Paplašinātā meklēšana
Meklējam piemēram.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9999):
- sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
- -morfisks -veidīgs (piemēram, antropomorfisks).
- -morfs -veidīgs (piemēram, antropomorfs).
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- nouvelle vague "jaunais vilnis"; jauns virziens, piemēram, mākslā.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
- puse (kā, piemēram, procesa vai parādības) aspekts.
- (ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- (pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa.
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa.
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa.
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā).
- kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
- apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā).
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
- ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
- kokšināt Aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!".
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu).
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
- noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā).
- izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
- maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni.
- zasunka Aizbīdnis, piemēram, durvīm, dūmvadam.
- aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
- logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
- aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis).
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu).
- nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību).
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
- aizlepīt Aizķepināt (piemēram, ar sniegu).
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju).
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
- embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt.
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus.
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
- aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas).
- sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes).
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
- aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām.
- aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
- ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
- parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu).
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
- blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
- aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
- murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
- iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_.
- mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu.
- aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā.
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu).
- aizjozt Aiztaisīt (jostu); aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
- robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
- teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
- uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators.
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
- duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
- transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas).
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā.
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- apakšpols apakšējais pols, piemēram, nierei, kādam veidojumam.
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
- gredzins Apaļš astes veidojums (piemēram, sivēniem).
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
- kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
- buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs).
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes.
- kalibrometrs Aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai.
- mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām.
- defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās.
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas.
- vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu.
- aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai.
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
- mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai.
- žorēt Apdedzināt (piemēram, ķieģeļus).
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
- iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- iekārtāt Apgādāt (piemēram, telpu) ar visu nepieciešamo.
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju).
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- apgaismāt Apgaismot (piemēram, vietu, telpu).
- sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī).
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu).
- elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
- krūtaža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
- krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
- piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- šlāpraks Apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu.
- sietuve Apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
- ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka).
- noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni).
- uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
- garums Apjoms (piemēram, tekstam).
- trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem).
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums).
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- aptraipīt Apkaunot (piemēram, vārdu, godu).
- aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
- summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus).
- kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
- sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
- apsalāpīties Aplāpīt sev, piemēram, drēbes, veļu.
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
- apkraut Aplikt (piemēram, ar nodokļiem).
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- vārpucis Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras.
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- segt Apmaksāt, atlīdzināt (piemēram, izdevumus, zaudējumus).
- pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli); iztikt.
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties.
- ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
- ieskaut Apņemt, pārņemt (piemēram, par tumsu, miglu).
- pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
- brama appušķoti goda vārti (piemēram, kāzās).
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
- šļaikt Apraksta plaukšķošu skaņu, kada rodas, piemēram, sitot ar plaukstu.
- iedūšoties Apreibināties (piemēram, ar alkohola glāzi).
- pārrēķināt Aprēķināt (piemēram, maksājumam) citādu naudas summu.
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls.
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
- bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats).
- barjera apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi)
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas.
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā).
- vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība.
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu.
- apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
- lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
- pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni).
- kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu).
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
- aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
- apbrizgāt Apšļakstināt, piemēram, ar dubļiem.
- apzabināt Aptaustīt ar netīrām rokām, piemēram.
- novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums.
- aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu).
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri).
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
- kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
- bloks Apvienība (piemēram, starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
- mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
- panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
- gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā).
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- nokleimavāt Apzīmogot (piemēram, kokus, kokmateriālus).
- sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
- izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
- apdūmot Apžāvēt dūmos (piemēram, zivis, gaļu).
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
- pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
- noturēt Ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
- aķene ar akumulatoru darbināma pārnēsājama iekārta (piemēram, urbjmašīna).
- stop- ar apstāšanos, apstādināšanu saistīts (piemēram, stopkadrs, stopsignāls).
- iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
- griezt Ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
- pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
- pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- maistīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt.
- mīstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru.
- polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
- knupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
- meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē.
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
- četrlampu Ar četrām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
- daudzlampu Ar daudzām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2).
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2).
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1).
- saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2).
- saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1).
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- divlampu Ar divām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses.
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
- labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
- nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
- glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu); viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
- aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
- ģerīt Ar grūtībām griezt (piemēram, ar neasu nazi), arī plēst.
- kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
- kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
- lauzelēties Ar grūtībām, kļūdaini, piemēram, lasīt, arī runāt (kādā valodā).
- izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
- elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elsot (2).
- elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst.
- pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.).
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu; ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
- noņemt asinis ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei).
- godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
- dasalikties Ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
- atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
- šņāpt Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
- aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
- uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu.
- saut Ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas).
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
- nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai.
- robotrāpulis Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4).
- ieskandināt Ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus).
- caur degunu (arī degunā) ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
- nošņorēt Ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā).
- rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura,) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
- pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas.
- kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
- sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
- uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
- iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
- atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
- spiest sevi ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
- izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē); izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
- sastibīt Ar pūlēm, grūtībām (piemēram, velkot) sanest.
- izkarāt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā.
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4).
- stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
- koeficients ar relatīvu lielumu izteikts kvalitatīvs rādītājs (piemēram, lietderības koeficients).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- iskužināt Ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt.
- izkužināt Ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam).
- ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
- saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
- paplest rokas ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
- atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
- ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
- nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
- iesist Ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos).
- iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
- brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu).
- lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
- uzspiest Ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- piesadzīties Ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem).
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
- pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
- sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8).
- mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
- virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
- tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
- izšļirkt Ar šauru strūklu izšļākt (piemēram, siekalas caur zobiem).
- pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu).
- kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
- uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- trīslampu Ar trim lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
- izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
- tvikšnās Ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piemēram, interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija).
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
- palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe.
- peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
- dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5).
- izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
- vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
- vīlēt Ar vīli 1 apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
- izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu).
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1).
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- noārdīt Ārdot (piemēram, mēslus), noklāt (ar tiem kādu vietu, platību).
- noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
- šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
- konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- izveidojums Ārējais noformējums (piemēram, grāmatai).
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam).
- iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai); postaments.
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- pasakains ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu)
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- sindikāts Arodbiedrība (dažās valstīs, piemēram, Francijā).
- toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- arēni aromātiskie ogļūdeņraži, piemēram, benzols.
- atvagāt Arot atsegt (piemēram, kartupeļu vagas).
- izart Arot izveidot (piemēram, vagu); izdzīt (7).
- griezt Arot šķelt (piemēram, augsni).
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā.
- aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem).
- simptomātiskā ārstēšana ārstēšana, ar kuru gk. novērš slimības simptomus, bet ne cēloņus (piemēram, atbrīvo no sāpēm, aizdusas un klepus lēkmēm u. tml.).
- medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- asknaibles Asas knaibles (piemēram, stiepļu pārkniebšanai).
- adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
- strīķēt Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi.
- apofilakse Asins aizsargspēju samazināšanās, piemēram, vakcīnterapijas negatīvajā fāzē.
- hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm.
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
- kodējs Asinssūcējs kukainis (piemēram, dundurs, ods).
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
- radze ass izvirzījums, izcilnis (piemēram, klintij)
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
- viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
- durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis.
- dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis.
- dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis.
- dureklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem.
- nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu).
- durtenisks Ass; tāds, kas vērsts uz priekšu (piemēram, rags).
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā.
- Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs.
- pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām).
- iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
- debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
- tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
- izlādēt Atbrīvot no elektriskā lādiņa (piemēram, ierīci).
- velt no pleciem atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties.
- izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties.
- nomest atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
- nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
- izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
- novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- atvieglināt (arī atvieglot) sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- atvieglot (arī atvieglināt) sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
- nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
- noņemt paraugu atdalīt (kā) daļu, piemēram, analīzei.
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
- apčibināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai).
- nočubināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai).
- atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
- izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
- atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
- notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
- nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
- uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus).
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu): samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā); atmaksāt.
- atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi).
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
- attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
- atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
- atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
- spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums.
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- atsakārties Atkārties (piemēram, par dubultzodu, lūpu).
- ruku Atkārtojumā raksturo ritmiskas skaņas, piemēram, zirgu soļus.
- pluka Atkārtojumā raksturo, piemēram, plandoša karoga skaņas.
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
- mīcīties Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
- zvaukšķināt Atkārtoti radīt stipru troksni (piemēram, cērtot āliņģi ledū).
- žviukstināt Atkārtoti radīt svilpienam līdzīgu skaņu (piemēram, vicinot pātagu).
- durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
- vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju).
- demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
- nest priekšā atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu).
- raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
- piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos.
- iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu).
- apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
- kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
- revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
- atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot.
- nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
- ievīlēt Atlocīt un nošūt malu (piemēram, auduma gabalam); izveidot vīli.
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
- līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu; atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros.
- fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces.
- Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem).
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
- skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
- izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā).
- lidojums ātra virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) — piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- (ie)dot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
- atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
- atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu).
- noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
- birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
- izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti).
- atčāpāt Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- nopravīt Atrast īsto, vajadzīgo, pareizo (piemēram, vietu, laiku).
- notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem).
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
- izmest līkumu (arī loku, cilpu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
- slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
- slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
- uztraukšanās atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai).
- lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL).
- SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface").
- palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
- atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
- laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izraut Ātri izlasīt (piemēram, grāmatu).
- skriet Ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām).
- skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam.
- izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- pārķerstīt Ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt).
- rien Ātri pārvietojas (piemēram, lidojot).
- pārsviest Ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku.
- pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1).
- pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- lidošana ātri virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) – piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
- izķerstīt Ātri, īsā laikā nolīgt (piemēram, daudzus vai visus strādniekus).
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
- izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus).
- atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
- celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
- izšiept Atsegt zobus (piemēram, izsmejot).
- kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā).
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā).
- spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
- privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne.
- speciālā konfiskācija atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēta pārstāvniecības institūcija (piemēram, Vācijā); likumdošanas institūcija (Austrijā).
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
- rikošetēt atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
- konvektīvo koordinātu sistēma atskaites sistēma, ko lieto šķidruma un gāzes mehānikā, kurā paātrinājumu un ātrumu izsaka kā koordinātu un laika funkcijas; piemēram, paātrinājumam ir divas komponentes: konvektīvais paātrinājums un lokālais paātrinājums.
- atgurkstēties Atskanēt gurkstošai skaņai (piemēram, govij atgremojot kumosu).
- klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties).
- zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt.
- kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru.
- lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
- pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu.
- iziet Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo).
- atiet Atstrādāt (piemēram, ejot ganos).
- kalpot dienas (arī nedēļas) atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- kalpot nedēļas atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu).
- pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
- izpentarēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju).
- izpenterēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju).
- apmala Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā).
- raibumi Atšķirīgas krāsas (parasti sīki) raksta, ornamenta elementi (piemēram, audumā, adījumā).
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
- strīpe Atšķirīgas krāsas, arī atšķirīga materiāla josla (piemēram, adījumā, audumā).
- atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
- bloku atstarpe attālums starp viena bloka ieraksta beigām un otra bloka ieraksta sākumu datu vidē, piemēram, magnētiskajā lentē vai diskā.
- atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
- atsakāpties Atteikties (piemēram, no solījuma).
- atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
- retuša attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) un iespiedformas labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem; reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.).
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
- ietēlot Attēlot (piemēram, mākslas darbā).
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15.
- nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
- lopkautuve Attiecīgais cehs, nodaļa (piemēram, gaļas kombinātā).
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
- heterofermentatīvs Attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu.
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
- pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
- transitīva attieksme attieksme, kurai no aRb, bRc izriet aRc (piemēram, vienādība =).
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
- rektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem, piemēram, vairākkārt destilējot.
- izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām).
- sliecība Attīstības virziens; satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- slieksme Attīstības virziens; satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- nosliece Attīstības virziens; satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
- pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
- kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
- diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem.
- raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
- atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
- atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
- kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4).
- tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
- nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu no pārtikas).
- lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
- apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt.
- mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- long drink atvēsināts dzēriens (piemēram, kokteilis) augstā glāzē.
- abduktors atvilcējs, piemēram, atvilcējmuskulis.
- marķēt Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu.
- piekrītot Atzīmēt ar krītu (piemēram, piefiksēt uz parādu dēļa).
- iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu).
- diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
- godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
- resīvers audioaparatūras bloks, kurā apvienoti divi komponenti, piemēram, pastiprinātājs ar vairākām ieejām un izejām un tūneris.
- piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās).
- stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums.
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1).
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1).
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
- izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni).
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
- skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums.
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
- plēsumaugi Augi, kurus audzē plēsumā (piemēram, lini).
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
- izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
- izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs.
- zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti).
- parazītaugs augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām (piemēram, vijas, biezlapes).
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne.
- maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā).
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- valsts sekretārs augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs.
- tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas.
- medžliss Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā; madžliss.
- zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē.
- augšējā skaņa augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
- parlaments augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- summum bonum augstākais labums (piemēram, kā pamatprincips vai mērķis ētisko uzskatu sistēmā).
- kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā).
- lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs); augstāka militāra persona; arī dzimtkungs.
- kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām.
- smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
- virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam); arī virsa (1).
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
- pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms.
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda.
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- vīnakoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
- sinepju eļļa augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas.
- fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
- fotonastija Augu kustības, kuras izraisa gaismas intensitātes maiņa (piemēram, ziedu atvēršanās saulē).
- lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
- pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
- avoja Avoja voi - lieto, lai izteiktu, piemēram, izmisumu, lielas sāpes.
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
- koncentrēt Bagātināt (piemēram, derīgos izrakteņus).
- plutokrātija Bagātnieku kundzība; valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
- atčukāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm); atčokāt.
- atčokāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm).
- piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi).
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā).
- konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas.
- zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus).
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
- nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot).
- guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem).
- piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piebāzt Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
- lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
- šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
- dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu).
- gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei).
- žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem.
- bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
- piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
- ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
- apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem.
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
- alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
- pildbetons betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai, plaši izmanto arī pamatu un citu masīvu konstrukciju betonēšanai; sastāv no vāji plastiskas parastā betona masas un akmeņu pildījuma.
- atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- zilā (arī tukšā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
- tukšā (arī zilā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
- maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4).
- jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
- joksīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā).
- offroad Bezceļa (piemēram, bezceļa automobilis).
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
- simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi.
- roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums.
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums; konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
- brošs Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim.
- brošums Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās).
- kalata Biezs, raupjš audums (piemēram, zirgsega).
- tribulēt Bieži aizskart (piemēram, brūci, sasitumu).
- lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3).
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
- aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni).
- apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt.
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
- bikņīt Bikstīt (piemēram pagales).
- sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
- sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >).
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē).
- veidošanās bioloģiska attīstīšanās (piemēram, par organismu, tā daļām)
- kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns.
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
- piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē).
- karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties.
- apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
- iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
- borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
- virsbits Bits, kas atšķiras no informacionālā bita, piemēram, pārbaudes bits vai arī kādas procedūras vai formāta bits.
- sprēgums Blīkšķis, kas rodas pārplīstot (piemēram, par balonu).
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis; grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
- sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
- cietai Blīvi (piemēram, tīt, savienot).
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
- ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns.
- necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
- ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei).
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā); traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
- sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; arī hermētiskuma zudums (kam).
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- laist (arī spert) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- spert (arī laist) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
- bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
- iebradāt Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas).
- nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem.
- bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam).
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- izslēpēt Braucot (piemēram, ar ragavām), izveidot (ceļu); izšķūrēt.
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
- iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām).
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
- muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
- nobraukt Braukot atdalīt (piemēram, vārpas, lapas, ogas).
- sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
- gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
- braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
- plaukt Briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem).
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
- pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
- volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
- taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču.
- apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči.
- koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē).
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm); arī kauja.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- strīda bumba bumbas izcīņa, piemēram, uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
- ieburt Burot ietekmēt (ko, kādu), panākt vēlamo rezultātu; burot pagatavot (piemēram, zāles).
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
- anagramma Burtu pārstatījums, kas vienu vārdu pārveido citā (piemēram, palma - lampa).
- vilkties Būt - piemēram, par grumbām sejā.
- stāvēt (kāda) varā būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
- ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
- locīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- vīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- pieklibot Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
- plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- klibot Būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
- līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- salocīties Būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi).
- kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
- niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
- pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
- būt galdā būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
- atsatrāpīties Būt iedarbīgam (piemēram, par zālēm).
- izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
- cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
- skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- dastāvēt Būt izturīgam (piemēram, par dziju, audumu).
- nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
- nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
- pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- sniegties Būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup).
- šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
- grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
- izvelties Būt izvirzītam no parastā stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- nosadoties Būt kam līdzīgam, piemēram, pēc izskata, rakstura.
- sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piemēram, par sauli).
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
- spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
- noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
- tramdīties Būt nemierīgam, izrādīt satraukumu, piemēram, skraidot.
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
- nenovīdēt Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (piemēram, kādam ko ņemt, lietot u. tml.).
- nenovīdēties Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.).
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
- virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
- gozēties Būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem).
- izplatīt Būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu.
- pavēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
- stāstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
- rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
- miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
- nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
- piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
- saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
- nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
- pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
- izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
- mēslot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu.
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- piedot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
- kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
- limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
- nostiept Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
- pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
- mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
- veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
- valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
- novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
- spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
- iemest Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
- sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju).
- paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- aizdzīt Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
- paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- gaiņāt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
- gainīt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
- novilkt Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
- ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
- paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks).
- spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
- izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
- saplavāt Būt par cēloni tam, ka savirzās kopā (piemēram, siens plūdu laikā).
- metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
- sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
- mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
- sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- atdzīvināt Būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība).
- darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība, izjūta); izraisīt.
- cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
- ievadīt Būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam).
- norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- pieņemt parādi būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
- izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem).
- atsariezties Būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu).
- pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
- turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
- korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa dalu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
- murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
- ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
- plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
- zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
- nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
- šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
- plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
- stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
- turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
- nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
- pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
- pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums. P. rājienu.
- pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izsacīt (5).
- izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izteikt (5).
- reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
- reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
- ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
- izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
- uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2).
- glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
- retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā; būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
- pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
- piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
- piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
- skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
- uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
- valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
- uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
- vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
- vilkt Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
- panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
- uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
- zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
- konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
- saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
- smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
- glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
- zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām.
- regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
- publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
- skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
- nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
- saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- pārplūst Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju.
- skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
- nobirdināt Būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem.
- vēdināt Būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem; vēdīt (2).
- lāsēt Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
- lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
- laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
- dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
- paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
- tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
- staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
- valdīt Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu.
- derēt Būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli).
- izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
- dot Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).
- iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
- viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
- viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
- pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
- šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
- sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai).
- vēsmot Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi).
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko).
- tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
- saturs būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
- likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
- pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
- krūtainis Būtne, piemēram, zirgs, ar platām krūtīm.
- garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve.
- pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- iebūvēt Būvējot ievietot (būvē); izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu).
- bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
- piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses).
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
- dūmenis Caurule dūmu izvadīšanai gaisā (piemēram, lokomotīvēm, tvaikoņiem).
- aizsargcaurule caurule, kas paredzēta kā aizsardzībai, piemēram, kabeļa, ūdensvada.
- stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
- ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, senākiem telefona aparātiem).
- dūka Caurums, atvere (piemēram, kādā mašīnā, ēkas daļā).
- virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
- štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
- determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kādu parādību).
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
- bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā).
- riezt Celt, sliet (ķermeņa daļu, piemēram, asti, galvu) - par dzīvnieku.
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
- noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
- rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml, zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
- loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3).
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3).
- gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
- knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
- ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
- klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
- pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
- uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
- punkts centrālā (kā, piemēram, darbības, norises) vieta.
- nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā).
- sirds centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- sadzeršana Ceremoniāla alkohola iedzeršana kopā ar kādu (piemēram, saimniekam ar ciemiņu).
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
- kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa.
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils).
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
- sapakulot Cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām.
- aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
- aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
- nospraņģēt Cieši apņemt (piemēram, jostu, siksnu) un sasprādzēt; cieši nosprādzēt.
- sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
- drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
- ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
- iežmaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
- iežmiegt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
- iežņaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
- iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
- pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
- pieblīvēt Cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem).
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
- ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
- uzspiest Cieši uzmaukt (piemēram, cepuri).
- stingrai Cieši, stabili (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
- stiprai Cieši, stabili, stingri (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
- mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums; mezglojums.
- spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
- tamprs Ciešs, piegulošs (piemēram, apģērbs).
- gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē.
- cieta ķermeņa pārvietojums cieta ķermeņa stāvokļa maiņa, ko raksturo ar viena tā punkta (piemēram, masas centra) pārvietojumu un trīs pagriezieniem ap to.
- puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem.
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
- garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piemēram, gaļai).
- akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem.
- termoluminiscence cietvielu spēja uzkrāt ārējās iedarbības (piemēram, jonizējošā starojuma) enerģiju, kas sildot tiek atdota gaismas kvantu veidā; termostimulētā luminiscence.
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
- cik rīkle nes cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
- aromātiskie savienojumi cikliskas sistēmas (piemēram, naftalīns, benzols).
- stiprinieks Cīkstonis (piemēram, cirkā).
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
- fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
- bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
- osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai.
- sklida cilpa, piemēram baļķu pārvietošanai uz augšu vai leju.
- tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
- kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators.
- portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
- represētie iedzīvotāji cilvēki, pret kuriem valsts lietojusi vardarbīgus soda paņēmienus, piemēram, reliģiskus spaidus, personu un ģimeņu deportāciju.
- valdnieks cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara
- sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
- aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors.
- parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
- pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
- balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
- pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā); cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- kleķeris Cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem).
- brīnumsavants Cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt.
- vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
- narrs Cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
- ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
- ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- simulants Cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
- kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
- pusmācītājs Cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu).
- pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
- manekens Cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē).
- donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
- laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās).
- pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
- brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām.
- līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
- nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
- patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
- partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
- dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
- atrausējs Cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas).
- kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
- lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
- māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- kleķeris Cilvēks, kas nemākulīgi (ko) dara (piemēram, zīmē, krāso).
- uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
- piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
- oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
- izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- apguvējs cilvēks, kas sākt izmantot, ietvert savā darbības lokā (piemēram, jaunu teritoriju)
- melderis Cilvēks, kas satin virvi (velkot kādu smagumu, piemēram, kuģi ārā no jūras).
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
- zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
- lasītājs Cilvēks, kas vāc, piemēram, ogas, sēnes.
- valdinieks Cilvēks, kas vada (piemēram, saimniecību).
- boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums.
- mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
- krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
- saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
- plānotājs cilvēks, kas veido (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu
- vainīgs Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
- nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- indētājs Cilvēks, kurš (ko) indē, kura darba pienākumos ietilpst, piemēram, grauzēju indēšana.
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
- kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
- rangs cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
- lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
- statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji.
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare.
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu).
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
- skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās.
- šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta); cirks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
- cirsmu fonds cirsmu kopa, kurā plānots kokmateriālu sagatavošanu veikt noteiktā laika periodā, piemēram, gadā.
- vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai.
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- CAR Civilstāvokļa aktu reģistrācija (piemēram, rajona CAR nodaļa).
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu.
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
- šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
- cildins Čaugans (piemēram, par maizi).
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
- lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
- auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
- linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis).
- kužināt Čubināt (piemēram, guļasvietu).
- uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- lielas stiprības čuguns čuguns ar lodveida formas grafītu; iegūst, šķidram čugunam pievienojot modifikatoru, piemēram, magniju.
- švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par gaļu, taukiem).
- švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par šķidrumu).
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram.
- faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24).
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
- pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā).
- sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai.
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
- dihotomija Dakšveida zarošanās, piemēram, staipekņu zarošanās.
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
- loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā).
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
- kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
- jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu).
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- kooperatīvā apstrāde dalītās datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas ļauj diviem vai vairākiem datoriem (piemēram, lieldatoram un personālajam datoram) vienlaicīgi izpildīt to pašu programmu vai darbu, izmantojot vienus un tos pašus datus.
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
- lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
- šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
- jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
- lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai); mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- otrā puse daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
- pirmā puse daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- pusaizaudzis Daļēji aizaudzis (piemēram, ar zāli, krūmiem).
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- pussilts Daļēji apsildīts (piemēram, par telpu).
- patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
- padzīt Daļēji iedzīt (piemēram, naglu).
- apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu).
- ietrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
- pabrukt Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni); daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
- pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu).
- puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku).
- pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
- hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa.
- daļiņu izkliede daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
- īpašenerģija Daļiņu vai daļiņu sistēmas enerģija, kuru iegūst atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumus, piemēram, Šrēdingera vienādojumu.
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
- šaka Darbarīka, piemēram, dakšu zars.
- viļķis Darbarīks (kā, piemēram, naglu) izvilkšanai.
- knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma).
- berztuve Darbarīks beršanai (piemēram, linu berztuves jeb mīstīklas).
- marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas).
- montāžas instruments darbarīks montāžas darbu veikšanai, piemēram, uzgriežņu atslēga, āmurs u. c.
- kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
- triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs.
- izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums.
- reprodukcija darbība, process --> reproducēt (1); tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
- glābšana darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama
- nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
- likvidācija darbības izbeigšana, piemēram, kāda uzņēmuma, organizācijas darbības likvidācija.
- infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns.
- relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks.
- absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu.
- aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās).
- gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem).
- kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
- tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
- ierādītājs darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas
- suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
- apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju).
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
- daudzdarbu mašīna darbmašīna vairāku atšķirīgu griešanas procesu, piemēram, urbšanas, izvirpošanas un frēzēšanas, veikšanai; apstrādes centrs.
- kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls).
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
- noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
- piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām.
- pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- riktēt Darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml.
- būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
- būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
- pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
- pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
- timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.).
- čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
- žvurgt Dārdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem, motoriem).
- dārgai Dārgi (piemēram, maksāt).
- raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
- lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
- prezentāciju grafika darījuminformācijas, piemēram, produktu vai akciju cenas attēlojums diagrammās, nevis skaitļos.
- apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
- izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
- mēģināt Darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
- rūmēt Darīt brīvu, neaizņemtu; atbrīvot (piemēram, telpu, laukumu).
- miglot Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
- nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
- ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst.
- vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
- paust Darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē.
- sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
- nest Darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu).
- laist Darīt zināmu, ziņot; arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
- dalīties Darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), .
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums.
- lapu dārzeņi dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti).
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
- metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana.
- datu straumējums dati, kas tiek strukturēti un apstrādāti nepārtrauktā plūsmā, piemēram, audiostraumējumā un videostraumējumā.
- publiskie dati dati, kuri gan pakešu, gan interaktīvā režīmā pieejami plašam lietotāju lokam (piemēram, dažāda veida izziņas).
- personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām.
- programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas.
- straumes orientēta datne datne, kuras struktūra ir atvērtāka nekā parastajai datu datnei (piemēram, dokumenta teksts, diskrēts balss ieraksts).
- datnes atribūts datnei pievienota iezīme, kas apraksta un nosaka tās statusu vai izmantošanas veidu, piemēram, piederību lasāmajām vai arhīva datnēm, kā arī to, vai tā ir sistēmas, direktorija vai apslēptā datne.
- datnes pārsūtīšana datnes pārvietošana uz tās izmantošanas vai glabāšanas vietu, piemēram, no vienas datoru tīkla stacijas uz otru vai no vienas datu vides uz otru.
- sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski.
- attēlu analīze datora izmantošana, lai iegūtu skaitlisku informāciju par izvēlētiem attēla raksturlielumiem, piemēram, par kontūru garumu, laukumu lielumu, formu u. c.
- resursu iedalīšana datora resursu plānošana izpildāmajiem un rindā gaidošajiem darbiem, piemēram, operatīvās atmiņas, ievadizvades ierīču un palīgatmiņas plānošana darbiem, kas datorā jāizpilda vienlaicīgi.
- servisa rutīna datora sistēmas programma, kas izpilda palīgfunkcijas un standartprocedūras (piemēram, agtmiņas sadali, datu savākšanu, utt.).
- piederums datoram pievienota ārējā vai cita ierīce (piemēram, pele vai modems), kas paplašina tā funkcionālās iespējas, bet nav obligāti nepieciešama datora darbībai.
- vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošanā ar dažādām datu kopām tiek veikta viena un tā pati operācija, piemēram, masīvu procesors, kur viens dators vai procesors tiek izmantots vadībai, bet pārējie izpilda vienu un to pašu instrukciju.
- augsta līmeņa valoda datorneatkarīga programmēšanas valoda, kas ir tuva dabīgai valodai un programmētājam dod iespēju koncentrēt uzmanību aplūkojamās problēmas risināšanai, nevis datora arhitektūrai, kā tas nepieciešams, izmantojot, piemēram, asamblervalodu.
- vandaļi datorprogramma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību, piemēram, atšifrē lietotāja paroli, īsteno pieeju neatļautiem datiem vai dzēš cieto disku.
- datorizētā ražošana datoru lietošana ražošanā, piemēram, tehnoloģisko procesu vadībā, materiālu uzskaites un sadales, operatīvās plānošanas u. c. darbu automatizācijā.
- aparatūras kļūme datoru sistēmas kādas fizikālās komponentes, piemēram, elektroniskas shēmas vai elektromehānisku ierīču (disku, lenšu), disfunkcija, kuras labošanai nepieciešama bojātās komponentes nomaiņa.
- pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori.
- vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_.
- vieta datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu FTP.
- metatīkls datoru tīkls, kas izveidots kā citu datoru tīklu kompozīcija, piemēram, interneta tīkls.
- biroja automatizācija datoru un datoru tīklu izmantošana birojā, lai uzlabotu tā darba produktivitāti un vadības efektivitāti, izmantojot, piemēram, elektroniskās kartotēkas, tekstu apstrādes sistēmas, datorgrafiku, elektronisko pastu un telekonferences.
- izkārtojums datu bāžu sistēmās - norāžu elementu, piemēram, galveņu vai lauku, izvietojums lappusē.
- sablokošana datu bloku veidošana (piemēram, datu bāzēs).
- pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators).
- divpunktu pārraide datu pārraide starp divām stacijām bez starpiekārtu (piemēram, termināļu, datoru) izmantošanas.
- papildservisa tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārsūtīšanu un veic arī dažādus papildpakalpojumus, kā, piemēram, datu uzkrāšanu, protokolu konversiju, elektroniskā pasta apkalpošanu, kļūdu atklāšanu un labošanu.
- datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem.
- datu sagatavošana datu pārveidošana formā, kas piemērota to ievadei datu apstrādes sistēmās, piemēram, datus pirms ievadīšanas datorā kodē, pieraksta standartveidlapās vai citādi formatizē.
- pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru; datu pārsūtīšana.
- datu pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru.
- dinamiskā saspiešana datu saspiešana un atspiešana reālā laikā, piemēram, brīdī, kad tos nolasa no diska vai ieraksta diskā.
- konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā. Šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā.
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus).
- attēls datu vidē ierakstītu datu (teksta, grafikas) precīza un loģiska kopija, piemēram, izvadot datora atmiņā ierakstītus datus uz displeja ekrāna vai plotera, lietotājs redz šo datu attēlu.
- formatēšana datu vides (piemēram, magnētiskā diska, disketes) sagatavošana izmantošanai datu apstrādes procesā, ierakstot uz tās speciālu vadības informāciju.
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- divkāršs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
- divkārtējs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
- divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
- aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
- cirkulārie radikosakari daudzu adresātu sakari, kad radiocentrs raida identisku radiogrammu vienlaikus vairākiem adresātiem (piemēram, kuģiem) un saņem no adresātiem apstiprinājumu.
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
- gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos.
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3).
- masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai).
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
- raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi).
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus).
- izpleitēt Dauzot iztīrīt (piemēram segu, mēteli).
- izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus).
- izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu).
- piedauzīt Dauzot ko, radīt (piemēram, lauskas).
- paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu).
- iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
- heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām.
- dieviņš Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!".
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
- izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4).
- izotoni dažādu ķīmisko elementu izotopi, kam ir vienāds neitronu skaits, piemēram, ^15^N, ^16^O (N=8).
- kontra dažās kāršu spēlēs, piemēram, bridžā, tarokā u. c. paņēmiens pretinieka uzvaras aizkavēšanai un spēles likmes divkāršošanai.
- lāpsta Dažās mašīnās - metāla plātnei līdzīgs elements (piemēram, grābšanai, maisīšanai).
- ratifikācija dažās valstīs (piemēram, ASV) - īpaša konstitucionālo labojumu apstiprināšanas kārtība.
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
- ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
- klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
- satecēties dažu augļu (piemēram, ābolu) bojājumu veids.
- zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
- viktorija Dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne.
- stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
- maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
- aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piemēram, th, ph).
- mētras Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
- krists Dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi.
- pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
- jāņuzāle Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras).
- kozuris Dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums.
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3.
- iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- degviela Degoša viela, ko lieto par enerģijas avotu dzinējos (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa).
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli).
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika; priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
- kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi.
- iedeldēt Deldējot ieveidot (radīt virsmā, piemēram, robu, celiņu).
- bocmansols Dēlītis sēdēšanai vajadzības gadījumā, piemēram, remontējot takelāžu, to paceļ mastā, izmantojot grotfalli.
- uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
- plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
- spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
- rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- cilindrs detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai.
- starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu).
- tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā.
- robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu).
- brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu.
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem.
- kalibrs Diametrs (piemēram, stieplei); biezums (piemēram, metāla plāksnei).
- organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
- ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
- palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
- šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1).
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
- ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
- Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām.
- asimetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala nevienādi (piemēram, attiecībā 1:2, viena daļa uz priekšējo dzenošo tiltu, divas daļas uz diviem pakaļējiem dzenošajiem tiltiem).
- spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
- mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
- pagaidu direktorijs direktorijs, kas izveidots īslaicīgai izmantošanai, piemēram, lietojumprogrammu instalēšanai vai datņu saspiešanai un atspiešanai.
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
- uz pusi divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
- sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
- platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
- pāris Divi darba dzīvnieki (piemēram, zirgi) viena iejūgā.
- tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām).
- savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5).
- reciproki skaitļi divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4); savstarpēji apgriezti skaitļi.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu.
- ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam).
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna.
- divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
- dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods); šīs dzimtas kukaiņi.
- distributīvā īpašība divu bināru operāciju ° un * īpašība (a°b)\*c=(a\*c)°(b\*c) visiem a, b, c (° ir distributīva pret \*); piemēram, skaitļu reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu.
- šarnīrsavienojums Divu detaļu vai mašīnas daļu (mehānismu) kustīgs savienojums, kas ļauj vienai detaļai kustēties attiecībā pret otru (piemēram, logu vai durvju viras).
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
- sinerēze divu patskaņu apvienošana vienā zilbē, piemēram, "neesmu - nēsmu".
- iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē).
- skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā).
- šaka Divu vai vairāku zaru kopums (piemēram, rīkam, detaļai).
- diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas.
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste).
- saits DNS vai RNS rajons, kas pakļaujas kādai iedarbībai neatkarīgi no citiem rajoniem; piemēram, mutācijas vieta, fermenta vai regulētājproteīna piesaistīšanās vieta.
- blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- vērsis Dobradžu dzimta - pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas); šīs dzimtas dzīvnieki.
- rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
- caurums Dobums (piemēram, kokā, iezī).
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
- talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
- izgriezt un ielīmēt dokumenta rediģēšanas paņēmiens, kas dod iespēju kādu iezīmētu dokumenta daļu (piemēram, tekstu, grafiku) izgriezt un ievietot kādā šī paša vai cita dokumenta noteiktā vietā.
- licence dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt.
- būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi).
- kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
- vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme.
- vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
- ceļazīme Dokuments, kas apliecina (kādas personas) norīkojumu (piemēram, darbā, kursos).
- leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
- biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā); uzturzīme.
- pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam.
- protokols dokuments, kurā ietverts (piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts.
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
- padomāt Domājot izveidot (piemēram, atziņu).
- aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai).
- sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
- iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu).
- piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
- atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
- pamatkrāsa Dominējošā krāsa (piemēram, kādā vidē, apkārtnē).
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāju (kādā vai kādos jautājumos).
- reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- dāvāt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- dāvināt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
- šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- glābt Dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu).
- sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
- iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
- izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos).
- bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības.
- aizceļot Doties prom (piemēram, par gājputniem).
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
- transpozīcija doto elementu pārstatīšana, mainot vietām tikai divus elementus, piemēram, 456 kļūst par 654, ja tiek veikta elementu 4 un 6 transpozīcija.
- narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties.
- nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu).
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas).
- purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu).
- sadrīvēt Drīvējot piepildīt (piemēram, spraugas).
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
- piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem.
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
- izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
- sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā).
- kvēpināt Dūmot (piemēram, bites).
- iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus).
- rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
- lūka Durvis (piemēram, kuģim, lidaparātam).
- spoguļdurvis Durvis (piemēram, skapim), kurās ir iestiprināts spogulis.
- ogatns Dūšīgs (par dzīvnieku, piemēram, vērsis).
- rūss Dzeltenīgi sarkanbrūns traips (piemēram audumā).
- ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem.
- pasēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
- sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
- (pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
- (pa) sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
- lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piemēram, par kaķi, suni); ņemt (šķidrumu) - par mēli.
- izdzēst Dzēšot (piemēram, ar dzēšamgumiju), iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
- nodzēst Dzēšot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
- lalināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu).
- lallināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu).
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
- jodlers Dziesma ar jodelējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
- iedziedājums Dziesmas ieskaņojums (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
- palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus.
- līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
- mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību.
- ievilkt Dziļi ieelpot (piemēram, gaisu, smaržu).
- staupēt Dziļi iemīt pēdas (piemēram, par lopiem mitrā pļavā).
- ierakt Dziļi iespiest (piemēram, seju spilvena).
- ieurbties Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē).
- iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
- iegremdēt Dziļi ievirzīt (piemēram, kādā dobumā).
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
- heterogametiskais dzimums dzimums, kura pārstāvji veido pēc dzimumhromosomu tipa divējādas gametas, piemēram, ar X un Y dzimumhromosomām.
- kvēpināt Dzīt (piemēram, ārā no kurienes), kūpinot dūmus.
- gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- bukurēt Dzīt, baidīt (piemēram, vēžus no alām).
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
- helobionti dzīvi organismi, kas mīt purvos (piemēram, helofīti).
- izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās); attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
- vēkšiens Dzīvnieka skaļa balss skaņa (piemēram, blējiens, māviens, ņaudiens).
- metahroze dzīvnieka, piemēram, hameleona spēja mainīt krāsu.
- kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite.
- heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības.
- saprofāgi dzīvnieki, kas barojas ar pūstošām organismu atliekām vai dzīvnieku izdalījumiem (piemēram, mēslvabole).
- nekrofāgi dzīvnieki, kas pārtiek no maitām, piemēram, grifi, šakāļi, hiēnas.
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- kaucis Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
- kauka Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
- lapausis Dzīvnieks (piemēram, sivēns) ar lielām ausīm.
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes").
- vēkšis Dzīvnieks, kas rada skaļas balss skaņas (piemēram, blēj, mauj, ņaud).
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- oldzīvdzemdētājs dzīvnieks, kura mazuļi ķermenī attīstās kā olas, kas izšķiļas olu dēšanas brīdī, piemēram, gludenā čūska.
- piesiets medījums dzīvnieks, kurš ar lielu varbūtību medniekam būs nomedījams, piemēram, droši ielenkts.
- pareģons Dzīvnieks, pēc kura izturēšanās var noteikt, piemēram, gaidāmos laika apstākļus, to pārmaiņas.
- influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
- piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
- dadzīvāt Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
- piedzīvot Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
- mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
- terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne.
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
- mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās).
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
- piemērcēt Ēdot (ko, piemēram, maizi, kartupeļus), mērcēt (to šķidrā aizdarā).
- izēst Ēdot iztukšot (piemēram, trauku).
- grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
- kanāls Eja (piemēram, starp celtnēm, ledū, klintī).
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- likt soļus (arī soli) ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot).
- sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
- iekoļļāties Ejot, braucot iekļūt, arī iemaldīties (piemēram, staignā vietā u. tml.).
- iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
- uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- alternatīvā zemes apstrāde ekoloģiska zemes apstrādes sistēma bez ķīmisko elementu pielietošanas, piemēram, biodinamiskā, organiski bioloģiskā.
- dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
- mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona).
- ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
- ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali.
- dzīvot Eksistēt (piemēram, par priekšmetiem, psihiskiem stāvokļiem).
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
- parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu.
- tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu.
- vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
- šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
- enkura reakcija elektriskās mašīnas enkurā inducētās strāvas magnētiskā lauka atgriezeniskā iedarbība uz induktora magnētisko lauku, piemēram, līdzstrāvas mašīnās enkura reakcijas rezultāts ir fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles.
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
- neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
- pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums.
- testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektromēraparāts.
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
- vibrators elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
- elektronvadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā, piemēram, metālos un pusvadītājos.
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
- vingrinājums Elements darbību kompleksā (piemēram, sacensībās).
- ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
- atgriezeniskā saite eletroniskas iekārtas (piemēram, pastiprinātāja) izejas signāla pievadīšana atpakaļ ieejai, lai mainītu iekārtas parametrus.
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos līdz ar gaisu (piemēram, smaržu).
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- balss aparāts elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
- karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
- kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes.
- mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
- eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus.
- zemes krāsas eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
- ēna emocionālā stāvokļa, domu, pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā)
- sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi).
- izjust Emocionāli uztvert, piedzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi, kāda cita jūtas).
- lādiņš Emocionāls ierosinātājs; iekšējais spriegums (piemēram, psihē).
- vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
- īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- bēdas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
- darbs termodinamikā enerģija, ko termodinamiskā sistēma atdod apkārtējiem ķermeņiem vai saņem no tiem, mainoties tās ārējiem parametriem, piemēram, stāvoklim telpā, tilpumam, elektriskajam laukam utt.
- skrūvveida enkurs enkurs, kas paredzēts dažādu peldošu priekšmetu ilgstošai nostiprināšanai, piemēram, noenkurojot pontona tiltu, enkuru kā korķviļķi ieskrūvē gruntī.
- pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos).
- plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis.
- starpepizode Epizode, kam ir palīgfunkcijas (piemēram, daiļdarbā, izrādē).
- komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
- uzēsties Ēst (piemēram, augļus, saldo ēdienu) pēc pamatēdiena.
- daēst Ēst klāt ko, piemēram, maizi, piedevas, šķidram vai taukvielām bagātam ēdienam.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- autohtonā minoritāte etniska minoritāte, kas pastāvīgi dzīvo etnoģenētiskajā minoritātes teritorijā, piemēram, lībieši Latvijā, velsieši Lielbritānijā, sorbi Vācijā.
- klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
- nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas).
- nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; šīs etniskās vienības piederīgie.
- brīvdabas muzejs etnogrāfisks muzejs, kura eksponāti (piemēram, ēkas) ir izvietoti brīvā dabā.
- pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
- jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari).
- safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
- otrā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kas notiek bez vielas iekšējās enerģijas un blīvuma lēcienveida izmaiņām, piemēram, vielas pāreja no feromagnētiskā stāvokļa paramagnētiskajā stāvoklī.
- kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas.
- Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE.
- levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās).
- vienkāršās kristalogrāfiskās formas figūras, kas sastāv no vienādām skaldnēm, piemēram, kubs, oktaedrs, diedrs, monoedrs u. c.
- gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
- pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piemēram, šahā, dambretē).
- ieskaņot Fiksēt (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
- pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes).
- opcijas taustiņš firmas _Apple_ tastatūras taustiņš, kurš apvienojumā ar kādu rakstzīmes taustiņu veido speciālus simbolus, piemēram, lodziņus, dažādu valūtu simbolus, slīpsvītras u. c.
- kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām.
- ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
- alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums.
- datu signāls fizikāla datu forma, kurā tos pārsūta pa datu pārraides līnijām (piemēram, elektriski vai gaismas impulsi, elektromagnētisko viļņu svārstības u. c.).
- dispersa sistēma fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
- pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis.
- operacionālā vide fizikālā vide, piemēram, temperatūra, mitrums, izvietojums un barošanas noteikumi, kas nepieciešami sistēmas pareizai funkcionēšanai.
- stacionārs stāvoklis fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tās stāvokļa parametri nav atkarīgi no laika (piemēram, šķidruma plūsma atrodas stacionārā stāvoklī, ja tās ātrums vai citi lielumi ikvienā plūsmas punktā ir nemainīgi).
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- jauda fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors, dzinējs) veic vienā laika vienībā.
- skalārs lielums fizikāls lielums, ko (pretstatā vektoriālam lielumam) var raksturot ar vienu skaitli (piemēram, laiks, tilpums, temperatūra, enerģija, jauda).
- saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā; fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
- retardanti fizioloģiski aktīvas vielas, kas palēnina organisma attīstību, regulē augu augšanu, piemēram, kavē stublāja attīstību, lai palielinātu izturību pret veldrēšanos.
- subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings.
- pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības.
- redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums.
- instrumentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā ar mehāniskiem, elektriskiem elektroniskiem instrumentiem un ierīcēm pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus, piemēram, uzsvaru, intonāciju.
- artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā.
- mora Fonoloģiska vienība, kas ir lielāka par fonētisko segmentu, bet parasti mazāka par zilbi, piemēram, viena mora veido vieglo zilbi, divas moras - smago zilbi.
- vārda formālais variants fonoloģisks, morfonoloģisks vai morfoloģisks vārda variants, piemēram, "vainags" un "vaiņags"; "tāls" un "tāļš".
- leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
- -morfs forma, veids (piemēram, alomorfs).
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
- pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- frakcionēšana destilējot frakcionēšana, kurā šķidros maisījumus sadala frakcijās destilējot un noteiktos temperatūras intervālos, atkarībā no maisījuma viršanas temperatūras, savāc katru frakciju atsevišķi (piemēram, destilējot naftu, iegūst benzīna, ligroīna, solāreļlas u. c. frakcijas).
- frazeoloģija Frazeoloģismu kopums (piemēram, kādā valodā).
- intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu kārta, konteksts, pieturzīmes.
- kanāls frekvenču josla, kas rezervēta specifiskai, piemēram, vienas raidsabiedrības lietošanai.
- periodiska funkcija funkcija f(x), kuras vērtība nemainās, ja argumentam pieskaita kāda skaitļa (perioda) daudzkārtni: f(x+nt)= f(x) (piemēram, trigonometriskās funkcijas).
- aritmētiska funkcija funkcija, kuras argumenti un vērtības ir naturāli skaitļi (piemēram, skaitļa n dalītāju skaits).
- definīcijas apgabals funkcijas argumentu vērtību kopa, kurām funkcijas vērtības ir pietiekami labi definētas un aprēķināmas (piemēram, funkcijai 1/(x–2) visi reālie skaitļi x, izņemot x=2).
- klonējums funkcionāli identiska kādas ierīces, piemēram, datora, kopija. Klonējums ir aparatūrsaderīgs un programmsaderīgs ar oriģinālu, bet var no tā atšķirties ārējā izskatā.
- energobloks Funkcionāli vienota elektroiekārtu (piemēram, ģeneratora un transformatora) kopa.
- datu komutators funkcionāls bloks, kas veic tādas pārslēgšanas funkcijas sakaru tīklā, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu komutāciju, pakešu komutāciju.
- sinkrētisms funkcionāls izteiksmes formu apvienojums (piemēram, viena gramatiskā locījuma funkcijas pārņem cits locījums).
- nekroze Funkcionēšanas spēju zudums (organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem) dzīvā organismā; atmiršana.
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
- iesaiņotā krava gabalkrava, kuru pārvadā iesaiņotu, ar taru, piemēram, iesaiņots cements, pudeles kastēs, televizori u. tml., to uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita.
- breite Gabals (piemēram, no auduma).
- kubucis Gabals; tas kurā izdalās atsevišķi gabali (piemēram, biezpiens).
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
- kazuālijas Gadījuma dievkalpojumi (piemēram, kristīšana, laulāšana, izvadīšana).
- neatkarīgi notikumi gadījumlielumu virkne, kas realizējas savstarpēji nesaistītos statistiskos eksperimentos (piemēram, metot spēļu kauliņu).
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
- izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus).
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
- mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm).
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
- caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
- noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
- baltā gaisma gaisma, kas satur visus redzamās gaismas viļņu garumus tādās proporcijās, ka priekšmeti ir redzami to reālajās krāsās, piemēram, dabiskā gaisma dienā.
- blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka).
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
- gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
- saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
- pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
- kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
- lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī).
- regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai; plauktene.
- plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai.
- sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums.
- sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
- dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- ideja Galvenā doma, galvenā problēma (piemēram, mākslas darbā).
- vadlīnija Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā).
- matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (piemēram, kādā nozarē, pasākumā).
- ķermenis Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas.
- pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā).
- pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī ideja (4).
- pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē).
- pamatvienība Galvenā, nozīmīgākā, parasti tālāk nedalāmā, vienība (piemēram, kādā sistēmā).
- maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
- virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā): galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē).
- tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
- pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā).
- pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei), ieteikumi.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
- dzeltenais punduris galvenās secības G spektra klases zvaigzne (piemēram, Saule).
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
- desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
- spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma).
- varza Gara (piemēram, transportlīdzekļu) rinda, arī (to) jūklis.
- kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai).
- bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne.
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- skara Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa).
- strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām dalām.
- vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
- duļķis Garens objekts ar nostrupinātiem galiem (piemēram, nūja, tārps).
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
- valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
- rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu.
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām).
- krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
- slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- sīva garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- pažmauga Garums, attālums pie kādas lietas, piemēram, no arkla sprūda līdz apīžas zaram.
- pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai; iztaisīt (1).
- iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu); izgatavot.
- vīkšt Gatavot, post (kādu) (piemēram, ceļam, darbam).
- organizēt Gatavot, rīkot (piemēram, pasākumu, kādu darbību).
- kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
- zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
- zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
- zvalstīgs Gāzelīgs, grīļīgs (piemēram, par gaitu).
- nestacionāra plūsma gāzes (šķidruma) plūsma, kurā plūsmas parametri (piemēram, ātrums, spiediens) mainās laikā.
- siltumnīcas efekta gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcas efektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.; siltumnīcefekta gāzes; siltumnīcefektu izraisošās gāzes.
- siltumnīcefektu izraisošās gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcefektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.
- sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
- pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem).
- pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
- sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim).
- lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā.
- mugurkaultīkls Globāla vai teritoriāla datoru tīkla, piemēram, interneta tīkla, ātrdarbīgā daļa, kas nodrošina informācijas masīvu pārsūtīšanu lielos attālumos.
- gludā muskulatūra gludo muskuļu kopums; muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās
- ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām).
- zīdains Gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem).
- uzgrābāt Grābājot savākt (piemēram, gružus); uzgrābstīt (1).
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- uzgrābt Grābjot savākt (piemēram, gružus).
- piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
- dzanāt Grābjot virzīt vienkopus (piemēram, sienu, labību).
- uzgrābstīt Grābstot savākt (piemēram, gružus); uzgrābāt (1).
- piegrābstīt Grābstot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
- stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- lietišķā grafika grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
- spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles.
- iezīmēt Grafiski attēlot (piemēram, ģeogrāfijas kartē, plānā).
- multigrafs grafs, kam ir vairākkārtīgas šķautnes (piemēram, ceļu tīkls starp pilsētām).
- iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
- gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uzbūve.
- poliglots Grāmata ar tekstu vairākās valodās, piemēram, trīsvalodu vārdnīca.
- sapņu grāmata grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
- elatīvs Gramatikā - locījums (virzības lokatīvs, piemēram, somu valodā), kas atbild uz jautājumu "no kurienes ārā?".
- gramatiskā forma gramatiskās nozīmes materiālā izpausme, piemēram, lietvārda locījuma formas, darbības vārda laika formas.
- rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts.
- konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā).
- putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss).
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
- popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi.
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
- ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem.
- iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
- bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs).
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
- iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
- izgrabinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam).
- izgrambinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam).
- izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
- vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piemēram, virzulim, arī kā centrēšanai).
- iekalts gredzens gredzens, kas nav atdalāms no otra priekšmeta, piemēram, gredzens enkura dilbā.
- šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu).
- bikts Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai.
- smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
- smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
- mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
- zarnas Gremošanas trakts (piemēram, hordaiņiem).
- pērļurota Greznojums, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu.
- post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
- cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
- lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
- virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
- iet pie tiesas griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
- sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis).
- iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
- iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
- izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- līdzināt Griežot panākt, ka (kas, piemēram, mati) kļūst vienāds, līdzens.
- izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
- iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
- griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
- kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
- krītenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
- griezelēt Grozīt (piemēram, bieži un vairākkārtīgi uzvilkt pulksteni).
- kliģerēt Grozīt, kustināt u. tml. (piemēram, kādu ierīci, tās daļu).
- izagrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
- izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
- drauza Grubuļaina, kreveļaina miza (piemēram, kartupeļiem).
- grumbainis Grumbains (piemēram, par seju).
- grumbāts Grumbains (piemēram, par seju).
- raukšt Grumbot (piemēram seju).
- krokot Grumbot (piemēram, seju).
- nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe.
- klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes.
- rubrika Grupējuma vienība (piemēram, parādībai).
- grupu veidi sociālajā darbā grupu iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem sociālajā darbā ar grupu, piemēram, grupas mērķi, struktūra, grupas darba saturs un veidošanas process.
- stakāt Grūst, stampāt (piemēram, kaņepes, zirņus).
- samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums; sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
- smags Grūti uztverams (piemēram, par tekstu, valodu).
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu.
- papildgulta Gulta, ko pēc nepieciešamības var ievietot viesnīcas numurā, kur, piemēram, nakšņo ģimene ar bērniem.
- nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai.
- brūkšķēt Gurkstēt (piemēram, velkkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu).
- brūšķēt Gurkstēt (piemēram, velkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu); brūkšķēt.
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās).
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim.
- mērenais mini gurnģērba garums līdz ceļgaliem, piemēram, mērenā mini mētelis.
- supermini gurnģērba garums līdz kājstaklei (piemēram, svārki, kombinē).
- mikro- gurnģērba garums līdz kājstaklei, piemēram, mikrošorti; arī supermini.
- staru gurnģērbs gurnģērbs, kas aptver iegurni un (ar staru stilbdaļām) katru kāju atsevišķi (piemēram, džinsi, stilbbikses, dungriņi).
- lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst; gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
- smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
- sisties Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā).
- smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
- rast Gūt, saņemt (no citiem, piemēram, palīdzību, izpratni).
- loms Guvums, (piemēram, medībās).
- repers Ģeodēzijā - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- ģeohronoloģija Ģeoloģiskā laika iedalījums nosacītos, secīgos posmos (piemēram, ērās, periodos, epohās).
- konstrukcijas uzdevumi ģeometrisku uzdevumu klase, kuri risināmi ar dotajiem instrumentiem (parasti ar cirkuli un lineālu bez iedaļām); piemēram, leņķa bisektrises konstruēšana.
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums.
- ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms.
- sociālajam riskam pakļauta ģimene ģimene, kuru spēju sociāli funkcionēt ierobežo kāda problēma, piemēram, vardarbība, atkarība, nabadzība.
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu.
- klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa.
- paviljons halles veida celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
- simfonija harmonisks daudzu (kaut kā) sastāvdaļu savienojums vienā veselē, piemēram, krāsu simfonija, dzīves simfonija.
- benzimidazols heterociklisks aromātisks organisks savienojums, kas tiek izmantots medicīnā, piemēram, prettārpu medikamentu ražošanā.
- slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas.
- caurteka Hidrotehniska būve vai caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa).
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
- homotermisks Homotermiskie dzīvnieki - siltasiņu dzīvnieki, kas ir relatīvi neatkarīgi no vides temperatūras, piemēram, putni, zīdītāji.
- ortodromiskais kurss horizontāls leņķis starp nosacīta meridiāna (piemēram, maršruta sākuma punkta ģeogrāfiskā meridiāna) ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
- doma Ideja, atziņa (piemēram, mākslas darbā).
- virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums.
- aizvietošanas izmaksas identiska objekta (piemēram, ēkas, būves) pirkšanas cena.
- apmaiņas mijiedarbība identisku elementārdaļiņu mijiedarbība (piemēram, divu nuklonu savstarpēja apmaiņa ar pī mezoniem).
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piemēram, mūsdienu Krievijā).
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
- krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
- atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu).
- ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus).
- iešņapt Iecirst, iekost (piemēram, par čūskas kodienu).
- iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
- palaist Iedarbināt (piemēram, mehānismu, ierīci, mašīnu).
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
- virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
- izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
- izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
- gāzt zemē (arī no kājām, nost) iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
- apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
- ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).
- buhtēt Iedauzīt iedobumu (piemēram, metāla virsmā).
- buhte Iedauzīts iedobums (piemēram, metāla virsmā).
- piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
- sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1).
- iedāvināt Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svētkos, svinībās).
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot.
- aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- īdrabāt Iedrupināt, piemēram, maizi pienā.
- nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
- ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī).
- repatriācija iedzīvotāju atgriešanās dzimtenē uz pastāvīgu dzīvi, piemēram, karagūstekņu vai pārvietoto personu atgriešanās.
- vecuma klasifikācija iedzīvotāju sadalījums tipiskās vecuma grupās (piemēram, zīdaiņu, darbspējīgo iedzīvotāju vecums).
- depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ.
- ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
- smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
- vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- iegrime Iegrimšanas dziļums (parasti ūdenī, piemēram, kuģim, laivai).
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties).
- ieķeksēt Iegrūst, iebīdīt ar ķeksi (piemēram, kokmateriālu ūdenī).
- iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
- ieraust Iegūt (daudz naudas), piemēram, alkatīgi krājot.
- samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- piedabūties Iegūt (ko nevēlamu, piemēram, kukaiņus, slimības).
- laimēt Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
- izspiest Iegūt (ko, piemēram, varmācīgi pieprasot, arī apkrāpjot).
- tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
- izsist Iegūt (piemēram, peļņu, kapitālu u. tml.).
- ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
- zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
- izplukt Iegūt ādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ (parasti par kāju pirkstiem).
- izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
- izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
- pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
- nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
- izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
- stāties (likumīgā) spēkā iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
- pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
- pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
- pārlatviskoties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
- noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
- praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
- pārpoļoties Iegūt poļu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot poļu valodu) - par cittautieti.
- iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko).
- satumst Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
- pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
- izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
- sadabūt Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot).
- sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus).
- izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
- lēkt starpā iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
- iesamaisīties Iejaukties, piemēram, kāda darbībā.
- iesajaukties Iejaukties, piemēram, kādā darbībā.
- iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku); izraisīt (piemēram, jūtas).
- galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem.
- ieeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē).
- izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces).
- skretele Iekārta materiālu (piemēram, kokmateriālu) pacelšanai un netālai transportēšanai.
- programmators iekārta, ar kuras palīdzību programmējamās ierīcēs (piemēram, programmējamās loģiskās matricās, programmējamās un pārprogrammējamās lasāmatmiņās) tiek veiktas mērķtiecīgas šo ierīču struktūras vai atmiņas satura izmaiņas, tādējādi mainot to izpildāmās funkcijas.
- stends iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- reverss Iekārta, ierīce (piemēram, transportlīdzekļa) virziena maiņai.
- separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita.
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
- īpruovāt Iekārtot (izdevīgā darbā), ielikt kādu priekšmetu (piemēram, skrūvi) vietā.
- iekantēt Iekārtot (piemēram, darbā, amatā).
- ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
- instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu); ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
- iešķirt Iekārtot nodalījumu (piemēram, matos celiņu).
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus).
- ieliedēt Iekļaut (piemēram, mākslas darbā).
- ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
- iesaistīt Iekļaut (piemēram, vārdus teikumā).
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
- piefrendot iekļaut savu virtuālo draugu sarakstā, piemēram, portālā "draugiem.lv".
- skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
- iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
- pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
- ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- iebrukums Iekļūšana ar varu (piemēram, kādā mājā, telpā).
- iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- ietapt Iekļūt (piemēram, kādā stāvoklī).
- ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
- iesalauzties Iekļūt ar varu vai uzlaužot, piemēram, durvis, logus.
- ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties.
- salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
- divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos.
- kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa.
- gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
- lūmens Iekšējais diametrs (piemēram, asinsvadiem).
- ķidas Iekšējie orgāni un sīkās ķermeņa daļas (nelieliem dzīvniekiem, piemēram, zivīm, putniem).
- viduspuse Iekšpuse, piemēram, telpai.
- labs iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: kreisā puse.
- iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis).
- ievēdināt Iekustināt atvēzienā (piemēram, šūpoles).
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
- iesamesties Ieķerties, piemēram, drēbēs (par dažu augu augļiem).
- iespraust Ielikt (mutē, zobos, piemēram, pīpi).
- iesprausties Ielikt sev (mutē, zobos, piemēram, pīpi).
- iebāzt (arī iespiest) durvīs ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
- iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā).
- skladka Ieloce (piemēram, tērpam).
- ierotīt Ielocīt (piemēram, auduma malu).
- klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
- ieaicināt Ielūgt (piemēram, viesos).
- apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces).
- iezīst ar mātes pienu iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).
- iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
- iesviest Iemest (piemēram, makšķeri, tīklu).
- ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību).
- iešūpot Iemidzināt (piemēram, par maigām, ritmiskām skaņām).
- iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs), piemēram, par mirdzumu, kvēli.
- slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
- katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
- iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam).
- peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko.
- izplesties Ieņemt arvien lielāku telpu, laukumu, (piemēram, par uguni).
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
- piejemt Ieņemt mutē (piemēram, šķidrumu).
- invadēt Ieperināties citā organismā (par parazītiskiem dzīvniekiem, piemēram, nematodēm).
- sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos); iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos).
- iešķelāt Ieplaisāt (piemēram, par kokmateriāliem, zemi).
- ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu; izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
- ievēsmot Ieplūst (piemēram, par vieglu gaisa strāvu, smaržu).
- iekāpt Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā).
- piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu.
- krāsu biti iepriekš fiksēta skaita biti, kas tiek piekārtoti katram pikselim, lai noteiktu tā displeja ekrānā attēlojamo ktāsu, piemēram, divi krāsu biti nepieciešami, lai attēlotu 4 krāsa, 8 krāsu biti - lai attēlotu 256 krāsas.
- atjaunošana Iepriekšējās vērtības atgūšana (piemēram, par celtni, stāvokli sabiedrībā, fizioloģisku stāvokli).
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
- projekts iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai).
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi.
- ieamzēt Ieradināt, iemācīt niķus, untumus (piemēram, zirgam).
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
- iesist vārtus ieraidot (bumbu, ripu u. tml.) vārtos, iegūt punktu (piemēram, futbola, hokeja spēlē).
- iemest vārtus ieraidot (piemēram, bumbu) vārtos (grozā), iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
- iegūt vārtus (arī grozu) ieraidot, piemēram, bumbu vārtos (grozā), iegūt punktu(s) sporta spēlē.
- gūt vārtus (arī grozu) ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos (grozā), gūt punktu(s) sporta spēlē.
- gūt vārtus ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, gūt punktu(s) (sporta spēlē).
- iemest (arī iesist) vārtus ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
- datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē); noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus); reģistrēt (1).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
- metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā, baznīcas grāmatās; arī dzimšanas apliecība.
- ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
- slēdzis Ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai.
- steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
- izsviedējs Ierīce (kā) izmešanai (piemēram, no mašīnas).
- kompendijs Ierīce (kinoaparātā), piemēram, filtru, blendes nostiprināšanai.
- pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- izlīdzinātājs Ierīce (piemēram, augsnes, javas) izlīdzināšanai.
- elektroniska ierīce ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
- multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
- darba orgāns ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju.
- kontrolieris Ierīce (piemēram, ražošanā) kontroles vai reģistrācijas veikšanai.
- turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
- lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā; elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
- televīzijas kamera ierīce attēla pārvēršanai elektriskajos signālos (piemēram, attēla pārraidīšanai, fiksēšanai).
- altimetrs Ierīce augstuma mērīšanai (piemēram, lidaparātos).
- katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- optiskā atmiņa ierīce datu uzglabāšanai, kas sastāv no optiskās datu vides (piemēram, optiskā diska, lentes) un diskierīces ar pusvadītāju lāzeru informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai.
- greifers Ierīce kravas satveršanai (piemēram, celtņiem).
- kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās.
- katapulta Ierīce sākuma ātruma piešķiršanai (piemēram, lidaparātam, torpēdai).
- akustiskais starotājs ierīce skaņas viļņa ierosināšanai elastīgā vidē (piemēram, membrāna, sirēna, stīga, svilpe utt.).
- katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
- termoregulators Ierīce temperatūras regulēšanai (piemēram, telpā, ierīcē).
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
- ģenerators ierīce vai iekārta, kas ražo kādu produktu (piemēram, gāzi), ražo enerģiju vai pārvērš viena veida enerģiju cita veida enerģijā.
- svērtenis ierīce vertikālā virziena noteikšanai un pārbaudei (piemēram, būvniecībā).
- vibrators ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai).
- lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
- sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
- slazds Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
- uztvērējs Ierīce, iekārta (kā, piemēram, piemaisījumu) uztveršanai, aizturēšanai.
- termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
- skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- fiziskā slēdzene ierīce, kas aizsargā datus pret lietotāja piekļuvi, izmantojot, piemēram, datora slēdzenes atslēgas pārslēgu vai datnes aizsargmehānismu disketē.
- modems ierīce, kas ciparsignālu pārveido analogsignālā un otrādi, lai pārraidītu pa analogo sakaru (piemēram, telefona) līnijām.
- imitators ierīce, kas iespējami precīzi atdarina kaut ko (piemēram, imitēta kosmiskā kuģa kabīne).
- divievades adapters ierīce, kas ļauj pieslēgt divas ārējās iekārtas vienai pieslēgvietai, piemēram, tā ļauj diviem lietotājiem ar dažādām pelēm strādāt ar vienu un to pašu datoru.
- vārteja Ierīce, kas nodrošina datu pārraidi starp datoru tīkliem, kuriem ir atšķirīga arhitektūra un protokoli (piemēram, starp lokālo datoru tīklu un pakešu komutācijas datoru tīklu).
- pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona); marķieris 2(2).
- marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona); pēdvilcis.
- vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija.
- monitors Ierīce, kas rada spēcīgu ūdensstrūklu (piemēram, iežu izskalošanai).
- sadales skapis ierīce, kas sadala, piemēram, elektriskās strāvas piegādi; sadalītājs (2).
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
- vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli.
- hidrauliskais pastiprinātājs ierīce, kurā ar sekotājiekārtas (servoiekārtas) palīdzību palielina jaudu, izmantojot, piemēram, hidrosūkņa jaudu; lieto automobiļu stūres bremžu iekārtās u. c.; hidropastiprinātājs.
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
- izpūtējs Ierīce, pa kuru (piemēram, gāze) izplūst (no mašīnas, mehānisma).
- ekrāns Ierīce, uz kuras virsmas projicē, piemēram, kinofilmas, diapozitīvus.
- kanāls Ierīču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
- iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu).
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
- līnija Ierinda (piemēram, fizkultūrā); ierindā nostādīto kopīga darbība.
- kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
- gals Ierobežojums, sākums un beigas (piemēram, laikā un telpā).
- iegrožot Ierobežot (cilvēku, piemēram, rīcībā, iegribās).
- aprobežāt Ierobežot (piemēram, tiesības, varu).
- niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
- numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
- ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības).
- pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
- piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
- iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai; iekārdināt.
- sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti.
- uzvest Ierosināt (piemēram, uz kādām domām).
- pieprasīt Ierosināt (tiesā, piemēram, soda apmēru).
- elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus (piemēram, kādā priekšmetā, ķermenī, vielā).
- ierakties Ierušināties (piemēram, sienā, lapās u. tml).
- mēģinājums iesācēja darbs (piemēram, literatūrā, mākslā).
- iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā).
- iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- iekārtāt Iesaistīt, arī palīdzēt iesaistīties (piemēram, darbā).
- instalēt Iesaistīt, izmantot (piemēram, enerģiju).
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
- iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
- iestāšanās iesākšanās un turpināšanās (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu)
- uzbrāzmot Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
- iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem); īsu brīdi dimdēt.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par zemi); īsu brīdi dimdēt.
- iedrāzt Iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt.
- iedunēties Iesākt dunēt (piemēram, par zemi); īsu brīdi dunēt.
- paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā); ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
- ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
- iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties.
- ierisināt Iesākt risināt (piemēram, sarunu, domu).
- uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
- ierunāties Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
- uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
- uztarkšināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
- uztarkšķināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
- iežāvēt Iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt; daļēji nožāvēt.
- ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
- iestāties Iesākties un turpināties (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu).
- ievīcināt Iesildīt (piemēram, motoru).
- pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā; iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no ļauna.
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai).
- virbis Iesms, uz kura uzdur, piemēram, zivis žāvēšanai, gaļu cepšanai.
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
- kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
- spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu.
- braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
- cicero iespiedburti, kuru augstums ir 4,55 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos); 12-punktu burtu biezuma apzīmējums.
- sīkiespieddarbs Iespieddarbs ar nelielu lapu skaitu, piemēram, instrukcijas, sludinājumi, metodiskie norādījumi u. tml. materiāli.
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu; iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
- periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
- tipometrija iespieddarbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums; tipogrāfiskā mēru sistēma.
- iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās).
- iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos).
- iebučot Iespiest skūpstu (piemēram, delnā).
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām.
- iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- iesagrauzties Iespiesties (piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu).
- kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
- kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
- apstādīt Iestādīt zem kā (piemēram, zem koka, krūma).
- parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
- ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām.
- iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā).
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā.
- uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt.
- ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos).
- iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu).
- iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju).
- iestīpot Iestiprināt stīpā vai stīpās (piemēram, mucu).
- likt Iestiprināt, piestiprināt (piemēram, būvējot, izgatavojot, labojot).
- oderēt Iestrādāt oderi (piemēram, apģērbam, apaviem).
- iezīst Iesūkt, uzsūkt (piemēram, gaisu, mitrumu).
- sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu); iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu).
- ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
- brist Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli).
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1).
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
- pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā; pārslēgs.
- pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā.
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
- ieskapēt Ieteicot (ko) kā vēlamu, piemērotu, panākt, ka tas iegūst kādu stāvokli, nokļūst (kur) u. tml.; iekārtot (piemēram, darbā).
- izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai).
- pateikt (arī pasacīt) priekšā ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- skart Ietekmēt (kādu) - piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
- karalis Ietekmīga persona (piemēram, kādā nozarē); izcila personība (piemēram, kādā specialitātē).
- dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā).
- reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
- vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
- logāts Ietvars (piemēram, gleznai, attēlam).
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
- grafiskā ievade ievadierīce grafisko datu ievadīšanai datorā (piemēram, ciparotājs).
- iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem.
- iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
- pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā.
- paralēlā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta informācijas ātrai sinhronai pārsūtīšanai pa paralēlām līnijām starp datoru un ārējām ierīcēm (piemēram, paralēlo printeri).
- seriālā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta, kas nodrošina secīgu (bitu pēc bita) informācijas pārsūtīšanu starp datoru un tā ārējām ierīcēm (piemēram, modemiem, pelēm, skeneriem, seriāliem printeriem u. c.).
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
- cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
- izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
- ievadīt Ievazāt, (mikrobus, netīrumus kur, piemēram, brūcē).
- iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
- mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana.
- centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
- sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, kā cenu).
- sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, tempu).
- divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas).
- sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
- nosist Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu).
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
- ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
- aizvadāt Ieviest (piemēram, augu, dzīvnieku sugu, šķirni).
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- kibernetizēt Ieviest kibernētiskas ierīces (piemēram, uzņēmumā, tā daļā).
- mehanizēt Ieviest mašīnas, mehānismus, ierīces (piemēram, darba procesā).
- iekārtojums Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē).
- papanavāt Ieviesties (piemēram, par grauzējiem).
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
- ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2).
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
- ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu).
- ielikt Ievietot (piemēram, cietumā).
- dot Ievietot (piemēram, kādā tekstā).
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
- ierakstīt Ievietot (piemēram, rakstu, parasti periodiskā izdevumā).
- iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
- ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
- orientācija ievirze, nostāja, piemēram, politiskā orientācija.
- ieraidīt Ievirzīt (kur iekšā, piemēram, bumbu, ripu).
- ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
- iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs).
- ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu).
- iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
- ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku.
- iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci.
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
- iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
- iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai).
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos).
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē.
- ieklāt Iezīmēt, iekrāsot (piemēram, zīmējumā, akvarelī ēnojumu, krāsas toni).
- segiezis Iezis, kas pārklāj (ko, piemēram, citu iezi).
- pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
- metamorfizētie ieži ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
- magmatiskie ieži ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- hemogēni ieži ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piemēram, minerālsāļi, krams.
- bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
- organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
- ektodermoze Ikviens traucējums, kura cēlonis ir iedzimta nepilnīga ektodermālo orgānu, piemēram, ādas, nervu sistēmas attīstība.
- izsēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni.
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
- nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
- pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
- nokrēst Ilgāku laiku dzenot nogurdināt (piemēram, zirgu).
- izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
- nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
- lolot Ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību).
- izgrozīt Ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus).
- atvadāt Ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt.
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām).
- atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- izplosīties Ilgāku laiku plosīties (piemēram, par vēju).
- izņaukstēties Ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties).
- izdimdināties Ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot).
- izkūkoties Ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
- trivīt Ilgāku laiku veikt (piemēram, smagu darbu).
- izjoksīties Ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
- nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- atkratīt Ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus).
- noārdīties Ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- izķaulēties Ilgāku laiku, daudz dauzīt, sist (piemēram, ar āmuru).
- izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu).
- izdurstīties Ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus).
- izšķibīties Ilgāku laiku, daudz ēst, grauzt (piemēram, atvases, lapas).
- atkast Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu, labību).
- izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu).
- nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku).
- atkratīt Ilgāku laiku, daudz kratīt (piemēram, salmus).
- atsaskaitīties Ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatas).
- izaskaitīties Ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatu).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- atgaldīt Ilgāku laiku, daudz lobīt (piemēram, zirņus, pupas).
- atsakivāties Ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam.
- izminēties Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu).
- izstīvēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).
- ravēties Ilgāku laiku, daudz ravēt; arī ravēt un veikt ar ravēšanu saistītus darbus (piemēram, kaplēt, aprušināt stādus).
- nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
- stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
- kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko).
- atstrīķēt Ilgāku laiku, daudz strīķēt (piemēram, izkapts asmeni).
- izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus).
- izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
- izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu).
- izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties.
- izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- dadzīt Ilgi tecinot (piemēram, alu), panākt, ka (tas) satur maz alkohola.
- ņančīties Ilgi uzmanīgi izturēties, piemēram, pret sāpošu ķermeņa daļu.
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
- izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu); izdomāt (1).
- iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem.
- kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
- vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
- vīcināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
- krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
- grauzt Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
- klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas).
- švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
- piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus).
- valodas nomaiņa ilgstošs sociolingvistisks process, vienas valodas pakāpeniska aizstāšana ar citu dažās vai visās sociolingvistiskajās funkcijās, līdz valoda ir mirusi kā, piemēram, senprūšu un kuršu valoda.
- būsterefekts Imūnsistēmas atbildes reakcija uz atkārtotu vakcināciju pēc ilgāka laika (piemēram, pēc 10 gadiem) un imunitātes atjaunošanās.
- sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
- dabas piesārņojums indes, kuru izplatīšanai dabā ir neparedzēta sun nevēlamas sekas, piemēram, rūpniecības atkritumi, automašīnu izplūdes gāzes, kukaiņu apkarošanas līdzekļi.
- atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem.
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
- prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā.
- obligātais klients indivīds, kas nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus, bet, piemēram, ir nozīmēts pie sociālā darbinieka pēc tiesas sprieduma.
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- ķeltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, gēlu Skotijā, velsiešu, korniešu Kornvolā (mirusi 18. gs.), menksu Menas salā (mirusi 20. gs.), bretoņu valoda.
- Koriolisa (inerces) spēks inerces spēks, kas darbojas uz materiālo punktu neinerciālā atskaites sistēmā, kura nekustas taisnvirzienā, bet, piemēram, rotē attiecībā pret inerciālo sistēmu.
- riketsioze infekcijas slimība, ko izraisa riketsijas (piemēram, izsitumu tīfs).
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
- virzīta informācija informācija, kas paredzēta noteiktam adresātam, piemēram, privāts e-pasta ziņojums.
- nevirzīta informācija informācija, kas paredzēta plašam adresātu lokam, piemēram, visiem kāda adresātu saraksta dalībniekiem.
- liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- norāde Informācijas avots (par faktu, priekšmetu), arī (kā) pazīme (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- elektroniskā publicēšana informācijas izplatīšana, izmantojot elektronisku vidi, piemēram, sakaru tīklus vai lasāmatmiņas kompaktdiskus.
- zināšana Informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā; arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
- masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Tjūringa mašīna informācijas pārstrādes ierīces (piemēram, datora) abstrakts modelis, kam ir bezgalīga ārējā atmiņa lentes veidā.
- izohronais režīms informācijas pārsūtīšanas metode, kas nodrošina tās piegādi saņēmējam ar zināmiem ierobežojumiem laikā, piemēram, multivides sistēmas šis režīms nodrošina tik ātru datu piegādi, cik ātri tie tiek attēloti displeja ekrānā, kā audioinformācijas sinhronizēšanu ar videoinformāciju.
- drošības klasifikācija informācijas pieejamības iedalījums kategorijās vai līmeņos tās drošības papildkontrolei (piemēram, slepena informācija, informācija, kas pieejama tikai medicīniskajam personālam, u. c.).
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- rādītājs Informatīvs saraksts (piemēram, grāmatā, rakstā).
- kritiskā infrastruktūra infrastruktūra, ko uzskata par izšķirošu, lai varētu funkcionēt valsts sabiedriskā dzīve, piemēram, valsts veselības sistēma, sabiedriskais transports, lielās kredītiestādes vai telekomunikāciju tīkli.
- palīgorgāns Institūcija (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- loģiskā instrukcija instrukcija, kas izpilda loģiskās operācijas, piemēram, UN, VAI, NE operācijas.
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
- trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
- optisks instruments (arī aparāts) instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
- brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
- pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
- kompresors Instruments asinsvadu saspiešanai (piemēram, ķirurģiskajās operācijās).
- caurumsitis Instruments nelielu caurumu izveidošanai (piemēram, metālā, ādā).
- keratoskops Instruments radzenes izliekuma noteikšanai (piemēram, astigmatisma noteikšanai).
- intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
- vālēt Intensīvi (ko) darīt (piemēram, pļaut, kult).
- pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
- nopūlēt Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
- piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
- mizāt Intensīvi noritēt (piemēram, par parādībām dabā).
- virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piemēram, par procesu).
- krass Intensīvs, straujš (piemēram, par kā pieaugumu, palielināšanos).
- brazdu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku.
- brazgu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku.
- augšējā līmeņa domēns interneta adrešu vārdapkalpes sistēmas augšējā līmeņa domēns, piemēram, .com, .edu, .gov, .net, .org.
- pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam.
- apakšdomēns Interneta tīkla adreses daļa, kas parasti norāda organizāciju, kurā meklējams adresāts, piemēram, cna@latnet.lv apakšdomēns ir latnet.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
- bioinženierija inženierzinātnes izmantošana bioloģijā un medicīnā, piemēram, mākslīgu locekļu, locītavu un orgānu izstrāde.
- interneta adrese IP adrese - skaitliska adrese, kas viennozīmīgi identificē katru datoru internetā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 192.100.81.101.
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
- munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
- livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem).
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
- servoiekārta īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piemēram, cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms.
- karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai).
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
- izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
- izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās.
- krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
- pamatne Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu.
- ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī, teātrī).
- desa īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai; arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
- izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam).
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni; cilvēks šādā tērpā.
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- dabīte Īpašība, suga; piemēram, labdabītes tabaciņš.
- aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem).
- specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī).
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
- tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
- pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai.
- guļammaiss Īpašs maiss, kurā var gulēt (piemēram, ceļojumos).
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- grifs īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām (piemēram, iestādes grifs, grifs "slepeni"); zīmogs ar parakstu; paraksta, uzraksta nospiedums uz dokumenta.
- mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
- vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā).
- signifikatīvais īpašvārds īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds (piemēram, vairums mūsdienu latviešu priekšvārdu)
- izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums.
- īpatnība Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai).
- piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
- nārīgs Īpatnējs, piemēram, par garšas sajūtu mutē.
- krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
- individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- izogēniskās līnijas īpatņu kopums ar vienādu genotipu, piemēram, kloni.
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
- transfobija iracionālas bailes no personas tādēļ, ka tā pauž savu piederību citam dzimumam, nevis tam, kas norādīts piedzimstot, piemēram, izmantojot hormonu terapiju, ķirurģisku operāciju, apģērbu vai kosmētiku.
- kupena Irdena (piemēram, lapu, smilšu) kaudze.
- vīpsna Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko).
- pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ieirt Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu); ieairēt.
- izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1).
- izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu); pārairēt.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); saairēt (1).
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt; noairēt.
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
- noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko); noairēt (1).
- atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ); atairēt.
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt.
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
- sāknēšanas programma īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas operatīvajā atmiņā izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, operētājsistēmu) vai tās ielādes programmu.
- čirkste Īsa strūkla, piemēram, slaucot.
- ieskicēt Īsi aplūkot (piemēram, problēmu).
- konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam).
- koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
- nebūt savā sejā īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts.
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis.
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
- tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1.
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot.
- brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums.
- blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
- fatva Islāmā autoritatīvs paziņojums vai spriedums (piemēram, nāves spriedums).
- konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
- atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
- lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem).
- asarveidīgās zivis īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas
- nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
- nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm); noputēt (2).
- paņirbēt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
- paņirbt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
- nopurināt Īsu brīdi purināt un pabeigt purināt (piemēram, galvu).
- nopakšināties Īsu brīdi radīt skaļas skaņas (piemēram, ūdens pilēm krītot ūdenī u. tml.).
- nopurkšt Īsu brīdi radīt vibrējošu skaņu (piemēram, par zirgu, govi).
- noskurināt Īsu brīdi skurināt un pabeigt skurināt (piemēram, galvu, matus, ausis).
- pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- novēsmot Īsu brīdi vēsmot un pārstāt vēsmot (piemēram, par gaisa plūsmu, smaržu).
- uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
- paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu).
- paraukties Īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu).
- ietrīsēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
- lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos).
- saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem).
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
- emerģences Izaugumi uz augu virsmas, kuru izveidošanā piedalās ne tikai epiderma, bet arī audi, kas atrodas dziļāk (piemēram, rožu dzeloņi, apiņu pieķeršanās matiņi uti).
- piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- pabāzt Izbāzt, arī iebāzt, parasti uz īsu brīdi (piemēram, galvu).
- debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
- izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
- izaslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci).
- salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- nokratīt Izbeigt, neturpināt (piemēram, līdzšinējo dzīves veidu).
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
- aprauties Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
- notrūkt Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
- nomirt Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, parādību sabiedrībā u. tml.).
- noklust Izbeigties (piemēram, par strīdu).
- sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
- izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli); nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- izkļēpāt Izbojāt (piemēram, labību, to nomīdot, salauzot, sagāžot u. tml.).
- nočammāt Izbojāt (piemēram, nolauzīt), neveikli, tūļīgi ko darot.
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
- izļammāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.).
- izļemmāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.).
- iekārtot Izbūvēt (piemēram, ceļu), ierīkot (piemēram, dārzu); uzstādīt (piemēram, aparatūru).
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
- skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
- iegūt Izcīnīt un saņemt (piemēram, apbalvojumu).
- izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni).
- izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu); izvadīt (vielu, piemēram, no organisma).
- izapakalāties Izdalīt pakulas (piemēram, par linu dziju, auklu u. tml.).
- atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
- kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu).
- valgot Izdalīt valgumu, valgmi (piemēram, asaras).
- izelpot Izdalīt, izplatīt (piemēram, mitrumu, smaržu); izdvest (3), izdvašot (1).
- izdvest Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu).
- izdvašot Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); izdvest (3).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
- ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
- izplatīt Izdalot, pārdodot piegādāt (piemēram, preses izdevumus, biļetes).
- izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
- izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
- pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
- izrīkoties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus); izkārtoties.
- izroīdāties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus).
- salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
- dega Izdegusi vieta (piemēram, mežā, tīrelī); izdegums.
- izdegums Izdegusi vieta, piemēram, mežā, stepē; izdega (1).
- izpētīt Izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
- nopētīt Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
- sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
- iztērēt Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu); nelietderīgi izdot.
- izmantot izdot, parasti mērķtiecīgi (piemēram, naudas summu, līdzekļus).
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- izdegt Izdzist, sadegot kurināmajam (piemēram, par lampu).
- izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
- izriezt Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
- vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- plastiskā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 12–25% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar ekstrūzijas, plastiskās veidošanas un plastiskās presēšanas metodēm, piemēram, ķieģeļiem, smalkkeramikas izstrādājumiem, jumta kārniņiem.
- pussausā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 7–12% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar pussauso presēšanu, piemēram, flīzēm un šamota izstrādājumiem.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- pūšana izelpas virzīšana uz āru, lai, piemēram, dzesētu, sildītu ko
- izdzenāt Izgaiņāt (piemēram, odus, mušas).
- izdzenāties Izgaiņāties (piemēram, odus, mušas).
- izdvašot Izgarot (piemēram, mitrumu).
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē; izliet.
- piestrādāt Izgatavot (ko) tā, ka (tas) pēc novietojuma, formas atbilst (piemēram, citai detaļai, elementam).
- izstrādāt Izgatavot (piemēram, vielu).
- iztaisīt Izgatavot (piemēram, vielu).
- izveidot Izgatavot (piemēram, vielu).
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- smalkai Izglītotam cilvēkam raksturīgi (piemēram, runāt, censties runāt atbilstoši literārajai valodai).
- dekorācija Izgreznojums, izrotājums (piemēram, kādā vietā, telpā).
- izšņāpt Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- šmaugt Izgriezt (piemēram, veļu).
- vennēt Izgriezt 1(3) iekšpusi uz āru (piemēram, kažokam).
- izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
- izputināt Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
- atjaukt Izjaukt ko nesen saliktu (piemēram, siena kaudzi).
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- izšķīst Izjukt (piemēram, par izvalkātu apģērbu).
- izšķīst Izjukt (piemēram, tiekot vārītam).
- pačibēt Izjukt, parasti daļēji (piemēram, par norisi, pasākumu).
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma); uzelpot.
- šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
- ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi); nevarēt paciest.
- izbirt Izkaisīties no vārpām (piemēram, par nobriedušiem graudiem).
- koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu.
- pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
- izkašāt Izkasīt (piemēram, uzrakstu).
- pablandu Izklaidus izklāts (piemēram, siens žāvēšanai).
- diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa. Šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai.
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
- klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis.
- izgaiņāt Izklīdināt (piemēram, cilvēku grupu).
- izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem).
- diverģence Izkliedēšanās no viena punkta, piemēram, staru, gaisa strāvu, straumju diverģence.
- izgaisināt Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
- izgaiņāt Izkliedēt (piemēram, miglu) - par vēju, sauli.
- dakratīt Izkliedēt papildus (piemēram, kūtsmēslus).
- izdzanāt Izkliedēt, piemēram, vielu.
- izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem.
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
- uzpervēt Izkrāsot (piemēram, telpas).
- izagāzties Izkrist, izvelties, piemēram, no transportlīdzekļa.
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- izblusot Izķert blusas (piemēram, no apģērba gabala, dzīvnieka apspalvojuma).
- izlīdzināt Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu).
- izskaitīt Izlasīt (piemēram, tekstu).
- knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm).
- izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu).
- nogludināt Izlīdzināt (piemēram, pretrunas, ne saskaņas).
- iegludināt Izlīdzināt un nostiprināt (piemēram, ceļa virsmu).
- iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
- iztaisnoties Izlīdzināties (piemēram, par audumu).
- nolīdzināties Izlīdzināties (piemēram, par ierindu).
- izkolāties Izliekties (piemēram, par dēļiem).
- grabis Izliekts nazis vai kalts ar ko grebj, piemēram, koka karotes.
- kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
- izlikt Izlietot (piemēram, enerģiju, prasmi).
- izšķērdēt Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izlietot.
- izšķiest Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izlietot.
- beigts Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku).
- izgaldīt Izlobīt (piemēram, zirņus, pupas).
- piegaldīt Izlobīt no pākstīm (piemēram, pupas, zirņus) pietiekami, daudz.
- kājains Izlobīts (piemēram, zirņi).
- izkaulēt Izlūgties (piemēram, atļauju, tiesības).
- pavērst Izmainīt (piemēram, transportlīdzekļa) kustības virzienu; pagriezt.
- pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
- pagriezties Izmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
- ierinda Izmantojams, derīgs (piemēram, mašīnu, ierīču) kopums.
- noslogojums Izmantošanas, lietošanas intensitāte (piemēram, par ierīci, iekārtu).
- balstīties Izmantot (materiālus, resursus) par pamatu (piemēram, darbībai, kā organizēšanai).
- balstīties Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu; pamatoties.
- patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces, resursus) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
- ekspluatēt Izmantot (piemēram, uzņēmumu, ierīci) atbilstoši noteiktam uzdevumam.
- piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt.
- pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību.
- kurināt Izmantot par kurināmo (piemēram, malku), lai radītu siltumu, gaismu.
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus).
- lauka izmēģinājums izmēģinājums (piemēram, augu ražīguma pārbaudei) apstākļos, kas tuvi ražošanas apstākļiem.
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- izmest Izmērīt attālumu (piemēram, ar soļiem).
- izmērīties Izmērīt sev (piemēram, auguma garumu).
- formāts Izmērs (piemēram, iespieddarbam, salikuma lappusei, rindas garumam).
- katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- noārdīt Iznīcināt (piemēram, vielu, audus), pārmainot (to) struktūru (piemēram, par vielām, starojumu, bioloģisku procesu).
- izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
- izdot Iznomāt, izrentēt (piemēram, zemi, saimniecību).
- konfiscēt Izņemt no apgrozības (piemēram, iespieddarbus).
- izzvejot Izņemt, izvilkt (piemēram, no kabatas).
- atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
- kabinets Izolēta, neliela viesu telpa (piemēram, restorānā).
- amplitūda Izpausmes apjoms (piemēram, spējām); vēriens.
- oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
- izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
- izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju.
- apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu.
- atklāt Izpaust, izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas).
- vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
- iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2).
- iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3).
- atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
- atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
- skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
- vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
- vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
- nogult Izpausties (piemēram, sejā, acis).
- uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
- vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- instrumentālā agresija izpaužas situācijās, kad agresija tiek īstenota mērķtiecīgi, piemēram, kad agresija tiek veikta pret upuri, kurš ir traucējis agresoram sasniegt kādu mērķi.
- dinamiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- dinamiskās izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, t. i. noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- apgūt Izpētīt un pārzināt (piemēram, plašu materiālu).
- izplīkst Izplāt ļoti plānu, piemēram, mīklu pīrāgu cepšanai.
- izklāt Izplatīt (kādā vietā, piemēram, gaismu).
- plūdināt Izplatīt (piemēram, smaržu, gaismu, skaņu).
- izstrāvot Izplatīt (piemēram, smaržu).
- sūtīt Izplatīt kādā virzienā (piemēram, gaismu, smaržu).
- pārraidīt Izplatīt, piemēram, uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
- pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
- gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu.
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
- nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
- stīdzēt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
- stīgt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
- noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem.
- versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
- pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni).
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
- tikt Izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) - piemēram, par vielām, parādībām dabā.
- celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
- slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
- salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu.
- piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
- sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu).
- vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
- līt Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
- novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
- pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) – par uguni.
- pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
- novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
- novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
- skart Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) - piemēram, par skaņām, smaržām.
- pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu.
- pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
- nonākt Izplatoties sasniegt (ko) - piemēram, par skaņu, smaržu.
- piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
- uzplesties Izplest (piemēram, rokas) un, atbalstoties uz elkoņiem, pārliekties (pār ko, kam pāri).
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), segt (ko).
- izķedināt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- kosīt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- iziet Izplūst (piemēram, par dūmiem).
- izsūkties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par siltumu, gāzi.
- izslīdēt Izplūst, izbirt (piemēram, par smiltīm).
- pārpļaut Izpļaut (piemēram, joslu).
- ķert Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- glaimot Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
- kārdināt Izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
- dvest Izraisīt (piemēram, jūtas).
- sapīt Izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus.
- izvilināt Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
- izvilt Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
- kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu); rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
- aptriekt Izraisīt apziņas traucējumus, piemēram, ar sitienu, troksni, arī ar nesaskaņām.
- likt elpu ciet Izraisīt elpošanas traucējumus (piemēram, par smaku).
- sabangot Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
- iekairināt Izraisīt kairinājumu (piemēram, šūnās, orgānos).
- karsēt Izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
- ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
- urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
- kost Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
- veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
- glāstīt Izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
- kveldināt Izraisīt sāpīgu kairinājumu (piemēram, par salu, vēju).
- sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
- durt Izraisīt sāpju sajūtu (acīs), apžilbināt (piemēram, par spilgtu gaismu).
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
- svilināt Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
- apraut Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
- sažņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- aizžņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- sažņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- (sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- tveicēt Izraisīt stipra karstuma sajūtu (piemēram, par vielām, fizioloģiskiem procesiem).
- izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
- nošķebināt Izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu); apšķebināt.
- iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
- iekairināt Izraisīt un pastiprināt (piemēram, ziņkāri).
- uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
- uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
- iekairināt Izraisīt, ierosināt (piemēram, tieksmi ēst, dzert).
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu).
- izvilināties Izraisīties (piemēram, par smaidu, smiekliem).
- raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
- atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu).
- sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
- gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
- izčukstīties Izrakņāties, izbakstīties (piemēram, ko meklējot).
- noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus).
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
- noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
- noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
- izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros; šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
- izmudžināt Izritināt un samudžināt (piemēram, dziju, diegu).
- izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piemēram, tos izšujot, izaužot, iekaļot).
- izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu).
- izlauzīt Izrunājot pārveidot (piemēram, vārdu).
- intonēt Izrunāt (piemēram, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
- velns lai parauj izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
- slorks Izsauksmes vārds, kas apraksta skaņu, kāda rodas, piemēram, skaļi strebjot kādu šķidrumu.
- plaka Izsauksmes vārds, piemēram, skaitāmpantiņā "plika plaka, karašiņa ...".
- dilt Izsīkt, mazināties (piemēram, par spēku).
- caururbt Izsist caurumu (kur), izurbjoties cauri (piemēram, par šāviņiem, lodēm).
- interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piemēram, kāda teikto).
- izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi); izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
- izskalāt Izskalot (piemēram, drēbes).
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskalāt Izskalot (piemēram, veļu) pietiekami, daudz.
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- glauns Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu).
- caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus); iepazīties (piemēram, ar faktiem).
- pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- izšķirt Izskatot (piemēram, sūdzību), pieņemt lēmumu.
- izdzēst Izslēgt (piemēram, elektriskos apgaismes ķermeņus).
- izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- uztūkt Izspīlēties (piemēram, par portfeli, kabatu).
- izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
- izveldēt Izsprukt, atsvabināties (piemēram, no kāda darba).
- izbradāt Izstaigāt (piemēram, staignu, brikšņainu vietu).
- izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu).
- emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas).
- izstrāvot Izstarot (piemēram, gaismu).
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
- novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
- izvirzīt Izstiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļas).
- izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu (piemēram, asti, lūpu).
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
- kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
- silikāti Izstrādājumi no šādiem minerāliem (piemēram, stikls, keramika).
- tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka).
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu.
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
- plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
- paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas).
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
- rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids.
- izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.).
- projekts izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma (piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas) realizēšanai, rekonstruēšanai.
- iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu; izplatīties caur; (kam), caur (ko) piemēram, par stariem.
- izstellēt Izsūtīt (piemēram, ielūgumus).
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu, spēku)
- izlemt Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
- palikt Izšķirties (piemēram, par kādu rīcību).
- sasliet Iztaisnot (piemēram, augumu, plecus).
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- izastiepties Iztaisnoties, piemēram, novietojoties guļus.
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
- toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).
- lokans Izteiksmīgs, niansēts (piemēram, par valodu).
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties.
- izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās).
- ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
- atkarība izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piemēram, lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- ietēlot Iztēlot (kādu, piemēram, zināmā situācijā).
- pārtērēt Iztērēt vairāk nekā vajadzīgs, paredzēts (piemēram, līdzekļus, izejmateriālus).
- izšustīt Iztīrīt (piemēram, grīdu).
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
- iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses.
- iztecēt Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu).
- iznest Izturēt (piemēram, grūtības).
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam).
- iztapt Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām).
- cūkoties Izturēties, rīkoties neestētiski (piemēram, ēdot).
- rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
- kevlars Izturīga sintētiska šķiedra, to izmanto, piemēram, automašīnu riepu izgatavošanā.
- rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
- acidorezistents izturīgs pret skābes iedarbību, piemēram, skābes izturīgas baktērijas.
- nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
- izvurbt Izurbt (piemēram, caurumu).
- glābties Izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās).
- atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs.
- ierīkot Izveidot (kādā vietā, piemēram, parku, sporta laukumu, ganības); izbūvēt (piemēram, ceļu).
- ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu); panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
- savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
- nokārtot Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- uzdot Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
- iztaisīt Izveidot (piemēram, mākslas darbu).
- saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
- sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopumu), apvienojot kādus materiālus, dotumus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
- nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- izstigot Izveidot ar stigām (piemēram, mežu).
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārvērst (1).
- novilkt Izveidot dabā (piemēram, robežu, stigu).
- izgatavot Izveidot gatavā formā (piemēram, dokumentu).
- ietaisīt Izveidot kādā vietā (piemēram, tīrumu, ceļu).
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem).
- izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
- iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
- uzganerēt Izveidot rotājumu (piemēram, uz tortes, cepumu virsas).
- saverkšīt Izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi).
- saverkšķīt Izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi).
- nostiept Izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu).
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu).
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- izdzīt Izveidot zemē (piemēram, vagu).
- iztaisīt Izveidot, ierīkot (kādā vietā, piemēram, dārzu, ceļu).
- iekārtot Izveidot, ierīkot (kur vietu, piemēram, gulēšanai, sēdēšanai).
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā).
- iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
- izdarīt Izveidot, izstrādāt (piemēram, secinājumu).
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot (2).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
- izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
- ietaisīt Izveidot, radīt (piemēram, caurumu, bedri).
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
- izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
- ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu.
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
- pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
- saverkšīties Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi).
- saverkšķīties Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi).
- iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegult.
- iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegulties.
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
- ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
- gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
- piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2).
- pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
- izvilkt Izvēlēties un paņemt no vairākiem (piemēram, loterijas vai eksāmena biļeti).
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs ar rādītājierīces starpniecību izvēlas kādu objektu, piemēram, tekstu, ritjoslu vai dialoglodziņu; kad lietotājs izvēlas noteiktu izvēlnes elementu, tad šī izvēlne no displeja ekrāna pazūd.
- ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
- iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, u. tml. nozari.
- papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus; būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
- pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo.
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
- pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
- grupēt Izvietot grupās (piemēram, kur, ap ko).
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
- stacionēt Izvietot, novietot (piemēram, karaspēka daļas, ieročus).
- iztāpelēt Izvietot, sakraut kārtās (piemēram, dēļus).
- novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
- izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
- nokare izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju; pārkare.
- nostādīt (kāda) priekšā izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu).
- izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu); augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
- uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru); uzdot (jautājumu).
- stādīt Izvirzīt (piemēram, uzdevumu, prasību, problēmu).
- izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu); arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
- nospraust Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu).
- izstiept Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- izbūve Izvirzīta (piemēram, celtnes, konstrukcijas) daļa.
- pārgals Izvirzīta (piemēram, vārpstas, skrūves) daļa: arī konsole (2).
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- karnizs Izvirzīta, parasti rotāta augšmala, piemēram, mēbelēm.
- izjemt Izvirzīties kam cauri (piemēram, par kapājamo dzelzi).
- izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
- iziet Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par ceļu.
- ņemt Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus).
- uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt; dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
- izkust Izzust skatienam (piemēram, tumsā, miglā).
- nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
- nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu).
- nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) lielākā daudzumā.
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- izkaltēt Izžāvēt (piemēram, slapjas drēbes).
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- glazēšana ar apliešanu izžāvēta vai apdedzināta izstrādājuma, piemēram, flīžu, virspusi aplej ar glazūras suspensiju.
- izžāvēties Izžūt (piemēram, par drēbēm, apaviem).
- šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling").
- kompozītblīve Jahtu un kuģu būves veids, izmantojot divus vai vairākus atšķirīgus materiālus (sastāvdaļas, kompozītus), piemēram, korpusam ir koka apšuve un metāla brangas.
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- piejaukt Jaucot (piemēram, maisot), pievienot (ko pamatsastāvam); arī piemaisīt.
- rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
- mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
- kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
- plēst Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
- rakņāt Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi).
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles).
- mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
- malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm.
- granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
- inovācija jauninājums, jaunievedums (piemēram, mākslā, zinātnē); novitāte.
- novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē); novitāte.
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
- progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā).
- kolekcija Jaunu produktu (piemēram, apģērbu, kosmētikas u. tml.) kopums.
- interkalācija jaunu struktūru rašanās bioloģiskā sistēmā, piemēram, dažu augu interkalāra augšana.
- Ko tas dod? jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
- izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus); arī uzzināt.
- lieta jautājums (piemēram, pārrunās); kā būtība
- papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā); jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
- irdzēt Jautri, viegli, skanīgi skanēt (piemēram, par runu, smiekliem).
- mūra java java, ko izmanto, piemēram, celtņu pamatu, sienu mūrēšanai.
- jauktā java java, kurā ir dažādas saistvielas (piemēram, cements un kaļķi).
- komutatīvā operācija jebkura bināra operācija °, kas apmierina vienādību x°y=y°x visiem x un y to definīcijas apgabalā. Veselo skaitļu saskaitīšana, piemēram, ir komutatīva operācija, bet atņemšana tāda nav.
- sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi.
- antimāksla Jebkura tīši provokatīva mākslas izpausme, piemēram, bezjēgas (nonsensa) dzeja.
- pāriet jebkuras pārmaiņas vielā, kuru dēļ notiek ievērojamas vielas īpašību izmaiņas; piemēram, fāžu pārejas vielā.
- kvazinauda Jebkuri finanšu aktīvi, kas ātri un viegli pārvēršami skaidrā naudā, piemēram, pārvedu vekseļi, čeki, kredītkartes.
- tīkla stacija jebkurš dators vai cita ierīce, kas pievienota tīklam, izmantojot tīkla saskarnes plati, Tīkla stacija var būt, piemēram, automatizēta darba vieta vai datņu serveris.
- entitāte Jebkurš konkrēts vai abstrakts objekts, kas eksistē, ir eksistējis vai varētu eksistēt (piemēram, persona, objekts, notikums, priekšstats, process utt.).
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku).
- sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim.
- virsjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi augstāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar apakšjēdzienu, piemēram, vispārīgāks jēdziens salīdzinājumā ar konkrētāku, ģints jēdziens salīdzinājumā ar sugas jēdzienu, veselā jēdziens salīdzinājumā ar daļas jēdzienu.
- agrafi Jēzus teicieni, kas nav ietverti kanoniskajos evaņģēlijos, bet ir saglabājušies agrīnajos kristiešu rakstos, piemēram, apokrifajos evaņģēlijos.
- orbīta Joma, kurā (kas) noris, izplatās, darbojas; izplatība (piemēram, darbībai, parādībai).
- pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei.
- mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas); daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
- vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
- vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
- sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
- vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
- klaidīgs Juceklīgs, bez koncentrācijas (piemēram, par domām).
- pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
- šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
- transgresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ).
- piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem).
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura.
- profesionālais noslēpums juridisku un ētisku normu kopums, kas ir jāievēro specialitātēs, kuras bauda klientu uzticību un prasa konfidencialitāti (piemēram, medicīnā, sociālajā darbā u. c.).
- justies glaimotam justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ).
- rediģēšana kā (piemēram, teksta, skaņdarba) pārbaudīšana, precizēšana un labošana, parasti pirms tā laišanas klajā
- turpinājums Kā (piemēram, tradīciju, kāda cilvēka paveiktā) uzturēšana, saglabāšana
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- tulkojums kā (piemēram, žesta, darbības, parādības) jēgas, nozīmes u. tml. skaidrojums
- atbalsts Kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni).
- kopiena kādā apvienībā iesaistītu valstu grupa, piemēram, Eiropas kopiena.
- desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks.
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā.
- palīgnosacījumi Kāda ekonomiska aprēķina veikšanai izmantotie nosacījumi, piemēram, par nemainīgiem valūtas kursiem vai preces cenām.
- redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija).
- zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
- pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
- pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
- spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
- granulēšana kāda materiāla (piemēram, metāla, stikla) pārveidošana graudos (granulās).
- plānošana kāda objekta (piemēram, celtnes, teritorijas) plāna izstrādāšana
- deeskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) pakāpeniska ierobežošana.
- eskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) paplašināšana, intensificēšana.
- pārtraukšana kāda procesa apturēšana, kuru izraisa, piemēram, signāls, ko ģenerē ievadizvades iekārta vai komanda programmā, un kas tiek veikta tā, lai procesa izpildi varētu atsākt.
- simtnieks Kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis.
- agregāta nomaiņa kāda spēkratu agregāta nomaiņa ar citu; piemēram, pārnesumkārbas, kompresora u. c., nomaiņu parasti veic remonta laikā.
- nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
- reintegrācija Kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma.
- kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.).
- tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
- mēģināšana kādas vielas (piemēram, narkotiku, alkohola) lietošana pirmo reizi
- kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
- nāhuj kādēļ gan (piemēram, jādara kas nevajadzīgs).
- izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- vadības kadrs kadrs, kas tiek pārraidīts tā paša slāņa vai apakšslāņa aktīvajam elementam citā atvērtajā sistēmā, bet netiek pārraidīts augstākajiem slāņiem vai apakšslāņiem (piemēram, vides piekļuves vadības kadrs).
- ķepsis Kāds biezs ēdiens (piemēram, kartupeļu biezputra).
- knipaks Kāds mazs auglis (piemēram, ābols).
- taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags).
- zilbiksis Kāds, kam ir zilas bikses (piemēram, žandarms, milicis).
- tošna Kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs).
- tošņa Kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs).
- nebeigulis Kāds, kas kaut ko nav pabeidzis, piemēram, studijas.
- ilgins Kāds, kas velk kaut ko garumā (piemēram, darbu).
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
- sniegšana kādu apstākļu, stāvokļa gādāšana, piešķiršana, nodrošināšana; būšana par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
- pārsēdēt kādu laika posmu (piemēram, nakti) sēdēt.
- padzīvāties Kādu laiku dzīvot, uzturēties (kādā vietā, pie kāda), piemēram atpūšoties, ciemojoties.
- novazināt Kādu laiku vadāt, likt iet (piemēram, ko meklējot); vadājot, liekot iet, nogurdināt.
- plānojums kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā
- kafijas galds kafija kopā ar, piemēram, dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
- kutināt Kairināt gļotādu (piemēram, degunā, rīklē).
- lakrimators kairinoša viela, kas izraisa asarošanu, piemēram, asaru gāze.
- birdināt Kaisīt (piemēram, par kokiem, mākoņiem).
- izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku).
- toksikoze Kaitīga (piemēram, vielas) iedarbība uz organismu.
- plezna Kāja ar peldplēvi (piemēram, pīlēm, zosīm, roņiem, valzirgiem).
- ejkājas Kājas (piemēram, posmkājiem), kuras pielāgotas iešanai, lēkšanai, peldēšanai.
- peldkājas Kājas (piemēram, vēžiem), kas ir pielāgotas peldēšanai.
- apavi Kāju ietērps (parasti virs zeķēm, piemēram, kurpes, zābaki).
- ļaukas Kakla dziedzera iekaisums, piemēram, cūkām.
- kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- kaltētuve Kalte - telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai.
- konvektīvā kalte kalte, kurā kaltējamais materiāls tieši saskaras ar karstām gāzēm, piemēram, gaisu.
- sublimācijas kalte kalte, kurā karstumjutīgus materiālus (piemēram, medicīnas preparātus) sasaldētus kaltē vakuumā.
- izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- vedga Kalts (lauznis, cirtnis, parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai.
- iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u. tml.).
- iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
- izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
- izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
- izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
- grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai).
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- izkāpaļāt Kāpaļājot veikt (piemēram, ceļu).
- izkāpelēt Kāpelējot veikt (piemēram, ceļu).
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
- nokaplēt Kaplējot apstrādāt (augsni) un pabeigt kaplēt (piemēram, kādu platību).
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
- kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā).
- karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi); kara materiāli.
- kara materiāli karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi); karamateriāli.
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
- demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons).
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- vecākie virsnieki karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži.
- kārums Kāre (piemēram, ko darīt).
- uzrīt Kārīgi apēst (piemēram, par suni).
- ķirurģiskā karote karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
- izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
- izkarpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- izkārpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
- koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
- vārīt Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru.
- pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
- kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
- iztecināt taukos karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
- sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt (1).
- tvīkt Karst (piemēram, saulē) - parasti par augiem, zemi.
- fēns karstā gaisa plūsmas ģenerators, elektriskais ventilators (piemēram, matu žāvēšanai).
- iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā.
- uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu).
- uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru). U. adītu vilnas cepuri.
- karšu sērijas karšu grupa, analoģiska pēc noteiktas pazīmes, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas; katrā lapā ir norāde par piederību pie sērijas.
- karšu klasifikācija karšu nosaukumu sakārtošana pēc dažādām pazīmēm, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas u. c.
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam).
- tehniskā karte karte, kuru izmanto tehnisku problēmu risināšanai, piemēram, inženierģeoloģijā, agroklimatoloģijā, meliorācijā.
- jūras navigācijas kartes korektūra kartes satura atsevišķu elementu (piemēram, dziļuma atzīmju) atjaunošana.
- bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa.
- piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
- nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai); pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai).
- noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
- paspartū Kartona ietvars (piemēram, akvarelim, grafikai).
- ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- kravāt Kārtot (piemēram, somu, portfeli), liekot ko iekšā.
- kārtoties Kārtot 1(1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā).
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- nokārtot Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu).
- čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
- post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni).
- likt Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā).
- balansieris Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts balansē (piemēram, uz virves).
- pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks).
- vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai.
- grebzdot Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus, lai iegūtu grebzdus.
- grebzdināt Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus.
- skorbīt Kasīt, kasot mizot (piemēram, kartupeļus).
- izgrebzdināt Kasot ar nazi (piemēram, kāli, burkānu), izveidot (tajā) dobumu.
- izkasīt Kasot iznīcināt (kur, piemēram, uzrakstu).
- izkasīt Kasot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nokasīt Kasot, skrāpējot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
- kasete Kastveida veidne (piemēram, betona paneļu liešanai).
- piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to).
- uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
- izkast Kašņājot izraut, iznīcināt (piemēram, augus).
- izkapēt Kašņājot izveidot (piemēram, alu).
- izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- uzkašāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
- rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko) - par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi).
- iegalis Kāta caurums (piemēram, cirvim).
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- izkaukt Kaucot radīt (skaņas) - piemēram, par suni, vilku.
- kaudzesgals Kaudzes (piemēram, siena, salmu krāvuma) sašaurinātā augšdaļa.
- storveidīgās Kaulzivju klases kārta ("Acipenseriformes"), pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga.
- izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
- klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār.
- labgalis Kaut kādā (piemēram, drošības, ērtības, materiālās labklājības) veidā labākā vieta.
- klamacis Kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns.
- klamācis Kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns.
- sašķīdas kaut kas ēdams (piemēram, kartupeļi), kas ir izšķīdis (izkusis).
- klabans Kaut kas klabošs (piemēram, par vecām mīstīklām, dzirnavām).
- klaba Kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles).
- plaidaks Kaut kas liels, plašs (piemēram, zemes gabals).
- klandas Kaut kas ļodzīgs un klabošs; piemēram, vecas stelles.
- plīšķata Kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips.
- nirva Kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta).
- ļepuška Kaut kas mīksts un mitrs (piemēram, veca sēne).
- ļukas Kaut kas nokarens, piemēram, nokarenas ausis dzīvniekam.
- pelēķis Kaut kas pelēks, piemēram, pelēks zirgs; pelēcis.
- juciņi Kaut kas sajaukts, piemēram, izkulti salmi.
- ķeburs Kaut kas sarežģīts (piemēram, komplicēts mehānisms).
- smigucis Kaut kas sīks un niecīgs; piemēram, ods, knislis, sīkas ogas.
- ķelne Kaut kas stīvs (piemēram, stīvs loceklis, stīvs cilvēks vai dzīvnieks).
- tertium quid kaut kas trešais; vidējais starp (piemēram, diviem pretējiem uzskatiem).
- diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
- žļudzināt Kaut ko mīkstu (piemēram, mīklu) mīcīt, spaidīt.
- noutīt Kaut ko sīku (piemēram, ogas) nolasīt vai (slikti izaugušu labību) nopļaut.
- plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem).
- apmeklēt kavēt, izlaist (piemēram, nodarbības).
- rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
- kabeļu kanalizācija keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
- klipināt Klabināt (piemēram, koka tupeles).
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- kucīte Klanis, piemēram, pļaujmašīnai, kombainam.
- ietvert Klasificējot iekļaut (piemēram, kādā grupā).
- tilināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos), piemēram, balinātu.
- tulināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos), piemēram, balinātu.
- tinkavāt Klāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu; veidot apmetumu.
- kalt Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu.
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas.
- sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
- auditorija Klausītāju kopums (piemēram, lekcijā).
- pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus).
- noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus).
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
- izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem, piemēram, krēpas).
- uzkāsēt Klepojot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- klāt Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas).
- segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
- gadījuma apraksts klienta sociālās situācijas koncentrēts rakstisks vai mutisks raksturojums, ko sociālie darbinieki izmanto praksē, piemēram, supervīzijās, starpinstitucionālā vai starpdisciplinārā sadarbībā, kā arī izglītībā un tālākizglītībā.
- blaka Kļūda audumā, piemēram, aužot pārtrūkušās dzijas nav sasietas.
- pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt.
- sabiezēt Kļūstot koncentrētam, pārvērsties (piemēram, no krēslas tumsā).
- iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
- pietuvoties Kļūt (kam) tuvākam (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
- nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
- tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam.
- izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbalēt (2); izzust.
- izbalēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbālēt (2); izzust.
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- izdzist Kļūt blāvam, neskaidram, nesalasāmam (piemēram, par rakstu).
- biezēt Kļūt blīvākam, koncentrētākam (piemēram, par mākoņiem, miglu).
- sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu); kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
- pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- izmīkšt Kļūt dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu); izmīkšēt.
- nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
- nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
- izslīgt Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem.
- sacirsties Kļūt grūti atrisināmam (piemēram, par konfliktu, problēmu).
- samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
- tīties Kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā).
- dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām); bālēt.
- nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
- divkāršoties Kļūt ievērojami spēcīgākam, ievērojami palielināties (piemēram, par jūtām, spēku).
- pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- dilt Kļūt īsākam (piemēram, par dienu, nakti).
- karst Kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- paklust Kļūt klusākam (piemēram, par skaņām); uz neilgu laiku apklust.
