākt pie samaņas
- nākt pie secinājuma (arī slēdziena)
- nākt pie varas
- nākt prātā (arī galvā)
- nākt pretī (arī pretim)
- nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā)
- nākt priekšā
- nākt redzamam
- nākt saskaņā
- nākt saskarē
- nākt saskarsmē
- nākt talkā
- nākt tuvāk
- nākt tuvumā (arī pa kājām)
- nākt uz domām
- nākt uz pēdām
- nākt uzbrukumā
- nākt vaļā
- nākt vietā
- nākt virsū
- nākt zem āmura
- nākt zemē (arī lejā)
- nākt zināmam
- pa pakaļdurvīm (iet, nākt u. tml.)
- parādīties (arī nākt) atklātībā
- parādīties (arī nākt) galdā (arī uz galda)
- puslaikā nākt
- sešās nākt
- sisties (arī tikt, nākt) cauri
- soļot (arī staigāt, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās
- staigāt (arī soļot, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās
- stāties (arī nākt) tiesas priekšā
- tikt (arī nākt, sisties) cauri
- uz kakla kādam (nākt, iet)
Atrasts skaidrojumos (4454):
- (ie)spert (arī (ie)celt) (savu) kāju (arī kājas) (ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur).
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- aizjukt (Nekārtībā) kaut kur nonākt.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
- aizaicināt Aicināt un panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- ataicināt Aicināt un panākt, ka ierodas.
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
- noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
- iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- noklimpāt Aiziet, atnākt lieliem soļiem.
- noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet; panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
- paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
- aiztēkāt Aizskriet, nonākt, skraidot šurpu turpu.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz.
- sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
- aizgribēt Alkt, uznākt alkām, kārei (pēc kaut kā).
- piečāpot Apciemot; atnākt.
- piečībot Apciemot; atnākt.
- apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta.
- apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi.
- šmucināt Aplejot (ko) ar verdošu ūdeni vai iegremdējot verdošā ūdenī, panākt, ka dalās nost (apmatojums, apspalvojums).
- nobrucināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu; noplaucēt (1).
- nosalināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu.
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
- atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt.
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
- uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu.
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
- apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt).
- apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
- sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
- noturēt Ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11).
- saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
- sabalsot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot.
- atskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
- skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1).
- sviest Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; mest (1).
- iedzīt prātu ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
- iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
- aizberzties Ar berzšanu, mazgāšanu nonākt līdz noteiktam punktam.
- atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
- impampa Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- impampis Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- skultēt Ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu).
- ieleskāt Ar dubļainām kājām ieiet, ienākt.
- nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
- atkleperēt Ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu).
- atkamāties Ar grūtībām atnākt, atvilkties.
- atklamzāt Ar grūtībām atnākt.
- atklemst Ar grūtībām atnākt.
- iekļuburāt Ar grūtībām ienākt, iekļūt.
- iekluburēt Ar grūtībām ienākt, iekļūt.
- izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
- izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
- izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- izvilkt ar grūtībām panākt, ka izstāsta, [izsaka]{s:1476}.
- piekļūt Ar grūtībām panākt, ka sastop (kādu).
- ieklumburēt Ar grūtībām, neveikli ienākt.
- pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
- (kā) aiz matiem izvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
- atkuzāties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus atnākt.
- regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
- nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku).
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.).
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko); izkombinēt (1).
- kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- dasalikties Ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu.
- izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
- atlabināt Ar laipnību panākt, ka vairs nedusmojas.
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- uzlabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā).
- aizkauties Ar lielām pūlēm nonākt, sasniegt.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
- satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt (1).
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
- uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (teksts, mākslas darbs, teorija, apstākļi u.tml.).
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
- virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības; iedresēt.
- aizplēsties Ar neatlaidīgiem lūgumiem panākt savu līdzpaņemšanu.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
- izstaipīt buru ar pakāpenisku noslogošanu panākt buras detaļu optimālo stāvokli.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- iedzīt pa otru galu ar pērienu ko panākt, ko izskaust.
- aizlauzīties Ar pūlēm boksterējot, nonākt.
- aizdabūties Ar pūlēm nonākt.
- dabūt augšā ar pūlēm uzmodināt, panākt, lai pieceļas.
- atmuļļāties Ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
- izklapatāt Ar pūlēm, grūtībām ko panākt, dabūt, iegūt.
- izkarāt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā.
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
- piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko).
- notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīt (2).
- notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2).
- papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
- atsakuprāties Ar saliektu, kuprainu muguru atnākt.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
- sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
- vērst (arī griezt) par (arī uz) labu ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- piena sarecināšana ar skābju vai fermentu preparātiem panākta piena recekļa izveidošanās.
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- ieblūžģēt Ar slapju apavu radītu troksni ienākt.
- izklumzāt Ar smagiem apaviem kājās lēnām iziet (iznākt).
- grimīt Ar sparu nākt, lauzties kur iekšā.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- atsist Ar spēju triecienu panākt, ka atduras (pret ko).
- iedricināt Ar spēku panākt, ka ieiet.
- samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- meikaps Ar šiem līdzekļiem panākts sejas izskata pārveidojums.
- siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
- uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- ieblīšķēt Ar troksni ienākt, iebraukt.
- sgrimēt Ar troksni sanākt (par vairākiem, daudziem).
- atraisīt mēli kādam ar vardarbību panākt, lai kāds pasaka to, ko nekādā ziņā nav gribējis teikt.
- iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
- izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu); likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
- forsēts Ar varu panākts, nedabīgs.
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
- noķert uz makšķeres (kādu) ar viltīgiem paņēmieniem panākt gribēto.
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā.
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt.
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
- izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu).
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt.
- piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- savīžot Ar vīzēm kājās, neveikli sanākt kopā.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali.
- sameklēt bērnu ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
- izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
- uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uzasināt.
- uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
- atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt.
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
- izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
- atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
- sagūties Atjēgties, nākt pie samaņas.
- atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
- atžeibt Atkal nākt pie samaņas.
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
- hiperimunizācija Atkārtota imunizācija, lai panāktu augstu pret kādu antigēnu vērsto antivielu titru organismā.
- iebaidēt Atkārtoti baidot, iedvest bailes, panākt, ka baidās.
- aizbraucīt Atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt.
- aizticināt Atkārtoti kaut kur nonākt.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot.
- atkļūdīties Atklīst, nonākt pa apkārtceļu.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- atkrāpt Atmānīt, pierunājot nākt atpakaļ.
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
- atcapāt Atnākt (lācgā, lempīgā gaitā).
- atšķetēties Atnākt (par nepatīkamu viesi).
- atšķetināties Atnākt (par nepatīkamu viesi).
- atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
- atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
- atkoizāt Atnākt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
- atpekot Atnākt (parasti par bērniem).
- atlenkt Atnākt ar līkumu (lēnām).
- atsadauzīties Atnākt bez noteikta mērķa; atklīst.
- atciemāt Atnākt ciemos.
- atkūņāt Atnākt lēnā, neveiklā gaitā; atkūņoties.
- atvēžot Atnākt lēnām kā vēzim, atblandīties.
- atlampačot Atnākt smagiem, neveikliem soļiem; atlumpačot.
- atšļūkt Atnākt šļūcošā gaitā.
- atķūtāt Atnākt šurp.
- atplīvēt Atnākt vai atbraukt.
- atlīmēties Atnākt vaļā (par ko salīmētu, aizlīmētu).
- atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties.
- atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- atsašķetināties Atnākt, atbraukt.
- atdauzīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- atmaisīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- atmaukt Atnākt, atskriet, atbraukt.
- atkūjāt Atnākt, balstoties uz nūjas.
- atmaršēt Atnākt, ejot vienmērīgā, noteiktā ritmā.
- atšļūkt Atnākt, ierasties.
- atķegot Atnākt; atbēgt.
- atjoškāt Atnākt; atklīst, atklaiņot.
- atleskāt Atnākt; atloskāt.
- atjāties Atnākt; atsteigties.
- attekāt Atnākt; attecēt.
- atsvempties Atnākt; pārnākt (mājās).
- atkaģīt Atnākt.
- atkājāt Atnākt.
- atkājot Atnākt.
- atkātāt Atnākt.
- atpeldēt Atnākt.
- atplivināties Atnākt.
- atpost Atnākt.
- atsierēt Atnākt.
- atslīst Atnākt.
- pierāpot Atnākt.
- prikonaķ Atnākt.
- prikondehaķ Atnākt.
- uzgrozīties Atnākt.
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu); arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni.
- atskriet Ātri atnākt, arī atbraukt.
- atvārīt Ātri atnākt, atbraukt.
- atcilpot Ātri atnākt, atskriet (par cilvēku).
- atlingot Ātri atnākt, atskriet.
- atšvitināt Ātri atnākt, atskriet.
- atsukāt Ātri atnākt, atsteigties.
- burtēt Ātri braucot, panākt, ka zirgs kļūst putains.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
- ielipīt Ātri ieiet vai ienākt.
- ielingot Ātri ieiet, ienākt, ieskriet.
- izlingot Ātri iziet, iznākt, izskriet.
- pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
- nolēkšot Ātri noiet, nonākt, arī noskriet.
- nocilpot Ātri noiet, nonākt, noskriet (par cilvēku).
- nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet.
- birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārlingot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- uzlingot Ātri uziet, uznākt, uzskriet.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ.
- atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties.
- nojozt Ātri, strauji noskriet, arī noiet, nonākt.
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pajozt Ātri, strauji paskriet, arī paiet, panākt.
- pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties.
- piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
- atšmarnavāt Ātri, veikli atnākt.
- piekašāt Ātri, veikli pienākt, pieiet.
- piekātot Ātri, veikli pienākt, pieiet.
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
- nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet; āti: nobraukt.
- sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- atšļupāt Atslampāt, kājas velkot atnākt.
- nomazgāt baltu attaisnot, panākt, ka attaisno.
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- teleķinēze Attālu priekšmetu kustība, ko medijiem 1(1) spiritiskos seansos šķietami izdodas panākt ar pārdabīgu spēku iejaukšanos.
- satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas.
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atžirbt Atžilbt; nākt pie samaņas.
- kineplastika Audu plastika amputācijas stumbrā, veidojot no atsevišķiem muskuļiem cilpas un kanālus, ar kuru palīdzību var panākt protēzes atsevišķu daļu kustības.
- sudzināt Audzēt (kādu mājdzīvnieku šķirni, sugu); panākt, ka (mājdzīvnieki) vairojas.
- izaudzēt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; [izaudzināt]{s:2064}
- uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt (1).
- izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
- pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- ieaurot Aurojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
- atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbaidīt.
- aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbiedēt.
- sabalināt balinot panākt ļoti spilgtu baltumu.
- izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
- iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks.
- nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
- nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
- izbēgt Bēgot tikt projām (no kā); bēgot panākt, ka nenotver.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
- vilkt uguni berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
- saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
- izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- aizberzt Beržot, mazgājot nonākt līdz noteiktai vietai.
- spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
- atbiedēt Biedējot panākt, ka attālinās; atbaidīt (1).
- vāžot Bieži caur durvīm iziet un ienākt.
- sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt.
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu.
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uzbukņīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
- sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku).
- sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū.
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
- Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā.
- mediācija brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību noregulēšanai ar neitrālas un objektīvas trešās personas (mediatora) starpniecību.
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība).
- uzbokņīt Buknījot panākt, ka pieceļas; buknījot uzmodināt.
- ieburt Burot ietekmēt (ko, kādu), panākt vēlamo rezultātu; burot pagatavot (piemēram, zāles).
- pārvērst Burot panākt, ka (kāds, kas) kļūst par kādu citu vai ko citu.
- sacirsties Būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko).
- novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
- mest ēnu būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, zūd (sajūtas, atmiņas).
- mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
- ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
- vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
- ņemt nost censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- kaisināt Censties panākt, ka iekarst, iekaist.
- dasalīdzināties Censties panākt, ka ir līdzvērtīgs kādam.
- piesalīdzināties Censties panākt, ka kļūst līdzvērtīgs (kādam).
- vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
- vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
- vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
- sarcināt censties panākt, ka nosarkst.
- jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
- vilkt laukā ar knīpstangām censties panākt, lai kāds ko saka.
- ķert rokā Censties panākt, notvert.
- galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- izcenst Censties, panākt.
- ielūgšana cenšanās lūdzot panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās)
- vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- skaidrošana centieni stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcepināt.
- nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcept.
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- aizcirpties Cērpot aiz pārskatīšanās nonākt pa tālu.
- klimstēt Ciemos nākt.
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- (uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- uzraut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- vilkt (arī raut) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- aizcīkstēties Cīkstoties, cīnoties nonākt līdz noteiktam punktam.
- aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai.
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
- audiofils Cilvēks, kas aizraujas ar augstas klases skaņu ierakstu atskaņošanas aparatūru un cenšas panākt arvien kvalitatīvāku atskaņojumu.
- koluns Cilvēks, kas prot panākt atzīšanos.
- revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
- izčabināt Čabot iziet (iznākt).
- izčabinēt Čabot iziet (iznākt).
- izčaukstināt Čabot iziet (iznākt).
- piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- iečāpāt Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- iečāpot Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- uzčāpot Čāpojot uziet, uznākt.
- piečaukstināt Čaukstinot pieiet, pienākt.
- ieskrabēt Čīkstot ienākt.
- piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
- iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
- frenikektomija Daļēja diafragmas nerva izgriešana, lai panāktu diafragmas attiecīgās puses paralīzi.
- sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- sanākšana Darbība --> sanākt.
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- modinājums darbība, kad tiek pārtraukts (kāda) miegs, tiek panākts, ka (kāds) mostas
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
- ienākšana Darbība, process --> ienākt.
- nākšana Darbība, process --> nākt.
- dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3).
- zvanīt Darbinot attiecīgu mehānismu, panākt, ka [zvans]{s:841} rada skaņas.
- zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt.
- piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
- zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
- ienācējs Darītājs --> ienākt.
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- sabarot Daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
- izkulties uz citu rēķina dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi.
- sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
- kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
- kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1).
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
- karburēt Degvielu izsmidzināt ar saspiesta gaisa strūklu, lai panāktu pilnīgu un vienmērīgu sadegšanu.
- spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves.
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- nākiņāt Dem. --> nākt.
- piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā).
- piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
- iedipināt Dipinot ieiet, ienākt, arī ieskriet (kur iekšā).
- izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
- sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
- sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
- saēdināt Dodot daudz ēst, panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd.
- iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
- nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
- izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
- razvesķi Dot apzināti nepatiesu informāciju, panākt, lai tai notic.
- saēdināt Dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to).
- sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
- samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko); dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
- sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
- lacināt Dot lakt, arī panākt, ka lok.
- palacināt Dot palakt, arī panākt, ka lokot paēd.
- iedot Dot un panākt, ka apēd, izdzer; paēdināt, padzirdināt.
- uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko.
- strupināt Drāžot, cērtot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst strups vai strupāks.
- pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sadūkt dūcot, dūdojot kaut ko panākt, sasniegt, atsaukt (atmiņā).
- piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- iedungot Dungojot panākt, ka skaņa izplatās (kur iekšā).
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- izdzanāt Dzenājot (parasti dzīvniekus) panākt, ka (tie) izklīst, aizvirzās prom.
- izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iedzenāt Dzenājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kur iekšā).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ).
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- iedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- apdzīt Dzenot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās.
- aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
- aizdukurēt dzenot zivis, nonākt līdz noteiktai vietai.
- dadzīt Dzenoties (kādam) pakaļ, panākt (to).
- dasadzīties Dzenoties pakaļ, panākt.
- nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
- pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu.
- modus vivendi dzīvošanas veids - izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu.
- piedžinkstēt Džinkstot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes).
- pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
- danākt Ejot, braucot panākt (kādu).
- merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
- mašīntelpas telegrāfs elektromehāniska ierīce kuģa iekšējo sakaru vajadzībām starp komandtiltu un mašīntelpu, lai panāktu vēlamo kuģa dzinēja režīmu.
- ieelpot Elpojot panākt, ka (gaiss) ieplūst plaušās.
- attusnīt Elšot atnākt.
- attust Elšot atnākt.
- aizēvelēt Ēvelējot ļaut nonākt aiz kaut kā.
- aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
- aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
- pierakstīšanās Formalitāšu nokārtošana, ko izdara kāda persona, lai panāktu savu pierakstīšanu jaunā dzīves vai piederības vietā.
- sistēmas pārvaldība funkcija, ko izpilda sistēmas administrators un kas ietver sevī sistēmas periodisku kontroli un modificēšanu, lai panāktu tās efektīvu darbību.
- sociālā gadījuma vadība funkciju un metožu kopums, kura mērķis ir panākt konkrētas sociālās situācijas uzlabošanos, atrisinot klienta sociālo problēmu.
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
- nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); nogaiņāt.
- aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās.
- atgainīt Gainot panākt, ka atvirzās nost.
- nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās.
- atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
- iegaiņāt Gaiņājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
- upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
- iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
- atgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) drīkst atbraukt.
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma).
- govju sinhronizācija ganāmpulkā ar veterināriem preparātiem panākta vienlaicīga dzīvnieku meklēšanās.
- nosaganīties Ganot panākt, ka (dzīvnieks) nobarojas.
- ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pierod pie ganīšanas.
- pieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
- komisurālā mielotomija garenisks grieziens muguras smadzenēs, lai pārgrieztu jušanas šķiedras un panāktu lokālu analgēziju.
- pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai; iztaisīt (1).
- iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- atnūžāt Gausi atnākt vai atbraukt (parasti par zirgu).
- atnūžāties Gausi, tūļīgi atnākt, atbraukt.
- ieķeverot Gāzelējoties un grīļojoties ienākt, ieiet.
- atrozīties Gāzelējoties vai goroties atnākt.
- iesacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, ienākt, ieiet.
- izacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, iziet, iznākt.
- izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
- piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
- pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) novietojas pāri (kam), pār (ko).
- nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml).
- pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- iegāzt Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
- sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
- sagāzt Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst.
- atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
- atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi).
- izglaimot Glaimojot panākt, ka dabū.
- atgorīties Goroties atnākt.
- drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu.
- atgramstīties Gramstoties, taustoties atnākt.
- sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
- izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
- grūzdināt Grauzdēt, cept; panākt, ka sāk gruzdēt.
- aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (iekārta, ierīce) darbojas.
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, ka (šīs iekārtas, ierīces stāvoklis) realizējas.
- šmurkšināt Griežot auklu, darbināt (rotaļlietu - šmurkšu); griežot auklu, panākt, ka (rotaļlieta) rada rūcošu troksni.
- līdzināt Griežot panākt, ka (kas, piemēram, mati) kļūst vienāds, līdzens.
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- atgrīļoties Grīļojoties atnākt.
- atgumzīt Grīļojoties atnākt.
- iesašķeterēties Grīļojoties ieiet, ienākt.
- nogrīļoties Grīļojoties noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
- dasacilāties Grīļojoties pienākt.
- sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
- savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
- iesagrozīties Grozoties ieiet, ienākt.
- iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
- piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- tenkteri Ģermāņu tauta, kas mēģināja kopā ar usipetiem 55 g. p. m. ē. ienākt Gallijā, bet cieta sakāvi no Cēzara; 3. gs. sakusa kopā ar frankiem.
- atgriezenisks process idealizēts teorētisks termodinamisks process, kurā sistēma var nonākt no beigu stāvokļa sākumstāvoklī, atgriežoties pa to pašu ceļu kā tiešajā procesā, tikai ejot pretējā virzienā.
- sildīt Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
- virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; arī žāvēt.
- spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
- iemidzināt Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs.
- bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā.
- apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu).
- samesties Iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
- dārgi (sa)maksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
- dārgi pirkt iegūt, panākt ar lielām grūtībām, arī upuriem.
- paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu); aizgūt, arī piesavināties (ko).
- iesoļot Ieiet, ienākt (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
- iemaršēt Ieiet, ienākt marša solī (kur iekšā).
- iekājot Ieiet, ienākt.
- ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- ieplīvot Ielidot; līgojoties ienākt.
- iesūcināt Iemērcot ko, panākt, ka tajā iesūcas kāda viela.
- iepļekāt Ienākt (ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām).
- iemiglot Ienākt ar apmiglotu skatienu (par iedzērušu cilvēku).
- iekamsot Ienākt gāzelīgā, grīļīgā gaitā.
- iekūkot Ienākt grīļīgā, ļodzīgā gaitā.
- iestibāt Ienākt grīļojoties, gāzelīgā gaitā.
- iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam).
- iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
- iedipāt Ienākt smagiem soļiem.
- iesērst Ienākt, ieiet ciemos.
- iestorēt Ienākt, ieiet.
- krustot (kāda) ceļu ienākt, parādīties kāda dzīvē, sastapties ar kādu.
- ietilināt Ienākt.
- ierietēt Ienākties, ietecēties.
- ietecēties Ienākties, nogatavoties.
- ietekt Ienākties, nogatavoties.
- ietekties Ienākties, nogatavoties.
- iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas.
- iedricināt Iepurināt; panākt, ka purinot iekrīt (kur).
- ielauzties Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma.
- sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- digitālais prožektors ierīce, kas dod iespēju ar digitāliem līdzekļiem panākt prožektora apgaismojuma efektu talevīzijas attēlā.
- piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
- ierūdīt Ierūdināt - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt.
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
- pieprasīties Iesniedzot pieteikumu, panākt, lai kur pārceļ, pārvieto.
- vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.).
- rekurss Iespēja izlabot pieļauto kļūdu, panākt sprieduma pārskatīšanu vai ciesto zaudējumu atlīdzināšanu.
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt.
- zagrebaķ Iet (kaut kur), atnākt.
- krist par upuri Iet bojā, nonākt (kā) varā.
- brukt Iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī (par celtnēm).
- spert (arī celt) (savu) kāju (arī kājas) iet, nākt, arī ierasties (kur).
- spert savu kāju (kaut kur) iet, nākt, ierasties, būt.
- vilkties Iet, nākt.
- ieskapēt Ieteicot (ko) kā vēlamu, piemērotu, panākt, ka tas iegūst kādu stāvokli, nokļūst (kur) u. tml.; iekārtot (piemēram, darbā).
- pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- apģērbt Ietērpt (kādu) drēbēs; panākt, ka ietērpjas drēbēs.
- iemest Ievietot (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
- novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
- ieveldrēt Ieviļņot, ļodzīgā gaitā ienākt, ieiet.
- iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu.
- iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts; stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
- mīkstināt sirdi iežēlināt kādu, censties panākt, lai kāds kļūtu pielaidīgāks, maigāks.
- sakaukāt Ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju).
- atbalināt Ilgāku laiku balinot, panākt, ka kļūst gaišāks.
- piesabārties Ilgāku laiku baroties, panākt vēlamo rezultātu.
- izapūtināties Ilgāku laiku neapstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) netiek noplicināta.
- pielorkšēt Ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek.
- pieļorkstēt Ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek.
- aizbļaut Ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss).
- saballēt Ilgāku laiku, daudz ballējot, sasniegt, panākt.
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
- nosadzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
- piekaukāt Ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas.
- pielīksmot Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis).
- atsalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties, lūdzoties panākt (ko).
- nonākties Ilgāku laiku, daudz nākt; nākot nogurt.
- noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2).
- nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties.
- piesvilpēt Ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas).
- sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- dadzīt Ilgi tecinot (piemēram, alu), panākt, ka (tas) satur maz alkohola.
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- izindēt Indējot panākt, ka iznīkst.
- saspricēt Injicēt (ko) lielākā daudzumā; injicējot (ko) lielākā daudzumā panākt (kādu rezultātu).
- datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes.
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
- visas durvis ir vaļā (kādam) ir labvēlīgi apstākļi, labvēlīga attieksme, lai ko veiktu, iespēja panākt gribēto.
- uzcelt no miroņiem izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- piecelt no kapa izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- uzcelt no kapa izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- salaist dēlī (kaut ko) izdarīt ko tādu, kas neļauj panākt vēlamo.
- atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- izkamarēt Izgādāt, ar pūlēm ko panākt.
- izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
- izmaršēt Iziet, iznākt marša solī.
- izļepatāt Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izļēpatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izdzimt Iziet, iznākt, izrietēt.
- iztilpt Iziet, iznākt, izrietēt.
- izplūst Iziet, iznākt, izskriet (parasti par daudziem).
- izsoļot Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
- izkuģēt Iziet, iznākt.
- izkurmuļoties Izkūņoties, attīstīties, iznākt, celties.
- atploskāt Izlaidīgi atnākt.
- spēlēt spēlītes izlikties ar mērķi panākt kaut ko.
- trimmēt Izmainīt peldoša līdzekļa smaguma centru (pārvietojot balastu), lai panāktu vajadzīgo stāvokli ūdenī.
- atdot pēdējo kreklu izmantot visas iespējas, lai kādu atbalstītu, lai ko panāktu.
- sanākt iznākt, izdoties
- nodoties Iznākt, notikt.
- izkamāt Iznākt.
- iztikties Iznākt.
- apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
- palaist tautā izplatīt (informāciju), panākt, ka izplatās (informācija)
- slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš; izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
- nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
- piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
- izaputināties Izpurināties; purinot panākt, ka izbirst putekļi.
- nosdzīvāties Izputēt; nonākt trūkumā.
- kantēt Izrādot uzmanību, simpātijas u. tml., panākt, ka novēršas (no kāda) un pievēršas (uzmanības izrādītājam).
- piekantēt Izrādot uzmanību, simpātijas u. tml., panākt, ka pievēršas (uzmanības izrādītājam).
- spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
- izsmīdināt Izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas.
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
- izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
- atzīt izteikt kādu atzinumu; nonākt līdz kādai atziņai.
- izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
- paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
- noņemt Izveidojot attiecības (ar kādu), panākt, ka (tas) izbeidz attiecības (ar citu cilvēku).
- ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu); panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
- savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārvērst (1).
- līdzināt Izveidot gludu, līdzenu, panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
- izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izvadīt Izvest, panākt, ka iziet cauri (kam), caur (ko).
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes) un ļaut karāties, panākt, ka karājas.
- nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
- nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
- trīšanās Jahtas gaitā kustīgās takelāžas atsevišķas detaļas var nonākt saskarē ar nekustīgās takelāžas daļām, un, ja saskares punkti ir vienmēr vieni un tie paši, takelējuma elementi tiek bojāti.
- jahtas trimmēšana jahtas smaguma centra izmainīšana, pārvietojot balastu, lai panāktu vajadzīgo guļu ūdenī.
- piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- dīžāties Jājot panākt, ka zirgs mīdās uz vietas.
- uzjukt Jaucot nonākt virspusē.
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- Šammajs Jūdu skolotājs 1. gs., kas centās panākt stingru un konsekventu Toras mācību ievērošanu.
- šķirt Juridiski panākt, ka (laulība) beidz pastāvēt.
- atjust Justies, nākt pie samaņas.
- vādēt Kaitēt, nākt par sliktu; apnikt.
- zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
- kvērcināt Kaitinot saraudināt vai panākt, ka sāk kviekt.
- ieērcināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
- ieķircināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka sāk dusmoties.
- atšļūkāt Kājas pa zemi velkot, atnākt.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
- aizkalt Kaļot, drupinot (ko), nonākt (līdz kādai vietai).
- nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
- uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
- nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūns.
- uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
- nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
- noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- iekaulēt Kaulējoties panākt ieņemumu palielinājumu vai izdevumu samazinājumu.
- nodiņģēties Kaulējoties panākt vēlamo rezultātu.
- nokaulēties Kaulējoties panākt vēlamo rezultātu.
- izdiņģēties Kaulējoties panākt, arī iegūt (ko).
- nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu).
- piekaulēt Kaulējoties panākt, ka iegūst (ko) papildus.
- uzkaulēt Kaulējoties panākt, ka tiek maksāts vairāk.
- sakaulēt Kaulējoties salīgt, panākt sev izdevīgākus nosacījumus.
- aizkausēt Kausējot ļaut nonākt aiz kaut kā.
- izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
- sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
- uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu.
- kodināšana Kažokādas pusfabrikāta apstrādāšana ar smago metālu un sāļu šķīdumiem, sagatavojot ādu krāsošanai, lai panāktu noturīgu dažādu toņu krāsojumu.
- animācijas kino kinodarbi, kas veidoti, filmējot secīgi sakārtotus zīmējumus vai figūras tā, lai panāktu ilūziju , ka uzņemšanas brīdī nekustīgie objekti kustas; multiplikācijas kino.
- atklabināt Klabinot panākt, ka (kas) atveras.
- izklabināt Klabinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- atklaigāt Klaigājot atnākt.
- pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- atbleņķerēt Klaiņojot atnākt; atklīst, atklejot.
- saklīst Klaiņojot sanākt kopā.
- atsirot Klaiņojot vai ubagojot atklīst (atnākt).
- atmētāties Klaiņojot, staigājot apkārt, atnākt.
- aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams; klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml.
- izklakšināt Klakšinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- izklakšķināt Klakšķinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- uzbungāt Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uzbungot Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uzklopēt Klauvējot, klaudzinot uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
- aizdēlīties Klejojot apkārt, nonākt kaut kur.
- atklibot Klibojot atnākt šurp; klibojot atnākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atklenkāt Klibojot atnākt.
- ieklibot Klibojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izklibot Klibojot iziet, iznākt.
- noklibot Klibojot noiet, nonākt.
- pieklibāt Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieklibot Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzklibot Klibojot uziet, uznākt.
- smidzināt Kliedējot šķidrumu, pulverveida vielu, panākt, ka tie noklājas (kādā vidē, uz kā).
- atklīst Klīstot atklāt, atnākt šurp; klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- saklukstēt Klukstot panākt savu.
- iesluburot Klūpot, žagojoties ienākt.
- iegrābties Kļūdoties nonākt nevēlamā stāvoklī.
- nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
- nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
- sabrukt Kļūt ļoti slimam (par ķermeņa dalām); nonākt galēja novājinājuma, izsīkuma stāvoklī (par veselību, spēkiem).
- izkodināt Kodinot panākt, ka (kas) izzūd.
- iekodināt Kodinot panākt, ka (krāsa) iesūcas, kļūst noturīga.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- koksnes termoķīmiskā modificēšana koksnes modificēšana, piesūcinot to ar monomēriem, oligomēriem vai sveķiem un pēc tam termiski apstrādājot ar nolūku panākt piesūcināšanas sastāva polimerizāciju vai polikondensāciju.
- streika sarunas kolektīvā darba strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos kolektīvajā darba strīdā un izbeigt streiku.
- interoperabilitāte Kolektīva operativitāte, vairāku kolektīvu spēja panākt labi saskaņotu produktīvu rīcību.
- interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā.
- streiks kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
- streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
- košvaigs Kosmētiskiem līdzekļiem panākts sejas izskaistinājums.
- saslēgšanās Kosmonautikā, kosmisko lidaparātu savienošanās orbītā, lai panāktu ciešu mehānisku, elektrisku u. c. kontaktu starp tiem.
- izskultēt Krāpjot, blēdoties panākt, ka (kāds) zaudē (naudu); izkrāpt, izblēdīt, izmānīt.
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā; izlabot krāsas bojājumus.
- tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
- ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- izdindināt Kratot, tricinot panākt, ka nokrīt, nobirst.
- depozītoperācija Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu.
- nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma.
- atkrist Krītot nonākt (iepriekšējā vietā).
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- atkūdīt Kūdot panākt, ka atnāk, ierodas.
- piekūkot Kūkojot panākt, būt par cēloni, ka piepildās kāds ar kūkošanu saistīts ticējums.
- piekukuļot Kukuļojot panākt, ka (kāds) rīkojas kukuļa devēja interesēs.
- ļipīt Kulties, nākt.
- nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem; nokvēpināt.
- uzkūpināt Kūpinot, dūmojot panākt, ka (dūmi) zvirzās, nokļūst (uz kā, kam virsū).
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- aizurdīt Kustinot ar nūjiņu, ļaut nonākt (aiz kaut kā).
- nokutināt Kutinot panākt, ka izraisās (kāds stāvoklis).
- izkutināt Kutinot vai bakstot piespiest iznākt, izdabūt ārā.
- nokvēpināt Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- iekvēpināt Kvēpinot panākt, ka (kas) ir apņemts ar dūmiem.
- sakviekt Kviecot iegūt, panākt savu.
- aizķemmēt Ķemmējot nonākt līdz noteiktai vietai.
- aizdūlēt ķerot zivis vai vēžus skalu gaismā nonākt līdz noteiktai vietai.
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
- sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
- pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
- kvekšināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
- kvekšķināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
- sakacināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- izlabot Labojot panākt, ka (parasti tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas), parasti tekstā.
- Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs.
- izplatīšanās aizkave laiks, kas nepieciešams, lai signāls nonāktu no shēmas vai pārraides kanāla viena punkta līdz otram.
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
- atlaipot Laipojot atnākt šurp; laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atkāpelēt Laipojot atnākt, skatoties, kur liek kājas.
- nolaipot Laipojot noiet, nonākt.
- aizlasīt Lasot (vācot) nonākt.
- aizlasīties Lasot nonākt (līdz kādai vietai).
- aizogot Lasot ogas, nonākt.
- saradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās (par laulātajiem, arī par viņu radiniekiem).
- ieradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās.
- uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams; laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži.
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.).
- salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to).
- salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
- ielāpāt Lempīgi (ar lieliem soļiem, ar mitriem apaviem) ienākt.
- ielēpāt Lempīgi (lēnām, kājas velkot) ienākt, ieiet.
- ieļurkāt Lempīgi (smagiem soļiem, slapjiem apaviem) ienākt.
- pārklunčot Lempīgi un neizveicīgi pārnākt mājās.
- sašļukāt Lempīgi velkot kājas ienākt (par vairākiem).
- langot Lempīgi, grīļīgiiet, nākt.
- ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
- noslāt Lempīgi, kājas velkot, noiet, nonākt.
- paslāt Lempīgi, kājas velkot, paiet, panākt.
- pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atsvampāt Lempīgi, neveikli atnākt šurp.
- ieklambāt Lempīgi, neveikli ienākt.
- ielampāt Lempīgi, neveikli ienākt.
- atklūgāt Lempīgi, stīvi atnākt.
- iekoklēt Lempīgiem, nevīžīgiem soļiem ienākt.
- atvilkties Lēnā gaitā atnākt šurp; lēnā gaitā atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt (kut iekšā).
- izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt cauri (kam), caur (ko).
- izavilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt.
- novilkties Lēnā gaitā noiet, nonākt.
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pievilkties Lēnā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvilkties Lēnā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
- atklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
- atklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
- atklimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
- atklinkāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
- atklinkāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
- piekumuļot Lēnā gaitā, streipuļojot pietuvoties, pienākt.
- piekumuļoties Lēnā gaitā, streipuļojot pietuvoties, pienākt.
- piekūņoties Lēnā gaitā, streipuļojot pietuvoties, pienākt.
- atslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā atnākt.
- nokūņoties Lēnā, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
- pieslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā pieiet, pienākt.
- uzklunkurēt Lēnā, neveiklā gaitā uziet; arī nejauši uznākt, ierasties.
- ieklemburot Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām, streipuļojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- atkleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
- atkleburot Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
- atklemberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
- atklemburot Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
- ielāpāt Lēnām (ar maziem soļiem) ienākt.
- atkūdīties Lēnām atnākt šurp.
- atcibāt Lēnām atnākt, atčāpot.
- atkūkot Lēnām atnākt.
- atkustēt Lēnām atnākt.
- ieķepāt Lēnām ienākt, ierasties.
- izčibināt Lēnām iznākt.
- klukažāt Lēnām nākt uz priekšu.
- cobēt Lēnām nākt, čāpot.
- atgrimt Lēnām nonākt atkaļ iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
- noļengāt Lēnām nonākt.
- savēžot Lēnām un gāzelīgi (kā vēži) sanākt.
- piečapāt Lēnām un nesteidzīgi pienākt (par bērnu).
- salāpot Lēnām un neveikli sanākt kopā.
- iestebēt Lēnām un stīvi ieiet vai ienākt.
- uzcennāt Lēnām uznākt (kā vecs cilvēks).
- izkužņāties Lēnām, ar grūtībām izlīst, atnākt.
- izkūžņāties Lēnām, ar grūtībām izlīst, atnākt.
- atkruities Lēnām, ar pūlēm atnākt.
- dačāpot Lēnām, bez steigas tuvoties, pienākt.
- atkliņģot Lēnām, nevīžīgi atnākt.
- kliņģot Lēnām, nevīžīgi nākt.
- aizlenkt lencot nonākt.
- atsavilkties Lēni atnākt.
- ieļekāt Lēni neveikli ieiet, ienākt; ieļepatot (par dzīvniekiem).
- ieļēpāt Lēni neveikli ieiet, ienākt; ieļepatot (par dzīvniekiem).
- nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par viegliem priekšmetiem.
- sačāpot Lēni un grūti sanākt.
- atgūbāties Lēni, ar pūlēm atnākt (par resnu, lielu cilvēku).
- iesavilkties Lēni, ar pūlēm ieiet, ienākt.
- izgūbāties Lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties.
- izgumzāties Lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties.
- izlīst Lēni, klusi (arī slepeni) iziet, iznākt.
- nolīst Lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko).
- atslīgt Lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
- atloskāt Lēni, neveikli atnākt; arī nevīžīgi atnākt.
- ieklamburēt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; arī iestreipuļot.
- ieklampāt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; arī iestreipuļot.
- ieķeņķerēt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; iestreipuļot.
- ieloskāt Lēni, neveikli ieiet, ienākt.
- atklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt; atklibot.
- atklambāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt.
- atklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt.
- atklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt.
- noklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām nonākt, noiet; noklibot.
- pieklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām pienākt, pieiet.
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piešļūcāties Lēni, šļūcošā gaitā pieiet, pienākt.
- ietoškāties Lēni, tūļīgi ieiet, ienākt (kur).
- atvilnīt Lepni atnākt.
- izlīdzināt Līdzinot izveidot gludu; panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
- izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.); būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
- saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- aizlikt kāju priekšā liekot kāju ceļā (gājējam, skrējējam), panākt, ka krīt.
- pieskāpināt Liekot kāpt, kāpties, panākt, ka pievirzās (kur, pie kā).
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- atgūtnēm baudīt, strādāt lielā steigā panākt nokavēto.
- atklinkāt Lieliem soļiem atnākt; klibojot atnākt.
- atkātot Lieliem soļiem atnākt.
- ielielīt Lielot panākt, ka kāds (ko) sāk uzskatīt par labu.
- aviometeoroloģija Lietišķās meteoroloģijas zinātne, kurā pēta meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz aviāciju un izstrādā aviācijas apkalpošanas metodes; galvenais uzdevums ir panākt lidojumu drošību dažādos meteoroloģiskajos apstākļos.
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt (kādā telpā, vietā).
- cst Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
- tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
- hei Lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
- sargāt Lietot (ko) saudzīgi; panākt, lai (uz ko) neiedarbotos kas nevēlams.
- piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā) - parasti par cilvēkiem.
- piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atlīgāt Līgojot atnākt.
- atsalīgāties Līgojoties atbraukt, arī atnākt.
- aplīgties Līgšanas laikā nonākt pie neizdevīgas vienošanās.
- ielīkāt Līkņājot ienākt, ieiet.
- ielīķēt Līkņājot ienākt, ieiet.
- ielīkņot Līkņājot ienākt, ieiet.
- ielīkot Līkņājot ienākt, ieiet.
- līķēt Līkņāt, līkņājot nākt, iet.
- piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
- izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
- apstādināt Likt apstāties: neļaut virzīties tālāk: panākt, ka apstājas: apturēt.
- dancināt Likt dejot (arī lēkāt), panākt, ka dejo (lēkā).
- ielecināt Likt ielēkt; panākt, ka ielec.
- iesildīt Likt iesildīties (2); panākt, ka iesildās (2).
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
- izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
- izdancināt Likt izlēkāties, izskraidīties; panākt, ka izlēkājas, izskraidās.
- izvārtināt Likt izvārīties; panākt, ka izvārās.
- griezt Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
- mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
- sviest Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
- nostādīt Likt nostāties, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā).
- padancināt Likt padejot (arī palēkāt), panākt, ka padejo (arī palēkā).
- pacelt (biežāk piecelt) kājās likt piecelties, panākt, ka pieceļas.
- stādīt Likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā).
- ieģērbt Likt, lai uzvelk, panākt, ka uzvelk (apģērbu).
- aizcilpāties Līku loču pārvietojoties nonākt (kur).
- nožņaugt Likvidēt, panākt, ka vairs nepastāv.
- slēgta līnija līnija, pa kuru kustoties punkts var nonākt iepriekšējā stāvoklī.
- nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
- nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei; noliekt (1).
- siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums; savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
- ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
- izlūgt Lūdzot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
- salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
- pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
- pielūgties Lūdzoties panākt piedošanu.
- nolūgties Lūdzoties panākt, ka (kāds) ko piedod.
- iediedelēties Lūdzoties panākt, ka tiek uzaicināts, ielūgts.
- lopot Ļauni izjokot; panākt, ka rīkojas nepieklājīgi, neestētiski, nosodāmi.
- dalaist Ļaut (kādam) tuvoties, ļaut pienākt pie kā.
- dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- laist Ļaut (kam) nonākt kādā parasti grūtāk izmantojamā, nevēlamā stāvoklī.
- bļaustināt Ļaut bļaut, kliegt, raudāt; panākt, ka bļauj, kliedz, raud.
- brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc (mazi bērni).
- vēkšināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc, raud (parasti mazs bērns).
- aizpūdināt Ļaut mazliet iepūt, panākt kaut kā pūšanu.
- pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud.
- nobadināt Ļaut nobadīt, panākt, ka nobada.
- aizdūmināt Ļaut nonākt dūmu mākonī, pārklāt ar dūmu mākoni.
- uzkaltēt Ļaut piekalst, panākt, ka kalstot pielīp.
- kupāt Ļaut saiet, panākt, ka saiet kunkuļos (piemēram, skābs piens par biezpienu).
- ielaist Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- aizaudzēt Ļaut vai panākt, ka (ievainojums) pārklājas ar jauniem audiem.
- apguldināt Ļaut vai panākt, ka (lopi) ganībās ilgāku laiku guļ.
- aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko); notecināt.
- apvītināt Ļaut vai panākt, ka apvīst.
- novītināt Ļaut vai panākt, ka novīst, būt par cēloni tam, ka novīst.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu; ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- iesaldēt Ļaut, arī panākt, ka (kas) iesalst.
- izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) izdalās daudz sviedru.
- izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
- izbirdināt Ļaut, arī panākt, ka izbirst.
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi).
- sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
- iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst.
- aplaist Ļaut, panākt, lai (kas) apvirzās (ap ko, kam apkārt).
- noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt.
- pieļengāt Ļogoties pienākt.
- pieļodzīties Ļogoties pienākt.
- izbukurēt Ļogoties vai streipuļojot iznākt (iziet).
- atzibsnīt Ļoti ātrā gaitā atnākt.
- lēkt laukā no biksēm ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
- galoties Ļoti iekārot, censties ko iegūt, dabūt, panākt u. tml.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- ietaurēt Ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- pievuicīt Mācot ietekmēt (kādu), panākt, ka (kāds) ko dara, izturas kādā veidā.
- damācīt Mācot ietekmēt, panākt, ka (ko) dara, izturas (kādā veidā).
- iemācīt Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas).
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- aizmācīties Mācoties nonākt.
- izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
- pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna; panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
- pārsvērt Mainot (ķermeņa) stāvokli, panākt, ka (tas) novirzās no kāda stāvokļa citā virzienā.
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme.
- pāriet Mainoties apstākļiem, nonākt cita īpašumā, rīcībā.
- izmaisīt Maisot panākt, ka (vienmērīgi) sajaucas.
- iemaisīt Maisot panākt, ka sajaucas; maisot sagatavot.
- dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
- deju un kustību terapija mākslu terapijas veids, kurā veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai izmanto deju un kustību elementus, lai radošā veidā panāktu pārmaiņas cilvēka emocionālajā stāvoklī, domāšanas veidā un kustību stilā.
- aizmakšķerēt Makšķerējot nonākt.
- aizsvaidīties Maldoties, klīstot nonākt.
- iemānīt Mānot, pierunājot panākt, ka paņem (ko).
- iešmugulēt Mānoties, blēdoties panākt, ka paņem, nopērk (piemēram, sliktas kvalitātes preci).
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela).
- samaurāt Maurojot iegūt, panākt vajadzīgo.
- vannot Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi.
- graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
- pabaidīt Mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās.
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- aizmedīt Medījot nonākt.
- izmest makšķeri mēģināt ar viltību, aplinkus panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- ar pieri (arī galvu) mūri (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar pieri sienā (retāk mūrī) mēģināt izdari:, panākt ko neiespējamu.
- mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- samēģināt Mēģinot panākt, ka (kas, parasti izpildītai mākslā) noris saskaņoti.
- iemeimurot Meimurojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izmeimurot Meimurojot iziet, iznākt.
- nomeimurot Meimurojot noiet, nonākt.
- pameimurot Meimurojot paiet, panākt.
- pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
- uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
- lemšana Mērķtiecīga rīcība, lai panāktu, ka kaut kas notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- lemt Mērķtiecīgi rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas.
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojuma devu.
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināta ar vēlamo mēslojuma devu.
- tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju.
- trāpīt Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā.
- samīcīt Mīcot (ko), panākt, ka (tas) kļūst, parasti pilnīgi, viendabīgs, elastīgs u. tml.; mīcot samaisīt.
- stuģēt Mīdoties, stīvi, lēnām nākt.
- nomiekšēt Miekšējot panākt, ka atdalās (parasti netīrumi).
- samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
- izmocīt Mokot panākt (piemēram, atzīšanos).
- izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) izraisās lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
- krist Morāli pagrimt, degradēties; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par peļamu, necienīgu.
- krist zemu morāli pagrimt; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par necienīgu.
- samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties.
- uzlustināt Mudinot panākt, ka rodas prieks, vēlēšanās (ko darīt); uzmundrināt.
- izvazināt Mudinot, rosinot panākt, ka klaiņo līdzi (kādam), izstaigā (vairākas, daudzas vietas); izvadīt līdzi.
- izbūdzīt Mudinot, skubinot panākt rezultātu.
- izsaukt Mutvārdos vai rakstveidā aicinot, panākt, ka ierodas (no kurienes).
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- nākt talkā nākt uz talku; arī palīdzēt.
- ne sapnī nerādīties ne prātā nenākt.
- atspoles diplomātija neatkarīga starpnieka centieni panākt kompromisa risinājumu starp karojošām pusēm, nemitīgi braukājot no vienas puses pie otras.
- izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
- iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā); ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
- lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
- iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- iet (arī nākt) uz ādas neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- nākt (arī iet) uz ādas (arī virsū) neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- iet (arī nākt) uz kakla neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
- nākt (arī iet) uz kakla neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
- nedot mieru ne koka šķirbā neatlaidīgi, izmantojot katru iespēju, prasīt ko, censties ko panākt.
- izšmugulēt Neatļautiem līdzekļiem, ar viltu panākt (ko).
- neatgriezties Neatnākt (atpakaļ, atkal).
- neierasties Neatnākt.
- iekrostīt Nedaudz iekraut, rakt, ienākt.
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- gumstīties Nedroši iet, nākt.
- uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet, uznākt.
- iegadīties Negaidot nonākt (kāda) īpašumā.
- novest no ceļa (kādu) negatīvi ietekmēt, panākt, lai kāds morāli pagrimst.
- zaudēt spēli neiegūt, nepanākt.
- pārģisties Neienākt prātā.
- nerādīt ne savu acu kaut kur neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
- nerādīt (ne) acu (arī acis) neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
- nespert (ne) soli (arī soļa) neiet, nenākt (kur).
- saiet tūtē neiznākt, neizdoties
- iztunturot Neizveicīgi (vīzēs) iznākt.
- atļepāt Neizveicīgi atnākt.
- ierozīties Neizveicīgi ienākt vai ieiet.
- aizstridzināt Nejauši aizdurt (ļaut nonākt aiz kaut kā).
- iekulties Nejauši nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- iegadīties Nejauši nonākt, parādīties (kur).
- iesakulties Nejauši, negribēti nonākt nevēlamā stāvoklī.
- nekustināt ne pirksta (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko mainītu, panāktu).
- neaizvilkt ne ar valgu nekādā veidā nepanākt, lai kāds kaut kur ierastos.
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
- iet uz ādas (kādam) nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru.
- vairīties Nenākt (par miegu).
- kavēties Nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
- ienerrot Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts; ienarrāt; iekaitināt.
- ienarrāt Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts.
- nevarēt savu sirdi parādīt nespēt panākt, lai cits saprastu kāda dziļākās izjūtas, patiesās domas, noticētu tām.
- aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi.
- nostuģīt Neveiklā gaitā ar grūtībām noiet, nonākt.
- atļekāt Neveiklā gaitā atnākt; atļepatot (par dzīvniekiem).
- piekluinīt Neveiklā gaitā pieiet, pienākt; pieklibot.
- pieklunkurēt Neveiklā gaitā pieiet, pienākt; pieklibot.
- pieklurģēt Neveiklā gaitā pieiet, pienākt; pieklibot.
- pieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
- pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
- pieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
- pieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
- pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
- uzļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot.
- uzļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot.
- uzļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem).
- uzļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem).
- ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- klumbarot Neveiklā, grīļīgā gaitā iet vai nākt.
- izklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
- noklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā noiet, nonākt.
- pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzklumburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
- uzklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
- noklinkāt Neveiklā, lādzīgā gaitā noiet, nonākt.
- iedalbāt Neveiklā, līganā gaitā ienākt.
- atģeņģerēt Neveiklā, ļodzīgā gaitā atnākt.
- ieklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iziet, iznākt.
- izgumbāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iznākt.
- uzvelties Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
- ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- iezvelties Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izlāčot Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
- nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atjudīt Neveikli atnākt (parasti par maziem bērniem).
- atdelverēt Neveikli atnākt, atlidot.
- atklumzāt Neveikli atnākt, tuvoties.
- ielampatāt Neveikli ieiet, ienākt; ieklaiņot.
- ieklumzāt Neveikli ienākt, ieiet.
- iecapāt Neveikli ienākt.
- atlēpāt Neveikli kustoties atnākt.
- atlampāt Neveikli un lēnām atnākt.
- noklumzāt Neveikli vai smagos apavos ejot nonākt.
- iečampāt Neveikli, ar grūtībām ieiet, ienākt.
- atkluinīt Neveikli, brīžiem klibojot, atnākt; atklibot.
- ieklūgāt Neveikli, daļēji šļūcošiem soļiem un skaļi ienākt.
- atklurģēt Neveikli, klibojot atnākt; atklibot.
- iekluinīt Neveikli, klibojot ieiet, ienākt; ieklibot.
- ieklurģēt Neveikli, klibojot ieiet, ienākt; ieklibot.
- atšlapatāt Neveikli, lempīgi atnākt.
- iesvampāt Neveikli, lempīgi ieiet, ienākt.
- pārļurkāt Neveikli, lempīgi pārnākt.
- atstibot Neveikli, lempīgi, klibojot atnākt.
- attuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām atnākt.
- notuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām noiet, nonākt.
- patuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām paiet, panākt.
- pārtuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām pāriet, pārnākt.
- pieklemst Neveikli, smagiem soļiem pienākt.
- ieblūžģināt Neveikli, šļūcoši ar troksni ienākt.
- iedelverēt Nevienādi soļojot, klūpot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- piedelverēt Nevienādi soļojot, klūpot pieiet, pienākt.
- izdelverēt Nevienādi soļojot, klūpot, iziet, iznākt.
- atsacilāties Nevienmērīgā gaitā, gāzelējoties atnākt.
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
- iepenterēt Nevīžīgi ienākt vai ieiet.
- ieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt.
- noslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot noiet, nonākt.
- pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atslampāt Nevīžīgi, neglīti (sperot lielus soļus) atnākt.
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
- spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs.
- nobraukāties Nogurt braukājot šurp un turp, arī nonākt līdz spēku izsīkumam.
- nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
- nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- noškaidīt Nokausēt (sniegu); panākt, būt par cēloni, ka (uz ceļa) nokūst sniegs.
- likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
- atdabuities Nokļūt, nonākt.
- notapt Nokļūt, nonākt.
- nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
- krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
- krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos nonākt (kāda varā, rīcībā).
- laisties Nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī).
- krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- krist (kāda) tīklos nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
- datikt Nonākt (kāda) rīcībā, lietošanā.
- krist (arī nokļūt, nonākt) (kāda) nagos nonākt (kāda) varā, rīcībā.
- iestigt Nonākt (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
- ierasties Nonākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
- nodzīties Nonākt (materiālās) grūtībās.
- apradoties Nonākt (necienījamās) radniecīgās attiecībās.
- iedzīvoties Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- iekļūt Nonākt (piemēram, nevēlamā stāvoklī).
- iet nāvē nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība; izdarīt pašnāvību.
- iekāpt galvā nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- ieiet galvā nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- iesēsties galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- aizkamāties Nonākt ar pūlēm.
- aizmuģīties Nonākt ar pūlēm.
- piedurties Nonākt atkarībā.
- gāzties kopā nonākt avārijas stāvoklī (piemēram, par māju).
- sadurties Nonākt bruņotā sadursmē.
- povisnuķ Nonākt cietumā.
- aizplūst Nonākt citur, citu rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām).
- finišēt Nonākt distances galapunktā, pie mērķa (sporta sacensībās).
- kakt Nonākt galā, sasniegt.
- pazust nonākt galējā bezizejas stāvoklī; pagrimt, degradēties.
- kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- kārt (ubaga) tarbu (retāk kuli) plecos (biežāk kaklā) nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- kārt kaklā ubaga kuli nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- kārt plecos ubaga tarbu nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- palikt bez pēdējā krekla nonākt galīgā trūkumā, nabadzībā, zaudēt visu.
- stigt purvā nonākt grūti pārvaramos, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- dabūt bērnu nonākt grūtniecības stāvoklī; dzemdēt bērnu.
- sadabūt bērnu nonākt grūtniecības stāvoklī.
- ieņemt Nonākt grūtniecības stāvoklī.
- ielaisties Nonākt intīmās attiecībās (ar kādu).
- (būt) vīrā nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos.
- saķert galvu nonākt izmisumā, uztraukties.
- samist Nonākt izmisumā; arī izmist 1.
- pakļauties Nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam.
- nogrimt Nonākt kādā psihiskā stāvoklī, pilnīgi izolējoties no pārējā.
- ieslīgt Nonākt kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- krist Nonākt kādā psihiskā, emocionālā, fizioloģiskā vai citā (parasti nevēlamā) stāvoklī.
- ieplūst Nonākt kāda rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām, ienākumiem).
- tikt Nonākt kādā situācijā vai stāvoklī.
- nogrimt purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
- stigt (biežāk grimt) purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
- krist kāda nagos nonākt kāda varā, pakļautībā.
- krist kāda rokās nonākt kāda varā.
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- sazemēties nonākt kontaktā ar zemi, veikt zemesdarbus
- sadraudzēties Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) - par cilvēkiem; nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
- grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
- brukt Nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu); grūt.
- atsisties Nonākt līdz šķērslim un atbalsoties (par skaņām).
- atsisties Nonākt līdz šķērslim, kas aptur virzīšanos tālāk.
- nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- iemigt Nonākt miega stāvoklī; aizmigt.
- pakrist Nonākt nabadzībā.
- sanaidoties Nonākt naidīgās attiecībās (ar kādu).
- ieberzties Nonākt narkotiku reibumā.
- iegāzties Nonākt nelabvēlīgā stāvoklī; iekrist (4).
- uzrauties Nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti.
- noiet no grauda nonākt nevēlamā stāvoklī (piemēram, trūkumā, nabadzībā)
- samesties (arī mesties, kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvokli, situācijā.
- kļūt (arī palikt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- mesties (arī kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- palikt (arī kļūt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- dabūt mācību Nonākt pie kādas, parasti pamācošas, atziņas paša pieredzē.
- krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem).
- iesprantēties Nonākt sarežģītā situācijā.
- iemuities Nonākt sarežģītā vai nepatīkamā situācijā.
- sastapties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.).
- satikties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.).
- uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti, arī nevēlami.
- pieskarties Nonākt saskarē (ar ko) - par priekšmetiem.
- pieskarties Nonākt saskarē (piemēram, ar darbu, darbību).
- satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
- tikties Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs.
- satikt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu); sastapt (2).
- sastapt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
- sastapties Nonākt saskarē, saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu.
- aizslaistīt Nonākt slaistoties, klīstot apkārt.
- iegailēties Nonākt spēcīga pārdzīvojuma varā (par cilvēku).
- aizspēlēt Nonākt spēlējot.
- iebraukt purvā Nonākt strupceļā, piedzīvot neveiksmi.
- krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā nonākt tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- krist (arī nonākt) (ļaužu) izsmieklā (biežāk apsmieklā) nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā (retāk izsmieklā) nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- krist (arī nonākt) ļaužu apsmieklā (retāk izsmieklā) nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- nodzīvāties Nonākt trūkumā, nabadzībā (parasti nesaimnieciska, nepareiza dzīves veida dēļ).
- dasadzīvāties Nonākt trūkumā; nodzīvoties.
- sasasisties Nonākt tuvās attiecībās (ar kādu).
- satuvoties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu); satuvināties (2).
- satuvināties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu).
- iegult Nonākt un saglabāties (apziņā).
- iegulties Nonākt un saglabāties (apziņā).
- nogulties Nonākt un saglabāties (apziņā).
- sanākt Nonākt, arī būt (kādās attiecībās) - par cilvēkiem.
- pazust bez vēsts nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
- parādīties Nonākt, būt pārdošanā (par precēm).
- aizvarzāt Nonākt, dauzoties, dzenājoties apkārt.
- aizvaržāt Nonākt, dauzoties, dzenājoties apkārt.
- aizvaržīt Nonākt, dauzoties, dzenājoties apkārt.
- sadraudzēties Nonākt, draudzīgās attiecībās (ar kādu); kļūt draugiem.
- pagūt Nonākt, ierasties laikā.
- paspēt Nonākt, ierasties laikā.
- uzspēt Nonākt, ierasties laikā.
- aizklungāt Nonākt, klaiņojot apkārt, aizvilkties.
- aizvandīties Nonākt, kustoties šurpu turpu.
- būt (arī tikt) zirgā nonākt, nokļūt labā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- tapt Nonākt, nokļūt; [tikt]{s:1692}.
- sanīsties Nonākt, parasti ļoti, naidīgās attiecībās (ar kādu).
- iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos).
- aiziet Nonākt, pārcelties (jaunā vietā, jaunos dzīves apstākļos).
- aizskraidelēt Nonākt, skraidot šurpu turpu.
- aiztapt Nonākt, tikt, nokļūt.
- kļūt Nonākt; nokļūt.
- izņemties Nopūlēties (ko panākt, parasti veltīgi).
- pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
- iziet Norisēt, notikt, arī iznākt (kā).
- nomesties Noskriet, ātri noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
- trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru); izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
- nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
- nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles).
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst derīgs izmantošanai.
- salabot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs izmantošanai; izlabot (1).
- nosargāt Novēršot ko nevēlamu, kaitīgu, panākt, ka saglabājas (kāds stāvoklis).
- izbļāvināt Novest līdz asarām un panākt, ka pamatīgi izraudas.
- ķērcināt Novest līdz spiegšanai, ķircināt; panākt, ka ķērc.
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piemēram, rinda, aplis).
- saņaudēt Ņaudot iegūt, panākt vajadzīgo.
- padēklis Ola, kas ir ielikta mājputna ligzdā, lai panāktu, ka tas tur dēj.
- iridenkleize Operācija intraokulārā spiediena pazemināšanai: varavīksnenes daļu ievada sklēras griezumā, lai panāktu pastāvīgu fistulu.
- kataraktas discisija operācija, lēcas priekšējās kapsulas pāršķelšana, lai panāktu masas uzsūkšanos kameras šķidrumā.
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus.
- veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (organizatorisks veidojums).
- radīt Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.).
- izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts); būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā.
- solidaritātes streiks organizēta darba pārtraukšana vienā uzņēmumā (nozarē), lai izteiktu savu vienotību ar streikotājiem citos uzņēmumos (nozarēs) un tādējādi panāktu labvēlīgu rezultātu.
- pietauvošanās vieta ostā, piestātnē vai krastā iekārtota vieta, kur peldlīdzekļi var pienākt un pietauvoties.
- atšļorāt Pa dubļiem, slapju ceļu atnākt.
- pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
- izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
- normalizēt Padarīt (ko) atbilstošu normai (2), panākt, ka (kas) atbilst normai (2).
- normalizēt Padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks.
- normalizēt Padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks.
- iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt.
- iebaidīt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes.
- noģībināt Padarīt bezspēcīgu, panākt, ka zaudē samaņu.
- smaidināt Padarīt smaidīgu, panākt, ka (kāds) sāk smaidīt.
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek.
- aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
- nolidināt Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
- nolingot Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
- nogrūst Pagrūžot panākt, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
- atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām; panākt, ka ceļš kļūst brīvs.
- paķegot Paiet, panākt; pabēgt.
- grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam).
- iegrimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- ielaisties Pakāpeniski nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī).
- slīgt Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
- grimt purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
- grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
- iegrimt Pakāpeniski nonākt kādā stāvoklī (parasti nevēlamā).
- slīdēt Pakāpeniski nonākt kādā, parasti pasīvā, fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī.
- slīgt Pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
- migt Pakāpeniski nonākt miega stāvoklī.
- grimt purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- stigt (biežāk grimt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- noslīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamā stāvoklī; pakāpeniski nonākt zemākā sabiedriskā stāvoklī.
- slīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē; pakāpeniski morāli degradēties.
- slīkt Pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
- norietināt Pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu.
- regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
- noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
- balinēt Pakļaujot saules, vēja, kādas vielas iedarbībai, panākt, ka kļūst bāls, gaišs vai gaišāks (parasti par audeklu, dziju); arī klāt, novietot saulē (audeklu, dziju), lai (tie) kļūtu balti, gaišāki.
- uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
- uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5), uzmākt.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5).
- uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- nosauļoties pakļaujot savu ķermeni saules starojuma iedarbībai, panākt, ka āda kļūst tumšāka
- nobrūnināt Pakļaujot sevi saules, vēja iedarbībai, panākt, ka kļūst brūns (ķermenis, tā daļas).
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- tikt galā (ar kādu) pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa; uzveikt.
- nospiest pie zemes pakļaut savai varai, apspiest, panākt, lai kāds nokļūst ļoti nevēlamā stāvoklī.
- žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
- attīstīt Palielināt (ātrumu), sasniegt (noteiktu ātrumu) - par mašīnām; panākt, ka palielinās (mašīnas ātrums).
- kāpināt Palielināt (kā, parasti ražošanas procesa, ātrumu, jaudu, apjomu); panākt, ka (parasti ražošanas procesam) palielinās ātrums, jauda, apjoms.
- eksotireopeksija Palielināta vairogdziedzera izlobīšana un piestiprināšana ārpus griezuma, lai panāktu tā atrofiju.
- dot mācību Pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas.
- iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
- atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
- sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās.
- pārsēdināt Panākt (aicinot vai liekot), ka (kāds) pār sēžas citā vietā.
- nosēdināt Panākt (aicinot vai liekot), ka novietojas sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arīkam tuvāk).
- novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- gūt Panākt (ar savām spējām, īpašībām, izturēšanos, darbu, pūlēm kādu stāvokli).
- atvairīt Panākt (ar savu izturēšanos, ar vārdiem), ka netuvojas, attālinās.
- apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas).
- vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml, arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- gaiņāt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- gainīt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- dzīt panākt (ar varu, draudiem, biedēšanu), ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- apdzīt Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
- trumpēt Panākt (kāršu spēlē), ka pretinieks izdod trumpjus.
- izspiest Panākt (ko, piemēram, ar varu, viltību, krāpšanu).
- pirkt Panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu.
- sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- novaldīt Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
- dabūt Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
- aizdabūt Panākt (parasti ar pūlēm), lai (kāds) ko dara.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida.
- mest laukā (arī ārā) kādu panākt (parasti ar varu), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- vilt Panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1).
- melnināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
- pelēcināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst pelēks vai pelēcīgs.
- zilināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
- iedzīt Panākt (parasti sportā).
- pavēdināt galvu (arī smadzenes) panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
- dzesināt Panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- dzēst Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais).
- nolaist no sliedēm panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
- pavēdināt smadzenes (arī galvu) panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
- lecināt Panākt (parasti, viegli sitot), ka atdalās (piemēram, miza no koka).
- pīt Panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme.
- nodrošināt Panākt (piemēram, ar ierīces, mehānisma palīdzību), ka (ko) var iedarbināt, izmantot tikai noteiktas personas.
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- ievadīt Panākt (piemēram, ieelpojot, injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst (organismā).
- izjemt Panākt (piemēram, izceļot, izvelkot, izlaužot), ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
- kverkšināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
- kverkšķināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
- iegūt Panākt (piemēram, mācoties), ka paliek apziņā.
- piestiprināt Panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt).
- ievadīt Panākt (piemēram, sūknējot), ka (gāze) ieplūst (kur iekšā).
- panākties Panākt 1 (1).
- panākties Panākt 1 (2).
- panākties Panākt 1 (3).
- uzrādīt Panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu).
- iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
- iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- likt saprast panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
- savalkāt Panākt ar varu, lai kur piedalās.
- raskoloķ Panākt atzīšanos.
- raskruķiķ Panākt atzīšanos.
- sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
- izpūdēt Panākt būt par cēloni, ka izpūst.
- panākt savu panākt iecerēto, gribēto.
- atsteigt Panākt iekavēto.
- līdzināt Panākt ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni.
- āķoties Panākt kaut ko ar (nelielu) mānīšanos.
- sadziedāties Panākt labu saprašanos.
- pārmākt Panākt pārsvaru (sporta spēlē) - par komandu, sportistiem sporta spēlēs.
- turēt grožos (kādu) panākt pilnīgu paklausību; stingri valdīt pār kādu.
- izlīgt Panākt samierināšanos; samierinoši piekāpties.
- sabalsoties Panākt savstarpēji saskanīgu skanējumu; skanēt saskanīgi, arī vienlaicīgi (ar ko citu skanošu).
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- uzvinnēt Panākt sev labvēlīgu rezultātu, spriedumu (piemēram, strīdā, prāvā).
- reabilitēties Panākt sevis reabilitēšanu.
- notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
- pārvietot panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas maina atrašanās vietu
- atslābināt Panākt vai ļaut, ka atslābst (piemēram, muskuļi); būt par cēloni, ka atslābst (piemēram, muskuļi).
- birdināt Panākt vai ļaut, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt).
- noritināt Panākt vai pieļaut, ka (kā lāses) norit lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst.
- tikt uz ceļa panākt vēlamo stāvokli (materiāli un morāli); būt šādā stāvoklī.
- iedzīt bukaragā panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā.
- iedzīt strupceļā (arī sprukās) panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī.
- (ie)dzīt strupceļā panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī.
- uzrīdīt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk naidīgās attiecībās (ar kādu).
- dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
- vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
- uzlaist Panākt, arī ļaut, ka (kāds) savā darbībā nonāk (kur), darbojas (kādā nozarē u. tml.).
- pielaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst cauri (kam), caur (ko).
- ielaist Panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā); panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekša).
- veltīt Panākt, arī ļaut, ka izpaužas, parasti pozitīva, emocionāla attieksme (pret kādu, arī ko).