- nosaziesties Kļūt ļoti bālam (piemēram, par ko iezīmētu).
- izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
- iekarst Kļūt ļoti spraigam (piemēram, par cīņu, sacensībām).
- atkust Kļūt maigākam; zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
- pabālēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); pabālēt (2).
- pabalēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
- klajāties Kļūt mazāk koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu).
- kliedēties Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu, dūmiem).
- klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu).
- nobālēt Kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- kust Kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu).
- izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni); samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
- nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- ieskapstēt Kļūt mazliet nespodram, tumšākam (piemēram, par metāla priekšmetu); apsūbēt.
- atlaisties Kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma).
- saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.).
- padzist Kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu).
- iziet no ierindas Kļūt neizmantojamam, nederīgam (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
- čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
- stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
- mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
- migloties Kļūt neskaidram (piemēram, par apziņu, prātu).
- skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt.
- apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt.
- noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt.
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- loskāties Kļūt netīram, traipīties (piemēram, velkoties pa zemi).
- padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
- pieteikt savu vārdu kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā); gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
- pavērties Kļūt pieejamam, izmantojamam, arī īstenojamam (piemēram, par iespēju, kādu parādību).
- pieriest Kļūt pilnam (piemēram, ar ziediem, atvasēm, augļiem) - parasti par augiem.
- nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
- pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
- dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
- iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
- izskanēt Kļūt plaši zināmam (piemēram, par kādu faktu).
- iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu).
- rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
- iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- kalst Kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- izžūties Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (piemēram, par upi, aku).
- mērcēties Kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī.
- piesmadzēt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
- piesmagt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
- nostiprināties Kļūt spēcīgam, stabilam, drošam (piemēram, par stāvokli, norisi, organizatorisku formu sabiedrībā).
- ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu; pierast.
- parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
- pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
- pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
- žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt.
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
- piedzīvot Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1).
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
- sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
- sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
- stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
- satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
- pieziedēt Kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu).
- mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
- piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
- piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma) - par telpu, apkārtni, vidi.
- pārstāt Kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) - piemēram, par ķermeņa daļām.
- piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu); kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
- piesūkties Kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
- piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
- pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
- pausties Kļūt uztveramam, arī nojaušamam (piemēram, par kādu informāciju).
- laisties Kļūt valganam (piemēram, par sienu).
- iesaplatīties Kļūt vaļīgam, platam (piemēram, par apaviem, adītiem apģērbiem).
- izburbēt Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
- nočervelēt Kļūt viscaur negludam, grubuļainam (piemēram, par koku, tā mizu).
- izsilt Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nosakristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu).
- izplatīties Kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem).
- spurāties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- rīmēties Kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī).
- savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- saspringt Kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli); sasprindzināties (3).
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām).
- saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
- samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēsla); satumst.
- samelnot Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēslu); samelnēt.
- satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, (piemēram, par nakti, krēslu).
- satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
- sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- sagļotot Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- saplūksnoties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1).
- saplūksnāties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1).
- saplūksnāt Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
- saplūksnot Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
- saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
- atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu).
- ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
- drukas modifikatori kodi dokumentā, kas liek printerim mainīt burtstilu, piemēram, pāriet no treknraksta uz slīprakstu.
- bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai.
- klabatas Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai.
- šprose Koka līste, plāns šķērskoks (piemēram, logu rāmjos).
- lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
- klāsts Koka platforma (piemēram, celtnes pamatnei, skatuvei).
- šķērskoks Koka stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1).
- zāģmalka Kokmateriālu atlikumi (piemēram, nomaļi, dēļu gali), kas paliek, gatavojot kokmateriālus.
- slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē; grimonis.
- koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā.
- bārbala Koku (piemēram, alkšņu, apšu) ziedu skara.
- augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās.
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības; zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
- virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri; ēriku dzimta.
- medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
- komandrindas operētājsistēma komandvadāma operētājsistēma, piemēram, MS-DOS, kas prasa komandu ievadi ar tastatūru.
- konfigurācija kombinatorikā – kopas apakškopu sistēma ar noteiktām īpašībām (piemēram, latīņu kvadrāts).
- aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ.
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus).
- kāls Komplekts (piemēram, piecas adāmadatas).
- piekomponēt Komponēt papildus (piemēram, skaņdarba daļu).
- tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- koncentrāts Koncentrēts (piemēram, ārstniecības) preparāts.
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
- lietojumorientēta valoda konkrētam lietojumam paredzēta datorvaloda, piemēram, valoda datora aparatūras projektēšanai.
- krāsu diapazons konkrētas iekārtas, piemēram, monitora vai printera, krāsu palete.
- iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piemēram, audus).
- novērot konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem).
- līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka).
- marga Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas.
- lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme.
- vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
- talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki.
- attieksme kopas A attēlojums (R) sevī, kas tās elementu pārim (a, b) piekārto patiesu vai aplamu izteikumu aRb (piemēram, 3<6, 4=2).
- kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskanējums (2).
- kopskanējums Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskaņa (2).
- alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
- koprādītājs Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos).
- asiņu balss kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem).
- konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
- salaidināt Kopsalikuma, piemēram, pildeņu un līniju saskaņošana.
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
- komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
- pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas); norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- masa Kopums, ko veido, piemēram, priekšmeti; arī (kā) skaits.
- diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai); amplitūda.
- bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
- komplekss kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu; priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.
- organiskā masa kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
- tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā.
- pomāde Kosmētisks līdzeklis - smaržīga, taukaina ziede (piemēram, matiem, lūpām).
- derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas.
- villāt Kost, knābt u. tml., piemēram, jaucot, plūkājot (apmatojumu, apspalvojumu).
- uzkost Kožot, dzeļot savainot tā, ka parādās (piemēram, uztūkums).
- uzkraistīt Kraistot uzlikt krējumu (piemēram, uz maizes).
- rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā; tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- sekundārā krāsa krāsa, kas veidojas divu pamatkrāsu kombinācijā (piemēram, zaļš no dzeltena un zila); papildkrāsa.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
- krāsa Krāsains (piemēram, valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
- vēss (arī auksts) (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu.
- silts (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, dzeltens, brūns, zaļš, sarkans), kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu.
- verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai.
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā.
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā; izlabot krāsas bojājumus.
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā).
- lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā).
- kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
- kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
- palete Krāsu kopums, kombinācija (piemēram, priekšmetiem, to grupām).
- krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- krecelēt Kratīt, purināt (piemēram, braucot pa nelīdzenu ceļu).
- sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- banka Krātuve (piemēram, datu banka, terminu banka u. tml.).
- uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
- piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli).
- lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī).
- lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī).
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē.
- mazbīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ parasti nav bīstama un nerada bojājumus, bet īpašos apstākļos var kļūt bīstama, piemēram, atšķaidītas skābes un sārmi, dzīvsudrabs, aerosoli u. c.
- putošā krava krava, kas, to pārvadājot vaļējā veidā, var intensīvi izdalīt putekļus, piemēram, cements vai minerālmēsli, tāpēc tos ir cieši un droši jānosedz.
- piekravāt Kravājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
- pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli.
- sāniskā izgāšana kravas izgāšana uz sāniem, kas parasti notiek, atverot sānu bortus un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, kravas kasti vai visu transportlīdzekli.
- izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas.
- saiņot Kravāt (piemēram, somu, portfeli).
- lādēties Kravāties; kraut (mantas) piemēram, iekārtojoties transportlīdzeklī.
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- kontrolsprūds Kredītvienošanās nosacījums, ar ko automātiski iestājas zināmas sekas, piemēram, prasība pirms termiņa dzēst kredītu.
- otrapuse Kreisā puse (piemēram, drānas).
- piekrēpot Krēpojot piepildīt (ar krēpām, piemēram, trauku).
- galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās).
- kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- sinkrētisms kristietības un dažādu vietējo ticējumu un paražu savijums, piemēram, millenārismā, natīvismā.
- patiesības kritērijs kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- aizkritne Krītošas durvis uz pazemi: skatuves gremdētava; lūka, piemēram, peļu slazda aizvars.
- litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
- piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu); krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
- nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai.
- mezgls Krustojums (piemēram, ceļiem, ielām).
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
- balasttanks Kuģa tvertne, ko piepilda ar ūdeni (balastu), lai, piemēram, stabilizētu kuģa gaitu.
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
- tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros.
- dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos.
- kolis Kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku; arī ķirmji.
- dirsums Kukaiņu (piemēram, blusu, mušu) traips.
- spārneņi Kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi.
- divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
- plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
- ķirmis Kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- švibināt Kulstīt (piemēram, asti).
- pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
- bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi.
- muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
- pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem); nokūpēt.
- koksēšana kurināmā (piemēram, akmeņogļu) rūpnieciska pārstrāde ar karsēšanu bez gaisa piekļuves.
- mesties Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) - par kājām.
- vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu.
- vējot Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- vīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu).
- klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4).
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- pašplūde Kustība (piemēram, transportlīdzeklim), ko izraisa šāda plūšana.
- reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim); arī atpakaļgaita.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs).
- ķermeņa piedevas kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- važas Kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1); važa.
- tramīgs Kustīgs, parasti ar mainīgu virzienu, ātrumu (piemēram, par ēnām, ūdeņiem).
- bļorcāt Kustināt (ko ūdenī, piemēram, skalot), radot šļakstiem līdzīgu troksni.
- apskurināt Kustināt no visām pusēm šurpu turpu (piemēram, lazdu krūmu, raugot, vai nav kādi rieksti vēl klāt palikuši).
- svārstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu).
- zvalstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu).
- šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; svārstīt (2).
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- vēgāt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- kvadrinnāle Kvadriennāle - pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
- svēpēt Kvēpināt (piemēram, lai dezinficētu, novērstu slimību); kūpināt.
- izkvēpināt Kvēpinot izdzīt (ko); kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus).
- uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
- budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
- būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
- budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
- bosāks Ķeksis (piemēram, koku pludinātājiem, ugunsdzēsējiem).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību.
- paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņu Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- metamērija Ķermeņa segmentācija (piemēram, posmtārpiem, posmkājiem).
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā; arī mašīna, ietaise.
- mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku); neveikties (par darbu).
- fizikālķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- alotropija ķīmiskā elementa stāvokļa modifikācijas, viena un tā paša elementa pastāvēšana dažādās formās, piemēram, ogleklis kā grafīts un ogleklis kā dimants.
- sadalīšanās reakcija ķīmiska reakcija, kurā sarežģītas molekulas pārvēršas vienkāršās molekulās (piemēram, CaCO~3~ –> CaO+CO~2~).
- inkongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana sadaloties; piemēram, galvenais cementa minerāls 3CaO·SiO~2~ kūst inkongruenti 2070°C, sadaloties par 2CaO·SiO~2~+CaO.
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- hafnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts plastisks metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā), atomnumurs - 72, atommasa - 178,49, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus).
- iniciators ķīmiski savienojumi (peroksīdi, hidroperoksīdi, persulfāti u. c.) vai citi faktori (temperatūra, ultravioletais starojums u. c.), kas ierosina konkrētu ķīmisku reakciju, piemēram, polimerizāciju.
- kompleksie savienojumi ķīmiski savienojumi, kas sastāv no centrālā (parasti metāla) jona, kam apkārt ir neitrālas daļiņas vai pretēji lādēti joni (piemēram, hlorofils).
- sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
- sadzīves ķīmija ķīmiskie produkti, ko lieto mājsaimniecībā, parfimērijā u. c. (piemēram, veļas pulveri, traipu tīrīšanas līdzekļi, insekticīdi).
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās pamatgrupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs); šo metālu oksīdiem reaģējot ar ūdeni, vide kļūst bāziska.
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs, rubīdijs), šo metālu hidroksīdi ir stipri sārmi.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
- iestādīt Ķirurģiski iekļaut organismā ieaugšanai (piemēram, kādu orgānu, audus).
- urostoma Ķirurģiski izveidota atvere, ko izmanto urīna izvadīšanai, piemēram, pēc vēža izoperēšanas.
- gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
- paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piemēram, sportā, kādā profesijā).
- pamatīgs Labi attīstīts, spēcīgs (piemēram, par ķermeņa daļām).
- spraunis Labi nobarots, liels dzīvnieks (piemēram, suns).
- zelta segums labi pamatota (piemēram, darbība, rīcība, doma).
- lakšķis Labības auga kāts vai kātiņš (piemēram, kviešu) līdz vārpai.
- sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem).
- pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus).
- izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu).
- korektūra Labojums, precizējums (piemēram, norisē, darbībā).
- izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci); salabot.
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
- brīvie lādiņi lādiņi, kas elektriskā lauka iespaidā var brīvi pārvietoties (piemēram, elektroni metālos un vakuumā, joni gāzēs un elektrolītos).
- salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- izvērse Laika funkcijas (elektriska signāla, kāda fizikāla procesa) pārveidošana telpas koordinātu funkcijā (piemēram, attēlā).
- sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti loti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru); arī sadilt (1).
- saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs.
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- mēra laiki laikposmi, kad ir mēra pandēmijas (piemēram, 6., 14. un 19. gadsimtā).
- neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
- mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
- izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
- laizīties Laizīt sava ķermeņa daļas (piemēram, lūpas).
- pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību; arī epigrāfs (2).
- lumsts Laksts (piemēram, kartupeļiem).
- ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos.
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- plūksnaina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa).
- daivaina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu (piemēram, rasaskrēsliņa lapa).
- staraina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
- dalīta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
- šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
- plūksnaini šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
- plūksnaini salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
- lāpnesis Lāpas nesējs (piemēram, lāpu gājienā).
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
- pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus).
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus).
- platlapis lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši)
- pielāsēt Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
- pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- saukt kopā lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielasīt Lasot papildināt (kā, piemēram, ogu, sēņu, daudzumu).
- izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes).
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.-1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piemēram, Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- dīkstāves pabalsts Latvijas valsts nodrošināts maksājums darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem valsts apdraudējuma (piemēram, krīzes, pandēmijas) laikā un tā seku pārvarēšanas apstākļos, ja šiem cilvēkiem nav iespējams strādāt pilnu darba laiku un saņemt paredzēto darba samaksu.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi.
- sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
- ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- dakšas lauksaimniecības mašīnu satvērējmehānisma dakšveida darbīgās daļas, piemēram, cukurbiešu krāvēja dakšas, kartupeļu racēja dakšas.
- palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem.
- forums Laukums senajā Romā, kur notika, piemēram, sapulces.
- reģistrētas partnerattiecības laulībai alternatīvs tiesisks pāra attiecību regulējums, kas nodrošina partneru tiesisko aizsardzību (piemēram, mantojuma saņemšana, sociālās garantijas).
- aprēķina laulības laulības, kuras noslēgtas noteiktiem praktiskiem, piemēram finansiāliem vai politiskiem, mērķiem.
- lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- dalauzt Lauzt un pabeigt lauzt (piemēram, celmus).
- atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu).
- pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
- uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams; laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
- izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu.
- salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
- koblers Ledus dzēriens, ko pagatavo, tieši glāzē sajaucot, piemēram, vīnus, liķierus, augļus ar sasmalcinātu ledu.
- gāle Ledus kārta, parasti plāna (piemēram, upē, ezerā).
- liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot.
- izliet Lejot (piemēram, metālu, javu), izveidot.
- plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži.
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
- iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā).
- salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
- ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, mācību kursu, lekciju ciklu).
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- norāde Leksikogrāfiska atzīme, kas satur vārda (piemēram, gramatisko, stilistisko) raksturojumu.
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
- izvilkties Lēnām izplūst, izsūkties (piemēram, par mitrumu).
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
- peldēt Lēni krist (piemēram, par sniega pārslām).
- čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem).
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
- pužināties Lēni, gausi (ko) darīt, rīkoties (piemēram, ģērbjoties, kārtojot guļasvietu u. tml.).
- lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
- čurkāties Lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt).
- slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
- saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piemēram, (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
- grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no ādas, auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- pludmale Lēzena krastmala, kas veidojas viļņu, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
- kapača Lēzens koka trauks, kurā kapā, piemēram gaļu, kartupeļus.
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
- pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- gaisa vārti lidosta (piemēram, pilsētai); lidostas pilsēta.
- noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
- šitāmet Līdz šai vietai (norādot, piemēram, līdz padusēm).
- samazināt buras līdz tam nesto buru vietā uzvilkt mazākas buras vai kādu buru (piemēram, grotu) nemaz nepacelt.
- paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
- papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem.
- platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- radniecība Līdzība (piemēram, priekšmetiem, vielām).
- radniecīgs Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- radniecisks Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- manta Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku).
- vidējais mēlenis līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
- pakaļējais mēlenis līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
- laterāls līdzskanis līdzskanis, kura izrunā gaiss plūst gar mēles sāniem (piemēram, "l").
- afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piemēram, c, č, dz, dž).
- laterālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot, mēles galiņš piekļaujas pasīvajam orgānam (piemēram, izrunājot "l", tas piekļaujas augšzobiem) un gaisa strāva plūst gar vienu vai abām mēles pusēm.
- konsonantisms Līdzskaņu sistēma (piemēram, valodā, dialektā).
- korespondents Līdzstrādnieks (piemēram, laikrakstā, žurnālā), kas sūta ziņojumus, rakstus.
- reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
- balansēt Līdzsvarot, saskaņot (piemēram, budžetu, tāmi).
- līdzrunāt Līdztiesīgi runāt (piemēram, kādā jautājumā).
- polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
- sniegt (arī dot) liecību Liecināt (piemēram, tiesā).
- solīt Liecināt, ka (kas, piemēram, psihiska stāvokļa izpausme) izraisīsies, sekos.
- pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1).
- locīt Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
- izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
- izliekt Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu).
- izliekt Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru).
- pielikt Liekot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
- apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
- kļēpāt Liekt pie zemes (piemēram, labību) - par lietu.
- riezties Liekties, vērpties (piemēram, par kādu materiālu).
- monopols Liela apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
- bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss; telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
- kolektors liela diametra cauruļvads, kurā no pievienotiem mazāka diametra cauruļvadiem ieplūst šķidrums vai gāze (piemēram, pilsētas kanalizācijas galvenā novadcaurule).
- ārakrogs Liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres).
- ārakrogus Liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres).
- sociālā makrosistēma liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā.
- siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
- lauvas tiesa lielākā daļa (piemēram, no ienākumiem, ieguvuma).
- kņāva Lielāks daudzums (piemēram, garšīgu ēdienu); labs loms, ieguvums u. tml.
- čūksnis Lielāks daudzums (piemēram, naudas); žūksnis.
- dzirkles Lielas grieznes (piemēram, aitu cirpšanai, dārznieka darbiem).
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, Latvijā līdz 1940. g., Francijā).
- plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums.
- pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem.
- vērpete Liels (ka, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
- pūlis Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums.
- ražens Liels (pēc apjoma) - piemēram, par priekšmetiem.
- mākonis Liels (piemēram, kustīgu, lidojošu dzīvnieku) kopums.
- kaudze Liels (piemēram, mākoņu) kopums.
- gūzma Liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu).
- gūzma Liels daudzums (piemēram, mākoņu, viļņu).
- šļurba Liels pasākums ar daudz dalībniekiem (piemēram, kāzas, kulšana).
- blīžģins Liels troksnis (piemēram, pērkona spēriens).
- stalts Liels, augsts, samērīgs (piemēram, par celtni, kuģi).
- klucis Liels, masīvs (piemēram, akmens, ledus); gabals.
- bluķis Liels, masīvs (piemēram, akmens, metāla) gabals.
- raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
- šļakāns Liels, smags, neveikls, ļumīgs radījums (piemēram, nobarota cūka, liela zivs).
- plantācija Lielsaimniecība, kur audzē viena veida augus (piemēram, kokvilnu, cukurniedres, tēju).
- zāle Lielu izmēru telpa ar noteiktām funkcijām (piemēram, reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
- lieluma collapzīmējums lieluma izteiksme ar vadmēru garuma collu pārskaitļiem, piemēram, vīriešu ārjakas 40" lielums, kas der tiem, kuru krūšu apkārtmērs ir (40±1) collu robežās.
- lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais).
- puskrūšu (centimetriskais) lieluma apzīmējums lielumkodējums ar krūšu pusapkārtmēra garuma izteiksmi centimetru pārskaitļos, piemēram, vīriešu žaketes 50. lielums der tiem, kuru krūšu pusapkārtmērs ir (50±1) cm robežās.
- divdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar diviem [vadmēriem]{s:1662}, piemēram, džinsu 33"/34" lielums der tiem, kuru vidukļa apkārtmērs ir (33,0±0,5) collu intervālā un kājas garums – (34±1) collu intervālā.
- trīsdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar trīs [vadmēriem]{s:1663}, piemēram, sieviešu virsdrēbju 100.–112.–160. lielums der figūrām, kuru krūšu apkārtmērs ir (100±2) cm, gūžu apkārtmērs – (112±3) cm un augums – (160±4) cm
- gadījumlielums Lielums, kura vērtību nosaka gadījumeksperimenta rezultāts (piemēram, metot spēļu kauliņu).
- modulis lielumu attiecība, piemēram, oksīdu attiecība portlandcementa klinkerā.
- impērisks lielvalstisks (piemēram, impēriskas ambīcijas, impēriska domāšana).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu.
- pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna; lejot pārveidot par ko citu.
- kārst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
- kāst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā).
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piemēram, par laikposma, dzīvi).
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
- plik Lieto (parasti atkārtojumā vai savienojumā ar "plak"), lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni.
- pļok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram.
- pļop Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram.
- jevu Lieto (parasti savienojumā "a jevu"), lai izteiktu, piemēram, sāpes, pārsteigumu.
- tlir Lieto atdarinot kādu nenoteiktu, grabošu, čīkstošu skaņu, kas rodas, piemēram, paverot vecas durvis.
- taukš Lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi.
- čuru Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu, piemēram, govs slaukšanas skaņas.
- pur Lieto atkārtojumā, lai raksturotu, piemēram, braukšanu pa nelīdzenu ceļu.
- bļekšķēt Lieto lai atdarinātu nenoteiktas skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcoties pa māliem.
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- šmauks Lieto plaukšķošas skaņas aprakstīšanai (piemēram, sitiena troksni).
- lir Lieto šķindošas skaņas atdarināšanai, piemēram, saskandinot glāzītes.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
- spraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- šnakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, cērt.
- šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brīks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- pliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
- bliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš.
- bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ.
- bliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- skript Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- paukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- kniuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt.
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt.
- plink Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
- krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blūks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
- plīks Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak.
- paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš.
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- pokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties.
- bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni.
- špudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
- spudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs.
- šmudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
- spudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
- šmudauks Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot.
- klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- čark Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot.
- čerk Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot.
- breikš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties; brīkš.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- brāk Lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam.
- tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladāks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladaudz Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladaukš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- skrapst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
- pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
- plak Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni.
- a lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību)
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- vaile Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
- nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- avoi Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, pāsteigumu, arī sāpes.
- hm Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu.
- jeju Lieto, lai izteiktu, piemēram, sāpes pārsteigumu.
- salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinājumā.
- zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas; protams, saprotams.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- u lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes, arī patiku, sajūsmu)
- ū lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, patiku, sajūsmu, pārsteigumu, bailes)
- oh Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes).
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
- uh Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu.
- uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku.
- vellos Lieto, lai paustu, piemēram, dusmas, sašutumu, arī izbrīnu.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
- šmudūc Lieto, lai raksturotu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, ātri aizlidojot, aiztraucoties.
- čur Lieto, lai rotaļā izteiktu aizliegumu (piemēram, kustēties, skatīties).
- ompadi Lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu.
- vompadi Lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
- sistēmas programmatūra lietojumneatkarīga programmatūra, kas nodrošina lietojumprogrammu izpildi; pie sistēmas programmatūras pieder, piemēram, operētājsistēmas, tīklu un datu bāzu pārvaldības programmas.
- attēlu redaktors lietojumprogramma, kas ļauj mainīt bitkartētu attēlu, piemēram, skenētu fotogrāfiju, izskatu, izmantojot gan attēlu filtrus, gan visdažādākos zīmēšanas līdzekļus.
- nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku); arī īrēt.
- izmantot lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai); izlietot (1).
- izlietot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai).
- hujārīt lietot (piemēram, narkotikas).
- praktizēt Lietot savā darbībā (piemēram, paņēmienu, metodi).
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pietiku ilgākam laikam.
- pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss.
- vīriešu dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski (piemēram, ar galotnēm vai artikuliem) norāda uz piederību šai dzimtei un kam ir viena vai vairākas īpašas locīšanas paradigmas.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, "durvis").
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šūpāties Līgoties, gāzelēties (piemēram, ejot).
- noderēt Līgstot norunāt (piemēram, ka izpildīs kādas prasības, ievēros kādu termiņu).
- pielīgt Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam).
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus.
- līkums Līkā daļa, arī pagrieziens (piemēram, ceļam, upei).
- kvota likme (piemēram, nodokļu, muitas kvota).
- piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
- slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.).
- saukt priekšā likt ierasties kur (piemēram, tiesā).
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- segt Likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas; likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas.
- pieturēt Likt uzturēties (piemēram, savā tuvumā).
- segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas; likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu.
- klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
- klāt Likt, izvietot slānī (piemēram, linus, salmus).
- spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot.
- atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus).
- virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
- jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
- jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
- pārlikt Likt, veidot (piemēram, segumu) vēlreiz, no ļauna.
- karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
- pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- liekne Līkums (piemēram, ceļam).
- liekna līkums, dziļāka vieta, piemēram, tīrumā.
- Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem.
- Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti.
- selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija.
- psiholoģiskās barjeras saskarsmē likumsakarības, kas ietekmē cilvēku savstarpējo uztveri, kā piemēram, kategorizācija (2), projekcija (4), oreola efekts (2), idealizācija (3) u. tml.
- degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
- putināties Likvidēt, piemēram, savu saimniecību, iedzīvi.
- krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens.
- pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem).
- rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes.
- izolekts Lingvistiskā varietāte, piemēram, ģimenes vai citas nelielas grupas valoda, kas no citas varietātes atšķiras minimāli.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
- svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- stāvokļa līnija līnija uz zemeslodes virsmas ar vienādu aeronavigācijas parametra lielumu, piemēram, vienāda attāluma līnija ir riņķa līnija ar centru vietā, kurā uzstādīts retranslators.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- palīglīnija Līnija, ko novelk, piemēram, citas līnijas precizēšanai.
- izopletes līnijas, kas rādafizikālu lielumu, kurš izpaužas kā divu mainīgu lielumu funkcija (piemēram, ūdenstilpes sāļums atkarībā no dziļuma un attāluma no krasta).
- pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
- apziņas plūsmas literatūra literatūra, kas radīta, rakstīšanas laikā brīvi ļaujoties apziņas plūsmai (piemēram Dž. Džoisa "Uliss").
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem; šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
- aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja".
- galdīties Lobīties (piemēram, par zirņiem, pupām).
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
- klanīt Locīt, šūpot (piemēram, augus, to daļas) - par vēju.
- švaītīties Locīties (piemēram, sienu pļaujot).
- klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
- koplietojamās vides lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā visi mezgli savienoti ar kopīgu pārraides vidi, piemēram, līniju vai kabeli.
- līksts Lokana kārts (piemēram, šūpuļa pakāršanai).
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus.
- pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt.
- nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei; noliekt (1).
- salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā).
- salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
- uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu, piemēram, apkakli).
- siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums; savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
- ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi.
- palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
- vītne Loks, aplis (piemēram, spirālveida veidojumā, salikumā).
- apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, ietvert).
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
- izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
- izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
- izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale.
- izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
- dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- sizals lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām (_Agave sisalana_) un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka).
- lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas ērtības).
- viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
- mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
- pārdošana ļaušana izmantot (piemēram, savu darbaspēku, prasmes) par atlīdzību
- pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
- pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
- aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū.
- ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
- izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (piemēram, izpriecām).
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko); izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- kupāt Ļaut saiet, panākt, ka saiet kunkuļos (piemēram, skābs piens par biezpienu).
- pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
- skaudrs Ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām).
- kaķisks ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām)
- stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
- ātrums ļoti ātri (piemēram, virzīties)
- pārkrest Ļoti ātri izšķērdēt (piemēram, mantu, pārtiku).
- joņot Ļoti ātri lidot (piemēram, par šāviņu).
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
- joņot Ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
- pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
- paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
- kā lops ļoti daudz, pārmērīgi (piemēram ēst, dzert).
- līdz degunam Ļoti dziļi (piemēram iegrimt).
- linu balts ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem); linbalts.
- linbalts Ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem).
- traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu.
- spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tekstu).
- stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
- izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
- hiperleikocitoze Ļoti izteikta leikocitoze, piemēram, leikozē.
- iniciators ļoti jutīgas, eksplozīvas sprāgstvielas, kas spēj izraisīt lielāka citas sprāgstvielas lādiņa detonāciju (piemēram, metālu azīdi).
- kā pa kāzām ļoti labi, ļoti pārticīgi (piemēram, dzīvot).
- par neko ļoti lēti, par ļoti niecīgu maksu, cenu (piemēram, ko nopirkt, pārdot)
- punkta defekts ļoti lokalizēts defekts, kad režģa kropļojums koncentrēts viena režģa mezgla apkārtnē, piemēram, vakance, starpmezgla atoms vai jons, ķīmisko elementu piejaukumu atoms vai jons, donora vai akceptora piejaukuma atoms pusvadītājā u. c.
- kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
- jēls Ļoti mitrs, slapjš, staigns (piemēram, par zemi).
- kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
- kā vēža spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
- trieciens Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
- kapitāldarbs Ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs); kapitāls darbs.
- grimase Ļoti pārvērsta sejas izteiksme (piemēram, dusmās, sāpēs).
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- pietvīkt Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
- ieķerties Ļoti pieķerties (piemēram, īpašumam).
- piekosties Ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam).
- pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (platību) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- plēve Ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai.
- plīvuraudums Ļoti plāns, caurspīdīgs audums ar sīki caurumotu rakstu (piemēram, tills).
- gaisīgs Ļoti plāns, viegls (piemēram, par audumu, apģērbu).
- korpuskula Ļoti sīka (kā, piemēram, vielas) daļiņa.
- preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus).
- poētisks Ļoti skaists, valdzinošs, pievilcīgs (piemēram, par parādībām dabā).
- pilnā rīklē ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- leģendārs Ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem).
- beigts Ļoti slims (piemēram, par cilvēka ķermeņa daļām).
- elnīgs Ļoti smags (piemēram, par darbu).
- neapskaužams Ļoti smags, grūts, arī nevēlams (piemēram, par apstākļiem).
- verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
- tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
- kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt); alkas; dziņa.
- skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu); tāds, kas var nodarīt postu.
- versmains Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
- versmīgs Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
- bargs Ļoti spēcīgs; tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
- saspriegts Ļoti spraigs (piemēram, par norisi, stāvokli).
- sasprindzināts Ļoti spraigs (piemēram, par norisi, stāvokli).
- ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs (piemēram, par cīņu, sacensību).
- traks Ļoti spraigs, intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- kā ar maiglēm, arī kā maiglēs ļoti stipri (piemēram, spiest).
- spalgs Ļoti stiprs, ass (piemēram, par sāpēm).
- ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju, skaņdarbu).
- gunīgs Ļoti straujš (piemēram, par zirgu).
- sīks Ļoti tievs, smalks (piemēram, par pavedienu).
- gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).
- iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
- piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
- kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
- vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
- dunēt Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
- pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
- trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
- ultrajutīgs Ļoti, neparasti jutīgs (piemēram, par ierīci, vielu, materiālu).
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai); mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
- ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas).
- izmācīt Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam).
- izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
- rūgtais sāls magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
- sievišķīgs Maigs, liegs, arī trausls, graciozs (piemēram, par stilu).
- likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- elektromagnētiskie viļņi mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
- mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām); organisma genotipam vai atsevišķam gēnam raksturīgais mutāciju biežums.
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko).
- vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- locīt Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību).
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
- uzlaboties mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laika apstākļiem)
- smena Maiņa (piemēram, kulšanas talkā).
- močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt.
- koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
- moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
- samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piemēram, vielas).
- plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
- garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm.
- muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piemēram, izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- bremmele Mājsaimniecības rīks (piemēram, cigoriņu, graudu) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
- noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
- samaksāt maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piemēram, ar naudu).
- maksāties Maksāt kādu laiku (piemēram, parādus).
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
- vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs).
- abstraktā māksla māksla, kas neataino ārējo īstenību, tiek saukta arī par nonfiguratīvo mākslu, piemēram, kubisms (aptubveni kopš 1910. g.), spontānisms (aptuveni kopš 1950. g.).
- improvizācija Mākslas darba (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, izrādes tēla), runas veidošana izpildījuma procesā.
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piemēram, kinofilmas, lugas) radīšanai.
- improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā.
- izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piemēram, krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- sintētiskais kristāls mākslīgi audzēts krisāls, kas dabā ir reti sastopams vai arī nav sastopams; vairums to ir plaši lietoti, piemēram, pusvadītāji, pjezoelektriķi, segnetoelektriķi.
- vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
- klintājs Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā).
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- daiļinieks Mākslinieks (piemēram, gleznotājs, tēlnieks).
- raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
- studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
- drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
- krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
- puse Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai).
- maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls (piemēram, ūdens sildīšanai).
- sedzējmāls Māls, kas pārklāj (ko, piemēram, iežus).
- taisnais koka irbulis mālšpiks - cieta koka vai metāla ķīļveida irbulis takelāžas darbiem, piemēram, špleisēšanai.
- pildeklis Maltas gaļas u. c. veida pildījums (piemēram, pīrāgiem, zivīm).
- iešmugulēt Mānoties, blēdoties panākt, ka paņem, nopērk (piemēram, sliktas kvalitātes preci).
- atsevišķa manta manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- reliņi Margas (piemēram, balkonam).
- posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu.
- vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam.
- svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu.
- izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas).
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela).
- sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
- aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (piemēram, zaļganpelēka, balta).
- falsifikācija maskēta atkāpšanās no solītās preču (gk. pārtikas produktu) kvalitātes (piemēram, lietojot citas izejvielas, mainot proporcijas u. tml., taču visumā saglabājot ražojuma izskatu).
- ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
- kulstāmā mašīna mašīna (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai.
- pneimodzinējs Mašīna (piemēram, pneimocilindrs, pneimomotors, vakuuma dzinējs, pneimoturbīna), kas saspiesta vai retināta gaisa enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā.
- grābeklis Mašīna (piemēram, siena, zāles) grābšanai.
- motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
- gāzes mašīna mašīna, kas pārveido gāzes enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piemēram, kompresors, ventilators, vakuumsūknis, pneimocilindrs, gāzturbīna).
- kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
- izdilums mašīnas detaļu materiāla nolietojums, kad kontaktā strādājošām detaļām berzes rezultātā izmainījušies iekšējie izmēri, arī tilpums un masa; raksturīgs, piemēram, ir cilindra vai gultņa iekšējās virsmas izdilums, palielinoties izmērā un mainot formu.
- mehanizācija Mašīnu, mehānismu, ierīču ieviešana (piemēram, darba procesā).
- grafisks atrisinājums matemātikas uzdevuma (piemēram, vienādojuma) aptuvens atrisinājums, kurā izmanto funkciju grafikus, meklējot to krustpunktu koordinātas.
- diskriminants matemātiska izteiksme, kas saista polinoma koeficientus, piemēram, trinoma _ ax^2^ + bx + c _ diskriminants ir _ b^2^ - 4ac _.
- determinācijas koeficients matemātiskajā statistikā pieņemta mērvienība, korelācijas koeficienta kvadrāts, kas rāda viena lieluma (piemēram, kopējās izmaksas) vērtības izmaiņas atkarībā no cita mainīgā lieluma (piemeŗam, produkcijas kopapjoma) vērtības izmaiņām, pamatojoties uz statistikas aprēķinos izmantotiem datiem
- kalcināšanas apdedzināšana materiāla apdedzināšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piemēram, kaļķu ieguvē).
- uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā.
- relatīva kustība materiāla objekta kustība pret kustīgu atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Sauli, kas kustas pret Galaktiku.
- absolūtā kustība materiāla objekta kustība pret nekustīgo vai inerciālo atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Galaktiku.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- gids Materiāli, kas sagatavoti, lai ar kaut ko iepazīstinātu; piemēram, pircēja gids.
- vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- pildmateriāls Materiāls (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
- pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās.
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
- palīgmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
- papildmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
- mēslošanas līdzekļi materiāls augsnes auglības palielināšanai (var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī). Ir organiskie mēsli, minerālmēsli, arī rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti, bakteriālie mēslošanas līdzekļi, organominerālmēsli (piemēram, amonizēta kūdra).
- vadītājmateriāls Materiāls, kas vada, piemēram, elektrību, siltumu.
- pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
- klinkers materiāls, ko iegūst, līdz saķepšanai apdedzinot izejvielu (piemēram, kaļķakmens un māla) maisījumu, kuru samaļot kopā ar piedevām (ģipsi, pucolāniem, metalurģiskajiem sārņiem u. c.) vai bez tām, iegūst cementu.
- starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
- mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- sienams Materiāls, veidojums (piemēram, aukla, stieple), ko izmanto (kā) sasiešanai, saistīšanai.
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus).
- krūklītis Mazā plūme (piemēram, būka, krēķis).
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
- komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
- piešūšana mazākas piegriezumdetaļas vai furnitūras detaļas (piemēram, pogas) galīgā pievienošana lielākai piegriezumdetaļai, to piešujot.
- flageolete Mazās flautas senākais veids, piemēram, īru skārda stabule.
- apmazgāt Mazgājot (piemēram, veļu), aprūpēt (kādu).
- uzmazgāt Mazgājot savākt (uz grīdas, klona u. tml, piemēram, izlijušu šķidrumu).
- berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
- šaravāties Mazgāties, tīrīties, piemēram, ar suku, dvieli.
- rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tīfam, vējbakām u. tml.).
- vājināt Mazināt (piemēram, fiziskos spēkus).
- ieskrambāt Mazināt (piemēram, slavu, godu).
- graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
- zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
- rukt Mazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem.
- zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
- pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju).
- sīkt Mazināties, zust (piemēram, par spēku).
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- iesānis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāniski Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņu Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- paplesties Mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
- pastiept Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- paīsināt Mazliet saīsināt (piemēram, tekstu).
- palocīt muguru mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot
- ieskrambāt Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
- iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt; spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
- pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību).
- pabrīvot Mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību).
- pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2).
- pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
- pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, durvis).
- pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, somu, iesaiņojumu).
- pairt Mazliet, daļēji izirt (piemēram, par adījumu, vīli).
- paputināt Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
- pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus).
- padīgt Mazliet, daļēji sadīgt, izdīgt (piemēram, par apmatojumu, apspalvojumu).
- padeldēt Mazliet, daļēji samazināt (piemēram, parādu).
- pašķiebt Mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas).
- puspavērts Mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
- puspievērts Mazliet, nepilnīgi pievērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
- mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikrokosmoss; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- kapsele Mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās).
- traliņš Mazs zvaniņš, ko izmanto kā rotājumu (piemēram, pie zirglietām, ragavām vai citur).
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- uzvedības traucējumi medicīnā lietots termins, ar kuru saprot klīniskus stāvokļus, piemēram, hiperkinētiskus traucējumus, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, jauktus uzvedības un emociju traucējumus.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- parenterālais paņēmiens medikamentu ievadīšana organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
- slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi.
- madžliss Medžliss - Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā.
- konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana.
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa).
- disipatīvas sistēmas mehāniskas sistēmas, kuru pilnā mehāniskā enerģija, tām atrodoties kustībā, pārvēršas citos enerģijas veidos (piemēram, iekšējā enerģijā).
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
- kaujas rati mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki)
- hidromehānisms mehānisms, kura darbībai vajadzīgs šķidrums, piemēram, hidrocilindrs.
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
- uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus.
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, laktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
- ornaments Melodijas izrotājums (piemēram, melisms, pasāža).
- fioritūra Melodijas izrotājums (piemēram, trilleris, priekšskanis).
- ornamentika Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā).
- menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta ("Gadidae"), pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- integrējošie mēraparāti mēraparāti, kas informāciju par mērāmo fizikālo lielumu integrē pēc kāda cita mainīgā, visbiežāk pēc laika (piemēram, ūdens un elektriskās enerģijas skaitītāji).
- tiešās darbības mēraparāts mēraparāts, kas pārveido mērāmo lielumu, nesalīdzinot to ar zināmu lielumu (piemēram, termometrs, ampērmetrs).
- salīdzinošās darbības mēraparāts mērapatrāts, kas mērāmo lielumu salīdzina ar lielumu, kura vērtība ir zināma (piemēram, vienādplecu svari, elektriskie potenciometri).
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- dimensija Mērījams lielums (piemēram, garums, platums, augstums).
- triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu; mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
- mērīties Mērīt sev (piemēram, auguma garumu).
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
- lietošana mērķtiecīga (piemēram, paņēmiena, kāda veida rīcības) iesaistīšana savā darbībā
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- lietot mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā
- salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piemēram, alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
- darbs ar grupu mērķtiecīgi organizēts psihosociāls un izglītojošs process, kura fokusā ir personas attīstība grupas dalībnieku sociālās mijiedarbības procesā, kas notiek dažādās situācijās un grupās (piemēram, ģimene, organizācija, draugu grupa, klubi, reliģiskās draudzes, vecāku grupas).
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
- koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu; būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
- veselīgs Mērķtiecīgs, labvēlīgi iedarbīgs, rosinošs (piemēram, par uzskatu, domu).
- cilpot Mest lokus (piemēram, par upi).
- dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu.
- sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā.
- trinožka Metāla trijkājis, piemēram, katla novietošanai uz uguns.
- vads Metāla vadītājs (piemēram, stieple, stiepju kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai.
- starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); reglete.
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); starpenis.
- vieglie metāli metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- retie metāli metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
- smagie metāli metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- dārgmetāls Metāls ar cēlmetāla īpašībām (piemēram, zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos.
- cēlmetāls Metāls, kas gaisā neoksidējas un tikai ar grūtībām šķīst skābēs (piemēram, zelts, platīns).
- pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
- magnētiskā dzēšana metode temperatūras iegūšanai zem 1 K, adiabatiski atmagnetizējot paramagnētisku vielu, piemēram, gadolīnija sulfātu (GdSO~4~); izslēdzot magnētisko lauku, iepriekš ārējā laukā orientētie atomu elektronu spini iegūst haotisku orientāciju un vielas temperatūra pazeminās.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
- kvartālmetode metode, kas par meža apsaimniekošanas teritoriālo pamatvienību pieņem kvartālu; strādājot pēc tās, attiecīgos darbus, piemēram, meža kopšanas cirtes, plāno nevis pa nogabaliem, bet visā kvartālā.
- bezdarbnieku profilēšana metode, ko izmanto šīs mērķa grupas vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai; visbiežāk ietver strukturētu informācijas ieguvi, piemēram, par bezdarbnieku izglītību, darba pieredzi, resursiem, zināšanām, prasmēm, interesēm.
- piemest Metot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri); piesviest (2).
- trāpīt Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā.
- kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piemēram, baļķi, kluči).
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
- izmēzt Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu).
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
- ļammāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
- ļemmāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
- muļļāties Mīdīties (piemēram, pa ko slapju, dubļainu).
- moļļāties Mīdīties (piemēram, pa ko slapju, pa dubļiem).
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
- snauda Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
- snauds Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
- satelīts Miesassargs; bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis.
- auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
- kobalta mēsli mikroelementu mēslojums, kas satur kobaltu, piemēram, kobalta sulfāts, kobalta hlorīds un kobalta nitrāts.
- ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā.
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
- ašķu sēnes mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
- mīkstums Mīksta detaļa, sastāvdaļa (piemēram, mēbelēm).
- vadgredzens Mīksta metāla (piemēram, vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
- ķecka Mīksta, pašķidra, biezputrai līdzīga (pārtikas produktu) masa, maisījums (piemēram, lopbarībai); mīksta, pašķidra viela.
- samtains mīksts, maigs (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka ādu)
- slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis.
- maigs Mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu, dziju).
- lakatiņi Mīksts, sarkanīgs ādas krokveida veidojums dažu putnu (piemēram, gaiļu, vistu) pakaklē.
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
- raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
- fil- Mīlošs, draugs (piemēram, filantrops).
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums - gaiša ziede, ko izmanto, piemēram, kosmētikā, tehnikā.
- ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem.
- zoogēnie kalnu ieži minerāli un kalnu ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu rezultātā, piemēram, ogles, kaļķakmens, fosforīti u. c.
- tīrradņa minerāli minerāli, kas sastāv no viena ķīmiska elementa, piemēram, varš, sudrabs, zelts, platīns, grafīts, dimants, sērs.
- rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts.
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piemēram, kalcīts, dolomīts).
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi.
- špinelīds minerālu grupa, saliktie oksīdi (hromīts, magnetīts u. c.), kuru dzidrie paveidi (piemēram, cēlšpinelis) ir dārgakmeņi; špineļi.
- agregāts minerālu sakopojums, kas veido kādu iezi vai tā daļu; ir vienminerāla (piemēram, marmors) vai vairākminerālu (piemēram, granīts) agregāti.
- raķešu mikrodzinējs miniatūrs raķešdzinējs, kas paredzēts izmantošanai kosmiskā lidaparāta orientācijas un stabilizācijas sistēmā, dažkārt arī nelielai orbītas korekcijai, piemēram, kosmiskā lidaparāta tuvošanās laikā.
- minimālā alga minimālais atalgojums, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam (piemēram, par noteiktā laika posmā paveikto darbu).
- nomīt Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu).
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- bārstīt Mirdzināt, zibināt (piemēram, starus).
- skaidrs Mirdzošs, spožs (piemēram, par acīm, skatienu).
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
- malt Mīstīt ar mašīnu (piemēram, linus, kaņepājus).
- perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai; ligzda (1).
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā, kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
- mīknains Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem).
- mīksnējs Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem).
- piemirkt Mitruma kļūt ļoti slapjam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2).
- izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
- izmirkt Mitrumā pietūkt (piemēram, par ādu).
- gramzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- grebzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- grebzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- gremzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- gremzdi Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
- handsfrī Mobilā tālruņa lietošanas sistēma (brīvroku iekārta, no angļu "hands free"), kad saruna notiek, nevis turot tālruni rokā, bet ar austiņu un mikrofona palīdzību, neizmantojot rokas, kas ir svarīgi, piemēram, vadot automašīnu.
- nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt.
- nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt.
- kļūdu modelis modelis, ko izmanto, lai novērtētu vai prognozētu sistēmas faktiskās uzvedības novirzi no paredzētās uzvedības, piemēram, sakaru kanāla modelis, kas ļauj novērtēt šajā kanālā sagaidāmo kļūdu skaitu.
- trenažieris modeļierīce, ar ko (piemēram, lidotāji, kosmonauti) trenējas izpildīt darba operācijas, kuras dabiskos apstākļos nevar apgūt (piemēram, vingrinās saslēgt kosmosa kuģus).
- izmocīt Mokot panākt (piemēram, atzīšanos).
- šahs Monarha tituls (dažās Austrumu zemēs, piemēram, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
- lietnis Monolīts (metāla) lējums (piemēram, uzglabāšanai, tālākai apstrādei).
- iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piemēram, ierīcē, konstrukcijā).
- medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
- kauna dēļ (arī pēc) morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt).
- postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne).
- motivācija Motīvu minēšana, izvirzīšana (piemēram, darbībai, rīcībai, domai); motīvu kopums; arī pamatojums.
- karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids; mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
- daudzdegvielu motors motors, kas bez īpašām izmaiņām var darboties ar dažādām degvielām (piemēram, ar benzīnu un gāzi).
- rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
- piņķerēt Mudžināt (piemēram, dzijas, diegus).
- piņķēties Mudžināties, mesties (piemēram, par diegiem, auklām).
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
- necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai.
- frekvenčdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas, izmantojot dažādas nesējfrekvences, nodrošina iespēju pa vienu sakaru kanālu pārraidīt vairākus savstarpēji neatkarīgus signālus (piemēram, audio- un videosignālus).
- samūrēt Mūrējot sastiprināt (piemēram, ķieģeļus, akmeņus).
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- antagonisti Muskuļi, kas darbojas pretī kustībai un to ierobežo, piemēram, lai noturētu ķermeni noteiktā pozā.
- virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup (piemēram, par liesmām, dūmiem, tvaikiem).
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izsacīties (1).
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izteikties (1).
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
- fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību.
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā.
- koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba izpildījums koncerta veidā.
- koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba uzvedums koncerta veidā.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība; šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna).
- taustiņu instruments mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres).
- konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces; konkrētā mūzika.
- makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
- ienaglot Naglojot ievainot (piemēram, zirga kāju pie naga).
- orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks).
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (piemēram, starp atsevišķiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- nanokonteiners Nanodaļiņa, kuras ārējais apvalks tiek izmantots kādu konkrētu vielu nogādei konkrētā vietā (piemēram, medikamentu nogādei konkrētā orgānā).
- depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos).
- peso Naudas vienība (piemēram, Argentīnā, Kubā, Meksikā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- mārciņa Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Lielbritānijā, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- piastrs Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dabiskā nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai).
- dārza (arī dārznieka, atvašu) nazis nazis ar līku galu (piemēram, zaru izgriešanai).
- iešķībs Ne tieši (piemēram, skatīties).
- aiztutināt Ne visai rūpīgi nostiprināt ar balstu (piemēram aizvērtas durvis); novietot (ko) kam priekšā.
- paplonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu).
- pažonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu).
- izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām).
- neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
- ne(ie)ņemt (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē).
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piemēram, par sēdekli, guļvietu).
- laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
- nelabs Neapmierināts, īgns (piemēram, par garastāvokli).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- skrabis neass rīks nokasīšanai (piemēram, veco krāsu no sienas).
- masu strādnieki neatkarīgi darbinieki, kuri caur internetu strādā ar uzdevumiem, ko parasti veic kāda uzņēmuma vai organizācijas iekšienē, piemēram, veic materiālu kategorizēšanu.
- izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
- lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
- lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
- nobloķēt Neatļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
- zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus).
- stāvēt pie kā neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
- klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli).
- kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
- nebalss Nedabiska, pārvērsta balss (piemēram, bailēs).
- iegramstīties Nedaudz apgūt (piemēram, kādu svešvalodu).
- iekolāties Nedaudz saliekties, ieliekties (par priekšmetiem ar plakanu virsmu, piemēram, dēļiem).
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- palikt Nedoties prom (piemēram, no kādas vietas, pasākuma).
- plederēt Nedroši iet, pārvietoties (piemēram, pa dziļu sniegu vai ledu).
- slasts nedruoša vieta, kas var ātri sabrukt vai apgāzties, piemēram, vecs jumts, tilts u. tml.
- speciālās funkcijas neelementāras funkcijas, ko definē ar rindām, integrāļiem (piemēram, gammafunkcija) vai kā atsevišķu diferenciālvienādojumu atrisinājumus (cilindriskās un sfēriskās funkcijas); izmanto matemātiskajā analīzē un matemātiskajā fizikā.
- gavēt Neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
- burga Negaidīta, pēkšņa slimība, piemēram, gripa.
- iegult Negaidīti ieķerties (piemēram, matos).
- non placet negatīvs balsojums (piemēram, baznīcas vai universitātes padomē).
- ķerkāt Neglīti ēst (piemēram, izjaucot biezputru un izlasot garšīgāko).
- vilka pase negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
- piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
- pārslīdēt Neiedziļināties, nepievērst uzmanību (kam, piemēram, tekstā, runā).
- strups Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību).
- lauzt Neievērot, pārkāpt (piemēram, norunu).
- paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
- paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
- pagavēt Neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
- pavaldīt Neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku).
- pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
- pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- padiktēt Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1).
- pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1).
- pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
- pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt.
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
- pakūpināt Neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus).
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
- pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju).
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
- paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
- paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju).
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
- pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu).
- pastrīķēt Neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
- pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus).
- pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt.
- pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
- pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- stereotipisks priekšstats neinformētības un neizpratnes rezultātā izveidojies vienkāršots un samērā noturīgs priekšstats, piemēram, par kādu cilvēku, sociālo grupu vai parādību.
- laist Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
- kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
- ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai).
- klusēt Neizpaust (ko); neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
- noturēt Neizpaust (piemēram, noslēpumu).
- balta lappuse neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē).
- noraut Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns).
- atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
- čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs.
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
- gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
- sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
- sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
- uzgadīties Nejauši gadīties (piemēram, ko pamanīt, kur ierasties).
- krunka Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
- uzdurties Nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā.
- negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums.
- nekustināt ne pirksta (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko mainītu, panāktu).
- nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- nekādi Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekā (1).
- nekā Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekādi.
- haotiska kustība nekārtīga, jucekliska kustība; piemīt, piemēram, gāzes un šķidruma daļiņām (turbulentā kustībā).
- lēvarīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi; lēverīgi.
- lēverīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi.
- smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu).
- pļammāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
- pļemmāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
- losku loskiem nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēmelēm (iet, staigāt).
- juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
- nekonvencionālā medicīna nekārtnā, netradicionālā medicīna, kas nepakļaujas zinātniskās medicīnas likumiem, bet ir ļoti sena (piemēram, homeopātija, iridoloģija).
- iebāzt degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- (ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos).
- nejēdzīgs Nekrietns, ļauns (piemēram, par darbību, rīcību).
- stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
- noārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā).
- nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
- kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
- aizturēt Nelaist cauri (piemēram, siltumu, vēju).
- turēt Nelaist sev cauri (piemēram, siltumu, mitrumu).
- vagols Nelidojošs (piemēram, vaboļu kārtas) kukainis.
- kušķains Nelīdzeni noaudzis (piemēram, par zāli, labību).
- bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu); izbraukts.
- bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par grīdu); izmīts.
- ķekums Nelīdzens, lieks sakņu izaugums (piemēram, kāpostiem).
- erģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms.
- ērģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms.
- kumšķains Nelīdzens, savēlies (piemēram, par dziju).
- paraugs Neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai; neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai.
- ķirpa Neliela (piemēram, komposta) kaudze.
- šūna Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība; šūniņa (3).
- šūniņa Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība.
- punkts neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
- lazarete Neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
- rozīte Neliela galviņa (piemēram, ziedu kāpostiem, rožu kāpostiem).
- dzirnaviņas Neliela ierīce (piemēram, kafijas, piparu) malšanai.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- tintespudele Neliela pudele, kas paredzēta, piemēram tintes ieliešanai, glabāšanai.
- rokassomiņa Neliela sieviešu soma (piemēram, naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai).
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs).
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- šprote Neliela, eļļā konservēta, kūpināta zivs (piemēram, brētliņa, maza reņģe).
- kabatas portfelis neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
- mente Neliela, parasti koka, lāpstiņa (piemēram, kā maisīšanai).
- krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
- taškuta Nelielas mīkstas masas (piemēram, dubļu) šļakatas.
- sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi); preces ar nelielu vērtību.
- vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piemēram, dārza nožogojumā.
- šņauciens Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
- lopstiķis Neliels (piemēram, drēbes) gabals.
- raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- peksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
- piksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
- kumšķis Neliels (piemēram, siena, salmu) kopums.
- čanka Neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai.
- boņģelis Neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
- kniksis Neliels ceļa palocījums, piemēram, sveicinot, pateicoties.
- čupata Neliels daudzums (piemēram, siena, salmu).
- ļipainis Neliels dzīvnieks (piemēram, zaķis, trusis), kam ir ļipa.
- sedziņa Neliels galdauts, neliels (piemēram, mēbeļu) pārklājs.
- uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm).
- bušķītis Neliels kā (piemēram, siena, salmu) kopums.
- paska Neliels kubls ar vāku, kurā ievieto, piemēram, sviestu, biezpienu, medu.
- lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
- apmālis Neliels laukums, kur kas atrodas bagātīgi (piemēram, sēnes ogas).
- trauksmes lodziņš neliels lodziņš, viens no ziņojumlodziņa veidiem, kas parādās displeja ekrānā, lai brīdinātu lietotāju par potenciāliem darbības traucējumiem, piemēram, par iespēju, ka sistēma var izdzēst vienu vai vairākas datnes.
- zebenīca Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- kabata Neliels padziļinājums, iedobums (piemēram, orgānā).
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
- lēkšķis Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
- vagonets Neliels preču vagons, ko lieto preču izvadāšanai nelielā attālumā, piemēram, kalnraktuvēs; vagonete.
- pļurķītis Neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa).
- taverna Neliels restorāns, krogs (piemēram, Itālijā).
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm).
- mēriņš Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
- skambulis neliels zvans (piemēram, ko govij kaklā kārt).
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
- ķopsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, māla pods, neliels spainis).
- topsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, pods, neliels spainis).
- krēpa Neliels, garens veidojums, piemēram, kupena, siena vāls u. tml.
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
- klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
- kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
- pieticīgs Neliels, minimāls (piemēram, par kā vērtību, apjomu).
- trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks.
- šķipsna Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis (1).
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- lomzis Neliels, piemēram, lauka, pļavas gabals; lemzis.
- lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- blašķe Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai).
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
- neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
- ne(ie)ņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
- laupīt Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
- bloķēt Neļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- paliekošs Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem); paliekams (3).
- paliekams Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem).
- uzturēt spēkā nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu).
- samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
- ažitācija nemiers ar spēcīgu uzbudinājumu, piemēram, apkārtstaigāšana un roku lauzīšana.
- griezties Nemitīgi vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, sarunām.
- riņķot Nemitīgi vērsties (uz ko), piemēram, par domām, sarunām.
- zaļš Nenobriedis, negatavs (piemēram, par augļiem, ogām).
- ķepauši Nenormāli lieli priekšmeti (piemēram, kartupeļi).
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt.
- nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
- nekonsekvents Nenoteikts, nemērķtiecīgs, arī svārstīgs (piemēram, spriedumos, rīcībā).
- mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- pliocēns Neogēna perioda otrā puse (pirms \~7-1,7 mlj gadu), kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
- kristālhidrāts Neorganiska kristāliska viela, kas satur kristalizācijas ūdeni, piemēram, ģipsis.
- koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs).
- spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
- fantastisks Neparasts (piemēram, skaistumā, lielumā).
- kļūmīgs Nepareizs, arī neprecīzs (piemēram, par kustību).
- kontinuums nepārtraukta kopa (piemēram, skaitļu ass vai tās intervāls), kuras elementi nav sanumurējami.
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
- force majeure nepārvarama vara, ārkārtējs gadījums, ko nevar ne paredzēt, ne novērst, piemēram, dabas katastrofa; _burtiski_: "lielākais spēks".
- sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, faktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
- liekulīgs Nepatiess, neīsts (piemēram, par uzskatiem, morāles normām).
- šķebīga (arī pliekana) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- pliekana (arī šķebīga) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums.
- šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
- nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
- nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- žāvāšanās nepatvaļīga, dziļa ieelpošana ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība)
- žāvāties nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība).
- kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
- nelāgs Nepieklājīgs, nepiedienīgs (piemēram, par vārdu, izteikumu).
- nebrīdis Nepiemērots brīdis (piemēram, kādam pasākumam).
- nereize Nepiemērots, neizdevīgs brīdis (piemēram, kādam pasākumam).
- atraidīt Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu); noraidīt (lūgumu).
- nesātīgs Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli).
- nesāts Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli).
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām)
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām)
- (uz)griezt (arī pagriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
- atstāt bez ievērības nepievērst uzmanību; neizpildīt (piemēram, kādu lūgumu).
- putrāt Neprotot, nepietiekami pārzinot (piemēram, darbu, uzdevumu), kļūdīties, jaukt (ko) vietām; putrot.
- nervu stiegra nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem).
- gāžamkrava nesaiņota krava, kurai nav bīstama mešana vai izgāšana kraujot, piemēram, malka, akmeņi, metāllūžņi u. tml.; gāžamkravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc masas vai tilpuma.
- klaids Nesaistīts, atrisis (piemēram, par matiem).
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām).
- sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums.
- vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
- dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu).
- vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju); savārstījums (2).
- tilšķēt Neskaidri šķindēt (piemēram, saskaroties divām pudelēm).
- buza Neskaidrs, saduļķots šķidrums, piemēram, ūdens, dzēriens.
- būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piemēram, pamati, sienas, pārsegumi).
- pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu).
- nepacietība Nespēja paciest ko nelabvēlīgu, piemēram, sāpes, grūtības.
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt.
- zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
- pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
- šķobīgs Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām).
- pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piemēram, atpūšoties).
- ražošanas vispārējās izmaksas netiešas ar ražošanu saistītas izmaksas, piemēram, ražošanas vadīšanā un apkalpošanā nodarbināto darba algas, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, kā arī pamatlīdzekļu nolietojums.
- akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
- palikt aiz durvīm Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
- ņeckas Netīri atkritumi (piemēram, zivju ķidas).
- žūlains Netīrs, notraipīts (piemēram, par apģērbu).
- alternatīvā medicīna netradicionālās medicīnas metodes diagnosticēšanā un slimību ārstēšanā, piemēram, akupunktūra, homeopātija, autogēnais treniņš, meditācija, joga.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (darbību, procesu, stāvokli) - piemēram, par parādībām dabā.
- fons Nevajadzīgi (skaņu) signāli (kādā signālu kopumā), piemēram, troksnis, kas pavada fonogrammas atskaņojumu.
- paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
- necelt Neveidot (piemēram, celtni, būvi).
- činčināt Neveikli (piemēram, ar vāju zirgu), virzīties uz priekšu.
- žļurdzīties Neveikli kaut ko darīt (piemēram, kaut cūku).
- pačinčināt Neveikli uz priekšu kulties, piemēram, ar vāju zirģeli.
- grubulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
- grumbulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
- klibot Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ).
- kaitējums Nevēlama iedarbība uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
- kaitēt Nevēlami iedarboties uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
- savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piemēram, lietojot kādas zāles.
- nelabvēlīgs Nevēlams, kaitīgs (piemēram, par kā ietekmi, iedarbību).
- draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- nekārtīgs Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni).
- heterogāmija nevienāda lieluma un struktūras gametu savienošanās, piemēram, augstākos augos un dzīvniekos.
- piezagties Nevijas, negribēti izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
- iezagties Neviļus, negribēti parādīties (piemēram, sejā, acīs) - par psihiska stāvokļa izpausmi.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
- ļurens Nevingrs, ļogans, lokans (piemēram, dzimumloceklis).
- šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni.
- šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni.
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
- palikt Nezust, saglabāties (piemēram, par domu, attieksmi).
- pieskaņa Nianse, arī nokrāsa (piemēram, kā satura, veidojuma).
- puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
- puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- joslu grafiks no horizontālām un vertikālām joslām veidots grafiks, ko izmanto, lai salīdzinātu divas vai vairākas vērtības noteiktā laika momentā, piemēram, bankas procenta likmi atkarībā no depozīta.
- dibens No ieejas tālākā daļa (telpai, ēkai); tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei).
- kokāmurs no koka izgatavots āmurs, ko parasti lieto skārda virsmu izlīdzināšanai un skārda mezglu (piemēram, durvju) deformēšanai to izmēru un formas pielāgošanas nolūkā.
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums.
- šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
- ēna No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- bāzekls No salmiem un lupatām pagatavots veidojums, piemēram, cauruma, plaisas piepildīšanai.
- tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals.
- buras pārsegs no saules un atmosfēras kaitīgās iedarbības pasargājošs pārsegs burai, kas atstāta, piemēram, uz grotbomja.
- eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti.
- krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
- diegs No tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai).
- tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi (piemēram, diegi, dzija, audumi).
- laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa; kādas virsmas norobežota daļa.
- telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām).
- tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai).
- kopauglis no viena zieda vairākām auglenīcām veidojusies augļa kopa. Cik auglenīcu ir ziedā, tikpat daudz augļu ir kopauglī. Ir kauleņu kopaugļi, riekstiņu kopaugļi un someņu kopaugļi; sausi (piemēram, gundegām) un sulīgi kopaugļi (piemēram, kazenēm, avenēm).
- kanoe No viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva.
- sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
- apārdīt Noārdīt (visapkārt, piemēram, adījumu).
- notecināt Noasināt, notrīt (piemēram, ar tecīlu).
- izskaņa Nobeigums (piemēram, pasākumam, sarīkojumam).
- galapunkts Nobeigums (piemēram, sporta sacīkšu distancē).
- gals Nobeigums, beigas (piemēram, norisei, darbībai).
- punkts nobeigums, beigas (piemēram, norisei).
- aste Nobeigums, beigu daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
- vakars Nobeigums, vēlīns laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- noštankāt Noblietēt (piemēram, klonu).
- apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu); pavirši novākt (piemēram, ogas).
- apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
- steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam.
- novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
- nošķelties Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas).
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- kinofotofonnodaļa Nodaļa (piemēram, arhīva), kas nodarbojas ar kinematogrāfijas, fotogrāfiju un skaņu ierakstu apstrādi vai glabāšanu.
- palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā).
- nereģistrētā nodarbinātība nodarbinātība, kas nav reģistrēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un par kuru nav informētas attiecīgās valsts iestādes (piemēram, darba inspekcija, ieņēmumu dienests).
- rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
- piekopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu), piedalīties (kādā pasākumā).
- kopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu).
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
- nodilums Nodilusi vieta (piemēram, apģērbā).
- netiešais nodoklis nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū).
- izlaist tirgū nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai; iesākt pārdot.
- virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- nosūtīt Nodot (piemēram, sveicienu, ziņu).
- nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
- deponēt nodot glabāšanā (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- izīrēt nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu)
- kavēties Nodoties (piemēram, atmiņām, sarunai); pievērsties (kam atmiņās, sarunā).
- iedziedāt Nodziedāt (dziesmu) un ieskaņot (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
- pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- izmest enkuru noenkurot (piemēram, kuģi, laivu); noenkuroties (parasti par kuģi).
- pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna (piemēram, līgumu).
- iznēsāt Nogādāt visās organisma daļās (piemēram, barības vielas) - par asinīm.
- nodzenāt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
- nodzīt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
- nokārnīt Nogāzt, novirzīt nost (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
- nokast Nogrābt (piemēram, salmus, sienu).
- nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- nosašļaucīties Nogrozīties, piemēram, guļot sēžot.
- sadusināt Noguldīt (piemēram, ganāmpulku).
- aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu).
- cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls.
- ulens Noguris, miegains (piemēram, slimības dēļ).
- nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot.
- sadzirdēt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
- saklausīt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
- pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem.
- norēķināties Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu).
- dakaūt Nokaut (piemēram, saslimušu dzīvnieku).
- palaist Nokavēt, novēlot (piemēram, termiņu).
- noridāt Nokopt (piemēram, galdu, istabu).
- noridot Nokopt (piemēram, galdu, istabu).
- uzpervēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (piemēram, lūpas, uzacis).
- applukt Nokrāsoties, sakrāsoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu).
- nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- dalaist Nolaist, parasti ar slīdošu kustību kādā virzienā (piemēram, kāju, roku).
- noknībāt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, kartupeļus).
- nokrabināt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, ogas, kartupeļus).
- pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas); samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
- nē Noliedzoša atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu; noliedzoša atbilde uz bildinājumu.
- šmaugt Noliekt (piemēram, koku).
- pieguldīt Noliekt un pieplacināt (piemēram, labību).
- pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1).
- trepēt Nolikt lai nostāvas (piemēram, ābolus pelavās).
- noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- pārlupināt Nolobīt (mizu, piemēram, pupām, sīpoliem).
- izmizināt Nolobīt mizu (piemēram, pākšaugiem).
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums).
- disforija nomākts garastāvoklis, kas saistās ar īgnumu, nemieru, ļaunumu, raksturīgs, piemēram, hroniskiem alkoholiķiem.
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra.
- atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu).
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
- nomērīties Nomērīt sev (piemēram, auguma garumu).
- nomaukt Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu); atdalīt sev (ragus).
- piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka).
- aplaupīt Nomizot (piemēram, vārītus kartupeļus, pupas, olas).
- uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- iekļūt Nonākt (piemēram, nevēlamā stāvoklī).
- gāzties kopā nonākt avārijas stāvoklī (piemēram, par māju).
- grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
- brukt Nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu); grūt.
- noiet no grauda nonākt nevēlamā stāvoklī (piemēram, trūkumā, nabadzībā)
- pieskarties Nonākt saskarē (piemēram, ar darbu, darbību).
- kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai.
- attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
- nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu).
- tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē); arī ārišķība.
- nokrist Nopilēt (piemēram, par lāsēm); noritēt (par asarām).
- piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
- nodīrāt Noplēst (piemēram, ko cieši pielipušu, pielipinātu).
- nožmekšēt Noplīkšķēt (piemēram, sitot ar pletni, pātagu).
- viņš Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
- ar Norāda uz (piemēram, trauka) saturu.
- viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
- viņpus Norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja).
- taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
- šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
- pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, parādība, norise) ir izbeidzies.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, fizioloģisks process).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, psihisks process).
- no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko); norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
- pie Norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
- no Norāda uz to, kas ir (kā, piemēram, parādības) izcelsmes pamatā.
- kur Norāda uz to, kurā, piemēram, ko glabā, novieto, gatavo.
- viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
- hrizo- Norāda uz zeltu; zeltains, zelta krāsā (piemēram, hrizoberils).
- nolasīties Norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā.
- neparko Norāda, ka (kas, piemēram, darbība, stāvoklis) nav iespējams nekādā gadījumā.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
- zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā).
- tāpat Norāda, ka kam nav (piemēram, cēloniska) saistījuma (ar ko).
- viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
- pamācība Norādījums, padoms (piemēram, kāda darba, darbības veikšanai).
- pamācīt Norādīt (piemēram, kā veicams kāds darbs, darbība).
- atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.); pārvarēt (piemēram, jūtas, domas).
- notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai.
- noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām.
- salikt Norīkot (vairākus, daudzus, piemēram, pie kāda darba).
- pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai.
- nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā); nostāties (6).
- gaita Norise (piemēram, notikumam, pasākumam, darbībai, procesam).
- gaita Norise (piemēram, parādībām sabiedrībā).
- gaita Norise (piemēram, psihiskām vai fizioloģiskām parādībām).
- viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
- viļņoties Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
- izskanēt Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem).
- iet Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm).
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
- iežogot Norobežot (kādu vietu, piemēram, ar žogu).
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
- nodrātēt Norobežot ar stiepli (piemēram, platību, laukumu).
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides.
- ieslēgties Norobežoties (piemēram, nelielā cilvēku grupā, sevī).
- ieslēpties Norobežoties (piemēram, sevī); ieslēgties.
- ranga Nosacīta vai konkrēti iezīmēta robeža (piemēram, slieksnis) starp divām saimēm, kas mājo vienā telpā.
- signatūra Nosacīta zīme (piemēram, autora monogramma gleznām, manuskriptiem).
- monogramma Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba.
- riteņu formula nosacīts riteņu spēkratu apzīmējums formulas veidā (piemēram, 4x2), kurā norādīts riteņu kopskaits (4) un dzenošo riteņu skaits (2); jo vairāk dzenošo riteņu, jo labāka spēkratu pārgājība.
- izsaukt Nosaukt (kāda vārdu), piemēram, paziņojot, pārbaudot.
- pievest Nosaukt, minēt (piemēram, faktus, argumentus u. tml.).
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
- nomenklatūra Nosaukumu kopums izstrādājumiem (piemēram, kādā ražošanas nozarē, uzņēmumā).
- ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
- mulčēt Nosegt augsnes virskārtu, piemēram, ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
- nosasieties Nosiet sev nost (piemēram, lakatu).
- nopļetkāt Nosist (piemēram, mušu ar mušu sitamo pletni).
- pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai.
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piemēram, ražošanas, saimniekošanas stāvokli, apstākļus).
- nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.).
- nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi).
- nokrākt Noskanēt spēcīgi, nevienmērīgi (piemēram, par bangojošiem ūdeņiem, ejošu ledu).
- izskaņa Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā).
- pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (piemēram, iekārtu, ierīci, tās detaļu).
- ieskatīties Noskatoties (no kāda), pārņemt (piemēram, stāju, manieres).
- noškurināt Noskurināt (piemēram, bārdu, spalvu).
- saslāpt Noslāpēt (par daudziem, piemēram, zivīm).
- sasvēpt Noslāpt (par daudziem, piemēram, zivīm).
- izslaucīt Noslaucīt, nosusināt (piemēram, asaras, ūdens lāses).
- nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
- kontūrs Noslēgta sistēma (piemēram, iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- zvērnīca Noslēgta vieta, telpa (piemēram, cirkā), kur tur zvērus.
- nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- raksts Nospiedumi, ko izveidojušas, piemēram, pēdas, riteņi.
- pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu).
- stādīt Nostādināt (piemēram, krējumu).
- trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru); izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
- izplesties Nostājoties (piemēram, ceļā, durvīs), pilnīgi aizsprostot.
- ieplesties Nostājoties (piemēram, uz ceļa, durvīs), aizsprostot.
- retināties Nostāties, piemēram, ierindā, ar lielāku atstarpi citam no cita.
- iegaumēt Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu).
- iesēsties Nostiprināties (piemēram, atmiņā, apziņā).
- piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem).
- nodzert Nosvinēt (piemēram, kāzas, kristības, bēres).
- uzsvētīt Nosvinēt, atzīmēt (piemēram, jubileju).
- izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
- nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- pastatīt Noteikt (piemēram, cenu).
- izraut no konteksta noteikt (piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu, neievērojot saistījumu ar rakstītu vai mutvārdu tekstu vai tā daļu.
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu); noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).
- orientēties noteikt debespuses, savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
- daļa noteikta (piemēram, ceļa, dzelzceļa) josla, puse, noteikts posms.
- virzība Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
- virzība Noteikta (piemēram, procesa, parādības) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
- loks Noteikta (procesu, parādību) grupa; apjoms, sfēra (piemēram, parādības, procesa izplatībai, ietekmei).
- posms noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, piemēram, sacensību) norises secībā.
- burtstils noteikta burtveidola rakstzīmju izpildījuma veids, piemēram, treknraksts, slīpraksts.
- griezums Noteiktā garumā sagriezti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali; arī ekseļi.
- nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums.
- programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums; priekšnesumu, pārraižu kopums.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2).
- orientēšana noteikta stāvokļa radīšana (kam) attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- zona noteikta tiesiskā režīma teritorijas, sauszemes, ūdens, gaisa daļa, kas noteikta ar valsts likumu, piemēram, par robežas tiesisko režīmu vai starptautisku līgumu - pieguļošās zonas, demilitarizētās zonas u. tml.
- gars Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piemēram, faktu); arī fiksēt (1).
- uzrunāt Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu).
- skrejstars Noteiktā virzienā orientēta elektronu plūsma (piemēram, televizoru kineskopos, lokatoru ekrānos).
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
- komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
- zāļforma noteiktam zāļu līdzekļa ievadīšanas veidam atbilstoši sagatavots medikamenta veids (piemēram, ārīgi vai iekšķīgi lietojamas zāļformas); zāļu forma.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piemēram, tīklu) kopums.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, telpā, ierīcē).
- platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai).
- konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiska pamatotība, likumsakarība.
- fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos).
- norma Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā).
- fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); pamatstāvoklis.
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); sākuma stāvoklis.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
- kārta Noteikts posms (piemēram, pasākuma, procesa) norises secībā.
- atrašanās vieta noteikts stāvoklis vai pozīcija lietām, personām, piemēram, nekustamā īpašuma atrašanās vieta.
- statuss Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas.
- konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiski pamatots, likumsakarīgs.
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā) - par cilvēku; arī konsekvents.
- ciets Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu); ciešs (4).
- svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību).
- ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu).
- jaucējsumma noteiktu datu lauku summa, kurā ietverti lauki, ko aprēķinos parasti neizmanto, piemēram, konta numurs.
- proporcionālais fonts noteiktu izmēru rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aizņem dažāda platuma horizontālu telpu, piemēram burts "i" aizņem mazāku telpu nekā burts "m".
- darbs Noteiktu, raksturīgu darbību kopums (piemēram, kādā gadalaikā, kādā nozarē); nepieciešamo iemaņu, paņēmienu kopums kādas darbības veikšanai.
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem).
- izdoties Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
- nesavienojami notikumi notikumi, kas nevar notikt reizē, piemēram, derīgas un brāķa detaļas paņemšana no kastes ir nesavienojami notikumi.
- nemierpilns Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (piemēram, par laikposmu).
- noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu).
- nošmurguļāt Notraipīt, piemēram, ar puņķiem, siekalām.
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju.
- pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
- datraukt Notraukt, nokratīt (piemēram, ābolu no koka).
- nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles).
- noplīckāt Notriekt (piemēram, labību pie zemes).
- sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija.
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- satvert Notvert, sagūstīt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- līnija Novads, nozare (piemēram, darbībai, rīcībai).
- iekrist Novājējot ievirzīties uz iekšu (piemēram, par seju, tās daļām).
- nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
- nolasīt Novākt, ņemot, piemēram, no zemes, parasti pa vienam.
- nodiecīt Novākt, piemēram, priekšmetus, lai kas būtu tukšs, tīrs.
- nolasīt Novākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
- aizvairīt Novērst (domas); samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi.
- saglābt Novērst (piemēram, nevēlamu stāvokli, situāciju), parasti daļēji.
- izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumu (piemēram, aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
- iznīcināt Novērst, likvidēt (piemēram, parādību sabiedrībā).
- atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
- atsarauties Novērsties, piemēram, no darāmā, pārtraukt ko darīt.
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst derīgs izmantošanai.
- salabot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs izmantošanai; izlabot (1).
- izjust Novērtēt, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību, kādas parādības, priekšmeta īpašību).
- elektrizācija novešana uzbudinātā stāvoklī, kaut kā noskaņošana noteiktā veidā (piemēram, skatītāju elektrizācija).
- piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piemēram, rinda, aplis).
- noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu).
- uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam).
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt.
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt.
- dalaist Novietot tā, lai iederētos, iekļautos; izveidot salaidumu (piemēram, dēļiem, baļķiem).
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā; arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
- pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā, piemēram, krēslā).
- ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
- segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām.
- pārvilkt Novilcināt (piemēram, termiņu, laiku).
- atvīlēt Novīlēt (zobus, piemēram, zāģim).
- nepareizums Novirze (piemēram, no normas), kļūda; nepareizība (4).
- nepareizība Novirze (piemēram, no normas), kļūda.
- uzgriezt Novirzīt (uz ko citu, piemēram, sarunu).
- pārsviest Novirzīt uz ko citu (piemēram, sarunu).
- nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu).
- iztīrīt Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā).
- palīgnozare Nozare, kas, piemēram, kādā saimniecībā, uzņēmumā ir izveidota papildienākumu iegūšanai.
- mērniecība Nozare, kurā ar uzmērīšanas metodēm iegūst, apstrādā un attēlo ģeotelpiskos datus par atsevišķu objektu, piemēram, zemes gabalu, būvi un inženiertehniskām komunikācijām.
- kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi.
- kibernoziegums noziegums informācijas pārraides procesā, piemēram, dažādi viltojumi, ko izdara, strādājot tiešsaistes režīmā.
- nosmalīt Noziest ar sveķiem (piemēram, diegus).
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu).
- sajēgums Nozīme (piemēram, vārdam).
- pārzīmēt Nozīmēt (piemēram, ko zīmētu).
- detaļa Nozīmīga, raksturīga sastāvdaļa (piemēram, mākslas darbā, teksta saturā).
- pamatīgs Nozīmīgs, lietderīgs (piemēram, par nodarbošanās veidu).
- ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piemēram, kādā pasākumā, nozarē).
- nodūmot Nožāvēt dūmos (piemēram, zivis, galu).
- uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
- mešķēt Ņemt ar kādu rīku, piemēram, apdarinātu kociņu (karotes, naža aizstājēju).
- kabināt Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu).
- skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
- ķerties Ņemt, lai, piemēram, lietotu, izmantotu.
- vākt Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
- murcīt Ņurcīt, spaidīt (piemēram, rotaļājoties).
- žurnīt Ņurcīt, spaidīt (piemēram, rotaļājoties).
- orientēt objekta (piemēram, kosmiska lidaparāta) kustību pavērst noteiktā virzienā.
- palīgobjekts Objekts (piemēram, uzņēmumā, saimniecībā), kurā norisinās procesi, darbības, kas palīdz nodrošināt galveno uzdevumu veikšanu.
- avots objekts (vide, izejmateriāls, ierīce u. tml.), no kā var iegūt, piemēram, vielu, enerģiju, materiālu.
- orientieris Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos.
- pasīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to izstarotajiem signāliem (piemēram, pēc skaņas, elektromagnētiskajiem viļņiem).
- termogrāfija Objektu infrasarkanā starojuma reģistrēšana, izmantojot siltumjutīgus materiālus; virsmas temperatūras noteikšana, piemēram, ar termovizoru.
- ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma.
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
- piešķirt Oficiāli atzīt par atbilstošu (kādām prasībām) un dot iespēju (kādam) saņemt (piemēram, apbalvojumu, medaļu).
- pieprasīt Oficiāli lūgt (piemēram, atļauju, iespēju runāt sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu).
- pieņemt Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt (piemēram, likumus, statūtus, saistības) un akceptēt (tos).
- proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- matrikula Oficiāls (piemēram, noteiktu personu, ienākumu, iemaksu) saraksts.
- vienošanās Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā).
- memorands Oficiāls iesniegums (piemēram, valdībai) ar kāda jautājuma izklāstu.
- protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu).
- proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- čiekuroga Ogai līdzīga sēklu kopa ar saaugušām čiekura zvīņām (piemēram, paeglim).
- aldozes ogļhidrāti ar brīvu aldehīdgrupu, piemēram, glikoze.
- karbonāts Ogļskābes sāls (piemēram, soda, potaša).
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
- pieogot Ogojot piepildīt ar ogām (piemēram, grozu).
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā.
- amfora Olveida māla trauks ar divām osām, paplatu kaklu un masīvu kāju (piemēram, senajā Grieķijā).
- onkohematoloģija onkoloģijas nozare, kas pēta ļaundabīgās šūnas asinīs, asinsrades orgānos, arī kaulu smadzenēs un citos orgānos, piemēram, limfmezglos.
- kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- ternāra operācija operācija ar trim operandiem (piemēram, 1/3 (a+b+c)).
- unāra operācija operācija ar vienu operandu (piemēram, a^3^), piemēram, NE operācija vai kopas attēlošana sevī - identitātes operācija
- skarifikācija operācija, kur izdara vairākus mazus griezumus (skrāpējumus) ādā, piemēram, veicot vakcināciju.
- dispečers Operatīvs (piemēram, ražošanas gaitas, transporta kustības) vadītājs.
- komandu interpretators operētājsistēmā MS-DOS - sistēmas programma, kas saņem lietotāja ievadītās komandas, pārveido tās datoram tieši izpildāmā formā un veic nepieciešamās darbības, piemēram, lietojumprogrammu ielādi, uzvedņu un ziņojumu izspīdināšanu displeja ekrānā.
- ziņojumapmaiņas lietojumprogrammu saskarne operētājsistēmas _Microsoft Windows_ programmu saskarne tādiem lietojumiem kā, piemēram, elektroniskais pasts, kalendārā plānošana un dokumentu pārvaldība; šī sistēma nodrošina dažādu lietojumprogrammu sadarbību ar dažādām ziņojumapmaiņas sistēmām, kurās izmantota atšķirīga aparatūra.
- monitors operētājsistēmas vadības programmas daļa, kas organizē un vada kādas datu apstrādes procesa fāzes izpildi, piemēram, realizē programmas ievadi.
- CONFIG.SYS operētājsistēmu MS-DOS un OS/2 konfigurācijas datne, kas atrodas saknes direktorijā un tajā ir specifikācijas (piemēram, tastatūras ierīču draiveriem un buferu skaitam), to izmanto, lai ielādētu draiverus un mainītu sistēmas konfigurāciju.
- spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu.
- optika Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienu (piemēram, lēca, prizma).
- astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls.
- ptoze orgāna (piemēram, plakstiņa, nieres, kuņģa) noslīdēšana, noslīdējums.
- homologi orgāni orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- runas orgāni orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
- hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā; lieto arī vasarraibumus balinošos krēmos, iedeguma losjonos, matu krāsošanas līdzekļos.
- smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
- aldehīdi Organiski savienojumi - skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piemēram, polimēru ražošanā).
- steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piemēram, sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
- ogle Organisko vielu sadalīšanās produkts, kas rodas, piemēram, degšanas, atūdeņošanas procesā.
- kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, amoliņš, miešķi, smaržzāle).
- pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- elektrostimulācija organisma audu vai atsevišķu orgānu (piemēram, sirds) darbības ierosināšana ar zemfrekvences līdzstrāvas impulsiem.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- tolerance Organisma izturība pret ko nevēlamu, (piemēram, pret vielām, kādu faktoru iedarbību).
- imunogēnā reaktivitāte organisma pretdarbība antigēniem (piemēram, indēm).
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
- reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste).
- dekompresija Organisma stāvoklis, ko izraisa (piemēram, gaisa, ūdens) spiediena strauja pazemināšana.
- stenofotie dzīvnieki organismi, kam nepieciešami šauri ierobežoti konkrēti gaismas apstākļi (piemēram, nakts dzīvnieki un augsnē mītošie dzīvnieki).
- higrofobi organismi, kas vairās no pārāk mitrām vietām (piemēram, skudras mitrās pļavās apmetīsies uz sausākiem ciņiem).
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu.
- sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- interneta telefonijas pakalpojumu sniedzējs organizācija, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējs vai telefonu sabiedrība, kas nodrošina interneta telefoniju.
- kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (piemēram, naudu, preces).
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
- izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts); būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā.
- taisīt Organizēt, dibināt (piemēram, kolektīvu, iestādi).
- pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
- aprūpes programmas pieeja organizētu darbību kopums ar mērķi formalizēt un stiprināt veselības un sociālās jomas institūciju sadarbību kopienā, sniedzot atbalstu un aprūpi mazaizsargātām personām vai grupām, piemēram, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, senioriem.
- kopija Oriģinālam (piemēram, mākslas darbam) līdzīgs atveidojums.
- pirmavots Oriģināls, īsts dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto, piemēram, pētniecības darbā.
- raports ornamenta raksta, zīmējuma daļa, motīvs, kas atkārtojas (piemēram, audumā).
- rozete Ornamentāls motīvs (arhitektūrā, lietišķajā mākslā) - apaļš stilizēts (piemēram, rozes) zieds ar aplī izkārtotām ziedlapām.
- ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
- atgriezenisks Otrāds, pretējs (piemēram, par kārtību, secību); apgriezts.
- kvadrika otrās kārtas virsma, t. i., virsma, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir otrās pakāpes algebrisks vienādojums (piemēram, elipsoīds, hiperboloīdi, paraboloīdi).
- vaigs Ovāli izliekta priekšmeta (piemēram, ābola) daļa.
- skāba smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- salda smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- sāļa smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- sīva smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- rūgta smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
- pavārtīt Paārdīt (piemēram, sienu, labību).
- patecināt Paasināt, patrīt (piemēram, ar tecīlu).
- šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- maiņa Paaudze, kura nomaina iepriekšējo paaudzi (piemēram, kādā nozarē).
- pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas); palielināt (kā daudzumu, apjomu).
- postaments Paaugstināta pamatne (piemēram, kolonnai, statujai).
- kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu); kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu); palielināties (piemēram, par vērtību).
- uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību.
- panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
- novest galā pabeigt (darbu); realizēt (piemēram, ieceri, nodomu).
- pasašaravāties Paberzēt (piemēram, ķermeni).
- vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu.
- pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles).
- uztakelēt Pacelt buras (piemēram, jahtai).
- čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
- gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete.
- pakapāt Pacirst (piemēram, žagarus).
- aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
- atdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
- paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
- liesināt Padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot smiltis.
- imunizēt Padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot).
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
- savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
- papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
- piemērot Padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām); pielāgot (3).
- automatizēt Padarīt automātisku (piemēram, kustību).
- iebiezināt Padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu).
- blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
- pieblīvēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
- blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
- brūnināt Padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju.
- atmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- izmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
- pārpucēt Padarīt gludu (piemēram pārēvelējot).
- izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
- samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
- sabojāt Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
- īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
- pakuplināt Padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
- kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
- nošļipavāt Padarīt līdzenu, gludu (piemēram, dziju).
- atmiekšēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- atmiekšķēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
- piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
- piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
- atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
- pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
- palumdīt Padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu).
- nobendēt Padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku).
- izsist no ierindas Padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci).
- sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
- graut Padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu).
- nomērdēt Padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu).
- aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
- saduļķot Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
- piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
- pešmullāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt.
- piesmuļļāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru).
- pieķeckāt Padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu).
- piekoskāt Padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm.
- iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut (2).
- iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
- paļaut Padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei).
- nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
- pavērt Padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību).
- saglezēt Padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus).
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
- atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
- atmiegt Padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī.
- sārtot Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
- izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties.
- nosusināties Padarīt sevi sausu (piemēram, slaukoties).
- iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
- izbojāt Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
- nostiprināt Padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā).
- saasināt Padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu).
- saasināt Padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību).
- notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
- iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
- uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
- attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
- pieklusināt Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
- atvieglot Padarīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi).
- izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
- izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru).
- saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
- sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli).
- iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi).
- blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem.
- blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem.
- kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
- sagānīt Padoni, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piemēram, piemēslojot, pielūžņojot).
- niša Padziļinājums (piemēram, celtnes sienā, iežu veidojumā).
- gultne padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
- izlingot Padzīt (piemēram, no darba, no skolas).
- balagāns Pagaidu celtne izrādēm (piemēram, tirgus laukumos); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
- padzanāt Pagaiņāt (piemēram, kukaiņus).
- prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku).
- prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu).
- pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
- pagriezienis Pagrieziens (piemēram, ceļam).
- pārgriezt Pagriezt sānis (piemēram, galvu).
- izgriezt Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām).
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- pusgrābeķis Paīss grābeklis (ar daļēji saīsinātu, piemēram, nolauztu kātu).
- sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
- morķīgs Paīss, paresns (par ķermeņa daļu, piemēram, degunu).
- pašķīst Pajukt (piemēram, tiekot vārītam).
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei, apģērbam).
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- zust Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
- sēsties Pakāpeniski grimt (piemēram, par celtni).
- nosēsties Pakāpeniski iegrimt (piemēram, par celtni, tās daļu).
- mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- krāt Pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu).
- ieaugt Pakāpeniski iekļauties (piemēram, kādās paražās, normās).
- izslīdēt Pakāpeniski izsīkt, izzust (piemēram, par vērtībām, jūtām).
- sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
- izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
- līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
- spiesties Pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu.
- tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
- pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
- pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
- plaukt Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām.
- uznirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
- nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
- viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu); arī rasties (1).
- iežūt Pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem).
- plēnēt Pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti.
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām).
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
- pakars Pakarams rotājums (piemēram, pie griestiem).
- pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām); pakarama rotas lieta.
- izkārt Pakārt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piemēram, ziņojumu).
- pagaisināt Pakliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
- saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa dalu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to).
- noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
- izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā).
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu (piemēram, nokļūstot siltā telpā, darot ko).
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- piekārtot Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
- nodot Pakļaut (kādu, piemēram, aizbildnībai, vadībai).
- nodot Pakļaut (kādu, piemēram, iestāžu, amatpersonu rīcībai, darbībām).
- savaldīt Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
- militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
- denaturēt Pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības; apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības.
- uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums); intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
- noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums; intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
- dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
- vara Pakļautībā (piemēram, apstākļiem, dabas parādībām).
- gūsts Pakļautība (piemēram, uzskatiem, jūtām).
- paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei).
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
- pakrāsāt Pakrāsot (piemēram, dziju, audumu).
- katapultēt Palaist ar katapultu (piemēram, lidaparātu, torpēdu).
- nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm).
- pavārstīt Palāpīt; aizpildīt (ar dziju, diegiem, piemēram, izdilušu audumu, adījumu).
- paskaitīt Palasīt (piemēram, grāmatu).
- padricināt Palecināt (piemēram, bērnu).
- kūtrs Palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
- vilkt Palīdzēt (piemēram, mācībās).
- balsts Palīdzība (piemēram, morāla, materiāla).
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- palocīt Paliekt (ko, piemēram, uz leju, uz augšu).
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1).
- pagarināt Palielināt (kā) garumu, piemēram, stiepjot (to), pievienojot (tam) kādu detaļu, elementu.
- papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
- papildināt Palielināt (piemēram, kā koncentrāciju, intensitāti).
- piedot Palielināt (piemēram, spēku, ātrumu).
- pastiprināt Palielināt (piemēram, spēku, spiedienu).
- piespiest Palielināt (piemēram, veicamā darba) intensitāti, tempu.
- savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu.
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā, virzienā).
- kāpt Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu); arī uzlaboties.
- izacelties Palielināties, pieplūst (piemēram, par ūdeni ūdenstilpnē).
- kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2).
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
- vaņķis Paliels gabals (piemēram, maizes).
- padzert Palietot (piemēram, zāles).
- būsters palīgierīce iekārtas (mašīnas), ātruma, spēka vai citu parametru palielināšanai; starta paātrinātājs, piemēram, raķetei vai lidmašīnai.
- izstrādātāja aprīkojums palīgprogrammu (rutīnu) kopa, kas lietojumprogrammu izstrādātājam atvieglo programmu veidošanu, ievērojot konkrētās to darbību vides īpatnības (piemēram, grafisko lietotāja saskarni, operētājsistēmu, datu bāzu pārvaldības sistēmu u. c.).
- zaudēšana palikšana bez (kā), piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ
- zaudēt Palikt bez (kā), piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
- pagaldīt Palobīt (piemēram, zirņus, pupas).
- māt Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
- cerēt Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda).
- paskolot Pamācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- paskoloties Pamācīties (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- rumpis Pamatdaļa, galvenā daļa (piemēram, augiem, priekšmetiem).
- ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi.
- grafikas elements pamatelements, piemēram, punkts, lauzta līnija, kuru izmanto apvidus objekta attēlošanai vektoru kartē.
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (piemēram, mašīnai, ierīcei, iekārtai).
- podests Pamatne (kā, piemēram, skulptūras) novietošanai.
- kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls.
- plintuss Pamatne, apakšējā daļa (piemēram, kolonnai, skulptūrai).
- lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem).
- motivēt Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu); arī argumentēt.
- balstīt Pamatot, pierādīt (piemēram, kādu domu, atziņu) - par faktiem, atziņām u. tml.
- satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai); kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām).
- dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
- komplikācija Pamatslimībai pievienojies patoloģisks process, kas nav pamatslimībai obligāts, tomēr ir ar to saistīts, piemēram, virusāla pneimonija gripas laikā.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
- izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.).
- izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām).
- iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
- paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
- parustīt Pamiecēt (piemēram, ar pelniem, alkšņu mizām).
- mīstalēt Pamīšus likt (lūkus), piemēram, darinot, pinot vīzes vai veidojot tām dubultpinumu.
- ierosme Pamudinājums, rosinājums (piemēram, radošā darbā).
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- izspiest Panākt (ko, piemēram, ar varu, viltību, krāpšanu).
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida.
- lecināt Panākt (parasti, viegli sitot), ka atdalās (piemēram, miza no koka).
- pīt Panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme.
- nodrošināt Panākt (piemēram, ar ierīces, mehānisma palīdzību), ka (ko) var iedarbināt, izmantot tikai noteiktas personas.
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- ievadīt Panākt (piemēram, ieelpojot, injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst (organismā).
- izjemt Panākt (piemēram, izceļot, izvelkot, izlaužot), ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
- kverkšināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
- kverkšķināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
- iegūt Panākt (piemēram, mācoties), ka paliek apziņā.
- piestiprināt Panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt).
- ievadīt Panākt (piemēram, sūknējot), ka (gāze) ieplūst (kur iekšā).
- pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- uzvinnēt Panākt sev labvēlīgu rezultātu, spriedumu (piemēram, strīdā, prāvā).
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- atslābināt Panākt vai ļaut, ka atslābst (piemēram, muskuļi); būt par cēloni, ka atslābst (piemēram, muskuļi).
- svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
- sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
- pārturkot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst turku tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot turku valodu) - par cittautieti.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
- izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
- iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā, piemēram, sabiedriskās attiecības) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- saplūksnāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
- saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām.
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks.
- paseklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
- sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
- nospiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās.
- lēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst lēnāks.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
- uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
- uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze, atmosfēra) jonizējas.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iecere) nav realizējams.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kā kopums) kļūst bagātīgāks, plašāks.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
- saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko).
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
- pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihe, tās procesi) kļūst nejūtīgi.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
- uzvēdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
- sasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem.
- piepildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa, bedre, sprauga) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.)
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
- vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- uzvērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (1).
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, zināšanas, izpratne, izpēte) kļūst pilnīgāks, saturīgāks.
- šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) jūk, šķīst (piemēram, vāroties).
- tuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piedalās, pievienojas (piemēram, darbam, pasākumam, organizācijai).
- griezt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi (piemēram, par parādībām dabā).
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem).
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
- pieplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā).
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piemēram, pa kādu virsmu).
- noplucināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram audums) zaudē krāsu.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi; nīdēt 1(2).
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pavērst Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam).
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam.
- nokausēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pieliet Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums) piepilda (ko).
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes.
- pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, ainavā) ir nozīmīgs, arī jauns elements.
- izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
- paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, ziņas, valodas) neizplatās tālāk, neturpinās.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma); panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma).
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (piemēram, vēlēšanās, jūtas).
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
- izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt.
- izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedināt.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust.
- izdzēst Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, psihisks stāvoklis).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts.
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme).
- lauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- (uz)lauzt (arī salauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- salauzt (arī uzlauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, caurums, robs).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, doma, ideja).
- lādēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas elektriskais lādiņš (piemēram, elementārdaļiņai).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
- zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piemēram, raksts, ornaments).
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- vākt Panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu.
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija).
- nomaisīt Panākt, ietekmēt (piemēram, atrunājot, pārliecinot), ka maina (nodomu); arī izjaukt, nepieļaut (ko).
- iestīvināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti); iecietināt.
- iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti).
- pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti); pārcietināt.
- ieaudzēt Panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug un kļūst izmantojami (piemēram, saimniecībā).
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
- liet Panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē.
- izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, telpa, kur tas, piemēram, dzīvo, strādā).
- samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā).
- noklusināt Panākt, ka (kāds) neizplata tālāk, neizpauž (piemēram, ziņas, valodas).
- pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā; piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
- nodot Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai.
- uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
- lakonizēt Panākt, ka (kas, piemēram, doma, izteiksmes līdzekļi) kļūst lakonisks.
- pievienot panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts; radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību; arī pieslēgt.
- pilnveidot Panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- likvidēt Panākt, ka (kas, piemēram, organizācija, uzņēmums) pārstāj, beidz darboties.
- turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- saputot Panākt, ka (kas, piemēram, ziepes) rada, parasti daudz, putu.
- pamazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā.
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2).
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1).
- ievirzīt Panākt, ka (piemēram, darbība, norise) kļūst mērķtiecīga, iegūst noteiktu virzību.
- padzīt Panākt, ka (piemēram, darbs) tiek veikts, veicas straujāk.
- nokrāsāt Panākt, ka (piemēram, dzija, audums) piesūcinās ar krāsvielu.
- nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, īpašība, pazīme) paliek nemainīga.
- izveidot Panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām; arī pilnveidot.
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- pārpildīt Panākt, ka (piemēram, tirgus, veikals) ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko).
- palaist Panākt, ka (piemēram, transportlīdzeklis) virzās, arī sāk virzīties (kur, kāda virziena u. tml.).
- iepotēt Panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas).
- izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
- izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds).
- atjaunot Panākt, ka izveidojas, rodas atkal, no jauna (piemēram, psihisks vai fizisks stāvoklis).
- atradināt Panākt, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība); būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība).
- potēt Panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
- uzvelt (uz) (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
- uzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
- izņemt Panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot).
- nostiprināt Panākt, ka neplūst, nenogrūst (piemēram, smiltis), nepārvietojas (kāpas).
- laist dibenā Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
- nodot Panākt, ka pārņem, apgūst (piemēram, zināšanas, tradīcijas).
- iedarbināt Panākt, ka sāk darboties (piemēram, mehānisms, ierīce).
- pieslēgt Panākt, ka sākas (piemēram, elektriskās enerģijas, ūdens, gāzes) piegāde (kam).
- karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
- piesaistīt finansējumu panākt, ka tiek ieguldīti naudas līdzekļi (piemēram, kādā projektā)
- atņemt Panākt, ka zaudē, neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
- savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu.
- sagraut Panākt, parasti varmācīgi, ka beidz pastāvēt (piemēram, organizācija); panākt, ka beidz pastāvēt (piemēram, kolektīvs, organizēts cilvēku kopums).
- pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- cepešpanna Panna produktu (piemēram, gaļas, mīklas) cepšanai cepeškrāsnī vai krāsnī.
- paņēmiens Pants (piemēram, dziesmai), arī posms, rindkopa (tekstā).
- starpkadru pāreja paņēmiens, ar kādu tiek veikta attēlu nomaiņa montāžas vietā; piemēram, diafragmas atvēršanās – kadra sākums, attēlam atklājoties no tumsas pieaugošā aplī, vai arī satumsums un izgaismošanās – attēla satumšana līdz pilnīgi melnam ekrānam kadra beigās un izgaismošanās no pilnīgi melna ekrāna nākamā kadra sākumā.
- laikdale Paņēmiens, kurā katram pārraides kanālam izmanto atsevišķu laika intervālu, kas periodiski atkārtojas, piemēram, blīvēšanas, komutācijas vai daudzpiekļuves operācijās.
- metodika Paņēmienu kopums (kā, piemēram, darba, pētījuma) veikšanai.
- sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
- vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā.
- līdzētājprogramma papildprogramma globālā tīmekļa pārlūkprogrammā, kas ļauj apstrādāt multivides datnes, kurās ir, piemēram, videoinformācija, audioinformācija un informācija par kustīgiem attēliem.
- kabata Papildtelpa, nodalījums (piemēram, skatuvei).
- piedeva Papildu sniegums, izpildījums ārpus programmas (piemēram, koncertā).
- diakritiskā zīme papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi.
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (dažiem dzīvniekiem, piemēram, kāmjiem).
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
- pielaist Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu).
- pārdot Par atlīdzību nodot kāda rīcībā (piemēram, savu darbaspēku).
- varens Par dabas parādībām, veidojumiem (piemēram, par ūdenstilpēm).
- virtuālā darbvirsma par displeja ekrāna fiziskajām robežām lielāka darbvirsma, kurā ir, piemēram, teksts, attēli, logi.
- izvīties Par gariem, lokaniem priekšmetiem, piemēram, auklu, stiepli.
- pašķirties Par kā (piemēram, matu) kopumu.
- kapāt Par ko sīku, graudainu (piemēram, smiltīm).
- lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piemēram, mugursomas) nešanai.
- Rivjēra Par rivjērām dažkārt dēvē ainaviski līdzīgus piejūras kūrortu rajonus citās valstīs, piemēram, Kornvolas rivjēra Lielbritānijā.
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
- sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi.
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties.
- piesacīt Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu).
- izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi.
- izbrist Parādīties (piemēram, no miglas, mākoņu aizsega) - par debess spīdekļiem.
- iemesties Parādīties (piemēram, sejā, acīs) - parasti par jūtu izpausmi.
- dadžot Parādīties asumiem; arī pārnestā nozīmē, piemēram, sarunā.
- rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) - par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, par smaidu, sārtumu u. tml.
- atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku.
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega).
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pārsātināt Pārāk aizņemt (laikposmu), piemēram, ar pasākumiem, darbībām.
- banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
- pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
- pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, ogas), nogurt.
- pārskriet Pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- zlēmete Pārāk izmirkusi, piemēram, gaļa.
- vājš Pārāk niecīgs, nepietiekams (piemēram, par cerībām, iespējām, arī pierādījumiem).
- pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
- kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
- darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji.
- diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu.
- strukturālais parametrs parametrs, kas raksturo kādu sistēmas vai tās elementa struktūras īpašību un kas noteikts, tieši izmērot, piemēram, sprauslu izsmidzināšanas spiediens, atstarpes lielums u. c.
- cikla laiks parametrs, kas raksturo spēkratu darbības posma ilgumu: laika periods pilna cikla veikšanai; piemēram, laiks, kurā automobilis veic vienu apritumu vai loka maršrutā - visu loku.
- inversija Parastās vārdu kārtas maiņa (piemēram, teikumā).
- tik Parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
- šņirks Parasti atkārtojumā, raksturo skaņas, kas rodas ar asu dzelzs griezni griežot (vai skrāpējot) kādu cietu materiālu, piemēram, akmeni.
- klajā Parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- rota Parasti savienojumā "rotas lieta": priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- tārtiņveidīgie Parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- garlaicīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- tālu Parasti savienojumā ar "cik", "tik"; norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti.
- nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": parasti ņemt sev līdzi (piemēram, dokumentu, kādu priekšmetu).
- pavirzīt Parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
- pagrozīt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīt (piemēram, ķermeņa daļu).
- atslēgburts Parasti trīs burtu grupa, ko uzrāda uzziņu izdevumos lappuses augšpusē, piemēram enciklopēdijās vai vārdnīcās, lai fiksētu lappuses vai slejas pirmo vai pēdējo vārdu.
- nokasījums paraugs, kas iegūts nokasot no kādas virsmas, piemēram, dzemdes kakla.
- ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
- cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus.
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums).
- piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1).
- piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū.
- pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot (kā) stāvokli, darbību, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas.
- rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, skaņdarbu), parasti pirms (tā) laišanas klajā.
- pārčokāt Pārbikstīt, pārrakņāt, arī pārārdīt (piemēram, sienu).
- pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna).
- atcelt Pārcelt šurp (piemēram, ar laivu, plostu).
- pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur, piemēram, dzīvot, strādāt).
- pārlaist Pārciest (piemēram, negatīvu emocionālu stāvokli).
- aizstāvis pārdabiska būtne (piemēram, Dievs, dievība vai kāda svētā tēls), kas sargā un rūpējas (par kādu, ko)
- dot uz kartītēm pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
- izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- uzdevums Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība.
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei.
- hidromantija Pareģošana pēc ūdens, piemēram, vērojot iemestā akmens radīto ūdens ņirboņu, diegā iesieta gredzena iemērkšanu traukā ar ūdeni u. tml.
- nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
- pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu vai gaismēnas toņiem (piemēram, no spilgta uz bālu, no tumša uz gaišu).
- bronhospazma Pārejoša bronhu muskulatūras kontrakcija, piemēram, bronhiālās astmas vai hroniska bronhīta gadījumā.
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
- žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt.
- žākstīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt).
- sifons Pārgāzne ūdens novadīšanai, piemēram, no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem.
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
- patārkavāt Parīvēt (piemēram, sakņaugus).
- pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu).
- delinkvence pārkāpums, piemēram, melošana, zagšana, seksuālā perversitāte.
- miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
- iekalt Pārklāt (ar akmeņiem, granītu u. tml., piemēram, krastmalu).
- oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma) virsmu ar kāda savienojuma (piemēram, oksīda, sulfīda) kārtu.
- norasot Pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem).
- pārvilkt Pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
- apmest Pārklāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu.
- apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
- uztapsēt Pārklāt ar tapsējamo materiālu (piemēram, mēbeli, tās virspusi).
- pāraugt Pārklāties (ar augiem) - piemēram, par vietu, (kā) virsmu; augot pārklāt (vietu, kā virsmu) - par augiem.
- noaugt Pārklāties (ar augošiem augiem, to daļām) - piemēram, par vietu, citiem augiem.
- pārvilkties Pārklāties (ar kā, piemēram, ledus, sniega, kārtu).
- pāraugt Pārklāties (ar plēvi, krevi u. tml.) - piemēram, par brūci; pārklāt (piemēram, brūci) - parplēvi, krevi u. tml.
- nomesties Pārklāties (piemēram, ar izsitumiem).
- rasot Pārklāties (piemēram, svīstot) ar sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm.
- sirmot Pārklāties ar ko pelēcīgi baltu (piemēram, ar sūnu, sarmu).
- apbūbēt Pārklāties ar plānu pelējuma kārtiņu (piemēram, par pienu).
- norasot Pārklāties ar rasu; pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem.
- pārsnigt Pārklāties ar sniegu (piemēram, par zemi).
- nosabērties Pārklāties, piemēram, ar izsitumiem, plankumiem.
- karkšināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
- kārkšināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
- karkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
- kārkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
- pārliet Pārlaistīt (piemēram, augus, augsni).
- ticība pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- sentiments Pārlieka emocionalitāte, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
- zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
- pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu).
- pavērsties Pārmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
- pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai; pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- rigorisms Pārmērīga stingrība, nelokāmība (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- rigorozs Pārmērīgi stingrs, nelokāms (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēciena).
- mest kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- pārnasāt Pārnēsāt (piemēram, priekšmetus).
- pārsanesties Pārnest (piemēram, priekšmetu).
- aizzīmēt Pārnest punktus un līnijas no rasējuma, piemēram, uz kāda materiāla, detaļas.
- mehāniskā pārnesumkārba pārnesumkārba, kurā griezes momenta maiņa notiek ar mehānisko pārvadu (piemēram, zobratu).
- līt Pārņemt (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- bakstīt Pārņemt (piemēram, pirkstus, galvu) - par asām, durstošām sāpēm.
- nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
- mantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības).
- pieņemt Pārņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus).
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārdzīt Pārpūlēt (darbā, piemēram, darba dzīvnieku).
- pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīt (2).
- pārstaipīt Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu.
- izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt.
- izstīvēt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); sastiept.
- izstaipīt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu).
- pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties.
- pārstaipīties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu.
- pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju.
- atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
- vērtums Pārraidīto ziņojumu informatīvā daļa, kurā nav ietverta ne ziņojuma sākuma daļa - vadības informācija, piemēram, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojumu tipu un tā prioritātes līmeni, ne arī ziņojuma noslēgums ar identifikācijas vai vadības informāciju, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās.
- norakstīt Pārrakstīt (tekstu no kā, piemēram, grāmatas, žurnāla) savām vajadzībām.
- pārsieties Pārsiet sev (piemēram, lakatu).
- uzlaist Pārsniegt (kā, piemēram, piegrieztnes) robežizmēru.
- izkonkurēt Pārspējot (piemēram, kvalitātē), aizstāt (ko) - piemēram, par ierīcēm, vielām.
- veikt Pārspēt, uzvarēt (kādu), piemēram, sacensībās, bruņotā cīņā.
- hiperkompensācija pārspīlēta kompensācija, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanās pāri normai mitrālās stenozes gadījumā; pārmērīgs eritrocītu skaita pieaugums pēc asins zuduma vai hemolīzes gadījumā.
- uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
- uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums (piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēta izlikšanās.
- padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru); kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
- nozust Pārstāt darboties (piemēram, kādā nozarē).
- izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.).
- pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- pamest Pārstāt ietekmēt (kādu) - piemēram, par situāciju, psihisku stāvokli.
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- pārkāsēt Pārstāt klepot, vairs neklepot (piemēram, pēc slimības).
- pārklibāt Pārstāt klibot (piemēram, pēc ievainojuma).
- aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā).
- sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- konvents Pārstāvju sapulce (piemēram, valstī, dažās partijās).
- puante Pārsteiguma efekts; kulminācija (piemēram, darbībā, norisē).
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- sausās brokastis pārtikas koncentrāti, kas pilnīgi gatavi izmantošanai uzturā, piemēram, kukurūzas un kviešu pārslas, kukurūzas, rīsu un kviešu pūslīši.
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
- cukurs pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm.
- nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1).
- konservēt Pārtraucot izmantot, celt, attīstīt tālāk (piemēram, celtnes), saglabāt (tās) kādā stāvoklī.
- paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā).
- izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
- pamest Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli).
- kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
- apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
- sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
- lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību); pārspēt, uzveikt.
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm).
- izastāties Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu.
- izstāt Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu.
- paralizēt Pārtraukt, vājināt (piemēram, darbības spēju, norisi).
- aparatūrpārtraukums Pārtraukums, ko rada ārējo iekārtu, piemēram, tastatūras, diskdziņu, ievadizvades pieslēgvietu, peles vai centrālā procesora, darbība.
- parupai Parupji (piemēram, malt).
- parups Parupjš (piemēram, par miltiem); tāds, kas ir cepts no šādiem miltiem.
- pabikstīt Parušināt (piemēram, ogles).
- pārvaldnieks Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks.
- administrācijas izmaksas pārvaldības un saimnieciskās darbības izmaksas, ko nevar attiecināt uz galvenajām uzņēmuma funkcijām (piemēram, ražošana, realizācija, pētniecība).
- pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām).
- raisīties Pārvarēt (piemēram, atmiņas, jūtas, domas).
- veikt Pārvarēt (piemēram, grūtības, šķēršļus).
- pārspēt Pārvarēt (piemēram, nevēlamus apstākļus, nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pievarēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
- pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
- lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
- izlauzties Pārvarot grūtības, sasniegt augstāku stāvokli (piemēram, sabiedrībā, darbā).
- izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
- lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam).
- lauzties Pārvarot šķēršļus, plūst (piemēram, par ūdeņiem).
- labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (piemēram, tekstu, izteikumu).
- rekonstruēt Pārveidot (ko, piemēram, celtni, iekārtu) pēc jauniem principiem.
- sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
- pārgriezt Pārveidot (piemēram, kāda raksturu).
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, mākslas darbu, tā elementus) citādi, arī par ko citu.
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, priekšmetu) atbilstoši kādām prasībām, arī par ko citu.
- pārstrādāt Pārveidot (piemēram, tekstu, projektu).
- pārkārtot Pārveidot (piemēram, telpas, celtnes) iekārtojumu.
- instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- granulēt Pārveidot granulās (1) (pulverveida masu, piemēram, minerālmēslus).
- sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
- pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
- gazificēt Pārvērst (cieto kurināmo, piemēram, akmeņogles, degakmeni, kūdru) deggāzē.
- granulēt Pārvērst (kādu materiālu, piemēram, metālu, stiklu) granulās (1).
- iztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, balsi).
- uztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, sejas vaibstus).
- izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko) - piemēram, par darbību, pasākumu.
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās); pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- sadurties Pārvietojoties strauji saskarties (piemēram, par vielām, to daļiņām, fizikāliem ķermeņiem).
- uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
- sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) - piemēram, par parādībām dabā.
- pārbāzēt Pārvietot (piemēram, uzņēmumu) uz citu vietu.
- pārsviest Pārvietot (uz citu vietu, piemēram, darba brigādi, nodaļu).
- pacelt Pārvietot no horizontāla, nokarena stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī (piemēram, atverot, aizverot ko).
- liešķerēt Pārvietot, grābt ar liešķeri (piemēram, graudus, miltus).
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- spietot Pārvietoties (parasti lidot) ciešā kopumā (piemēram, par vielu daļiņām).
- migrēt Pārvietoties (piemēram, atmosfēra, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) - par vielām.
- šaubināt pārvietoties (ūdenī, piemēram, par zivju nārstu).
- pārsviesties Pārvietoties (uz citu vietu, piemēram, dzīvot, strādāt).
- slīdēt Pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu.
- pārmainīties Pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
- sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
- pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
- pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to).
- pārcelt Pārvirzīt, piemēram, sarunu, stāstījumu (no viena temata, laika u. tml. citā).
- pārraudzīt Pārzināt un uzraudzīt (piemēram, kā stāvokli, darbību).
- agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju).
- darbība Pasākumi, ko darbošanās laikā realizē, piemēram, iestāde, komisija u. tml.
- triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados.
- skate Pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē.
- sapulce pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus; šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadošas institūcijas funkcijas.
- apdrošināšana Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā).
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
- izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
- aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines.
- dabiskās robežas pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni.
- tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- salons Pasažieru telpa (piemēram, lidmašīnā, kuģī, autobusā).