- iediedzēt Panākt, arī ļaut, ka sāk dīgt.
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
- iepludināt Panākt, arī ļaut, lai ieplūst (ūdenskrātuvē).
- ieplūdināt Panākt, arī ļaut, lai ieplūst (ūdenskrātuvē).
- izpludināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- izplūdināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- sarežģīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka.
- saviest Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti dzīvnieki, augi) saviešas.
- trulināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (1) vai trulāks.
- saskābināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pārmērīgi, skābs.
- saļodzīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (2).
- satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
- savītināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) savīst.
- trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (1).
- trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (2).
- trūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trūd.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (kur, kādā virzienā u. tml.); panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā veidā).
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
- pārsniegt Panākt, arī pieļaut, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka, nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
- iesvilināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) stipri karstot, gruzdot, arī degot no virspuses atstāj deguma pēdas, redzamu zīmi.
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- dabūt (kādam ko) iekšā panākt, arī piespiest, lai (kāds) apēd, izdzer (ko).
- čirkstināt Panākt, būt pa cēloni, ka cirtojas.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni ka (kādam) izraisās pozitīva attieksme, patika (pret ko).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
- slapināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1).
- smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
- sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (1).
- sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (2).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- noskaidrot Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs; apskaidrot (1).
- mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, dzīvnieki) turpina dzīvot, eksistēt, arī netiek iznīcināti.
- nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
- piebriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
- nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt.
- nobriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (augs, tā daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (balss) iegūst citu izteiksmi, skanējumu.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
- iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties; arī iznīcināt (cilvēku).
- samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
- sadragāt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
- saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā; nāvēt.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
- pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet; pulcēt.
- pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem) zūd saiknes (ar ko) vai to rašanās kļūst neiespējama.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
- vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs3 (1), nespēcīgs (1).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
- norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā psihiskais stāvoklis) kļūst aktīvāks.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam; būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam.
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot; iejūsmināt.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst vienaldzīgs, nejūtīgs.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs.
- sadeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas.
- saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
- sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (darbība, process u. tml.) noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu; arī veicināt.
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā; nīdēt 1(1).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
- pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
- pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) trako, plosās.
- saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (fizikāla, tehniska, bioloģiska sistēma, norise) funkcionē, darbojas kādā veidā.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis) kļūst sliktāks.
- iespīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (gaisma) iespīd (kur iekšā).
- taktēt Panākt, būt par cēloni, ka (iekārta, ierīce u. tml.) darbojas sinhroniski noteiktos laika momentos.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai klusas skaņas.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
- pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
- uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) spēcīgi izraisās (psihē), uztrauc.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst labāks.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst sliktāks.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā slānis) kļūst biezāks.
- pārvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā spēka, pretestības u. tml.) iedarbība pavājinās, izbeidzas.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums palielinās; panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) palielinās.
- palēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums pamazinās; panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) pamazinās.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) sastāvdaļu skaits kļūst lielāks.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu ar citu vielu.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- sajūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādā) izraisās sajūsma.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
- taisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.).
- izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.
- sāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
- satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās naidīga attieksme (pret kādu).
- mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt (2).
- tirdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
- sāpināt sirdi panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās satraukums.
- smeldzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās smeldze 1(2).
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās stipras fiziskas ciešanas.
- uzbudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
- pieradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kļūst par paradumu, ieražu (kāda darbība, rīcība, izturēšanās veids).
- (ie)grūst (arī iedzīt) postā panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- iegrūst nelaimē panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
- iedzīt nelaimē panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
- izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika; piesaistīt.
- ieintriģēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam).
- sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
- sakutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
- sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
- paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
- retināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks.
- ņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds ko) zaudē.
- sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
- šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
- nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
- šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) šūpojas (3).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
- stādināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
- traukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ātri virzās, arī ko dara.
- paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dara ko ātri vai ātrāk.
- novest no ceļa panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
- piemānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
- pārturkot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst turku tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot turku valodu) - par cittautieti.
- raut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā.
- pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās, iekļaujas (kādā darbībā, norisē).
- izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no nevēlama stāvokļa).
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no, parasti pasīva, psihiska stāvokļa).
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkustas (2).
- pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī.
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); attīstīt, pilnveidot.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko).
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- sadrūmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drūms.
- uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
- līksmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst līksms (1); izraisīt līksmi (kādam).
- mundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
- uzmundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
- nabadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nabadzīgs (1).
- nervāt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nervozs.
- nolemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē; būt par cēloni, ka realizējas, notiek (kas iepriekš noteikts).
- proletarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par proletārieti (1).
- priecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs; izraisīt prieku (kādam).
- sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs.
- vest pie prāta panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
- skumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš; izraisīt skumjas (kādam).
- noskumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš.
- saspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst spēcīgs.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- sajautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā).
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti psihiski, aktīvs, koncentrēts.
- novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina uzskatus, viedokli.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst; izraisīt mulsumu.
- pienaglot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj kustēties.
- noguldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) noguļas, nonāk guļus stāvokli.
- izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
- nomaldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nomaldās (1).
- iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk galēji nevēlamā, nelabvēlīgā stāvoklī.
- iedzīt spīlēs panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
- iedzīt (kā) spīlēs panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk nevēlamā stāvoklī.
- novest (kādu) tik tālu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
- izspiest nopūtu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas.
- saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
- pārkrievot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārkrievojas.
- pārlatvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatvinās.
- pārlatviskot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatviskojas.
- pārpoļot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārpoļojas.
- pārtautot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārtautojas.
- pārvācot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvācojas.
- nolaupīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu).
- izraut no gultas panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- raudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) raud.
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sadumpojas.
- saīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saīgst.
- iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- ierūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- saraudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
- iesnaudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk snaust.
- ieļaunot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk turēt ļaunu prātu.
- mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
- sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
- saminstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saminstinās.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) samulst.
- sapriecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sapriecājas.
- saradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sarod (2).
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasilst (2).
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) savā darbībā pievēršas kam citam.
- smīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smejas, arī smaida.
- socializēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) socializējas (1).
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus).
- statināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek atcelts (no amata).
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- uzraust Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- zagt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē (ko nozīmīgu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj (ko) izmantot.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
- pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
- samundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs.
- sanervozēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
- sapiktot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst pikts, īgns.
- sasirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs.
- sadīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kairinājums, impulss u. tml.) izplatās noteiktā virzienā (uz kurieni).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
- pabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas lielāks caurmērs, šķērsgriezums.
- uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
- slīpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums; panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps.
- sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sāļu saturs.
- iekrāsot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (1).
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (2).
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma.
- saspriegt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehāniskais spriegums.
- spraugot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas sprauga vai spraugas.
- svaidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums.
- izvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas velves forma.
- spriegot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1).
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt.
- novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā, piemēram, sabiedriskās attiecības) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā) iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (2).
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti āda, mati) kļūst mazāk raupjš, stingrs.
- plasticēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks.
- kviecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec; ļaut lai kviec.
- novēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbība, process) novēlojas.
- pavieglināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbs, norise) kļūst vieglāks.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
- nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
- skaļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas.
- pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
- pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- uzstellēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- uzsūtīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi.
- ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
- resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, koncentrēts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
- sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti seja, tās daļas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām.
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm; panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
- rimināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrums) kļūst remdens.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- izaukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst auksts vai aukstāks.
- pāraukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
- klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti uzmanība, domas) kļūst mazāk koncentrēts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- mīkstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību; panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- saplūksnāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
- saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām.
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks.
- paseklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
- sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
- nospiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās.
- lēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst lēnāks.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
- uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
- uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze, atmosfēra) jonizējas.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iecere) nav realizējams.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kā kopums) kļūst bagātīgāks, plašāks.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
- saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko).
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
- pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihe, tās procesi) kļūst nejūtīgi.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
- uzvēdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
- sasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem.
- piepildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa, bedre, sprauga) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.)
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
- vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- uzvērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (1).
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, zināšanas, izpratne, izpēte) kļūst pilnīgāks, saturīgāks.
- pārpildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemetām, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko).
- pārskalot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizskalojas citā vietā.
- nospalvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aplīp ar spalvām.
- čabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čab.
- čakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čakst (1).
- čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čīkst (1).
- cirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1); čirkstināt.
- čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1).
- kraukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
- kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
- saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
- brucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) brūk.
- burkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
- burkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
- čurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (1).
- čurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (2).
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dalās divās vai vairākās daļās.
- slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dalās slāņos (3).
- drebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dreb.
- iededzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziļi iespiežas (apziņā).
- virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
- pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, notiek drīzāk.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir ciešā saskarē, saistībā (ar ko).
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir saistīts (ar ko) kādā darbībā, procesā.
- nozibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
- iztvaicēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izdala tvaiku veidā dažas vai visas sastāvdaļas.
- izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izput (5).
- izšķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izšķīst (1).
- iztrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iztrūd.
- izvadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.).
- šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) jūk, šķīst (piemēram, vāroties).
- pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst atkarīgs (no kā).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst augstāks.
- paaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aukstāks.
- nobaltot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, arī gaišs, sirms.
- balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam).
- pablāvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst blāvāks.
- nobrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst brūns.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu; pārveidot, pārmainīt.
- padārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks, ka vairāk jāmaksā (par ko).
- padzidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dzidrāks.
- pagausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gausāks.
- palīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gludāks, līdzenāks.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst grūtāk sajūtams, uztverams.
- irdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst irdens.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst izteiksmīgāks, iedarbīgāks, vieglāk uztverams.
- paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst labāk uztverams, arī ietekmīgāks.
- palētināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka mazāk jāmaksā (par ko).
- nolīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzens.
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzīgs (kam).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
- piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
- notušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk stiprs, izturīgs, spēcīgs.
- piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
- nomelnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
- mitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs (1).
- nabadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nabadzīgs (2).
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neass.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs morāles, juridiskām normām.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms.
- pārmitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pārāk mitrs.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
- plašināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plašs vai plašāks.
- platumot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plats vai platāks.
- raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
- paresnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks.
- rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst rūgts (1) vai rūgtāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (1) vai saldāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (2) vai saldāks.
- pasārmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārmaināks.
- nosārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
- sārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
- pasausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks; pasausēt.
- iesausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks.
- pasausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks.
- sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt.
- sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
- savrupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups.
- sīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sīks vai sīkāks.
- pasiltināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst siltāks.
- sinhronizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sinhrons (1).
- skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (1) vai skābāks.
- skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (2) vai skābāks.
- smadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smags (1) vai smagāks.
- smailināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smails vai smailāks.
- potencēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks, intensīvāks; pastiprināt, paaugstināt, kāpināt.
- paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks.
- nospīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spīdīgs.
- paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
- stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (1) vai stabilāks.
- stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (2) vai stabilāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (1) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (2) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (3) vai stiprāks; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās stiprība.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (4) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (5) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (6) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (7) vai stiprāks.
- sūrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sūrs vai sūrāks.
- pašaurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurāks.
- šaurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurs (1) vai šaurāks.
- šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķībs vai šķībāks.
- pašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrāks.
- sašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- šķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
- tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tievs (2) vai tievāks.
- treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (1) vai treknāks.
- treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (5) vai treknāks.
- treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (6) vai treknāks.
- trulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (2) vai trulāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukši (2) vai tukšāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1) vai tukšāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
- patumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšāks.
- tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (1) vai tumšāks.
- tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (2) vai tumšāks.
- tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (3) vai tumšāks.
- tuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
- pietuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemetām, izpratnē, attieksmēs).
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (1) vai tvirtāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (2) vai tvirtāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (3) vai tvirtāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (4) vai tvirtāks.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, arī nespēcīgs, vārgs.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs, arī vārgāks, nespēcīgāks.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
- vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (1) vai vēsāks.
- vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (3) vai vēsāks.
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (1).
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (2).
- vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds, arī vienāda veida.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks.
- sadārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko).
- sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
- sasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (2).
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- sadubļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains.
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains.
- sadūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains.
- samiklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls.
- sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains.
- sazilināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, zils vai zilgans.
- pasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti mazliet, sārtāks.
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
- sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi.
- saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
- satumsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, tumšs.
- saraibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, raibs.
- sasmaržot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti stipri, smaržīgs.
- saķepēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
- izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) krasi atšķiras (no pārējā, no apkārtējā).
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (1).
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (2).
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (3).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
- paviļnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas.
- nomaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj normāli funkcionēt.
- pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā; bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko); nosargāt.
- pārgulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas, parasti citā vietā.
- nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (2).
- nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (3).
- noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst (kā) varā, ietekmē.
- nopludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
- nosēdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosēžas (4).
- notirpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) notirpst.
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (1).
- ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2); ļoti ātri kustināt.
- pabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pabriest (3).
- bremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) palēninās, apstājas.
- paplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst.
- paputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (5).
- nosvīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
- pārklīsterēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
- pārklīsterizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (1).
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (2).
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (5).
- šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvēršas šķīdumā, arī šķidrumā.
- ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas rotējot.
- virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
- ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piedalās, pievienojas (piemēram, darbam, pasākumam, organizācijai).
- pieķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieķep (1).
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieplūst (1).
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu); piesūcināt.
- piesūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu).
- plandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland.
- plivināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) plīvo.
- pūdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
- rucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūk.
- saaudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saaug (2).
- sabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabiezē (1).
- sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūn, parasti karstuma iedarbībā.
- sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (1).
- sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (2).
- sačervelēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačervelējas.
- sačokurot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačokurojas (1).
- sadiedzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadīgst (1).
- sadrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadreb.
- sadziedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadzīst.
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- ietricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
- ietrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
- ietrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīsēt.
- ietrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trūdēt.
- ievibrēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk vibrēt.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk viļņoties.
- ziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt (1).
- sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
- saplandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties.
- savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
- sakņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
- sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (1).
- sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (2).
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas (1).
- saķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saķep, saķepē.
- salīgot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) salīgojas.
- saļodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (1).
- saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
- saplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (1).
- saplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (2).
- sakrecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec, sabiezē.
- sarecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec.
- sarepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (2).
- sariezt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sariežas (1).
- sasaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasalst.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasilst (1).
- saskābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saskābst (2).
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (1).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (2).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (4).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (5).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (6).
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās.
- satrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrīs.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- saviļņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas (1).
- savirmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirmojas.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- saziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazied (1).
- sazvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvalstās.
- sazvārot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvārojas.
- miekšēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
- miekšķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
- spiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) skar ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku.
- slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd (1).
- piestrāvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā).
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) stingst (1).
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) stingst (4).
- pasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
- piešļākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji piepildās ar šķidrumu.
- piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sūbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūb.
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūcas.
- sūrstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūrst.
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
- šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (1).
- šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (2).
- tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek 1 (3).
- tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek 1 (7).
- tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek 1(1).
- pagaisināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizmirsts.
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizsargāts (pret ko nevēlamu).
- pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
- tikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ.
- tikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ.
- trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (1).
- trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (2).
- tvīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tvīkst.
- uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam).
- čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
- grabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
- grabinēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
- rībināties Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ilgstoši rīb.
- klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
- klakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
- klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1).
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2).
- klikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
- klikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
- klinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
- klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
- klunkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ.
- klunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ.
- knakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
- knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
- knikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
- knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
- krakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
- krakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
- krākšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
- krapšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
- krapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
- krikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krikšķ.
- krikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krikšķ.
- krimšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ.
- krimšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ.
- kriukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
- kriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
- šūpāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt līgani kustas.
- ņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ņirkst.
- pakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
- pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
- parkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2).
- parkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2).
- paukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ.
- paukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ.
- plakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
- plakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
- plarkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
- plarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
- plaukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
- plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
- plerkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ.
- plerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ.
- plikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ.
- plikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ.
- plīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
- plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
- plinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
- plinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
- plirkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
- plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
- pliukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
- pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
- plunkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
- plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
- pļerkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1).
- pļerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1).
- pukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
- pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
- purkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
- purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
- rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
- rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc (3).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (1).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (2).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (3).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (4).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (5).
- skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skand.
- skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
- skrakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ; krakšķināt.
- skrakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ; krakšķināt.
- skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst; skrapšķināt.
- skrapšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
- skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
- skraukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšināt.
- skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt.
- skraušķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt.
- skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
- skriukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt.
- skriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt.
- sparkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ.
- sparkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ.
- sprakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
- sprakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
- spraukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt.
- spraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt.
- spurkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
- spurkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
- stirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt stirkšķ.
- strinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
- strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
- šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šķind.
- šļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļakst.
- šļūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc (1).
- šļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļurkst.
- šmakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst.
- šmaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1).
- šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
- šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
- šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
- šņarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņarkst.
- šņikstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņikst.
- šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņirkst.
- švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
- švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
- žvirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
- takšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
- takšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
- tankšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ.
- tankšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ.
- tarkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1).
- tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1).
- tinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
- tinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
- tirkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1).
- tirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1).
- trinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt (1).
- trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt (1).
- virkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
- virkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
- žļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļakst.
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
- žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
- žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
- žņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņirkst.
- žvadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvadz.
- žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
- žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
- žvīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvīkst.
- slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
- slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
- uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- griezt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi (piemēram, par parādībām dabā).
- slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
- tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
- zvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zvalstās (1).
- žužināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1).
- žūžināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1).
- smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
- mērdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
- mērdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
- sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
- samutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
- nosargāt Panākt, būt par cēloni, ka (ko) neietekmē, ka (uz ko) neiedarbojas (kas nevēlams, arī kaitīgs).
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (krāsa, tās tonis) kļūst neskaidrs.
- tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
- rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kuš) kļūst rūgts (2) vai rūgtāks.
- tirpināt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās tirpums, tirpas.
- pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
- noslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem).
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kaita) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst spēcīgāks, spilgtāks.
- sprogot Panākt, būt par cēloni, ka (matos, apmatojumā) veidojas sprogas.
- mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, parasti ievērojami; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās), parasti ievērojami, saraujas muskuļi, muskuļaudi.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (noteiktā laikposmā) nav materiālu grūtību.
- perforēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma daļā) izveidojas atvere, caurums.
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģisks stāvoklis) kļūst labāks.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) kļūst intensīvāka, iedarbīgāka.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pieplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā).
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1).
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties.
- uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks.
- sakaucināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti suns) sāk kaukt.
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piemēram, pa kādu virsmu).
- izsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksts.
- pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu).
- noplucināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram audums) zaudē krāsu.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi; nīdēt 1(2).
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pavērst Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam).
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam.
- nokausēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pieliet Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums) piepilda (ko).
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes.
- pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, ainavā) ir nozīmīgs, arī jauns elements.
- izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
- paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, ziņas, valodas) neizplatās tālāk, neturpinās.
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets, rīks u. tml.) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
- pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli dažādos virzienos.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
- urdīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihe, psihiskie procesi) aktivizējas.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās satraukums.
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās uztraukums.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augsta, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskais, parasti emocionālais, stāvoklis) kļūst labāks.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, domas u. tml.) pievēršas kam citam.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, stāvoklis) kļūst aktīvāks, intensīvāks.
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process) pievēršas noteiktam objektam.
- uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs; panākt, būt par cēloni, ka (kas) izpaužas aktīvi, iedarbīgi.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
- nosist Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
- pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) kļūst spēcīgāks, noturīgāks.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (sēļa, acis) iegūst citu izteiksmi.
- nobirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt.
- trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
- sinkopēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū.
- ievirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās (kur iekšā).
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst augstāka, arī skaļāka.
- noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama.
- pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst zemāka, arī klusāka.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama.
- samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības.
- sarīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas naidīgas attiecības.
- sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
- sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
- ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) tek, plūst.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka (talants, spējas) pilnīgi izpaužas.
- piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piesilst.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
- sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (ūdens) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- uzmutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) Iesāk mutuļot; panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļo.
- nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt.
- izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (uzmanība) kļūst nenoturīga.
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcēt.
- sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcināt.
- sadrūzmēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra.
- porēt Panākt, būt par cēloni, ka (vielā, masā, materiālā u. tml.) veidojas poras.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- izsvītrot no dzīves Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, nomirst.
- aizkaltēt Panākt, būt par cēloni, ka aizkalst.
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka aizmirstas, ka izzūd (no atmiņas).
- apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
- atraisīt Panākt, būt par cēloni, ka atbrīvojas no bikluma, kļūst dabisks, nepiespiests.
- atsaukt Panākt, būt par cēloni, ka atveidojas (atmiņā) agrākie iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka bīstami vājinās (veselība).
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko); panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
- piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1).
- iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (2).
- lauzt sirdis panākt, būt par cēloni, ka iemīlas.
- uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma); panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma).
- izskraidināt Panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien.
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
- gaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- nodzenāt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis).
- nogalināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nokaut Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd, arī kļūst vājāks (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- izvilkt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās (viela šķīdinātājā).
- izsviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās kopā ar sviedriem (no organisma).
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izklīst (1).
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- izslīcināt Panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem).
- izplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (piemēram, vēlēšanās, jūtas).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- nosaldēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļā).
- jūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās jūsma, ka sāk jūsmot.
- stimulēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
- izsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka izsprāgst, aiziet bojā.
- izsvīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izsvīst; izsviedrēt.
- izkristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas).
- ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādas) sliedēs panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda parādība).
- izsausēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis); izkliedēt (4).
- izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt.
- izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedināt.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust.
- izdzēst Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, psihisks stāvoklis).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
- izdzīt slimību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (slimība).
- plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu.
- raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- laupīt Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts.
- zvelt Panākt, būt par cēloni, ka kas gāžas, sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.).
- izļurbāt Panākt, būt par cēloni, ka kas nenotiek; izjaukt.
- bakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairākkārt bakšķ.
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
- sakreņķēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns, noraizējies, arī nobēdājies.
- īdzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns.
- ieniknot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst nikns.
- nosausēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse; nosusināt.
- nosausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse.
- satērēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst slims; sabojāt; sakropļot.
- iemidzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienaldzīgs (pret ko); panākt, būt par cēloni, ka notrulinās apziņa.
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (2).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (3).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (4).
- izsausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst, parasti ļoti, spilgts (1).
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa).
- vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
- kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
- nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka nogurst (1).
- pauperizēt Panākt, būt par cēloni, ka nonāk ilgstošā nabadzībā.
- noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (1); apreibināt (1).
- noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (2); apreibināt (2).
- nobrucināt Panākt, būt par cēloni, ka noslīd, nobrūk.
- nomucināt Panākt, būt par cēloni, ka noslīd, nobrūk.
- nosviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka nosvīst, pārklājas ar sviedriem.
- ventilēt Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
- lauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- (uz)lauzt (arī salauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- salauzt (arī uzlauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka nožūst (kā) virsma, ārpuse.
- perināt Panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi; panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi.
- uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
- noturēt pie dzīvības panākt, būt par cēloni, ka paliek dzīvs.
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis).
- klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
- noremdināt Panākt, būt par cēloni, ka pavājinās, izzūd (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- izsist Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis).
- lecināt Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi, strauji virzās, strauji veras.
- ieraut Panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā); panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā).
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas); panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (attieksmes, situācija).
- rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (fizioloģisks stāvoklis).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, caurums, robs).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, doma, ideja).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (skaņa, skaņu kopums).
- lādēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas elektriskais lādiņš (piemēram, elementārdaļiņai).
- iejūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas.
- noskaidrot galvu panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
- sanaidināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izraisās naids; sanaidot.
- izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības).
- rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- iekaucināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kaukt.
- iekaitināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kļūt dusmīgs, nikns.
- saplēsināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot.
- ieraudināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk raudāt.
- ietracināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk trakot, arī plosīties.
- atņemt Panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas.
- sanarrāt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot; sabojāt.
- sanerrot Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot.
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst.
- pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- skraidināt Panākt, būt par cēloni, ka skrien, skraida.
- skriedināt Panākt, būt par cēloni, ka skrien, skraida.
- piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- smelināt Panākt, būt par cēloni, ka smeldz; smeldzināt.
- nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā; panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- uztrūcināties Panākt, būt par cēloni, ka uztrūkstas.
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- bankšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bankšķ.
- banšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bankšķ.
- baukšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ.
- baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ.
- blakšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
- blākšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
- blakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
- blākšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
- blarkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
- blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
- blaukšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
- blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
- blīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
- blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
- blīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
- blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
- bliukšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ.
- bliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ.
- blūkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blūkšķ.
- blūkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blūkšķ.
- brakšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
- brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
- brikšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
- brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
- būkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
- būkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (1).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (2).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (3).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (4).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (6).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (1).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (2).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (3).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (5).
- džinkstināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) džinkst.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (pārdzīvojumi, jūtas).
- vīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (loks, aplis, spirāle).
- zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piemēram, raksts, ornaments).
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme); izraisīt (1).
- izvest no pacietības panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
- līdzināt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (nelīdzenums, krokas u. tml.).
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, rodas (skaņas).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.).
- vākt Panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu.
- šņerkstināt Panākt, būt par cēloni, kas (kas) vairākkārt šņerkst.
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija).
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
- iekarot Panākt, iegūt sev, neatlaidīgi darbojoties; izcīnīt.
- nomaisīt Panākt, ietekmēt (piemēram, atrunājot, pārliecinot), ka maina (nodomu); arī izjaukt, nepieļaut (ko).
- izlīst (kā) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
- iegūt Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi); izpelnīties.
- izpelnīties Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi).
- iekarot Panākt, izraisīt (pozitīvu attieksmi pret sevi, pozitīvu vērtējumu sev).
- iestīvināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti); iecietināt.
- iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti).
- pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti); pārcietināt.
- iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
- sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
- ieaudzēt Panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug un kļūst izmantojami (piemēram, saimniecībā).
- izaudzēt Panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug, radot to augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot)
- nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos; ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
- ziemināt Panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos.
- ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug jaunā, arī neparastā vietā.
- iekopt Panākt, ka (augs) labi aug.
- pieradināt Panākt, ka (augs) normāli attīstās (kādos apstākļos).
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
- ziemināt Panākt, ka (bites) ziemā uzturas, parasti, labvēlīgos apstākļos.
- sagriezt Panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) izmaina, parasti ievērojami, kustības virzienu.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
- vest panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
- sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- attriekt Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
- atdzīt Panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu.
- vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju).
- peldināt Panākt, ka (cilvēks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
- pārtraukt Panākt, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās, netiek turpināts; būt par cēloni tam, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
- paīsināt Panākt, ka (darbības, norises, stāvokļa laiks) kļūst īsāks.
- atšālēt Panākt, ka (dzēriens) novadējas.
- izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
- pieradināt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids.
- ieaudzēt Panākt, ka (dzīvnieki) dzīvo un vairojas nepierastā klimatā.
- turēt Panākt, ka (dzīvnieks) atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
- ievirzīt Panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas un nonāk (kur iekšā).
- peldināt Panākt, ka (dzīvnieks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
- pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
- dīdīt Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības.
- izmantot panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
- gardināt Panākt, ka (ēdiens) iegūst labāku garšu.
- dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks).
- labot Panākt, ka (iepriekšējais rezultāts, sekmes) kvalitatīvi mainās, uzlabojas.
- iesildīt Panākt, ka (ierīce) iesilst.
- liet Panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē.
- komplicēt Panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīt.
- pasniegt panākt, ka (kā) saturs kļūst skaidri uztverams.
- pārvērst Panākt, ka (kāda materiāla vērtība) iegūst citu vērtības izpausmes formu.
- ievadīt Panākt, ka (kāda sistēma, iekārta u. tml.) saņem (programmu, informāciju).
- noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darba vieta, amats, arī dzīvesvieta).
- izēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
- izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, telpa, kur tas, piemēram, dzīvo, strādā).
- nokavēt Panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms).
- sarietināt panākt, ka (kādam) parādās asaras acīs.
- izblamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas neslava, kauns.
- sablamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas, parasti liela, neslava, kauns.
- kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, tiek grauta (kāda) reputācija.
- saderināt Panākt, ka (kādi) saderinās.
- noplavīt Panākt, ka (kāds ko) iegūst nepelnīti vai nelikumīgi.
- pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
- paklusināt Panākt, ka (kāds, kas) kļūst klusāks.
- rādīt Panākt, ka (kāds) analizē, izmeklē, noskaidro (ko).
- apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
- izdzīvāt Panākt, ka (kāds) atstāj vietu, telpu u. tml.
- atbļaudināt Panākt, ka (kāds) bļauj, arī raud.
- izbļaudināt Panākt, ka (kāds) bļauj, raud.
- mainīt prātus panākt, ka (kāds) domā citādi; domāt citādi.
- izspiest kukuli panākt, ka (kāds) iedod kukuli.
- sazāļot Panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
- ieradināt Panākt, ka (kāds) iegūst par ierašu, ieradumu; pieradināt.
- specializēt Panākt, ka (kāds) iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes (kādā darbības nozarē).
- iemidzināt Panākt, ka (kāds) iemieg.
- izspiest smieklu Panākt, ka (kāds) iesmejas.
- samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā).
- mocīt Panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas; arī spīdzināt.
- apkaunināt Panākt, ka (kāds) izjūt kaunu; nokaunināt.
- pamācīt Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu); arī pārmācīt.
- kāpināt Panākt, ka (kāds) kāpj.
- klupināt Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
- piesaistīt Panākt, ka (kāds) kļūst atkarīgs no cita; pakļaut (kādu) pienākumam, saistībai būt kopā.
- nomierināt Panākt, ka (kāds) kļūst mierīgs.
- iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā); panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
- ieputrāt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (riskantā pasākumā).
- ieputrot Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (riskantā pasākumā).
- uzsēdināt uz adatas panākt, ka (kāds) kļūst par narkomānu.
- noturēt uz ceļa panākt, ka (kāds) morāli nepagrimst.
- aizavesties Panākt, ka (kāds) nāk līdzi; vest sev līdzi (kādu).
- glābt dzīvību panākt, ka (kāds) neaiziet bojā.
- noklusināt Panākt, ka (kāds) neizplata tālāk, neizpauž (piemēram, ziņas, valodas).
- atsvabināt Panākt, ka (kāds) netraucē.
- nokaunināt Panākt, ka (kāds) nokaunas.
- noklusināt Panākt, ka (kāds) nomierinās.
- hipnotizēt Panākt, ka (kāds) nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu), izraisot hipnozi.
- nohipnotizēt Panākt, ka (kāds) nonāk hipnozes stāvoklī.
- nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
- pabļaudināt Panākt, ka (kāds) pabļauj.
- paklupināt Panākt, ka (kāds) paklūp.
- pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (cita darba vietā, kolektīvā u. tml.).
- pārgriezt Panākt, ka (kāds) pārņem citu reliģiju, konfesiju.
- izspiest smaidu Panākt, ka (kāds) pasmaida.
- uzcelt Panākt, ka (kāds) pieceļas no sēdus vai guļus stāvokļa, parasti, lai ko veiktu, kur dotos.
- izgāzt Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
- piedabūt Panākt, ka (kāds) pieiet, pievirzās (pie kā, kam klāt).
- pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
- ieradināt Panākt, ka (kāds) pierod (pie kā).
- pieradināt Panākt, ka (kāds) pierod (pie kā).
- iepriecināt Panākt, ka (kāds) priecājas; izraisīt, sagādāt prieku (kādam).
- bļaudināt Panākt, ka (kāds) raud, bļauj.
- atrūdināt Panākt, ka (kāds) raud.
- piedabūt Panākt, ka (kāds) sāk (ko) darīt, strādāt.
- iesmīdināt Panākt, ka (kāds) sāk smieties.
- salabināt Panākt, ka (kāds) salabst.
- saradināt Panākt, ka (kāds) sarod (1).
- piesēdināt Panākt, ka (kāds) strādā (parasti darbu, kas veicams sēžot).
- pārsūtīt Panākt, ka (kāds) tiek nogādāts citā vietā (parasti ar transportlīdzekli).
- likvidēt Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību; nogalināt, nonāvēt.
- atraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus.
- izmest (arī izsviest) no segliem panākt, ka (kāds) zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
- ieviest Panākt, ka (kādu jauninājumu) sāk plaši lietot (kādā nozarē).
- pakļaut Panākt, ka (kādu) pilnīgi pārņem (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis, ka ļaujas (tam); pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, arī vienotība starp (tā) sastāvdaļām; arī saskaņot (2).
- piedot Panākt, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
- savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
- repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
- pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nonāk cita rīcībā.
- uzvelt Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāuzņemas (kādam).
- uzgrūst Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāveic, jāpārdzīvo; panākt, ka ierodas, jāsastop (nevēlams cilvēks).
- novērst Panākt, ka (kas nevēlams) tiek izlabots.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
- dedzināt gaismu panākt, ka (kas, parasti apgaismošanas ierīces) izstaro gaismu
- vainagot Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- pludināt Panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm.
- velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
- padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā; piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
- sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
- sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
- nodot Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai.
- uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
- lakonizēt Panākt, ka (kas, piemēram, doma, izteiksmes līdzekļi) kļūst lakonisks.
- pievienot panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts; radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību; arī pieslēgt.
- pilnveidot Panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- likvidēt Panākt, ka (kas, piemēram, organizācija, uzņēmums) pārstāj, beidz darboties.
- turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- saputot Panākt, ka (kas, piemēram, ziepes) rada, parasti daudz, putu.
- apkvēpināt Panākt, ka (kas) apkvēpst, pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- nobirdināt Panākt, ka (kas) atdalās un nobirst.
- atgriezt vēstures ratu atpakaļ panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- griezt vēstures ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- pagriezt vēstures ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- atgriezt laika ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- turēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktos apstākļos).
- atdzest Panākt, ka (kas) beidz degt, kvēlot.
- pieaudzēt Panākt, ka (kas) bioloģiskās attīstības procesā piesaistās (pie kā, kam klāt).
- dedzināt Panākt, ka (kas) deg, lai rastos gaisma, siltums.
- ducināt Panākt, ka (kas) dūc (5).
- iegailināt Panākt, ka (kas) iegailējas.
- dedzināt Panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā.
- sakārtot Panākt, ka (kas) ir, parasti pilnīgā, lietošanas kārtībā.
- pazibsnīt Panākt, ka (kas) īsu brīdi zibsnī.
- nonāvēt Panākt, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt; nogalināt.
- izkvēlināt Panākt, ka (kas) izkvēlo.
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- pilnīgot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošāks kādām prasībām, iecerēm, arī iegūst augstāku kvalitāti.
- līdzināt Panākt, ka (kas) kļūst gluds, līdzens, vienādā biezumā.
- mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
- pamazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā.
- monumentalizēt Panākt, ka (kas) kļūst monumentāls.
- mūsdienīgot Panākt, ka (kas) kļūst mūsdienīgāks.
- pievienot Panākt, ka (kas) kļūst par (kāda gatava, pabeigta kopuma, sistēmas) sastāvdaļu.
- iztukšot Panākt, ka (kas) kļūst pilnīgi tukšs.
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- samērot Panākt, ka (kas) kļūst samērīgs.
- iesmaržot Panākt, ka (kas) kļūst smaržīgs.
- nospodrināt Panākt, ka (kas) kļūst spodrs.
- nostabilizēt Panākt, ka (kas) kļūst stabils.
- stingot Panākt, ka (kas) kļūst stings (6) vai stingāks.
- patukšot Panākt, ka (kas) kļūst tukšāks.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
- aizkavēt Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
- noaudzēt Panākt, ka (kas) noaug (ar augiem).
- patronēt Panākt, ka (kas) nonāk aizgādībā, aizbildnībā.
- nopīkstināt Panākt, ka (kas) nopīkst.
- noskriedināt Panākt, ka (kas) noskrien (nokrīt) lejup, zemē.
- noslidināt Panākt, ka (kas) noslīd (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noslidināt Panākt, ka (kas) noslīd nost.
- nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes); panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
- nošļaukt Panākt, ka (kas) noslīd, arī nokrīt.
- piešķindināt Panākt, ka (kas) nošķind; piesist (ko pret kādu priekšmetu), lai radītu skaņu.
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
- noturēt Panākt, ka (kas) paliek (pašreizējā pakāpē, līmenī, arī virzienā).
- pilināt Panākt, ka (kas) pil.
- palaist Panākt, ka (kas) plūst, izplatās, arī sāk plūst, izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- rūcināt Panākt, ka (kas) rūc (7).
- saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (1).
- saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (3).
- saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (4).
- degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
- iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
- iešķindināt Panākt, ka (kas) sāk šķindēt.
- ietirkšināt Panākt, ka (kas) sāk tirkšēt.
- ietirkšķināt Panākt, ka (kas) sāk tirkšķēt.
- nosūtīt Panākt, ka (kas) tiek nogādāts (parasti ar transportlīdzekli).
- sadabūt Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to dalām).
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). P. smagos pirkumus mājās.
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (pāri kam, pār ko).
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur).
- uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- uztecināt Panākt, ka (kas) uztek 1 virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
- plorkšināt Panākt, ka (kas) vairākkārt, arī ilgāku laiku plarkšķ.
- pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
- izspiest Panākt, ka (ko) atklāj, izpauž; tirdot, prašņājot uzzināt.
- nosargāt Panākt, ka (ko) neskar cilvēku nevēlama, arī kaitīga darbība.
- iekurt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurināt.
- iekurināt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurt.
- virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- noturēt Panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas, paliek noteiktā stāvoklī.
- nodarbināt Panākt, ka (ķermeņa daļas) izdara noteiktas kustības, funkcionē noteiktā veida.
- nosēdināt Panākt, ka (lidaparāts) nolaižas (kur, uz kā u. tml.).
- sajaucēt Panākt, ka (mājdzīvnieki) uzturas, atrodas kopā.
- nobarāt Panākt, ka (mājdzīvnieks) uzbarojas.
- izvest Panākt, ka (mazuļi) noteiktā attīstības pakāpē atstāj ligzdu (par putniem).
- nomazgāt Panākt, ka (morāli negatīvs vērtējums) zūd, tiek novērsts un tiek atgūts iepriekšējais morāli pozitīvais vērtējums.
- sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā dala; aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- gailināt Panākt, ka (ogles) gail.
- pilnveidot Panākt, ka (parasti darbība, norise) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
- tecināt Panākt, ka (parasti dzīvnieks) skrien veikli, ātri, viegla gaitā, parasti sīkiem soļiem.
- izkustināt Panākt, ka (parasti ķermeņa daļas) sāk kustēties, darboties.
- nolaist Panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā).
- satecināt Panākt, ka (parasti šķidrums) satek 1(2).
- nogriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un novirzās (nost no kurienes, kur u. tml).
- piegriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izkārtot Panākt, ka (parasti transportlīdzekļi) tiek izvietoti noteiktā kārtībā.
- atkāpināt Panākt, ka (parasti zirgs) atkāpjas, atvirzās atmuguriski atpakaļ.
- paturēt Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
- atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2).
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1).
- ievirzīt Panākt, ka (piemēram, darbība, norise) kļūst mērķtiecīga, iegūst noteiktu virzību.
- padzīt Panākt, ka (piemēram, darbs) tiek veikts, veicas straujāk.
- nokrāsāt Panākt, ka (piemēram, dzija, audums) piesūcinās ar krāsvielu.
- nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, īpašība, pazīme) paliek nemainīga.
- izveidot Panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām; arī pilnveidot.
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- pārpildīt Panākt, ka (piemēram, tirgus, veikals) ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko).
- palaist Panākt, ka (piemēram, transportlīdzeklis) virzās, arī sāk virzīties (kur, kāda virziena u. tml.).
- ierietināt Panākt, ka (piens) ieriet govs tesmenī.
- turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
- peldināt Panākt, ka (priekšmets) peld (kur).
- kondicionēt Panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam.
- sakrāt Panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs.
- pieslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas) neizpaužas pilnīgi.
- noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
- sēdināt Panākt, ka (putns) perē.
- pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie cilvēkiem, pie mājas apstākļiem.
- sataisīt Panākt, ka (sejai) rodas noteikta izteiksme.
- izknidināt Panākt, ka (sēkla) izdīgst.
- izknitināt Panākt, ka (sēkla) izdīgst.
- izklaidēties Panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1).
- piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
- iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- iegūt roku panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
- uztaisīt bērnu panākt, ka (sieviete) nonāk grūtniecības stāvoklī.
- šķirt Panākt, ka (starp cilvēkiem) beidzas strīds, sadursme.
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur u. tml.).
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek cauri (kam), caur (ko).
- nolaist Panākt, ka (šķidrums) notek lejā (parasti par cauruļvadiem).
- uzpludināt Panākt, ka (šķidrums) uzvirzās (kam) virsū.
- liet Panākt, ka (šķidrums), parasti plūstot, virzās (no kurienes, kur u. tml.).
- novadīt Panākt, ka (transportlīdzekli) novirzās sānis, garām (kam).
- uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda ūdenstilpi.
- uzkurt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
- uzkurināt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
- novadīt Panākt, ka (upe, strauts u. tml.) aizplūst citā virzienā.
- saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) apgulās, parasti ganībās.
- sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sasēdināt.
- kristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
- dancināt Panākt, ka (zirgs) iet danceniski.
- iekāpināt Panākt, ka (zirgs) kāpjas atpakaļ un ievirzās (parasti ilksīs).
- aizaudzēt Panākt, ka aizaug (kam priekšā).
- aizbizināt Panākt, ka aizbizo (govis).
- aizdziedināt Panākt, ka aizdzīst.
- aizbaidīt Panākt, ka aiziet, izvairās; atsvešināt.
- aizbiedēt Panākt, ka aiziet, netuvojas; atvairīt.
- aizklīdināt Panākt, ka aizklīst.
- aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot); iemidzināt.
- aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (šūpojot, dziedot u. tml.); iemidzināt.
- samidzināt Panākt, ka aizmieg (vairāki).
- izdzēst Panākt, ka aizmirst (ko); būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmirst (ko).
- aizpeldināt Panākt, ka aizpeld.
- aizplūdināt Panākt, ka aizplūst; ļaut aizplūst.
- aizskandināt Panākt, ka aizskan.
- aizslīdināt Panākt, ka aizslīd (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- apaudzēt Panākt, ka apaug; ļaut apaugt.
- apgurdināt Panākt, ka apgurst; nogurdināt.
- apmulsināt Panākt, ka apmulst; izraisīt apmulsumu.
- apkvēpināt Panākt, ka apņem dūmi, gāze u. tml.
- apkūpināt Panākt, ka apņem dūmi.
- ieprecināt Panākt, ka apprec.
- apprecināt Panākt, ka apprecas (ar kādu).
- izprecināt Panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru).
- atbizināt Panākt, ka atbizo (govis).
- patikt Panākt, ka atbrīvojas, gūst iespēju (kur doties).
- norietināt Panākt, ka atdalās, nodalās.
- atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
- atgriezt Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ; atdzīt atpakaļ.
- atlabot Panākt, ka atgūst iepriekšējo (labo) stāvokli.
- saglābt Panākt, ka atgūst veselību (parasti daļēji); izārstēt (parasti daļēji).
- atgriezt ierindā (arī dzīvē) panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
- atgriezt dzīvē (arī ierindā) panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
- atvēsināt Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības); būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
- atskurbināt Panākt, ka atjēdzas (pēc spēcīga pārdzīvojuma); pavājināt (jūtas).
- pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ panākt, ka atkal iestājas bijušais laika, dzīves posms.
- pagriezt (arī atgriezt) laika (arī vēstures) ratu atpakaļ panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- atlecināt Panākt, ka atlobās.
- atmodināt Panākt, ka atmostas; būt par cēloni, ka atmostas; uzmodināt, pamodināt.
- atpeldināt Panākt, ka atpeld nost (sānis, atpakaļ).
- atpeldināt Panākt, ka atpeld šurp; panākt, ka atpeld (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- apgrozīt Panākt, ka atrodas apgrozībā (1) (parasti nauda).
- izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
- atskurbināt Panākt, ka atskurbst (no reibuma, skurbuma).
- atbrīvot panākt, ka atslābst (muskuļi).
- atšķirt Panākt, ka atsvešinās, radīt attiecībās vēsumu.
- atdabūt Panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ).
- atgriezt Panākt, ka atvirzās, pagriežas nost (no kā).
- atžilbināt Panākt, ka atžilbst; būt par cēloni tam, ka atžilbst.
- aizaudzēt Panākt, ka augot aizsedz, aizēno.
- izbēdināt Panākt, ka bēdājas (ilgāku laiku).
- briedināt Panākt, ka briest (5).
- izkopt Panākt, ka ceļas kvalitāte, meistarība.
- plēsināt Panākt, ka cilvēki sāk naidoties, kauties.
- čiebināt Panākt, ka čiepst.
- šmukt Panākt, ka dalās, lobās (apspalvojums).
- darbināt Panākt, ka darbojas (mehānisms, ierīce), arī ļaut darboties (mehānismam, ierīcei).