- ievadpiezīme Paskaidrojoša piezīme, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, kādu rakstu).
- ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu.
- ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu); iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā).
- paškambāt Paskaldīt (piemēram, gatavojot skalus).
- padiktai Paskaļi (piemēram, runāt).
- pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- bojāt Pasliktināt (piemēram, garastāvokli, attiecības).
- bojāties Pasliktināties (piemēram, par garastāvokli, attiecībām).
- iedot roku Pasniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu).
- padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību.
- konstants Pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par parādībām dabā).
- piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu).
- izstiept Pastiepjot izvirzīt (piemēram, roku).
- pasastiepties Pastiepties (piemēram, par audumu, adījumu).
- sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
- pamatīgi Pastiprināti, intensīvi, lielā mērā (iedarboties uz ko) - piemēram, par norisi, stāvokli.
- pakrapmalēt Pastīvināt (piemēram, veļu).
- aizsacīt Pasūtīt (piemēram, ko izgatavot).
- līdz ar nagiem Pašā pēdējā brīdī (piemēram, paspēt kur nokļūt).
- pašaprūpes aktivitātes pašaprūpes darbības, kas cilvēkam jāveic katru dienu; piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, ēšana, izkāpšana no gultas vai krēsla, pārvietošanās, tualetes izmantošana un izvadprocesu kontrole.
- abisālās nogulas pašas dziļākās nogulas jūrās un okeānos, kas sastāv gk. no organogēnām dūņām un minerālnogulām, piemēram, sarkanais dziļjūras māls.
- paknaps Pašaurs, pamazs (piemēram, par apģērbu, apaviem, arī telpu).
- pļuncka Pašķidra, nepatīkama, bezformīga viela (piemēram, sapuvuši āboli).
- palaist Pateikt (piemēram, asprātību).
- uzdot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru); sniegt (ziņas, datus).
- iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru).
- patentgrupa Patentdienesta darbinieku grupa (piemēram, iestādē, organizācijā).
- izlietot Patērēt (piemēram, spēku, enerģiju).
- pašsagāde Patērētāju, vietējo organizāciju veikta (piemēram, izejvielu, kurināmā) sagāde.
- piekāje Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa; vieta pie šādas daļas.
- rēns Patīkami silts, arī patīkami vēss, parasti bez vēja (par laikapstākļiem, laikposmu); patīkami silts, arī patīkami vēss (piemēram, par gaisu, vēju).
- perforācija patoloģisks process, kurā kāda orgāna (piemēram, kuņģa, dzemdes) sienā rodas caurums.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
- vokālisms patskaņu un divskaņu sistēma (piemēram, valodā, dialektā).
- noturēt Paturēt, neatdot (piemēram, ieņemto stāvokli, iegūto vietu, īpašumu).
- kopa patvaļīgu elementu savienojums vienā veselā (arī klase, sistēma utt.), ko raksturo noteikta īpašība vai pazīme (piemēram, visu veselo skaitļu kopa, kuri dalās ar 5).
- kalva Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā); pauguru rinda līdztekus kāpām (Kurzemes jūrmalā).
- tumst Paust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
- lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
- mīlināt Paust mīlestību, maigumu, draudzīgumu, vairākkārt vēršoties (pie kāda), piemēram, ar laipniem vārdiem.
- gavilēt Paust prieku, sajūsmu (piemēram, par acīm, seju).
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
- izmurgot Pavadīt murgos (piemēram, kādu laika posmu).
- šapirografēt Pavairot (piemēram, tekstu, attēlu) ar šapirogrāfu.
- hektografēt Pavairot (piemēram, tekstu, zīmējumu) ar hektogrāfu.
- piemegžt Pavairot cilpas, acis (piemēram, adot, gatavojot nītis, tīklu) pietiekami, daudz.
- pairt Pavājināties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
- ieguldīt Paveikt (ko nozīmīgu, piemēram, kādā nozarē).
- sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
- pārsniegt Paveikt, izpildīt vairāk par paredzēto, uzdoto (piemēram, plānu, uzdevumu).
- iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi); būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
- nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku).
- pasadarīties Paveikt, piemēram, mājas darbus.
- izgreznojums Paveikta darbība --> izgreznot; tas (piemēram, priekšmets), ar ko izgrezno.
- izveidojums Paveikta darbība --> izveidot (2); pārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- ekipējums Paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt; nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai).
- finierējums Paveikta darbība, rezultāts --> finierēt; finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam).
- izdrupums Paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt; izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī).
- izgruvums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrūt (1); izgruvusi vieta (piemēram, mūrī).
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot(1); tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas).
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3); tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
- piešuvums Paveikta darbība, rezultāts --> piešūt(1); tas, kas ir piešūts (piemēram, tērpa pagarināšanai).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3); tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas; pirmā (spēju, talanta) izpausme.
- plisējums Paveikta darbība, rezultāts --> plisēt; speciāli apstrādātu sīku, regulāru ieloču kopums (piemēram, tērpā, audumā).
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt(1); daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
- robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot; robu kopums (piemēram, priekšmetā).
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- stiebrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiebrot; stiebru kopums (piemēram, augu audzē).
- stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
- zīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> zīmēt (1); attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu.
- pagrieziena punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
- pagrieziena (arī pavērsiena) punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
- nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
- pašķirt Pavērt, parasti uz abām pusēm (piemēram, aizkaru, priekškaru).
- pamentēt Pavicināt (piemēram, roku, ķepu).
- pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu (piemēram, ar roku, priekšmetu).
- iemuļļāt Pavirši, nekārtīgi (ko) izdarīt (piemēram, iesēt).
- nokņapāt Pavirši, nemākulīgi nocirst (piemēram, zarus).
- nekārtība Paviršība, nolaidība (piemēram, savu pienākumu izpildē).
- nekārtīgs Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kas neievēro disciplīnu.
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, garām (kam), arī gar (ko).
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pariezt Pavirzīt uz augšu (piemēram, degunu, purnu, galvu).
- padzīt Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot, nelielu attālumu.
- paiet Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
- pārkārtavāt Pazaudēt (naudu, materiālās vērtības), piemēram, kāršu spēlē.
- paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
- noputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot maksājumus, parādus); izputēt.
- izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
- sadullēt Pazaudēt skaidras domāšanas, spriešanas spējas (piemēram, no slimības, karstuma u. tml.); apjukt, apdullt.
- apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (piemēram, no indīgām vielām).
- nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem).
- kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām); krist.
- krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām); kristies.
- boncis Pazems, apaļš trauks (piemēram, paliela krūze, māla vai metāla pods, neliels spainis u. tml.).
- vēsma Pazīme, parasti jauna (piemēram, parādībai, norisei), kas ir samērā vāji izteikta.
- sliede Pazīmes, kas paliek, piemēram, pēc kādas darbības, procesa, notikuma.
- zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
- nodot Paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, informāciju).
- zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
- aiziet garu ceļu pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu).
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot sev (piemēram, iemaņas, īpašības).
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, iekārtots (piemēram, grāmatu, gleznu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- kārta Pēc noteiktām pazīmēm (piemēram, pēc vecuma, ģimenes stāvokļa, nodarbošanās) apvienota cilvēku grupa.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus); darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu).
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piemēram, kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons.
- pēc deguna (arī deguniem) pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu).
- izziņa Pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, datorā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
- pieņemt Pēc savstarpējas vienošanās uzskatīt (ko), piemēram, par mērvienību, simbolisku apzīmējumu.
- sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes pārpalikusī (piemēram, zaru, galotņu) koksne.
- nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) - piemēram, zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
- atpēdas Pēdas (piemēram, smiltīs, sniegā).
- nobeigums Pēdējā daļa, beigas (piemēram, tekstam, daiļdarbam, skaņdarbam).
- noslēgums Pēdējā daļa, beigas (piemēram, tekstam, daiļdarbam, skaņdarbam).
- beigas Pēdējās rindas, lappuses, pēdējais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā); šādu rindu, lappušu, nodalījumu saturs.
- katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās; arī bojāeja.
- pieķert sevi pēkšņi apzināties (piemēram, sava psihisko stāvokli).
- atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
- pārgriezt Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu.
- sašķīst Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piemēram, par nodomiem, plāniem).
- izsisties Pēkšņi izkļūt, atbrīvoties (piemēram, no kāda psihiska stāvokļa).
- izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
- sisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) - par asinīm.
- iesisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārsteigt Pēkšņi iztraucēt (kādu, kas dara ko, atrodas kādā stāvoklī) - piemēram, par skaņu.
- brukt Pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām).
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- pazaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- (pa)zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- iesisties Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
- ielauzties Pēkšņi pārņemt (piemēram, par prieku, skumjām).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- iedurties Pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
- sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
- sprukt Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu.
- pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
- pārcirst Pēkšņi uzliesmot (tumsā) - piemēram, par zibeni.
- sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
- atsprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
- pasprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
- sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
- sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piemēram, par smaržu, gaismu, skaņu).
- ieklupt Pēkšņi, strauji parādīties (kur) - piemēram, par vēju, uguni.
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
- peldorgāns Peldēšanai nepieciešams orgāns (piemēram, zivīm, vēžiem, medūzām, ūdenī dzīvojošiem kukaiņiem).
- garensija peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim, atkarībā no atrašanās vietas tas iegūst specifisku nosaukumu, piemēram, dibenstringers, sānstringers, klājstringers.
- ieperforēt Perforējot ieveidot (kur, piemēram, zīmes, tekstu).
- aktinīdi Periodiskās sistēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs; aktinoīdi.
- tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai.
- pulsēt Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē.
- prese periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu) kopums; arī jebkāda veida iespieddarbu kopums.
- orgāns Periodisks preses izdevums (piemēram, laikraksts, žurnāls).
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
- trauksmes cēlājs persoma, kas sabiedrībai dara zināmu konfidenciālu informāciju, lai, piemēram, publiski atklātu nepieņemamas situācijas, piemēram, korupciju.
- fiduciārijs persona (fiziskā vai juridiskā), piemēram, banka, kurai saskaņā ar vienošanos par trastu ir nodota pilnvarotā valdījumā noteikta manta.
- bukmeikers Persona, arī uzņēmējs, kas profesionāli nodarbojas ar derību slēgšanu, piemēram, jāšanas vai suņu skriešanās sacīkstēs, boksā, futbolā.
- ieguvējs persona, kas izcīnījusi, sasniegusi ko (piemēram, apbalvojumu, titulu)
- civiliedzīvotājs Persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona.
- pilnvarnieks Persona, kas neoficiāli ir pilnvarota, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai.
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu mākslas, muzejniecisku vai cita rakstura pasākumu un pārrauga tā norisi (piemēram, izstādes kurators).
- prasmīgs lietotājs persona, kas prot profesionāli strādāt ar datoru un kas izmanto lietojumprogrammu paplašinātas iespējas, piemēram, izklājlapas vai teksta procesorus.
- komitents Persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina.
- aprūpētājs Persona, kas uzņēmusies rūpes par citu personu, piemēram, māte, kas kopj slimu bērnu.
- bijušais likumpārkāpējs persona, kurai ir piespriests sods par likumpārkāpumu un kura vai nu vēl izcieš sodu (piemēram, atrodas probācijas uzraudzībā), vai kurai soda termiņš jau ir beidzies.
- viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- plānais serveris personālais dators, kura aparatūra un programmatūra ir pietiekama tādu atsevišķu funkciju izpildei datoru tīklā kā, piemēram, piekļuve datnēm, piekļuve lasāmatmiņas kompaktdiskiem, drukāšana, piekļuve internetam.
- augšējā atmiņa personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 megabaits, augšējā atmiņa ir pamatatmiņas daļa starp 640 kilobaitiem un 1 megabaitu, ko parasti rezervē dažādas aparatūras (piemēram, videoadapteru, seriālo pieslēgvietu u. c.) vadībai un lasāmatmiņas ievadizvades pamatsistēmai.
- skaņas karte personālo datoru palīgierīce, kas no ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas; izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, tā parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piemēram, sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
- personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus.
- galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, Krievijā līdz 1917, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos.
- baltās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst; ētiskie hakeri.
- melnās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto nelegāliem vai ētiski nepieņemamiem mērķiem, piemēram, lai atrastu drošības robus un tādā veidā programmatūru izmantotu noziedzīgām darbībām.
- palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem.
- sociālais tīkls personisko attiecību un sociālo mijiedarbību kopums, kas savieno indivīdus (piemēram, cilvēkus, kas ir pazīstami vai kas savā starpā sazinās).
- plencēt Pērt, sist (piemēram, ar pātagu).
- plenčot Pērt, sist (piemēram, ar pātagu).
- komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
- rekognoscēt Pētīt (piemēram, apvidu, klimatiskos apstākļus) pirms kādu darbu sākšanas.
- cilt Pieaugt, celties (piemēram, rūgstot).
- piebirzināt Piebārstīt, piekaisīt (piemēram, ar salmiem, pelavām).
- pietaisīties Piebiedroties, pievienoties (piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai), parasti uzmācīgi.
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai).
- paļķiņņiks Piecdesmit naudas vienību (piemēram, latu, santīmu, eiru, centu).
- kroņa numurs piedalīšanās (sporta sacensībās), priekšnesums (piemēram, koncertā), ar ko gūst drošus panākumus.
- būt kabatā piederēt, būt iegūtam, būt iegādātam (piemēram, par naudu, dokumentiem).
- piegaža Piedeva (piemēram, ēdienam).
- palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem).
- uztraukties piedzīvot psihisku stāvokli, kas saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels nemiers, saviļņojums; kļūt uztrauktam
- pazaudēt Piedzīvot zaudējumu (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā).
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi); izjust.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- pierīdīt Pieēdināt (piemēram, tādu, kas ir rijīgs, kas daudz ēd).
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma).
- pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
- ieglaust Pieglaužot ielikt, iekļaut (kur, piemēram, galvu).
- pievilkt Piegriezt, pieskrūvēt ciešāk (piemēram, uzgriežņi).
- panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
- vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem).
- piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- piekrāmēt Piekārtot (piemēram, telpu).
- sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā.
- pielāpīt Pielabot (piemēram, priekšmetu).
- pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
- maskulinizēties Pielīdzināties vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- pārvīrietiskoties Pielīdzināties vīrietim (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt.
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdegt.
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt; ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
- dalikt Pielikt pie ķermeņa daļas (piemēram, priekšmetu, kompresi).
- piemeisterēt Pielikt, piestiprināt, piekonstruēt (piemēram, kādu detaļu ierīcei, rīkam).
- apozīcija Pielikums, apzīmētājs lietvārds (tai pašā locījumā, kādā ir vārds, kuram tas pakārtots), piemēram, vāverīte kuplastīte.
- kolāža Pielīmējums vai piespraudums (piemēram, gleznai, zīmējumam).
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
- sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu); kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko).
- sapisties pieļaut kļūdas (piemēram, runājot, veicot kādu darbību); kļūdaini, neprecīzi atstāstīt, izklāstīt
- pakļaut Pieļaut, arī panākt, ka (kāds, kas) nonāk (piemēram, kādu apstākļu) iedarbībā.
- piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
- pielaist Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti telpa) piepildās (piemēram, ar dūmiem).
- pamest Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums); atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā).
- uzlaist Pieļaut, ka uzaug (uz kādas vietas, piemēram, krūmi).
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- exempli gratia piemēram; kā piemērs.
- ad exemplum piemēram; paraugam; pēc parauga.
- par piemēru piemēram.
- par exemple piemēram.
- maļamība Piemērotība malšanai (piemēram, vielai).
- piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu).
- dibināt Pieņemt (ko) par pamatu (piemēram, spriedumam, klasifikācijai).
- pievākt Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku).
- pārņemt Pieņemt, pārmantot (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus); apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
- lēciens Piepeša pāreja (piemēram, no viena temata uz otru).
- krīze Piepešs bīstams pavērsiens slimības gaitā; strauja temperatūras krišanās dažādu slimību (piemēram, pneimonijas) gadījumā.
- pieskalot Piepildīt (piemēram, ar sanesumiem) - par ūdens strūklu, plūsmu.
- aizņemt Piepildīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu) - par tekstu, attēlu u. tml.
- aizķezēt Piepildīt ar netīrumiem, piemēram, pīpi ar nikotīnu.
- piepakulot Piepildīt, piebāzt ar pakulām (piemēram, spraugas).
- pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
- uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam, parasti papildinoties (piemēram, par trauku).
- uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām, izciļņiem (piemēram, par vielu, masu).
- uzpūsties Piepildoties, parasti fizioloģisku traucējumu dēļ, ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi, zarnām).
- daplikšt Pieplacināt pie zemes (piemēram, sienu, labību) - par lietu.
- ievākt Pieprasīt un saņemt (piemēram, nodevas).
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt (piemēram, burtnīcā, žurnālā, lai saglabātu, neaizmirstu).
- sarast Pierast (piemēram, pie sadzīves, darba apstākļiem).
- apvārdot zobus pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos).
- pievilkt Piesaistīt (piemēram, uzmanību, skatienu).
- pietauvot Piesaistīt (ūdens transportlīdzekli, piemēram, piestātnei) ar tauvām, trosēm u. tml.
- pievienoties Piesaistīt sevi (kam, piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai) kopējas darbības veikšanai; iesaistīt sevi (kopējā darbībā, rīcībā).
- piemērcēt Piesālīt (piemēram, sēnes).
- dzintarskābe Piesātināta organiska karbonskābe, ko iegūst, piemēram, pārtvaicējot dzintaru.
- krepināt Piesiet (piemēram, laivu, zirgu).
- pieklauvēt Piesist (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), lai, radot troksni, signalizētu.
- apsist Piesitot (piemēram, dēļus, ādu), pārklāt (ko visā platībā, visapkārt).
- sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- iekļauties Pieskaņoties, pielāgoties (piemēram, plāniem, nosacījumiem), rīkoties saskaņā ar ko (piemēram, ar plāniem, nosacījumiem).
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par rupju, asu audumu, par asiem augiem).
- dadurt Pieskarties, piemēram, ar pirkstu, roku.
- daslēgt Pieslēgt, aizslēgt (piemēram, durvis).
- lumstīties Piesmērēties (2) - ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- piežmaudzīt Piespaidīt, izspiest sulu (piemēram, ogām vai biezpienam).
- pacelt bumbu piespēlēt bumbu virzienā uz augšu (piemēram, volejbolā).
- sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
- vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piemēram, etnisku vai sociālu grupu, tautu.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- piekļaut Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim.
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu).
- pielikt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot (tos).
- piekalt Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām.
- pierīkot Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu).
- birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu).
- atsaitēt Piestiprināt, nostiprināt ar saiti (piemēram, koka zaru).
- pielikt Piestiprināt, piemontēt (kam, piemēram, detaļu).
- piesieties Piestiprināties (piemēram, ar saiti); piesaistīties.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām (piemēram, audumu, koksni), parasti, lai aizsargātu no mitruma, puves, aizdegšanās.
- koskāties Piesūcinoties ar kādu vielu (piemēram, dubļiem), kļūt netīram, cietam.
- uzblīst Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu).
- uzblīzt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu).
- piezīsties Piesūkties (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem).
- piesviest Piesūtīt, norīkot papildus (piemēram, palīgspēkus).
- piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- apgarot Piešķirt cildenumu (piemēram, darbam, mūžam).
- izsniegt Piešķirt un nodot tiesīgajai personai (piemēram, pabalstu).
- dagriezt Piešķirt, iedalīt (piemēram, zemi) papildus.
- dot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt, izraisīt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
- piemilzt Pietūkt (piemēram, rodoties zemādas sastrutojumam, iekaisumam) - par ķermeņa daļām.
- izdalītājpieturzīmes Pieturzīmes, ar kurām izdala vārdus vai vārdu savienojumus (piemēram, iekavas, pēdiņas).
- pieplakt Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
- elektrificēt pievadīt elektrisko strāvu, piemēram, celtnei, ražotnei u. c.
- sakaut Pieveikt, uzvarēt, parasti pilnīgi (kādu), piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
- sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
- atgriezt Pievērst atkal (piemēram, domas).
- piesaistīt Pievērst sev (piemēram, kāda uzmanību, interesi).
- virzīties Pievērsties (noteiktam tematam, jautājumam) - piemēram, par sarunu.
- pārmesties Pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu).
- pārsviesties Pievērsties kam citam (par domām, jūtām u. tml.); pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu).
- izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
- sazāļot Pievienot (kam) zāļu līdzekļus; uzlikt (piemēram, brūcei) zāļu līdzekļus.
- piespert Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot.
- pievilkt Pievienot (piemēram, ar vadiem saistītās iekārtas, ierīces).
- dalikt Pievienot (piemēram, garšvielas, aizdaru).
- papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
- piekabināt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, ko lieku, neiederīgu).
- piekārt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, parasti ko lieku, neiederīgu).
- dalikt Pievienot (piemēram, materiālu).
- dasalikties Pievienot (piemēram, naudu) papildus.
- pielikt (ko) no sevis pievienot (piemēram, stāstījumam) ko savu, izdomātu.
- paplašināt Pievienot kādu elementu (piemēram, afiksam, teikumam).
- pievienoties Pievienot, iekļaut sevi (piemēram, kolektīvā, grupā).
- pieslēgties Pievienoties (piemēram, kopējai darbībai, norisei).
- pieraut Pievirzīt, pievilkt klāt (piemēram, ķermeņa daļu pie ķermeņa).
- pļuka Pika, piemēram, slapja sniega pika.
- tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums.
- polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi; detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu.
- pomadēt Pildīt (piemēram, konfekti) ar pomādi (2).
- pildbumba Pildīta, noteikta smaguma bumba (piemēram, vingrošanai).
- piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
- parādīt sevi pilnībā atklāt (piemēram, savas rakstura īpašības, spējas).
- līdz degunam Pilnīgi (piemēram, nodoties kam).
- visās līnijās, arī uz visas līnijas pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
- visās līnijās arī uz visas līnijas pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
- līdz pēdējam sīkumam pilnīgi (piemēram, zināt, atcerēties).
- pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piemēram, kādu procesu, kādu darbību kopumu).
- izvērst Pilnīgi apvērst (ar iekšpusi uz āru, piemēram, apģērba daļu).
- burtisks Pilnīgi atbilstošs kādam tekstam, avotam (piemēram, par tulkojumu); precīzi atkārtots.
- izrisināt Pilnīgi atrisināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
- pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu); ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
- pārredzēt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu).
- beigt Pilnīgi izgatavot (piemēram, priekšmetu).
- salaidināt Pilnīgi izkausēt (piemēram, taukus, sviestu).
- izaugt Pilnīgi izveidoties (piemēram, par augoni).
- nodoties Pilnīgi ļauties (piemēram, netikumam, vājībai).
- nodziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, neievēro apkārtējo.
- iedziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo.
- izdzēst Pilnīgi nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, pēdas, sliedes).
- sagrābt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem).
- precīzi pilnīgi pareizi, atbilstoši noteiktām normām (piemēram, par aparātu vai instrumentu mērījumiem)
- saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- salauzt Pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību).
- pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu); prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
- pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
- pārņemt Pilnīgi saistīt, ietekmēt psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- pārņemt prātus pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- reduplicēt Pilnīgi vai daļēji atkārtot (valodas vienību, piemēram, morfēmu, vārdu).
- pālis Pilnīgi vai daļēji gruntī iedziļināts pamatu konstrukcijas elements, piemēram, celtnes slodzes pārnešanai uz dziļāku pamatnes slāni.
- uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot).
- noslogot Pilnīgi, intensīvi izmantot, ekspluatēt (piemēram, ierīci, iekārtu).
- pamatīgi Pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko iepazīt, iegaumēt, izprast).
- pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs (piemēram, par zināšanām, iemaņām).
- pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs, augstām prasībām atbilstošs, parasti arī apjomīgs (piemēram, par pētījumu, rakstu).
- kūre Pilns (piemēram, ārstēšanās) kurss, apjoms.
- pieslīpēt Pilnveidot (piemēram, iemaņas, prasmi, meistarību), izkopt (tās) atbilstoši kādām prasībām.
- kopt Pilnveidot attīstības procesu (piemēram, mākslā).
- kveldēt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
- kveldināt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
- izaugt Pilnveidoties, izvērsties (piemēram, ekonomiski, politiski).
- pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni, prasmi, meistarību).
- piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- municipālpadome Pilsētas pašvaldības lēmējinstitūcija (piemēram, Francijā).
- činkulis Pinka - savēlusies (piemēram, matu, bārdas, vilnas) šķipsna.
- pinkaiņš Pinkains (piemēram, par matiem, vilnu).
- aizpīt Pinot aizdarīt, (piemēram, spraugu, caurumu).
- piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- aceknis Pinuma acs, arī acis (piemēram, tīklam).
- debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piemēram, sporta sacensībās).
- sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- pirmgājiens Pirmais gājiens pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
- bruljons Pirmais uzmetums (piemēram, rakstam, zīmējumam).
- pirmveidojums Pirmais, sākotnējais (kā, piemēram, mākslas darba) veidojums.
- pirmelements Pirmais, sākotnējais elements (piemēram, mākslas darbā).
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
- sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
- debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
- vitamīnsiens Pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā nopļautas zāles (piemēram, tauriņziežu) siens, kas ir bagāts ar vitamīniem.
- sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai).
- pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (ko sasaistītu ar pinekli, piemēram, zirgu).
- pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (piemēram, pīni).
- pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
- sēdināt Placināt, blīvēt (piemēram, sniegu).
- paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- plātne Plakans (kā, piemēram, darba rīka, iekārtas) elements, detaļa; arī plāksne.
- ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
- plātne plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; arī plate (1).
- plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai; arī plātne (1).
- plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai).
- plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi.
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai.
- tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai; arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
- birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- loksne Plāna (piemēram, papīra, metāla) plāksne.
- pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi.
- ļarpata plāna kaut kā daļa, kas citādi ir no visa atdalījusies, bet vienā galā tomēr pie tā turas (piemēram, miza).
- bārbala Plāna sloksne, kas atdalīta (piemēram, no tāss).
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai); safjāns.
- safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai).
- flizelīns Plānāks palīgmateriāls ar līmes punktiņiem kreisajā pusē, ko izmanto, piemēram, kleitu, blūžu apkaklītēm, manšetēm un apdares detaļām, kā arī aplikāciju vai izšuvumu veidošanai.
- galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
- vīties Plandīties (mastā); plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu.
- slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
- pečots Plankums uz ķermeņa, kas paliek, piemēram, pēc augoņa, iekaisuma.
- čaks Plankums, kas paliek uz ķermeņa, piemēram, pēc augoņa, iekaisuma.
- kombinēt Plānot, organizēt noteiktā kārtībā (piemēram, darbu).
- pleiksne Plāns (piemēram, ziepju) gabals.
- plīne Plāns (piemēram, ziepju) gabals.
- tvīds Plāns vilnas vai pusvilnas audums (piemēram, starpsezonu mēteļiem, kostīmiem).
- scenārijs Plāns, darbību secības apraksts (piemēram, svētku, sarīkojuma norisei).
- spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
- kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
- plastilīns Plastiska masa, kas sastāv no māla un citu vielu (piemēram, vaska) piejaukuma un ko lieto veidošanā.
- veidot Plastiski apstrādāt (mīkstu materiālu, piemēram, mālu, plastilīnu).
- plasts plastmasa (parasti salikteņa beigu daļa, piemēram, putuplasts, poruplasts).
- robotizācija Plaša robottehnikas ieviešana (piemēram, darba procesā, ražotnē).
- olimpiāde plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, skolniekiem - kādā mācību priekšmetā); arī plašs konkurss, plaša skate.
- reģions plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
- robotizēt Plaši ieviest robottehniku (piemēram, darba procesā, ražotnē); pārveidot par robotu (piemēram, iekārtu, ierīci).
- slava Plaši izplatīta informācija (piemēram, par kādu cilvēku, notikumu).
- silikāti Plaši izplatīti iežu veidotāji minerāli (piemēram, laukšpats, vizla), kas veidojas no dažādu silīcijskābju sāļiem.
- izlīt Plaši izplatīties (piemēram, par gaismu, siltumu).
- iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām).
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām).
- izvērst Plaši, daudzpusīgi izpaust, parādīt (piemēram, talantu, spējas).
- palags Plašs (piemēram, miglas, mākoņu) kopums, kas ko aizsedz, pārklāj.
- vērienīgs Plašs (piemēram, par kustību).
- subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piemēram, Grenlande).
- bagāts Plašs, daudzpusīgs (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piemēram, par domu, ideju).
- ētermediji Plašsaziņas līdzekļi, kas informāciju izplata ēterā, piemēram, radio un televīzija.
- tenija Plata josla, arī no sienas laida nedaudz izvirzīta plātne, piemēram, doriskā atablementā virs arhitrāva.
- kāpurķēde Plata, rievota vienlaidu ķēde, ko izmanto (transportlīdzekļu, piemēram, tanku, traktoru) ritošo daļu izveidē.
- izplest Plati pavērt (piemēram, acis); plati atvērt (piemēram, muti).
- plest Plati vērt vaļā (piemēram, acis, muti).
- apriņķis Platība, teritorija (piemēram, saimniecības zeme).
- nošmucināt Plaucējot atdalīt, piemēram, apmatojumu.
- personālais ciparasistents plaukstdators personiskās informācijas pierakstīšanai ar speciāla zīmuļa palīdzību, piemēram, noteiktu datumu un adrešu fiksēšanai, dažādu piezīmju pierakstam.
- plebejisks plebejiem raksturīgs, rupjš, vulgārs (piemēram, plebejiskas manieres).
- klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- atplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu, arī sakļautu).
- uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu); atplēst (2).
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- ādiņa Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
- ādīna Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
- saplisēt Plisējot izveidot, parasti viscaur, ieloces (piemēram, tērpā, audumā).
- ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
- plosku Plosku ploskiem - nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēbelēm (iet, staigāt).
- izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku).
- ņergāties Plūcoties radīt troksni (piemēram, par suņiem un kaķiem).
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, ūdenstilpi).
- caurstrāvot Plūst (kam) cauri (piemēram, par starojumu, straumi).
- laisties Plūst (lejup) - par šķidrumu, straumi u. tml; plesties (plašumā) - piemēram, par šķidrumu.
- mūdīties Plūst (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- ložņāt Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem); lodāt (3).
- lodāt Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem).
- jaukties Plūst kopā, apvienoties (ar ko) - piemēram, par skaņām, smaržām.
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- nākt pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu, masu; būt piepildītam ar šķidrumu, masu tā, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- iet pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu; būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku).
- dvesmot Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); dvest (3).
- dvest Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu).
- dvašot Plūst, izplatīties (piemēram, par siltumu, smaržu, gaisa strāvu); dvest (3), dvesmot (1).
- skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piemēram, par ūdeni, viļņiem).
- nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu); krist lejup (par nokrišņiem); virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
- pārlieties Plūstoši pāriet (citā) - piemēram, par melodiju, melodiskām skaņām.
- izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu).
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt.
- ieplūst Plūstot ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izplūst Plūstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
- izgrauzt Plūstot radīt (piemēram, iežos iedobi, alu u. tml.) - par ūdeņiem.
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
- čabēt Pļāpāt; atskanēt, izplatīties (piemēram, par valodām).
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli).
- uzpļauties Pļaujot nejauši ar izkapts asmeni skārt kaut ko nevēlamu (piemēram, akmeni).
- bodziņa Pogaļa (piemēram, magoņu).
- simplekss Poliploīds, kuram viena no kāda gēna alēlēm ir dominanta (piemēram, Aaaa).
- nacionālliberāļi Politiska partija ar nacionālu ievirzi Rietumeiropā (piemēram, Vācijā līdz 1918. gadam, Anglijā).
- leiboristi Politiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
- stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piemēram, skriešanā, slēpošanā, peldēšanā) dažādās distancēs, kurās komandas dalībnieki mainās cits ar citu.
- kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
- sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību); arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
- rošt Post, rotāt, greznot (piemēram, telpu, arī priekšmetus).
- pārpotēt Potējot uzlabot (piemēram, augļu, koku); potēt (piemēram, augļu koku) vēlreiz, no jauna.
- čepīt Potēt (piemēram, bakas).
- jā Pozitīva atbilde (piemēram, uz kādu priekšlikumu); pozitīva atbilde uz bildinājumu.
- jāvārds Pozitīva atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu; pozitīva atbilde uz bildinājumu.
- rekomendācija Pozitīva atsauksme (piemēram, par cilvēku, tā darbu, rīcību); labvēlīgs ieteikums.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- izmēģināt Praksē pārbaudīt (piemēram, kādu, parasti jaunu, pasākumu).
- piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
- bestsellers Prece (piemēram, grāmata), pēc kuras ir liels pieprasījums.
- koloniālprece Prece, ko ieved no kolonijām (piemēram, kakao, kafija, rīsi, tēja).
- papildinātājprece Prece, kura lietojama tikai kopā ar citu preci, piemēram, benzīns automašīnai ar benzīna dzinēju.
- testers preces paraugs, kuru iespējams pārbaudīt, izmēģināt (piemēram, smaržu flakons, arī kompaktdisks u. tml.).
- pārnest Precīzi, pa detaļām iezīmēt, atveidot (piemēram, attēlu, shēmu pēc oriģināla, parauga u. tml.) uz citas pamatnes; arī kopēt.
- iegrāmatot Precīzi, sīki fiksēt rakstveidā (grāmatā, žurnālā u. tml., piemēram, faktus).
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piemēram, savos izteikumos, vērtējumos).
- ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni).
- nocenošana Preču cenu pazemināšana dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja preču saražots par daudz, neizpirktām sezonas precēm u. tml.
- nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- brikns Pretīgs, nejauks (piemēram, par cilvēka raksturu, dzīvnieku).
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piemēram, savas aizsardzības zonas priekšā).
- eiss pretinieka neatņemta serve (piemēram, tenisā, volejbolā).
- uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- atturēties Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās).
- contradictio in adiecto pretruna starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu, piemēram, "sauss ūdens".
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība.
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
- līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
- prieška Priekša (piemēram, priekšmetam, telpai, ķermeņa daļai).
- vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls.
- priekša Priekšējā daļa (piemēram, priekšmetam, telpai).
- priekšpulka priekšējā stiprinājuma tapa (piemēram, krēslam).
- priekšpupa Priekšējais pups (piemēram, govij).
- nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu).
- zvejas rīki priekšmeti un ierīces zivju ķeršanai (piemēram, žebērkļi, makšķerāķi, pludiņi, tīklu gremdi, bridņi u. c.)
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
- šuveklis priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj
- šuviens priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj; šuveklis
- spraude Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu.
- kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
- kājsargs Priekšmets, ierīce kāju aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
- vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu).
- regālija Priekšmets, kas simbolizē monarha varu (piemēram, kronis, scepteris, tronis, valstsābols, purpura tērps).
- ieliktnis Priekšmets, ko ieliek, piemēram, spraugā, lai to piepildītu; ieliekama papildu detaļa.
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
- balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga.
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotas lieta.
- sargs Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
- uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- optiska sistēma priekšmetu (piemēram, lēcu, prizmu, spoguļu), arī organisku veidojumu sistēma, kas noteiktā veidā maina gaismas izplatīšanās virzienu.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- inventārs Priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē).
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa").
- puspērtiķi Primātu kārtas apakškārta ("Prosimii", senāk "Lemuroidea" arī "Prosimiae"), kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori); šīs apakškārtas dzīvnieki.
- vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros; arī aksioma.
- minimaksa princips princips, kas tulkošanā nodrošina maksimālu efektu ar minimālu piepūli, piemēram, tulkotājs apzināti izvairās no tām valodas vienībām, kas ir neraksturīgas mērķvalodas sistēmai un bez kā var iztikt, nezaudējot satura precizitāti un tulkojuma kvalitāti.
- vertikālā formāta bloks printera vadības sistēmas daļa, kas nosaka drukājamā dokumenta veidošanu vertikālajā virzienā (piemēram, atstarpju vertikālos parametrus, lappušu garumu).
- cietfontu printeris printeris, kas drukā rakstzīmi vienā paņēmienā, izmantojot tās pilnu formu (piemēram, ziedlapprinteris).
- elektrostatiskais printeris printeris, kas izmanto elektriski pretēji uzlādētas krāsvielas (tonera) daļiņas, lai izveidotu zīmējumu (tekstu) uz papīra. Pie šī tipa printeriem pieder, piemēram, lāzerprinteris, šķidro kristālu printeris un gaismas diožu printeris.
- nacionalizācija privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) atsavināšana privātīpašniekiem un pārņemšana valsts īpašumā.
- algas konts privātpersonas konts bankā, kurā tiek iemaksāti regulārie ienākumi, piemēram, alga, pensija, honorāri.
- privātprakse Privāts darbs, privāta darbība (piemēram, juristiem, ārstiem, parasti kapitālistiskās valstīs).
- problemātika Problēmu kopums (piemēram, kādā zinātnes nozarē, darbības jomā).
- lasījums Procesa stadija, arī viss process, kurā likumdevējā institūcijā izskata, apspriež likuma projektu (piemēram, parlamentā).
- intervāls procesa temperatūras diapazons; laikposms starp diviem stāvokļiem (piemēram, saistvielas javas saistīšanās sākumu un beigām).
- programmvadība Procesa vadība (piemēram, ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmētā vadība.
- elektrotermiskie procesi procesi, kuros augstas temperatūras radīšanai izmanto elektrisko strāvu, piemēram, fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
- priekšgala procesors procesors, kas atvieglo resursdatora darbu, veicot dažādus palīguzdevumus, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu apdari, kodu pārveidošanu, kļūdu vadību u. c.
- zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus.
- mīksttapšana Process, kurā (kas, piemēram, viela) top mīksts.
- internalizācija process, kurā ārējie iespaidi un uztvērumi, kas saistīti ar kādu cilvēku (piemēram, māti, tēvu), kļūst par iekšēju subjektīvu tēlu.
- aizsargreakcija Process, tas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piemēram, no inficēšanās, saslimšanas).
- izspaidas Produkta (piemēram, augļu) atliekas, kas rodas pēc sulas izspiešanas vai šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas.
- sviesta izstrādājumi produkti, kas gatavoti no piena taukiem, piemēram, sviesta pastas, sviesta eļļa, kausēts sviests, piena tauki, bezūdens sviesta eļļa un bezūdens piena tauki.
- izspaids Produkts, ko iegūst izspiežot (piemēram, augļus).
- pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā).
- profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa).
- viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piemēram, lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
- ierīces draiveris programma, kas nodrošina operētājsistēmas sadarbību ar kādu perifērijas ierīci, sniedzot operētājsistēmai informāciju par tās raksturojumiem (piemēram, displeja ekrāna izšķirtspēju); ja datoram tiek pieslēgtas jaunas ārējās iekārtas, tad jāizmanto jauni draiveri.
- zinrobots Programma, kas veic meklēšanu sistēmā vai tīklā, piemēram, tīklā Internet, lai atrastu un izgūtu lietotājam kādu nepieciešamu informāciju, kā arī paziņotu lietotājam, ka šo informāciju ir izdevies atklāt.
- filtrs programma, piemēram, kārtošanas palīgprogramma, kas maina elementu kārtību datu sekvencēs, vai pārvēršanas palīgprogramma, kas datus, tekstu vai grafiku pārvērš no viena formāta citā.
- semantiskā kļūda programmas kļūda, kas nav saistīta ar programmēšanas valodas sintakses likumu pārkāpšanu, bet, piemēram, uzdevuma risināšanas algoritma nepareizu aprakstu, nepareizu mainīgo noteikšanu, sākotnējo datu un algoritmu nesaderību.
- sistēmas programmas programmas, kas vada datoru sistēmas darbību, piemēram, operētājsistēma, kompilatori, asambleri.
- lappuses pazīšana programmatūra, kas atpazīst datorā skenētas drukātas lappuses saturu. Lai pārveidotu drukātos vārdus datora tekstā un atšķirtu tekstu no citiem lappuses elementiem, piemēram, attēliem un virsrakstiem, šī programmatūra izmanto rakstzīmju optisko pazīšanu.
- integrētās programmatūras pakotne programmatūra, kas ir dažādu lietojumprogrammu (piemēram, datu bāzu pārvaldības sistēmu, tekstu apstrādes, izklājlapu un datu apmaiņas programmu) apvienojums.
- finanšu programmatūra programmatūra, kas nodrošina uzskaiti un naudas pārvedumu veikšanu. Programmatūrā paredzēta, piemēram, algu sarakstu, ieņēmumu un izdevumu kontu, virsgrāmatas, izklājlapu, finanšu plānu un čeku izrakstīšanas apstrāde.
- ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
- ļaunatūra programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra; ļaunprātīga programmatūra.
- pārnesamā programmatūra programmatūra, ko var izmantot dažādiem datoriem, piemēram, augsta līmeņa programmēšanas valodās rakstītas programmas.
- lappuses iestatīšana programmatūras papildiespējas, kas ļauj izveidot lappusi tādu, kād tā izskatīsies izdrukā, piemēram, noteikt tās lielumu, malu platumu, papīra izmēru.
- problēmorientēta valoda programmēšanas valoda, kas izstrādāta kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai, piemēram, sarakstu apstrādes valoda, informācijas izguves valoda, modelēšanas valoda.
- deklaratīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā ir uzdotas attieksmes starp objektiem un lielumiem, bet nav noteikta darbību izpildes kārtība, piemēram, aprakstot datus un to savstarpējās attieksmes datu bāzēs.
- transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā.
- izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piemēram, kāda objekta celtniecībai).
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piemēram, silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- pārprojicēt Projicēt (piemēram, attēlu) uz citas pamatnes, ekrāna u. tml.
- sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
- bīdes modulis proporcionalitātes koeficients Huka likumā bīdes deformācijas gadījumā (piemēram, tēraudiem tas mainās robežās (7,9-8,9)10^10^ Pa).
- sakaru protokols protokols, kas vada datu apmaiņas procesu starp datu avotu un datu saņēmēji; parasti tas nosaka pārsūtāmo datu formātu, pārsūtīšanas ātrumu un režīmu, piemēram, sinhrono, asinhrono, pusduplekso vai duplekso režīmu
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju); psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi).
- radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu); būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
- spilgts Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām).
- tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piemēram, priekšstats).
- garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- žēlabas Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos; arī norises, takti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
- vielu problēmlietošana psihoaktīvu vielu (piemēram, alkohola, narkotiku, medikamentu) pārmērīga lietošana, ignorējot informāciju par negatīvajām biopsihosociālajām sekām.
- histērija psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas.
- Mi PSRS un Krievijā ražoto helikopteru tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Mi-4, Mi-8, Mi-12 u. c.
- Il PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Il-2, Il-14, Il-18 u. c.
- Tu PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Tu-2, Tu-134, Tu-154 u. c.
- palāts Publiska vieta, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, pie baznīcas, pie kapsētas, tirgus laukumā u. tml.).
- oponēt Publiski vērtēt, kritizēt kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
- priekšnesums Publisks (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās (publikas priekšā).
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- pudenīca Pudu smagā (piemēram, līdaka).
- aizpuršķināt Pukšķinot aizbraukt (piemēram, ar mopēdu vai motociklu).
- lauzīties Pūlēties (piemēram, ko veikt).
- viedpulkstenis pulkstenis ar iebūvētu viedierīci, kas reģistrē datus, piemēram, noieto soļu skaitu, pulsu un citas sportiskas darbības, šos datus pēc tam izvērtējot.
- milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot kādu izejmateriālu (piemēram, minerālvielas, augus, dzīvniekus, to daļas).
- runka pumbulis, savēlusies pika (piemēram, resnāka vieta nevienmērīgi savērptā dzijā).
- nekustīgais punkts punkts (elements), ko dotā transformācija nemaina, t. i., pārveido sevī (piemēram, rotācijas centrs); invariants.
- trīskāršs punkts punkts (vielas stāvokļa diagrammā), kas raksturo vielas trīs fāžu (piemēram, cietās, šķidrās un gāzveida fāzes) līdzsvaru.
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu.
- figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris); punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
- atpurināt Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu).
- piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- izpurināt Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes).
- birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu).
- uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- apgrieziens Pusaplis griešanās kustībā (piemēram, slidojot).
- puszems Pusaugsts (piemēram, apavu papēži).
- midi- pusgarš (piemēram, midisvārki, midimētelis).
- sabats Pusnakts sanāksme ar attiecīgu rituālu (piemēram, raganām).
- vēzināties Pūst (tā, ka plivinās, plandās, piemēram, apģērbs) - par vēju.
- sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, trombons, tuba).
- appūst Pūšļojot dziedināt (slimu locekli, ķermeņa daļu); iedvest maģisku spēku (piemēram, zālēm, ūdenim).
- iepūst Pūšot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, elpu, kādu vielu).
- izpūst Pūšot izvirzīt (no mutes, piemēram, gaisu).
- izpūst Pūšot izvirzīt (piemēram, gāzi, dūmus) - par mehānismu, ierīci.
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā, piemēram, elpu, vēsmu).
- aizpūst Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.); aizputināt (l).
- netīrumi Putekļi, dažādi (piemēram, gāzu) nosēdumi, gruži, atkritumi.
- atputināt Putinot atvirzīt šurp (piemēram, sniegu, putekļus) - par vēju; putinot atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
- aizputināt Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas).
- uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni).
- vilinātājputns Putns (dzīvs vai, piemēram, izbāznis), ko izmanto citu putnu pievilināšanai.
- pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
- stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni.
- dzegužveidīgie Putnu kārta ("Cuculiformes"), kurā ietilpst, piemēram, dzeguze; šīs kārtas putni.
- vistveidīgie Putnu kārta ("Galliformes"), pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi); šīs kārtas putni.
- gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni.
- pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas.
- dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni.
- griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis); šīs kārtas putni.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
- zaļvārnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēja lieluma putni, parasti ar košu apspalvojumu (piemēram, zaļvārna, zivju dzenītis); šīs kārtas putni.
- svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_).
- kult Putot (piemēram, krējumu, olas baltumu).
- saimnieciskums Racionāls (piemēram, materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums (kādā uzņēmumā, ražošanas nozarē u. tml.).
- krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
- dubultradi Radinieki, kurus saista vairākas radniecības saiknes (kas rodas, piemēram, brāļiem apprecot māsas).
- krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- transurāna elementi radioaktīvi ķīmiskie elementi, kas periodiskajā sistēmā atrodas aiz urāna (piemēram, neptūnijs, plutonijs); rodas kodolreakcijās.
- radiotranslācija Radiopārraide tieši no darbības vietas (piemēram, no koncertzāles, stadiona).
- radiogoniometrs Radiopeilēšanas ierīce, ar kuru noteic radiostarojuma avota (piemēram, radiobākas) vai no objekta atstarojušos radioviļņu pienākšanas virzienu; to plaši izmanto navigācijā.
- radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio speciiikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju troksni (piemēram, sāpēs, agonijā); atskanēt šādam troksnim.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
- nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- noapaļot Radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu.
- pārsātināt Radīt (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
- celt Radīt (piemēram, troksni).
- kaukt Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
- plūkšķēt Radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru); plūkšēt.
- plūkšēt Radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru).
- darīt Radīt ar savu rīcību, izturēšanos (piemēram, kādu pārdzīvojumu, stāvokli).
- šmiukstēt Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim.
- ņirkstēt Radīt asu, paskarbu troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržoties gar ko; atskanēt šādam troksnim.
- tarkšēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim.
- smilkstēt Radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram, par vēju); atskanēt šādām skaņām.
- ņeukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
- ņiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
- stinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- tinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
- tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
- sablaukšināt Radīt blaukšķi (piemēram, sasitot spārnus).
- uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) - piemēram, par kaitēkļiem, slimībām.
- pļerrināt Radīt čīkstošu skaņu, kas atkārtojas (piemēram, strādājot ar neeļļotu ratiņu).
- cirsties Radīt dedzinošu sāpju sajūtu (piemēram, mutē, kaklā) - par vielām.
- blākšēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- blākšķēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- dot ēnu (ari paēnu) radīt ēnu, paēnu (piemēram, par koku).
- garot Radīt garaiņus, iztvaikojumus (piemēram, par karstu šķidrumu).
- pūst Radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu).
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- blarkšēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
- blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
- zlarkšēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- zlarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- plarkšēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- plirkšēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- cirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim; čirkstēt (1).
- čirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts); atskanēt šādam troksnim.
- larkšēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- kurkstēt Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- skrapšēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- zlaukšķēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim; zlaukšēt.
- zlaukšēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
- zlaukstēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
- zliukšēt Radīt īslaicīgu paasu troksni, piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
- nopurkst Radīt īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piemēram, pīlei skrienot un paceļoties spārnos u. tml.
- nošļurkstēt Radīt īslaicīgu troksni, kas raksturīgs, piemēram, līstot šķidrumam, kam iegrimstot šķidrumā u. tml.; noskanēt šādam troksnim.
- skriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
- skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
- kriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- spriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kas lūst vai plaisā); atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
- brikšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
- brikšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
- braukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, stublājiem, koka priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- briukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem); atskanēt šādam troksnim.
- pliukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- šņikstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par šķērēm, ar kurām ko griež); atskanēt šādam troksnim.
- krikšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- sprakšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
- sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
- sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
- skraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- skrakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt.
- skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt.
- krakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- šņerkstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- blakšēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- blaukšēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim.
- blaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim.
- plakšēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- kripšēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim.
- kripšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
- zlikšēt Radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim.
- strikšēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- knakšēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- bliukšēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- bliukšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- šņarkstēt Radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- paukšēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
- klakšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
- klikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- knikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- plikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- plinkšēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai.
- plinkšķēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai.
- šņakstēt Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts); atskanēt šādam troksnim.
- spraukšēt Radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt.
- spraukšķēt Radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt.
- krapšēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- krapšķēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
- blūkšēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
- blūkšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
- tankšēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai.
- tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai.
- takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- pukstēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem; pukšķēt (1).
- pukšēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
- pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
- tirkšēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
- tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
- skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādiem trokšņiem.
- žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai.
- džerkstēt Radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā); atskanēt šādam troksnim.
- švīkāt Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
- kramšināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
- kramšķināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- irināt Radīt monotonas skaņas (piemēram, par zemesvēzi).
- apšķebināt Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku (piemēram, par kādu smaržu, garšu).
- knabināties Radīt nelielu troksni, piemēram, klaudzinot ar ko smailu pa cietu virsmu.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas); atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- svikšķināt Radīt nepatīkamu troksni (piemēram, ar krītu velkot pa tāfeli, ar kājām pa grīdu).
- sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
- pļukstēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram biezputrai vāroties.
- pļupīt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt.
- pļupstēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt.
- pļupēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties.
- pļupināt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties.
- šmikstēt Radīt paasu troksni, kāds rodas, piemēram, lietus lāsēm krītot uz koku lapām, skujām u. tml.
- žvarkšķēt Radīt paasu, griezīgu troksni, piemēram, par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras; atskanēt šādam troksnim; žvarkšēt; zvarkšķēt.
- žvarkšēt Radīt paasu, griezīgu troksni, piemēram, par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras; atskanēt šādam troksnim.
- šmīkstēt Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim.
- paaugstināt Radīt pacilātību, svinīgumu (piemēram, tekstā, stilā).
- brakšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brākšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brākšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- žvurkstēt Radīt padobju rūcošu vai sprakšķošu troksni, piemēram, par sausiem priekšmetiem, kas deg; atskanēt šādam troksnim.
- blorkšēt Radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- blurkšēt Radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- zlakšēt Radīt padobju troksni, piemēram, kam pasmagam atsitoties pret ko, krītot; atskanēt šādam troksnim; blīkšēt.
- žvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim; žvorkšēt.
- žvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
- zvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
- zvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
- ļurdzēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
- ļurkšēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
- ļurkšķēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
- ņarkstēt Radīt paklusu gurkstošu troksni (piemēram, saskaroties skrimšļiem locītavās); atskanēt šādam troksnim.
- klikšēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klinkšēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- šmikšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, griežot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- šmakšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- snakšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, ko pacietu graužot, laužot; atskanēt šādam troksnim.
- snikšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, ko sulīgu ēdot, laužot; atskanēt šādam troksnim.
- plīkšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- klidzēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pakšēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim.
- pokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
- plokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- znakšēt Radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- švaukstēt Radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim.
- pūkšēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
- pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
- plorkšēt Radīt paskaļu stieptu troksni (piemēram, strebjot šķidru ēdienu, šļakstinot ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
- žļagzdēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļerkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim; žļarkšēt.
- žļarkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
- žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- ņekšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
- ņīkšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
- saņaukšēt Radīt pasmalku, paklusu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem).
- žvinkšēt Radīt pasmalku, švīkstošu troksni, piemēram ātri (ko) vicinot, pļaujot u. tml.; atskanēt šādam troksnim; švīkstēt.
- pļirkšķināt Radīt plaukšķošu troksni (piemēram, sitot ar plaukstu pa ūdeni).
- pļērgāt Radīt pļerkšķošu skaņu (piemēram, nemākulīgi spēlējot kādu pūšamo mūzikas instrumentu).
- pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
- skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām.
- klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.
- klapšēt Radīt raksturīgu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kurus sit vienu pret otru); atskanēt šādam troksnim.
- trinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- strinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- plerkšēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2).
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām.
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
- pazemināt Radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā).
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- kliegt Radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
- sabrinkšķināt radīt skaļu troksni (piemēram, salaužot ledu, zem kura nav ūdens).
- snaukšēt radīt skaļu troksni, piemēram, ejot.
- šļonkstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- šļunkstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- pļerkšēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- skrambāt Radīt skrambu (1) vai skrambas (piemēram, ķermeņa daļā).
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- breikšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim; brīkšķēt.
- brakšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- brākšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- brākšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- brīkšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- brīkšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- blīkšēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
- dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- čīkstēt Radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- ķirkstēt Radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas beržas gar ko).
- ķikstēt Radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
- īdēt Radīt stieptu, vienmuļu, dūcošu skaņu (piemēram, par šāviņiem, ierīcēm).
- kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
- sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
- sprauslot Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
- izšķirbāt Radīt šķirbas (piemēram, izraustot pakojumu starp sienas baļķiem).
- šlorkšēt Radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, kas rodas, piemēram (ko) velkot pa ūdeni, lejot u. tml.
- zlorkšēt Radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim.
- zlurkšēt Radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim.
- šmurkšēt Radīt šņācošu troksni (piemēram, ieelpojot gaisu caur degunu, kad ir iesnas); atskanēt šādam troksnim.
- klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
- bungot Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm).
- slorpšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim; slorkšēt.
- slorkšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim.
- tvaikot Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus); radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
- izlolot Radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu).
- ļurkšķināt Radīt vairākkārtīgus padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
- dūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
- rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
- dvesmot Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu); dvest (8).
- dvest Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu).
- dvašot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); dvest (8).
- elpot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu).
- garot Radīt, izplatīt, piemēram, smaržu.
- iegāzt Radīt, izraisīt (piemēram, kāda pasākuma) nelabvēlīgu iznākumu.
- ģenerēt Radīt, izraisīt, pārveidot (parasti ar kādu ierīci, piemēram, kāda veida enerģiju).
- dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- perioda rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības lielumu noteiktā laika periodā, piemēram, mēnesī, ceturksnī utt.
- momenta rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības stāvokli noteiktā laika momentā, piemēram, mēneša beigās, gada sākumā u. tml.
- laulātības tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju stāšanos laulībā noteikā laika posmā, piemēram, kopš dzimšanas, kopš šķiršanās vai kopš laulības partnera nāves.
- sānlīnijas radniecība radniecība starp cilvēkiem, kam ir kopējs priekštecis (piemēram, starp brāļiem, māsām, brālēniem, māsīcām).
- asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
- pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu).
- apaugļot Radoši ietekmēt, aktivizēt (piemēram, domas, iztēli, daiļradi).
- servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- pārraidīt Raidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, bumbu, ripu).
- režģināt Raisīt vaļā (piemēram, dzijas samudžinājumu).
- režģināties Raisīties vaļā (piemēram, par dzijas samudžinājumu).
- rukīt Rakņāt (zemi ar rokām, piemēram, lasot kartupeļus).
- laulības līgums rakstiska vienošanās attiecībā uz īpašuma sadali laulībā, piemēram, atsevišķas lietas var piederēt vienam laulātajam.
- saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums; rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi); attiecīgais dokuments.
- rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuļi, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
- rakstāmiekārta Rakstīšanas iekārta (piemēram, telegrāfijā).
- pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
- Svētie raksti rakstīti teksti, kurus uzskata par dievišķām inspirācijām un kuriem konkrētas reliģiskas kopienas ietvaros ir īpaša autoritāte (piemēram, Bībele, Korāns)
- raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums; arī literatūra (1).
- ierakstīt Rakstot iekļaut (piemēram, vārdu, teikumu) tekstā.
- ierakstīt Rakstot ievingrināt (piemēram, roku); rakstot pielāgot rakstīšanai.
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- zīmējums Raksts (3); ornamentāls veidojums (piemēram, no līnijām, kontūrām u. tml.).
- dokuments raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).
- zilbju raksts raksts, kurā grafiskā zīme ir zilbes apzīmējums, piemēram, asīriešu, babiloniešu, hetu, persiešu valodā, rietumsemītu grupas valodās.
- piktogramma Rakstu zīme (piemēram, nosacīts attēls), kas apzīmē jēdzienu (bet ne valodas formas).
- raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
- vilciens Raksturīga (piemēram, cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
- zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā); arī birka.
- vaibsti Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā).
- seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
- švauks Raksturo ātra kritiena skaņu (piemēram, nogāžot koku).
- šņapt Raksturo ātru darbību, piemēram, sitienu.
- šmurks Raksturo ātru kustību, piemēram, aizlidošanu.
- šņabac Raksturo pēkšņu darbību, piemēram, lēcienu, kaut ko ķerot.
- biku raksturo ritmisku troksni, kāds rodas, piemēram, mīcot maizi
- žļorks Raksturo skaņu kas rodas, piemēram, kaut kam cietam ievirzoties pašķidrā masā.
- nošļerkstēt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, iedurot nazi (dūci) kaujamā lopa miesā.
- plaukt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, sasitot plaukstas.
- pļunks Raksturo skaņu, kas rodas, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī.
- atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
- orderis Rakstveida rīkojums, atļauja (piemēram, ko izsniegt, saņemt).
- rakstudarbs Rakstveidā veikts darbs (piemēram, teksts, dokuments); sacerējums.
- uzaicinājums Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē).
- iekava rakstzīme ( ) ), ko lieto aiz arābu cipariem vai atsevišķiem alfabēta burtiem, lai norādītu, ka šie cipari vai burti apzīmē secību, piemēram, _1), a)_.
- grafikas rakstzīme rakstzīme, kura apvienojumā ar citām rakstzīmēm var veidot vienkāršus grafiskus attēlus, piemēram, logus, ietonētus vai melnus četrstūrus, kā arī citas formas
- speciālā rakstzīme rakstzīme, kura nav ne burts, ne cipars, ne atstarpes zīme, piemēram, #, $, %, &, +.
- aizliegtā rakstzīme rakstzīme, kuras izmantošana saskaņā ar komandvadāmu programmu un programmēšanas valodu sintakses likumiem nav atļauta. Šīs rakstzīmes parasti tiek rezervētas speciālu funkciju apzīmēšanai, un tās nevar izmantot, piemēram, datņu vārdu veidošanai.
- reversais video rakstzīmes, laukuma vai kursora izcelšanas paņēmiens vienkrāsas monitorā, mainot vietām to krāsu ar fona krāsu, piemēram, baltu rakstzīmi uz melna fona aizstājot ar melnu rakstzīmi uz balta fona.
- atsoļa sekvence rakstzīmju sekvence, kas sākas ar atsoļa rakstzīmi un kam seko viena vai vairākas rakstzīmes, kuru apvienojums liek izpildīt komandu kādai ierīcei vai programmai, piemēram, mainīt krāsas displeja ekrānā, veidot speciālas uzvednes, mainīt printera iestatījumu no viena burtveidola uz otru.
- vārds Rakstzīmju virkne, kas identificē kādu programmas komponentu vai datu struktūru, piemēram, programmu, datu kopu vai procedūru.
- bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
- starporbitālais velkonis raķetes pakāpe, ko izmanto, lai kosmisko lidaparātu nogādātu no zemas orbītas plānotajā orbītā (piemēram, ģeostacionārajā orbītā) vai palaistu starpplanētu lidojumā.
- zvīņrāpulis rāpuļu klases kārta ("Squamata"), kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas.
- čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie.
- izrasēt Rasējot izveidot (piemēram, attēlu, shēmu).
- gūt Rast (piemēram, realizāciju, atrisinājumu, atveidojumu).
- pašķirties Rasties (piemēram, par iespēju, labvēlīgiem apstākļiem).
- izvirzīties Rasties (piemēram, par uzdevumu, problēmu).
- iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt); gadīties; iznākt.
- veidoties rasties jaunām šķirnēm, noteiktām prasībām atbilstošiem, piemēram, dzīvnieku, kopumiem
- izstrādāties Rasties kāda procesa, iedarbības rezultātā (piemēram, par vielām organismā).
- karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai).
- aprūsēt Rasties rūsganiem plankumiem visapkārt, piemēram, uz roku pirkstiem.
- izdalīties Rasties un izplūst (no organisma) - piemēram, par vielām.
- iegulties kaulos rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
- iegult Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
- iegulties Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
- atraisīties Rasties un pastiprināties (piemēram, par jūtām).
- iegult Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
- iegulties Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
- iesēsties kaulos (arī kaulā, līdz kauliem, līdz kaulam) rasties un spēcīgi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
- izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kādu cilvēka darbības nozari).
- veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
- pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu).
- uzaugt Rasties, izveidoties - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- piedzimt Rasties, izveidoties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.); tikt izveidotam.
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
- uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā).
- plaukt Rasties, kļūt intensīvākam savā izpausmē (piemēram, par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, domām).
- sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
- veidošanās rašanās, attīstīšanās kādā teritorijā mērķtiecīgas darbības rezultātā (piemēram, par apdzīvotu vietu)
- dzinējrats Rats, kas ar siksnu pārvada enerģiju citām darbināmām mašīnām (piemēram, virpai).
- konsuls Rātskungs (piemēram, Rīgā līdz 19. gadsimta otrajai pusei).
- raucenis raucene - aukla (kā) savilkšanai, piemēram, pastalas purngala savilkšanai.
- uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties.
- kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
- kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
- dzenāt Raust; vākt (piemēram, sienu, salmus).
- sakaņģerēt Raustot grožus, vicinot pātagu u. tml., saskubināt, panākt, piemēram, ka sāk skriet.
- pieraust Raušot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- saimniecība ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopums (piemēram, valstī, tās daļā).
- līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm).
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā; pamatlīdzekļi.
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
- producēt Ražot (kādas noteiktas preces); radīt kādā procesā (piemēram, vielas).
- uzlikt veto realizējot veto tiesības, aizliegt, noraidīt (piemēram, lēmumu).
- izlietot Realizēt (piemēram, tiesības uz ko).
- izmantot realizēt (piemēram, zināšanas, spējas vai tiesības).
- atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
- piepildīt Realizēt, īstenot (piemēram, iecerēto, nodomāto).
- ievadreferāts Referāts, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, konferenci, sanāksmi).
- plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- izveidoties Refl. --> izveidot (1) - piemēram, par priekšmetu; tikt izveidotam.
- nolaisties Refl. --> nolaist (1); tikt nolaistam (piemēram, par priekškaru).
- purināties Refl. --> purināt(1); arī purināt, piemēram, savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- uzsprausties Refl. --> uzspraust (3); tikt uzspraustam; uzspraust sev ko, piemēram, matus, svārkus, uz augšu.
- vizināties Refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- reciproka inervācija reflektorisks mehānisms, kas nodrošina inervāciju savstarpēji saistītām skeleta muskuļu grupām, kuras piedalās sarežģītu kustību (piemēram, skriešanas, iešanas) veikšanā, kad vienas grupas muskuļu saraušanās pavada citas grupas muskuļu atslābums.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
- ieregulēt Regulējot panākt, ka (piemēram, ierīce, mašīna) darbojas pareizi.
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
- pierakstīt Reģistrējot (datus par kādu), iekļaut (to, piemēram, pasākumā, cilvēku kopumā).
- grāmatot Reģistrēt (ko), piemēram, grāmatvedības dokumentos.
- reģistrēties Reģistrēt sevi (piemēram, kādā iestādē, sanāksmē); pierakstīties.
- pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piemēram, ar kādu skaitli).
- svētdarbība Reliģiska darbība; samērā īss reliģisks akts (piemēram, kristības, laulības).
- leģenda Reliģiska satura nostāsts (piemēram, svētā dzīves apraksts).
- mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli pēc lielajām un mazajām reljefa formām.
- cokols reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu.
- vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps.
- lielšķiedra Resna šķiedra (piemēram, liniem, kaņepēm, kokam).
- ronka resns, sīksts priekšmets (piemēram, pagale).
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
- izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu).
- izretušēt Retušējot likvidēt (ko, piemēram, attēlā).
- rezervanta drukāšana rezervantu uz drānas veido mehāniski, piemēram, ar papīru, pulveri u. c.; drukā caur sietu šablonu ar zīmējumu vai bez tā; parasti izmanto amatniecībā oriģināldarbu izgatavošanai.
- brežģis Režģis - veidojums, kas radies, kam, piemēram, zariem, savstarpēji savijoties, krustojoties.
- restes Režģis, parasti metāla (piemēram, logiem).
- ribojums Ribu (2) kopums (piemēram, konstrukcijā).
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
- bozties Riesties, veidoties; riešoties, veidojoties kļūt lielākam, kuplākam, vērties vaļā (piemēram, par ziediem).
- ļerkstēt Riet (piemēram, uzbrūkot).
- ierīt Rijot ievirzīt (piemēram, barības vadā); norīt.
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
- putināties Rīkoties (ko) darīt (piemēram, slaucīt, purināt u. tml.), saceļot putekļus.
- urkņāties Rīkoties, darboties (piemēram, kopjot, apstrādājot zemi, sējumus); rušināties.
- knībāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, škirojot ko mazu, sīku); knibināties.
- knirbāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku).
- knorbāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku).
- žurgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot); žorgāties.
- žorgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot).
- žampāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
- žompāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
- žolgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni, pa ūdeni (piemēram, mazgāt ko, plunčāties u. tml.).
- gnīdoties Rīkoties, darboties, piemēram, vācot kopā, lasot ko mazu, sīku.
- utīties Rīkoties, darboties, piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku.
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām); ievērot (piemēram, kārtību).
- ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas noklāšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
- slota rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, samērā tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta.
- slota rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- badeklis Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- badīkla Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- badīklis Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- mīstīklas Rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai.
- terkšķis Rīks, kas rada tarkšķošu troksni, piemēram, putnu, kurmju aizbiedēšanai.
- zvejasrīks Rīks, ko izmanto zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguvei.
- ēdamrīks Rīks, ko lieto ēdot (piemēram, nazis, dakšiņa, karote).
- šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- kārta Rinda (piemēram, adījumā).
- vija Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība.
- ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība.
- zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē).
- vīties Riņķot (ap ko, kādu) - par dzīvniekiem, piemēram, putniem, lidojošiem kukaiņiem.
- osa Riņķveida, lokveida rokturis (piemēram, traukiem).
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
- zeimers Ripzāģis (parasti ar divām zāģu ripām) zāģmateriālu (piemēram, dēļu, planku) malu apzāģēšanai.
- gaita Risinājums (piemēram, izrādei, daiļdarba sižetam).
- šķetināt Risināt (piemēram, sarunu, domu, jautājumu).
- kustināt Risināt, kārtot (piemēram, kādu jautājumu).
- šķetināties Risināties (piemēram, par sarunu, domu, jautājumu).
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- velties Risināties, parasti lēni (piemēram, par sarunām).
- locīt Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida.
- ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, skaņdarbā).
- ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, valodā, tekstā, daiļdarbā).
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
- takts Ritms (piemēram, kustībai, darbībai).
- riteklis ritošais sastāvs; dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
- ierīvēt Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā); ieziest.
- bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu).
- izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu).
- ierīvēt Rīvējot, rīvējoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
- sadura Robeža (piemēram, vārdā, tekstā) starp divām valodas vienībām (piemēram, morfēmām, vārdiem).
- demarkācijas līnija robeža starp veselajiem un atmirušajiem audiem, piemēram, gangrēnas gadījumā.
- marka Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai).
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piemēram, telpa, laika); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā).
- fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas.
- robottehnika Robotu kopums (piemēram, ražotnē).
- pretspiediens Rokas spiediens, ar ko reaģē uz cita cilvēka rokas spiedienu (piemēram, sasveicinoties, pateicoties).
- pieknist Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus); rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.).
- izrakt Rokot izveidot (kur, piemēram, bedri, grāvi, alu).
- rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu).
- uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai.
- kulstikla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai; linu kulstāmais koks.
- kulstīkla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai; linu kulstāmais koks.
- sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu; šī darbarīka asmens.
- romānistika Romānu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- airkāji Roņveidīgie ("Pinnipedia") - sauszemes plēsējiem radniecīgu jūras zīdītāju grupa, kurā ietilpst, piemēram, roņi, vaļi, delfīni.
- dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu).
- kurt Rosināt (kādu) darbībai; kūdīt (kādu); censties izraisīt (piemēram, naidu, karu); kurināt (2).
- kurināt Rosināt (kādu) darbībai; kūdīt (kādu); censties izraisīt (piemēram, naidu, karu).
- kairināt Rosināt (piemēram, interesi, iztēli).
- atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam).
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to; šādi veidots mākslas darbs.
- kareklis Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām); karama rotas lieta.
- mūrēties Rotaļāties (piemēram, veidojot ko no māliem); arī traipīties.
- ķēde Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
- važa Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
- važiņa Rotas lieta - šāda kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (piemēram, dārgmetāla) detaļu virkne.
- krāšņoties Rotāties (piemēram ar greznumlietām).
- greznoties Rotāties (piemēram, ar greznumlietām); grezni tērpties.
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai); ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements; veltnis.
- radiālā mešana rotējoša elementa mešana radiālā virzienā, piemēram, riteņa svārstības radiālā virzienā maksimālās amplitūdas robežās, kas rodas no riepas vai diska defektiem vai disbalansa, to likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos defektus vai deformācijas.
- aksiālā mešana rotējoša elementa mešana tā ģeometriskās ass virzienā, piemēram, riteņa maksimālo svārstību amplitūda ass virzienā, kas rodas no riepas vai diska defektiem, disbalansa vai defektīvas montāžas; likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos vai montāžas defektus.
- trumulis rotējoša, cilindriska mašīnas sastāvdaļa (piemēram, lauksaimniecībā kulšanai, zāles smalcināšanai).
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam).
- norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- spīde Rūda, minerāls, kas sastāv no metāla savienojuma ar, piemēram, sēru.
- norūkt Rūkt un pārstāt rūkt (piemēram, par pērkonu).
- publiskā runa runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
- tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
- šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
- logopātija Runas traucējums (piemēram, stostīšanās, šļupstēšana).
- norunāt Runāt un pabeigt runāt (piemēram, runu).
- šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
- koks Runga, nūja, stienis (piemēram, sišanai, rādīšanai).
- skatīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību); raudzīties (4).
- raudzīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kārtību).
- ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē).
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
- šanavāt Rūpēties, turēt kārtībā (piemēram, darbarīkus).
- pamatīgums Rūpība, nopietnība, apzinīgums (piemēram, attieksmē pret darbu).
- ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- izņemt cauri rūpīgi izanalizēt, pārrunāt, izlasīt (piemēram, mācību vielu) no sākuma līdz beigām.
- lolot Rūpīgi kopt un saudzēt (piemēram, augu, dzīvnieku).
- pažēlot Rūpīgi lietojot, pasaudzēt (piemēram, priekšmetu).
- samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu.
- izurbt Rūpīgi, uzmanīgi izlasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
- krecalmi Rupjākas sastāvdaļas kādā masā (piemēram, izkārnījumos vai dzīvnieku barībā).
- bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- nelabi Rupji, nepieklājīgi (piemēram, runāt).
- samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- negants Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
- nelietīgs Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
- metālrūpniecība Rūpniecības nozare (piemēram, metalurģija, mašīnbūve), kas ietver metālu ražošanu un apstrādi.
- bikstīt Rušināt (piemēram, ogles).
- pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus).
- sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsnī, ugunskurā.
- uzrušināt Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo).
- citrusi Rūtu dzimtas ģints ("Citrus"), augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
- zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- pilsoniskā sabiedrība sabiedrība, ko raksturo tādas attiecības starp valsti un sabiedrību, kas nodrošina gan indivīdu aizsardzību pret valsts patvaļu un pārmērīgu varu (piemēram, autoritāru valsts iekārtu), gan arī sabiedrības kopējo interešu aizsardzību pret pārmērīgu individuālismu un tirgus interešu dominēšanu pār sabiedrības kopējām interesēm.
- sociāla grupa sabiedrības sociālās struktūras elements, ko veido kādām formālām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, dzīvesvieta, nodarbošanās) atbilstošu cilvēku kopums.
- materiālā kultūra sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
- nometne Sabiedriski politisks (piemēram, valstu, šķiru) grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
- kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (šķidrumā, masā, piemēram, ēdienā).
- sačukstināt Sabikstīt (piemēram, apdegušas pagales, ogles).
- sačukstīt Sabikstīt (piemēram, ogles).
- sasēsties Sablīvēties, saplakt (piemēram, par augsni).
- uzlaist (arī uzspert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- uzspert (arī uzlaist) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- (uz)laist (arī (uz)spert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- nobendēt Sabojāt (piemēram, veselību).
- salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
- saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
- sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu.
- saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu).
- nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ).
- sabūvēties Sabūvēt (2) sev; arī uzbūvēt sev (piemēram, celtni).
- sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- izbozt Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai).
- dubultspēle Sacensības (piemēram, tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
- ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku.
- neklātienes sacensības sacensības, kurās dalībnieki startē (sacenšas) dažādās vietās (piemēram, dažādās pilsētās, rajonos).
- mēroties Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi.
- sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- virulis Sacietējis izkausēta metāla gabals (piemēram, laimes lejot).
- sacīt (arī teikt) priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, laktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- sakrepelēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- sakrepelēties Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- sakrepēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- diferenciācija Sadalīšanās (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās).
- pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna.
- graduēt Sadalīt iedaļās (piemēram, skalu, instrumentu, trauku).
- izkārtot Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku).
- izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.).
- saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās.
- diferencēties Sadalīties (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās).
- pasašķirties Sadalīties (piemēram, par velkiem audeklā).
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
- izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko).
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
- nodevība Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- izdegt Sadegt no iekšpuses līdz ar visu, kas tajā atrodas (piemēram, par telpu).
- izdilt Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu).
- sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
- sadrauvēties Sadrūzmēties, berzties, berzēties (piemēram, par ledu upē).
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
- karš sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu)
- noknazerēt Sadzelt (par kukaiņiem, piemēram, blusām).
- salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- guļamģērbi sadzīves, ārstnieciskie vai higiēniskie ģērbi, kas paredzēti gulēšanai (piemēram, pidžama, naktskrekls); guļamdrēbes.
- guļamdrēbes sadzīves, ārstnieciskie vai higiēniskie ģērbi, kas paredzēti gulēšanai (piemēram, pidžama, naktskrekls); guļamģērbi.
- nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko).
- iegādāt Sagādāt (piemēram, darbu).
- nodot Sagādāt iespēju izmantot, lietot (piemēram, celtni, inventāru, teritoriju).
- iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
- piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
- pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- situēt Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli.
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot; šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
- inscenēt Sagatavot (piemēram, lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
- piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus).
- iejaukt Sagatavot lietošanai (piemēram, krāsu), samaisot (to ar kādu šķidru vielu).
- sataisīt Sagatavot lietošanai, patērēšanai (piemēram, ēdienu).
- kvalifikācijas paaugstināšana sagatavotības pakāpes pilnīgošana kādā darbības jomā (piemēram, turpinot izglītību dažādās mācību iestādēs, mācoties kursos, apgūstot citu pieredzi).
- iešūpoties Sagatavoties un iesākt (piemēram, darbu, kādu pasākumu).
- pasacilāties Sagatavoties, piemēram, iešanai, braukšanai.
- žeirāt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu.
- žeirēt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu.
- žeirēties Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu.
- iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes).
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- izdzīvot Saglabāties, neizzust (piemēram, par tradīciju).
- turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā) - piemēram, par vielām, siltumu.
- pļekains Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu).
- pļekaiņš Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu).
- pļekans Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu).
- sadzanāt Sagrābt (piemēram, sienu, labību).
- sadalīt Sagrupēt, norīkot (cilvēkus), piemēram, darba, pasākuma veikšanai.
- saplakt Sagumt (piemēram, sēžot, stāvot).
- pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
- pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
- nosatīties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
- nosatuntulāties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
- balasts Saimnieciski neizmantojama krava, smagums, ko novieto transportlīdzeklī (piemēram, kuģī, lidaparātā) dažādu spēku līdzsvarošanai.
- sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām.
- piepakot Saiņojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
- saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā.
- apraut Saīsināt (piemēram, vārdus).
- nostrupināt Saīsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- turēt Saistīt (piemēram, cilvēkus, parādības, citu ar citu).
- pīt Saistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- kalt Saistīt (piemēram, važās).
- pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu (piemēram, procesu, parādību).
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piemēram, pie piestātnes.
- korelēt Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus).
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- kūlītis Saistīta (piemēram, audu, šūnu) kopa.
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3).
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, pasākuma, kādas darbības) gatavošanu, rīkošanu, šādai gatavošanai, rīkošanai raksturīgs.
- termināls Saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piemēram, norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām, tām raksturīgs.
- saimniecisks Saistīts ar (piemēram, iestādes, uzņēmuma) materiālo bāzi, materiālajām vajadzībām; saistīts ar (uzņēmuma, rūpnīcas u. tml.) ražošanas procesiem.
- tehnisks saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- abdomināls Saistīts ar abdomenu, vēderu, vēderiņu (piemēram, abdominālā elpošana).
- kalkulozs saistīts ar akmeņiem, piemēram, žultsakmeņiem.
- tumšs Saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piemēram, par domām).
- milzīgs Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
- milzu Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
- neliels Saistīts ar ne sevišķi izvērstu, nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
- pelnīts Saistīts ar nopelniem; pilnīgi pamatots (piemēram, par attiecībām, situāciju).
- saimniecisks Saistīts ar ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopumu (piemēram, valstī, tās daļā), tam raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
- atrakcija Saistoša nodarbība (piemēram, sabiedriskās atpūtas vietās).
- vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
- saitne Saišķis, piemēram, savienojumā "atslēgu saitne".
- atsaite Saite, kuru izlieto, lai ko piestiprinātu, nostiprinātu (piemēram, koku, zaru).
- piesaitēt Saitējot piesaistīt (ķermeni, tā daļu), piemēram, lai ierobežotu kustības.
- sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī).
- piebuzīt Sajaukt (piemēram, ūdeni ar dūņām).
- kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
- sakārnīt Sajaukt, sagāzt (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
- piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
- sajozties Sajozt sev, piemēram, jostu, siksnu.
- saņudzis Sajucis (piemēram, adīklis).
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
- galvā griežas saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- mells kā zeme saka par cilvēku, kas, piemēram, pārdzīvojumu, pārpūles dēļ ļoti novājējis, zaudējis veselīgu sejas krāsu.
- plats kā kulba saka par ko izteikti platu, apjomīgu (piemēram, izstiepušos apģērbu).
- laba skaņa saka par ko pozitīvu (piemēram, par vārdu, nosaukumu, darbu).
- liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem.
- no kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- neviena skaņa (arī neviens vārds, arī vārdi) nenāk pār lūpām (arī no mutes) saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma)
- vārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
- neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
- kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku).
- visas kārtis rokā saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
- spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piemēram, cīņā).
- otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
- auss (arī ausis) aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
- galva noreibst (arī apreibst) saka, ja cilvēks noreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas).
- trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā).
- reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
- galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
- prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- prāts (arī sirds) silst (ari nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt).
- (griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu).
- sirds pārplīst saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
- grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera.
- ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
- auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī)
- mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
- mēle smaga (arī stīva) kā galoda saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām).
- nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
- pie visa gatava saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
- karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- sirds sažņaudzas saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
- karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) saka, ja sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs).
- pa drošiem (arī dažādiem, slepeniem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
- pa slepeniem (arī drošiem, dažādiem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
- Tā man (tev, jums, viņam) vajag! saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram, sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies.
- ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
- (šaurs) kā biksenes saka, par kādu šauru, augumam pieguļošu apģērba gabalu (piemēram, svārkiem).
- (nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).
- lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
- kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji.
- ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī); iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā).
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē).
- piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- sekvencveida sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
- salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā); arī sacerēt.
- kārtīgs Sakārtots, tīrs (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- sagramzdāt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, augļus, saknes, koksni).
- sagrebzdināt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus.
- sagrebzdot Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus.
- sakast sakašņāt; sarakt no dobes (piemēram, kartupeļus).
- amorfs sakausējums sakausējums ar amorfu uzbūvi, labu dilšanas noturību un magnētisko caurlaidību; viens no sakausējuma komponentiem, piemēram, bors, pazemina amortizēšanai nepieciešamo dzesēšanas ātrumu.
- saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī.
- virtuālā sakne saknes direktorijs, ko lietotājs ierauga, kad tas tiek savienots ar interneta serveri, bet kas norāda uz kādu citu saknes direktoriju, kurš fiziski atrodas citā vietā, piemēram, citā serverī; tāda pieeja ļauj izveidot tīmekļa vietnei vietrādi _URL_ un pārvietot saknes direktoriju, nemainot vietrādi _URL_.
- centralizēt Sakopot, koncentrēt (piemēram, vienā vietā, punktā, sistēmā).
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- koncentrēt Sakopot, uzkrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piemēram, telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
- pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies.
- pirmpamats Sākotnējais, arī galvenais (kā, piemēram, stāvokļa, norises, attīstības) pamats; arī pamatfaktors.
- sakratināt sakratīt kopā (piemēram, ogas grozā).
- pantēt Sakraut pantā 2 (piemēram, sienu šķūnī).
- savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piemēram, audumu, apģērbu).
- pievilkt Sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
- uzņemt Sākt (piemēram, darbu), uzņemties (piemēram, pienākumu).
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (cilvēka darbības rezultātā) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- iziet uz ledus Sākt nodarboties ar slidošanu (piemēram, sezonas sākumā)
- piebiedroties Sākt piedalīties (kur), pievienoties (piemēram, pasākumam, kādai norisei).
- sagriezties Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
- dīgt Sākt rasties, veidoties (piemēram, par jūtām).
- aizdegties Sākt spīdēt (piemēram, par debess spīdekļiem).
- uzņemt Sākt vadīt, pārvaldīt (piemēram, saimniecību).
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
- satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) - piemēram, - par aukstumu.
- sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).
- satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
- sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piemēram, ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- ievadījums Sākuma daļa, ievads (piemēram, daiļdarbam).
- galva Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
- izsalēt Sala iedarbībā iegūt citas īpašības, citu kvalitāti (piemēram, par augiem, augļiem).
- izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu).
- aizsalt Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm).
- salāpīties Salāpīt sev, piemēram, apģērba gabalu.
- želeja Saldēdiens, ko gatavo, piemēram, no augļiem, to sulas, piena produktiem un želatīna.
- medus rasa salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis)
- ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
- sacementēt Saliedēt (piemēram, cilvēku kopumu).
- saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem).
- palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sarozīt Saliekt, savērpt (piemēram, kādu materiālu, priekšmetu).
- sariezties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu).
- sarozīties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu).
- dzintele Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
- kopulatīvs saliktenis saliktenis, kuru motivē vārdrinda, piemēram, _sarkans, balts, sarkans - sarkanbaltsarkans_.
- -fobija salikteņu daļa - bailes, nepatika (piemēram, hidrofobija).
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
- nozis Salmu, klūgu vai cita pinuma trauks, piemēram, maizes vai salvešu ievietošanai.
- aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sažaldarēt Samaisīt šķidrumu (piemēram, pienu) kratot trauku.
- saļammāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām).
- saļemmāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām).
- apkalpošanas maksa samaksa par restorāna vai viesnīcas pakalpojumu, kas tiek ietverta pakalpojuma apmaksas summā un nonāk uzņēmuma rīcībā, atkarībā no uzņēmuma veida un kategorijas tā var būt fiksēta summa vai arī tās lielums ir proporcionāls maksai par pakalpojumu, piemēram, restorānā par pakalpojumu jāmaksā 5-15% no pasūtījuma summas.
- pušķojums Samākslojums, pārspīlējums, arī izskaistinājums (piemēram, daiļdarbā).
- stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
- saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piemēram, atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
- tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
- pierauties Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu.
- sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu.
- novājināt Samazināt (piemēram, uzticību, ietekmi).
- saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
- ierēvēt Samazināt buras platību (piemēram, buru satinot).
- atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē).
- sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību).
- sašļukt Samazināties (piemēram, par īpašumu, nauda līdzekļiem).
- sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanas, arī noārdīšanās dēļ).
- kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- sarukt Samazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem.
- trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
- plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
- rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- pagards Samērā gards (piemēram, par ēdienu).
- labs Samērā garš, tāls (piemēram, par attālumu, ceļa posmu).
- šahta Samērā garš, vertikāls vai slīps dobums, eja (piemēram, celtnēs, iekārtās, iežos).
- puļķis Samērā īss stieņveida, parasti koka, priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
- pastiprs Samērā izturīgs (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- pakupls Samērā kupls (piemēram, par apmatojumu).
- steiga Samērā liels (darbības, norises) ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt darbības, norises ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- steiga Samērā liels (parasti cilvēku) virzīšanās ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt virzīšanās ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- torte Samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
- paplāns Samērā mazs (piemēram, par naudas summu, līdzekļiem); arī samērā trūcīgs.
- mīksts Samērā mērens, neliels (piemēram, par sodu).
- sīklopi Samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas).
- pasekls Samērā nenozīmīgs, nebūtisks (piemēram, par mākslas darbu), samērā virspusīgs (piemēram, par kā saturu).
- slikti Samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- struktūrvienība Samērā patstāvīga (piemēram, uzņēmuma, iestādes, organizācijas) sastāvdaļa.
- labi Samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- paass Samērā skarbs, aizskarošs, arī naidīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- pieklājīgs Samērā spēcīgs (piemēram, par vēju, vētru).
- pastingrs Samērā stingrs (piemēram, par vielu, priekšmetu).
- sekta samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem un pretstata sevi visai pārējai sabiedrībai.
- pāržmauga Samērā šaura sauszemes josla, kas savieno plašākas sauszemes daļas (piemēram, pussalu ar kontinentu).
- sleja Samērā šaura, garena, taisna josla (piemēram, laukā, teritorijā).
- josla samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām.
- sleja Samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- strūkla Samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām.
- padzestrs Samērā, arī mazliet dzestrs (piemēram, par gaisu, vēju, ūdeni u. tml.).
- pakrunkains Samērā, arī mazliet krunkains (piemēram, par seju, tās ādu).
- pastīvs Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
- pakūtrs Samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
- pasalkans Samērā, arī mazliet salkans (piemēram, par ēdienu, dzērienu).
- pastīvs Samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
- parupjš Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- pastrups Samērā, arī mazliet strups (piemēram, par ķermeņa daļu).
- pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām).
- pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par izturēšanos, runu).
- sabradāt Samīdīt (piemēram, sniegu).
- sabrist Samīdīt (piemēram, sniegu).
- samalt Samīstīt ar mašīnu (piemēram, linus, kaņepājus).
- saverkšīt Samudžināt (piemēram, dziju).
- saverkšķīt Samudžināt (piemēram, dziju).
- saverkšīties Samudžināties (piemēram, par dziju).
- saverkšķīties Samudžināties (piemēram, par dziju).
- aizķimerēties Samudžināties, piemēram, par auklu.
- samesties Samudžināties, samezgloties (piemēram, par auklu, dziju).
- narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts.
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, grāvim, bedrei); josla, kas piekļaujas, piemēram, grāvim, bedrei.
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai).
- sakniebt Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs).
- izņemt Saņemt atpakaļ (piemēram, glabāšanā nodoto, uzkrāto).
- apsakrauties Saņemt daudz priekšmetu, piemēram, rokās, uz muguras.
- piejemt Saņemt un uzskaitīt, piemēram, preces.
- uzzeltīt Sapērt (piemēram ar nātrēm).
- galvassāpes Sāpes, piemēram, pierē, deniņos, pakausī.
- kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu).
- iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
- sasēdināt Saplacināt, sablīvēt (piemēram, sniegu).
- pārslīpējums saplākšņa un finierēto virsmu brāķa veids, kas rodas, ja tiek noslīpēta saplākšņa ārējā kārta vai finierētās virsmas kārta; labojams, vienīgi uzlīmējot jaunu finiera vai cita materiāla, piemēram, folijas kārtu.
- sapluskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru).
- saplūskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru).
- saģīzgāt saplēst vai citādi sabojāt (piemēram, grāmatu).
- sajaukties Saplūst (kopā, kādā kopumā) - piemēram, par skaņām, smaržām.
- sapucēt Sapost (piemēram, saģērbjot svētku drēbēs).
- sapucēties Saposties (piemēram, saģērbjoties svētku drēbēs).
- pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai).
- saraksta galva saraksta elements, kas satur saraksta sākuma adresi un, iespējams, arī citu papildu informāciju, piemēram, elementu skaitu sarakstā un pēdējā saraksta elementa adresi.
- reģistrs Saraksts (parasti oficiāls), kas satur, piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus.
- kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
- saraukšt Saraukt (piemēram, pieri).
- nevienāds Saraustīts, nevienmērīgs (piemēram, par elpu).
- sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piemēram, jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
- krevele Sarepējis, červeļains veidojums (piemēram, uz auga daļām).
- negludums Sarežģījumi, grūtības, kļūmes (piemēram, dzīvē, darbā).
- veidvirpošana Sarežģītas formas (piemēram, izliektu, ieliektu) virsmu, detaļu virpošana (ar veidgriežņiem, kopējamām ierīcēm u. tml.).
- samežģīties Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām); arī kļūt, parasti ļoti, neskaidram, juceklīgam (piemēram, par domām).
- kamols Sarežģīts (piemēram, jautājumu, parādību) kopums.
- vairīties Sargāties (no saslimšanas, nevēlamas, piemēram, karstuma, veļa, iedarbības).
- mielasts Sarīkojuma (piemēram, viesību) daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni; ēšana un dzeršana sarīkojumā (piemēram, viesībās).
- saviesīga sadzīve sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās), patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā)
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida; ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
- sarkanais Sarkanas krāsas banknote (piemēram, 10 rubļu naudaszīme).
- sārmmetāls Sārmu metāls - ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elements (piemēram, nātrijs, kālijs).
- kvēla Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- kvēle Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu); pārmainīt (piemēram, runas veidu).
- saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
- savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piemēram, tekstu, norisi).
- kruveši Sasaluši, arī sacietējuši dubļi (piemēram, uz ceļa, lauka); sasalušu, arī sacietējušu dubļu gabali.
- sasegties Sasegt sev (piemēram, vairākas segas).
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām; fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
- akords Saskaņa (piemēram, mākslas darbā, cilvēku attiecībās).
- koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem).
- sastukāt saskaņoti izveidot savienojumu (piemēram, grīdas dēļiem).
- kontakts Saskaršanās, cieša saskare (piemēram, priekšmetiem, vielām).
- sasniegties Saskarties (piemēram, par augu daļām, priekšmetiem).
- sasabeigties Saslimt (piemēram, dzīvojot smagos apstākļos, no pārpūles).
- ekselēt Sasmalcināt gabalos (piemēram, salmus, sienu, zāli).
- aizsniegt Sasniegt (piemēram, apjomu, svaru).
- piedzīvot Sasniegt (piemēram, noteiktu izrāžu, izdevumu skaitu.) - par mākslas darbu.
- gūt Sasniegt (psihisku stāvokli, kas saistās, piemēram, ar pozitīvām izjūtām, pozitīvu pārdzīvojumu); rast (pārliecību, ierosmi u. tml.).
- uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām).
- nobeigties Sasniegt savas izplatības robežu (piemēram, par mežu, ceļu); izbeigties.
- uzvilkt Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavota darbībai.
- saštakāt Sastampāt (piemēram, kaņepes).
- recepte Sastāva un pagatavošanas paņēmiena apraksts (piemēram, ēdienam, vielu maisījumam).
- sīkums Sastāvdaļa (piemēram, norisē, notikumā), kas (parasti) nav nozīmīga, svarīga.
- komponents Sastāvdaļa (piemēram, priekšmetā, parādībā, procesā).
- daļiņa Sastāvdaļa (piemēram, vielai, atomam); mikrodaļiņa.
- izkārtojums Sastāvdaļu, elementu iekļāvums, izvietojums noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- ieklambarēt Sastiprināt ar skavām (piemēram, salīmētas plāksnes, lai līme iežūst).
- notriekt Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt; sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt.
- īsināt Sašaurināt (apjomā, piemēram, tekstu).
- apraut Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu); noraukt.
- kakls Sašaurināta vieta (dažu priekšmetu, piemēram, trauku) augšdaļā.
- aizvilkties Sašaurināties, savilkties (piemēram, par cilpu).
- skarbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu).
- skārbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu).
- izjukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
- sajukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
- sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- taukainis Sataukojies (piemēram, par matiem).
- saredzēties Satikties (piemēram, lai parunātos).
- pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesaut Satūkt (piemēram, par dziedzeriem).
- saburbēt Satūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām, ādu).
- skaņa Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī noskaņa.
- saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba daļu, ķermeņa daļu, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu.
- iegrābt Satvert, ieņemt (saujā, piemēram, smiltis, graudus).
- ci Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram pie ēdiena) vistas, cāļus.
- cib Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram pie ēdiena) vistas, cāļus.
- cibī Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram pie ēdiena) vistas, cāļus.
- ti Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram, pie ēdiena) vistas, cāļus.
- tibi Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram, pie ēdiena) vistas, cāļus.
- tibu Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram, pie ēdiena) vistas, cāļus.
- cī Sauciens (parasti savienojumā ar "ci"), ar kuru aicina (piemēram pie ēdiena) vistas, cāļus.
- si Sauciens ar kuru aicina suni (piemēram, pie ēdiena).
- tīs Sauciens, ar ko aicina (piemēram, pie ēdiena, klāt) kaķi.
- urrr Sauciens, ar ko aicina cūkas, piemēram, no ganībām mājās.
- u-ū Sauciens, ar ko sazinās no attāluma (piemēram, mežā).
- čib Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, pie ēdiena) vistas, cāļus.
- čip Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, pie ēdiena) vistas, cāļus.
- kač Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis.
- koč Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis.
- cuk Sauciens, ar kuru aicina cūkas (piemēram, pie ēdiena, kūtī).
- cūk Sauciens, ar kuru aicina cūkas (piemēram, pie ēdiena, kūtī).
- siuk Sauciens, ar kuru aicina sivēnus, cūkas (piemēram, pie ādiena, kūtī).
- se Sauciens, ar kuru aicina suni (piemēram, pie ēdiena).
- ciba Sauciens,ar kuru aicina (piemēram, pie ēdiena) vistas, cāļus.
- taupīt Saudzēt (piemēram, cilvēku, tā ķermeņa daļu, veselību), lai nekaitētu (tai).
- taupīt Saudzēt (piemēram, dabas objektus, priekšmetus).
- pārklindzināt Saukt mājās (piemēram, lopus no ganībām).
- pašarajs Sausā dzīvnieku barība, piemēram, siens, salmi, āboliņš.
- jauktā krava sausa krava ar dažādu saturu (piemēram, gabalkrava kopā ar beramkravu vai metamkravu).
- sausminēm sausā veidā (piemēram, ēst).
- sausbarība Sausi dzīvnieku barības līdzekļi (piemēram, siens, salmi).
- rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem); šī augļa sēkla, kodols.
- sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni.
- nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
- spēkrati Sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls).
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, kavalērijas) taktiskā apakšvienība, kurā ietilpst, piemēram, vairākas baterijas, vairāki eskadroni.
- šmorēt Sautēt pēc apcepšanas (piemēram, gaļu).
- pievilkt Sava fizikālā lauka iedarbības rezultātā pievirzīt (pie sevis, sev klāt) - piemēram, par ko magnetizētu, elektrizētu.
- saspraukt Savainot (ādu, ķermeņa daļu), piemēram, spraucoties kam cauri; stipri nobrāzt.
- saņemt Savākt (piemēram, sienu kaudzē), sasaistīt (piemēram, labību kūļos).
- uzlasīt Savākt un apēst, parasti pa vienam ceļot augšā, piemēram, no zemes (par dzīvniekiem).
- safabricēt Savākt, arī izdomāt (piemēram, nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā.
- sakopt Savākt, sagrābt (piemēram, sienu, labību).
- šarms Savdabīga pievilcība, savdabīgs valdzinājums (piemēram, parādībai, vietai).
- sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piemēram, par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piemēram, auklu).
- sasavelties Savelties (piemēram, par audumu).
- sapinkāties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju).
- sapinkoties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju).
- novadāt Savest pietiekošā daudzumā (piemēram, lai apmēslotu tīrumu ar mēsliem).
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- jejeak Savienojumā "a jejak" lieto, lai izteiktu, piemēram, sāpes, pārsteigumu.
- cece Savienojumā "cece muša": Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piemēram, miega slimības izraisītājus.
- karpveidīgs Savienojumā "karpveidīgās zivis": zivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, ālanti, līņi, plauži, vimbas, karūsas.
- ķauku Savienojumā "ķiuku ķauku" lieto, lai raksturotu ritmisku šķindoņu, piemēram, kauju ar zobeniem.
- lēļveidīgs Savienojumā "lēļveidīgie putni": putnu kārta ("Cprimulgiformes"), kurā ietilpst, piemēram, lēlis.
- līdakveidīgs Savienojumā "līdakveidīgās zivis": īsto kaulzivju virskārtas kārta ("Esociformes"), kurā ietilpst, piemēram, līdaka.
- mencveidīgs Savienojumā "mencveidīgās zivis": īsto kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, mencas, vēdzeles.
- mušveida Savienojumā "mušveida divspārņi"; divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
- palaist Savienojumā "palaist vaļu": atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- peļveidīgs Savienojumā "peļveidīgie grauzēji": grauzēju kārtas apakškārta, kurā ietilpst, piemēram, peles, kāmji; šīs apakškārtas dzīvnieki.
- plekstveidīgs Savienojumā "plekstveidīgās zivis": zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
- sadoties Savienojumā "sadoties rokas": pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- skeletains Savienojumā "skeletainā augsne": augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants).
- stagarveidīgs Savienojumā "stagarveidīgās zivis": kaulzivju kārta ("Gasterosteiformes"), kurā ietilpst, piemēram, stagari.
- takot Savienojumā "tikot un takot" apraksta ritmisku skaņu, piemēram, sirdspukstus.
- uzskate Savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- zobkarpveidīgs Savienojumā "zobkarpveidīgās zivis": zivju kārta ("Cyprinodontiformes"), pie kuras pieder sīkas (parasti ap 5 centimetriem garas) zivis, kam uz žokļiem ir nelieli zobi (piemēram, šķēpnesis) un kas dzīvo tropos un subtropos, galvenokārt saldūdeņos.
- laist Savienojumā ar "cauri", "garām": neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- izburties Savienojumā ar "cauri": ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
- laist Savienojumā ar "darbā"; izmantot aktīvā darbībā (piemēram, darbarīku, mašīnu).
- laist Savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- sārmzemju Savienojumā ar "metāli": ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
- pļikadi Savienojumā ar "pļekadi" raksturo ritmiskas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, velējot veļu.
- pļiku Savienojumā ar "pļeku" raksturo ritmiskas plaukšķošas skaņas, kas rodas, piemēram, mīcot maizes mīklu.
- pļak Savienojumā ar "pļik" apraksta troksni, kāds rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- pļekadi Savienojumā ar "pļikadi" raksturo ritmiskas pļakšķošas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, veļu velējot.
- pļeku Savienojumā ar "pļiku" raksturo skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcot maizes mīklu.
- izpaust Savienojumā ar "sevi": izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas, talantu).
- šļaku Savienojumā ar "šļiku" apraksta ritmiskas darbības, kas rada šļakstošas skaņas (piemēram, govs slaukšanu vai maizes mīklas mīcīšanu).
- švika Savienojumā ar "švaka" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu.
- šviku Savienojumā ar "švaku" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu.
- švipu Savienojumā ar "švapu" lieto lai raksturotu ritmiskas skaņas, kas rodas, piemēram, ēdot.
- švaka Savienojumā ar "švika" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu.
- švaku Savienojumā ar "šviku" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu.
- švapu Savienojumā ar "švipu" lieto lai raksturotu ritmiskas skaņas, kas rodas, piemēram, ēdot.
- laist Savienojumā ar "vaļā": sākt darbināt, ieslēgt (piemēram, ierīci, mašīnu).
- laist Savienojumā ar "vaļu"; ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību iekšā (piemēram, telpā, teritorijā, vidē).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ar darbības objektu vai darbības subjektu (piemēram, ar to virsmām) notiek kāda pārmaiņa.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas izveidojas, top (piemēram, kādā priekšmetā, virsmā).
- mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs iesējums (piemēram, pavedienā); savilkta cilpa.
- pīt Savienot (piemēram, vārdus, nojēgumus), parasti nepareizi, arī nevajadzīgi.
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piemēram, izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piemēram, izteikumā, tā daļā.
- sabloķēt Savienot noteiktā kompleksā, sistēmā, blokā (piemēram, celtnes, ierīces, iekārtas).
- sajūgt Savienot, iekļaut vienotā sistēmā (piemēram, mehānismus, konstrukcijas, to daļas).
- saliedēt Savienot, saistīt (piemēram, parādības, īpašības) noteiktā sistēmā.
- sapārot Savienot, sasaistīt pa pāriem (piemēram, detaļas, vielu daļiņas); izveidot (ko), savienojot divas detaļas, elementus u. tml.
- kontrakcija Savilkšanās, saraušanās (piemēram, muskuļiem, locekļiem, orgāniem).
- aizvilkt Savilkt (piemēram, mezglu, rāvējslēdzēju).
- verkšķīt Savilkt (piemēram, seju, acis).
- veršķīt Savilkt (piemēram, seju, acis).
- pievilkt Savilkt ciešāk (piemēram, auklu), velkot (ko), palielināt (tā) spriegumu.
- kontrahēt Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus).
- sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
- vārāmais namiņš savrupa celtne (piemēram, slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
- sazināšanās Savstarpēja (piemēram, cilvēku, dzīvnieku, ierīču) mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- sacensība Savstarpēja cīņa, lai noskaidrotu, kas ir pārāks (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
- saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- līdzinieku sniegti pakalpojumi savstarpējās palīdzības forma, kurā cilvēki sniedz atbalstu citiem ar līdzīgām problēmām (piemēram, seniori iesaistās citu senioru aprūpē, cilvēki ar psihiskām slimībām palīdz saviem līdziniekiem apgūt noderīgas prasmes).
- sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piemēram, par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
- aktivizācijas politika savstarpēji atbalstošu politiku kopums, kas attiecas uz tādiem darba tirgus un sociālās iekļaušanas pasākumiem, kam raksturīga materiālā atbalsta saistīšana ar nodarbinātību un sociālo līdzdalību (piemēram, līdzdalība sabiedriskajos darbos vai apmācībā ir nosacījums cita atbalsta saņemšanai).
- protokolu komplekts savstarpēji saistītu protokolu kopums, kas nosaka datoru tīkla arhitektūru un darbību; tā, piemēram, internets izveidots uz protokolu _TCP/IP_ komplekta bāzes, lai to darbība būtu saskanīga.
- sociālo lomu teorija savstarpēji saistītu teoriju apkopojums socioloģijā un sociālajā psiholoģijā, kas skaidro indivīda sociālās mijiedarbības dinamiku vidē un saistībā ar sociālās uzvedības modeļiem, kur fokuss vērsts uz dažādu sociālo lomu (piemēram, meita, māte, vadītāja) apguvi un izpildi.
- attiecības savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piemēram, starp cilvēku grupām, valstīm)
- temperatūras (mērīšanas) skala savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija, Fārenheita, Reomīra skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
- piebraukt Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību.
- pašatdeve Savu spēju, jūtu u. tml. atdeve (piemēram, darbam, daiļradei).
- dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam.
- piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
- apžaut Sažaujot (piemēram, veļu), aizņemt, apklāt (ko).
- kinodramaturģija Scenāriju kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta kinomākslā).
- sakarība Secība, saskaņotība, sistēma (piemēram, tekstā, domāšanā, spriedumu saistījumā).
- maršruts Secīga (piemēram, detaļu) virzība noteiktu tehnoloģisku operāciju laikā.
- gājums Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem); secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā); gājiens (7).
- gājiens Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem); secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā).
- pēctecība Secīga saistība ar ko iepriekšēju (piemēram, mācību procesā); arī pakāpenība.
- attīstīt Secīgi izklāstīt, izvērst (piemēram, domu).
- plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
- termodinamiskais cikls secīgi norisošu termodinamisko procesu kopums, kuru gaitā darbķermeņa parametri iegūst cikla sākuma stāvokļa vērtības (piemēram, Kārno cikls).
- pavediens Secīgs (kā, piemēram, darbības, parādības) sastāvdaļu kopums; secīga (kā, piemēram, darbību, parādību) virkne.
- sērija secīgs (piemēram, darbību, notikumu, parādību) kopums, virkne.
- vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- kopsēde Sēde, kura piedalās vairāku vai daudzu, piemēram, iestāžu, organizāciju, pārstāvji.
- plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
- dos-a-dos sēdeklis, kurā cilvēki sēž ar muguru pret muguru; arī šāds sēdvietu izkārtojums (piemēram, transportlīdzeklī).
- uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- klāt Segt (ko) no virsas (piemēram, par audumu).
- segties Segt sevi (piemēram, ar segu, lakatu).
- klātne Segums (piemēram, ceļam).
- klājums Segums (piemēram, jumtam, grīdai).
- nodzerta seja seja (piemēram, trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- kuza Sēklas miziņa (piemēram, zirnim, pupai, gurķim).
- seklai Sekli (piemēram, būt izveidotam, ievirzītam).
- kivete Sekls trauks (piemēram, fotoplašu apstrādei).
- atbalstīt Sekmēt (kādu militāru pasākumu, piemēram, ar ieroču uguni).
- sodomija seksuāla perversija, piemēram, homoseksuālisms un dzimumattiecības ar dzīvniekiem.
- jaunākā atslēga sekundārā atslēga ieraksta identificēšanai. Ja, piemēram, transakcijas tiek kārtotas pēc konta numuriem un datumiem, tad konta numurs ir galvenā atslēga, datums - jaunākā atslēga.
- stafāža Sekundārs gleznas kompozīcijas elements (piemēram, cilvēku, dzīvnieku figūras ainavā, ainava portretā).
- pelēkais kristāliskais selēns selēna viena alotropā forma, kuru izmanto visbiežāk, piemēram, elektronikā, elektriskajos taisngriežos, fotoelementos.
- talents Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talants (2).
- talants sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talents.
- mārka Sena naudas vienība (piemēram, Baltijā no 12. gadsimta līdz 17. gadsimtam) - sudraba stienis ar noteiktu masu.
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā).
- semīti Senas tautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji).
- kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji.
- Raksti Senebreju Bībeles trešā un noslēdzošā daļa, kurā ietilpst Gudrības literatūra (piemēram, Ījaba grāmata un Pamācības), Psalmi, vēlāka laika vēsturiskas hronikas un citi materiāli.
- senči Seni priekšteči (piemēram, pēc izcelšanās, etniskās piederības).
- banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos.
- demagogs Seno Atēnu (5. gs. p. m. ē.) demokrātiskā virziena politisks darbinieks, piemēram, Perikls u. c.
- veļu kults seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
- tērps sensori uztveramo cilvēka ķermeņa pārveidojumu (piemēram, frizūras, grima, tetovējuma) un papildinājumu (piemēram, apģērba, apavu, aceņu, rotaslietu, somu u. c. aksesuāru) kopums.
- mūmijas Sēņotnes blīvi caurausti augu orgāni, daļēji saglabājoties to normālajam veidam, piemēram, augļu parastās puves mūmijas saglabājas ziemā augļu koku zaros.
- starpniekserveris Serveris, kas atrodas starp klienta lietojumprogrammu (piemēram, tīmekļa WWW pārlūkprogrammu) un īsto serveri, pārķer visus īstajam serverim adresētos pieprasījumus un pārbauda, vai nevar pats tos izpildīt, un ja nevar kādu no pieprasījumiem izpildīt, tad tas šo pieprasījumu pārsūta īstajam serverim.
- luksuss Sevišķi dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- nosēsties Sēžot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
- sašļaucīt Sēžot, guļot sasmalcināt, saplacināt (piemēram, salmus, sienu).
- ieslīgt Sēžoties vai gulstoties ievietoties (piemēram, krēslā, gultā).
- sesija Sēžu kopums (piemēram, valsts varas institūcijām), kuras periodiski notiek ievēlēto personu pilnvaru laikā (sasaukumā); arī sēde, konference (piemēram, biedrībām, iestādēm).
- sadure Sfēra, kurā saskaras (piemēram, zinātnes nozares, parādības sabiedrībā).
- kontūrkarte Shematizēta ģeogrāfiskā karte, kuru izmanto par pamatu kartējamo objektu iezīmēšanai (piemēram, skolās, iestādēs).
- pašnesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja un pašsvara radīto slodzi, piemēram, ēkas galasiena, ja uz tās nebalstās pārseguma un jumta konstrukcijas.
- sasiet Sienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- iesiet Sienot iestiprināt (piemēram, lenti).
- iesiet Sienot ieveidot (cilpu, mezglu, piemēram, auklā).
- iesiet Sienot ievietot (piemēram, lakatā, segā, drānā u. tml.).
- mesties Sienoties, pinoties u. tml., veidoties (piemēram, cilpā, grīstē, mezglā).
- tunika Sieviešu apģērba gabals, piemēram, vieglas, pagaras blūzes veidā.
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas, pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), liek, veido (to) divās vai vairākās kārtās
- maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piemēram, uzvedībā).
- dāma Sieviete - vīrieša partnere, piemēram, dejās, viesībās.
- saimniece Sieviete, kas gatavo, arī izsniedz ēdienus (piemēram, ēdnīcā, talkās, viesībās).
- saiminīca Sieviete, kas nodarbojas ar ēdienu gatavošanu (piemēram, godos, viesībās), viesību rīkošanu.
- sieva Sieviete, kas nodarbojas ar ko, piemēram, tirgojas.
- saimniece Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- valdinīca Sieviete, kas vada (piemēram, saimniecību).
- rīku sieva sieviete, parasti kalpone, kas palīdz gatavot, piemēram, kādas viesības.
- signāla līmenis signāla intensitāte, kas izteikta, piemēram, sprieguma vai jaudas mērvienībās.
- izklapēt Signalizēt (par darba atsākšanu pēc pārtraukuma), sitot, piemēram, vienu metāla gabalu pret otru.
- ieklapēt Signalizēt (parasti par darba pārtraukumu vai darba beigām), sitot, piemēram, vienu metāla gabalu pret otru.
- piesijāt Sijājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- skaida Sīka (kādas, parasti samērā sīkstas, vielas, piemēram, koksnes, metāla, plastmasas) daļiņa, kas parasti rodas, ja (uz to) iedarbojas, (to) apstrādā ar griezējinstrumentu.
- rantspuķe Sīka puķe (piemēram, mārpuķīte, rezēda), ko parasti stāda gar dobes malu.
- lokālā struktūra sīka tektoniska struktūra (piemēram, kroka, pārrāvums).
- drazas Sīkas atliekas, kas rodas, piemēram, ko sagriežot, sašķeļot; nederīgi sīkumi.
- kokcīdas Sīkas bruņutis, kam mēdz būt praktiski izmantojami atdalījumi ("medus rasa", vaski, krāsvielas, piemēram, karmīns).
- rīvmaize Sīkas maizes druskas, ko iegūst, sasmalcinot (piemēram, sarīvējot) kaltētu maizi (parasti baltmaizi, rupjmaizi).
- skambains Sīkās sloksnītēs, piemēram, zibens saplosīts koks.
- bārkstis Sīki izaugumi (piemēram, pie dzīvnieku vai augu orgāniem).
- plāns Sīki izstrādāts (kāda objekta, piemēram, celtnes, teritorijas) rasējums, shēma.
- ievilkt Sīki sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
- fliteri Sīki, spīguļojoši dekoratīvi nieciņi (piemēram, mazi aplīši), ko izmanto tērpa izrotāšanai un citām vajadzībām.
- knobis Sīks dzīvnieku mazulis (piemēram, cālis).
- pūslītis Sīks, ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros).
- iesildīt Sildot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, vieta) kļūst silts.
- kalorāža Siltuma daudzums, ko rada, piemēram, uzņemtie uzturlīdzekļi, barība.
- termofikācija Siltuma enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgāde ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
- kust Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi).
- atkust Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē).
- konvekcijas siltumapmaiņa siltumapmaiņa ar kustībā esošu vidi, piemēram, gaisa, tvaika vai šķidruma plūsmu.
- signatūra Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums.
- sotka Simtniece (piemēram, caurule ar 100 mm diametru).
- poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu.
- poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku.
- poliesteri Sintētiski polimēri, no kuriem iegūst, piemēram, sveķus, lakas, līmvielas.
- polivinilhlorīds Sintētisks polimērs - balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piemēram, šķiedras, plēves.
- plītēt Sist (piemēram, ar pātagu).
- žvickāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru); žvikāt.
- žvikāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru).
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- homogēna sistēma sistēma, kas sastāv no vienas fāzes, piemēram, gaiss, sāļu šķīdumi ūdenī, stikls.
- meritokrātija sistēma, kurā atlase notiek pēc sasniegtajiem rezultātiem (piemēram, konkursa eksāmenos) un kura tādējādi priekšroku dod saprātīgumam un spējām, nevis sociālajam stāvoklim vai bagātībai (terminu darinājis M. Jangs 1958. g.).
- karstā pārnešana sistēmas komponenta atvienošana no sistēmas un pievienošana citai sistēmai, piemēram, datoram, laikā, kad komponents nav atslēgts un turpina darboties.
- process sistemātiska operāciju izpilde kāda noteikta rezultāta iegūšanai, piemēram, neapstrādātas informācijas pārveidošanai praktiski izmantojamos datos.
- slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
- kārtot Sistematizēt (piemēram, domas, iespaidus).
- idiofons Sitaminstruments, kam skaņu rada visa instrumenta svārstības (piemēram, zvans, gongs).
- kāviens Sitieni (piemēram, piekaujot); stiprs pēriens.
- piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- klauvēt Sitot (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), radīt troksni, lai signalizētu.
- lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
- priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu); pirmsvēsture (2).
- pirmsvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu).
- anšlāgs Situācija, kad visas biļetes (piemēram, uz teātra izrādi) ir pārdotas.
- bērna atraidīšana situācija, kurā bērna vecāki vai aprūpētāji nenodrošina bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo vajadzību apmierināšanu (piemēram, ēdienu, pajumti, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību, emocionālo tuvību u. c.).
- retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā); vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem).
- maleīnskābe Skābe - bezkrāsaini kristāli, ko izmanto, piemēram, krāsvielu, herbicīdu izgatavošanai.
- pieslāpt Skābekļa trūkuma dēļ sākt degt vājāk (piemēram, par uguni, liesmām).
- hidroksilgrupa Skābekļa un ūdeņraža atomu vienvērtīga grupa, kas ietilpst, piemēram, spirtu sastāvā.
- piena aktīvais skābums skābums, ko izsaka ar ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu pH; nosaka, izmantojot dažādus indikatorus, piemēram, lakmuspapīru (svaiga piena aktīvais skābums ir pH 6,5–6,8).
- atsegt Skaidri, uztverami attēlot, atveidot, parādīt (piemēram, mākslā, literatūrā); atklāt.
- kārtoties Skaidroties (ar kādu, piemēram, kārtojot kādu jautājumu).