- knidināt Panākt, ka dīgstot veidojas asni.
- noknīst Panākt, ka dīgstot veidojas asni.
- izvest Panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) - par dzīvniekiem.
- dziedināt Panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
- nogriezt (arī nodzēst, izslēgt) gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- uzgriezt gaismu (arī uguni) panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- iedegt (arī aizdegt, uzdegt, ieslēgt, iegriezt, uzgriezt) gaismu panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- sadzīt lopus kurmī panākt, ka ganāmpulks saspiežas cieši kopā.
- brukšķināt Panākt, ka grab, brīkšķ, rīb.
- gremdēt Panākt, ka grimst.
- gāzt Panākt, ka grūst, brūk u. tml.
- daguldīt Panākt, ka guļ līdz kādam laikam; guldināt (mājlopus).
- brūšķināt Panākt, ka gurkst; brūkšķināt.
- brūkšķināt Panākt, ka gurkst.
- ņemt varu savās rokās panākt, ka gūst varu; sākt valdīt.
- ņemt vadību (arī varu) savās rokās panākt, ka gūst varu; sākt valdīt.
- ņemt varu (arī vadību) savās rokās panākt, ka gūst varu; sākt valdīt.
- ņemt Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu); atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
- iebrucināt Panākt, ka iebrūk 1 (1).
- iepotēt Panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas).
- apstrādāt Panākt, ka iegūst zināmu gatavības pakāpi (detaļas, atsevišķi priekšmeti u. tml.).
- iekaisināt Panākt, ka iekarst, iekaist.
- iegūt sirdi panākt, ka iemīl.
- iemīlināt Panākt, ka iemīlas (kādā).
- iekarot kāda sirdi panākt, ka iemīlas.
- iekarot sirdi Panākt, ka iemīlas.
- iemirdzināt Panākt, ka iemirdzas.
- ieperināt Panākt, ka ieperinās (kur).
- iepilināt Panākt, ka iepil (kur iekšā).
- šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml.; būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. (par ieroci).
- ierūcināt Panākt, ka iesāk rūkt (dzinējs, ierīce).
- ietvaicēt Panākt, ka iesāk tvaicēties; mazliet iztvaicēt.
- nosprādzēt Panākt, ka iet bojā, nosprāgst.
- nosprādzināt Panākt, ka iet bojā, nosprāgst.
- ietilpināt Panākt, ka ievietojas, novietojas (kur iekšā).
- iežēlināt Panākt, ka iežēlojas; izraisīt žēlumu, līdzjūtību (parasti pret sevi).
- izraudināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz raud.
- izbrēcināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz skaļi kliedz; arī skaļi izraudināt.
- līdzināties Panākt, ka ir līdzvērtīgs (kādam).
- izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
- apstādināt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
- apturēt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
- pamodināt Panākt, ka izbeidzas (kāds psihisks stāvoklis), panākt, ka (kāds) atbrīvojas (no kāda psihiska stāvokļa).
- izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds).
- aizdzīt Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- attirpināt Panākt, ka izbeidzas notirpums (ķermeņa daļās).
- darīt galu panākt, ka izbeidzas; izbeigt.
- izbriedināt Panākt, ka izbriest.
- paskultēt maku panākt, ka izdod naudu (azartspēlē).
- izkarsēt Panākt, ka izkaist, ļaut vai panākt, ka kļūst viscaur karsts.
- izdabot Panākt, ka iznāk, izvirzās (no kurienes, kur); izvilkt.
- izpeldināt Panākt, ka izpeldas; panākt, ka nomazgājas, iegremdējoties ūdenī.
- izpriecināt Panākt, ka izpriecājas.
- izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
- dedzināt Panākt, ka izstaro gaismu (elektriskās apgaismošanas ierīces).
- atjaunināt Panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā).
- iegūt Panākt, ka izveidojas intīmas attiecības (ar pretējā dzimuma cilvēku).
- attīstīt Panākt, ka izveidojas vai pilnveidojas (ķermenis, orgāni), veicināt augšanu un nobriešanu.
- atjaunot Panākt, ka izveidojas, rodas atkal, no jauna (piemēram, psihisks vai fizisks stāvoklis).
- iznīdēt Panākt, ka izzūd (parādība sabiedrības dzīve); izskaust.
- atradināt Panākt, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība); būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība).
- iznīdēt Panākt, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- aizgaiņāt Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- aizgainīt Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- potēt Panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
- aizklidzināt Panākt, ka kāds kliedzot nokļūst kaut kur.
- ieīdzināt Panākt, ka kāds kļūst nīgrs.
- likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- uzvelt (uz) (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
- uzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
- atņemt (arī atraut) pēdējo maizes kumosu panākt, ka kāds zaudē iztikas līdzekļus.
- izkvīcināt Panākt, ka kādu laiku kviec.
- pasīcināt Panākt, ka kādu laiku sīc (par mušu).
- atvirzīt Panākt, ka kas notiek vēlāk, tālākā nākotnē.
- kaucināt Panākt, ka kauc (1).
- dīcināt Panākt, ka kliedz, brēc, dūc, džinkst.
- vizualizēt Panākt, ka kļūst (reāli vai iluzori) uztverams ar redzi.
- saerrināt Panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt.
- dzidrināt Panākt, ka kļūst dzidrs vai dzidrāks.
- gludināt Panākt, ka kļūst gluds, līdzens.
- apmierināt Panākt, ka kļūst mierīgs; nomierināt.
- iešķebināt Panākt, ka kļūst nelabi.
- realizēt panākt, ka kļūst par īstenību; īstenot.
- īstenot Panākt, ka kļūst par īstenību; realizēt.
- kristianizēt Panākt, ka kļūst par kristiešiem; pievērst kristietībai.
- izbaltināt Panākt, ka kļūst pilnīgi balts.
- plākšt Panākt, ka kļūst plakans.
- apsārtināt Panākt, ka kļūst sārts.
- smaršināt panākt, ka kļūst smaržigs.
- iespēcināt Panākt, ka kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- apvaldīt Panākt, ka kļūst vājākas (jūtas, sajūtas, to izpausme).
- gāzt Panākt, ka krīt (lejup).
- kaisīt Panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela).
- pakritināt Panākt, ka krīt.
- iegravēt Panākt, ka labi saglabājas (atmiņā).
- lecināt Panākt, ka lec (1).
- ielīgot Panākt, ka līgojas; arī iekustināt.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
- pārvietot panākt, ka mājdzīvnieks pāriet uz citu mītni, uzturēšanās vietu
- noslīcināt Panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
- apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst; saskābēt (daudz vai visu).
- murdināt Panākt, ka murrā (kaķis).
- murdināt Panākt, ka mutuļo (ūdens).
- naidināt Panākt, ka naidojas.
- izņemt no apgrozības panākt, ka nav vairs apgrozībā.
- izņemt Panākt, ka nav vairs inventārā, lietošanā.
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
- izņemt Panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot).
- izdzīt no galvas panākt, ka nedomā (par ko).
- paspiedzināt Panākt, ka neilgu laiku, mazliet spiedz.
- nostiprināt Panākt, ka neplūst, nenogrūst (piemēram, smiltis), nepārvietojas (kāpas).
- izvairīties Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
- sakausēt Panākt, ka nesaraujami, cieši sasaistās, saliedējas, savienojas (īpašības, parādības, izpausmes).
- aizmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- apmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizsmērēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- uzkveldināt Panākt, ka no jauna sāk kvēlot.
- uzkvēlināt Panākt, ka no jauna sāk kvēlot.
- izliesināt Panākt, ka noliesē, novājē.
- nopeldināt Panākt, ka nopeldas; panākt, ka peldoties, peldot noskalojas, kļūst tīrs; izpeldināt.
- nolaist Panākt, ka noplūst, izdalās (viss šķidrums, gāze vai šķidruma, gāzes daļa).
- noraudināt Panākt, ka noraudas.
- nosarcināt Panākt, ka nosarkst.
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt.
- paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
- daturēt Panākt, ka paliek, uzkavējas pie kāda; aizkavēt (kādu).
- laist dibenā Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
- nolaist dibenā panākt, ka panīkst; ļaut aiziet bojā; izputināt
- nodot Panākt, ka pārņem, apgūst (piemēram, zināšanas, tradīcijas).
- atsēdināt Panākt, ka pārstāj attīstīties, veidoties (parasti augonis, roze).
- izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu.
- izdzēst Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
- atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
- izdabūt Panākt, ka pasaka; izzināt (ko no kāda).
- atslābināt Panākt, ka pavājinās (norises organismā); būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā), samazinās (organisma funkcijas).
- nodzēst Panākt, ka pazeminās (ķermeņa paaugstināta temperatūra).
- samaudināt Panākt, ka peldot sanāk kopā.
- nolauzt kaklu Panākt, ka piedzīvo pilnīgu neveiksmi.
- sakvīcināt Panākt, ka pīkst, kviec.
- sakviecināt Panākt, ka pīkst, kviec.
- čīpstināt Panākt, ka pīkst, rada pīkstienus.
- izmācīt Panākt, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- iztirpināt Panākt, ka pilnīgi izbeidzas notirpums (ķermeņa daļās).
- izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- nogremdēt Panākt, ka pilnīgi nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- izlīdzināt spēli panākt, ka pretinieks zaudē pārsvaru.
- pukstināt panākt, ka pukst.
- pieperināt Panākt, ka putns izperē pietiekamā vai lielākā daudzumā (mazuļus).
- ņerkšināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
- ņerkšķināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
- ņerkstināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
- izlīdzināt rezultātu panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
- brazdēt Panākt, ka rīb, rībināt; darīt tā, ka rodas skaļš troksnis.
- brazdinēt Panākt, ka rīb.
- izveidot Panākt, ka rodas (jaunas šķirnes, sugas).
- izveidot Panākt, ka rodas (noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
- izgatavot Panākt, ka rodas (viela no kā).
- atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- sarepināt Panākt, ka saaug, savienojas (kauli lūzuma vietā); sadziedēt.
- sabrucināt Panākt, ka sagāžas, sabrūk.
- sabadināt Panākt, ka sāk badīties.
- iebrēcināt Panākt, ka sāk brēkt.
- iebriedināt Panākt, ka sāk briest.
- iečaukstināt Panākt, ka sāk čaukstēt.
- iedarbināt Panākt, ka sāk darboties (piemēram, mehānisms, ierīce).
- aizdedzināt Panākt, ka sāk degt; iededzināt.
- iedīdzināt Panākt, ka sāk dīgt.
- aizdimdināt Panākt, ka sāk dimdēt.
- (sa)jaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
- iedrebināt Panākt, ka sāk drebēt.
- uzgailināt Panākt, ka sāk gailēt, spīdēt.
- sagāzelēt Panākt, ka sāk gāzelēties.
- gruzdināt Panākt, ka sāk gruzdēt.
- ieīdināt Panākt, ka sāk īdēt; pieradināt īdēt.
- aizkurt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurināt, iekurt.
- aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurt, iekurināt.
- iekutināt Panākt, ka sāk kutēt.
- uzzvērināt Panākt, ka sāk kvēlot (ogles).
- aizdedzināt Panākt, ka sāk kvēlot, izstarot gaismu.
- aizkvēlināt Panākt, ka sāk kvēlot.
- iekvēlēt Panākt, ka sāk kvēlot.
- iekvēlināt Panākt, ka sāk kvēlot.
- iekvēlot Panākt, ka sāk kvēlot.
- uzkvīcināt Panākt, ka sāk kviekt.
- salaist ragos panākt, ka sāk ķildoties, sanaidojas (parasti divi).
- izlidināt Panākt, ka sāk lidot; panākt, ka izlido.
- ieliesmot Panākt, ka sāk liesmot.
- samaldīt Panākt, ka sāk maldīties, uz laiku apmaldās.
- samaudināt Panākt, ka sāk maurot, baurot.
- spradzināt Panākt, ka sāk plaisāt, šķelties.
- ieplaucēt Panākt, ka sāk plaukt.
- plūksnināt Panākt, ka sāk plūksnoties.
- uzraudināt Panākt, ka sāk raudāt.
- ieriņķot Panākt, ka sāk riņķot.
- ieripināt Panākt, ka sāk ripot.
- ieraudzēt Panākt, ka sāk rūgt.
- uzsmīdināt Panākt, ka sāk smieties.
- stinkšināt Panākt, ka sāk stinkšēt un turpina stinkšēt kādu laiku.
- iestrinkšināt Panākt, ka sāk strinkšēt.
- aizstrinkšināt Panākt, ka sāk strinkšķēt.
- aizstrinkšķināt Panākt, ka sāk strinkšķēt.
- iestrinkšķināt Panākt, ka sāk strinkšķēt.
- aiztrīsināt Panākt, ka sāk trīsēt.
- sažāvināt Panākt, ka sāk žāvāties.
- pieslēgt Panākt, ka sākas (piemēram, elektriskās enerģijas, ūdens, gāzes) piegāde (kam).
- atbīdīt Panākt, ka samazinās (kā) ietekme.
- nodot Panākt, ka saņem, pieņem (kādai darbībai).
- skrecināt panākt, ka sarec.
- iesaldēt Panākt, ka sasalst.
- sasmacināt Panākt, ka sasmok, pārklājas ar pelējumu.
- dabūt kārtībā panākt, ka sasniedz kādu kvalitāti, nonāk kādā stāvoklī.
- salaist matos panākt, ka sastrīdas, sanaidot.
- sasvīdēt Panākt, ka sasvīst.
- satvīcēt Panākt, ka satvīkst.
- derināt Panākt, ka savstarpēji apsolās slēgt laulību; svinēt šādu solīšanos; būt lieciniekam šādā ceremonijā.
- brēcināt Panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām).
- nosmīdīt Panākt, ka smejas kādu laiku; izsmīdināt.
- spiedzināt panākt, ka spiedz.
- karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
- izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
- atrietināt Panākt, ka tesmenī pirms slaukšanas sāk rasties, pieplūst piens (slaucamiem mājdzīvniekiem).
- ieaudzināt Panākt, ka tesmenī sāk rasties piens.
- nomazgāt kauna traipu panākt, ka tiek atgūta cieņa, ka zūd morāli negatīvs vērtējums.
- piesaistīt finansējumu panākt, ka tiek ieguldīti naudas līdzekļi (piemēram, kādā projektā)
- nodot Panākt, ka tiek iesaistīts (karadienestā).
- veidot Panākt, ka tiek ietekmēta situācija.
- veidot Panākt, ka tiek radītas attieksmes.
- iznīcināt Panākt, ka tiek uzskatīts par nevērtīgu, nevēlamu.
- nosprādzināt Panākt, ka trieciena, spiediena rezultātā nodalās, nošķeļas (no kā).
- pačurināt Panākt, ka urinē un pabeidz urinēt.
- beserēt Panākt, ka uzlabo veselību, darbības spēju, lietošanas iespējamību u. tml.; labot.
- uzlecināt Panākt, ka uzlec.
- uzkvēlināt Panākt, ka uzliesmo.
- uzlūgties Panākt, ka uzlūdz.
- uzpludināt Panākt, ka uzpeld (kas nogrimis).
- aizdegt Panākt, ka uzreiz sāk degt; iedegt.
- aizvadīt līdz apziņai panākt, ka uztver, saprot.
- pieveikt Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama); panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
- atbrīvot panākt, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u.tml.; attīrīt (no kā).
- apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
- radīt Panākt, ka veidojas kas jauns (parasti derīgs praktiskai lietošanai, izmantošanai).
- izslēgt no mantojuma panākt, ka zaudē mantošanas tiesības.
- izsviest (arī izmest) no segliem panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
- atņemt Panākt, ka zaudē, neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
- piedzīt zobratu panākt, ka zobrats sāk rotēt.
- iedzīt dūšu papēžos (kādam) panākt, ka zūd drosme, pašpaļāvība.
- izsist pamatu zem kājām panākt, ka zūd garīgais līdzsvars, cilvēks samulst, apjūk, ir tuvu izmisumam.
- izsist pamatu zem kājām panākt, ka zūd normālai eksistencei nepieciešamie nosacījumi.
- izvēdināt smadzenes (arī galvu) panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- izvēdināt galvu (arī smadzenes) panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- dasadabāties Panākt, lai (kas) tiek nokārtots.
- aizlaidināt Panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet.
- dabūt uz ciņa (kādu) panākt, lai kāds varētu sākt patstāvīgu dzīvi; uzaudzināt; palīdzēt kādam izkļūt no grūtībām.
- tīrīt panākt, lai kaut kas ir bez piejaukumiem, nevajadzīgā
- ievirzīt sliedēs panākt, lai kaut kas norisētu noteiktā kārtībā.
- noļenkāt Panākt, notvert, sagūstīt.
- ķert rokā (arī ciet) Panākt, notvert.
- nomirdināt Panākt, parasti ar medikamentiem, ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejūtīga.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- pārvilkt (arī pārdabūt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu.
- nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzmostas.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kas) tiek pārgādāts (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml).
- izdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās cauri (kam), caur (ko); izvirzīt cauri (kam), caur (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
- pavest Panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
- sagraut Panākt, parasti varmācīgi, ka beidz pastāvēt (piemēram, organizācija); panākt, ka beidz pastāvēt (piemēram, kolektīvs, organizēts cilvēku kopums).
- pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- tikt uz priekšu panākt, sasniegt mērķi, pozitīvu rezultātu.
- atrāviens Panāktais pārsvars izcīnītājos punktos (kādā sporta spēles posmā).
- noņemt Paņemot panākt, ka (kas) vairs nav (kāda) rīcībā, lietošanā.
- aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties panākt pretmīlestību, fizisku tuvību.
- pārspīlēt Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
- pārcensties Pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
- metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus.
- klajā Parasti savienojumā "nākt klajā": tikt izdotam (par iespieddarbu); arī tikt publicētam.
- stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- muļķīgs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- nīcināt Parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē; arī likvidēt.
- pavirzīt Parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
- atsekties Pārdomāt, apdomāties, ienākt prātā.
- pārķeguot Pāriet, pārnākt; pārbēgt.
- apticināties Pārliecināties (nonākt pie pārliecības).
- sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā.
- atļurkāt Pārnākt ar izmirkušām pastalām vai nošļukušām biksēm.
- atvākties Pārnākt dzīvot ar visām mantām, visu iedzīvi; atnākt, ierasties.
- pārpļekāt pārnākt mājās ar slapjām kājām.
- pārļekatot Pārnākt mājās.
- apjemt Pārņemt, uznākt (par psihisku stāvokli).
- sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas.
- izlīgums ar starpnieka palīdzību pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu.
- fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos.
- aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2).
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
- atšķirt Pārstāt zīdīt; panākt, ka pārstāj zīdīt.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1).
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
- atmodināt Pārtraukt (kāda psihisko stāvokli), panākt, ka atbrīvojas (no tā).
- modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
- lauzt sev ceļu pārvarot lielas grūtības, censties panākt sev ko vēlamu, gūt panākumus.
- izlauzt Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
- lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
- attvarstīties Pārvarot šķēšlus (kavēkļus) atnākt.
- nokrist Pārvērsties samērā lielās ūdens pilēs un nonākt lejā, zemē (kur, uz kā) - par miglu.
- aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.); nokļūt.
- aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur noteiktā nolūkā).
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem; arī par priekšmetiem, vielām u. tml.
- sastapties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
- satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
- iedzīt Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
- satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1).
- sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
- atkantēt Pārvietot balastu vairāk uz virsvēja pusi, pat ārpus peldlīdzekļa, lai panāktu buru laivas vai jahtas līdzsvaru.
- salāgošana Pasākumu komplekss elektrotehnikā un radiotehnikā, kura nolūks ir panākt, lai no elektriskās strāvas avota uz slodzi varētu pārvadīt maksimālo jaudu.
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.); atlavīties.
- atlavīties Paslepus atnākt, atskriet šurp; paslepus atnākt, atskriet (kur, pie kā u. tml.).
- iešmaukt Paslepus ieiet, ienākt, iebēgt (kur iekšā).
- izšmaukt Paslepus iziet, iznākt, izbēgt.
- nošmukt Paslepus noiet, nonākt, nokāpt (no kurienes).
- nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
- piešmaukt Paslepus pieiet, pienākt, piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atcierēt Pastaigājoties atnākt.
- atmudināt Pasteidzināt atnākt.
- sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
- uzbarot Pastiprināti barojot, panākt, ka (dzīvniekam) palielinās ķermeņa masa.
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- piemānīties Pašlepns (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielavīties.
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- sadeldēt Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas.
- nākums Paveikta darbība, rezultāts --> nākt (1); arī nāciens (1).
- noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli; panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
- tikt (arī būt) uz ciņa pēc grūtībām nonākt (būt) labākā stāvoklī.
- izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- svilpēt vēju pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš.
- svilpēt vējamāti pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš.
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- iekrist Pēkšņi nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
- atdurties Pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu).
- iekrist (kāda) nagos pēkšņi nonākt kāda varā.
- izperēt Perējot panākt, ka (olā) pilnīgi attīstās jaunais organisms.
- atnākt Piebraukt pieturā, pienākt (par transportlīdzekļiem).
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
- piesvempties Piedzerties, nonākt stiprā alkohola reibumā.
- iesēsties peļķē piedzīvot, ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
- problēmā bāzētā izglītība pieeja izglītības procesam, kura sākas ar reālas dzīves problēmas izvirzīšanu, kas mācību procesa laikā tiek atrisināta, pirms tam noskaidrojot zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, lai līdz atrisinājumam nonāktu.
- piemaršēt Pieiet, pienākt marša solī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piepekot Pieiet, pienākt.
- nākties pieklāties, pienākties.
- pieļipīt Piekulties, pienākt.
- balinēt Pielejot pienu, panākt, ka ēdiens kļūst gaišāks; aizdarīt ar pienu, krējumu.
- susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
- stumt pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
- dedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (kas) deg.
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt.
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdegt.
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt; ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
- iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka sāk degt (uguns); iedegt 1.
- iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka uzreiz degt (uguns); iededzināt (1).
- traipīt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs.
- sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
- smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt.
- lerkšināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka nepārtraukti činkst, gaužas.
- pakļaut Pieļaut, arī panākt, ka (kāds, kas) nonāk (piemēram, kādu apstākļu) iedarbībā.
- salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- rūsināt Pieļaut, arī panākt, ka (kas) rūsē.
- nokaltināt Pieļaut, arī panākt, ka nokalst.
- ieselināt Pieļaut, panākt, būt par cēloni, ka ievairojas, savairojas.
- atlidot Pienākt (par lidaparātiem).
- izkakt Pienākt beigām.
- pieļenkuroties Pienākt ļodzīdamies.
- daiet Pienākt pie kā.
- nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
- atšalkt Pienākt, iestāties no jauna (par parādībām dabā vai sabiedrības dzīvē).
- piekunkuļot Pienākt, pieiet ļodzīgā gaitā.
- piekājot Pienākt; pieiet.
- pielimbāt Pienākt.
- pieplanēt Pienākt.
- pievanterēt Pienākt.
- podkanaķ Pienākt.
- podruļiķ Pienākt.
- piekrist Pienākties.
- piekristies Pienākties.
- piespīlēt Piepildot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izspiežas; ļoti izspīlēt.
- ievilkt Pierunājot panākt, ka (kāds) piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā, sarunā).
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties.
- lumstīties Piesmērēties (2) - ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- atdarīt muti kādam piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
- nokrāsot Piesūcinot, arī sajaucot ar noteiktu krāsu, krāsvielu, panākt, ka (kas) iegūst šādu krāsu.
- novadīt Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam); piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur).
- sasaldināt Pievienojot (kam) ko saldu, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, salds.
- sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša.
- sasālīt Pievienojot (kam) vārāmo sāli, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, sāļš; pievienot (kam) vārāmo sāli, lai (to) iekonservētu.
- savircot Pievienojot (kam) virces, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša.
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sasirgt Pilnīgi nodoties (kam); pilnīgi nonākt (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- pamodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- aizplosīties Plosoties nonākt.
- izblūžģēt Plunkšķot, šļakstoties iznākt (iziet).
- neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē; šādas politikas realizēšana.
- namnieku ūnija politiska organizācija Kurzemes hercogistē 18. gs. beigās, dibināta 1790. g. 24. aprīlī Jelgavā ar mērķi panākt lielāku namnieku ietekmi valsts politiskajā dzīvē, kas tomēr neizdevās un 1795. g. savu darbību izbeidza.
- pārprasīt prasīt vairāk nekā pienāktos.
- koļīt Pratināt, lai panāktu patiesu liecību, atzīšanos.
- koloķ Pratināt, lai panāktu patiesu liecību, atzīšanos.
- aizprātot Prātojot nonākt (līdz kādai domai).
- savesties precoties sanākt kopā.
- atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, panāktu, sasniegtu.
- izlikšana Priekšsacīkšu izlozes metode, ar kuru tiek panākts, ka labākie sportisti netiekas savā starpā sacensību pirmajās kārtās.
- uzlabošana process, kurā tiek panākts, ka konkrēta sabiedriska parādība sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk rīkoties, runāt.
- izprovocēt Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).
- atpokšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt; atpukšināt.
- atpukšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt.
- lasīties Pulcēties, nākt, braukt kopā.
- vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties 2 (1).
- trupoties Pulcēties, sanākt.
- deldēt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
- kulstīt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
- uzpurināt Purinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega); purinot panākt, ka (kāds) pieceļas (kājās, sēdus).
- uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidotas.
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot.
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu; pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
- uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445).
- leveleri Radikāli demokrātiska partija Anglijā 17. gs., kas centās panākt republikas nodibināšanu, pieprasīja vispārējās vēlēšanu tiesības.
- ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus; panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
- vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
- nobazūnēt Radot bazūnei līdzīgas skaņas panākt (ko).
- uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst.
- izdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka izdīgst.
- diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka sāk dīgt.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
- kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
- uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2.
- pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē).
- sprostot Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
- uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
- aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt.
- kodolu raķešdzinējs raķešdzinējs, kurā darbvielas sakarsēšanai izmanto kodolenerģiju; karsējot ūdeņradi kodolreaktorā, iespējams panākt darbvielas izplūdes ātrumu 8 km/s un vairāk.
- iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt); gadīties; iznākt.
- iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
- iegaudāt Raudot ienākt.
- saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; raudzējot pagatavot (ko).
- noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
- sakaņģerēt Raustot grožus, vicinot pātagu u. tml., saskubināt, panākt, piemēram, ka sāk skriet.
- saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- aiztirināties Raustoties nonākt.
- aizravēt Ravējot dobi, nonākt līdz pusei.
- nomērdināt Regulāri nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē.
- noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
- noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- nostādināt Regulējot panākt, ka (kam) rodas noteikts, parasti līdzsvara, stāvoklis.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
- ieregulēt Regulējot panākt, ka (piemēram, ierīce, mašīna) darbojas pareizi.
- nostādīt asumu regulējot panākt, ka attēls optiskā ierīcē ir skaidrs.
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- aizrēķināt Rēķinot nonākt.
- teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
- gallikāņi Reliģiski politiskas kustības dalībnieki Francijā (13.- 18. gs.), kuri centās panākt Francijas katoļu baznīcas neatkarību no pāvesta.
- saremontēt Remontējot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, kļūst derīgs lietošanai, atbilst noteiktām prasībām.
- pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sarībēt Rībot sanākt kopā.
- sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
- uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
- saplēsināt Rīdot panākt, ka sakož, saplosa; arī rīdot iebaidīt.
- norīdīt Rīdot suņus, panākt, ka tie uzbrūk (kādam) un parasti sakož (to).
- plēsināt Rīdot, kaitinot (parasti suņus), panākt, ka (tie) sāk plēsties; rīdīt.
- amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem.
- uzripelēt Rīkojot, skubinot u. tml. panākt, ka pieceļas, sāk (ko) darīt.
- likt Rīkoties ar varu, lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu); dot rīkojumu atstāt, atbrīvot (telpu).
- skriet ar pieri sienā rīkoties nesaprātīgi, bez apdoma, censties izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aizrisināt Risinot (sarunu, domu u. tml.), nonākt līdz kādam posmam.
- izrisināt Risinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- izritināt Ritinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- ierīvēt Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā); ieziest.
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- vidējā atlaidināšana rūdītu atsperu tēraudu termiskā apstrāde (350-500 Celsija grādu), lai panāktu visaugstāko elastības robežu.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs; būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (kas) kļūst cietāks, ciets, izturīgāks, ka palielinās (kā) elastība.
- aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
- darunāties Runājot panākt nodomāto.
- pārrunāt Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi.
- izrunāt no prāta (arī no galvas) runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
- ierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
- ierunāt Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt.
- pārrunāt runājot skaļāk, panākt, ka sadzird (uztver, iegaumē) labāk nekā kādu citu (citus).
- palaist Runājot, rakstot izplatīt, panākt, ka izplatās (kāda, parasti nepatiesa, informācija).
- izgādāt Rūpēties un panākt, ka (kāds) dabū (ko).
- izgādāt Rūpēties un panākt, ka notiek tā, kā vēlams.
- pagādāt Rūpēties un panākt, nokārtot, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu, vajadzīgu).
- saraidīt Saaicināt, likt atnākt (daudziem).
- uzbaidēt Sabaidot uzmodināt; sabaidot panākt, ka pieceļas.
- uzbiedēt Sabaidot uzmodināt; sabaidot panākt, ka pieceļas.
- nogremdēt Sabojājot, radot sūci, panākt, būt par cēloni, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) nogrimst.
- saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
- sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem.
- atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu); panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- sagrūt Sagāzties un pārvērsties drupās (parasti par celtnēm); sabrukt (1); arī grūstot nonākt avārijas stāvoklī.
- sabrukt Sagāzties un pārvērsties drupās; sagrūt (1); arī brūkot nonākt avārijas stāvoklī.
- sasavilkties Saiet, sanākt (par vairākiem, daudziem).
- sasnāt Saiet, sanākt kopā.
- jaukties Saieties (ar kādu), nonākt saskarē (ar ko).
- maisīties Saieties (ar kādu), nonākt saskarē (ar ko).
- saduzt saīgt, nonākt sliktā omā.
- pūst ļipā saka par ko notikušu, negrozāmu, par veltīgām cerībām kādu ietekmēt, ko panākt.
- ko (tu) padarīsi saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- ko tur var darīt, arī neko nevar darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- pirksti deg saka, ja ir kas bīstams, ja kāds vēlas steidzīgi ko paspēt, veikt, panākt.
- mēle nodilst saka, ja kādam daudzreiz jāatgādina, lai panāktu vēlamo.
- grūst taksim taukus saka, ja kādam negrib dot, novēlēt ko labu, kārotu, it kā tas nepienāktos.
- kuļas kā (pliks) pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- kuļas (arī peras, sitas) kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- kā kurts saka, ja kāds ļoti pūlas ko panākt, noskrienas, dzenoties kam pakaļ.
- uz kakla kādam (nākt, iet) saka, ja kāds neatlaidīgi, arī uzmācīgi cenšas ko panākt, uzplijas; virsū.
- lēkā kā sienāzis saka, ja kāds pārmērīgi cenšas ko panākt, izdabā, piemērojas citiem.
- pirksti svilst (biežāk deg) saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
- skola maksā naudu saka, ja kas ir panākts, gūts ar pūlēm, grūtībām, zaudējumiem.
- nij dirsā, nij galvā saka, ja nav panākts vēlamais rezultāts.
- apetīte nāk (arī aug) ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
- apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
- pamest ar roku (kādam) saka, ja pietiek ar niecīgu mājienu, netiešu aicinājumu, lai panāktu gribēto.
- visam gals saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja nav iespējas ko turpināt, panākt, ka kas turpinās.
- kad tur piķis lītu saka, uzsverot apņēmību ko panākt, lai notiek kas notikdams.
- saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī.
- krāsu korekcija sākotnējā attēla krāsu maiņa, kas nepieciešama, lai varētu tās precīzi drukāt vai panāktu kādu speciālu efektu.
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sasaldēt Saldējot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas vēlamās īpašības.
- izsaldināt Saldējot panākt, ka kļūst salds.
- dalīgt Salīgt, nolīgt papildus; panākt papildus vienošanos.
- iekumpāt Salīkušam ieiet, ienākt.
- iekuprēt Salīkušam ieiet, ienākt.
- pielīkot Salīkušam pienākt.
- nosālīt Sālīt un pabeigt sālīt; sālot panākt, ka kļūst (viscaur) sāļš.
- izsālīt Sālot panākt, ka rodas vēlamā sāls koncentrācija (pārtikas produktā).
- nozebīt Samedīt; panākt.
- piesalasīties Sanākt (par vairākiem, daudziem).
- sašauties sanākt kopā (kā draugi).
- sadoties Sanākt kopā, apvienoties (vienam ar otru, citam ar citu), parasti kopīga uzdevuma veikšanai.
- salaisties sanākt kopā.
- tuļčīties Sanākt, drūzmēties.
- savazāties Sanākt, ierasties (kur lielākā skaitā).
- sakļūt Sanākt, sakrist.
- sasažauties Sanākt, sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- iesalasīties Sanākt, sapulcēties.
- nopulcēties Sanākt, sapulcēties.
- sasašatāties Sanākt, sarasties (par vairākiem, daudziem).
- savārīties Sanākt, saskriet, saiet u. tml. (kur).
- iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem.
- aizsapņot Sapņos, fantāzijā nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
- savedināt Saprecināt; arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
- savest Saprecināt; arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
- sataisīt Sarīkot, noorganizēt; panākt, ka (kas) notiek, izraisās.
- izrēdīt Sasaukt, likt atnākt, izrīkot, skubināt.
- sasludināt Sasaukt, likt sanākt.
- apvienot Saskaņot, panākt vienlaicīgu vairāku darbību norisi.
- izpīrēt Sasniegt, panākt, sagādāt.
- gaņģēt Sasniegt, panākt; rūpēties.
- nogrābt Sastopot un apstādinot (kādu), panākt, ka (tas) uzklausa, iesaistās kādā darbībā.
- notriekt Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt; sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt.
- daturēt Satverot un turot (ko, kādu), panākt, ka (tas) paliek uz vietas, nekustas, negrozās.
- sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- sasaukt Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) - par cilvēkiem.
- atsaukt Saucot panākt, ka atvirzās nost (no kā).
- atsaukt Saucot panākt, ka ierodas; saucot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- piesaukt Saucot pieaicināt; saucot panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- nosaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- izsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml).
- sasaukt Saucot, arī ar kādām darbībām, panākt, ka (kas) izraisās.
- saūkšēt Saucot, ūjinot panākt, ka sadzird.
- nosauļot Sauļojoties panākt, ka (ķermenis, tā daļas) iedeg.
- apsārtināties Sauļojoties, karsējoties pirtī u. tml., panākt, ka āda kļūst sārta.
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko), sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt (1).
- atsautēt Sautējot panākt, būt par cēloni, ka kas atdalās.
- izsautēt Sautējot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
- izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- sasniegt Savā darbībā īstenot, panākt (ko vēlamu, iecerētu).
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- laisties Savienojumā ar "klāt", "tuvumā": ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem); neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
- savest Savienojumā ar "kopā": panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
- salīgt Savienojumā ar "miers": panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- uzplēst Savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- nācin Savienojumā ar darbības vārda "nākt" formām raksturo šīs darbības pastiprinājumu.
- saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- vienošanās savstarpēja saprašanās, kopīgs lēmums, kas panākts apspriedes ceļā
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām; arī piekukuļot.
- aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams: sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml.; aizklāt.
- izgaismot Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā); panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas.
- Mirušo grāmata senēģiptiešu reliģisko un maģisko rakstu krājums, kuros doti norādījumi, lūgsnas u. c., kā mirušajam izkļūt caur pazemi un nonākt līdz nemirstībai; rakstīta ap 6. gs. p. m. ē.
- Sokrats Sengrieķu filozofs (469.-399. g. p. m. ē.), skolotājs un Platona audzinātājs, mācīja jautājumu un atbilžu metodi, kuras uzdevums bija gūt konsekventu un racionālu atbildi un līdz ar to nonākt pie universālas patiesības; notiesāts uz nāvi par jaunatnes samaitāšanu un svešu dievu ieviešanu.
- mitridāts sens ārstniecības līdzeklis, kas bija cienīts kā laba pretinde (no karaļa Mitridāta, kurš baidīdamies no nozāļošanas, ieņēma indi gribēdams panākt, ka tā viņam nekaitētu).
- resurspunkts Serverī glabāts un globālajā tīmeklī iesaistīts failu kopums, ko vieno kopīga mājaslapa - fails caur kuru var nonākt visos pārējos failos.
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
- vampirella Sieviete, kas izmanto savu seksuālo pievilcību ar nolūku panākt, lai vīrieši izpilda kādu viņas prasību.
- vamps Sieviete, kas izmanto savu seksuālo pievilcību ar nolūku panākt, lai vīrieši izpilda kādu viņas prasību.
- atdipāt Sīkiem solīšiem atnākt.
- atļukšāt Sīkiem soļiem atskriet, atnākt.
- perēt Sildot olas ar savu ķermeni, panākt, ka tajās attīstās (mazuļi).
- iesildīt Sildot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, vieta) kļūst silts.
- uzsildīt Sildot panākt, ka (parasti šķidrums, masa) iegūst vēlamo sasiluma pakāpi.
- atsildīt Sildot panākt, ka kļūst atkal silts.
- apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
- atkausēt Sildot, kausējot panākt, ka atkūst.
- nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana.
- sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds.
- izsist Sitot (kādu), novērst (kādu īpašību); sitot (kādu), panākt rezultātu.
- pablākšt Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), izkult, panākt, ka izbirst (graudi).
- nosist Sitot panākt, ka (kas) atdalās un nokrīt; sitot panākt, ka (kas) nokrīt, nogāžas.
- trenkt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri
- triekt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri, arī nesaudzīgi; arī [trenkt]{s:562}
- damēgt Sitot, perot panākt (ko).
- izskābēt Skābējot panākt, ka sasniedz vajadzīgo gatavības pakāpi (parasti par nesagrieztu kāpostgalvu).
- ieskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kāds) saprot; skaidrojot pārliecināt.
- aizskaitīt Skaitot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai).
- aizskaitīt Skaitot nonākt (līdz noteiktam skaitlim).
- uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
- pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- glaust Skarot ar slīdošu (parasti rokas) kustību, panākt, ka kļūst gluds, līdzens.
- atslarpatāt Skrandainam (un slapjam) atnākt.
- uzskrūvēt Skrūvējot, griežot (iekārtas, lences) vadības elementu, panākt, ka (kas) uzvirzās augšā.
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- ieskubināt Skubinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- aizskubināt Skubinot, mudinot panākt, lai kāds steidzīgāk aiziet vai nonāk (kur).
- saslacīt Slakot (piemēram, ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
- saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- pieslapināt Slapinot panākt, ka (kas) kļūst mitrs, slapjš.
- ieslapināt Slapinot panākt, ka kļūst mazliet mitis.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet; slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieslapstīties Slapstoties ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izrietināt Slaucot (govi), parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka tesmenī neieplūst piens; slaucot, parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka govij pārstāj ieplūst (piens) tesmenī.
- pieslaucīt Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- ieslaucīt Slaukot panākt, ka iesūcas (kur iekšā, piemēram, ūdens drānā).
- attiekties Slepeni atnākt, atlīst.
- atslapstīties Slepeni atnākt.
- noslīcināt Slīcinot nonāvēt; panākt, ka (kāds) noslīkst.
- aizslīdzēt Slīdot nonākt līdz.
- atsveķošanas sānteka slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu.
- sānteka Slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu.
- saklemst Smagā gaitā sanākt.
- ieklaugāt Smagiem soļiem ieiet, ienākt.
- pārslampāt smagiem soļiem pārnākt mājās.
- atlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem atnākt.
- ielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem iziet, iznākt.
- nolumpačot Smagiem, neveikliem soļiem noiet, nonākt.
- atslāpāt Smagnēji atnākt.
- ielangāt Smagnēji lempīgi, grīļīgi ieiet, ienākt.
- ielangot Smagnēji lempīgi, grīļīgi ieiet, ienākt.
- ielamzāt Smagnēji lempīgi, tūļīgi, neveikli ieiet, ienākt.
- piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
- snaksnīte snāktene.
- izsnaust Snaužot panākt, ka izzūd, izbeidzas (piemēram, nogurums).
- pasniegt Sniedzot panākt, ka (kāds) saņem (ko).
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst.
- pārmācīt Sodīt (kādu, parasti sitot, perot), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
- soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt.
- pārsoļot Soļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko), parasti raitā, staltā gaitā.
- izspaidīt Spaidot panākt, ka (kas) izirst, sadalās.
- uzspaidīt Spaidot panākt, ka (kas) rodas, parādās (kā virspusē, uz kā).
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās (parasti sula).
- izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās sula (piemēram, no augļiem).
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
- nožņaudzīt Spaidot, žņaugot panākt, ka (no kā) izdalās šķidrums.
- interneta protokola drošības protokols speciāls protokols, kas atšķirībā no agrākajām pieejām drošības problēmu risināšanai lietojumslānī ir izstrādāts, lai panāktu drošu pakešu apstrādi tīkla slānī; protokols _IPSec_.
- notrumpēt Spēlējot kārtis, panākt, ka (citiem spēlētājiem) jāizdod trumpji.
- iekoklēt Spēlējot kokli ieiet vai ienākt.
- iztrumpēt Spēlējot noteiktu kāršu spēli, panākt, ka pretiniekam ir jāizspēlē, jāatdod trumpja kārts.
- izspert Sperot panākt, ka (kas) izkrīt, izlīst.
- nospiest Spiežot (kādu) lejup, panākt, ka (tas) noguļas, nosēžas, notupjas.
- izžņaugt Spiežot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izmiegt Spiežot panākt, ka atdalās (piemēram, šķidrums).
- izspiest Spiežot panākt, ka atdalās (piemēram, šķidrums).
- izspiest Spiežot panākt, ka atdalās šķidrums (no kā).
- nomiegt Spiežot panākt, ka izbeidz kvēlot.
- izžņaugt Spiežot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
- dot gāzi spiežot pēdāli, panākt transportlīdzekļa paātrinājumu.
- piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- izspītēt Spītējot censties (ko) panākt.
- nospītināt Spītējoties panākt savu.
- notītīt Spītējoties panākt savu.
- nodrošināt Sporta spēlēs - panākt, ka (kas, piemēram, vārti, laukuma daļa) tiek aizsargāts pret pretinieka uzbrukumiem.
- vindskeitings Sporta veids, slidošana vienlaicīgi kopā ar pūķa laišanu; vējainā laikā var panākt, ka pūķis velk slidotāju.
- izspridzināt Spridzinot panākt, ka izsprāgst (1).
- vest sarunas starptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt doma apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- ātrvilciens Eurostar starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša, tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
- iestāstīties Stāstot panākt, ka notic; iestāstīt.
- iestāstīt Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
- skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nozīmīgs ir sasniegts, panākts (piemēram, darbā); arī sasniegums, panākums.
- nosteberēt Steberējot, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
- atslāt Steidzīgi atnākt.
- snāt Steidzīgi iet, nākt.
- iesprīžot Steidzīgi un ar lieliem soļiem ienākt, ieiet.
- atklumburēt Steidzīgi un streipuļojot atnākt.
- aizsteigties steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā; nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem
- pasteidzināt Steidzinot panākt, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
- sašķeterēt steigšus sanākt vienkopus.
- steigties pie agrienes steigties lai agri nonāktu galā.
- vilkt Stiepjot panākt, ka kļūst garāks.
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- iespiest Stingri, cieši ielikt (rokā); dodot panākt, ka paņem (rokā).
- spiest Stingri, cieši likt (rokā); dodot panākt, ka ņem (rokā).
- atstibīt Stīvi, bet ļoti ātri atnākt.
- atstuģīt Stīvi, neveikli atnākt (par mazu bērnu).
- aizstostīties Stostoties nonākt (runā).
- danākt Strādājot ar pārvietošanos saistītu darbu, panākt (kādu).
- čompi Strādnieki, vilnas kārsēji, kas 1378. g. Florencē sacēlās pret tirgotājiem, bagātiem meistariem utt.; centās panākt uzņemšanu cunftēs un politiskās tiesības.
- sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
- izkult Strauji maisot, panākt, ka (piemēram, mīkla, putra) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- uzkult Strauji maisot, panākt, ka rodas, izveidojas (putas).
- sakult Strauji maisot, panākt, ka, piemēram, kādā vielā rodas (kas, parasti putas).
- iekrist Strauji nonākt (kādā fizioloģiskā stāvoklī, parasti miegā, nesamaņa).
- pakrist strauji nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml.
- sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.).
- notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
- sist Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
- notraukt Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
- uzslaukt Strauji slaucot, panākt, būt par cēloni, ka veidojas (putas piena virspusē).
- mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos (no tā).
- pakaļdzīties Strauji virzoties, traucot, censties panākt (kādu).
- iegāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni ieiet, ienākt, iesteigties (kur iekšā).
- traukt Strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- sviest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur); mest (2).
- mest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur).
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- triekt Strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā); šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā).
- atklomburēt Streipuļojot atnākt.
- nostreipuļot Streipuļojot noiet, nonākt.
- pārlingot Streipuļojot pārnākt mājās (no iedzeršanas).