- skraids skaidrs (piemēram, ūdens).
- tvirts Skaidrs, noteikts (piemēram, par domu, mērķi).
- transcendents skaitlis skaitlis, kas nav algebrisks skaitlis, piemēram, π, e (naturālā logaritma bāze).
- hostdatora adrese skaitliska _IP_ adrese, ko uzdod skaitlis-punkts-skaitlis-punkts-skaitlis-punkts-skaitlis-punkts formā (piemēram: 192.100.81.101).
- IP adrese skaitliska adrese, kas identificē katru datoru interneta tīklā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 148.158.16.151.
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
- ieskaldīt Skaldot, cērtot ar cirvi, radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, zīmi).
- izskalot Skalojot (smiltis), iegūt (piemēram, dzintaru, zeltu).
- sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
- pļārkšēt Skaļa trokšņa apzīmējums, kāds rodas, piemēram, spainim krītot un veļoties.
- kliegšana skaļas balss skaņas radīšana (piemēram, aiz bailēm, sāpēm) – par cilvēku
- padauzīt Skaļi (parasti nemākulīgi) paspēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
- dauzīt Skaļi (parasti nemākulīgi) spēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
- saplikšināt skaļi sist (piemēram, ar pātagu).
- kliedziens skaļi, intensīvi radīta balss skaņa (piemēram, sāpēs, bailēs)
- Loki Skandināvu mitoloģijā - dievs, kas mītos attēlots kā pārējo dievu, piemēram, Odina, pretinieks un izsmējējs.
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
- izskaņa Skanējums (piemēram, dziesmai, runai).
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, l, ļ, r).
- skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
- sonors Skanīgs (piemēram, par balsi, tembru).
- ietērps Skaniskā izpausme, forma (piemēram, vārdam).
- starpskaņa Skaņa (piemēram, skaņurindā), kas atrodas starp veselajiem toņiem un kam ir.
- virsskaņa Skaņa, kas rodas skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) atsevišķu daļu vibrācijas rezultātā un kas papildina pamatskaņu.
- bak Skaņas atdarinājums, piemēram, mīklu mīcot, riju kuļot.
- barkš Skaņas atdarinājums, piemēram, ratu rīboņa.
- skaņas absorbcija skaņas intensitātes samazināšanās, skaņai izplatoties caur kādu vidi, t. i. skaņas enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, piemēram, siltumā.
- skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
- dziesma Skaņas, ko rada, piemēram, vibrējoši priekšmeti, gaisa plūsma, ūdens plūsma.
- klavierizvilkums Skaņdarba (piemēram, operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- instrumentācija Skaņdarba iekārtojums instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- repertuārs Skaņdarbi, daiļdarbi, dejas u. tml., ko attiecīgajā laikposmā izpilda kāds kolektīvs (piemēram, koris, ansamblis).
- koris Skaņdarbs vai skaņdarba (piemēram, operas) fragments, kas sacerēts kora izpildījumam.
- fonogramma Skaņu ieraksts (piemēram, magnetofona lentē, kinolentē, skaņuplatē).
- iekšējā fleksija skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, _dzenu_ un _dzinu_).
- toņmeistars Skaņu režisors (piemēram, radio, televīzijas studijā).
- gājiens Skaņu secība bez īpašas tematiskas nozīmes (piemēram, melodijā).
- skandeklis skaņu signalizācijas rīks, piemēram, pie pažobeles piekārts skārda priekšmets, pa kuru dauzot signalizē par darbu pārtraukumu saimniecībā.
- valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
- slirkšēt skaņu verbs, kas raksturo, piemēram, skaņu, kas rodas, ar grābekli grābjot uz cieta pamata.
- plaukas Skara, piemēram, auzām.
- pļerkšķis Skarba, griezīga skaņa, ko rada, piemēram, mašīnas, mūzikas instrumenti.
- iegriezt Skarot (ko), virzoties (pa ko), ieveidot, atstāt (piemēram, rievas) - parasti par ko asu.
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā); skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
- triekšt Skarot, trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apģērba piederumiem, priekšmetiem).
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2).
- bučot skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu; skūpstīt.
- skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- trāpīt Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku).
- priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- rinda skatītāju zāles vietu, kuras ir sakārtotas vienā līnijā, kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar visu, piemēram, grāmatas, laikraksta, tekstu vai tā lielāko daļu).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piemēram, ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
- rokas skeners skeners, kura skenēšanas galviņu, kas izveidota kā rokā turama ierīce, lietotājs pārvieto pa skenējamo virsmu, piemēram, papīra lapu.
- ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot; skrambājot radīt (piemēram, brūci).
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot; skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
- izecēt Skrāpējot radīt (piemēram, svītras).
- ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas); mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
- izskrāpēt Skrāpējot radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem).
- kokskrūve Skrūve, kas iegriežama samērā mīkstos materiālos (piemēram, kokmateriālos, zāģmateriālos).
- pieskrūvēt Skrūvējot piegriezt ciešāk (piemēram, uzgriežņi).
- radzināt Skubināt; pamudināt, uzmudināt, likt (piemēram, pie darba).
- izskūt Skujot izveidot (piemēram, attiecīgu formu).
- izdzīt Skujot izveidot noteiktā formā (piemēram, uzacis).
- bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
- pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
- smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piemēram, par mežu).
- pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- saslacīt Slakot (piemēram, ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
- blāķēt Slāņiem kraut kaudzē (piemēram, labību, sienu, salmus) blīvi sapakojot.
- noslāpēt Slāpējot nodzēst (piemēram, uguni, liesmas).
- alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, kuriem ir bāziskas īpašības; izmanto, piemēram, zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
- sūst slapināt, čūlot (piemēram, kašķis).
- žulgans Slapjš (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- torbulens Slapjš un netīrs (piemēram, deguns).
- torpulens Slapjš un netīrs (piemēram, deguns).
- gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu); slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
- pieslaucīt Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- izslaucīt Slaukot iztīrīt (piemēram, grīdu, telpu).
- saslaucīt Slaukot izveidot (piemēram, kādu kopumu).
- noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus); slaukot notīrīt nost (no kā).
- izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus).
- ieslaucīt Slaukot panākt, ka iesūcas (kur iekšā, piemēram, ūdens drānā).
- uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz grīdas, klona, piemēram, gružus, izlijušā šķidrumu).
- pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
- atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu).
- noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1).
- pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1).
- atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus).
- pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu).
- bloķēt Slēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
- vākot Slēgt, segt ar vāku (piemēram, trauku, kasti).
- furgons Slēgts, segts transportlīdzeklis (piemēram, kravas automobilis, bagāžas vagons, rati); slēgta, segta kravai paredzēta daļa (transportlīdzeklī, piemēram, kravas automobilī, vagonā, ratos).
- sleija Sleja - samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- kontrabanda Slepena (kā) ieviešana (piemēram, mākslas darbā); tas, kas ir slepeni ieviests.
- spiegošana Slepena informācijas vākšana, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu.
- spiegot Slepeni vākt informāciju, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, frāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā.
- noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu).
- slidans Slidens (piemēram, par ceļu).
- glums Slidens (piemēram, par ledu, apledojušu ceļu).
- noslidot Slidojot izpildīt (piemēram, figūras).
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās).
- vamzīt Slikti ietīt (piemēram, bērnu).
- izplinkšināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
- izplinkšķināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
- sūdi Slikts, nevērtīgs (piemēram, ēdiens).
- beri-beri Slimība – avitaminoze, ko izraisa B1 vitamīna trūkums organismā, piemēram, ja uzturā lieto vienīgi pulētos rīsus.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga.
- nemierīgs Slimīgi uzbudināts, satraukts (piemēram, aiz sāpēm).
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kas ir saistīts, piemēram, ar apsārtumu, uztūkumu, sastrutojumu, sāpēm un funkciju traucējumu; vieta, kurā izveidojies šāds process.
- smirģelis Slīpēšanai, pulēšanai, asināšanai paredzēts materiāls, kas ir sacementēts, piemēram, no sasmalcināta granīta.
- fasete Slīpēta skaldne (piemēram, dārgakmenim).
- knupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- skelets Slodzi nesošo detaļu, elementu kopums (piemēram, celtnei, iekārtai, ierīcei).
- anaerobā infekcija smaga infekcija (piemēram, botulisms), ko ierosina patogēnie anaerobie mikroorganismi.
- prese smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
- neveikls Smagnējs, sarežģīts, arī samākslots (piemēram, par valodu, stilu).
- smaile Smaila (piemēram, kalna, klints) virsotne; augstākais (piemēram, kalna, klints) punkts.
- drupināt Smalcināt nelielās daļās (piemēram, ko irdenu, trauslu).
- smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem.
- izgarojumi Smarža, tvaiki, kas izgaro, izdalās (piemēram, no kādas vielas).
- muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
- iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
- aktīvā (arī īstā) smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
- piesmelt Smeļot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- izsmelt Smeļot iztukšot (piemēram, trauku, ūdenskrātuvi).
- izsnaust Snaužot panākt, ka izzūd, izbeidzas (piemēram, nogurums).
- kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
- sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos).
- sniegs Sniegam līdzīgs (kā balta, gaiša, piemēram, ziedu) kopums.
- pārsnigt Sniegot pārklāt (piemēram, zemi) - par sniegu, tā kārtu.
- balstīt Sniegt (piemēram, morālu, materiālu) palīdzību.
- dot Sniegt informāciju mutvārdos vai rakstveidā, parādīt (piemēram, ar žestu).
- sniegt roku Sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- pīpis Snīpis (piemēram, tējkannai).
- šņuķis Snuķim līdzīgs veidojums (piemēram, ledum, dažiem priekšmetiem).
- kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu.
- ārkārtas sociālais darbs sociālā darba joma tūlītējas profesionālas sociālā darba intervences nodrošināšanai; tiek īstenots kā sociālais darbs ārkārtas situācijās (humāno un dabas katastrofu laikā) un arī kā sociālais darbs ārpus ikdienas sociālā darba uzdevumiem un pienākumiem, neatliekami risinot krīzes situācijas (piemēram, bērna dzīvības apdraudējuma gadījumā).
- sociālā tīkla veidošana sociālā darbinieka funkcija, lai veicinātu un stiprinātu sociālās saites, kas pastāv starp klientu un ar viņu saistītajiem cilvēkiem (piemēram, ģimenes locekļiem, draugiem, kaimiņiem u. c.).
- nebrīvprātīgs klients sociālā darbinieka klients, kura iesaistīšanās sadarbībā ir pilnībā vai lielā mērā saistīta ar ārējo apstākļu spiedienu, piemēram, galējs trūkums, cita ģimenes locekļa lūgums pēc palīdzības, policijas vai bāriņtiesas ziņojums, nevis ar paša cilvēka vēlmi.
- koordinatora loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi veidot un nodrošināt saikni starp indivīdu vai ģimeni un nepieciešamajiem resursiem, piemēram, sociālajiem pakalpojumiem.
- veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā.
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
- kolektīvā atbildība sociālajā darbā ar to saprot profesionālo atbildību par sociālā darba mērķu un principu ievērošanu (piemēram, cilvēktiesību ievērošanu, sociālā netaisnīguma novēršanu).
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- sociālās problēmas sociālas parādības, ko plašas un ietekmīgas iedzīvotāju aprindas uzlūko par nevēlamām (piemēram, narkotiku un alkohola lietošana, noziedzība u. c.).
- mikroklimats sociālās vides apstākļu, savstarpējo attiecību kopums (piemēram, kolektīvā).
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
- radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- akomodācija sociolingvistikā - sarunas dalībnieku savstarpēja pielāgošanās, kas izpaužas lingvistiskajā uzvedībā (piemēram, noteiktas valodas vai valodas varianta izvēlē).
- mikrosociolingvistika Sociolingvistikas nozare, kurā pēta mijiedarbību starp valodu un indivīdu, piemēram, pēta variantu izvēli indivīda runā, iemeslus, kas ietekmē stilu, izrunas mainīšanos, otras valodas apguves motivāciju.
- atspoguļošanās soda forma, ko izmantoja babiloniešu un Mozus tiesībās, izvēloties sodu, centās atdarināt tiesībpārkāpumu - piemēram, dedzinātājam piesprieda sadedzināšanu; to, kurš nozaga ražu, pakāra laukā kā upuri auglības dievietei Hērai.
- saistība Solījums, apņemšanās (piemēram, paveikt noteiktu darba apjomu, saražot ko, veikt kādu pasākumu).
- pēdas garums somatomērs, ko mēra kā horizontālo attālumu no papēža atpakaļizvirzījuma līdz garākā pirksta priekšgalam; pēdģērbu (piemēram, zeķu, apavu) lielumu skalas vadmērs.
- Baltijas somi somugru tautu (arī cilšu) grupa, pie kuras pieder, piemēram, somi, igauņi, lībieši.
- pencēt Spaidīt, mīcīt (piemēram, kartupeļus, zirņus) ar stampu.
- bakāt Spaidīt, šķaidīt smalcināt (piemēram, ar stampu).
- izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās sula (piemēram, no augļiem).
- gumzīt Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu); burzīt.
- pļiršķēt Spalgi skanēt (piemēram, kā sitot pa skārdu).
- cirtiens Spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, cērtot.
- plimāža Spalvu pušķis (kā, piemēram, tērpa, cepures, zirglietu) greznošanai.
- kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
- izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- iecirst Sparīgi ietriekt (kur iekšā, piemēram, lāpstu).
- atsauksmju grāmata speciāla grāmata (piemēram, izstādēs) atsauksmju ierakstīšanai.
- lente Speciāla, samērā šaura sloksne kā (piemēram, skaņas, attēlu) fiksēšanai.
- kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē); norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
- atslēdznieka darbagalds speciāli aprīkots darbgalds atslēdznieka darbu veikšanai, ko izmanto, piemēram, montāžas darbiem un metālapstrādei ar rokas darbarīkiem.
- konservēt Speciāli apstrādājot (piemēram, audus), gatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- šervoāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro.
- ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro.
- ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševroāda.
- konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
- remontbedre Speciāli izbūvēta bedre mašīnu (piemēram, automobiļu) apakšējo daļu remontēšanai.
- šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- redaktors Speciālists (redakcijā, izdevniecībā), kas gatavo (piemēram, grāmatu, periodisku izdevumu, skaņdarbu) laišanai klajā - organizē, pasūta, rediģē rakstus, ilustrācijas, organizē raidījumus u. tml.
- ieregulētājs Speciālists, kas ieregulē (piemēram, ierīci, mašīnu).
- locis Speciālists, kas vada kuģi kuģošanai sarežģītās vietās (piemēram, iebraucot ostās, kanālos).
- žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piemēram, konkursā, sacensībās, izstādē).
- redakcijas kolēģija speciālistu kolēģija, kas vada periodiska izdevuma vai neperiodiska sarežģīta izdevuma (piemēram, rakstu krājuma, vārdnīcas) sagatavošanu.
- pretkopēšanas aizsardzība specializēti paņēmieni (piemēram, apslēptu instrukciju izmantošana, īpaša piekļuve diskatmiņai u. c.), kas aizsargā pret nesankcionētu lietojumprogrammu un datņu izmatošanu.
- meistarklase Speciāls apmācības kurss, ko vada, piemēram, izcils mākslinieks.
- cepurīte Speciāls galvas apsegs (parasti no balta auduma), piemēram, medicīnas darbiniekiem, pārtikas rūpniecības darbiniekiem.
- vimpelis Speciāls priekšmets, piemēram, futrālis ar ziņojumu, kuram piestiprināta samērā gara, spilgta lente un kuru nomet no lidaparāta.
- maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
- terapeitiskās attiecības specifiski organizēts sadarbības attiecību veids starp palīdzošo profesionāli un klientu, kam raksturīgas noteiktas kvalitātes (piemēram, uzticēšanās un drošība, skaidri sadarbības nosacījumi), un šīs attiecības sniedz psihosociāli atveseļojošu efektu (piemēram, klients, risinot savu problēmu, kļūst drošāks, patstāvīgāks).
- kvēla Spēcīga (piemēram, psihiska stāvokļa) izpausme.
- kvēle Spēcīga (piemēram, psihiska stāvokļa) izpausme.
- brāzma Spēcīga (piemēram, vēja, lietus) plūsma, uzplūdums.
- šņaukt Spēcīgā izelpā virzīt ārā no deguna (piemēram, izdalījumus, netīrumus).
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- versme Spēcīga, iedarbīga (kā, piemēram, gaisa) plūsma.
- ķerties Spēcīgi ietekmēt, iedarboties (piemēram, par sauli, vēju, aukstumu).
- uzvarēt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- virt Spēcīgi mutuļot, viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi).
- gremdēt Spēcīgi sist bumbu uz leju (piemēram, volejbolā, tenisā).
- ietriekt Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu).
- uzdauzīt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko), lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
- dārdēt Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) - piemēram, par jūtām, domām.
- iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu); iesisties (3).
- iesisties Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
- stresors Spēcīgs kairinātājs (piemēram, nelabvēlīgs ārējās vides faktors), kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
- brīkšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- briukšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- brākšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- dzelžains Spēcīgs, stiprs (piemēram, par rokām, tvērienu).
- gremde Spēcīgs, uz leju virzīts bumbas sitiens (piemēram, volejbolā, tenisā).
- agrīnība Spēja (piemēram, lauksaimniecības augiem) nobriedināt sēklu vai nest augļus, arī uzplaukt agrāk par citiem, citām šķirnēm; agrīnums.
- svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties.
- degamība Spēja degt (piemēram, priekšmetiem, vielām).
- kapacitāte Spēja ietvert (piemēram, informācijas, estētiskā pārdzīvojuma) noteiktu daudzumu.
- sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2).
- eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem.
- ilgmūžība Spēja pastāvēt ilgu laiku (piemēram, augiem, elementārdaļiņām).
- valence Spēja piemēroties (kam), saskaņoties (ar ko, piemēram, apstākļiem).
- spīts Spēja pretoties nevēlamu (piemēram, vides) apstākļu ietekmei.
- pārvēršamība Spēja tikt pārvērstam (piemēram, vielai).
- izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
- caurgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem).
- izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
- iecirsties Spēji iebrāzties, ietriekties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, lietu, sniegu.
- aizcirst Spēji pārtraukt (piemēram, elpu).
- iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu); kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
- spiesties Spēka iedarbībā virzīties (kur iekšā) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- akvaplanēšana Spēkratu kustības veids: slīdēšana pa ūdens slāni, kas atdala dzinekli (3) no balstvirsmas; šajā gadījumā pilnīgi zūd dzinekļa (piemēram, riepas) kontakts ar ceļu un līdz ar to arī spēkrata vadīšanas iespēja.
- subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus.
- aerodinamiskais spēks spēks, ar kuru gāzveida vide (piemēram, gaiss) darbojas uz cietu ķermeni, kas tajā pārvietojas; šo spēku parasti sadala komponentēs koordinātu sistēmā, kas saistīta ar kustības ātrumu (komponentes: aerodinamiskā pretestība, cēlējspēks, sānspēks).
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piemēram, sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- saejošu spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēku darbības taisnes krustojas viena punktā (piemēram, gravitācijas lauka spēki tālā mijiedarbībā).
- aktīva atpūta spēku, enerģijas atjaunošana no ikdienas darba atšķirīgās nodarbībās (piemēram, piedaloties sporta vai kultūras dzīves pasākumos).
- partija Spēle (piemēram, šahā, dambretē, kāršu spēlē) no sākuma līdz beigām.
- vienspēle Spēle (piemēram, tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
- galda spēle spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas.
- atkartavāt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
- atspēlēt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
- sets Spēles daļa (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- nospēlēt Spēlēt (piemēram, sporta spēli, galda spēli, rotaļu visu laikposmu) un pabeigt spēlēt.
- nospēlēt Spēlēt (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt (piemēram, orķestrī).
- izspēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt (piemēram, sporta spēli, rotaļu).
- plinkšināt Spēlēt, parasti nemākulīgi (piemēram, klavieres), arī atskaņot (ko, piemēram, uz klavierēm), parasti nemākulīgi.
- plinkšķināt Spēlēt, parasti nemākulīgi (piemēram, klavieres), arī atskaņot (ko, piemēram, uz klavierēm), parasti nemākulīgi.
- kava Spēļu kāršu suga (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi).
- izturēt Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes); spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas).
- turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
- štance Spiedapstrādes instruments (kā) veidošanai no plakana materiāla, plakanas sagataves, piemēram, to cērtot, griežot, lokot, velkot.
- hidrauliskais trieciens spiediena strauja palielināšanās pa cauruļvadu tekošā šķidrumā, ja šā šķidruma tecēšanasa ātrumu maina momentāni, piemēram, cauruļvadu noslēdzot.
- redukcijas vārsts spiediena vārsts, kas, samazinot pieplūdes spiedienu, cenšas ieturēt sistēmā konstantu spiedienu; lieto, piemēram, pneimoiekārtās, gāzes sistēmās u. c.
- pretspiediens Spiediens (piemēram, gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
- presings spiediens (piemēram, ko izdara uz kādu cilvēku).
- spraust Spiest (piemēram, rokas sānos).
- kniebt Spiest, piemēram, ar spīlēm (par dzīvniekiem).
- mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
- zīsties Spiesties, sūkties (kur iekšā, arī cauri kam) - piemēram, par vēsumu, mitrumu.
- kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piemēram, robu, caurumu).
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, zīmi, tā, attēlu).
- izspiest Spiežot (no iekšpuses), izvirzīt (piemēram, uz sāniem, uz ārpusi).
- izspiest Spiežot (piemēram, pedāli, slēdzi), pārtraukt (ierīces, mehānisma) darbību.
- piespiest Spiežot (piemēram, slēdzi, pogu), iedarbināt (ierīci, mehānismu).
- piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli).
- iespiest Spiežot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, rievu).
- izmiegt Spiežot panākt, ka atdalās (piemēram, šķidrums).
- izspiest Spiežot panākt, ka atdalās (piemēram, šķidrums).
- uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.).
- uzspiest Spiežot, piemēram, slēdzi, iedarbināt (ierīci, mehānismu).
- piestampāt Spiežot, stumjot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
- griezties Spiežoties iekšā (piemēram, ādā), beržot izraisīt sāpes (par apģērba daļām, apaviem u. tml.).
- stars Spilgta (piemēram, psihiska stāvokļa) iezīme, izpaudums.
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
- kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
- mirdzēt Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
- starot Spilgti paust (parasti pozitīvas jūtas) - piemēram, par acīm, seju.
- inkarnāts spilgti sarkans, purpura sarkanumā (piemēram, sarkans marmors).
- efekts Spilgts iespaids, ko izraisa, piemēram, kāda parādība, darbība.
- kvēls Spilgts un karsts (piemēram, par nosarkumu, notvīkumu).
- bālasinība Spilgtu iezīmju, nozīmības trūkums (piemēram, mākslas darbā).
- spilvenmaiss Spilvena (1) sastāvdaļa, kurā iepilda, piemēram, spalvas.
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- jauks Spirgts, veldzējošs (piemēram, par lietu, gaisu).
- sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu; fūzeļeļļa.
- fūzeļeļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu.
- piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
- pašsakropļošanās Spontāna ķermeņa daļu atdalīšanās, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, tiem atbrīvojoties no (piemēram, uzbrucēja) satvēriena (parasti pašaizsardzības nolūkā).
- piroplazma Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Piroplasma syn. Babesia"); zīdītāju (piemēram, govju, suņu) eritrocītu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sekundants Sporta (piemēram, boksa, paukošanas, šaha) sacensību dalībnieka starpnieks un palīgs.
- tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
- virāža Sporta celiņa (piemēram, velotreka) pagrieziena vieta ar slīpumu uz pagrieziena iekšpusi.
- nosargāt Sporta spēlēs - nepieļaut pretinieka darbību (piemēram, laukuma daļā).
- nodrošināt Sporta spēlēs - panākt, ka (kas, piemēram, vārti, laukuma daļa) tiek aizsargāts pret pretinieka uzbrukumiem.
- piespēlēt Sporta spēlēs - pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, piemēram, bumbu, ripu).
- uzbrucējs Sporta spēļu (piemēram, futbola) komandas dalībnieks, kura pamatuzdevums ir veikt tiešās darbības punktu ieguvei.
- tehniskie sporta veidi sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u. tml. izmantošanu (piemēram, autobraukšana, kartings, aviomodelisms).
- modelisms Sporta veidu kopums - dažādu (piemēram, transportlīdzekļu, mehānismu) modeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kuri ir saistīti ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- klase Sporta, sacensību tips, paveids (piemēram, atkarība no grūtības, meistarības pakāpes).
- supersmagsvars Sportista smagsvara augstāka kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagais svars.
- šosejnieks Sportists (piemēram, autobraucējs, riteņbraucējs), kas specializējies braukšanā pa šoseju.
- staieris Sportists, kas specializējies garajās distancēs (piemēram, skriešanā, ātrslidošanā).
- supersmagais svars sportistu smagsvara augstākā kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagsvars.
- sprādzēties Sprādzēt sev, piemēram, jostu.
- locīties Spraigi kustināt ķermeni (piemēram, cenšoties atbrīvoties no kā).
- spraislīt spraišļus sliet (piemēram, pirts krāsnij, tiltam, no plakaniem akmeņiem).
- iesprakstēt Sprakstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- izsprakstēt Sprakstot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
- iesprakšķēt Sprakšķot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- iesprašķēt Sprakšķot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- izsprakšēt Sprakšķot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
- izsprakšķēt Sprakšķot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
- iesprakšēt Sprakšot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- radiālsprauga sprauga rotācijas asij perpendikulārā (radiālā) virzienā, piemēram, sprauga starp vārpstas rēdzi un slīdgultni vai radiāla sprauga zobratu pārvadā.
- aksiālsprauga sprauga rotācijas ass virzienā, piemēram, sprauga starp vārpstas galu un atduri.
- spēle Sprauga starp salāgojamām detaļām (piemēram, starp [urbumu]{s:1210} un vārpstu).
- eja Sprauga, ko izveidojuši dzīvnieki (piemēram, zemē, koku mizās).
- šķeltne Sprauga, plaisa (piemēram, priekšmetā).
- uzsprauslāt Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
- iespraust Spraužot iestiprināt sasaistīšanai, arī rotāšanai (piemēram, saktu, saspraužamo adatu).
- izsprēgāt Sprēgājot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
- izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu).
- teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piemēram, praktiskā darbībā, sadzīvē).
- iesprikstēt Sprikstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- laternas stabs stabs, pie kura piestiprināta laterna (piemēram, ielu apgaismošanai).
- rūķis Stacionāra (piemēram, pavardveida) apgaismes ierīce.
- piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot.
- pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
- pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā).
- lodāt Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
- ložņāt Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
- striegonis Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis.
- marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai.
- izstompāt Stampājot sablīvēt tā, ka parādās, piemēram, šķidrums.
- štakāt Stampāt (piemēram kaņepes, ēvelētos kāpostus).
- štaukāt Stampāt (piemēram, kaņepes, ēvelētos kāpostus).
- paralēlā augstas veiktspējas saskarne standarta divpunktu protokols liela datu apjoma pārsūtīšanai ar ātrumu, kas nelielā attālumā, piemēram, lokālajos tīklos, var sasniegt gigabitus sekundē.
- APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt.
- iebūvētā funkcija standartfunkcija, kuras aprēķināšanas programma ietverta programmēšanas sistēmas realizācijā (piemēram, logaritmi, kvadrātsaknes, trigonometriskās funkcijas).
- informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods standartizēts astoņu bitu kods, ko plaši izmanto datortehnikā (piemēram, firmas IBM lieldators un minidators). Ar šo kodu var identificēt 256 dažādas rakstzīmes un vadības simbolus.
- jonizējošais starojums starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
- radioaktīvais starojums starojums, ko izraisa atomu kodolu sabrukšana (piemēram, alfa daļiņu plūsma, beta daļiņu plūsma, gamma kvantu plūsma).
- iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā).
- daļveida daļa starpība starp doto reālo skaitli un tā veselo daļu (piemēram, skaitlis, ko veido cipari aiz komata decimālajā pierakstā).
- pārkrite Starpība, kas rodas, mainoties kādam fizikālam lielumam (piemēram, temperatūrai, spiedienam).
- pauze Starplaiks (piemēram, starp divām darbībām, norisēm, arī darbības, norises atsevišķiem posmiem).
- transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
- motifēma Stāsta elements (funkcija), piemēram, situācijas raksturojums, notikums, apstākļi u. tml., kas parasti ir kopējs dažādu avotu stāstos.
- likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2); apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2).
- plūstoša grunts statiski nenoturīgs putekļainas smilts vai mālsmilts grunts slānis ar vāju caurlaidību, kas viegli pāriet plūstošā stāvoklī (piemēram, ja to rok).
- urbanizācijas indeksi statistiskie rādītāji urbanizācijas pakāpes (līmeņa) raksturošanai, piemēram, tie var parādīt kādas valsts (teritorijas), lielākās pilsētas (dominējošā centra) lomu urbanizācijas procesa attīstībā.
- regālis Statnis ar plauktiem (piemēram, preču novietošanai).
- kulstāmais galdiņš statnis, uz kura liek, piemēram, linus, tos kulstot ar kulstīklu.
- virsstatuss Statuss, kam sociālajās mijiedarbēs mēdz būt vislielākais svars, piemēram, vecums, dzimums, nodarbošanās, rase.
- stāvums Stāva vieta (piemēram, reljefa veidojumā); stāvs (parasti reljefa) veidojums.
- kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs; pretstats: nekārtība.
- pamatstāvoklis Stāvoklis (piemēram, iekārtai, fizikālai sistēmai), kam raksturīga samērā zema, parasti vismazākā, attiecīgo parametru vērtība.
- pakārtotība Stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, parādībām), kad (kas) ir pakārtots (kam).
- pārstāvniecība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts institūcija u. tml. pārstāv (piemēram, citu personu, personu grupu, savu valsti); pārstāvība.
- pārstāvība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts institūcija u. tml. pārstāv kādu tiesību subjektu (piemēram, citu personu, personu grupu, valsti); pārstāvniecība (1).
- nesaderība Stāvoklis, kad (cilvēki) nav piemēroti, atbilstoši viens otram (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kādā vidē) ir izplatījies (kas, piemēram, viela, smarža).
- pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir nonācis (piemēram, kādu apstākļu iedarbībā).
- sakāve Stāvoklis, kad (kāds) ir, parasti pilnīgi, pieveikts, uzvarēts, piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
- samocītība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, mākslas darbam, darbībai) piemīt nemākulīgums, pretrunīgums, nevajadzīga sarežģītība.
- piesārņotība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, videi, apkārtnei) ir piejaukts kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs.
- pārņemtība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ideja, doma) spēcīgi ietekmē (piemēram, sabiedrību, cilvēku grupu).
- neizpilde Stāvoklis, kad (kas, piemēram, saistības, pienākums) netiek izpildīts.
- pārvaldība stāvoklis, kad (kas, piemēram, teritorija, organizācija vai process) tiek kontrolēts, uzraudzīts.
- izplatība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams; process --> izplatīties (2).
- pārsvars Stāvoklis, kad (kas) (piemēram, skaita, apjoma ziņā) ir lielāks par ko citu.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā; stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
- sastopamība Stāvoklis, kad (kas) ir konstatējams (piemēram, kādā vietā, vidē).
- izplatība Stāvoklis, kad (kas) ir sastopams, atrodas (piemēram, telpā, vidē); process --> izplatīties (1).
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nozīmīgs ir sasniegts, panākts (piemēram, darbā); arī sasniegums, panākums.
- skaļums Stāvoklis, kad (piemēram, nozarē, procesā) ir intensīva darbība, rosība, arī notikumi.
- klusums Stāvoklis, kad (piemēram, nozarē, procesā) nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) ir līdzīgas, kopīgas īpašības un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrācija ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
- atbildība Stāvoklis, kad (piemēram, tiesā) ir jāatbild par savu rīcību, izturēšanos.
- vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piemēram, skrējiena, brauciena, pirmajā vietā.
- karstums Stāvoklis, kad kas (piemēram, debates, strīds) noris, tiek risināts ļoti spraigi, temperamentīgi, ar kvēlu pārliecību.
- pretruna Stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
- pārmantotība Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
- svabadība Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības; stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība (1).
- nekārtība Stāvoklis, kad nav ievērota noteikta (piemēram, darbību) secība.
- trūkums Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piemēram, līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības, norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai.
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceles (2).
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceļš (2).
- spēkā neesamība stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piemēram, darījumam, līgumam, likumam).
- privāto tiesību duālisms stāvoklis, kad valstī līdzās civilkodeksam vēl pastāv tirdzniecības kodekss (piemēram, Francijā, Vācijā, Japānā); šajās valstīs tirdzniecības kodeksiem attiecībā pret civiklkodeksiem ir speciālo juridisko aktu loma.
- vieta Stāvoklis, kuru kāds ieņem, piemēram, sabiedrībā, kādā darbības jomā.
- pārraudzība Stāvokļa, darbības pārbaude, kontrole, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas.
- mendelēt Steidzīgi ēst, ēdot ātri kustināt žokļus (piemēram, par aitām).
- izsteigt Steidzīgi, ātri paveikt (piemēram, darbu).
- pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka).
- šķērsis Stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1).
- rags Stieņveida, parasti izliekta, (kā) detaļa, elements (piemēram, satveršanai, turēšanai).
- pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas); stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā dalās).
- iestiept Stiepjot, velkot ievietot, iestiprināt (kur, piemēram, auklu).
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
- plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- tīteklis Stīga (auga), vīte (piemēram, zirņu, apiņu).
- šķirnes stikls stikla izstrādājumi, ko izgatavo no bezkrāsaina, bezsvina un svina kristālstikla, krāsaina un blāvota stikla, piemēram, saimniecības trauki un dekoratīvi izstrādājumi (vāzes u. c.).
- aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju.
- tehniskais stikls stikls un tā izstrādājumi ar specifiskām īpašībām lietošanai noteiktās tehnikas nozarēs (piemēram, kvarca stikls, optiskais stikls, apgaismes tehnikas stikls, radiācijizturīgs stikls u. c.).
- elektrotehniskais stikls stikls, ko lieto elektrotehnikā, piemēram, elektrospuldzēm, pusvadītājiem u. c.
- fonostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus fonētiskos valodas līdzekļus, piemēram, vārdu vai vārdformu izrunas variantus, runas intonāciju, uzsvaru, onomatopoēzi, aliterāciju, asonansi.
- hiasms stilistiska figūra, viens no sintaktiskā paralēlisma veidiem: frāzes vienā daļā attiecīgo vārdu kārtība ir pretēja nekā otrā, sintaktiski tai līdzīgā daļā, piemēram, _Karstā vasarā un ziemā aukstā_.
- durt Stingri (piemēram, ar pirkstu, zīmuli) pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību (kam), norādītu (uz ko).
- griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni.
- uzstāvēt Stingri, neatlaidīgi pieprasīt (piemēram, lai ko dara, izpilda).
- spraigs Stingrs, elastīgs (par organisma daļām, piemēram, par muskuļiem, ādu).
- nepielūdzams Stingrs, nelokāms (piemēram, savās prasībās).
- riba stīpa (piemēram, grozam, murdam)
- grants Stipendija, piemēram, studentiem.
- skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi.
- kveldēt Stipri karsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- izdzanāt Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju.
- izdzenāt Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju.
- sakveldēt Stipri sakarsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
- kabināt Stiprināt klāt, stiprināt kopā, piemēram, ar āķi, cilpu.
- stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piemēram, celtnes, mēbeles detaļā).
- fizioloģiskais afekts stiprs psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kas izpaužas sevišķi krasi izteiktā un intensīvā īslaicīgā emocijā, kas cilvēka apziņā kļūst par valdošo un ir reakcija uz ārējo kairinājumu, piemēram, vardarbību, smagu goda aizskārumu; šāds stāvoklis ievērojami vājina cilvēka spēju kontrolēt savu darbību un vadīt to.
- drošs Stiprs, nesatricināms (piemēram, par kādu domu, pārliecību).
- stūrnums Stīvums (piemēram, attiecībās).
- piepelnīt Strādājot, pelnot iegūt papildus (piemēram, naudas summu); nopelnīt (ko) papildus.
- stāvēt Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm); veikt kādu pienākumu, parasti stāvus.
- strādniecība Strādnieku (2) kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
- lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (piemēram, transportlīdzekļa) kustībā.
- sadursme Strauja (piemēram, kustībā esošu vielu, to daļiņu, fizikālu ķermeņu) saskaršanās.
- deja strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana vai (parasti kukaiņu) lidināšanās.
- kūlenis Strauja kustība - pārmešanās pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
- aizšaut Strauji aizbultēt (piemēram, durvis, vārtus).
- apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
- atraut Strauji atbīdīt, atvilkt vaļā (piemēram, durvju aizbīdni); strauji izvilkt (atvilktni).
- noraut Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni.
- atraut Strauji atplēst (piemēram, vēstuli, sūtījumu).
- atraut Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- iegrūt Strauji iegrimt (par zemi); sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
- ielēkt Strauji iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- iesprāgt Strauji ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- iegāzties Strauji ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par bieziem dūmiem.
- iesisties Strauji ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisa strāvām.
- izšaustīt Strauji iesist (piemēram, zirgam).
- iegrūst Strauji ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur), piemēram, sitot, brīdinot.
- iegrūst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku, kāju).
- iebraukt Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iešaut Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, zobus, nagus).
- iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par lodi, šķembu.
- iedrāzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, puteni.
- kūsāt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
- kūsēt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
- kūsot Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
- izskriet Strauji izgaist (piemēram, par dūmiem, smaržu).
- izšķīst Strauji izklīst (piemēram, par pūli).
- izsprāgt Strauji izlidot (piemēram, par dzirksteli).
- sasviesties Strauji izmainīt savu stāvokli, parasti uz sāniem (piemēram, par transportlīdzekli).
- iešalkot Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- iešalkt Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- izskriet Strauji izplatīties (piemēram, par ziņām, vēstīm).
- izsprāgt Strauji izplaukt (piemēram, par lapām, ziediem).
- izgāzties Strauji izplūst (piemēram, par dūmiem).
- izraut Strauji izvilkt, izvest (piemēram, transportlīdzekli).
- izšaut Strauji izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
- izmest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā.
- izsviest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm.
- izlēkt Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām.
- gāzties Strauji krist (ar lejup virzienā vērstu kādu ķermeņa daļu, piemēram, muguru).
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- mest kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- vēcināties Strauji kustēties no vienas puses uz otru, šurp turp (piemēram, par rokām).
- diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties.
- dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- kult Strauji maisīt (ko), piemēram, lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā, arī lai (tas) sadalītos.
- izkult Strauji maisot, panākt, ka (piemēram, mīkla, putra) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- sakult Strauji maisot, panākt, ka, piemēram, kādā vielā rodas (kas, parasti putas).
- plūstošā modernitāte strauji noritošu pārmaiņu raksturojums sabiedrībā, kas piedzīvo sabiedrības struktūru (piemēram, ģimenes, darba kolektīva, virtuālās grupas) trauslumu, īslaicīgumu, ievainojamību, nepārtrauktu mainību.
- pārmesties Strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājas uz augšu).
- izsisties Strauji parādīties (piemēram, par liesmu, gaismas staru).
- izsisties Strauji parādīties (piemēram, par sviedriem).
- pārskriet Strauji pārplūst (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šķidrumu.
- notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
- pārsviest Strauji pārvirzīt (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju.
- pāršaut Strauji pārvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu, pāri kam, pār ko).
- padancināt Strauji pavēzēt (piemēram, pātagu).
- piebadīt Strauji piegrūst, piemēram, ragus, pieri (pie kā, kam klāt).
- piesviest Strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus).
- piešaut Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus pie kā, kam klāt).
- piemest Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt).
- piegrūst Strauji piepildīt, aizņemt (piemēram, telpu, platību).
- skriet Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem); strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
- samalt Strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem.
- traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties pret ko u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekli.
- salēkties Strauji sakustēties (piemēram, par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
- paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā; paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
- samest Strauji savienot, arī strauji novietot (kādā stāvoklī, piemēram, apģērba daļas).
- iecirst Strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot.
- iegrūst dunku strauji skart (kādam, piemēram, sānus) ar elkoni vai dūri.
- uzsist Strauji uzcelt, uzliekt (uz augšu, piemēram, asti).
- uzraut Strauji uzliekt, uzlocīt u. tml. uz augšu (piemēram, apkakli).
- izgāzt Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
- uzšauties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
- raut Strauji vērt (piemēram, durvis, logu).
- šaut Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
- spert Strauji virzīt (piemēram, mest, celt).
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
- sist Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
- gāzties Strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu).
- ieraut Strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā).
- gāzties Strauji, ar lielu sparu plūst, parasti lejup (piemēram, par straumi).
- zvelties Strauji, ar lielu sparu plūstot, sisties (pret ko, piemēram, par straumi).
- sagāzties Strauji, ar lielu sparu saplūst (piemēram, par lielu ūdens daudzumu).
- pietriekt Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
- izgāzt Strauji, arī nevērīgi iztukšot (piemēram, trauku), izlejot, izberot (saturu).
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, piepildīt (piemēram, trauku).
- pasisties Strauji, arī pēkšņi pavērties (piemēram, par apģērbu).
- traukt Strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- sisties Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) - piemēram, par augiem, to dalām.
- nobrāzties Strauji, nevienmērīgi noplūst (piemēram, par ūdeni).
- brāzt Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
- brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
- piesist Strauji, parasti ar troksni, aizvērt (piemēram, logu, durvis).
- sist Strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku).
- pasisties Strauji, pēkšņi izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, liesmām, gāzi.
- iesisties Strauji, pēkšņi skart (piemēram, par gaisa strāvām).
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
- triekt Strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā); šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā).
- iebrāzt Strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu).
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst (piemēram, par avotu, straumi, šķidrumu, tvaiku).
- izvirt Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst (piemēram, par avotu, straumi, šķidrumu, tvaiku).
- piesist Strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
- sist Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- izgrūst Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā); īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
- sprāgt Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku); kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
- jautrs Straujš (piemēram, par ūdens, gaisa plūsmu).
- iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- kūlenis Straujš kritums, tecējums (piemēram, ūdenim).
- nevaldāms Straujš, brāzmains; ļoti stiprs (piemēram, par vēju, straumi).
- laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu, piemēram, gleznojot).
- pārsviest Strauti pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, par ierīcēm.
- nostrīķēt Strīķējot noasināt (piemēram, izkapti).
- izstrīķēt Strīķējot uzasināt (piemēram, izkapti).
- uzstrīķēt Strīķējot uzasināt (piemēram, izkapti).
- strinkšķināminstruments Strinkšķināmais mūzikas instruments (piemēram, balalaika, bandūra, cītara, mandolīna).
- konkatenācija struktūru savirknējums ķēdes veidā, piemēram, palielinātu limfmezglu virkne.
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem).
- pārstudēt Studēt vēlreiz, no jauna (piemēram, problēmu, tekstu).
- pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- grūst Stumt, bīdīt (noteiktā virzienā, piemēram, transportlīdzekļus).
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali; šādas celtnes stūris.
- absolūtās tiesības subjektīvās tiesības, kuru nesējiem pretī stāv nenoteikts personu loks un to pienākums ir atturēties no jebkuras darbības, kas ierobežo absolūtās tiesības; pie tām parasti pieskaita dažas mantiskās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības) un visas personas nemantiska rakstura tiesības.
- izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), iztukšot (piemēram, trauku); sūcot (ar kādu rīku, ierīci), iztīrīt.
- zīsties Sūcot (parasti ar piesūcekņiem) spiesties (kur iekšā) - piemēram, par dažiem kukaiņiem, parazītiem.
- piesūkt Sūcot (šķidrumu, gaisu), piepildīt (ar to, piemēram, muti).
- izsūkt Sūcot izdzert (piemēram, šķidrumu); lēnām izdzert (piemēram, šķidrumu).
- izsūkt Sūcot izdzert (piemēram, trauku); lēnām izdzert (piemēram, trauku).
- pievilkt Sūcot piepildīt (piemēram, muti ar šķidrumu).
- piezīsties Sūcot uzņemt (šķidrumu) pietiekamā, arī lielākā daudzumā; sūcot piepildīt sevi ar šķidrumu (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem).
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk - 10 kapeikas, bet 19. gs. - 3 kapeikas.
- datnes vārda paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_.
- paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_.
- izsūkāt Sūkājot apēst (piemēram, konfekti).
- iesukāt Sukājot ieveidot (piemēram, matus).
- izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
- izsukāt Sukājot izveidot (piemēram, matos celiņu).
- nosukāt Sukājot notīrīt, iztīrīt (piemēram, drēbes).
- pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, drēbes).
- pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
- uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (piemēram, linu šķiedras).
- piesūknēt Sūknējot (šķidrumu, gāzi), piepildīt (ar to, piemēram, tvertni).
- izsūknēt Sūknējot iztukšot (piemēram, trauku).
- oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; arī jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piemēram, kaulenis).
- kaulenis Sulīgs auglis, parasti ar vienu sēklu - kauliņu (piemēram, ķiršiem, plūmēm), retāk ar vairākām sēklām.
- babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
- atsutināt Sutinot atdarīt (piemēram, atlīmēt, atmiekšķēt).
- sasust Sūtot sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, par sienu, labību).
- kuļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- relaksācijas svārstības svārstības, kas rodas nelineārās sistēmās, kurās eksistē lieli disipatīvie spēki (piemēram, berzes spēki mehāniskajās sistēmās, elektriskā pretestība - elektriskajās sistēmās).
- vilnis Svārstību kustība (kādā vidē, piemēram, gaisā).
- salūts Sveiciens noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
- salutēt Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
- mastika Sveķu, zivju līmes un pildvielas maisījums (piemēram, līmēšanai, nelielu priekšmetu izgatavošanai).
- laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
- iesvērt Sverot iedalīt (no kāda kopuma) un ievietot (piemēram, traukā, iesaiņojumā).
- gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot).
- tuvappute Svešapputes veids, apputeksnēšanās starp dažādiem ziediem viena auga robežās (piemēram, avenēm, jāņogām, ērkšķogām).
- nepamatota iedzīvošanās svešas mantas iegūšana bez tiesiska pamata; piemēram, parāds, kļūdoties, samaksāts personai, kurai tas nepienācās.
- sakrilēģija svētuma (piemēram, relikvijas, svētvietas) apgānīšana.
- sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām.
- piesviest Sviežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri); piemest (2).
- nosvilpot Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju).
- himna Svinīga dziesma, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju.
- izvadīt Svinīgi atzīmēt (piemēram, skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml).
- borda Svītra, josla (kas norobežo, piemēram, griestus un dažādās krāsās krāsotas sienas daļas).
- svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē).
- aiļainis Svītrains (piemēram, par adījumu, audumu).
- iesvītrojums Svītras (piemēram, attēlā).
- filtrs šablons vai maska noteiktu datu atlasei, piemēram, datu bāzu filtrs, kas var atsijāt datus, kuri nav saskaņoti ar iepriekš doto specifikāciju kopu.
- vairogs Šāda (dažāda materiāla) plāksne (piemēram, uzraksta izveidošanai, kā piestiprināšanai).
- ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa.
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- važas Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs (piemēram, pret spilgtu gaismu, vēju, putekļiem).
- ziede Šāda masa, piemēram, apavu, slēpju kopšanai.
- vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa (piemēram, policijā).
- mūris Šādā veidā celta aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni).
- drāzt Šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas).
- stādīt Šādā veidā ievietojot augsnē augus, to dalās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
- ziest Šādā veidā klāt (kā) virsmu, piemēram, ar kādu masu, šķidrumu.
- žāvēt šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu)
- kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
- noslēgt Šādā veidā pārtraucot, piemēram, vada, līnijas darbību, panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) netiek piegādāts.
- purināt Šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) - par vēju.
- vārstīt Šādā veidā verot, veidot (piemēram, krelles).
- nags Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam).
- kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam).
- sārms Šādas vielas šķīdums, ko izmanto, piemēram, veļas mazgāšanai.
- pankūka Šādi sagatavots ēdiens no sīki sasmalcinātu produktu (piemēram, kartupeļu, biezpiena) masas.
- uzbraucīt Šādi uzvilkt (piemēram, cimdus).
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks šķidrumu (piemēram, vīna, eļļas) glabāšanai.
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- vērtība Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, ar naudu); arī cena (1).
- salīdzinošā infografika šajās infografikās tiek salīdzināti konkurējošie produkti, uzņēmumu vai būtnes; salīdzināšanu infografikā var veidot par humoristiskām tēmām, apskatot atšķirības, piemēram, starp tēju un kafiju, utt.
- iešalkt Šalcot ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par vēju.
- čalot Šalkt (piemēram, par kokiem).
- tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piemēram, automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- ugunsspēks Šaujamieroču kopums (piemēram, karaspēkam, tā vienībām, apakšvienībām); šaujamieroču kopuma, arī šaujamieroča postošās iedarbības pakāpe.
- iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu); šaujot trāpīt (kur).
- trāpīt Šaujot, arī metot, virzot, piemēram, ar roku (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tas) skar objektu, ievirzās objektā.
- stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
- sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem).
- psihodinamiskā pieeja šaurākā nozīmē - viena no pieejām psihoterapijā, kas radusies kā reakcija uz pārāk laikietilpīgo un dārgo psihoanalīzi; balstoties uz to ir attīstījušies vairāki psihoterapijas virzieni, piemēram, uz transferenci vērstā psihoterapija, uz mentalizāciju vērstā psihoterapija.
- šauras šaurāka vieta starp ezera krastiem, piemēram, pie upes ietekas vai iztekas.
- strēle Šaurs, garens (kā, piemēram, vielas, audu) veidojums.
- sile Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto, piemēram, tehnoloģiskā procesā (kā) ievietošanai.
- pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
- glezniecība Šī mākslas veida darbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, kāda gleznotāja jaunradē).
- signatūra Šifrēta atzīme (uz grāmatas vai dokumenta), kas norāda (tā) atrašanās vietu (piemēram, bibliotēkas plauktos un katalogos, arhīvā).
- vērsis Šīs dzimtas ģints ("Bos"), kurā ietilpst pārnadži ar ķermeņa masu no 300 līdz 1200 kilogramiem (piemēram, gauri, jaki, tauri); šīs ģints dzīvnieki.
- apņēmība Šīs rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā).
- skalbe Šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- kulties Šķaidīties, jaukties (piemēram, par ūdeni).
- piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- plēst Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
- iešķelt Šķeļot ieveidot, radīt (piemēram, plaisu).
- izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
- lauzt Šķeļot, drupinot (ko), veidot (tajā, piemēram, eju).
- traversa Šķērsa konstrukcija, šķērss konstrukcijas elements (piemēram, sija).
- krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai).
- šķērsis Šķērsvirzienā novietota detaļa, elements (piemēram, kā savienošanai, balstīšanai).
- peņķēt Šķetināt (piemēram, samudžinātu dziju).
- sinerēze šķīdinātāja patvaļīga izdalīšanās, piemēram, no recekļa.
- lejamkrava šķidra vai pusšķidra krava, kuru iekrauj un izkrauj lejot; piemēram, pienu vai benzīnu, pārvadā noslēgtās tilpnēs - cisternās, mucās vai speciālā tarā, uzskaita, pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam pēc tilpuma.
- degviela šķidrais kurināmais (t. s. motoru kurināmais), piemēram, benzīns, petroleja, dīzeļdegviela, solāreļla u. c., – oglekli saturoša viela, kas sadegot izdala lielu daudzumu siltuma, kuru izmanto enerģijas ieguvei.
- izsūknēšana šķidruma piespiedu izvadīšana no tilpnes/rezervuāra, ko veic, izsūcot šķidrumu ar speciālu izsūknēšanas iekārtu (piemēram, nolietotās eļļas izsūknēšana no motora kartera pa iepildes urbumu).
- mitrumsaturs Šķidruma, tvaika saturs (piemēram, vielā).
- zupa Šķidrums (piemēram, asinis, sula).
- sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
- sašķiebt Šķiebjot pārmainīt, parasti ievērojami (kā) stāvokli, piemēram, uz sāniem, uz leju.
- sēklšķiedra Šķiedra, kas veidojas uz sēklu virsmas, piemēram, kokvilna.
- mākslīgās šķiedras šķiedras, ko iegūst ķīmiskā apstrādē no dabiskiem materiāliem, piemēram, viskoze, acetātzīds.
- spaļi Šķiedraugu (piemēram, linu) apstrādes blakusprodukts - stublāju koksnes daļas.
- telekinēze Šķietama priekšmetu pārvietošanās maģisku spēku iedarbības rezultātā (piemēram, spiritismā).
- kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
- izplūst Šķietami pazaudēt apveidu, kontūras (piemēram, miglā).
- virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekša, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
- kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās.
- piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- iešķiest Šķiežot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, ūdeni, dubļus).
- uzšķilt Šķiļot panākt, ka (kas, piemēram, šķiltavas) rada dzirksteli, liesmu.
- uzšķilties Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu); tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām).
- izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus); izveidot (celiņu) matos.
- vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu); šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus); šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu).
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
- pašķirstīt Šķirstot (piemēram, grāmatu, žurnālu), neilgu laiku, mazliet apskatīt, palasīt (to).
- izšķirstīt Šķirstot izskatīt, apskatīt (piemēram, grāmatu).
- izšķirstīt Šķirstot noliekt, pavirzīt uz dažādām pusēm (piemēram, matus, zāli).
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus).
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
- jukt Šķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
- piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- sašķūrēt Šķūrējot (ko), izveidot (piemēram, kaudzi).
- piešķūrēt Šķūrējot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, grāvi).
- atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu); šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, laivu).
- izšļakstināt Šļakstinot iztukšot (piemēram, trauku).
- piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- izšļakstīt Šļakstot, šļakstinot iztukšot (piemēram, trauku).
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- iešļūkāt Šļūkājot radīt, ieveidot (piemēram, taku, pēdas).
- sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piemēram, narkotisku vielu) lielākā daudzumā.
- hipovolēmisks šoks šoks, kas rodas, dzīvam organismam zaudējot asinis, plazmu, ūdeni (piemēram, pēc operācijas, asiņošanām, apdegumiem).
- septisks šoks šoks, kas rodas, ja ir smagas infekcijas slimības (piemēram, peritonīts, pneimonija, septisks aborts).
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
- lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu); šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā.
- apšūt Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko); šujot nostiprināt (ko).
- uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- stepēt Šujot savienot audumu un starpkārtu (piemēram, apģērbam).
- vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piemēram, auduma gabalam).
- lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus); šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- dziedzeris Šūnas vai šūnu grupas (augiem), kas izdala dažādas vielas (piemēram, nektāru, sveķus, gļotvielas).
- atipija Šūnu pārmaiņas, piemēram, audzēja gadījumā, kad ļaundabīgās šūnas atšķiras no tām, no kurām tās ir radušās.
- šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piemēram, adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
- šūdināt Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus); arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu).
- šūties Šūt sev; likt, pasūtīt šūšanai (piemēram, apģērbu).
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
- uzšvirkstināt Švirkstinot uzšķilt (dzirksteli, liesmu); švirkstinot uzšķilt (piemēram, šķiltavas).
- kūleniski Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka augšdaļa griežas uz leju; tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka vairākkārt griežas apkārt.
- kūleniski Tā (piemēram, krist), ka pārmetas pār galvu.
- nopakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
- nopakaļus Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
- iepakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas samērā nelielā attālumā aiz kāda, kā.
- iepakaļus Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas samērā nelielā attālumā aiz kāda, kā.
- zems Tā, ka (kas) virzienā uz lēļu ir pietuvināts (kā) virsmai, pamatnei (piemēram, par kustībām); tāds, kas virzienā uz leju ir pietuvināts (kā) virsmai, pamatnei.
- taipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja); tajā pusē.
- šaipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam); šajā pusē.
- sāniski Tā, ka (piemēram, sēžot, stāvot) atrodas ar sāniem (pret ko).
- aiz deviņām atslēgām tā, ka citi nevar piekļūt (piemēram, glabāt, turēt).
- pusvirā Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
- pusviru Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
- pusvirus Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
- tumu Tā, ka ir samērā neliels laika sprīdis (piemēram, līdz kādam laika posmam, notikumam).
- visā spēkā tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe
- pašā (arī pilnā) spēkā tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe.
- tālu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā lielā attālumā.
- tuvu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā.
- tālu Tā, ka kas (piemēram, izplatoties, veidojoties) aizņem samērā lielu vietu, telpu u. tml.
- tuvu Tā, ka līdz (kā, piemēram, kāda stāvokļa, darbības) sākumam ir samērā īss laikposms.
- balti Tā, ka piemīt krāsa, kāda raksturīga, piemēram, sniegam, pienam.
- laukā Tā, ka vairs neatrodas (piemēram, kādā situācijā, stāvoklī).
- malka Tā, ka var izmantot par kurināmo (piemēram, koka priekšmetus).
- smēķēšana tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmu ieelpošana, piemēram, no cigaretes, pīpes.
- desmitace Tāda (piemēram, spēļu kārts), kam ir desmit acis.
- ekonomiskā vardarbība tāda apzināta darbība, kas vērsta uz cita indivīda ietekmēšanu un pakļaušanu, izmantojot naudas līdzekļu ierobežošanu (piemēram, ienākumu slēpšana, naudas līdzekļu atņemšana, ienākumu gūšanas avotu ierobežošana, līdzekļu ierobežošana pamatvajadzībām (ēdienam, apģērbam, izglītībai)).
- maskulinizēts Tāda, kas ir pielīdzinājusies vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- supersegmentālie līdzekļi tādas valodas vienības, kas (piemēram, uzsvars) raksturo nevis atsevišķu fonēmu, bet gan veselu zilbi vai v;ardu, vai veselu sintaktisku teksta fragmentu (piemēram, intonācija).
- balsu krustojumi tādas vietas vairākbalsīgā kompozīcijā, kur zemākā balss (piemēram, alts) dzied augstākas balss skaņas nekā augstākā (piemēram, soprāns).
- termofobi organismi tādi organismi, kas spēj normāli dzīvot un vairoties tikai relatīvi zemā temperatūrā (parasti zemākā par -10 ⁰C), piemēram, leduslāči, pingvīni.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas; tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu); pretstats: melnbalts.
- blacains Tāds (audums), kurā ir daudz kļūdainu vietu (piemēram, ar pārtrūkušām un nesasietām dzijām).
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- zarains Tāds (augs), kura dalās (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; arī šādas (auga) daļas.
- rūgts Tāds (augs), kuram ir raksturīga šāda garša, parasti, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē.
- bezvērtīgs Tāds (cilvēks), kas nav piemērots, derīgs (piemēram, darbam, kādiem apstākļiem).
- divaizdaru Tāds (ēdiens), kam pievienots divu veidu aizdars (piemēram, krējums, tauki).
- paranormāls tāds (gk. par psihes parādībām), ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piemēram, telepātija, ekstrasensoriskā uztvere, psihokinēze, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
- nekustams Tāds (īpašums), kas nav pārvietojams (piemēram, zeme, ēka).
- caurlaidīgs Tāds (materiāls, viela), kas laiž sev cauri, neaiztur (piemēram šķidrumu, gāzi).
- abstrakts Tāds (objekts), kas nepastāv reālajā telpā un pat principā nav uztverams ne ar kādiem instrumentiem (piemēram, skaitlis 3, taisnība, suņu ģints, vidējais ātrums utt.).
- miegains Tāds (piemēram, acis, balss), kurā izpaužas šādas īpašības.
- ārpussakņu Tāds (piemēram, augu barošanās vielu uzņemšana), kas noris bez sakņu starpniecības.
- divvirzienu Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai divos (pretējos) virzienos.
- vienvirziena Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā; tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
- pieejams Tāds (piemēram, darbs, nodarbošanās), kura apgūšana nav sevišķi sarežģīta.
- vienģimenes Tāds (piemēram, dzīvoklis), kas domāts vienai ģimenei.
- parapsihisks Tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- diskutējams Tāds (piemēram, jautājums), kas vēl nav pilnīgi noskaidrots; tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija.
- knābjains Tāds (piemēram, kukainis), kam ir knābim līdzīgs veidojums.
- zālains Tāds (piemēram, labība), kur ir zāles piejaukums.
- kluss Tāds (piemēram, laikposms), kurā nav ievērojamu notikumu.
- valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
- neatkarīgs tāds (piemēram, process, norise), kas nav saistīts ar ko citu; tāds, kas eksistē patstāvīgi
- izeja Tāds (piemēram, produkts), kas ir (kāda procesa, norises u. tml.) sākumā.
- skaļš Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas ir saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- kluss Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
- viegls Tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts.
- daudznozīmīgs Tāds (piemēram, skatiens, smaids), kas ļauj saprast ko dažādi.
- virskritisks Tāds (piemēram, stāvoklis), kad kas atrodas, eksistē virs kritiskā 1 (2) (piemēram, stāvokļa).
- četrtāžains Tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir četras (pakāpeniskas) daļas.
- divtāžains Tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir divas (pakāpeniskas) daļas, joslas.
- piectāžains Tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir piecas (pakāpeniskas) daļas, joslas.
- trīstāžains Tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir trīs (pakāpeniskas) daļas, joslas.
- daudztāžains Tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir vairākas, daudzas (pakāpeniskas) daļas, joslas.
- piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- nepiesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- klusgaitas Tāds (piemēram, transportlīdzeklis), kas darbojoties nerada stipru troksni.
- virsspiediena Tāds (piemēram, trauks), kurā (ēdiena) pagatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
- zemsvītras Tāds (piemēram, vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
- parentētisks Tāds (piemēram, vārds, teikums), kas tekstā ir iestarpināts, arī iekļauts iekavās.
- briedspalvis Tāds (piemēram, zirgs), kura apspalvojums (pēc krāsas) ir līdzīgs brieža spalvai.
- četrkājains Tāds (priekšmets, piemēram, mēbele), kam ir četras kājas.
- lokālā maršrutēšana tāds datu pārraides maršruta izvēles veids datoru tīklos, kurā lēmumu par datu tālāko kustības virzienu pieņem katrs tīkla mezgls, ņemot vērā tikai lokālu informāciju (piemēram, no mezgla izejošo kanālu stāvokli, rindu garumu um tml.).
- skaļš Tāds kur ir spilgti kontrasti (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kam ir krasas krāsu toņu atšķirības.
- mainīgas masas ķermenis tāds masas ķermenis, kam kustības laikā mainās masa, piemēram, raķetes kustībā sadeg degviela, lidmašīnas kustībā var notikt apledojums, tekstilmašīnās tiek uztīts vai notīts audums vai diegi utt.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
- ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (piemēram, par darba līkiem, ierīcēm, iekārtām).
- pieejams Tāds, ar ko var iepazīties (piemēram, par dokumentiem, informāciju).
- laikietilpīgs Tāds, kā veikšanai nepieciešams samērā ilgs laiks (piemēram, par darbu).
- ražens Tāds, kad (kas, piemēram, darbība, process) norisinās ļoti spraigi, ar labiem rezultātiem (par laikposmu).
- zaļš Tāds, kad dabā zaļo augi (piemēram, par gadalaiku).
- dzestrs Tāds, kad ir vēss laiks (piemēram, par dienu, tās daļu).
- smeldzīgs Tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu); tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi).
- smeldzošs Tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu); tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi).
- tramīgs Tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu); tāds, kas izraisa nedrošību, satraukumu (piemēram, par parādībām dabā, vidi).
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevarīgs Tāds, kam (piemēram, vecuma, slimības dēļ) trūkst spēka, tāds, kas ir fiziski vājš, nespēcīgs.
- slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
- izveidots Tāds, kam bioloģiskās attīstības procesā pilnīgi radies tipiskais veids, forma (piemēram, par organismu, tā daļām).
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- antieritrocitārs tāds, kam darbojas pret sarkanajiem asinsķermenīšiem, piemēram, antivielas.
- heterocentrisks Tāds, kam dažādi centri, piemēram, gaismas stari optiskā sistēmā, kuri nekrustojas vienā kopīgā punktā.
- sīvs Tāds, kam ir asa, piemēram, rutkiem raksturīgā (rūgti skāba vai rūgti sāļa) garša.
- vainīgs Tāds, kam ir bojājums (piemēram, par locekļiem, orgāniem).
- solenoidāls Tāds, kam ir caurules veids (piemēram, par magnētisko lauku); saistīts ar ko cauruļveidīgu, tam raksturīgs.
- cirtains Tāds, kam ir cirtas (piemēram, par cilvēku, galvu).
- pūkains Tāds, kam ir daudz [pūku]{s:1777}; tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi
- simtacains Tāds, kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu).
- kupls Tāds, kam ir daudz lapu, dzinumu, ziedu (piemēram, par zariem, ceriem, vainagiem).
- pakarains Tāds, kam ir daudz pakaru (piemēram, par augiem).
- plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām).
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
- dzeļžainis Tāds, kam ir dzelzs īpašības (piemēram, cietums, stiprums).
- pirmnozīmīgs Tāds, kam ir galvenā nozīme (piemēram, kādā procesā, norisē, kopumā).
- krunkains Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
- meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- glezns Tāds, kam ir izcils kādu pazīmju (piemēram, formas, krāsas) smalkums, maigums (par ziediem, augiem, augļiem).
- kumbrains Tāds, kam ir izliekumi, izaugumi (piemēram, par augiem, to daļām).
- skanīgs Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piemēram, par tekstu).
- izodiametrisks Tāds, kam ir līdzīgi diametri, piemēram, šūna, kuras garums, platums un augstums ir vienādi vai gandrīz vienādi.
- pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa).
- lielrakstains Tāds, kam ir lieli raksti, attēli (piemēram, par audumu).
- varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, parasti arī izcilas kvalitatīvas īpašības (piemēram, par priekšmetiem); arī milzīgs (1).
- sīks Tāds, kam ir ļoti mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, teritoriju).
- nevienāds Tāds, kam ir mainīga intensitāte (piemēram, par procesu, norisi).
- vārīgs Tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas zūd nelielā (kā) iedarbībā (piemēram, par skaņu, gaismu).
- mazpieredzējis Tāds, kam ir maza pieredze (piemēram, kādā darbā).
- niecīgs Tāds, kam ir mazs lielums (piemēram, garums, ilgums, masa); ļoti mazs.
- savāds Tāds, kam ir nelieli (piemēram, slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās darbības traucējumi.
- vienāds Tāds, kam ir nemainīga intensitāte, izpausme (piemēram, par procesu, norisi).
- nekustīgs Tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu); stings.
- galīgs Tāds, kam ir noteikta robeža, sākums un beigas; ierobežots (piemēram, laikā, telpā).
- uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- panhromatisks Tāds, kam ir paaugstināts jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem (piemēram, par fotoplati, fotofilmu).
- pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu).
- stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- plakangalvas Tāds, kam ir plakana galva (piemēram, par naglu, skrūvi).
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- platpēdis Tāds, kam ir platas pēdas (piemēram, lācis).
- platzarains Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli); platzaru (2).
- platzaru Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli).
- punktains Tāds, kam ir punktveida laukumi, punkti (piemēram, par audumu, apģērba gabalu).
- punktots Tāds, kam ir punktveida laukumi, punkti (piemēram, par audumu, apģērba gabalu).
- uzpūst Tāds, kam ir raksturīga apaļīga, izteikti palielināta ķermeņa vidusdaļa (piemēram, par kukaiņiem); tāds, kas ir apaļīgs, izteikti palielināts (par ķermeņa daļu).
- kulturāls Tāds, kam ir raksturīga augsti attīstīta kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
- nazāls Tāds, kam ir raksturīga gaisa plūsma caur deguna dobumu (piemēram, par balsi, tās skanējumu).
- sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (parasti par augiem.).
- maigs Tāds, kam ir raksturīga labsirdība, mīļums (piemēram, par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- rutinēts Tāds, kam ir raksturīga rutīna (1); tāds, kas balstās uz rutīnu (piemēram, par darbību).
- pusmežonīgs Tāds, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe un primitīva kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
- svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā paša, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem).
- plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
- tiešs Tāds, kam ir raksturīgs atklātums, arī tāds, kas ir bez aplinkiem (piemēram, par izteikumu, tekstu).
- inerts Tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums (piemēram, par parādību, attieksmi).
- stings Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi); tāds, kas ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
- smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām); tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
- repuļains Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
- repuļains Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- saistīts Tāds, kam ir sakars, kopsakarība (ar ko), arī atkarība (no kā) - piemēram, par parādībām, norisēm.
- rupjš Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (piemēram, par sietu, tīklu).
- garš Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piemēram, par tekstu).
- paplašs Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piemēram, par tekstu).
- vājš Tāds, kam ir samērā maza koncentrācija (piemēram, par šķidrumu, šķīdumu); tāds, kam ir maza jonizācijas pakāpe.
- neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piemēram, par sietu, tīklu).
- paīss Tāds, kam ir samērā mazs apjoms (piemēram, par tekstu).
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par tekstu).
- pavārgs Tāds, kam ir samērā niecīgas spējas veikt (ko, piemēram, darbu, uzdevumu).
- rupjš Tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli).
- smalks Tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli); tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu).
- sarkanrūtains Tāds, kam ir sarkanas rūtis (piemēram, par audumu, apģērba gabalu); sarkans ar citas krāsas rūtīm.
- spožs Tāds, kam ir sevišķi augsta kvalitāte, arī ietekmīgums (piemēram, par cilvēka darbību, tās rezultātiem).
- plisēts Tāds, kam ir sīkas regulāras ieloces (piemēram, tērpā, audumā).
- ziedains Tāds, kam ir sīki raibumi (piemēram, par dzīvnieku ar šādu apmatojumu).
- nelaimīgs Tāds, kam ir smagas, traģiskas sekas (piemēram, par darbību).
- kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme, alkas (piemēram, pēc kādas darbības, dzīves veida).
- sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes, arī izteiksmīgs, tēlains (piemēram, par mākslas darbu, izteikumu, arī darbību).
- grezns Tāds, kam ir spilgtas krāsas, skaista forma (piemēram, par dabas veidojumiem); krāšņs, dekoratīvs.
- sprogains Tāds, kam ir sprogas (piemēram, par cilvēku, galvu).
- sprogains Tāds, kam ir sprogas (piemēram, par dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- četrcilindru Tāds, kam ir šāds dzinējs (piemēram, par transportlīdzekli).
- divcilindru Tāds, kam ir šāds dzinējs (piemēram, par transportlīdzekli).
- viencilindra Tāds, kam ir šāds motors (piemēram, par transportlīdzekli).
- tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piemēram, pelēka, zilgana krass, spīdums).
- stings Tāds, kam ir uz laiku izbeigušies vai ir ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
- niecīgs Tāds, kam ir vāja izpausme, maza intensitāte (piemēram, par procesu, parādību); tikko manāmi ir uztverams.
- vatainis Tāds, kam ir vatējums (piemēram, par segām, virsdrēbēm).
- vizuļains Tāds, kam ir vizuļi 1 (1), arī no vizuļiem veidots (piemēram, par tērpu, rotājumu); tāds (cilvēks), kam ir, piemēram, šāds tērps, rotājums.
- puķots tāds, kam ir ziedu raksts, ornaments (piemēram, par audumu, apģērba gabalu)
- puķains Tāds, kam ir ziedu raksts, ornaments (piemēram, par audumu, apģērba gabalu).
- sauss Tāds, kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums (piemēram, par acīm, muti).
- oranžs Tāds, kam ir, piemēram, apelsīna krāsa.
- sarkans Tāds, kam ir, piemēram, asiņu krāsa.
- skābs Tāds, kam ir, piemēram, citronam, dzērvenēm raksturīgā garša.
- skābs Tāds, kam ir, piemēram, citronam, etiķim raksturīgā smarža.
- salds tāds, kam ir, piemēram, cukuram, medum raksturīgā garša.
- sāļš tāds, kam ir, piemēram, jūras ūdenim raksturīgā smarža.
- pelēks Tāds, kam ir, piemēram, pelnu krāsa; balts ar samērā mazu spilgtumu.
- dzeltens Tāds, kam ir, piemēram, pieneņu ziedu krāsa.
- sīvs Tāds, kam ir, piemēram, rutkiem raksturīgā smarža.
- zils Tāds, kam ir, piemēram, skaidras debess, rudzupuķu krāsa.
- balts Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa; pretstats: melns.
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētas kafijas krāsa.
- nepārvarams Tāds, kam ir, piemēram, tik spēcīga izpausme, iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- rūgts Tāds, kam ir, piemēram, vērmelēm raksturīgā smarža.
- rūgts Tāds, kam ir, piemēram, vērmelēm, žultij raksturīgā garša.
- violets Tāds, kam ir, piemēram, viršu ziedu krāsa; sarkanzils.
- zaļš Tāds, kam ir, piemēram, zālei raksturīgā krāsa.
- salds tāds, kam ir, piemēram, ziediem vai augļiem raksturīgā smarža.
- padevīgs Tāds, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, piemēram, forma, apjoms; pakļāvīgs (2).
- pakļāvīgs Tāds, kam kādas iedarbības rezultātā viegli pārmainās, piemēram, forma, apjoms.
- mīksts Tāds, kam nav asu locījuma vietu (piemēram, par krokām).
- nekaitīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes uz cilvēka psihi, arī sabiedrību (piemēram, par literatūru).
- steidzīgs Tāds, kam nav laika (piemēram, kur ilgāk palikt, uzkavēties); arī nevaļīgs.
- pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju; neskaidrs; samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- neierobežots Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā); bezgalīgs.
- bezgalīgs Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā); neierobežots.
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteikta mērķa, nodoma (piemēram, par darbību, rīcību); arī nepastāvīgs, bieži mainīgs.
- bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes (piemēram, lai veiktu ko nepieciešamu, lai izkļūtu no nevēlamas situācijas), tāds, kam vajadzīga palīdzība; vājš, nevarīgs.
- neveikls Tāds, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), tāds, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- nepieredzējis Tāds, kam nav vēl pieredzes (piemēram, kādā darbā).
- kutelīgs Tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju).
- caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piemēram, kādam ķermenim, atmosfērai).
- riktīgs Tāds, kam piemīt vēlamas, pozitīvas īpašības (piemēram, kārtīgums, saprātīgums, arī saimnieciskums).
- sājš Tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma (piemēram, par vārdiem, izteicieniem); arī garlaicīgs, neinteresants.
- vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības.
- spēkā neesošs tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
- spēkā esošs tāds, kam vēl ir juridisks spēks (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
- latents Tāds, kam vēl nav ārēju izpausmju (piemēram, par procesu, parādību).
- samākslots Tāds, kam, parasti ievērojami, trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (piemēram, par mākslas darbu).
- priekšējs Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
- zils Tāds, kas (kādu apstākļu, piemēram, aukstuma, ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- neuzkrītošs Tāds, kas (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību) nepievērš sev uzmanību.
- gatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) ir kļuvis derīgs patērēšanai (par ēdienu).
- pusgatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) nav vēl pilnīgi sagatavots lietošanai (par ēdienu).
- vadošs Tāds, kas (piemēram, iekārtā, ierīcē) ir paredzēts (kā, parasti kustības virziena) noteikšanai, ieturēšanai.
- slapjš Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
- mitrs Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala šķidrumu.
- vārgs Tāds, kas (piemēram, psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- nejutīgs Tāds, kas (specifiskos apstākļos) neuztver vai vāji uztver iedarbību un nereaģē vai vāji reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
- mazjutīgs Tāds, kas (specifiskos apstākļos) vāji uztver (parasti nelielu) iedarbību un vāji reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts.
- labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piemēram, par valdziņu, adījuma kārtu).
- kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piemēram, par valdziņu, adījuma kārtu).
- piedauzīgs Tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu).
- pārāks Tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir labāks, spējīgāks par citiem, līdzīgiem.
- vispārākais Tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir pats labākais, spējīgākais no visiem līdzīgiem; tāds, kas ir pats labākais, noderīgākais no visiem līdzīgiem (piemēram, darbarīkiem, ierīcēm).
- lielmanīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu īpaši izceļ, piemēram, savu bagātību, spēku, spējas.
- smalks Tāds, kas atbilst augstām, parasti morāles, prasībām (piemēram, par izturēšanos, uzvedību).
- atraisīts Tāds, kas atbrīvots no saistījuma, ierobežojuma (piemēram, par enerģiju).
- labiāls tāds, kas atgādina lūpas (piemēram, kukaiņu labiālie maņu orgāni).
- vircots Tāds, kas atgādina virces (piemēram, pēc garšas vai smaržas).
- nenoturīgs Tāds, kas ātri zaudē savas raksturīgās īpašības (piemēram, par gaistošām vielām).
- pakļauts Tāds, kas atrodas (kā, piemēram, dabas apstākļu, ārējās vides) spēcīgā iedarbībā.
- padots Tāds, kas atrodas (piemēram, kādu apstākļu) spēcīgā iedarbībā, ietekmē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pakļauts (3).
- zems Tāds, kas atrodas (samērā) tuvu, piemēram, zemes virsmai, (kā) pamatnei.
- vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi).
- pieauss Tāds, kas atrodas pie auss (piemēram, par limfmezgliem).
- vidējs Tāds, kas atrodas vidū (piemēram, starp diviem punktiem, līnijām, priekšmetiem u. tml.).
- lekns Tāds, kas atrodas zemā, mitrā vietā (piemēram, par pļavu).
- starpcentru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp (piemēram, detaļu, elementu) centriem.
- raksturīgs tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem).
- tāls Tāds, kas atspoguļo ko tādu, kuru no tagadnes šķir samērā ilgs laikposms (piemēram, par atmiņām, domām).
- izcils Tāds, kas atšķiras ar sevišķu kvalitāti (piemēram, ar labumu, lielumu, nozīmīgumu).
- interns Tāds, kas attiecas (piemēram, uz valsts, organizācijas, iestādes) iekšējām lietām; iekšējs.
- epiteliohoriāls Tāds, kas attiecas uz dzemdes epitēliju un horija ektodermu, piemēram, epiteliohoriālā placenta.
- ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu); ugunsdrošs.
- ugunsdrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu).
- sāns Tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- nepāra Tāds, kas bez atlikuma nedalās ar divi (par skaitli); tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš bez atlikuma nedalās ar divi (piemēram, par skaitu, numuru).
- žārpstekle Tāds, kas bez vajadzības visur rāpjas, kāpelē (piemēram, kokos).
- žārpsts Tāds, kas bez vajadzības visur rāpjas, kāpelē (piemēram, kokos).
- svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams; nepastāvīgs (1).
- nepastāvīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams.
- briedīgs Tāds, kas briest (5) - piemēram, par miltiem, putraimiem.
- pusmežonīgs Tāds, kas daļēji ir saglabājis savu pirmatnējību (piemēram, par apvidu); tāds, kurā nav gandrīz nekādas civilizācijas.
- piecgabalu Tāds, kas darināts no pieciem atsevišķi piegrieztiem gabaliem (piemēram, par svārkiem).
- ļaujīgs Tāds, kas daudz ko atļauj (piemēram, ēst konfektes), liberāls.
- nomalnieks Tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- gāzelīgs Tāds, kas gāzelējas, tāds, kam raksturīga gāzelēšanās (piemēram, par gaitu).
- narkotisks Tāds, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību (par vielām).
- tāls Tāds, kas iedarbojas, ar ko iedarbojas no samērā liela attāluma (piemēram, par darbību, procesu).
- teratogēns Tāds, kas iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieka dīgli, rada organisma kroplības (piemēram, par ķīmiskām vielām vai preparātiem ar šādu iedarbību).
- urdīgs Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
- ilgs Tāds, kas iegūts, radies lielākā laika posmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- viegls Tāds, kas iestājas, rodas, notiek ātri, bez lielas pretestības, šķēršļiem u. tml. (piemēram, par stāvokli, norisi kādā materiālā).
- hromatoforotropisks Tāds, kas ietekmē hromatoforus, piemēram, hipofīzes starpdaļa.
- zems Tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu diapazonu); apakšējais (par balsi, piemēram, basu, baritonu).
- uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību); tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
- neizvēlīgs Tāds, kas īpaši neizvēlas vārdus, izteikumus (piemēram, sarunā); tāds, kas nepievērš īpašu uzmanību savai valodas izteiksmei.
- savs Tāds, kas ir (kā, piemēram, priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību).
- mitoloģisks Tāds, kas ir aizgūts no mitoloģijas, tāds, kurā ir izmantota mitoloģija (piemēram, par mākslas darbu).
- neatļauts Tāds, kas ir aizliegts (piemēram, ar likumu, pavēli).
- punains Tāds, kas ir ar nelieliem izciļņiem (piemēram, par akmeni).
- nosacīts Tāds, kas ir atkarīgs no kādiem priekšnoteikumiem, faktoriem (piemēram, par parādībām, norisēm).
- rezerve Tāds, kas ir atstāts kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- atgāzens Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni); atgāzenisks.
- atgāzenisks Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni).
- godīgs Tāds, kas ir atzīts, atļauts (piemēram, par darbību, norisi).
- stingrs Tāds, kas ir balstīts uz noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem un parasti ir nemainīgs (piemēram, par uzskatiem, normām, arī rīcību).
- neizteiksmīgs Tāds, kas ir bez dzīvīguma, možuma (piemēram, par seju, skatienu).
- endobronhiāls tāds, kas ir bronhā, vai no bronha izejošs, piemēram, audzējs.
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis, vāji saskatāms (piemēram, par pēdām).
- vatēts Tāds, kas ir darināts, iešujot siltinājuma kārtu (piemēram, vati, vatelīnu).
- ķeburains Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu); tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu); arī neveikls.
- noderīgs Tāds, kas ir derīgs, izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, tāds, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- sens Tāds, kas ir dzīvojis tālā vēsturiskā periodā, laikmetā (piemēram, par ciltīm, etniskām grupām, tautām, to piederīgajiem).
- parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piemēram, par darbarīku, kādu priekšmetu).
- pievilcīgs Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots vai iekārtots un izraisa patiku (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- glīts Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots, arī iekārtots (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- stabils Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām, uzskatiem).
- noturīgs Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām), tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par cilvēku attiecībām).
- pailgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā ilgā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- neilgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā īsā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- sīks Tāds, kas ir ievērojami mazāks par parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, lielumu.
- sutīgs Tāds, kas ir intensīvs, ar augstu temperatūru un ir saistīts ar paaugstinātu mitruma pakāpi (piemēram, par siltumu).
- mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm); tāds, kas ir darināts no kā šādā veidā radīta.
- precīzijas Tāds, kas ir izgatavots precīzi, tāds, kas darbojas precīzi (piemēram, par aparātiem, instrumentiem).
- pirkts Tāds, kas ir izgatavots, audzēts nevis mājas apstākļos, bet rūpniecībā, uzņēmumā u. tml. un pērkams, piemēram, tirgotavās, tirgos.
- gatavs Tāds, kas ir izgatavots, derīgs lietošanai (piemēram, par priekšmetu, vielu); pilnīgi pabeigts.
- viegls Tāds, kas ir izteikts mazā mēra, ir maz jūtams (piemēram, par procesu, parādību).
- uzliekt Tāds, kas ir izveidojies ar lokveida uzvirzījumu uz augšu (piemēram, par degunu, uzacīm).
- izsmalcināts Tāds, kas ir izveidots ļoti sīkās niansēs, detaļās (piemēram, par darbību, psihiskām īpašībām, gaumi).
- dakstiņveida Tāds, kas ir izveidots no daļēji vienai otru pārsedzošām plāksnēm, līdzīgi kā dakstiņi (piemēram, bruņgliemju čaula).
- pārskatāms Tāds, kas ir izveidots uzskatāmi, skaidri saprotami (piemēram, par teksta struktūru).
- svaigs Tāds, kas ir izveidots, radīts vai ir izveidojies, radies pirms neilga laika, nav pārveidojies, ieguvis citas īpašības (piemēram, par veidojumiem, vielām, to īpašībām).
- sīks Tāds, kas ir izvērsts ļoti vāji, rada nenozīmīgus rezultātus (par darbību, norisi); tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par darbu).
- steidzams Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu); tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
- pašlasīts Tāds, kas ir kāda paša lasīts (piemēram, par ogām, sēnēm).
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- pārāks Tāds, kas ir labāks, noderīgāks par ko citu, līdzīgu (piemēram, par darbarīku, ierīci).
- murgains Tāds, kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim (piemēram, par notikumu); tāds, kas izraisa mokošu, nomācošu psihisku stāvokli.
- perlamutrs Tāds, kas ir līdzīgs šādai kārtai (piemēram, pēc spīduma, raksta, krāsas).
- silts Tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (piemēram, par ēdienu).
- vijīgs Tāds, kas ir lokans (1), arī tāds, kas augot griežas spirālē ar stumbru un zariem, piemēram, ap balstu (par augiem, to daļām).
- pārpilns Tāds, kas ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko) - piemēram, par veikalu, tirgu.
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu); tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
- spēcīgs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piemēram, par darbības nozari).
- stiprs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piemēram, par darbības nozari).
- skaidrs Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
- nemierīgs Tāds, kas ir ļoti nelīdzens (piemēram, par zemes virsu); tāds, kura virziens bieži mainās (piemēram, par ceļu).
- piebāzt Tāds, kas ir ļoti piepildīts, aizņemts (parasti ar cilvēkiem) - piemēram, par telpu, transportlīdzekli.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- rets Tāds, kas ir maz izplatīts (piemēram, par vārdiem, to formām, melodijām).
- viegls Tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību).
- vājš Tāds, kas ir mazjaudīgs, nepietiekami attīstīts (piemēram, par nozari, ražošanas kompleksu).
- staigns Tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu).
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu); tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- siļķains Tāds, kas ir notriepts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas, parasti sālītas, siļķes (piemēram, par trauku).
- vienmērīgs Tāds, kas ir noturīgs, bez svārstībām (piemēram, par procesu, norisi, īpašību).
- pastāvīgs Tāds, kas ir noturīgs, ilgstošs, arī bez svārstībām, nemainīgs (piemēram, par parādībām dabā).
- lamzīgs Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piemēram, par apģērbu).
- kulīgs Tāds, kas ir par platu, arī pārāk plats (piemēram, par apģērbu).
- smalks Tāds, kas ir paredzēts precīziem darbiem (piemēram, par ierīcēm, iekārtām); tāds, kā veikšanai nepieciešama uzmanība, precizitāte; arī precīzs.
- rakstāms Tāds, kas ir paredzēts rakstīšanai (piemēram, par priekšmetu, vielu).
- sentimentāls Tāds, kas ir pārlieku emocionāls, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- nelāgs Tāds, kas ir paveikts zemā kvalitātē, nepareizi, arī neglīti (piemēram, par darbu).
- kanonisks Tāds, kas ir pieņemts par paraugu, par vienīgo pareizo (piemēram, par tekstu, tekstu kopumu).
- pilns Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).
- spodrs Tāds, kas ir pilnīgi tīrs, sakopts (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu); tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu).
- pusotrguļams Tāds, kas ir platāks nekā vienguļams, bet šaurāks nekā divguļams (piemēram, par gultu, dīvānu).
- sens Tāds, kas ir radīts, radies, bijis pirms samērā ilga laika (piemēram, pirms vairākiem gadiem, gadu desmitiem) un (parasti) pastāv joprojām.
- bērnišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnam (piemēram, par izjūtām, izturēšanos).
- bērnišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnam (piemēram, par izjūtām, izturēšanos).
- nemelnzemes Tāds, kas ir raksturīgs lauksaimniecības dabiskajiem apstākļiem mērenās joslas meža zonās, kuras atrodas uz ziemeļiem no melnzemju izplatības areāla (piemēram, par apvidu, rajonu).
- neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā).
- pilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
- varonīgs Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piemēram, par laikposmu).
- rūgts Tāds, kas ir saistīts ar grūtībām, ciešanām (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību).
- sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm, darbībām (piemēram, mājsaimniecībā); tāds, kas ir paredzēts lietošanai, izmantošanai ikdienas dzīvē (piemēram, mājsaimniecībā).
- personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli) vai raksturīgs kādai personai (piemēram, par domam, uzskatiem); [personīgs]{s:1548}.
- personīgs Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli) vai raksturīgs kādai personai individuāli (piemēram, par domām, uzskatiem); [personisks]{s:1552}.
- skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (piemēram, par psihisku stāvokli, cilvēku attiecībām).
- ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
- svinīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu (piemēram, par situāciju, laikposmu).
- nelāgs Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu, arī ļaunu (piemēram, par norisi, darbību).
- ievērojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nozīmīgu, izcilu (piemēram, par gadadienu, jubileju).
- laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piemēram, par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
- turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
- sūrs Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību, apstākļiem).
- skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ļoti grūtiem, smagiem, arī sarežģītiem apstākļiem, notikumiem u. tml. (par laikposmu); ļoti grūts, smags, arī sarežģīts (piemēram, par darbību, situāciju).
- skumjš Tāds, kas ir saistīts ar skumjām (piemēram, par vietu, norisi).
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar slimību, tāds, ko izraisa slimība (piemēram, par organisma stāvokli, procesiem organismā).
- smeldzošs Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzīgs (2).
- smeldzīgs Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzošs (3).
- krietns Tāds, kas ir samērā garš, tāls (piemēram, par ceļa posmu).
- patukšs Tāds, kas ir samērā maz aizņemts (piemēram, ar kādu darbību) - par laiku, laikposmu.
- pabāls Tāds, kas ir samērā maz izjūtams (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
- kārtīgs Tāds, kas ir samērā, arī pietiekami labs, tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām (piemēram, par priekšmetiem).
- tuņķains Tāds, kas ir saveltnētu, saviļātu priekšmetu, vielas (piemēram, siena) daļas.
- grumbains Tāds, kas ir savilkts grumbās (par ādu); ar daudzām grumbām (piemēram, par seju, tās daļām).
- krūzots Tāds, kas ir sīki viļņots (piemēram, par lapām, ziediem); tāds, kam, piemēram, lapas, ziedi, ir sīki viļņoti (par augiem).
- pusaizmirsts Tāds, kas ir slikti kopts, nolaists (piemēram, par dārzu, parku).
- pamatīgs Tāds, kas ir stipri manāms, izjūtams (piemēram, par stāvokli, situāciju).
- dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā, noteiktā priekšmetu grupā.
- brūns Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- nelabojams Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
- ūzains Tāds, kas ir tērpies lielās, platās biksēs; arī dzīvnieks (piemēram, aita, gailis) ar apaugušām kājām.
- nenomazgājams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka no tā grūti vai neiespējami atbrīvoties (piemēram, par negodu).
- neatsverams Tāds, kas ir tik liels, ka to nav iespējams ne ar ko atlīdzināt, kompensēt (piemēram, par zaudējumu).
- nesamaksājams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu).
- nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt (piemēram, par faktu, atziņu).
- viegls Tāds, kas ir tikko manāms (piemēram, par darbības rezultātu).
- kamerāls Tāds, kas ir veicams iekštelpās (piemēram, par ekspedīcijās iegūtu materiālu apstrādi); telpās esošs, telpām piemērots.
- slīpslāņots Tāds, kas ir veidojies no (kā, piemēram, iežu) dažāda slīpuma slāņiem.
- komerciāls Tāds, kas ir veidots ar nolūku iegūt lielus ienākumus (piemēram, par mākslas iestādi, mākslas darbu).
- nekārtīgs Tāds, kas ir veikts, izpildīts pavirši, bez vajadzīgās rūpības, precizitātes (piemēram, par darbu).
- respektabls Tāds, kas ir vērienīgs, izraisa ievērību (piemēram, par pasākumu, darbību).
- plašs Tāds, kas ir vērsts uz visām pusēm (piemēram, par augu dalām); kupls (1).
- līgans Tāds, kas ir viegli ieliecams, arī iešūpojams (piemēram, par zemes virsmu).
- grozīgs Tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs (piemēram, par raksturu, psihisku stāvokli).
- pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ); tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas.
- pusmiris Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (piemēram, fiziskas pārpūles vai liela pārdzīvojuma rezultātā).
- slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
- tāls Tāds, kas ir zināms, atzīts vietās, kuras atrodas samērā lielā attālumā (piemēram, par kā slavu, popularitāti).
- samākslots Tāds, kas ir, parasti ļoti, nepatiess, neīsts, viltots (piemēram, par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt; arī ārkārtīgs.
- neizbrienams Tāds, kas ir, piemēram, tik staigns, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties, pārkļūt pāri.
- neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
- reprezentabls Tāds, kas izceļas ar ko, ir ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, par celtni, telpu).
- ekstratekstuāls tāds, kas izpaužas ārpus konkrētā teksta - piemēram, preses relīzēs, grāmatu reklāmā, kritikā, intervijās.
- milzīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā, ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā; ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām); milzīgs (5).
- griezīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spilgti (piemēram, par attiecībām); ļoti skarbs, aizskarošs, arī naidīgs.
- nopietns Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli, norisi); tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējam attiecībām).
- viegls Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (piemēram, par vēju, puteni).
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piemēram, par priekšmetiem).
- šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- možs Tāds, kas izraisa aktivitāti, rosīgumu (piemēram, par krāsu).
- mundrs Tāds, kas izraisa aktivitāti, rosīgumu (piemēram, par parādībām dabā, skaņām, krāsām).
- žirgts Tāds, kas izraisa aktivitāti, rosīgumu (piemēram, par parādībām dabā, skaņām, krāsām).
- dzēlīgs Tāds, kas izraisa asu kairinājumu (acīs); tāds, kas uzbudina (piemēram, par krāsām, gaismu).
- strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
- respektabls Tāds, kas izraisa ievērību, izceļas ar savu apjomu, kvalitāti, izskatu (piemēram, par celtni, priekšmetu).
- labvēlīgs Tāds, kas izraisa ko labu, vajadzīgu; tāds, kam nav negatīvu pazīmju, seku (piemēram, par norisi, procesu).
- kaitīgs Tāds, kas izraisa ko nevēlamu (piemēram, par dzīvniekiem, augiem).
- skarbs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamu kairinājumu (piemēram, par gaismu, smaržu).
- urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina (piemēram, par jautājumu, domu, arī parādību, apstākļiem).
- trauksmains Tāds, kas izraisa nemieru, satraukumu (piemēram, par notikumu, faktu).
- urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, vēlēšanos darboties (piemēram, par laika apstākļiem).
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kas nesagādā nekādu prieku.
- maigs Tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas, tāds, kas nekairina vai kairina viegli (piemēram, par vielām, to īpašībām).
- glāstīgs Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
- glāstošs Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
- mīlīgs Tāds, kas izraisa patīkamu kairinājumu (piemēram, pieskaroties).
- mīlīgs Tāds, kas izraisa prieku, patiku (piemēram, par priekšmetiem).
- sāpīgs Tāds, kas izraisa sāpes (piemēram, par sitienu, dūrienu).
- lielisks Tāds, kas izraisa sevišķu patiku (piemēram, par priekšmeta, vielas, parādības īpašībām).
- nervozs Tāds, kas izraisa spēcīgu, parasti ilgstošu, satraukumu, nemieru (piemēram, par dzīvi, apstākļiem).
- solīds Tāds, kas izraisa uzticību (piemēram, par uzņēmumu, pasākumu).
- sāpīgs Tāds, kas izraisa, piemēram, ar nelaimi, vilšanos, aizvainojumu saistītu dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli; tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar nelaimes, vilšanās, aizvainojuma izjūtu (par psihisku stāvokli).
- kontrārs Tāds, kas izslēdz cits citu, pretējs (piemēram, par spriedumiem, jēdzieniem).
- svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1).
- svelošs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1).
- svelmains Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu).
- nevērīgs Tāds, kas izturas nenopietni, pavirši (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kurā izpaužas nenopietna, pavirša attieksme (piemēram, pret saviem pienākumiem).
- neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nepavājinās (piemēram, par smaržu); tāds, kas neizgaist, neizzūd.
- klejojošs Tāds, kas kā (piemēram, dabas parādību) iedarbības dēļ pārvietojas, maina savu atrašanās vietu (piemēram, par smilšu veidojumiem, ledu).
- trešais Tāds, kas kādā veidā ir saistīts ar divu citu (piemēram, cilvēku, cilvēku grupu, valstu) attiecību sistēmu.
- paklausīgs Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli maina stāvokli (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- līdzatkarīgs tāds, kas kopā ar kādu ir pakļauts (kā negatīva, piemēram, alkoholisma) ietekmei.
- reljefs Tāds, kas krasi atšķiras no kā cita līdzīga, piemēram, ar savu apjomu, formu.
- rupjš Tāds, kas krasi neatbilst pieņemtajām normām, likumiem (piemēram, par kļūdu, pārkāpumu).
- silts Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
- lietpratīgs Tāds, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); tāds, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
- veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību, tāds, kas ir noderīgs veselības uzlabošanai, nostiprināšanai, saglabāšanai (piemēram, par uzturvielām, vidi, darbībām).
- netīrs Tāds, kas lietošanas, valkāšanas procesā, ir notraipīts (piemēram, par apģērbu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- viegls Tāds, kas maz kairina (piemēram, ožu, garšu).
- mazkustīgs Tāds, kas maz pārvietojas, tiek pārvietots (piemēram, par priekšmetiem, vielām); tāds, kas maz maina stāvokli, formu.
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
- urķīgs Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
- prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības (piemēram, pret kāda, arī savu, darbību, izturēšanos, īpašībām).
- nepiederīgs Tāds, kas nav (piemēram, kādas sabiedrības, kolektīva) loceklis, tāds, kuru nesaista nekas kopīgs (ar šo sabiedrību, kolektīvu).
- mašīnneatkarīgs tāds, kas nav atkarīgs no mašīnas (piemēram, skaitļotāja).
- nebalināts Tāds, kas nav balināts (piemēram, par diegiem, audumu).
- vaļīgs Tāds, kas nav ciešs, stingrs, arī noteikts (piemēram, par tvērienu).
- nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un stingti iesakņojies (piemēram, savstarpējās attiecībās, sadzīvē).
- slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu); tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
- nesavākts Tāds, kas nav koncentrējies, sagatavojies, sakārtojies (piemēram, darbam); haotisks, izklaidīgs.
- raupjš Tāds, kas nav mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu); ciets, ass.
- neizturēts Tāds, kas nav noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā); arī nekonsekvents.
- tīrs Tāds, kas nav notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa dalām); tāds, kas nav aplipis, piemēram, ar smiltīm, dubļiem (par augiem, to daļām).
- nevāpēts Tāds, kas nav pārklāts ar glazūru; piemēram, degmāls.
- nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas); tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā); tāds, kam nav tiesību atrasties (kur); nepiederīgs (1).
- neizdevīgs Tāds, kas nav piemērots (kā, piemēram, augu) attīstībai.
- nelabvēlīgs Tāds, kas nav piemērots (organisma) attīstībai, neveicina to (piemēram, par vidi, laikapstākļiem).
- neizdevīgs Tāds, kas nav piemērots, ērts (piemēram, darbībai, norisei).
- nelāgs Tāds, kas nav piemērots, izdevīgs (piemēram, par vidi, apstākļiem).
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, neatbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem); tāds, kura locekļi nav piemēroti, neatbilst cits citam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- rets Tāds, kas nav piesātināts, blīvs (piemēram, par gaisu).
- infantils Tāds, kas nav pietiekami (atbilstoši vecumam) attīstījies (piemēram, par organismu).
- pusgatavs Tāds, kas nav pilnīgi izstrādāts, tāds, kura sacerēšana, veidošana nav pabeigta (piemēram, par mākslas darbu).
- nekronēts Tāds, kas nav pilnvarots veikt (ko, piemēram, kādu amatu); tāds, kas ir patvaļīgi ieņēmis (piemēram, kādu amatu).
- rupjš Tāds, kas nav plāns, arī nav piekļāvīgs (salīdzinājumā ar ko tādu pašu, līdzīgu) - piemēram, par auga daļām.
- īss Tāds, kas nav plašs apjomā (piemēram, par tekstu).
- gaisīgs Tāds, kas nav realizējams, piepildāms (piemēram, par cerībām).
- sauss Tāds, kas nav saistāms ar jūtām, neizraisa jūtas (piemēram, par darbību, uzskatiem).
- vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu); neitrāls (6).
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu); vispārlietojams.
- viegls Tāds, kas nav sasprindzināts (piemēram, par sarunu); tāds, kas ir brīvs, nepiespiests (piemēram, par stāvokli, darbību, vidi).
- vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari (piemēram, pogām) - par apģērbu, tā daļu; tāds, ko apģērbs neaizsedz (par ķermeņa daļu).
- trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
- mīlīgs Tāds, kas nav spilgts, kontrastains (piemēram, par krāsām); arī patīkams.
- mīksts Tāds, kas nav spilgts, krass, kontrastains (piemēram, par līnijām, formām).
- mīksts Tāds, kas nav spožs, spilgts (piemēram, par gaismu).
- negatavs Tāds, kas nav vēl pilnībā apguvis, piemēram, kādas iemaņas; tāds, kas nav sagatavots, sagatavojies (kā veikšanai).
- nelabs Tāds, kas neatbilst noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu).
- zems Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, ir nepietiekams, neapmierinošs (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- slikts Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, uzskatiem, arī neapmierina (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
- nepiekāpīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā).
- svabads Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā u. tml.) pakļautībā, atkarībā; tāds, kas nav atkarīgs, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvs (1).
- mēms Tāds, kas nedarbojas un nerada skaņas (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
- nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piemēram, kādas iestādes, personas) kompetencē; tāds, ko (piemēram, kādai iestādei, personai) nav tiesību izlemt.
- neitrāls Tāds, kas neizceļas ar ko īpašu, specifisku (piemēram, par krāsu, gaismu).
- necils Tāds, kas neizceļas ar sevišķām pazīmēm (piemēram, ar labumu, lielumu, nozīmīgumu).
- nepateicīgs Tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību (piemēram, par kādu pakalpojumu).
- mēms Tāds, kas neizpauž, piemēram, vārdos, skaņās (piemēram, par lūpām).
- neliels Tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas neizpaužas sevišķi raksturīgi, tipiski (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- pakluss Tāds, kas neizraisa sevišķu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
- nešaubīgs Tāds, kas neizraisa šaubas, drošs, noteikts (piemēram, par pārliecību, uzskatu).
- neizvēlīgs Tāds, kas neizvirza īpašas prasības (piemēram, vajadzīgajam priekšmetam).
- necaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur (piemēram, šķidrumu, gāzi) - par materiālu, vielu.
- vārīgs Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas (piemēram, lūst, drūp); arī trausls (1).
- nekustīgs Tāds, kas nemaina savu stāvokli (piemēram, par ierīcēm, iekārtām, to daļām).
- nepaklausīgs Tāds, kas nepakļaujas vadībai (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
- kategorisks Tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piemēram, par pavēli, prasību); ļoti noteikts, stingrs.
- nepiekāpīgs Tāds, kas nepieļauj nekādu atkāpšanos (piemēram, no sava uzskata, viedokļa), tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava.
- kluss Tāds, kas nerada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
- nepareizs Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu (piemēram, par rīcību, darbību).
- mazs Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- zems Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas, sugu, šķirņu augstumu.
- mazs Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju); pretstats: liels.
- nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
- mazs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
- neizlēmīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izlemt (ko), nespēj izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
- neizšķirīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas); tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
- nepanesīgs Tāds, kas nespēj paciest (kā) iedarbību, pārvarēt (piemēram, sāpes, grūtības).
- nepacietīgs Tāds, kas nespēj paciest ko nelabvēlīgu (piemēram, sāpes, grūtības).
- publisks Tāds, kas netiek slēpts no citiem cilvēkiem (piemēram, par darbību, norisi).
- neizsmeļams Tāds, kas nevājinās, nemazinās (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli).
- neizsīkstošs Tāds, kas nezaudē spēku, intensitāti, nozīmi (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli).
- agrīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. ātrāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem).
- vēls Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēlīns (3).
- vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3).
- gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
- tīšs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību); tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas; patvaļīgs (1).
- patvaļīgs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību); tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas; tīšs.
- gargabala Tāds, kas noris garajās distancēs (piemēram, par sacensībām); tāds, kas specializējies garo distanču veikšanā (par sportistu).
- gargabalu Tāds, kas noris garajās distancēs (piemēram, par sacensībām); tāds, kas specializējies garo distanču veikšanā (par sportistu).
- maksimāls Tāds, kas noris ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (piemēram, par darbību, procesu); tāds, kas izpaužas ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (par stāvokli, īpašību).
- aizklāts Tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām); pretstats: atklāts.
- minimāls Tāds, kas noris, darbojas, arī izpaužas ar ļoti mazu, arī ar vismazāko intensitāti (piemēram, par darbību, procesu, stāvokli, īpašību).
- vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
- tāls Tāds, kas noris, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laikposmā (piemēram, par gājienu, braucienu).
- simpatētisks Tāds, kas noslēpumaini iedarbojas uz psihi, parasti uz emocijām (piemēram, par darbībām, vārdiem, priekšmetiem, vielām); arī slepens.
- neiztrūkstošs Tāds, kas noteikti, obligāti ir (piemēram, kur klāt), notiek.
- izlīdzinošs Tāds, kas novērš, atvaira (piemēram, strīdus, nesaskaņas).
- pārvietojams Tāds, kas parasti ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietas (piemēram, par iestādi).
- garš Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
- glābšana Tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām (piemēram, uz ūdens), tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos.
- transfinīts Tāds, kas pārsniedz (kā) robežu (piemēram, par parādībām); arī bezgalīgs.
- liels Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
- liels Tāds, kas pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
- plēsīgs Tāds, kas pārtiek no dzīvniekiem, tos medījot barībai, un kam ir raksturīga (piemēram, zobu, knābja, nagu) uzbūve (par dzīvniekiem).
- iekšējs Tāds, kas pastāv (piemēram, valsts, organizācijas) ietvaros.
- ilgmūža Tāds, kas pastāv ilgu laiku (piemēram, par elementārdaļiņām).
- nenorietošs Tāds, kas pastāv ļoti ilgi, nezūd (piemēram, par psihisku stāvokli, slavu); arī nevīstošs.
- īsmūža Tāds, kas pastāv samērā neilgu laiku (piemēram, par elementārdaļiņām).
- pašlīdzsvarojošs Tāds, kas pats panāk līdzsvaru, piemēram, ķīļjahta.
- zobāts Tāds, kas pēc formas atgādina zobus (piemēram, par auduma rakstu).
- vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
- pilnīgs Tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- dūrējsūcējtipa Tāds, kas pielāgots virsmas pārduršanai un šķidras barības sūkšanai (par kukaiņu, piemēram, odu, blusu, mutes orgāniem).
- vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piemēram, par apģērbu).
- sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piemēram, par izskatu, formu, krāsu).
- iespaidīgs Tāds, kas pievērš uzmanību, pārsteidz ar savām īpašībām (piemēram, ar lielumu, skaistumu).
- precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām (piemēram, par aparātiem, instrumentiem); tāds, kas darbojas pilnīgi pareizi.
- pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- strīķētens Tāds, kas pilns līdz malām (piemēram, ar beramām vielām).
- strīķētins Tāds, kas pilns līdz malām (piemēram, ar beramām vielām).
- brāzmains Tāds, kas plūst strauji, nevienmērīgi (piemēram, par upi, straumi).
- produktīvs Tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē).
- vilinošs Tāds, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu; tāds, ko tiecas iegūt.
- skaļš Tāds, kas rada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
- kontrastains Tāds, kas rada kontrastu (2); tāds, kur ir kontrasts (2) - piemēram, par gleznu, zīmējumu, fotogrāfiju.
- skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- spēcīgs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu).
- stiprs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu).
- tālskanīgs Tāds, kas rada tālu uztveramas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- pareizs Tāds, kas rada vēlamo rezultātu (piemēram, par rīcību, darbību).
- -gēnisks Tāds, kas rada, izraisa iepriekšminēto (piemēram, krimonogēnisks, onkogēnisks, patogēnisks).
- -gēns Tāds, kas rada, izraisa iepriekšminēto (piemēram, krimonogēns, onkogēns, patogēns).
- smaržīgs Tāds, kas rada, parasti stipru, smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (par augiem).
- svaigs Tāds, kas radies no jauna, arī atjaunojies, piemēram, pēc atpūtas, miega (parasti par cilvēka fiziskajiem vai garīgajiem spēkiem).
- skuķisks Tāds, kas raksturīgs skuķim (piemēram, par rīcību, izturēšnos U. tml.).
- virspusējs Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.); arī ārējs (3).
- pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm, piemēram, novecošanos, nāvi, dzimšanu).
- konvertējošs tāds, kas saiet kopā; tāds, kas sliecas uz kopīgu punktu, centru vai fokusu, piemēram, redzes asis uz apskatāmo priekšmetu.
- vilinošs Tāds, kas saista, aizrauj (piemēram, par nodarbošanos); tāds, kas izraisa interesi, ziņkāri (piemēram, par grāmatu, tās nosaukumu).
- bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas; slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
- krateklīgs Tāds, kas saistīts ar lēkšanu, kratīšanos (piemēram, par deju).
- pastraujš Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās; tāds, kam raksturīga samērā strauja uzbudināmība, dusmu izraisīšanās (piemēram, par psihes īpašībām, raksturu).
- spožs Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu); pretstats: biezs.
- caurauklots Tāds, kas sastiprināts, izverot cauri auklas (piemēram, par kancelejas dokumentiem).
- vietējs Tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā, tāds, kas ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai (piemēram, par augiem, dzīvniekiem).
- skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
- stiprs Tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
- viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
- lielisks Tāds, kas sevišķi atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
- lielisks Tāds, kas sevišķi labi noris, izdodas (piemēram, par pasākumu).
- dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, arī bojājumu, ievainojumu (piemēram, par asiem priekšmetiem, lodēm).
- saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piemēram, par smaidu, sejas izteiksmi).
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
- darbaspējīgs Tāds, kas spēj funkcionēt, veikt paredzētos uzdevumus (piemēram, par organizāciju, kolektīvu).
- sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
- sprādzienbīstams Tāds, kas spēj sprāgt (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes iedarbībā).
- ciešs Tāds, kas stipri savieno, saista (piemēram, priekšmetus, parādības).
- parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
- ievingrināt Tāds, kas tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām (piemēram, par darbu, kustību).
- jauniecelts Tāds, kas tikko vai nesen ir iecelts (piemēram, kādā amatā).
- jutīgs Tāds, kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) - par organismu, tā dalām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- nedrošs Tāds, kas var būt par cēloni, piemēram, negadījumam, briesmām; tāds, kur nevar būt drošībā.
- kredītspējīgs Tāds, kas var saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
- kombinēts Tāds, kas veic vairākas darbības, uzdevumus (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
- labvēlīgs Tāds, kas veicina (piemēram, auga) augšanu, attīstīšanos; tāds, kas atbilst kādām prasībām (piemēram, par vidi, vietu).
- ražīgs Tāds, kas veicina augu augšanu, ražību (piemēram, par augsni, laikposmu); auglīgs (2).
- plašs Tāds, kas veido lielu, daudzveidīgu kopumu (piemēram, par priekšmetiem, produkciju).
- pašatdevīgs Tāds, kas veltī savas spējas, jūtas u. tml. (piemēram, darbam, daiļradei).
- frontāls Tāds, kas vērsts (ar priekšpusi) pret skatītāju (piemēram, par celtni).
- vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma (piemēram, par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
- nelaimīgs Tāds, kas vēstī par nelaimi (piemēram, par ziņu).
- ieņēmīgs Tāds, kas viegli iegūst, pārņem (piemēram, īpašības, izturēšanās veidu); tāds, kas viegli iegaumē, ātri iemācās.
- lokans Tāds, kas viegli pielāgojas (piemēram, apstākļiem).
- vārīgs Tāds, kas viegli, ātri izraisa nevēlamu psihisku stāvokli (piemēram, par izteikumu, norisi).
- vijīgs Tāds, kas virzās ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, liesmām).
- neizvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (kādu cilvēku, piemēram, darbinieku), neizvirza (viņam) īpašas prasības.
- izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1).
- vājš Tāds, kas, neatbilzdams noteiktām normām, prasībām, nenodrošina, piemēram, kādus rezultātus.
- sēdošs Tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem); saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs.
- nespējīgs Tāds, kas, piemēram, fiziskā vājuma, slimības, vecuma dēļ, nav spējīgs ko darīt, veikt.
- nejēdzīgs Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
- nebaudāms Tāds, kas, piemēram, sliktas garšas dēļ nav izmantojams uzturā.
- neizturīgs Tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu).
- tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- tāls Tāds, ko ir grūti īstenot (piemēram, par iecerēm).
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
- periodisks Tāds, ko izdod regulāri, noteiktos termiņos (par iespieddarbu, piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu).
- kombinēts Tāds, ko izmanto dažādiem nolūkiem (piemēram, par priekšmetiem).
- reljefs Tāds, ko izmanto, lai (piemēram, priekšmeta) virsmā veidotu izciļņus, padziļinājumus.
- piebraucams Tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu.
- ķēmīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu); spocīgs.
- velēnains Tāds, ko klāj velēna (piemēram, par lauku); tāds, kurā ir daudz velēnu (parasti par augsni).
- neatgriežams Tāds, ko nav iespējams atgriezt sākotnējā stāvoklī (piemēram, par procesu, norisi).
- nenopērkams Tāds, ko nav iespējams radīt, izraisīt par samaksu (piemēram, par cilvēku attiecībām).
- spītīgs Tāds, ko neietekmē vai vāji ietekmē nevēlami (piemēram, vides) apstākļi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rāms Tāds, ko nekas netraucē (piemēram, par stāvokli).
- neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
- sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
- impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme, tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē (piemēram, par raksturu, izturēšanos).
- tīrs Tāds, ko nosakot, analizējot, aprēķinot u. tml., neieskaita, neņem vērā, piemēram, kādus tā elementus, attiecības.
- -gēnisks Tāds, ko rada iepriekšminētais (piemēram, biogēnisks).
- -gēns Tāds, ko rada iepriekšminētais (piemēram, biogēns).
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piemēram, par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- neizsīkstošs Tāds, ko var izmantot ļoti ilgi, kas neizbeidzas (piemēram, par materiālu garīgai darbībai).
- transbronhiāls tāds, ko veic caur bronhiem, piemēram, biopsija.
- kārtains Tāds, ko veic pa atsevišķām [kārtām]{s:1816}, atsevišķās kārtās - piemēram, par augsnes apstrādi.
- smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piemēram, par rokrakstu, iespiestu tekstu).
- ērts tāds, ko viegli un patīkami lietot (piemēram, par mēbelēm, apģērbu); tāds, kur var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām); arī labiekārtots
- pazīstams Tāds, ko visi vai daudzi zina, kas ir iemantojis popularitāti, saista interesi ar ko (piemēram, par kādu parādību sabiedrībā, dabā).
- pilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
- pārpilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi).
- piekaisīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu).
- bārdains tāds, kur aug bārda (piemēram, par seju)
- skrajš Tāds, kur augi neatrodas cieši blakus cits citam (par augu kopumu); tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam (piemēram, par augu orgāniem, to sastāvdaļām).
- slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- lekns Tāds, kur ir biezi saauguši šādi augi (piemēram, par pļavām, ganībām, tīrumiem).
- burzmains Tāds, kur ir burzma (piemēram, par ielām, laukumiem, telpām).
- līkšņains Tāds, kur ir daudz staignu, slapju vietu (piemēram, par pļavu).
- iedzīvots Tāds, kur ir ilgi dzīvots, kur ir ierasts dzīvot (piemēram, par vietu).
- skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur, piemēram, augsne, reljefs, rada grūtus dzīves apstākļus.
- snaudulīgs Tāds, kur ir miers, klusums (piemēram, par apkārtni, dabu).
- pakrēšļains Tāds, kur ir pakrēslis (piemēram, par vietu); ēnains.
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- krunkains Tāds, kur ir radušās krunkas, negludumi (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- patukšs Tāds, kur ir samērā maz (kā, piemēram, cilvēku, priekšmetu) - parasti par vietu, telpu.
- vienlīniju Tāds, kur ir tikai viena virziena (parasti horizontālas) līnijas (piemēram, par burtnīcu, papīra loksni).
- tuksnesīgs Tāds, kur nav cilvēku, kustības, rosības (piemēram, par vietu); arī klajš, pilnīgi tukšs.
- bezmatains Tāds, kur nav matu (piemēram, par galvu).
- kluss Tāds, kur nav spilgtu kontrastu (piemēram, par mākslas darbu, ainavu); viegli niansēts, ar nelielām krāsu toņu atšķirībām.
- smirdīgs Tāds, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- smaržīgs Tāds, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vielu, vidi).
- mīlīgs Tāds, kur var labi justies (piemēram, par telpu).
- remontmehānisks Tāds, kur veic mehāniskus remontdarbus (piemēram, par cehu, rūpnīcu).
- pilns Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
piemēram citās vārdnīcās:
LLVV