- uzmeimurot Streipuļojot uziet, uznākt.
- uzstreipuļot Streipuļojot uziet, uznākt.
- sastrīdēties Strīdoties nonākt, parasti naidīgās, attiecībās.
- sastumt Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- iestumt Stumjot panākt, ka (parasti transportlīdzeklis) sāk kustēties.
- izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- atsukāt Sukājot linus, panākt, ka (kas) atdalās no tiem.
- atsukāt Sukājot panākt, ka (mati) ieņem noteiktu stāvokli.
- izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- sasūknēt Sūknējot panākt, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu; būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
- izsusināt Susinot panākt, ka pilnīgi uzsūcas (šķidrums).
- atšmukt Sutinot jēlādu, panākt, ka atdalās (apmatojums).
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsutināt.
- nosutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst noteiktu gatavības pakāpi; izsutināt.
- izsutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas līdzekļi, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- aizraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet.
- raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); likt ko darīt.
- ieraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- nogādāt sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
- piegādāt Sūtot, vedot, nesot u. tml., panākt, ka (kas) tiek saņemts.
- izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- iesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- uzsvilpēt Svilpojot panākt, ka sāk pūst (vējš).
- iesvilpot Svilpojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- sasvilpot svilpojot pievērst uzmanību, panākt, ka (kāds) sadzird.
- kratīt Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu; šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- susināt Šādā veidā panākt, ka (mitrums) uzsūcas no kā.
- slaucīt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
- noslēgt Šādā veidā pārtraucot, piemēram, vada, līnijas darbību, panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) netiek piegādāts.
- mācīt Šādā veidā sniedzot informāciju, panākt, ka (kāds) iegūst darba prasmi (parasti amatniecībā).
- nomatot Šaha spēlē - panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis.
- etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
- sašalkt Šalcot panākt, sasniegt.
- trāpīt Šaujot, arī metot, virzot, piemēram, ar roku (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tas) skar objektu, ievirzās objektā.
- uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma).
- izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
- uzšķilt Šķiļot panākt, ka (kas, piemēram, šķiltavas) rada dzirksteli, liesmu.
- aizšķirstīt Šķirstot nonākt līdz.
- nošļūkt Šļūcošā gaitā noiet, nonākt.
- pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- iešņākt Šņācot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē.
- midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
- atšūpāties Šūpojoties (klibojot) atnākt.
- iežvāļoties Šūpojoties šurp un turp ienākt.
- izmeimuroties Šūpojoties un streipuļojot iznākt.
- roka Tā, ka (kas) ir iegūts, arī panākts, apgūts, sagaidīts.
- misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem.
- sacensība tāda situācija loģiskajās shēmās ar atmiņu, kad, mainoties vairāku signālu vērtībām, aizkavju atšķirību dažādās ķēdēs rezultātā shēma var nonākt stāvoklī, kas neatbilst tās funkcionēšanas noteikumiem.
- valtīgs Tāds, kas kaut ko grib panākt ar varu, varmācīgs.
- nākošs Tāds, kas nāk, tuvojas; divd. --> nākt.
- vardarbīgs Tāds, kurā izpaužas rupja, nesaudzīga iejaukšanās, mēģinot ko panākt ar varu.
- pietarkšināt Tarkšinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- jauninājums Tas, kas ir ieviests, lai sasniegtu labāku rezultātu, panāktu (kā) uzlabojumu.
- sasniegt Tas, kas ir īstenots, panākts.
- līdzeklis Tas, kas noder kādam nolūkam, mērķim; tas, kas ir nepieciešams, lai veiktu, panāktu (ko).
- perfekcionists Tas, kas savā darbībā vienmēr cenšas panākt pilnību, perfekciju.
- galamērķis Tas, ko cenšas panākt, grib sasniegt.
- skaidrotājs tas, kurš stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko), taukšējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- iztaukšēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- iztaukšķēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- iztaupīt Taupīgi rīkojoties panākt, ka pietiek kādam laikam; taupot censties saglabāt (ilgākam laikam).
- pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- ietaurēt Taurējot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- aizgrābstīties Taustoties, grābstoties nonākt līdz noteiktai vietai.
- pārtecināt Tecinot panākt, ka (kas) pārtek (citā traukā, tilpnē).
- ietecināt Tecinot panākt, ka (šķidrums) ievirzās (kur iekšā).
- attecēt Teciņus atnākt šurp; teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uztecēt Teciņus uziet, uznākt.
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.).
- zvanīšana telefona sistēmas darbināšana tā, lai panāktu, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona
- izolators Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- notenterēt Tenterējot noiet, nonākt.
- normālais mežs teorētisks idealizēta meža modelis, kurā ar vismazāko darba un līdzekļu izlietojumu veiksmīgi panākta nepārtraukta un maksimāla meža izmantošana.
- kausēt Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- krustojummodulācijas tests tests, lai panāktu maksimālu amplitūdas skaņas celiņa blīvumu, līdz ar to - minimālu skaņas defekta iespēju.
- aiztēst Tēšot ļaut nonākt.
- izticēt Ticot panākt (ko).
- trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- cīnīties Tiekties (uz kādu mērķi), censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- aizsūdzēties Tiesājoties nonākt.
- aiztiesāties Tiesājoties nonākt.
- pretendēt Tīkot, tiekties (pēc kā); censties (ko) panākt, pieteikt savas tiesības (uz ko).
- krist Tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši.
- palikt Tikt atstātam (kādā vietā); atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem).
- krist Tikt ieņemtam kaujā, nonākt pretinieka varā.
- krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā
- ieraudzīt saules gaismu tikt publicētam, iznākt; parādīties atklātībā.
- skatīt (arī redzēt) (vaigu) vaigā tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt saskarē (ar kādu, arī ar ko).
- (vaigu) vaigā skatīt (redzēties, tikties u. tml.) tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt saskarē (ar kādu, arī ar ko).
- redzēt (vaigu) vaigā tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt tuvā saskarē (ar kādu, arī ar ko).
- satipuļot Tipinot sanākt kopā.
- uztipināt Tipinot uziet, uznākt.
- atdurnavāt Trakojot atnākt, atskriet.
- pietrallināt Trallinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- uztramdīt Tramdot iztraucēt; tramdot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas, arī uzbrūk (kādam).
- uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- notramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg; aizbiedēt, aizbaidīt.
- aizmaisīties traucējot nonākt kādam priekšā (vietas nozīmē).
- satrenkt Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aiztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās.
- attrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); attriekt (1).
- ietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- iztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- iztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml).
- pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- aptrenkt Trencot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt); aptriekt.
- satrenēt Trenējot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības; uztrenēt.
- satrenēt Trenējot panākt, ka (sportists) iegūst vēlamo sportisko formu.
- ietrenēt Trenējot panākt, ka izveidojas (iemaņas, paņēmieni u. tml.).
- ietrenēt Trenējot panākt, ka kļūst spēcīgs, veikls (ķermenis, tā daļas).
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības.
- satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pārtrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uztrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- satriekt Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- uztriekt Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet.
- pietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aiztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās.
- attriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, pie kā u. tml.); atdzīt.
- ietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- patriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās.
- uztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
- pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- aptriekt Triecot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt); apdzīt.
- samīdīt Triecot virsū dzīvnieku, parasti zirgu, panākt, ka tas nonāvē, arī savaino (kādu).
- jaungaitnieki Trimdas literātu grupa, kas pulcējās ap žurnālu "Jaunā Gaita" (sāka iznākt 1955. g.), bija tā autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji.
- izsmelt jūru trūkstot reālām iespējām, panākt vēlamo; sasniegt reāli neiespējamo.
- atsostīties Tūļīgi atnākt.
- uztumēt Tumējot panākt, ka (ēdiens) iegūst vēlamo tumīgumu.
- saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties; turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- saturēt Turot (ko), panākt, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- noturēt Turot (ko), panākt, ka (tas) nemaina stāvokli (piemēram, nekrīt, negāžas).
- vadāt Turot aiz saites, pavadas u. tml. (dzīvnieku), panākt, ka (tas) nāk līdzi (parasti dažādos virzienos).
- gatavināt Turot īpašos apstākļos (piemēram, augļus), panākt, ka gatavojas, sasniedz noteiktu gatavības pakāpi.
- nošmukt Turot karstā šķidrumā, panākt, ka atdalās (piemēram, āda, nagi, spalva).
- nobalināt Turot saulē panākt, ka zaudē krāsu un kļūst gaišāks.
- tujināties Tuvināties, nākt klāt.
- pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem; uzaust (piemēram, par gaismu).
- satveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts.
- iztveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka izdalās (mitrums no kā).
- ietinums Ūdensdziedniecības procedūra - slimnieka ietīšana samitrinātā palagā, lai panāktu spēcīgu iedarbību uz visu ķermeni.
- pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- uzurdīt Urdot pamudināt, rosināt (kādu); arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
- briķēt Uz abām pusēm apmēram vienādos attālumos spēcīgi kustināt stūri vai no laivas pakaļgala izlaistu airi, lai panāktu peldlīdzekļa pārvietošanos; burāšanas sacensību noteikumi briķēšanu aizliedz.
- papukstināt Uz neilgu laiku panākt, ka pukst straujāk.
- atkopt Uzbarot (novārgušo, panīkušo); panākt, ka atgūst spēku, veselību.
- līst acīs kādam uzbāzīgi atgādināt sevi,rādīties, pienākt ļoti tuvu.
- ietrenkt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- ietriekt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- iedzīt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks), strauji atkāpjoties, ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- grābt aiz rīkles uzbrukt, varmācīgi panākt gribēto.
- mežģis uzdevums, kas no izpildītāja prasa piepūli, lai nonāktu līdz nevainojami pareizam izpildījumam vai atrisinājumam
- sasveilēt Uzkarsēt, panākt. ka sāk kvēlot.
- aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms; aizklāties.
- iegriezt pretvējā uzlūvēt, panākt jahtas diametrālās plaknes sakrišanu ar vēja virzienu.
- uzkaulēties Uzmācīgi lūdzot, prasot, panākt sev kādu labumu vai pakalpojumu.
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- mīkšņot Uznākt atkusnim, kust, atkušņot.
- mīkt Uznākt atkusnim, kust, atkušņot.
- nogribēt Uznākt spēcīgai vēlmei.
- uznākties Uznākt.
- kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- uzkraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- ganīt Uzraudzīt (lauksaimniecības dzīvniekus) ganībās; panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) ganās.
- uzpestīt Uzsūtīt kādam ko nevēlamu, ļaut kādam atnākt.
- noturēt Uzturēt (piemēram, kārtību); panākt, ka (kāds) paliek noteiktā stāvoklī, situācijā.
- ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka (kāds) uzvelk, arī valkā (kādu apģērbu).
- uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas daudzās vai visās vietās).
- lidmašīnas vadība vadības ierīču atliekšana, lai panāktu vajadzīgo telpisko stāvokli; lidmašīnas vadībā lieto aerodinamiskās plāksnes.
- uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vielas.
- pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- ieturēt Vadot (transporlīdzekli), panākt, ka (virziens, kurss) nemainās; tikt vadītam tā, ka (virziens, kurss) nemainās (par transporlīdzekli).
- sagriezt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) izmaina virzienu.
- virzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.).
- nostādīt Vadot panākt, ka (transportlīdzeklis) ieņem noteiktu stāvokli.
- novadīt Vadot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- savaimanāt Vaimanājot panākt vēlamo.
- izavesties Vairākkārt aicināt nākt līdzi.
- skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
- iznākties Vairākkārt nākt (parasti veltīgi).
- izgrozīt Vairākkārt panākt, ka pagriežas uz vienu un otru pusi (piemēram, transportlīdzeklis).
- ieplēsināt Vairākkārt rīdot, panākt, ka (suns) kļūst nikns.
- uzurķēt Vairākkārt saucot, aicinot u. tml., uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
- sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklusu.
- sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- uzkaņģerēt Vairākkārt saucot, rīkojot u. tml., uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
- atdauzīt Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atdalās, atšķeļas; sitot, dauzot atšķelt.
- atsist Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atšķeļas, atdalās; atdauzīt.
- aiztaujāties Vairākkārt taujājot ceļu, nonākt līdz kādai vietai.
- nūžināt Vairākkārt teikt "nūž", lai panāktu, ka govs, kad to slauc, stāv mierīgi.
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos).
- ievadāt Vairākkārt vedot, vadājot sev līdzi, pieradināt nākt (līdzi).
- staipīt Vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
- ievingrināt Vairākkārt vingrinot, arī ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst vēlamo veiklību.
- ievirināt Vairākkārt virinot, panākt, ka (durvis, logs) viegli veras.
- turēties pa gabalu (no kāda, no kaut kā) vairīties nonākt tuvākā saskarē.
- savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits, parasti ievērojami, palielinās.
- izvairīties Vairoties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara.
- izvairīties Vairoties panākt, ka nesastopas (ar kādu); vairoties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- izvairīties Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
- civilprasība krimināllietā vajadzība, ko fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziegumu nodarīti materiāli zaudējumi, piesaka pret apsūdzēto vai pret personu, kas materiāli ir atbildīga par apsūdzētā darbību, nolūkā panākt viņai nodarīto zaudējumu atlīdzību.
- novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- apvalstīt Valstot ko (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu); apvārtīt, apviļāt.
- ievalstīt Valstot panākt, ka sāk virzīties.
- marīnisms Valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
- civildienests Valsts profesionāli sagatavotu ierēdņu nepolitisks kopums, ar kura palīdzību tiek panākta uzdoto valsts funkciju un politisku lēmumu realizācija.
- šuks Vārdiņš aizlieguma izteikšanai, piem., šuks tu te iesi - tu nedrīkstu te nākt.
- savārīt Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt (1).
- uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi; arī izvārīt.
- novārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
- izvārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- novārīt Vārot panākt, ka (kas) kļūst sterils.
- novārīt Vārot panākt, ka zūd (kā īpašības, parasti garša).
- ievārstīt Vārstot, virinot panākt, ka viegli veras.
- apvārtīt Vārtot, viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu).
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka (kāds) virzās (uz kurieni).
- gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas); gaiņāt (2).
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas).
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, smaka, putekļi) izzūd (piemēram, no drēbēm).
- aizvedināt Vedinot panākt, ka attālinās.
- ievedināt Vedinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- ievest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt ka ieiet, ienāk (kur iekšā).
- uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas; arī uzvadīt (1).
- izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
- izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk cauri (kam), caur (ko).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); pārvietot (kādu uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); pārvietot (dzīvniekus uz citu mītni).
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- Načiketass vēdu mitoloģijā - taisnprātīgā brahmaņa Vādžašravasas dēls, kurš redzēdams, ka tēvs upurē visu savu bagātību, pats devās pie mirušo valsts saimnieka Jamas, lai lūgtu to panākt, lai tēvs apžēlotos par viņu.
- tīrīt veicot uzkopšanas darbus, beržot, slaukot, mazgājot, panākt, ka kaut kas kļūst tīrs vai tīrāks
- rotāt Veidojot (attēlus, ornamentus u. tml.), arī novietojot, piestiprinot (piemēram, priekšmetus), panākt, ka (kas) kļūst skaists, daiļš.
- ieveidot Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
- ieveidot Veidojot panākt, ka (piemēram, mati) iegūst noteiktu sakārtojumu; veidojot panākt, ka matos rodas (parasti sprogas).
- nobriest Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
- saistīt Veidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts noteiktā kopumā, sistēmā.
- atšaut Veikli, ātri atnākt, atbraukt.
- iekanda Vēlēšanās panākt savu.
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- siet Velkot (kā) galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, cilpas, panākt, ka (kā) saistījums kļūst vaļīgs, arī atraisās.
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas) lejup, panākt, ka (kāds) novietojas, piemēram, nosēžas, noguļas (parasti blakus kur, uz kā u. tml.).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kas) iznāk (ārā).
- ievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- siet Velkot auklas, stieples galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, tinuma, panākt, ka (kā kopums, veidojums) kļūst vaļīgs, arī sadalās.
- novilkt Velkot panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst; būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst (par ko smagu).
- pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- ievilkt Velkot panākt, ka (izmežģīta locītava) atgūst normālu stāvokli.
- stiept Velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, kā (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
- ķert (tukšu) vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- ķert tukšu vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
- novelt Veļot panākt, ka (kas) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- savērst Vēršot panākt, ka (kam, piemēram, priekšmetiem) izveidojas noteiktas attiecības telpā vienam pret otru, citam pret citu.
- atvēžot Vēžojot atnākt.
- konsultēšanās Viedokļu apmaiņa un dialoga veidošana starp pušu pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos.
- atslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā atnākt.
- bukņīt kopā viegli pagrūžot, dunkājot panākt, ka virzās, novietojas (kopā, ciešāk).
- nospiest kā blakti viegli, bez lielām pūlēm panākt kāda bojāeju, padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt.
- nodzīvoties Vieglprātīgi, izšķērdīgi dzīvojot, nonākt materiālās grūtībās, nabadzībā.
- fiksētāji Vielas ar augstu viršanas temperatūru, ko lieto smaržvielu rūpniecībā, un kuru uzdevums ir aizkavēt viegli gaistošo vielu pārāk ātru iztvaikošanu un panākt smaržvielu maisījuma visu sastāvdaļu vienmērīgu iztvaikošanu un vienmērīgu iedarbošanos.
- satuvināšanās Vienas karojošās puses vai abu karojošo pušu karaspēku izvirzīšanās, lai nonāktu kaujas saskarē.
- kompromiss Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties.
- iznāciens Vienreizēja paveikta darbība --> iznākt (1).
- nāciens Vienreizēja paveikta darbība --> nākt (1).
- panāciens Vienreizēja paveikta darbība --> panākt 1(1).
- uznāciens Vienreizēja paveikta darbība --> uznākt (1).
- sociālās kustības viens no kolektīvās uzvedības veidiem, kas var izpausties mērķtiecīgā kolektīvā rīcībā, lai sekmētu vai kavētu kādas sociālas pārmaiņas sabiedrības vērtībās, normās vai struktūrā (piemēram, panāktu pārmaiņas likumdošanā, sociālajās normās, aktualizētu kādu sociālo problēmu).
- unificēt Vienveidot (ko), panākt (kā) vienveidību, parasti, racionāli samazinot funkcionāli vienveidīgu objektu, sastāvdaļu u. tml. skaitu.
- nostāšana Vieta, kur var ienākt, iebraukt, apstāties.
- sagrodot Vijot, vērpjot panākt, ka (kas, parasti diegs, dziļa) kļūst grods.
- novilcināt Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- novilcināt Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- pievīlēt Vīlējot (atsevišķās vietās), panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
- novīlēt Vīlējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
- uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- aizvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur).
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pievilināt Vilinot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzturas (kur, pie kā, kā tuvumā).
- ievilināt Vilinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- izvilināt Vilinot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml).
- izvilināt Vilinot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- pievilināt Vilinot, arī ar viltīgiem paņēmieniem panākt, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā); šādā veidā izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
- apviļāt Viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu).
- izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermeņa daļa) atgūst veiklību; ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeņa daļu).
- iesildīties Vingrojot, skrienot u. tml. panākt, ka muskulatūra, ķermeņa daļas kļūst elastīgākas, vingrākas (piemēram, pirms sacensībām).
- novirpot Virpojot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
- panāziātisms Virziens, kura mērķis ir panākt to, lai Āzijas kontinentu pārvaldītu tikai Āzijas tautas, izspiežot no turienes eiropiešus un amerikāņus.
- laist Virzīt (priekšmetu noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); panākt, arī ļaut, lai (priekšmets) virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- ievadīt Virzot (kādu ierīci, piemēram, zondi), panākt, ka (tā) iekļūst (kādā organisma daļā).
- slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, auduma gabalu, kādu rīku, arī roku, panākt, ka (tas) kļūst sauss vai sausāks.
- novadīt Virzot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- pievadīt Virzot (piemēram, vielu, enerģiju) pa attiecīgām iekārtām, ietaisēm, panākt, ka (tā) sasniedz (noteiktu objektu).
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
- pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
- pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) veic nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
- izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- ievirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks) nonāk (kur iekšā).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (parasti priekšmets) tiek novietots (piemēram, uz priekšu, uz āru); novietot tā, ka atrodas virzienā (piemēram, uz priekšu, uz āru) no pārējā.
- ievirzīt Virzot panākt, ka (šķidrums, gaisa plūsma u. tml.) nonāk (kur iekšā).
- ievirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur iekšā).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- sist Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus); virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
- gludināt Virzot, arī uzspiežot sakarsētu gludekli, panākt, ka (kas) kļūst gluds.
- ievadīt Virzot, novadot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (piemēram, šķidrums) ieplūst (kur iekšā).
- savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
- ievirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (priekšmets) nonāk (kur iekšā).
- pārlaist Virzot, piemēram, gaismas avotu, panākt, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko).
- novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
- vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
- skart Virzoties, tiekot virzītam, nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija; kļūt tādam, ar kuru (kas) nonāk saskarē tā, ka rodas deformācija.
- rāpties (arī līst) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
- līst (arī rāpties) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
- savītināt Vītinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
- aizbraukāties Vizinoties, braucot (nejauši) nonākt.
- aizbraucināties Vizinoties, braucot ar ragaviņām (nejauši) nonākt.
- sabrukt Zaudēt psihisku līdzsvaru, nonākt galējā depresijā (aiz smagiem pārdzīvojumiem).
- zemes dievi zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, kuriem ziedots, lai panāktu labāku lauku ražību, leknākas ganības, materiālo labklājību, veselību.
- nozīdīt Zīdot panākt, ka iegūst labu barojumu, arī kļūst tukls.
- nozīdināt Zīdot panākt, ka kļūst tukls.
- ieziest Ziežot pārklāt (ko, piemēram, ar ziedi, šķidrumu); ziežot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
- nozīlēt Zīlējot panākt, ka (kāds) atstāj (kādu).
- nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
- nokrist Zūdot līdzsvaram, balstam, strauji nonākt no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml. stāvoklī (kur, uz kā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atsazvelties Zvalstoties, grīļojoties atnākt (parasti par resnu cilvēku).
- izzvanīt Zvanot (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu), pieaicināt, panākt, ka atsaucas.
- piezvanīt Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piezvanīt Zvanot panākt, ka (durvju, vārtu) zvans noskan.
- atzvejot Zvejojot atnākt.
- aizzvejot Zvejojot nonākt līdz.
- izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju.
- izžaudēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nožāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (produkts) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izžāvēt (2).
- sažāvēt Žāvējot (piemēram, siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- izžāvēt Žāvējot panākt, ka izžūst; būt par cēloni tam, ka izžūst.
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
- iežūžināt Žūžinot panākt, ka iemieg.
- iežūžot Žūžojot panākt, ka iemieg.
nākt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV